52013DC0830

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopīgo tehnoloģiju ierosmju ARTEMIS un ENIAC otrais starpposma novērtējums

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Šajā ziņojumā iekļauti neatkarīgu ekspertu grupas veiktā ARTEMIS un ENIAC kopīgo tehnoloģiju ierosmju (KTI) otrā starpposma novērtējuma konstatējumi un ieteikumi. Turklāt tajā ir sniegti Komisijas novērojumi un izklāstīti turpmākie pasākumi. ARTEMIS un ENIAC ir divi kopuzņēmumi (KU), kas īsteno KTI attiecīgi iegulto sistēmu un nanoelektronikas jomās. Šādi rīkojoties, Komisija izpilda KU dibināšanas aktu[1] 11. panta 2. punktā noteiktās novērtēšanas prasības.

2.            Pamatojums

KTI, kas izveidotas kā kopuzņēmumi saskaņā ar Līguma par ES darbību 187. pantu (iepriekšējā Līguma 171. pantu), tika ieviestas 7. pamatprogrammā, lai atbalstītu galvenās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomas, kuras ir būtiskas Eiropas konkurētspējas stiprināšanai. Kopuzņēmumi ARTEMIS un ENIAC uzsāka darbību 2008. gada februārī.

KU ARTEMIS un ENIAC ir publiskā un privātā sektora partnerības starp nozari, vairākām ES dalībvalstīm un asociētām valstīm (KTI dalībvalstīm)[2], un Eiropas Savienību, kuras ir izveidotas, lai Eiropas pētniecības aprindās (nozares un akadēmiskās/pētniecības organizācijas) izstrādātu un īstenotu kopīgu pētniecības programmu, nodrošinātu Eiropas pētniecības un izstrādes jomas sinerģiju un koordināciju, veicinātu MVU iesaistīšanu un radītu būtiskus ekonomiskus un sociālus ieguvumus. To darbības nodrošināšanai galvenokārt tiek izmantoti ES, KTI dalībvalstu un nozares pārstāvju piešķirtie līdzekļi.

Kopš izveidošanas KU ARTEMIS un ENIAC ir uzsākuši un novērtējuši attiecīgi sešus (vienu gadā) un deviņus (vienu 2008., 2009. un 2010. gadā un divus 2011., 2012. un 2013. gadā) projektus, kas pieteikti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Līdz 2012. gada beigām KU ARTEMIS un ENIAC finansēja 102 projektus. ES un KTI dalībvalstis kopā līdz šim abām KTI pavisam ir atvēlējušas vairāk nekā EUR 1,115 miljardus (2008.–2012. g.) papildus privātā sektora pētniecības un izstrādes pasākumiem, kuru vērtība ir vairāk nekā EUR 1,670 miljardi.

Līdz šim uzsākto 52 ARTEMIS projektu ietvaros pētniecībā un izstrādē pavisam ir ieguldīti EUR 990 miljoni, ko veido valstu ieguldījumi EUR 288 miljoni, ES ieguldījums EUR 163 miljoni un nozares pārstāvju ieguldījumi EUR 539 miljoni. Šie projekti ir attiecināmi uz visām astoņām ARTEMIS stratēģiskās pētniecības programmas apakšprogrammām tādās jomās kā drošums, veselības aprūpe, viedā vide, ražošana, skaitļošana, drošība, ilgtspēja un iegulto sistēmu projektēšana. Pateicoties salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, ko ARTEMIS dalībvalstis atvēlēja pirmajos četros gados, 2012. gadā tika ieviesti ARTEMIS inovāciju izmēģinājuma projekti, kas savukārt stimulēja tādu KU pasākumu īstenošanu, kam tika piešķirti lielāki dalībvalstu līdzekļi.

Runājot par ENIAC, līdz šim uzsākto 50 projektu ietvaros pētniecības un izstrādes nozarē pavisam ir ieguldīti EUR 1,795 miljardi, ko veido valstu ieguldījumi EUR 382 miljoni, ES ieguldījums EUR 283 miljoni un nozares pārstāvju ieguldījumi EUR 1,130 miljoni. Projekti ir attiecināmi uz visām astoņām ENIAC stratēģiskās pētniecības programmas darbības jomām, proti, automobiļu/transporta, komunikācijas / dzīves stila, enerģētikas, drošuma/drošības, pusvadītāju projektēšanas, pusvadītāju ražošanas un attiecīgo iekārtu un materiālu ražošanas nozari. Kopš 2011. gada, pamatojoties uz svarīgu pamattehnoloģiju jautājumu augsta līmeņa grupas ieteikumiem, KU ENIAC ir svarīgs instruments ražošanas izmēģinājuma līniju ieviešanā. Tā rezultātā strauji palielinājās ieinteresēto personu kopīgo ieguldījumu apjoms, kurš ļāva programmu īstenot apmērā, kas ir tuvs sākotnēji paredzētajam budžetam.

Kā paredzēts Padomes lēmumos, ar kuriem izveido KU ARTEMIS un ENIAC, Komisijai, piesaistot neatkarīgu ekspertu palīdzību, līdz 2010. gada 31. decembrim un 2013. gada 31. decembrim jāveic starpposma novērtējums. Novērtējumā jāizvērtē KU ARTEMIS un ENIAC kvalitāte, efektivitāte un virzība uz noteiktajiem mērķiem. Pirmais ARTEMIS un ENIAC KTI starpposma novērtējums[3] tika veikts divus gadus pēc šo iniciatīvu uzsākšanas, un tajā galvenokārt ir izvērtēta KU efektivitāte, pārvaldība un operatīvā darbība. Otrā starpposma novērtējuma galvenais mērķis ir izvērtēt KU ARTEMIS un ENIAC sasniegumus pēc vairāk nekā piecu gadu darbības laikposma.

3.            Novērtēšanas process

Otrajā starpposma novērtējumā ir analizēts KU nozīmīgums, lietderīgums, efektivitāte un pētniecības kvalitāte. Turklāt Komisija saistībā ar šā starpposma novērtēšanas ziņojuma izstrādi veica pēcpārbaudi par pirmā 2010. gada starpposma novērtējuma ieteikumu un Komisijas ziņojuma īstenošanu[4].

Komisija iecēla neatkarīgu ārējo ekspertu grupu Dr. M. Götzeler[5] vadībā. Izraugoties grupas sastāvu, tika ņemts vērā, lai tajā būtu pietiekami pārstāvētas visas tehniskās jomas, kā arī lai tiktu ievērota par pirmo starpposma novērtējumu atbildīgās grupas sastāva turpināšanās. Grupa darbojas pēc vienprātības principa, un tā pieņem savus konstatējumus un ieteikumus, balstoties uz apjomīgu dokumentu pārbaudi, profesionālizvērtēšanā gūtiem pierādījumiem un ieinteresēto personu iztaujāšanu[6].

Ekspertu novērtējums tika veikts laikposmā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada februārim. Galīgais ziņojums tika izdots 2013. gada jūlijā, un tas ir pieejams Eiropas digitalizācijas programmas tīmekļa vietnē[7]. Novērtēšana tika veikta vienlaicīgi ar Komisijas priekšlikuma izstrādi par jauna KU izveidošanu, ar ko tiktu aizstāts KU ARTEMIS un ENIAC. Turklāt tika analizēti KU ARTEMIS un ENIAC novērtējuma secinājumi un ieteikumi, un tie tika izmantoti jaunās KTI regulas ietekmes novērtējuma izstrādāšanā.

4.            Novērtējuma rezultāti un ieteikumi

Otrais starpposma novērtēšanas ziņojums apstiprina KU ARTEMIS un ENIAC lielo vērtību un ievērojamos sasniegumus. Novērtēšanas grupas secinājumi galvenokārt bija šādi: i) KU nozīmīgums joprojām ir augsts un KU mērķu sasniegšanā ir panākts vērā ņemams progress; ii) to lietderīgums ir augsts; iii) efektivitāte ir apmierinoša, neraugoties uz smagnējo regulatīvo, administratīvo un finansiālo slogu, un iv) KU veiktās projektu pārbaudes, ziņošanas un uzraudzības kvalitāte ir augsta. Kopumā novērtēšanas grupa atbalsta trīspusējā KTI instrumenta izmantošanu, apvienojot nozares pārstāvju, ES un dalībvalstu resursus. Savos ieteikumos tie aicina vēl vairāk vienkāršot un uzlabot administratīvās procedūras un stiprināt pārvaldības struktūras. Komisija atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka novērtēšanas grupa nelokāmi aizstāv nepieciešamību izstrādāt kopīgu Eiropas stratēģiju elektronisko komponentu un sistēmu (EKS) pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. Šī stratēģija būtu jāizstrādā kopā ar galveno Eiropas rūpniecības nozaru sistēmu, kas papildinātu svarīgās pamattehnoloģijas[8], lai noteiktu, atbalstītu un izveidotu tādas rūpnieciskās ekosistēmas, kas nepieciešamas ilgtspējīgas Eiropas darbības nodrošināšanai EKS jomā atbilstīgi KU pieejamībai.

Pielikumā ir sniegts izvērsts novērtēšanas grupas ieteikumu saraksts. Ieteikumu īstenošanas termiņi norāda, vai tie ir jāīsteno pašreizējo KU darbības laika posmā vai jāņem vērā turpmākā, proti, Komisijas ierosinātā KU Electronic Components and Systems for European Leadership (ECSEL)[9] darbības laikā.

Novērtēšanas grupa kopumā ir apmierināta ar pirmā starpposma novērtējuma ieteikumu īstenošanu un norāda, ka lielākā daļa ieteikumu ir aplūkoti Komisijas ziņojumā par starpposma novērtēšanas ziņojumu un kopumā ir īstenoti apmierinoši. Tomēr dažu dalībvalstīm adresēto ieteikumu īstenošana pēc novērtēšanas grupas domām ir mazāk apmierinoša. Šie ieteikumi ir saistīti ar dalībvalstu finansēšanas praksi, procedūrām un daudzgadu budžeta saistībām, kas var radīt procesa kavēšanos un administratīvo slogu.

5.            Plānotie turpmākie pasākumi

Komisija atzinīgi vērtē otro starpposma novērtējuma ziņojumu. Ieteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz pamatīgu kritisko analīzi. Komisija atbilstīgi turpmāk sniegtajam aprakstam īstenos tai sniegtos ieteikumus un sadarbosies ar nozares pārstāvjiem, KTI dalībvalstīm un kopuzņēmumiem, lai tie varētu īstenot tiem paredzēto ieteikumu daļu.

Komisija īpaši veiks:

· īstermiņa pasākumus esošajiem KU (t. i., to darbības laika posmā līdz jaunās KTI darbības uzsākšanai), kurus īstenos to pārvaldes struktūras,

· pasākumus, kas veicami nākamās paaudzes KTI ECSEL tiesiskā regulējuma ietvaros.

Komisijas atbilde uz novērtēšanas grupas ieteikumiem ir izklāstīta tālāk. Šajā iedaļā ir sniegts arī Komisijas vērtējums par tās ziņojuma īstenošanu saistībā ar pirmo starpposma novērtējumu.

5.1.         Vispārīgas piezīmes

Komisija atzīst trīspusējā modeļa lielo vērtību un ir īpaši apmierināta ar pozitīvajiem konstatējumiem par pašreizējo KU lietderīgumu un efektivitāti. KU darbības uzsākšana un jaudas palielināšana bija sarežģīts process, tomēr galvenie šķēršļi ir pārvarēti.

Darbības ziņā KU ENIAC sekmīgi īsteno virzību uz šās iniciatīvas sākotnējā mērķa sasniegšanu, t. i., pētniecībai un izstrādei nanoelektronikas jomā piesaistīt nozares finansējuma programmu aptuveni EUR 2,7 miljardu apmērā. KU ARTEMIS nav bijis tik sekmīgs savā virzībā uz sākotnējā mērķa izpildi piesaistīt EUR 2,5 miljardus pētniecībai un izstrādei iegulto datorsistēmu jomā. Tomēr pēdējo divu gadu laikā panāktā attīstība liecina arī, ka ARTEMIS darbību apjoms ir būtiski palielinājies. Komisija ir pārliecināta, ka abas šīs iniciatīvas izpildīs dotos solījumus līdz savu pilnvaru termiņa beigām 2017. gadā.

5.2.         Ieteikumi nozares apvienībām

Komisija atzīst, ka nozares apvienībām kā KU dalībniecēm ir svarīga loma, jo īpaši nozares iepirkuma procedūrās, tostarp piesaistot MVU, pētniecības programmas aktualitātes nodrošināšanā un KU darbības veicināšanā. Komisija uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt nozares pārstāvjus visaugstākajā līmenī, lai tie uzņemtos vadību un atbildību par šo procesu. Tādēļ nostājas dokumentā[10], kas izstrādāts AENEAS[11] un CATRENE[12] paspārnē, ir sniegtas nozīmīgas Eiropas nanoelektronikas nozares perspektīvas un mērķi 2020. gadam.

Saskaņā ar otrā starpposma novērtējuma grupas novērojumiem Komisija uzskata, ka KU attīstība, kas nepieciešama, lai īstenotu projektus ar augstāku tehnoloģiju gatavības pakāpi (Technology Readiness Level — TRL), ir laicīga un nepieciešama, lielāku uzmanību pievēršot inovācijām un to izmantošanai praksē un pietuvinot pētniecību un izstrādi tirgum. Īpaši veiksmīgs bija KU ENIAC 2012. gadā uzaicinājums ieviest ražošanas izmēģinājuma līnijas. Šis uzaicinājums ir pirmais plaša mēroga projekts svarīgu pamattehnoloģiju jautājumu augsta līmeņa grupas ieteikumu īstenošanai. Līdzīgi arī ARTEMIS inovāciju izmēģinājuma projekti noteikti ir „pozitīvi vērtējami centieni saglabāt inovāciju dzīvotspēju no koncepcijas pamatojumu un izmēģināšanas posma līdz stabilai ražošanas platformai”.

Turklāt atzinīgi tiek vērtēts labi paveiktais darbs ARTEMIS-IA[13] ietvaros saistībā ar projektu portfeļa analīzi un galvenajiem darbības rādītājiem. Abas nozaru apvienības kopā ar KU tiks mudinātas turpināt šajā virzienā iesākto darbu, tādējādi īstenojot 15. ieteikumu.

Neraugoties uz to, Komisija piekrīt novērtēšanas grupai, ka vēl ir daudz darāmā, kā norādīts 1. un 2. ieteikumā. Uzsākot jaunā KU ECSEL darbību, nozares partneriem jāizmanto iespēja labāk koordinētā un aktīvākā veidā stiprināt savas sadarbības stratēģisko dimensiju. Viņi tiks aicināti izstrādāt galvenos Eiropas elektronisko komponentu un sistēmu nozares virzienus, lai kļūtu par daudzsološās „viedās vides” preču un pakalpojumu jomas virzītājspēku. Tādēļ priekšlikumā Padomes regulai par ECSEL ir ietverta prasība plašāk iesaistīt ieinteresētās personas.

Komisijas pirmajā starpposma novērtēšanas ziņojumā ir plaši apspriesta KU nostāja attiecībā uz Eureka. Tagad Komisija atzīst, ka ir panākts ievērojams progress. Nanoelektronikas jomā CATRENE un ENIAC izstrādāja kopīgu dokumentu par redzējumu, misiju un stratēģiju pētniecībai un izstrādei mikro/nanoelektronikas jomā Eiropā. Arī iegulto sistēmu jomā ITEA2[14] un ARTEMIS rīko kopīgas sanāksmes un ir izstrādājuši mehānismu darbības saskaņošanai[15]. Šie pasākumi veicinās vispārējas ES pētniecības, izstrādes un inovāciju stratēģijas izveidi nanoelektronikas, iegulto datorsistēmu un kiberfizisko sistēmu jomā atbilstīgi 16. ieteikumam, un tie ir jāstiprina.

5.3.         Ieteikumi kopuzņēmumiem

Komisija piekrīt ekspertu grupas konstatējumiem, ka novērtēšanas un atlases procedūras un tehniskās pārbaudes process ir vienkāršots, ir labi izstrādāts un dalībnieki to uzskata par ļoti noderīgu. KU darbības sākumposmā uzsāktie projekti tagad tuvojas noslēgumam, un to gala ziņojumos galvenā uzmanība jāpievērš rezultātu izmantošanai praksē. Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē 3. un 15. ieteikumu un prasīs izpilddirektoriem izskatīt iespēju tos īstenot un nodrošināt pienācīgu ziņošanu par rezultātu izmantošanas pasākumiem, mazinot slogu saņēmējiem. Vienlīdz svarīga ir atbilstīgas rādītāju sistēmas izstrāde KU projektu ietekmes un panākumu novērtēšanai.

Kā norādīts iepriekš, abi KU ir apliecinājuši, ka tie spēj ātri un pienācīgi reaģēt uz mainīgajām prasībām un tuvināt šīs iniciatīvas tirgum. Tādēļ ir pozitīvi jāvērtē dažādo KU struktūrvienību darbs. Turklāt Komisija ir pārliecināta, ka 4., 6. un 14. ieteikums, kas galvenokārt skar operatīva rakstura jautājumus, KU struktūrās tiks uztverts pozitīvi.

Ex-post revīzijas stratēģijas īstenošana KU bija īpaši sarežģīts process, un saistībā ar to tika organizēta Revīzijas palātas veikta novērošana. Komisija arī turpmāk aktualizēs šo jautājumu abu KU valdēs, lai gūtu pietiekamu pārliecību par KU finansiālo darījumu pareizību. Apskats par 10., 12. un 13. ieteikumu ir ietverts priekšlikumā Padomes regulai par ECSEL apmērā, kādā šie ieteikumi ir īstenojami attiecīgā tiesiskā regulējuma ietvaros.

5.4.         Ieteikumi Eiropas Komisijai

Ieteikumi attiecībā uz nākamās paaudzes KTI ir ņemti vērā Komisijas priekšlikumā Padomes regulai par kopuzņēmumu ECSEL. Īpaši tas attiecas uz ieteikumu izveidot tikai vienu KTI (5. ieteikums) ar vienotu integrētu pētniecības un inovāciju programmu (1. ieteikums), balstoties uz vienkāršu finansiālo regulējumu (7. ieteikums) un palielinot valdes lomu (8. ieteikums). Priekšlikumā par ECSEL turklāt ir paredzēta vēl lielāka noteikumu saskaņošana (9. ieteikums) atbilstīgi pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” dalības noteikumiem.

Turklāt Komisija 2013. gada 23. maijā atbilstīgi 16. ieteikumam pieņēma Eiropas stratēģiju mikro/nanoelektronikas komponentu un sistēmu[16] jomā. Stratēģijas pamatā ir jaunā KU ECSEL izveide, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta inovācijām un aptverta augstāka TRL.

5.5.         Ieteikumi dalībvalstīm

Komisija ņem vērā, ka KU dalībvalstīm jāpārvar grūtības tām paredzētās ieteikumu daļas īstenošanā, jo īpaši, uzņemoties daudzgadu saistības, saskaņojot noteikumus un finansējuma likmes un sinhronizējot procedūras. Pieredze un savstarpējā saprašanās, kas uzkrāta, pateicoties dalībai KU ARTEMIS un ENIAC, dos iespēju sākt jaunu darbību KU ECSEL sastāvā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros. Tas jau ir redzams Komisijas priekšlikumā Padomes regulai par ECSEL, kurā šie jautājumi tiek risināti. Īpaši tā piedāvā iespēju īstenot vienotu pieeju publiskā sektora ieguldījumu īstenošanā projektos. Komisija mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu ierosināto procedūru saskaņošanu un vienkāršošanu saņēmējiem turpmākos pasākumos, kas tiks saglabāti finansējuma saņemšanai.

Komisija arī norāda, ka KU ARTEMIS un ENIAC nesen ir sasniegts ievērojams progress, panākot līdzsvaru starp atbalstu valstu prioritātēm un kopējo Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu.

6.            Secinājums

Pirmais starpposma novērtējums ļāva KU uzlabot darbību un pievērst galveno uzmanību operatīvajiem mērķiem, savukārt otrais starpposma novērtējums bija savlaicīgs un nozīmīgs ieguldījums Komisijas priekšlikuma izstrādāšanā turpmākajai Padomes regulai par ECSEL. Lai gan joprojām pastāv administratīvie šķēršļi, ko var novērst, uzsākot nākamā KU ECSEL darbību, KU ARTEMIS un ENIAC ir apliecinājuši, ka tie ir lietderīgs un efektīvs instruments nozares virzītas un dalībvalstu un ES finansētas pētniecības un izstrādes programmas īstenošanā.

Galīgais KU ARTEMIS un ENIAC novērtējums ir ieplānots 2017. gadā, un to ir plānots īstenot KU ECSEL starpposma novērtējuma ietvaros. Šajā galīgajā novērtējumā tiks pētīta KU atbalstīto projektu kopējā ietekme un apspriests to ieguldījums vispārējā Eiropas mikro/nanoelektronikas un iegulto sistēmu stratēģijas kontekstā.

Pielikums. Novērtēšanas grupas ieteikumu saraksts

Nr.[17] || Ieteikumu kopsavilkums || Termiņš

Ieteikumi nozares apvienībām

1 || KTI stratēģiskās pētniecības programmās (SPP) vairāk jāatspoguļo vienota Eiropas perspektīva, piesaistot tās vispārējai pētniecības, izstrādes un inovāciju stratēģijai Eiropas elektronisko komponentu un sistēmu jomā, kā ierosināts 16. ieteikumā. || Nākamās paaudzes KTI

2 || Nozares apvienībām aktīvāk jāiesaistās KTI vispārējo mērķu un stratēģijas definēšanā un aktīvāk jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai atbalstītu un vecinātu dalību, jo īpaši MVU dalību, ierosinātajos projektos un izstrādātu un regulāri atjauninātu stratēģiskās pētniecības programmu. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

Ieteikumi kopuzņēmumiem[18]

3 || KTI projektu pārbaudē, tostarp galīgajā projektu pēcpārbaudē, kas pēc novērtēšanas grupas ieskatiem būtu jāveic 6 līdz 12 mēnešu laikā pēc projekta beigām, ciešāk un stingrāk ir jāuzrauga faktiskā un plānotā projekta rezultātu izmantošana praksē un projektu partneru ieviestie pasākumi, kas paredzēti, lai sasniegtu šādu plānoto izmantošanu. || Pašlaik

4 || ARTEMIS projektos attiecīgā gadījumā jāizmanto iepriekš izstrādātās ARTEMIS tehnoloģijas, norādot, kas ticis finansēts iepriekš, un papildus novitātei demonstrējot arī atbilstošu iepriekšējo projektu rezultātu otrreizējo izmantošanu kopā ar attiecīgu virzību uz augstāku TRL. Jāpalielina finansējuma īpatsvars projektiem, kuru mērķis ir vispārējo lietojumprogrammu un pakalpojumu izstrāde (lietojumprogrammu projekti). || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

6 || ENIAC un CATRENE uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un to atlase precīzāk jāsaskaņo (piemēram, izmantojot vispārējos un/vai papildu uzaicinājumus) ar attiecīgā finansējuma piešķiršanas struktūrām, kurām joprojām tiek dota zināma brīvība, piešķirot vispiemērotāko finansējuma plūsmu. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

8 || KU valdēm galvenā uzmanība jāpievērš stratēģiskiem jautājumiem un jāsamazina administratīvais slogs, lai panāktu augsta līmeņa nozares pārstāvju līdzdalību. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

10 || KU būtu jāizpēta un jāizstrādā atbilstoši mehānismi, lai izveidotu „agrīnās brīdināšanas sistēmu”, kas ļautu atklāt iespējamu kavēšanos vai dalībvalstu finansējuma pieejamības ierobežojumus. Lai novērstu šādi atklātās finansējuma nepilnības, EK jāpiešķir avansa līdzekļi (attiecīgās dalībvalsts vārdā) KU darbībai kritiskiem projektiem. || Pašlaik

12 || Jāveic pasākumi (piemēram, jāmaina novērtēšanas kritēriji) priekšlikumu izvērtēšanas un atlases procesā, lai uzlabotu projektu portfeļa atbilstību stratēģiskiem Eiropas mērķiem un lai optimāli nodrošinātu tādu jomu iekļaušanu, kas ir noteiktas vispārējā ES EKS stratēģijā (piedāvāta 16. ieteikumā) un darba plānos, kas izstrādāti, pamatojoties uz šādu stratēģiju. || Nākamās paaudzes KTI

13 || Jāizstrādā un jāievieš konkrēti atbalsta mehānismi projektu vadības procesu stiprināšanai KTI projektos. Visu KTI projektu vadības izmaksas pilnā apmērā jāsedz EK. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

14 || KTI projektiem būtu jāpiemēro tikai viens (proti, KU) projekta pārbaudes un ziņošanas process. || Pašlaik

15 || Jāizstrādā atbilstīga rādītāju sistēma KTI ietekmes un panākumu novērtēšanai, un tā jāpiemēro pašreizējām un turpmākajām KTI. || Pašlaik

Ieteikumi Eiropas Komisijai

5 || KTI ENIAC un ARTEMIS kopā ar Eiropas Tehnoloģiju platformu viedo sistēmu integrēšanai (EPoSS) jāapvieno vienā organizācijā (KTI EKS). || Nākamās paaudzes KTI

7 || Jāizveido (5. ieteikumā) ierosinātā jaunā, apvienotā KTI, vai arī pavisam cita KTI, kas tiktu izveidota kā PPP struktūra atbilstīgi Finanšu regulas 209. pantam. || Nākamās paaudzes KTI

13 || Jāizstrādā un jāievieš konkrēti atbalsta mehānismi projektu vadības procesu stiprināšanai KTI projektos. Visu KTI projektu vadības izmaksas pilnā apmērā jāsedz EK. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

16 || Precīzi jādefinē vidējā līdz ilgtermiņa vispārēja ES pētniecības, izstrādes un inovāciju stratēģija elektronisko komponentu un sistēmu (EKS) jomā, un tā jāizmanto kā galvenais virzītājspēks finansējuma lēmumu pieņemšanā. || Pašlaik

Ieteikumi dalībvalstīm

9 || Dalībvalstu dalības noteikumi, finansējuma likmes un procedūras ir pēc iespējas jāsaskaņo un jāsinhronizē, par vadošo principu izmantojot paraugpraksi. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

11 || Dalībvalstīm jāapņemas īstenot daudzgadu finansēšanas sistēmu. || Pašlaik/ nākamās paaudzes KTI

14 || KTI projektiem būtu jāpiemēro tikai viens (proti, KU) projekta pārbaudes un ziņošanas process. || Pašlaik

[1]               Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 74/2008, ar ko izveido ARTEMIS kopuzņēmumu, lai īstenotu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā. Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 72/2008, ar ko izveido ENIAC kopuzņēmumu.

[2]                      ARTEMIS dalībvalstis: Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra (nesen izstājās), Latvija, Ungārija, Nīderlande, Norvēģija, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. ENIAC dalībvalstis: Beļģija, Čehija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Ungārija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste.

[3]               http://ec.europa.eu/dgs/information_society/evaluation/rtd/jti/index_en.htm.

[4]               COM(2010)0752 galīgā redakcija un http://ec.europa.eu/dgs/information_society/evaluation/rtd/jti/.

[5]               Ekspertu grupā bija šādi locekļi: M. Götzeler (Aixtron SE galvenais izpilddirektors); W. Arden (iepriekš Infineon Technologies); Ch. De Prost (ATMEL); J.-L. Dormoy (EAF); M. Jansz (Technology Foundation STW); T. Luukkonen (Somijas Ekonomikas izpētes institūts); A. Sangiovanni-Vincentelli (Kalifornijas Universitāte Berklijā); D. Wright (Ekseteras Universitāte).

[6]               Pierādījumu bāze šajā novērtējumā tika izveidota, veicot apjomīgu juridisko un finansiālo pamatdokumentu, pētniecības programmas, darba programmas, līdzdalības statistikas un informācijas par projektiem pārskatīšanu. Tika iztaujātas 104 organizācijas, kas pārstāv plašu ieinteresēto personu loku: nozares pārstāvji, akadēmiskās organizācijas, Komisija, valsts iestādes, Eureka kopas un abi KU.

[7]               https://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/second-interim-evaluation-artemis-and-eniac-joint-technology-initiatives.

[8]               http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/kets/hlg_report_final_en.pdf.

[9]               COM(2013)0501 final un http://ec.europa.eu/research/press/2013/pdf/jti/ecsel_factsheet.pdf.

[10]             Inovācijas Eiropas nākotnei — nanoelektronikas nozare pēc 2020. gada   http://www.aeneas-office.eu/web/downloads/strategic-docs/position_paper_final.pdf.

[11]             Eiropas Nanoelektronikas pasākumu asociācija (Association for European Nanoelectronics Activities) http://www.aeneas-office.eu/web/index.php.

[12]             Eureka kopa „Eiropas lietojumprogrammu un tehnoloģiju pētniecība nanoelektronikas jomā” http://www.catrene.org/.

[13]             Progresīvās pētniecības un tehnoloģiju iegulto datorsistēmu jomā nozares asociācija (Industry Association for Advanced Research & Technology for Embedded Intelligence and Systems) http://www.artemis-ia.eu/

[14]             Eureka kopa „Informācijas tehnoloģija Eiropas attīstībai” (Information Technology for European Advancement)         http://www.itea2.org/

[15]             Augsta līmeņa redzējums 2030. gadam, ITEA–ARTEMIS — http://www.artemis-ia.eu/publications

[16]             COM(2013) 0298 final.

[17]             Ieteikumu numerācija attiecas uz ekspertu grupas ziņojumu.

[18]             Šie ieteikumi attiecas uz visu KU iesaistīto personu kolektīvo/kopīgo atbildību.