KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Piektais ziņojums par Moldovas Republikas veikto Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu

1.           Ievads

Eiropas Savienības (ES) un Moldovas Republikas vīzu dialogs, lai izvērtētu nosacījumus, ar kuriem Moldovas Republikas pilsoņiem (turpmāk — Moldovas pilsoņi) varētu piešķirt tiesības ceļot uz ES bez vīzām, tika sākts 2010. gada 15. jūnijā pirmajā augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē. Komisija 2011. gada 24. janvārī iepazīstināja Moldovas Republikas iestādes (turpmāk — Moldovas iestādes) ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (turpmāk — VRLRP)[1], bet februārī notika otrā augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme. VRLRP noteikta virkne precīzu kritēriju Moldovas Republikai, kas iedalīti četros tā sauktajos tehniski būtisko jautājumu “blokos”[2], lai pieņemtu tiesisko, politisko un institucionālo satvaru (1. posms) un to efektīvi un ilgtspējīgi īstenotu (2. posms).

Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par VRLRP īstenošanu. Pirmais progresa ziņojums tika iesniegts 2011. gada 16. septembrī[3]. Trešā augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2011. gada 7. oktobrī.

Novērtēšanas misijas par VRLRP 2., 3. un 4. bloku notika 2011. gada oktobrī/novembrī, iesaistot ekspertus no ES dalībvalstīm, kā arī Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk — EĀDD) amatpersonas. Šo misiju mērķis bija novērtēt tiesisko, politisko un institucionālo satvaru, pamatojoties uz VRLRP pirmā posma kritērijiem, un atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Otrais progresa ziņojums tika iesniegts 2012. gada 9. februārī[4], bet ceturtā augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2012. gada 27. februārī.

Trešais progresa ziņojums tika iesniegts 2012. gada 22. jūnijā[5]. Tas bija pēdējais progresa ziņojums par VRLRP pirmo posmu, un tajā tika sniegts konsolidēts Komisijas vērtējums par Moldovas Republikas progresu, izpildot VRLRP pirmā posma kritērijus. Komisija, iesaistot attiecīgās ES aģentūras un ieinteresētās puses, 2012. gada 3. augustā[6] iesniedza novērtējumu par ietekmi, kāda gaidāmajai vīzu režīma liberalizācijai Moldovas pilsoņiem, kuri ceļo uz ES, varētu būt uz migrāciju un drošību.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Padome 2012. gada 19. novembrī pieņēma secinājumus, kuros tā piekrita Komisijas vērtējumam, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus VRLRP pirmā posma kritērijus. Vajadzīgais tiesiskais, politiskais un institucionālais satvars ir izveidots. Pēc tam tika uzsākts otrajā posmā izvirzīto kritēriju novērtējums.

Piektā augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme notika 2013. gada 28. janvārī. No 2013. gada 18. februāra līdz 15. martam tika organizētas vairākas jaunas visu četru VRLRP bloku novērtēšanas misijas. Šīs misijas atšķīrās novērtējuma apjoma ziņā, proti, tās ilga četras nedēļas, iesaistot 12 ekspertus no ES dalībvalstīm, kā arī Komisijas un EĀDD amatpersonas. Misiju mērķis bija novērtēt gan otrā posma VRLRP kritēriju izpildes stāvokli, gan tiesiskā, politiskā un institucionālā satvara ieviešanas apjomu atbilstoši Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām jomām kā diskriminācijas novēršana, minoritāšu integrācija un cilvēku tirdzniecība, dažas no kurām bija pieminētas Padomes 2012. gada 19. novembra secinājumos. Moldovas Republika ir apņēmusies ņemt vērā ekspertu ziņojumos izklāstītos ieteikumus, ieviešot atjaunināto valsts rīcības plānu, kas tika izstrādāts 2013. gada maija beigās. Ceturtais progresa ziņojums[7] tika iesniegts 2013. gada 21. jūnijā; tajā tika iekļauta informācija par tiesiskā un institucionālā satvara ieviešanu, iestāžu darbību un aģentūru darba koordinācijas līmeni.

Šis ir piektais Komisijas ziņojums, un tajā tiek aplūkots ceturtajā ziņojumā sniegto ieteikumu īstenošanas līmenis un otrā posma VRLRP kritēriju vispārējā izpilde. Īpaša uzmanība pievērsta reformu un sasniegto rezultātu ilgtspējai, tostarp pārdomātai personāla izvēlei, kapacitātei un finansējumam. Šis ziņojums pamatojas arī uz konstatējumiem, kas formulēti 2013. gada 15. oktobrī Kišiņevā notikušajā sestajā augstākā līmeņa amatpersonu sanāksmē, kā arī saistībā ar Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektora vizīti uz administratīvo robežlīniju pie Dņestras upes un Piedņestras reģionu. Tajā ir ietverts novērtējums par to, kā tiek ņemti vērā Moldovas Republikai adresētie ieteikumi, kas iekļauti 2012. gada augusta ietekmes novērtējuma ziņojumā.

2.           Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna otrā posma četru bloku īstenošanas novērtējums

2.1.        1. bloks. Dokumentu, arī biometrisko datu, drošība

2.1.1.     VRLRP kritēriji

· Pakāpeniska biometrisko pasu ieviešana saskaņā ar ICAO standartiem, tostarp Moldovas konsulātos ārvalstīs, un pakāpeniska ICAO prasībām neatbilstošu pasu izņemšana no apgrozības

Moldovas Republikā kopš 2011. gada 1. janvāra izsniedz vienīgi biometriskas pases, kas pilnībā atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem[8], un ir izstrādāts un tiek īstenots viss vajadzīgais tiesiskais regulējums. Ir nodrošināts konsolidēts regulējums drošai identitātes pārvaldībai. Pašreizējās pases grāmatiņas ar ielīmēm pārbaudīja Francijas uzņēmums “Ingelis Expertise”, kas 2010. septembrī atzina, ka tās pilnībā atbilst[9] ICAO standartiem. Turklāt 2013. gada 11. jūnijā Moldovas Republika kļuva par ICAO Publiskās atslēgas direktorija 38. dalībvalsti un 2013. gada septembrī Valsts informācijas resursu centrs (CSIR) “Registru” (turpmāk — “Registru”) saņēma sešus sertifikātus. Biometrisko datu vākšana un pārvaldība tiek veikta pilnīgā saskaņā ar likumu par personas datu aizsardzību[10].

Lai sāktu izdot biometriskās pases ar integrētām mikroshēmām, “Registru” un akciju sabiedrība “Gemalto” 2013. gada 27. septembrī parakstīja līgumu par tādu pasu grāmatiņu izgatavošanu un piegādi, kurās iestrādāta bezkontakta mikroshēma. Līgums 2013. gada 30. septembrī tika iesniegts reģistrācijai Finanšu ministrijas Publiskā iepirkuma aģentūrā un pēc reģistrēšanas stāsies spēkā. Jaunās pasu grāmatiņas ir plānots sākt izdot 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Pases, kurās nav iekļauti biometriskie dati un kuras līdz 2011. gada 1. janvārim izdotas Moldovas Republikā, un pases, kuras līdz 2011. gada 31. decembrim izdotas ārvalstīs, būs derīgas līdz to termiņa beigām. Moldovas Republikā 2013. gada 1. septembrī apgrozībā bija 2 623 225 pilsoņu pases, no kurām 680 836 (jeb 25,19 %) bija biometriskas pases. Nebiometrisko pasu pakāpenisku pilnīgu izņemšanu no apgrozības ir plānots pabeigt 2020. gadā.

· Pasu, personas apliecību un citu pamatdokumentu pieteikumu iesniegšanas, personalizēšanas un izsniegšanas procesa augsta līmeņa integritāte un drošība

Civilstāvokļa dienests nodrošina centralizētu sistēmu attiecībā uz visiem civilstāvokļa pamatdokumentu veidiem ar augsta līmeņa aizsardzību (civilstāvokļa apliecībām un izrakstiem no civilstāvokļa apliecībām). Visi stingrās uzskaites civilstāvokļa pamatdokumentu veidi tiek nodrošināti ar piecām aizsardzības zīmēm. Kopš 2013. gada 7. marta jaunās personas apliecības tiek izsniegtas jaunajā ID-1 formātā.

Lai automatizētu izgatavošanas procesu, atlikušās manuālās procedūras vairs netiek veiktas šādās jomās: ID-1 formāta kartēm paredzētās ekstrūzijas iekārtas konstruēšana; specializētā aprīkojuma izgatavošanas nodrošināšana vienā no specializētajām rūpnīcām; tādu ID-1 formāta karšu griešanas mašīnu konstruēšana un izgatavošanas nodrošināšana, kas piemērotas pašreizējai ekstrūzijas iekārtai (ID-2 formātam); virpas ar vadības programmu konstruēšana (ciparvadības programmatūra), lai nodrošinātu lāzergravēšanas, griešanas un citu procedūru tehnoloģiskā procesa automatizāciju.

Saistībā ar pretkorupcijas pasākumiem nepārtraukti tiek īstenotas plānotas un negaidītas pārbaudes. Ar 2013. gada 18. jūnija Rīkojumu Nr. 51 tika apstiprināti jaunie noteikumi par negaidītu pārbaužu organizēšanu. Civilstāvokļa dienests ir izstrādājis stratēģiju, lai novērstu un apkarotu korupciju darbinieku vidū, kas tika apstiprināta ar 2013. gada 16. jūlija Rīkojumu Nr. 58. Visi darbinieki, tostarp pierādījumu un iedzīvotāju dokumentu iesniegšanas centrālo un teritoriālo nodaļu vadība, ar savu parakstu apliecināja, ka ir iepazinušies ar rīkojumu “Par dažiem korupcijas un protekcionisma novēršanas pasākumiem”. No 2011. gada 1. aprīļa ir stājies spēkā “Ētikas kodekss darbiniekiem, kuri strādā civilstāvokļa reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas jomā”. 2012. gadā Ētikas kodekss tika pārkāpts vienu reizi; attiecīgajam darbiniekam tika piemērots disciplinārsods atbilstoši “Registru” iekšējās kārtības noteikumiem. 2013. gadā šādi gadījumi vairs neatkārtojās.

· Tūlītēja un sistemātiska ziņošana Interpola / nozaudēto un nozagto pasu datubāzei par nozaudētām un nozagtām pasēm

Interpola nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzei 2012. gadā tika ziņots par 33 349 nozagtām vai nozaudētām Moldovas Republikas pasēm, bet 1676 pases no datubāzes tika dzēstas. 2013. gada pirmajos septiņos mēnešos to nozagto vai nozaudēto pasu skaits, par kurām tika ziņots, bija par 2000 pasēm mazāks nekā šajā pašā periodā 2012. gadā. Saistībā ar nozagtiem ceļošanas dokumentiem 2012. gadā tika uzsāktas deviņas kriminālizmeklēšanas un vēl sešas tika uzsāktas 2013. gada pirmajos astoņos mēnešos.

Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad Moldovas Republikas pilsoņi paziņo, ka pase ir nozaudēta, tika veikti attiecīgi pasākumi. Ar valdības 2013. gada 18. februāra Lēmumu Nr. 125 pilsoņiem tika atļauts, norādot iemeslus, iesniegt izdevējiestādē pieteikumu par pases paturēšanu noteiktu laika periodu, ar nosacījumu, ka tā ir caurdurta, gadījumos, ja pasē ir ārvalstu iestādes izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja vai ja uz šā dokumenta pamata ir noslēgts juridisks līgums. Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija un Iekšlietu ministrija uzsāka kopīgu novērtējumu, lai noskaidrotu pasu nozaudēšanas un zādzību iemeslus, un līdz gada beigām iesniegs vispārīgus ieteikumus.

· Regulāra apmaiņa ar pasu paraugiem un sadarbība dokumentu drošības jomā ar ES

Katru gadu, izmantojot noteiktu komunikācijas kanālu, ES dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām tiek nosūtīta atjaunināta informācija par jaunajiem pasu paraugiem. Pēdējā atjauninātā informācija tika iesniegta 2013. gada 8. augustā. Pēdējās izmaiņas PRADO[11] sistēmā tika veiktas 2013. gada martā, iekļaujot jaunos paraugus ar Moldovas biometrisko pasu aizsardzības elementiem.

2.1.2.     Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Izveidot un piemērot samērīgas, iedarbīgas un atturošas sankcijas personām, kuras ir notiesātas par savas pases pārdošanu vai aizdošanu.

· Moldovas Republikas Kriminālkodeksa 361. panta 1. punktā ir paredzētas sankcijas par viltotu oficiālo dokumentu izgatavošanu, glabāšanu vai izmantošanu, proti, naudas sods līdz 300 vispārpieņemtajām vienībām (1 vispārpieņemtā vienība ir MDL 20[12]) vai 150–200 stundas neatalgota sabiedriskā darba, vai brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Lai samazinātu pieteikumu skaitu par nozaudētām pasēm, ar valdības 2013. gada 18. februāra Lēmumu Nr. 125 izdevējiestādei tika atļauts uz noteiktu laika periodu atdot turētājam pasi, kurā ir vīza vai uzturēšanās atļauja, ar nosacījumu, ka pase ir caurdurta. Lai paaugstinātu pasu turētāju atbildību, pasu nozaudēšanas gadījumā tiks palielināta nodeva par šo dokumentu izsniegšanu.

· Regulāri sniegt informāciju ES iestādēm par nozaudētām un nozagtām biometriskajām pasēm, jo īpaši izmantojot Interpola nozaudēto un nozagto ceļošanas dokumentu datubāzi.

Skatīt VRLRP kritērijus iepriekš.

· Stiprināt tiesisko un institucionālo satvaru attiecībā uz Civilstāvokļa aktu reģistru, lai novērstu vārda vai identitātes maiņas ļaunprātīgu izmantošanu jaunas pases iegūšanai. Izstrādāt un piemērot skaidrus noteikumus par vārda maiņu; stiprināt tiesisko un institucionālo satvaru un tajā ietvert efektīvus kontroles un izsekojamības pasākumus.

Saskaņā ar valdības 2002. gada 18. marta Lēmumu Nr. 333 par automatizētās informācijas sistēmas “Valsts iedzīvotāju reģistrs” koncepcijas apstiprināšanu un atbilstīgi Valsts iedzīvotāju reģistra noteikumiem katrai personai, kura jāidentificē Moldovas Republikas teritorijā, tiek piešķirts personas identifikācijas numurs (PIN). Lai palielinātu identifikācijas procesa drošību, tiek pievienoti papildu personas dati. Personas datu saturu un struktūru var mainīt, taču PIN paliek nemainīgs. Tas novērš vārda vai identitātes maiņas ļaunprātīgu izmantošanu jaunas pases iegūšanai.

Vispārējs 1. bloka novērtējums Moldovas Republika ir veikusi pietiekamus pasākumus saistībā ar pasu nozaudēšanu un attiecīgajām sankcijām. No 2015. gada sāks izsniegt pasu grāmatiņas ar integrētu mikroshēmu, un pašreizējās pases ar ielīmēm sniedz vajadzīgās drošības garantijas. Moldovas Republika ir pietiekamā apmērā izpildījusi ceturtā VRLRP ziņojuma ieteikumos paredzētos pasākumus un turpina efektīvi īstenot attiecīgos tiesību aktus. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi otrā posma 1. blokam noteiktos kritērijus.

2.2.        2. bloks. Nelikumīga imigrācija, tostarp atpakaļuzņemšana

2.2.1.     2. bloks / 1. temats. Robežu pārvaldība

2.2.1.1.  VRLRP kritēriji

· Efektīva tiesību aktu īstenošana robežkontroles jomā, izmantojot atbilstošas robežpārbaudes un robežuzraudzību, procedūras un darbības efektivitāti, situācijas novērtējumu valsts un vietējā līmenī, kas ietver riska analīzes, ziņu iegūšanas un datu plūsmas pārvaldības ieviešanu, kā arī tiešu piekļuvi attiecīgajām valsts un starptautiskajām datubāzēm un iespēju tajās iegūt informāciju

Robežpolicijas departaments (RPD) darbojas, lai stiprinātu valsts robežuzraudzības sistēmu, izmantojot modernu, speciālu aprīkojumu, tostarp stacionāru robežuzraudzības sistēmu. Tādējādi saskaņā ar ES finansēto projektu “Fiksētais un mobilais sakaru tīkls Moldovas Robežsardzes dienesta (pēc reformas — robežpolicija) vajadzībām”, lai nodrošinātu valsts robežas uzraudzību 575 km garumā, torņos, kas uzstādīti sabiedriskās vietās, RPD apakšvienību posteņu teritorijās un ēkās un robežšķērsošanas vietu perimetros, kā arī tiešā to tuvumā tika uzstādītas 125 stacionāras un 53 kupolveida videonovērošanas kameras. 2012. gada 12. oktobrī savu darbību uzsāka Valsts koordinācijas centrs, kas ir atbildīgs par to, lai tiktu īstenoti noteikumi, ar kuriem izveido Valsts robežu uzraudzības sistēmu. Ir izveidoti pieci reģionālie koordinācijas centri un 41 vietējais koordinācijas punkts / dispečeri, kas darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Tādējādi kopumā ir izveidoti 16 punkti centrālā līmenī, 66 — reģionālā līmenī un 205 — vietējā līmenī. Lai saskaņotu šos pasākumus ar ES paraugpraksi, 2013. gadā notika vairāki mācību braucieni uz ES dalībvalstīm[13].

ES Robežu palīdzības misija (EUBAM) palīdzēja RPD izstrādāt vairākus riska profilus un ieviest tādu tiešsaistes sistēmu ziņošanai par ikdienas situāciju uz robežas, kurā iekļauta attiecīga informācija par noziedzības situāciju uz robežas visā valstī. Reģionālā un vietējā vadība izmanto šos analītiskos produktus, lai optimizētu resursu sadali pie robežas un pievērstu uzmanību pasažieriem un transportlīdzekļiem otrās līnijas pārbaudēs. Kā neatņemamu pārrobežu automātiskās reģistrēšanas sistēmas daļu RPD izstrādāja riska kritēriju moduli “PASAŽIERIS”, ietverot tajā riska rādītājus, kas automātiski sūta brīdinājumus RPD darbiniekiem selektīvas pārbaudes veikšanai. Šis modulis ir pieejams arī jaunizveidotajām RPD mobilajām vienībām (sk. turpmāk).

2013. gada pirmajos sešos mēnešos atļauja šķērsot Moldovas Republikas robežu netika dota 2786 personām, no kurām 2212 personas izceļoja no valsts. Galvenie atteikuma iemesli bija šādi: nederīgi dokumenti; ceļošanas dokumenti, kuriem beidzies derīguma termiņš; nav galamērķa valsts vīzas; neatbilstība robežšķērsošanas vietas statusam. Iekšlietu ministrijas RPD izmeklēja 173 krimināllietas. No tām 45 lietas tika iesniegtas izskatīšanai tiesā, bet 33 lietas ir nodotas prokuratūrai. Lietu sadalījums ir šāds: 8 kontrabandas lietas, 8 nelikumīgas migrācijas lietas, 73 valsts robežas nelegālas šķērsošanas lietas, 2 cilvēku tirdzniecības lietas, 3 munīcijas nelegālas glabāšanas lietas un 79 dokumentu viltošanas lietas.

Veicot pārbaudes, robežpolicija izmanto riska profilu datubāzes, kas palīdz noteikt riskus saistībā ar paslēptām personām, kuras mēģina izvairīties no robežkontroles. RPD Riska analīzes sistēma (RAS) izmanto cilvēku tirdzniecības riska profilus, kas iekļauti Robežpolicijas integrētajā informācijas sistēmā. Šie profili tiešsaistē ir pieejami visām robežkontroles apakšvienībām un pastāvīgi tiek atjaunināti. Saskaņā ar riska rādītājiem 2013. gadā robežpolicija atrisināja 11 cilvēku tirdzniecības lietas (saistītas ar 24 cilvēkiem); viena lieta bija saistīta ar mēģinājumu izvest no valsts bērnus. Robežpolicija izmeklēja divas lietas, bet pārējās tika nodotas attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm.

· Atbilstošas infrastruktūras, tehniskā aprīkojuma, IT sistēmu, finanšu resursu un cilvēkresursu nodrošināšana saskaņā ar IRP stratēģiju un rīcības plānu, ko plānots pieņemt, un efektīva apmācību programmu un korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana

2013. gadā no 91 IRP stratēģijas rīcības plāna pasākuma 80 % tika īstenoti, bet pārējie 20 % vēl turpinās. Tika pabeigta robežpolicijas reorganizācija. Kopējais RPD apakšvienību skaits tika samazināts par 50 % reģionālā līmenī un par 42 % vietējā līmenī. Tika noteikts, ka maksimālais RPD darbinieku skaits ir 3500. Pašreiz iestādē nodarbināto darbinieku skaits atbilst 86 % no maksimālā skaita. RPD 2013. gadā pabeidza vietējā līmeņa vienību strukturālo reformu, tādējādi īstenojot attiecīgos EUBAM ieteikumus. RPD 2013. gadā īstenoja vairākus spēju veidošanas pasākumus. Tika iegādāts liels daudzums moderna aprīkojuma[14].

Korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā tika organizēti vairāki pasākumi un mācību kursi. 2013. gada pirmajos sešos mēnešos RPD specializētās apakšvienības darbinieki veica 25 robežpolicijas apakšvienību neplānotas pārbaudes un 196 dienesta izmeklēšanas, kuru rezultātā tika piemērotas 227 sankcijas, 15 no kurām paredzēja atlaišanu no darba. Kišiņevas lidostā, lai novērstu aktīvu korupciju, tika uzstādītas videonovērošanas iekārtas, kas ļauj tiešsaistē novērot ne vien pasažieru reģistrāciju un pārbaudi, bet arī inspektoru rīcību robežšķērsošanas vietās. Turklāt ar Valsts Pretkorupcijas centra palīdzību tika apmācīti 220 RPD un Muitas dienesta darbinieki. Saistībā ar apsūdzību pasīvā korupcijā 2013. gada oktobrī bija aizturēts 31 Moldovas Muitas dienesta un robežpolicijas darbinieks.

· Iestāžu sadarbības (tostarp datu apmaiņas starp Robežsardzes dienestu un tiesībaizsardzības iestādēm) uzlabošana, starptautiskās sadarbības uzlabošana, kas ietver sadarbību ar kaimiņvalstīm un sadarbības kārtības ar FRONTEX īstenošanu, sasniedzot augsta līmeņa efektivitāti

Sadarbība ar FRONTEX turpināja attīstīties samērā strauji; RPD darbinieki līdz ar Polijas, Rumānijas un Spānijas robežsardzes dienestiem piedalījās kopīgā operācijā “Kontakt­punkti — zeme un gaiss, 2013”. Moldovas Republika vadīja projektu “FRONTEX koordinācijas punkti 2013” divās robežšķērsošanas vietās — Criva un Tudora. No 2013. gada marta līdz maijam valsts muitas dienests kopā ar Eiropas Komisijas Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) īstenoja reģionālu operāciju “ROMOLUK”, lai apkarotu nelegālu tabakas izstrādājumu un alkohola kontrabandu. 2013. gadā atbilstoši rīcības plāna devītajam posmam notika intensīva sadarbība ar EUBAM. Sakarā ar FRONTEX kopīgajām operācijām, kurās piedalījās Moldovas Republika, ir atvieglota informācijas apmaiņa, jo Moldovas amatpersonām ir piekļuve Frontex vienas pieturas aģentūrai (FOSS), aģentūras tīmekļa platformai, kas paredzēta informācijas apmaiņai ar dalībvalstīm un trešām personām, kā arī kopīgo operāciju ziņošanas sistēmai (JORA) — aģentūras rīkam, ar kura palīdzību var ziņot, pārvaldīt un analizēt datus saistībā ar kopīgajās operācijās konstatētajiem incidentiem.

Lai gan informācijas apmaiņa starp RPD un Migrācijas un patvēruma lietu biroju (BMA) ir uzlabota, vēl jāveic papildu ieguldījumi. Ir jāinstalē informācijas elektroniskās apmaiņas modulis, lai varētu savienot RPD un BMA datubāzes.

Viens no Moldovas iestāžu senākajiem mērķiem ir uzlabot uzraudzības sistēmu migrācijas plūsmām, kas virzās pāri Moldovas un Ukrainas robežai uz Piedņestras posmu. Moldovas iestādes ir izstrādājušas speciālu mehānismu[15] migrācijas plūsmu uzraudzībai. Tas pamatojas uz to ārvalstu ieceļotāju juridisko pienākumu reģistrēt savu uzturēšanos Moldovas Republikā 72 stundu laikā pēc robežas šķērsošanas, kuri ieceļo caur Piedņestras posmu, kā arī nodrošina vajadzīgo administratīvo kapacitāti un procedūras reģistrācijas procesa atvieglošanai. Reģistrācija tiek veikta bez maksas. 2013. gada oktobra beigās darbu uzsāka sešas BMA teritoriālās nodaļas, kas izveidotas administratīvās robežlīnijas tuvumā. Šīs teritoriālās nodaļas izmanto 2004. gadā izveidoto iekšējās muitas kontroles punktu infrastruktūru. Būtu jāapsver tāda regulējuma izstrāde, kurā būtu iekļauti nepārprotami noteikumi saistībā ar ārvalstu ceļotāju reģistrēšanu. Pēc iespējas ātrāk jāsāk īstenot komunikācijas stratēģiju, kas izskaidrotu šos jaunos noteikumus. Īpaša vērība jāpievērš tam, lai neviens no šiem noteikumiem neapgrūtinātu ceļotāju plūsmu un neliktu piemērot administratīvas sankcijas par apstākļiem, kas no viņiem nav atkarīgi. Tas attiecināms uz Moldovas iestāžu nespēju noregulēt robežkontroli Ukrainas un Moldovas Republikas valsts robežas centrālajā posmā.

2.2.1.2.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Turpmāk stiprināt robežkontroli, tostarp riska analīzes un uzraudzības pasākumus, novērst un apkarot korupciju pie robežas, kā arī turpmāk stiprināt sadarbību ar EUBAM visās robežu pārvaldības jomās.

Sk. 2. bloku / 1. tematu — VRLRP kritēriji. EUBAM 2013. gadā organizēja vairāk nekā 20 kopējas palīdzības mācības, kurās piedalījās Moldovas Republikas un Ukrainas robežkontroles dienesti. Kopējo pasākumu pamatā bija risku identificēšana, piemēram, tabakas un citu akcīzes preču (spirta utt.) kontrabanda, ar transportlīdzekļiem saistīti noziegumi, nelikumīga migrācija / cilvēku kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, patēriņa preču un gaļas kontrabanda. Saskaņā ar noteiktajiem mērķiem kopējās palīdzības mācības aptvēra visu kopējo robežu, tostarp robežkontroles punktus un zaļās/zilās robežas, kā arī iekšējo infrastruktūru. Šo mācību gala vērtējums norādīja uz vajadzību turpināt apmācību darbā un veikt uzlabojumus tādās jomās kā iestāžu sadarbība, riska analīzes prasmes un mobilo vienību aprīkojums un izmantošana.

· Uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm. Stiprināt divpusējo un starptautisko sadarbību un apmaiņu ar statistikas un analītiskajiem datiem un taktiskajiem/operatīvajiem datiem / izlūkdatiem, piemērojot tādus pasākumus kā kopīgo pārrobežas operāciju uzsākšana / līdzdalība tajās, kopīgas izmeklēšanas komandas un kopējas izmeklēšanas grupas,, kam jāveicina sadarbības koordinatoru apmaiņa šādās darbībās un jāpiedāvā apmācība par to, kā veikt kopīgas robežkontroles un muitas kontroles.

RPD darbības 2013. gadā galvenokārt bija saistītas ar to, lai īstenotu sadarbības līgumus, kas parakstīti starp RPD un Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas robežkontroles dienestiem. Šajā sakarā 96 RPD darbiniekiem, iesaistoties projektā “Informācijas pārvaldība pārrobežu noziedzības apkarošanas sistēmā”, notika mācības Polijā riska pārvaldības un noziedzības analīzes jomā. Igaunijā RPD pārstāvji piedalījās mācībās par dokumentu drošības un pārbaudes sistēmu saskaņā ar Eiropas standartiem. EUBAM vadībā tika organizētas divas kopīgas operācijas “OVIDIUS” un “PONTUS EUXINUS”, kas paredzētas Iekšlietu ministrijas apakšnodaļu, Muitas dienesta un Drošības dienesta spēju stiprināšanai, kopā ar Ukrainu, ES, dalībvalstīm un starptautiskajiem ekspertiem veicot pasākumus, lai novērstu un apkarotu pārrobežu noziedzību.

RPD un BMA aktīvi piedalās EUBAM vadītās I darba grupas pastāvīgajās un ad-hoc sanāksmēs par nelikumīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību. Tas apvieno izmeklētājus no visām Moldovas un Ukrainas tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī no ES dalībvalstīm, Eiropola, FRONTEX un SELEC kopīgā uzdevumā apmainīties ar informāciju un palielināt spēju atbalstīt kopīgas izmeklēšanas nelikumīgas migrācijas un cilvēku tirdzniecības jomā. Moldovas tiesībaizsardzības iestāžu (Muitas dienesta, Iekšlietu ministrijas, RPD) pārstāvji aktīvi piedalās arī vairākos citos EUBAM projektos, piemēram, preču un cigarešu kontrabandas II darba grupā, intelektuālā īpašuma tiesību darba grupā, ieroču darba grupā, narkotiku darba grupā un ar transportlīdzekļiem saistīto noziegumu darba grupā. Visi šie forumi palīdz labāk izprast pašreizējās situācijas kopainu, apkopot resursus un kopīgi reaģēt uz apdraudējumiem, kurus rada nelikumīgas pārrobežu darbības attiecīgajās jomās.

· Uzlabot apmācības un spēju veidošanu attiecībā uz starptautisko muitas un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu.

Sk. 2. bloku / 1. tematu — VRLRP kritēriji.

· Koordinēt kontroles darbības pie kopīgajām robežām. Apmainīties ar izlūkdatiem un uzlabot kopīgās situācijas novērtējumu darbības līmenī.

2013. gada 4. jūlijā sākās sarunas par līguma noslēgšanu starp Moldovas Republikas valdību un Ukrainas Ministru kabinetu par kontaktpunktiem uz Moldovas un Ukrainas robežas. Tas būs pamats jaunai informācijas apmaiņas pieejai, lai ieviestu jaunas mijiedarbības formas, izveidojot kontaktpunktus pie Moldovas un Ukrainas robežas un nodrošinot to darbību saskaņā ar ES paraugpraksi.

Tiek atjaunināts protokols starp Moldovas Republikas Iekšlietu Ministrijas Robežpolicijas departamentu un Ukrainas Valsts Robežsardzes dienesta pārvaldi par analītiskās un statistiskās informācijas apmaiņu. 2013. gadā protokolā veica grozījumus, paredzot katru dienu apmainīties ar informāciju par situāciju kopīgajā robežas posmā. Turklāt katru mēnesi Moldovas Republikas un Ukrainas robežkontroles dienesti kopīgi sagatavo riska novērtējuma ziņojumus. Arī EUBAM ir palīdzējis abu valstu robežkontroles dienestiem uzlabot operatīvās informācijas apmaiņu un ieviest ikdienas uzraudzības sistēmu, kas kontrolē migrācijas plūsmu Moldovas un Ukrainas valsts robežas Piedņestras centrālajā posmā. Ir organizēta informācijas apmaiņa par tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri šķērso kopīgo valsts robežu centrālajā posmā.

· Stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Ukrainu.

2013. gada maijā un jūnijā notika vairākas kopīgo darba grupu sanāksmes, kurās piedalījās eksperti no RPD, Cilvēku tirdzniecības apkarošanas centra, BMA, Ukrainas Valsts Robežsardzes dienesta, Starptautiskās Migrācijas organizācijas un EUBAM. Viņi izstrādāja īpašu ziņojumu par migrāciju un cilvēku tirdzniecību uz Moldovas un Ukrainas valsts robežas.

Gaidāms, ka Moldovas un Ukrainas valsts robežas demarkācijas process tiks pabeigts 2014. gada beigās. Šobrīd ir demarķēti 1202,5 no 1222,0 robežas kilometriem. Vēl joprojām nav demarķēti 19,2 kilometri kopīgās robežas centrālajā posmā un 0,3 kilometri dienvidu sektoros. Pašreiz tiek izstrādāta pēdējā robežas demarkācijas dokumentācija attiecībā uz visiem sektoriem. Ņemot vērā panākto progresu, jau ir sākta līguma izstrāde starp Moldovas Republiku un Ukrainu par valsts robežas režīmu. Starp Moldovas Republiku un Ukrainu 2013. gadā tika organizētas četras sarunu kārtas saistībā ar līguma projektu par valsts robežas režīmu. 2013. gada 21. maijā valdību līmenī notika sarunas par trīspusēja dokumenta sagatavošanu, lai izveidotu un atzīmētu Moldovas, Rumānijas un Ukrainas valsts robežu krustpunktus (triplex confinium).

· Turpmāk atbalstīt sadarbību ar EUBAM un īstenot EUBAM ieteikumus par mobilo vienību uzlabošanu un biežāku izmantošanu.

EUBAM atzīmē[16], ka to Moldovas iedzīvotāju skaits (83), kuri tika notverti, krāpnieciskā veidā mēģinot izceļot no Moldovas Republikas uz ES valstīm, 2012. gadā ir samazinājies par 29 % salīdzinājumā ar 2011. gadu (117). Ziņojumā ir uzsvērti arī uzlabojumi robežas un migrācijas pārvaldes sistēmās saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas pasākumiem, vispārēja nelikumīgas migrācijas samazināšanās tendence Moldovas Republikā un nelikumīgas migrācijas uzlabota kontrole pie Moldovas robežas.

Svarīgs faktors nelikumīgas migrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanā ir kontroles pasākumi, kurus uz starptautiskās satiksmes ceļiem visā valsts teritorijā veic mobilās vienības. RPD ir izveidojis Mobilo vienību pārvaldi, kas ir labi aprīkota gan centrālā, gan reģionālā līmenī. Noteikumi par RPD mobilajām vienībām tika apstiprināti ar valdības 2013. gada 20. septembra Dekrētu Nr. 752, ar kuru tiek noteikta mobilo vienību loma, uzdevumi un tiesības saistībā ar RPD taktiskajām un operatīvajām darbībām un Iekšlietu ministrijas sabiedriskās kārtības un drošības misijām. Noteikumos ir paredzēta iespēja, pamatojoties uz sadarbības nolīgumiem, izveidot kopīgas mobilās vienības. Moldovas Republikas satiksmes noteikumi tika grozīti, lai iekļautu nosacījumus, kuri ļautu RPD mobilajām vienībām īstenot savas darbības uz valsts ceļiem.

No 2013. gada februāra līdz martam RPD mobilās vienības un Muitas dienests iesaistījās kopīgās operācijās — tika pārbaudīti 477 transportlīdzekļi, no kuriem 396 transportlīdzekļi bija reģistrēti ar valsts numuriem un 81 transportlīdzeklis — ar ārvalstu numuriem. Šo operāciju laikā tika atklāti un dokumentēti šādi pārkāpumi: 1 akcīzes preču (etilspirta) nelegālas pārvadāšanas gadījums, 3 gadījumi saistībā ar patēriņa preču pārvadāšanu bez izcelsmes sertifikāta, 2 transportlīdzekļa pilnvaras viltošanas gadījumi un 2 transportlīdzekļa numuru nomaiņas gadījumi.

2.2.2.     2. bloks / 2. temats. Migrācijas pārvaldība

2.2.2.1.  VRLRP kritēriji

· Efektīva ES un Moldovas Republikas atpakaļuzņemšanas nolīguma un Moldovas pilsoņu (kuri atgriežas brīvprātīgi vai saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu) reintegrācijas pasākumu īstenošanas turpināšana

Saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kas noslēgts ar Eiropas Savienību un trešām valstīm, laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam Iekšlietu ministrija izskatīja 83 atpakaļuzņemšanas pieprasījumus no šādām valstīm: Francija — 35, Austrija — 8, Vācija — 7, Spānija — 10, Šveice — 6, Rumānija — 7, Beļģija — 9, Zviedrija — 1. Šajā pašā laikposmā 42 Moldovas pilsoņi saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu sekmīgi atgriezās Moldovas Republikā un 2 ES pilsoņi saskaņā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu no Moldovas Republikas atgriezās ES dalībvalstīs (Rumānija —1, Ungārija —1). No visiem atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, kas saņemti no ES valstīm, 8 pieprasījumi bija no personām, par kurām tika konstatēts, ka tās nav Moldovas Republikas pilsoņi, vai kurām nebija nekādas saistības ar Moldovas Republiku.

Atgriešanās un atpakaļuzņemšanas jomā tika sekmīgi uzsākti divi ES finansēti projekti. 2013. gada 21. martā tika sākts projekts “Migrācijas pārvaldības stiprināšana un sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā Austrumeiropā” (MIGRECO)[17], kas ilgs divus gadus. To īsteno Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM). 2013. gada 20. martā tika sākts projekts “Moldovas Republikas atbalstīšana ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanā — nelikumīgas migrācijas apkarošana Moldovas Republikā” (FIRMM)[18]. Nākamajos divos gados to īstenos Starptautiskais Migrācijas politikas attīstības centrs (ICMPD). Abi projekti palīdz stiprināt BMA efektivitāti, attīstot vajadzīgās prasmes, lai apspriestu un īstenotu ar citām trešām valstīm noslēgtos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un ar ES dalībvalstīm noslēgtos īstenošanas protokolus[19].

· Efektīva migrācijas pārvaldības tiesiskā regulējuma īstenošana, tostarp administratīvo struktūru nodrošinājums ar atbilstošiem cilvēkresursiem, kuriem ir attiecīgas zināšanas un kompetence saistībā ar visiem migrācijas pārvaldības aspektiem, kā arī efektīva attiecīgo aģentūru sadarbība

Lai tiktu veiktas Iekšlietu ministrijas reformas un lai stiprinātu vispārējo migrācijas pārvaldību Moldovas Republikā, tika rūpīgi pārskatīts BMA institucionālais satvars (atbilstīgi Iekšlietu ministrijas 2013. gada 28. februāra Rīkojumam Nr. 70). BMA kļuva par pārvaldi, un darbinieku skaits tajā gandrīz dubultojās — no 104 darbiniekiem līdz 198.

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, tika parakstīts 2012 gada jūnijā un stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā. Moldovas Republikas un ES nolīguma īstenošanas apvienotās komitejas pēdējā sanāksmē, kas notika 2013. gada 12. jūnijā Briselē, nolīguma īstenošanas progress tika novērtēts pozitīvi. 2012. gadā Moldovas pilsoņiem izsniegto ES vīzu skaits pieauga līdz 157 974. Vidējais atteikumu skaits samazinājās no 7,02 % 2010. gadā uz 3,05 % 2012. gadā. 2012. gadā ES dalībvalstis Moldovas pilsoņiem izsniedza 101 135 vīzas, no kurām 45,01 % bija vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, tostarp 26,71 % — Šengenas vīzas. 2008. gadā tikai 11,6 % no kopējā izsniegto vīzu skaita bija vairākkārtējas vīzas.

Vairums vairākkārtējo ieceļošanas vīzu 2012. gadā tika izsniegtas Rumānijā (61,94 % jeb 32 533 vairākkārtējās ieceļošanas vīzas no kopējā vīzu skaita — 52 520), Lietuvā (45,15 % jeb 647 vairākkārtējās ieceļošanas vīzas no kopējā vīzu skaita — 1433) un Itālijā (36,07 % jeb 3795 vīzas no kopējā vīzu skaita — 10 521). Visvairāk atteikumu 2012. gadā tika saņemts no Francijas (9,8 % jeb 434 atteikumi no 4391 vīzu pieprasījumiem), Čehijas Republikas (9,52 % jeb 439 atteikumi no 4610 vīzu pieprasījumiem) un Itālijas (8,03 %[20] jeb 918 atteikumi no 11 439 vīzu pieprasījumiem). Vismazāk atteikumu tika saņemts no Bulgārijas (0,04 % jeb 25 atteikumi no 56 864 vīzu pieprasījumiem), Rumānijas (2,78 % jeb 1502 atteikumi no 54 022 vīzu pieprasījumiem) un Vācijas (2,43 %[21] jeb 162 atteikumi no 6679 vīzu pieprasījumiem).

· Izveidots un regulāri atjaunināts migrācijas profils un efektīva datu analīze par migrantu skaitu un migrācijas plūsmām

Moldovas Republikas paplašinātā migrācijas profila (PMP) ziņojums oficiāli tika publicēts 2013. gada aprīlī. Neatkarīga ziņojuma periodisku sagatavošanu turpinās Moldovas Republikas valdība, koordinācijas jautājumus īpaši uzticot Iekšlietu ministrijas Migrācijas un patvēruma lietu birojam. Šajā sakarā līdz 2013. gada beigām līdz ar rādītāju sarakstu tiks publicēti arī atjaunināti statistikas dati.

Socioloģiskās, politiskās un psiholoģiskās analīzes un izmeklējumu centrs (CIVIS) un Starptautiskā Izcelsmes valsts informācijas aģentūra veica neatkarīgu un plašu apsekojumu par migrantiem un vietējo sabiedrību[22], [23]; šis apsekojums ir daļa no ES finansētā projekta par migrācijas un attīstības saiknes stiprināšanu (“NEXUS Moldova”). Pētījums atklāja, ka ārvalstīs kā ilgtermiņa darba migranti uzturas 370 000 Moldovas pilsoņu, t. i., 11 % no kopējā iedzīvotāju skaita, bet 109 000 Moldovas pilsoņu ir iesaistīti sezonālā migrācijā uz citām valstīm, veidojot 6,6 % no kopējā iedzīvotāju skaita. No sezonālajiem migrantiem 81 % migrē uz Krievijas Federāciju, bet 7 % — uz Itāliju. Pētījums atklāja, ka 91,2 % no kopējā vēl nemigrējušo iedzīvotāju skaita nav plānojuši migrēt (ieskaitot migrāciju darba, studiju dēļ, sezonālo un iekšējo migrāciju). Aptuveni 56 000 cilvēku jeb 3,4 % no kopējā iedzīvotāju skaita ir plānojuši iesaistīties ilgtermiņa starptautiskajā darbaspēka migrācijā, bet 51 000 cilvēku jeb 3,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita grasās meklēt sezonālu darbu ārvalstīs.

· Konsekventa efektīvas metodikas piemērošana, lai iekšzemē atklātu nelikumīgu migrāciju, riska analīze (ieskaitot attiecīgu aģentūru ziņojumus un analīzi katrā administratīvā līmenī, piem., vietējā, valsts) un organizētas nelikumīgas migrācijas gadījumu izmeklēšana, tostarp efektīva attiecīgo aģentūru sadarbība

2013. gada pirmajos sešos mēnešos tika konstatēti 312 uzturēšanās noteikumu pārkāpšanas gadījumi (izmantojot Iekšlietu ministrijas iekšzemei paredzētās atklāšanas metodes) — 270 uzturēšanās noteikumu pārkāpšanas gadījumi, ko veikuši ārvalstnieki un bezvalstnieki, un 42 gadījumi saistībā ar ārvalstnieku nodarbināšanu bez attiecīgajām atļaujām. BMA pieņēma 73 lēmumus par ārvalstnieku atgriešanu, bet tiesas pieņēma 26 lēmumus par ārvalstu pilsoņu izraidīšanu.

Lai visās jomās uzlabotu migrācijas pārvaldi un stiprinātu spēju novērst un apkarot ārvalstnieku nelikumīgu uzturēšanos Moldovas Republikā, tika restrukturizēta BMA Ārvalstnieku nelikumīgas uzturēšanās apkarošanas pārvalde un tās darbinieku skaits palielinājās no 11 līdz 47 darbiniekiem. Pārvaldē tika izveidotas trīs reģionālas nodaļas ārvalstnieku nelikumīgas uzturēšanās apkarošanai (ziemeļos — Belcos, centrālajā daļā — Kišiņevā, dienvidos — Komratā), kopumā iesaistot 34 darbiniekus. Līdz 2013. gada septembrim, pieņemot darbiniekus, bija aizpildīti 85 % jauno darbavietu.

ES finansētais projekts “Atbalsts Moldovas Republikai ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanā — nelikumīgas migrācijas apkarošana Moldovas Republikā” (FIRMM) palīdz attīstīt centrālo un vietējo iestāžu spēju, noteikt iekšzemes nelikumīgos migrantus, kā arī iegādāties vajadzīgo aprīkojumu. Īstenojot FIRMM projektu, BMA ir izveidojis jaunu informācijas izstrādes, datu pārvaldības un riska analīzes nodaļu, kas tiks atbalstīta tās darbības un analītisko spēju apvienošanas jautājumos. Šajā sakarā tika izveidota iekšēja darba grupa, kas izstrādā analīzes un riska novērtējuma metodoloģiju migrācijas un patvēruma lietu jomā un varēs saņemt atbalstu no ES dalībvalstu ekspertiem.

2013. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrētas 34 krimināllietas saistībā ar nelikumīgu migrāciju, bet šajā pašā periodā 2012. gadā — 82 krimināllietas (samazinājums par 58,5 %). BMA 2013. gadā nodeva prokuratūrai trīs lietas kriminālizmeklēšanas uzsākšanai.

· Atbilstošas infrastruktūras (tostarp pagaidu aizturēšanas centru) izveide un atbildīgo iestāžu efektivitātes stiprināšana, lai nodrošinātu, ka tiek izraidīti trešo valstu valstspiederīgie, kuri Moldovas Republikas teritorijā uzturas un/vai to šķērso tranzītā nelikumīgi

Lai stiprinātu spējas un uzlabotu gan atgriešanas procedūru efektivitāti, gan ārvalstniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, tika restrukturizēts ārvalstnieku pagaidu aizturēšanas centrs, kas ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība (ministrijas 2013. gada 28. februāra Rīkojums Nr. 70). Atbilstīgi jaunajai struktūrai tika palielināts darbinieku skaits — no 29 līdz 40 darbiniekiem. Drošības un piekļuves nodrošināšanas dienesta darbinieku skaits palielinājās no 17 līdz 25 darbiniekiem, bet Konvoja dienesta darbinieku skaits — no 5 līdz 6 darbiniekiem. Vēl divas amata vietas tika piešķirtas Loģistikas dienestam.

Lai nodrošinātu, ka aizturētie migranti saņem juridisko palīdzību, 2013. gada 6. augustā tika parakstīts saprašanās memorands starp BMA, Valsts Juridiskās palīdzības padomi un Advokātu juridisko centru (nevalstiska organizācija). Atbilstīgi saprašanās memorandam Valsts Juridiskās palīdzības padome un Advokātu juridiskais centrs nodrošinās sākotnējās konsultācijas un nepieciešamo juridisko palīdzību visām personām, kuras atrodas ārvalstnieku pagaidu aizturēšanas centrā. 2013. gada pirmajos sešos mēnešos centrā uzturējās 34 ārvalstnieki. Aizturēšanas ilgums vidēji ir nedaudz virs diviem mēnešiem. Šis vidējais laiks, ko aizņem pārvietošana, ir samērā ilgs, jo dažas trešās valstis nereaģē pietiekami ātri.

2.2.2.2.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Organizēt nepārtrauktas, mērķtiecīgas informācijas kampaņas ar mērķi precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum (tostarp ar ES imigrācijas portāla starpniecību) un atbildību par bezvīzu režīma ietvaros noteikto tiesību pārkāpumu.

2013. gada jūlijā tika izveidota vadības komitejas grupa, kas atbild par informāciju un komunikāciju Eiropas integrācijas jautājumos. To vada ārlietu ministra vietnieks, piedaloties ES augsta līmeņa padomniekam, kurš konsultē premjerministru komunikācijas jomā, premjerministra preses sekretāram, premjerministra padomniekiem, Eiropas Integrācijas galvenās pārvaldes un Ārlietu ministrijas Preses dienesta pārstāvjiem. Vadības komitejas sanāksmes notiek reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās. Ir sagatavots praktisks darbības plāns ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātēm, kura īstenošana tika sākta 2013. gada jūlijā. Vīzu režīma liberalizācija ir viens no galvenajiem tematiem, kam pievērsta uzmanība sabiedriskajā apspriešanā. Laikposmā no 2013. gada augusta līdz oktobrim vien saistībā ar bezvīzu ceļošanu tika noorganizēti vairāk nekā 20 sabiedriski pasākumi. Septembrī Moldovas Republikas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijai bija atsevišķas un kopīgas neoficiālas sanāksmes ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem (visu TV kanālu, vairāku radiokanālu, tiešsaistes un drukāto plašsaziņas līdzekļu redaktoriem), lai skaidrotu ES un Moldovas Republikas dialoga prioritātes līdz Viļņas samitam un pēc tā, kā arī jaunākos sasniegumus VRLRP īstenošanā.

2.2.3.     2. bloks / 3. temats. Patvēruma politika

· Tiesību aktu patvēruma jomā efektīva īstenošana, tostarp nodrošinot pienācīgu infrastruktūru un uzlabojot atbildīgo iestāžu kapacitāti (darbinieki, finansējums), jo īpaši saistībā ar patvēruma procedūrām, patvēruma meklētāju uzņemšanu un viņu tiesību aizsardzību, kā arī bēgļu integrāciju; piekļuves nodrošināšana ceļošanas dokumentiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā noteikts tiesību aktos

2012. gadā 162 cilvēki lūdza patvērumu, 19 tika atzīti par bēgļiem, 45 tika nodrošināta humānā aizsardzība, bet 55 cilvēkiem tika atteikta jebkāda veida aizsardzība. Laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam 54 cilvēki lūdza patvērumu, 9 tika atzīti par bēgļiem, 43 tika nodrošināta humānā aizsardzība, bet 22 cilvēkiem tika atteikta jebkāda veida aizsardzība. 2012. gadā vidējais pieteikumu izskatīšanas laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz pirmās instances lēmumam bija 107 dienas, savukārt no pieteikuma iesniegšanas līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vidēji pagāja 401 diena. 2013. gada pirmajā pusē administratīvā procedūra vidēji ilga 129 dienas, bet gadījumos, ja lieta tika pārsūdzēta, — 289 dienas. Administratīvajā procedūrā patvēruma pieteikumu izskatīšana var ilgt no viena mēneša līdz pat sešiem mēnešiem. 2013. gada 1. jūlijā Moldovas Republikas teritorijā uzturējās 272 personas ar aizsardzības statusu, no kurām 79 personas bija bēgļi, un 135 personām bija nodrošināta humānā aizsardzība. Pašlaik tiek izskatītas lietas saistībā ar 58 personām, kuras gaida pirmās instances vai pārsūdzības instances lēmumu. Vairums pieteikuma iesniedzēju ir no Sīrijas, Armēnijas, Afganistānas, Krievijas Federācijas, Azerbaidžānas, Kirgizstānas un Sudānas.

2013. gada 12. jūnijā tika pieņemts valdības Lēmums Nr. 362 par finansiālo palīdzību bēgļiem un humānās aizsardzības saņēmējiem 2013. gadā. Minētā palīdzība tika noteikta MDL 577,50 apmērā, kas ir 15 % no vidējās algas, kura aprēķināta 2013. gadam. 2013. gadā palīdzības pieprasījumi tika saņemti no 25 cilvēkiem; palīdzība tika piešķirta 22 gadījumos (21 cilvēkam no Sīrijas un 1 no Sudānas), bet atteikta 3 gadījumos (cilvēkiem no Armēnijas). 2013. gada pirmajā pusē nodarbinātības aģentūrās reģistrējās 59 ārvalstnieki, bet darbā iekārtojās 15 ārvalstnieki.

2013. gada aprīlī tika parakstīts nolīgums, ar kuru īsteno ES finansēto projektu “Patvēruma sistēmu kvalitātes iniciatīva Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā”, un tika rīkotas turpmākas apmācības darbiniekiem, kuri atbild par bēgļa statusa noteikšanu. Projektā ir arī paredzēts sākt lietot UNHCR Refworld platformas versiju krievu valodā. Ar Vācijas Federālā migrācijas biroja un Zviedrijas Migrācijas pārvaldes atbalstu Bēgļa statusa noteikšanas dienesta darbinieki ir iesaistīti arī Prāgas procesa 4. izmēģinājumprojekta (“Apmācība par kvalitātes aspektiem patvēruma pārvaldībā”) īstenošanā. Visi BMA Patvēruma un integrācijas pārvaldes atbilstības konsultanti tiešsaistes apmācības kursos apguva Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, jo īpaši šādus tās moduļus: “Informācija par izcelsmes valsti” (COI), “Iekļaušanas noteikumi” un “Sagatavošana un lēmuma pieņemšana”. COI pētnieks un BMA lēmuma pieņēmēji apguva Eiropas izglītības programmas patvēruma jomā COI moduli; viņiem ir piekļuve pie visām publiski pieejamām oficiālām COI datubāzēm.

2013. gadā, iesaistoties ES finansētajā un ANO Augstā komisāra bēgļu lietās biroja (UNHRC) īstenotajā vietējās integrācijas projektā un reģionālās aizsardzības programmā, Patvēruma un integrācijas pārvaldes darbinieki, robežpolicija un tiesneši turpināja apmācības par tiesībām lūgt patvērumu un turpmāko procedūru īstenošanu, kā arī par patvēruma meklētāju un bēgļu tiesībām[24]. 2013. gada 5. jūnijā saskaņā ar izmitināšanas centra noteikumiem, kas apstiprināti ar valdības 2012. gada 28. decembra Lēmumu Nr. 1023, tika apstiprināta instrukcija attiecībā uz pierādījumiem un izmitināšanas centrā dzīvojošo personu failu uzturēšanu un saglabāšanu. Dienesti apspriež attiecīgo ētikas kodeksu.

Vispārējs 2. bloka novērtējums Moldovas Republika gar sauszemes robežu ir sākusi uzstādīt tehniskās uzraudzības sistēmas. Ir iegādāts papildu aprīkojums un transportlīdzekļi. Ir izveidotas un jau darbojas mobilās vienības. Gar Piedņestras reģiona robežu ir atvērtas sešas BMA teritoriālās nodaļas, tādējādi palielinot BMA efektivitāti un paplašinot aptverto teritoriju. Ir īstenoti visi ar patvēruma piešķiršanu saistītie pasākumi, kā arī realizēta tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un tiesnešu apmācība. Moldovas Republika ir pietiekamā apmērā izpildījusi ceturtā VRLRP ziņojuma ieteikumos paredzētos pasākumus un turpina efektīvi īstenot attiecīgos tiesību aktus. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi otrā posma 2. blokam noteiktos kritērijus.

2.3.        3. bloks. Sabiedriskā kārtība un drošība

2.3.1.     3. bloks / 1. temats. Organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana

2.3.1.1.  VRLRP kritērijs. Organizētās noziedzības un terorisma novēršana un apkarošana

· Stratēģijas un rīcības plāna īstenošana saistībā ar organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu, ieskaitot efektīvu attiecīgo iestāžu koordināciju, kā arī lietpratīgi veiktu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju

2013. gada 24. aprīlī tika apstiprināti noteikumi par Iekšlietu ministrijas Galvenās policijas inspekcijas (GPI) organizāciju un funkcijām. Pēc 2013. gada martā veiktās policijas reformas pārvaldes funkciju skaits tika samazināts par 20 %, bet teritorijā strādājošo policijas darbinieku skaits palielinājās par 19 %. Reakcijas un intervences laiks pēc sabiedrības locekļa zvana saņemšanas 2013. gadā samazinājās no 45 minūtēm uz aptuveni 30 minūtēm. 2013. gadā par 20 % samazinājās nāves gadījumu skaits un nopietnu ievainojumu skaits saistībā ar nelaimes gadījumiem. Ir paredzēts, ka līdz gada beigām valdībai tiks iesniegta kārtība, kādā policijas darbiniekiem tiks paaugstināts atalgojums par 30 % papildus citam amatpersonu algu palielinājumam. 2013. gada pirmajos septiņos mēnešos tika likvidētas 40 noziedzīgas grupas, kurās bija 175 aktīvi dalībnieki[25].

2012. gada 24. decembrī Valsts izmeklēšanas inspekcijā tika izveidots Informācijas analīzes centrs (IAC). Tas ir sadalīts divās centrālā līmeņa nodaļās (Analītiskās izmeklēšanas nodaļa un Informācijas analīzes nodaļa) un vietējās nozieguma izmeklēšanas nodaļās, kas izveidotas katrā Moldovas Republikas policijas inspekcijā. IAC, kurā strādā 12 izmeklēšanas darbinieki, ir pilnībā darbspējīgs un funkcionāls. Projekts “Iekšlietu ministrijas kapacitātes konsolidēšana noziedzības apkarošanas un ieroču kontroles jomā”[26] tiek īstenots ar Rumānijas Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) programmas (Rumānijas Ārlietu ministrija) un Moldovas Republikas ANO Attīstības programmas (UNDP) atbalstu.

Iekšlietu ministrija 2013. gadā iegādājās šādu aprīkojumu organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai: 90 automašīnas Valsts patrulēšanas inspekcijai (no valsts budžeta); 10 specializētus kriminālistikas komplektus uz vietas veicamām pārbaudēm, 5 īpašas digitālās kameras, 13 ierīces etila noteikšanai; 30 datorus Galvenajai policijas inspekcijai; jaunu ēku GPI Tehniski kriminālistisko ekspertīžu un tiesvedības ekspertīžu centram (CTFJE) (ēka tiks pabeigta līdz 2013. gada beigām). Tiek īstenots projekts par speciāla aprīkojuma iepirkšanu kriminālistikas laboratoriju kapacitātes uzlabošanai; aprīkojuma piegāde un uzstādīšana tiek plānota 2014. gadā (līdzekļus — līdz 2,4 miljoniem euro — nodrošina Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Institucionālās kapacitātes paaugstināšanas programma 2011. gadam). Iekšlietu ministrijas 2014. gada budžeta plānā ir paredzēts iepirkt arī transportlīdzekļus policijas inspekcijām, īpašu izmeklēšanas aprīkojumu un pašreizējo operatīvo datubāžu atjauninājumus.

Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Valsts pretkorupcijas centrs izvērtē praktiskos aspektus saistībā ar līdzekļu atguves biroja izveidi.

Šobrīd Moldovas Republikā tiesībaizsardzības iestādēm joprojām nav radītas iespējas pārtvert sakarus kriminālizmeklēšanas vajadzībām. To ietekmē tehniski, tiesiski un finansiāli apsvērumi. Aptuvenie izdevumi, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestādes ar vajadzīgo aprīkojumu, varētu būt 220–250 miljoni MDL. Lai īstenotu šādu modernizāciju, Moldovas Republikai vajadzīga ārēja finansiāla palīdzība.

2.3.1.2.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Uzlabot datu vākšanu par noziedzniekiem un organizētās noziedzības grupām valsts līmenī, cita starpā izveidojot un/vai uzlabojot valsts datubāzes.

Lai nodrošinātu efektīvu saziņu starp iestādēm un datu vākšanu, 2013. gada 1. augustā tika nolemts līdz 2013. gada beigām izveidot kopīgu datubāzi par noziedzīgu grupu un organizāciju darbību, kas būtu pieejama Iekšlietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Drošības un informācijas dienestam, Valsts pretkorupcijas centram, Muitas dienestam, Izglītības ministrijai, Jaunatnes un sporta lietu ministrijai, Valsts kancelejai un Zinātņu akadēmijai.

· Turpmāk censties uzlabot datu rādītājus un krimināldatu vākšanu visās noziedzības jomās.

Krimināldati tiek vākti, reģistrējot visas sūdzības un ziņojumus par izdarītajiem noziegumiem centrālajā datubāzē, ko administrē un kontrolē Iekšlietu ministrijas IT dienests. Lai uzlabotu un atvieglotu datu vākšanu par organizēto noziedzību, ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē[27] tika izveidots tiešsaistes sūdzību portāls organizētās noziedzības apkarošanai. Kopš 2013. gada sākuma ir saņemtas 29 sūdzības. 2013. gada 15. maijā darbu uzsāka GPI oficiālā tīmekļa vietne, kurā pilsoņi var ziņot par noziegumu vai iesniegt foto, video vai cita veida informāciju par noziegumiem, kuriem viņi ir kļuvuši par lieciniekiem. Kopējais paziņojumu skaits (līdz 2013. gada 15. augustam — 1767) liecina, ka palielinās cilvēku uzticēšanās policijai, jo īpaši tās spējai rīkoties, novēršot dažādus pārkāpumus.

Kopš 2013. gada 1. janvāra, kad tika ieviests jaunais noziegumu un kriminoloģiskās informācijas reģistrs, krimināldatu vākšana Moldovas Republikā ir ievērojami pilnveidota. Katra Iekšlietu ministrijas apakšnodaļa, kas savienota ar datubāzēm, jebkurā laikā var iegūt dažādus statistikas datus atkarībā no nozieguma veida vai reģiona. Krimināldatu vākšanas procesā vairs netiek izmantots darbs ar papīra dokumentiem. Visbeidzot, 2013. gada sākumā darbu uzsāka starpiestāžu darba grupa, lai izstrādātu noteikumus par statistikas datu vienotu apstrādi un analīzi krimināltiesību jomā.

2.3.1.3.  VRLRP kritērijs. Cilvēku tirdzniecības novēršana

· Tiesību aktu un attiecīgā valsts plāna īstenošana cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā, tostarp efektīva valsts aģentūru koordinācija un efektīva cilvēku tirdzniecības upuru, jo īpaši bērnu, aizsardzība

2013. gada pirmajā pusē saistībā ar cilvēku tirdzniecību tika atklāta 71 krimināllieta, kas ir par 6,5 % mazāk nekā tādā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, kad tika atklātas 76 krimināllietas. Aptuveni 80 % šo krimināllietu tika atklātas, organizējot visaptverošus policijas izmeklēšanas pasākumus, bet 20 % — saņemot sūdzības un ziņojumus. 61 persona tika seksuāli izmantota, bet 90 personas tika izmantotas kā darbaspēks. Tā ir pirmā reize, kad savāktie dati liecina, ka cilvēku tirdzniecība saistībā ar to ekspluatāciju darbā pārsniedz cilvēku tirdzniecību to seksuālajai izmantošanai. Galvenais iemesls varētu būt tas, ka 2011.–2012. gadā policija tika apmācīta efektīvi identificēt un dokumentēt tos cilvēku tirdzniecības gadījumus, kas saistīti ar ekspluatāciju darbā. Galvenās galamērķa valstis joprojām ir Krievijas Federācija (aptuveni 60 % no visiem upuriem), Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Tas skaidri parāda, ka Moldovas tiesībaizsardzības pasākumi ir ilgtspējīgi, ņemot vērā gan tirdzniecības gadījumu efektīvo atklāšanu un izmeklēšanu, gan upuru identificēšanu un aizsardzību.

Saskaņā ar Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas komitejas 2013. gada 15. jūlija lēmumu valsts iestādes 2013. gada septembrī sāks darbu pie nākamajiem trim gadiem paredzēta valsts plāna cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai. Pastāvīgā sekretariāta pārvaldītā cilvēku tirdzniecības datubāze ir funkcionāla; tajā ir iekļauti dati, kas savākti no tiesībaizsardzības iestādēm un iestādēm, kas palīdz upuriem.

2013. gada pirmajos sešos mēnešos tika organizētas 280 izpratnes veicināšanas kampaņas un citi pasākumi[28] saistībā ar cilvēku tirdzniecības novēršanu. Parlaments 2013. gada 14. jūnijā apstiprināja likumu par riskam pakļauto bērnu un no vecākiem šķirto bērnu īpašu aizsardzību. Likumā ir noteikti nozaru sadarbības mehānismi riskam pakļauto bērnu novērtēšanai un atbalstīšanai.

Ar 2012. gada 8. jūnija Likumu Nr. 129 par sociālo pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un Noteikumiem par Valsts sociālo pakalpojumu sniedzēju akreditācijas padomes darbību (valdības 2012. gada 28. decembra Lēmums Nr. 998) Darba, sociālās aizsardzības un ģimenes lietu ministrija ir veicinājusi valsts mehānisma izstrādi, lai novērtētu, akreditētu un uzraudzītu sociālo pakalpojumu sniedzējus. Valsts sociālo pakalpojumu sniedzēju akreditācijas padome tika izveidota 2013. gada aprīlī. Mehānisma darbība tika uzsākta izmēģinājuma režīmā, apspriežot to ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un sadarbības partneriem, kas piedalījās tā izstrādē. Plānots, ka mehānisms pilnā apjomā sāks darboties 2014. gadā. Turpmākajā sadarbībā ar Eiropas Padomi par galveno prioritāti tika noteikta valsts fonda izveide, lai atbalstītu un aizsargātu upurus, kā arī piešķirtu viņiem kompensāciju[29].

2.3.1.4.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Nodrošināt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības lieciniekiem, kā arī uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību un viņiem sniegto palīdzību un atbalstu.

Cilvēku tirdzniecības upuru un potenciālo upuru atbalsta un aizsardzības centrs, kas kopš 2008. gada darbojas pilnā apjomā, ir turpinājis savu darbību. GPI Liecinieku aizsardzības nodaļa 2013. gadā nodrošināja īpašu aizsardzību četriem cilvēku tirdzniecības upuriem. Visi upuri tika arī nosūtīti uz sociālās aizsardzības dienestiem. Pateicoties efektīvu pasākumu veikšanai, nav notikuši negadījumi, kuros būtu iesaistīti upuri.

Ir apspriesti cilvēku tirdzniecības upuru un potenciālo upuru atbalsta un aizsardzības obligātie kvalitātes standarti, kurus valdība plāno apstiprināt 2014. gada sākumā. 2013. gada pirmajos sešos mēnešos Kišiņevas un Belcu izvietošanas centru dzemdību nodaļās tika sniegta palīdzība 31 mātei ar bērnu. Šie centri atrodas Moldovas Republikas Veselības ministrijas pakļautībā. Grūtībās nonākušajām mātēm ar bērniem dzemdību nodaļās atkarībā no viņu vajadzībām tiek nodrošināti izmitināšanas pakalpojumi, palīdzība veselības, izglītības un veselības aprūpes jomā, kā arī juridiskais, sociālais, psiholoģiskais un (re-)integrācijas atbalsts.

2.3.1.5.  VRLRP kritērijs. Korupcijas novēršana un apkarošana

· Tiesību aktu īstenošana korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, nodrošinot efektīvu neatkarīgo korupcijas apkarošanas iestāžu darbību; ētikas kodeksu izstrāde un apmācība saistībā ar korupcijas apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības un tiesu iestādēs strādājošām valsts amatpersonām

Pēc 2013. gada 3. maija Likuma Nr. 106 pieņemšanas Valsts pretkorupcijas centrs (VPC) drīzāk ir valdības, nevis parlamenta pakļautībā. Moldovas Republikas prezidents pēc premjerministra ieteikuma ieceļ VPC direktoru uz 4 gadiem; viņš var arī atcelt VPC direktoru no amata. Moldovas Republika tiek mudināta rīkot atklātus konkursus, nosakot objektīvus un pamatotus kritērijus, kas skaidri atrunāti likumā. Līdz ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pilnvaru nodošanu Iekšlietu ministrijai un Muitas dienestam tika stiprinātas VPC pilnvaras[30] korupcijas un ar korupciju saistītu pārkāpumu apkarošanas jomā. Lai labāk risinātu korupcijas lietas, kurās iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas, VPC vai konkrētām VPC nodaļām jāspecializējas tikai to lietu izmeklēšanā, kas saistītas ar konkrētā līmeņa amatpersonām vai noteikta apmēra kaitējumu.

Valsts pretkorupcijas centra darbinieku jaunais rīcības kodekss stājās spēkā 2013. gada 30. augustā. Sagaidāms, ka līdz ar rīcības kodeksa pieņemšanu VPC darbinieku rīcība kļūs efektīvāka un atbildīgāka, tādējādi palielinot sabiedrības uzticību šai iestādei. Pēc grozījumu veikšanas 2013. gada 7. marta likumā par atalgojumu valsts sektorā no 2013. gada 1. janvāra par 35 % tika palielinātas algas valsts amatpersonām un valsts amatpersonu biroju darbiniekiem. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi, vairāk nekā 1566 valsts amatpersonas saņēma algas pielikumu, tostarp 101 deputāts, 773 prokurori, 516 tiesneši un 227 valsts amatpersonu biroju darbinieki.

Šobrīd VPC veic centrālo valsts iestāžu integritātes plānu analīzi. VPC turpina veikt ekspertīzi, analizējot normatīvo aktu projektus saistībā ar iespējamo korupcijas risku. No 2013. gada janvāra līdz jūlijam VPC pārbaudīja 498 normatīvo aktu projektus un veica tiem ekspertīzi saistībā ar iespējamo korupcijas risku. Lai padziļinātu izmeklētāju zināšanas finanšu lietās, līdz šim 2013. gadā ir organizēti seši speciālās apmācības kursi tiesībaizsardzības iestāžu — Valsts pretkorupcijas centra, Iekšlietu ministrijas, Drošības un izlūkošanas dienesta, Ģenerālprokuratūras un citu attiecīgo iestāžu — pārstāvjiem.

No 2013. gada janvāra līdz septembrim VPC Kriminālvajāšanas nodaļa uzsāka 400 krimināllietas, no kurām 126 krimināllietas, kas ierosinātas pret 163 atbildētājiem, tika nodotas izskatīšanai tiesā. Tiesas pasludināja 118 spriedumus. 2013. gadā tiesā tika iesniegtas 9 krimināllietas par korupcijas pārkāpumiem, kurās iesaistītas esošās vai bijušās augsta līmeņa valsts amatpersonas: 1 valdības ģenerālsekretāra vietnieks, 1 apgabala vadītāja vietnieks, 5 pilsētu mēri, 1 bijušais Audiovizuālās koordinācijas padomes vadītājs un 1 Valsts finanšu inspekcijas vadītājs. Cerams, ka arī turpmāk Moldovas Republika varēs ziņot par labiem rezultātiem notiesājošu spriedumu ziņā un panākumiem šajā jomā.

Otrajā lielākajā pretkorupcijas iestādē, t. i., Integritātes valsts komisijā, darbinieki tika pieņemti darbā pēc piedalīšanās publiskā konkursā un atlases procedūrās. Integritātes valsts komisijā ir 21 darbavieta, no tām 8 vēl ir brīvas. Ir nodrošināti visi darbam nepieciešamie apstākļi — iegādāts vajadzīgais aprīkojums un izstrādātas deklarāciju reģistrēšanas datubāzes. 2013. gada pirmajā pusē komisija izskatīja 38 sūdzības. Piecos gadījumos komisijas konstatējumi tika pierādīti tiesā. 2013. gadā tiesā tika iesniegtas 328 lietas saistībā ar likumpārkāpumu par īpašuma vai interešu deklarāciju neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā. 2013. gada 6. februārī tika atvērta komisijas tīmekļa vietne, nodrošinot platformu saziņai un tiešu piekļuvi deklarācijām.

Ir nodrošināta sadarbība starp Integritātes valsts komisiju un VPC. Valsts pretkorupcijas centrs 2013. gada pirmajā pusē nosūtīja komisijai izskatīšanai 12 ziņojumus par iespējamiem tādu tiesību normu pārkāpumiem, kas ietilpst komisijas kompetences jomās. VPC sadarbojas ar komisiju administratīvo sankciju piemērošanas procesā, ja tiek konstatēts, ka nav uzrādīts interešu konflikts, un komisijas atsūtīto materiālu izskatīšanā, lai ierosinātu izmeklēšanas pasākumus attiecībā uz neatbilstībām starp ienākumiem un īpašumiem. Cerams, ka Moldovas Republika sasniegs labus rezultātus attiecībā uz interešu konfliktu pārbaudi, īpašumu atklāšanu un piemērotajām sankcijām.

Lai veiktu grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, 2003. gada 14. martā tika uzsākta to personu kategoriju pārskatīšana, kurām piešķirta kriminālprocesuālā imunitāte. Ģenerālprokuratūra izstrādāja likumprojektu par imunitātes pārskatīšanu kriminālvajāšanas procedūru jomā un iesniedza to saskaņošanai iestādes un starpiestāžu līmenī. Ģenerālprokuratūra kopā ar Krimināltiesību reformas institūtu ir veikusi pētījumu par prokuroru atbildības noteikumiem, tostarp disciplināro atbildību un vispārējās imunitātes atcelšanu. Valdība 2013. gada 16. oktobrī apstiprināja divus jaunus pretkorupcijas likumus. Pirmajā likumā ir pagarināts noilguma termiņš lietas ierosināšanai pret tiesnešiem, kuri izdarījuši kriminālnoziegumu, un, lai nodrošinātu objektivitāti, aizliegta saziņa starp tiesnešiem un personām, kuras iesaistītas tiesas procesā. Likumprojektā ir paredzēta arī lielāka atbildība par materiālā stāvokļa nelikumīgu uzlabošanu, aizliegums atrasties valsts amatos ilgāku termiņu, noteikumi attiecībā uz īpašuma konfiskāciju, naudas sodiem un brīvības atņemšanu. Otrajā likumprojektā, kas attiecas uz tiesnešu atalgojumu, ir paredzēts palielināt tiesnešu algas, lai tās 3–5 reizes pārsniegtu vidējo algu.

2.3.1.6.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Novērst korupciju, kā arī apkarot to visos līmeņos un visās jomās.

Skatīt iepriekšējo VRLRP kritēriju.

· Kā prioritāru jautājumu visās jomās, kā arī attiecībā uz plašākiem tiesiskuma aspektiem īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus. Valstu iestādēm jāspēj cīnīties pret korupciju visos līmeņos — centrālajā, reģionālajā, vietējā un nozaru līmenī, īpašu uzmanību pievēršot tiesībaizsardzības iestādēm un muitas iestādēm.

Iekšlietu ministrijā 2013. gada martā tika izveidots Iekšējās drošības un korupcijas apkarošanas dienests. Šis dienests ir Iekšlietu ministrijas autonoma iestāde. Dienestam ir pietiekama kapacitāte, lai veiktu īpašus izmeklēšanas pasākumus saistībā ar korupcijas apkarošanu un uzraudzību gan centrālā, gan vietējā līmenī. 2013. gadā tika palielināts dienesta darbavietu skaits — no 18 līdz 111 darbavietām. Turklāt valdība pieņēma likumprojektu par policijas profesionālās integritātes pārbaudi, ko tagad izskata parlaments. Likumā ir paredzēta policijas profesionālās integritātes pārbaudes procedūra, metodoloģija, līdzekļi un paņēmieni, tostarp metodes, lai identificētu, novērtētu un novērstu korupcijas vai citu nelikumīgu darbību iespējas vai riskus. Pašlaik tiek izstrādāts sadarbības nolīgums starp Iekšlietu ministriju un Valsts Pretkorupcijas centru.

Iekšējās drošības un korupcijas apkarošanas dienests izskata sūdzības par korupcijas gadījumiem divdesmit četras stundas diennaktī, kas ļauj viņiem iejaukties uz vietas un nekavējoties, tostarp brīvdienās, tādējādi palielinot novēršanas pasākumu efektivitāti un ļaujot uzraudzīt riska rašanās iespējas. Šīs politikas efektivitāti pierāda tas, ka 2013. gada pirmajos sešos mēnešos disciplināri pasākumi par dažādiem pārkāpumiem tika vērsti pret 233 Iekšlietu ministrijas darbiniekiem (salīdzinājumam — 2012. gada pirmajos sešos mēnešos tie bija 424 gadījumi).

2.3.1.7.  VRLRP kritērijs. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana

· Tiesību aktu un stratēģijas īstenošana, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, attiecīgu tiesību aktu (tostarp noteikumu, kurus piemēro pārrobežu aspektiem) īstenošana, lai konfiscētu noziedzniekiem piederošus līdzekļus

Lai nodrošinātu efektīvu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas / terorisma finansēšanas apkarošanas valsts režīmu, 2013. gada 6. jūnijā parlaments apstiprināja Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2013.–2017. gadam un rīcības plānu, kas izstrādāts šīs piecu gadu stratēģijas īstenošanai. Rīcības plānā ir noteikti veicamie pasākumi, termiņš, atbildīgās iestādes un uzraudzības rādītāji. Sakarā ar to Moldovas Republikas mērķis ir ievērot arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas standartus un MONEYVAL (Īpašās ekspertu komitejas pasākumu novērtēšanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai) sniegtos ieteikumus, kas iekļauti 2012. gada decembra ceturtajā novērtējuma ziņojumā.

Moldovas Republika ziņoja, ka 2013. gadā septiņi rīcības plāna pasākumi jau ir pilnībā īstenoti un četri pasākumi tiek īstenoti. Moldovas Republika tiek mudināta turpināt rīcības plāna īstenošanu, ņemot vērā, ka stratēģijā un rīcības plānā joprojām tiek ievēroti FATF 2003. gada 40+9 ieteikumi, un atjaunināt tās likumus un noteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, ņemot vērā arī pārskatītos ieteikumus, kurus FATF pieņēma 2012. gada februārī. Turklāt, Moldovas Republikai uzraugot savu progresu, ir jāņem vērā gan kvalitātes, gan kvantitātes aspekti.

Lai ievērotu FATF 17. ieteikumu attiecībā uz leģislatīvajiem pasākumiem, Moldovas Republika cita starpā sagatavoja likumprojektu, kurā paredzētas sankcijas par ziņojošo subjektu pārkāpumiem un pilnvaras piemērot sodus. Šķiet, ka šajā grozījumu projektā, kas attiecas uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 291. pantu, ir iekļauti visi iespējamie to pienākumu pārkāpumi, kuri minēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas likumā. Joprojām vēl ir palikušas dažas nepilnības sodu piemērošanas režīmā saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas apkarošanu, jo vēl nav izstrādāts pilns to pārkāpumu saraksts, par kuriem būtu jāpiemēro sodi, un nav skaidrības, kura uzraudzības iestāde šos sodus piemēros. Tāpēc Moldovas Republika tiek mudināta veikt ierosinātos grozījumus cik ātri vien iespējams.

Sakarā ar asociācijas nolīgumā paredzētajām saistībām Moldovas Republikai jānodrošina, ka pakāpeniski tiek piemēroti ES noteikumi par kapitāla brīvu apriti[31], tādējādi liberalizējot ārvalstu valūtas importa un eksporta operācijas. Tas nozīmē, ka jāatceļ pašlaik noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu valūtas importu un eksportu.

Kā norādījusi Moldovas Republika, lai nodrošinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas likumu un noteikumu efektīvu piemērošanu, no 2013. gada janvāra līdz augustam ir veikti vairāki īstenošanas pasākumi, proti, ex officio pārbaudes un uz vietas veiktās pārbaudes, kas īstenotas 235 valūtas maiņas punktos, 48 profesionālās organizācijās, kuras darbojas ar bankām nesaistītā finanšu tirgū, un 7 banku iestādēs. Tika atklāti šādi galvenie pārkāpumi: nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas jomā spēkā esošo institucionālo programmu daļēja īstenošana vai neīstenošana un neziņošana par aizdomīgiem darījumiem, kas veikti skaidrā naudā. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas birojs 2013. gadā nodeva 37 informācijas vienības kriminālvajāšanas iestādēm Korupcijas novēršanas prokuratūrā un VPC. Līdz ar to tika ierosinātas 20 krimināllietas, no kurām 15 lietas bija saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumiem.

2.3.1.8.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Par līdzekļu konfiskācijas procedūrām jāvienojas ar Moldovas iestādēm, lai atgūtu nozagto īpašumu vai no tā gūto peļņu un samazinātu organizētās noziedzības grupu finansiālo varu, tādējādi atvieglojot to izformēšanu.

Moldovas Republika informēja, ka pašlaik, lai uzlabotu apkarošanas pasākumus un opti­mizētu konfiskācijas noteikumus, tiek izstrādāts likums, ar ko groza un papildina Krimināl­kodeksa 106. un 243. pantu un Kriminālprocesa kodeksa 206. pantu, un ka līdz gada beigām tas varētu tikt iesniegts apstiprināšanai parlamentā.

Attiecībā uz konfiskāciju, kā informē Moldovas Republika, no 2013. gada janvāra līdz jūlijam pirmās instances tiesas pasludināja deviņus spriedumus, saskaņā ar kuriem preces/ieņēmumi, kas izmantoti noziegumā vai gūti, izdarot noziegumus, tika konfiscēti un nodoti valstij. Septiņās īpaši liela apmēra kontrabandas lietās un divās lietās saistībā ar zādzību, kas izdarīta atbildību pastiprinošos apstākļos, tika konfiscēts liels daudzums preču MDL 1 984 047 vērtībā. Šajā pašā laikposmā apelācijas tiesas pieņēma deviņus lēmumus saistībā ar konfis­cētajām precēm, kuru kopējā vērtība bija MDL 688 309.

2.3.1.9.  VRLRP kritērijs. Narkomānijas apkarošanas politikas īstenošana

· Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna īsteno­šana, nodrošinot, ka informācija par narkotiku konfiskāciju un iesaistītajām personām tiek saņemta robežšķērsošanas punktos; sadarbības un informācijas apmaiņas turpināšana ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām narkomā­nijas apkarošanas jomā

Atbilstīgi Iekšlietu ministrijas reformai (sk. iepriekš 3. bloku / 1. tematu — VRLRP kritērijs) 2013. gada martā tika reorganizēta GPI Narkomānijas apkarošanas nodaļa. Tajā pašā laikā tika izveidoti reģionālie narkomānijas apkarošanas biroji valsts ziemeļu un dienvidu reģionos un divas papildu vienības Narkomānijas apkarošanas nodaļā — Psihotropo vielu un prekursoru nelegālās aprites apkarošanas vienība un Analīzes un plānošanas vienība. Narkomānijas apkarošanas nodaļas darbinieku skaits ir pieaudzis līdz 27 darbiniekiem. 2013. gadā tika turpināti narkomānijas apkarošanā iesaistītajiem darbiniekiem paredzētie mācību un izpratnes vairošanas pasākumi. Ministrijas 2014. gada budžetā ir iekļauti 30 miljoni MDL īpašu, narkotiku apkarošanai paredzētu līdzekļu iegādei.

2013. gadā tiesā tika ierosinātas 609 ar narkotikām saistītas krimināllietas (salīdzinājumam: 2012. gada attiecīgajā periodā — 865 krimināllietas). Saistībā ar šajā periodā atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika konfiscēti 85 kg narkotiku (2012. gadā — 171 kg), no kuriem 62 kg bija marihuāna (2012. gadā — 78 kg), kā arī 116 795 Indijas kaņepju stādi (2012. gadā — 136 491) un 17 971 magoņu stādi (2012. gadā — 10 598). Ar narkotikām saistīto ierosināto krimināllietu skaita samazinājums ir skaidrojams ar to, ka atsevišķi ar narkotikām saistīti nodarījumi ir dekriminalizēti un policija īpašu uzmanību pievērsa konfiskāciju ziņā liela apmēra lietām. 2013. gadā tika organizētas vairākas īpašas operācijas: “Opium-Poppy” (MAC) — saistībā ar marihuānas audzēšanas apkarošanu valstī; EUBAM organizētā operācija “OVIDIU” — saistībā ar narkotiku, narkotisku līdzekļu un prekursoru kontrabandas apkarošanu uz Moldovas Republikas un Ukrainas robežas.

Turpinājās sadarbība un informācijas apmaiņa ar attiecīgajām starptautiskajām iestādēm, tostarp ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) un Eiropas Padomes Pompidū grupu.

Tika turpināts attīstīt partnerību ar pilsonisko sabiedrību, tostarp kopā ar starptautiskajām organizācijām, kā arī narkotiku apkarošanas un narkomānu aprūpes jomā vēl vairāk tika iesaistītas nevalstiskās organizācijas (NVO). 2013. gada 2. jūlijā tika parakstīts sadarbības memorands starp GPI, Iekšlietu ministriju un NVO apvienību, kas darbojas HIV novēršanas un kaitējuma mazināšanas jomā (UOHR). Sorosa fonds Moldovas Republikā turpināja finansēt kaitējuma mazināšanas pasākumus. Pompidū grupa un NVO “Inovatīvi projekti cietumos” organizēja Narkomānijas apkarošanas nodaļas darbinieku apmācību par policijas uzraudzībā esošu narkomānu ārstēšanu un tiem radītā kaitējuma samazināšanu.

· Attiecīgu ANO un Eiropas Padomes konvenciju, kā arī GRECO ieteikumu īstenošana iepriekš minētajās jomās

Moldovas Republika ir uzsākusi valsts procesu, lai aizpildītu vispārīgu un tematisku aptaujas lapu par Lanzarotes konvencijas īstenošanu. Tā jāiesniedz Lanzarotes komitejai 2014. gada janvārī.

Moldovas Republika 2013. gadā periodiski informēja Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO) par jaunākajiem sasniegumiem korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī par VPC reformas galvenajiem rezultātiem. Tajā pašā laikā Moldovas Republika ir pilnīgi īstenojusi GRECO ieteikumus, kas sniegti novērtējuma otrajā kārtā. GRECO 59 plenārsēdē, kas notika 2013. gada 18.–22. martā, tika apspriests un pieņemts GRECO novērtējuma trešās kārtas ziņojums par Moldovas Republiku. Šis ziņojums tika publicēts 2013. gada 4. aprīlī. Nākamais GRECO ziņojums par Moldovas Republiku tiks publicēts 2014. gada septembrī.

Lai nodrošinātu GRECO ieteikumu īstenošanu, Centrālā vēlēšanu komisija izveidoja darba grupu, kas pārskata un groza tiesību aktus par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu. Valdība šo likumprojektu apstiprināja 2013. gada 19. jūnijā, bet parlaments apstiprināja likumu 2013. gada oktobrī. Jaunā politisko partiju finansēšanas procedūra tiks piemērota 2017. gadā.

2.3.2.     3. bloks / 2. temats. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

2.3.2.1.  VRLRP kritēriji

· Starptautisko konvenciju (jo īpaši Eiropas Padomes konvenciju) īstenošana saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Moldovas iestādes turpināja iesaistīties dažādos starptautiskās sadarbības pasākumos krimināllietu jomā. Moldovas Republika 2013. gada 8. augustā ratificēja 2001. gada 8. novembrī parakstīto Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro papildprotokolu. Attiecībā uz tiesiskā regulējuma, tostarp Eiropas Padomes konvenciju krimināllietu jomā, īstenošanu abas centrālās iestādes — Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija — turpināja izskatīt daudzās ar trešām valstīm (arī ar ES dalībvalstīm, taču galvenokārt ar citām trešām valstīm) saistītās lietas.

Ģenerālprokuratūra 2013. gada pirmajos trijos ceturkšņos risināja šādas lietas (kopējais skaits):

– izdošana: 180 nosūtīti pieprasījumi un 14 saņemti pieprasījumi. Tika noraidīts tikai viens saņemts pieprasījums, jo personai bija Moldovas pilsonība;

– tiesiskās palīdzības pieprasījumi: 250 nosūtīti pieprasījumi un 420 saņemti pieprasījumi. Tika noraidīti 32 saņemti pieprasījumi, galvenokārt ievērojot procedūras apsvērumus (pieprasījumu nebija nosūtījušas centrālās iestādes);

– kriminālprocesi: 17 nosūtītas lietas un 19 saņemti pieprasījumi par lietas pārņemšanu.

Tieslietu ministrija 2013. gada pirmajos trijos ceturkšņos risināja šādas lietas (kopējais skaits):

– izdošana: 73 nosūtīti pieprasījumi un 2 saņemti pieprasījumi;

– tiesiskās palīdzības pieprasījumi: 8 nosūtīti pieprasījumi un 238 saņemti pieprasījumi;

– kriminālprocesi: 0 nosūtītas lietas un 3 saņemti pieprasījumi par lietas pārņemšanu;

– turklāt saskaņā ar tās īpašo kompetenci Tieslietu ministrija risināja jautājumus saistībā ar 17 pieprasījumiem par spriedumu izpildi krimināllietās (9 nosūtīti pieprasījumi un 8 saņemti pieprasījumi) un 73 pieprasījumiem par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai;

– netika noraidīts neviens pieprasījums saistībā ar Tieslietu ministrijas atbildībā esošām lietām.

Attiecībā uz Ģenerālprokuratūru (no 2013. gada jūlija) un Tieslietu ministriju (no 2013. gada aprīļa) statistikas dati par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās ir uzlabojušies. Abas iestādes sniedz ziņas katru mēnesi un izmanto kopīgu parametru sarakstu, tostarp tādus kritērijus kā pieprasījumu iesniedzējvalsts un saņēmējvalsts, noziedzīgā nodarījuma veids un izdarīšanas laiks.

Kas attiecas uz apmācību, tad, lai saskaņotu metodoloģiju attiecībā uz pieprasījumiem par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās / savstarpējo palīdzību krimināllietās, 2012. gada decembrī teritoriālo un specializēto prokuratūru, tiesu un citu tiesībaizsardzības iestāžu vidū tika izplatītas tiesnešiem un prokuroriem paredzētas rokasgrāmatas par starptautisko tiesisko palīdzību. Gan prokurori, gan tiesneši apmeklēja mācības un seminārus starptautiskā un valsts līmenī, tostarp vairākus Valsts Tieslietu institūta organizētus pasākumus.

· Ļoti efektīva tiesnešu un prokuroru tiesiskā sadarbība krimināllietās ar ES dalībvalstīm

Moldovas Republikas iestādes turpināja nodrošināt efektīvu sadarbību ar attiecīgajām iestādēm ES dalībvalstīs. Attiecībā uz sadarbību ar dalībvalstīm gan Ģenerālprokuratūra (jo īpaši), gan Tieslietu ministrija turpināja izskatīt ievērojamu skaitu lietu.

Lielākā daļa Ģenerālprokuratūras risināto lietu 2009.–2013. gadā bija saistītas ar Rumāniju, Itāliju, Bulgāriju, Ungāriju, Čehijas Republiku, Vāciju, Austriju, Beļģiju, Poliju, Slovēniju; mazāk lietu attiecās uz Nīderlandi, Franciju, Grieķiju, Spāniju, Latviju, Lietuvu, Igauniju un Īriju.

Ģenerālprokuratūra 2013. gada pirmajos trijos ceturkšņos risināja (ar ES dalībvalstīm) šādas lietas:

– izdošana: 6 nosūtīti pieprasījumi un 1 saņemts pieprasījums. Netika noraidīta neviena izdošanas lieta. ES dalībvalstis, ar kurām tika risināta lielākā daļa lietu, bija Austrija, Bulgārija, Francija, Vācija, Itālija un Rumānija;

– tiesiskās palīdzības pieprasījumi: 124 nosūtīti pieprasījumi un 147 saņemti pieprasījumi. Tika noraidīti 3 saņemti pieprasījumi, galvenokārt ievērojot procedūras apsvērumus (pieprasījumu nebija nosūtījušas centrālās iestādes). ES dalībvalstis, ar kurām tika risināta lielākā daļa lietu, bija Rumānija, Vācija, Itālija, Ungārija, Austrija un Bulgārija;

– kriminālprocesi: 2 nosūtītas lietas un 10 saņemti pieprasījumi par lietas pārņemšanu. ES dalībvalstis, ar kurām tika risināta lielākā daļa lietu, bija Itālija, Slovēnija, Bulgārija un Čehijas Republika.

Lielākā daļa Tieslietu ministrijas risināto lietu 2012.–2013. gadā bija saistītas ar Rumāniju, Portugāli, Ungāriju, Bulgāriju, Čehijas Republiku; mazāk lietu attiecās uz Itāliju, Vāciju, Poliju un Grieķiju.

Tieslietu ministrija 2013. gada pirmajos trijos ceturkšņos (ar ES dalībvalstīm) risināja šādas lietas:

– izdošana: 6 nosūtīti pieprasījumi un 1 saņemts pieprasījums. ES dalībvalstis, ar kurām tika risināta lielākā daļa lietu, bija Itālija, Polija un Īrija;

– tiesiskās palīdzības pieprasījumi: 1 nosūtīts pieprasījums un 140 saņemti pieprasījumi. ES dalībvalstis, ar kurām tika risināta lielākā daļa lietu, bija Rumānija, Portugāle un Ungārija;

– kriminālprocesi: netika nosūtīta neviena lieta, un netika saņemts neviens pieprasījums par lietas pārņemšanu;

– turklāt saskaņā ar tās īpašo kompetenci Tieslietu ministrija risināja jautājumus saistībā ar 9 pieprasījumiem par spriedumu izpildi krimināllietās. ES dalībvalstis, ar kurām tika risināta lielākā daļa lietu, bija Rumānija un Portugāle. Tieslietu ministrija saņēma arī 8 pieprasījumus par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai; attiecīgās ES dalībvalstis bija Vācija, Čehijas Republika, Spānija, Rumānija, Austrija, Beļģija un Itālija.

· Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar Eirojust

Pēc sekmīgām sarunām Eurojust 2013. gada oktobrī iesniedza Moldovas Republikai sadarbības nolīguma projekta tekstu, ko pēc tam apstiprināja Moldovas iestādes. Saskaņā ar Eurojust lēmumu Eurojust un Padomei ir jāveic turpmākie pasākumi nolīguma parakstīšanas nodrošināšanai. Eurojust 2013. gada novembrī iekļaus nolīgumu Apvienotās uzraudzības iestādes (AUI) darba kārtībā, un, tiklīdz no AUI tiks saņemts pozitīvs atzinums, nolīgums tiks iekļauts Eurojust Kolēģijas darba kārtībā. Pēc tam saskaņā ar Eurojust lēmuma 26.a panta 2. punktu to iesniegs apstiprināšanai Padomē.

Šajā sakarā ir svarīgi pieminēt, ka Moldovas valdība septembrī apstiprināja likumprojektu par paziņojumiem saistībā ar Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Likums tika iesniegts pieņemšanai Parlamentā 2013. gada novembrī (sk. turpmāk 3. bloku / 4. tematu — VRLRP kritērijs).

2.3.2.2.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Stiprināt tiesu sistēmu, tostarp tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, jo īpaši savstarpēju tiesisko palīdzību.

Tiek īstenota Tiesu sistēmas reformas stratēģija 2011.–2016. gadam un 2012. gada februārī pieņemtais tās rīcības plāns. Sakarā ar tiesu sistēmas reformu 2012. un 2013. gadā tika pieņemti būtiski tiesību aktu kopumi. Tieslietu ministrija 2013. gada februārī izdeva pirmo gada pārskatu par stratēģijas īstenošanu[32]: 87 no 157 pasākumiem, kas bija jāīsteno līdz 2012. gada beigām, tika pabeigti (56 %), 49 pasākumi tika daļēji pabeigti (31 %) un 21 pasākums netika pabeigts (13 %). Pašlaik darba grupa sagatavo likumprojektu, ar ko veic būtiskus grozījumus 2008. gada Prokuratūras likumā, lai 2013. gada novembrī to varētu iesniegt sabiedriskai apspriešanai.

No 2013. gada rīcības plāna īstenošanas izmaksas ir iekļautas vidēja termiņa budžeta plānā 2013.–2015. gadam un 2014.–2016. gadam. Tiesu sistēmas 2014. gada budžets, kurā ir iekļauti visi atsevišķie procesā iesaistīto ieinteresēto personu budžeti, salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājās par 59,6 %. 2013. gada 14. jūnijā parakstītajā ES un Moldovas Republikas finanšu nolīgumā tiesu sistēmas reformas atbalstam ir paredzēts finansiālais ieguldījums 60 miljonu euro apmērā, kas ir sadalīts šādi: EUR 58 200 000 budžeta atbalstam un EUR 1 800 000 papildatbalstam.

2.3.3.     3. bloks / 3. temats. Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība

2.3.3.1.  VRLRP kritēriji

· Augsta līmeņa tiesībaizsardzības dienestu operatīvā darbība un īpašas izmeklēšanas metodes, kā arī to konsekventa un efektīva izmantošana cīņā ar pārrobežu noziedzību

Iekšlietu ministrijas amatpersonas, kuras īsteno īpašas izmeklēšanas darbības, cieši sadarbojas ar Ģenerālprokuratūru nodaļu un procedūru līmenī. 2013. gada 7. augustā notika darba sanāksme par īpašu izmeklēšanas darbību īstenošanas problēmām un trūkumiem, kurā piedalījās GPI un Ģenerālprokuratūras darbinieki, un pēc tam tika sniegti ieteikumi. Valsts Tieslietu institūts sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru 2013. gada maijā noorganizēja divus seminārus — “Īpašas izmeklēšanas darbības ” un “Īpašu izmeklēšanas darbību pamatojums un procedūra”.

Vācijas valdība 2013. gadā piešķīra jaunu aprīkojumu — digitālās fotokameras un pārnēsājamu noziegumu izmeklēšanas komplektu. Turpmākās vajadzības tiks segtas no valsts budžeta un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Institucionālās kapacitātes paaugstināšanas programmas 2011. gadam (sk. VRLRP kritēriju šā ziņojuma 14. lpp.). 2013. gada jūnijā ar Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas programmas (TAIEX) starpniecību tika noorganizēta ekspertu misija saistībā ar likumu par DNS izmantošanu izmeklēšanās un tiesvedībā, kurā piedalījās Austrijas eksperti tiesu ģenētikas jomā. Pēc šīs ekspertu misijas, 2013. gada septembrī un oktobrī, tika organizēts mācību brauciens uz Austriju, kurā piedalījās trīs darba grupas dalībnieki, lai mācītos, vērojot Eiropas paraugpraksi, izmantot DNS izmeklēšanās un tiesvedībā.

2013. gadā specializēta Iekšlietu ministrijas apakšnodaļa, izmantojot īpašas izmeklēšanas metodes, ir veikusi vairākas augsta līmeņa operācijas, lai cīnītos ar pārrobežu noziedzību. Sadarbojoties un veicot kopīgas operācijas ar Itālijas un Rumānijas tiesībaizsardzības iestādēm, tika dokumentāri fiksētas divu “likumīgo zagļu”, proti, “Ķīnieša” un “Patrona”, noziedzīgās darbības; attiecīgi 2013. gada augustā un 2013. gada septembrī viņi tika apcietināti. Moldovas izdošanas pieprasījumi tiek pārbaudīti Itālijā un Rumānijā.

· Ļoti efektīva attiecīgo valsts iestāžu, jo īpaši robežsargu, policijas un muitas darbinieku, sadarbība tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbība ar tiesu iestādēm

Lai uzlabotu sadarbību sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā, uzturēšanā un atjaunošanā, 2013. gada 3. jūlijā tika parakstīts divpusējs sadarbības nolīgums starp Robežpolicijas pārvaldi un Galveno policijas inspekciju. Nolīgums stiprina savstarpējo palīdzību, atklājot un izmeklējot šo iestāžu kompetencē esošos noziegumus un pārkāpumus, kā arī organizējot kopīgus kontroles pasākumus un operācijas, piemēram, kontrolētas piegādes. Turklāt, lai organizētu un veiktu specifiskas riska analīzes sabiedriskās kārtības un drošības jomā, valsts un reģionālā līmenī tiks izveidotas apvienotas darba grupas un apvienotas mobilās vienības.

Valsts Koordinācijas padome organizētās noziedzības novēršanai un apkarošanai savā pirmajā sanāksmē, kas notika 2013. gada 4. martā, noteica vidēja termiņa mērķus: izveidot kopīgu datubāzi par noziedzīgu grupu un organizāciju darbību; izveidot īpašu valsts vienību, kas pastāvīgi uzrauga attiecīgo tiesību aktu īstenošanu; veikt organizētās noziedzības veidu izpēti, noskaidrot organizētās noziedzības tendences un ieteikt risinājumus. Padome arī ierosināja, lai Iekšlietu ministrija un Izglītības ministrija kopīgi uzsāktu projektu, kurā sagatavotu izglītības materiālus par organizētās noziedzības briesmām, riskiem un draudiem, kā arī negatīvo ietekmi.

· Efektīvi divpusēji un daudzpusēji tiesībaizsardzības iestāžu operatīvās sadarbības līgumi, tostarp par savlaicīgu attiecīgās informācijas apmaiņu ar kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm ES dalībvalstīs

Jaunizveidotais Starptautiskais Policijas sadarbības centrs (SPSC) nodrošina Moldovas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar līdzīgām iestādēm ES dalībvalstīs, SELEC, PCCSEE, GUAM dalībvalstīm un Starptautisko Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības vienību (ILECU) projektu dalībniekiem Rietumbalkānos, kā arī ar Interpolu un Eiropolu. Lai nepieļautu, ka notiek informācijas saņemšanas, pārbaudes un nodošanas dublēšanās, centrs attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju ievēro principu “kur iesniegts, tur saņemts”. 2013. gadā, izmantojot SELEC un GUAM kanālus, tika pārbaudīti 2826 materiāli (1795 — Moldovas Republikas tiesībaizsardzības iestādes, 693 — Galacas kopīgais sadarbības centrs, 259 — citas SELEC dalībvalstis un novērotāji, 79 — GUAM valstis). Tika pārbaudīti 1428 pieprasījumi, kā arī nosūtītas un saņemtas 1398 atbildes attiecībā uz dažādām pārrobežu noziedzības lietām[33].

Lai apkarotu starptautisko organizēto noziedzību, ILECU līderu otrajā sanāksmē, kas norisinājās 2013. gada 9.–12. jūlijā, Moldovas Republika atbalstīja ILECU tīkla paplašināšanu. Moldovas Republika piedalās reģionālā projektā “Dienvidaustrumeiropas tiesisko principu un labas pārvaldības stiprināšana”, ko uzsāka Austrijas Kriminālpolicijas birojs. Moldovas Republika piedalījās arī operācijā “Black Poseidon”[34], kuru laikposmā no 2013. gada 15. maija līdz 15. jūnijam organizēja Interpola ģenerālsekretariāts. Tā bija ilgstoša operācija Austrumeiropā, kas bija vērsta pret organizētās noziedzības grupām, kuras saistītas ar intelektuālā īpašuma noziegumiem.

· Operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšana ar Eiropolu

2013. gada 23. jūlijā darbā Eiropolā tika norīkots Moldovas Republikas sadarbības koordinators, kurš koordinē visas savstarpējo interešu krimināllietas un izmeklēšanas. Tas ir ievērojams sasniegums, jo attiecībā uz Moldovas Republiku ir izdarīts izņēmums pirms operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšanas. Pašlaik notiek sarunas par saprašanās memoranda projektu starp Moldovas Republiku un Eiropolu par drošas komunikācijas līnijas izveidi, kā arī tiek plānots Moldovas Republikas ekspertu mācību brauciens uz Eiropolu, tostarp uz Eiropas Kibernoziedzības centru (EC3).

Moldovas Republika 2013. gada jūlijā nosūtīja atbildes uz Eiropola papildu jautājumiem par Moldovas Republikas tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā. Eiropola Juridisko lietu un datu aizsardzības biroja pārstāvji 28.–31. oktobrī apmeklēja Moldovas Republikas valsts kompetentās iestādes un Datu aizsardzības uzraudzības iestādi. Datu aizsardzības ziņojums, ar ko tiks pabeigti visi nepieciešamie tehniskie pasākumi, jāiesniedz Eiropola valdei, kuras nākamā sanāksme notiks 3. un 4. decembrī. Pēc tam ziņojumu nosūtīs apstiprināšanai uz Apvienotās uzraudzības iestādi. Turpmākajās nedēļās tiks veikti nobeiguma pasākumi attiecībā uz operatīvās sadarbības nolīguma oficiālu stāšanos spēkā.

2.3.3.2.  Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Jāuzlabo sadarbība starp Moldovas un dalībvalstu iestādēm, tostarp informācijas sniegšana Eiropolam.

Sk. 3. bloku / 3. tematu — VRLRP kritēriji. Moldovas Republika piedalījās šādos SELEC organizētos pasākumos: ar transportlīdzekļiem saistītu pārkāpumu darba grupas 10. sanāksmē (2013. gada 10. aprīlis, Bukareste, Rumānija); vides noziegumu un konteineru drošības darba grupas 3. sanāksmē (2013. gada 24. un 25. aprīlis, Bukareste, Rumānija); narkotiku tirdzniecības apkarošanas darba grupas sanāksmē (2013. gada 21. un 22. maijs, Bukareste, Rumānija); SELEC padomes 6. sanāksmē (2013. gada 28. maijs, Bukareste, Rumānija); krāpniecības un kontrabandas noziegumu apkarošanas darba grupas 13. sanāksmē (2013. gada 6. jūnijs, Bukareste, Rumānija); ekspertu grupas sanāksmē, lai sagatavotu analītisku ziņojumu par organizētās noziedzības draudiem Dienvidaustrumeiropā 2013. gadā (2013. gada 26. jūnijs, Bukareste, Rumānija); operācijā “TROJAN HORSE III” saistībā ar preču viltošanas apkarošanu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību (2013. gada 11.–22. marts).

· Jāstiprina sadarbība starp Moldovas iestādēm un to sadarbības partneriem ES dalībvalstīs attiecībā uz aizsardzību un palīdzību, tostarp identifikāciju un cilvēku tirdzniecības upuru nosūtīšanu uz attiecīgām iestādēm un viņu drošu atgriešanu.

2013. gada aprīlī tika panākta vienošanās par Cilvēku tirdzniecības apkarošanas centra pieslēgšanu Interpola cilvēku tirdzniecības apkarošanas datubāzei. Turklāt ar Interpola palīdzību tika izveidota sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, ieceļot kontaktpersonas un sadarbības koordinatorus.

2013. gada pirmajos septiņos mēnešos 31 policijas darbinieks no Cilvēku tirdzniecības apkarošanas centra un reģionālajiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas birojiem apmeklēja 10 mācību seminārus, kas kopumā ilga 384 stundas. Darbinieki iepazinās ar Rumānijas, Austrijas, Beļģijas un Lietuvas paraugpraksi, lai organizētu un vadītu informācijas sistēmas, kas paredzētas visaptverošu kriminālizmeklēšanu atbalstam.

Tika turpināta 2012. gada 5. decembra Valsts References sistēmas (VRS) stratēģijas īstenošana. Daudzdisciplinārās grupas, kas izveidotas, lai koordinētu VRS darbības vietējās valsts iestādēs, ir pilnībā darbspējīgas.

· Eiropola uzraudzībā un vajadzības gadījumā ar Interpola kanālu atbalstu regulāri jāizstrādā draudu novērtējumi un jāapmainās ar informāciju par smago noziedzību. Salīdzināmi dati par noziegumiem jāievāc saskaņā ar kopīgi definētiem rādītājiem.

Sk. 3. bloku / 3. tematu — VRLRP kritēriji.

Starptautiskajam Policijas sadarbības centram ir piekļuve Interpola datubāzēm, kuras izmanto Moldovas Republikas tiesībaizsardzības iestādes, proti, nozagto un nozaudēto ceļošanas dokumentu datubāzei (SLTD), nozagto transportlīdzekļu datubāzei (SMV), starptautiski meklēto personu datubāzei, nozagto administratīvo dokumentu datubāzei (SAD) un bērnu seksuālās izmantošanas attēlu datubāzei (ICSEDB). Piekļuve datubāzēm ir ierobežota, to piešķir tikai ar ģenerālsekretariāta atļauju.

Valsts Policijas centrālā pārvalde (VPCP), kas ir Interpola koordinācijas punkts, 2013. gada pirmajā pusē apstrādāja 14 350 dokumentus: 6733 saņemtos dokumentus un 7617 nosūtītos dokumentus. Pēc teritoriālo apakšvienību pieprasījuma 189 personas tika izsludinātas starptautiskajā meklēšanā (125 apcietināmas un izdodamas personas, 49 personas ar nenoskaidrotu atrašanās vietu, 4 meklēšanā izsludināti ārvalstnieki un 11 pazudušas personas). Pēc tam, kad no kompetentajām iestādēm tika saņemti starptautiskās meklēšanas pieprasījumi, 40 personas tika arestētas, bet 16 personas tika izdotas no Interpola dalībvalstīm (8 personas no Itālijas un pa vienai personai no Bulgārijas, Portugāles, Beļģijas, Spānijas, Albānijas, Austrijas, Čehijas Republikas un Ungārijas).

· Jāstiprina paraugprakses apmaiņa un tiesībaizsardzības dienestu apmācība.

Sk. 3. bloku / 3. tematu — VRLRP kritēriji.

2.3.4.     3. bloka / 4. temats. Datu aizsardzība

· Tiesību aktu īstenošana personas datu aizsardzības jomā; neatkarīgas datu aizsardzības uzraudzības iestādes efektīvas darbības nodrošināšana, piešķirot tai nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus

Moldovas Republika 2013. gadā bija ļoti aktīva, veicot turpmāku tiesiskā un politiskā satvara konsolidāciju un ņemot vērā Eiropas tiesiskā regulējuma attīstību. Valdība 2013. gada 4. septembrī apstiprināja likumprojektu par paziņojumu attiecībā uz Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un iesniedza to pieņemšanai parlamentā (sk. iepriekš 3. bloku / 2. tematu). Papildus VRLRP kritērijiem parlaments 2013. gada oktobrī pieņēma Datu aizsardzības stratēģiju 2013.–2018. gadam un tās īstenošanas rīcības plānu. Turklāt Personas datu aizsardzības centrs (“centrs”) izstrādāja pamatnostādnes attiecībā uz personas datu apstrādi policijas nozarē un vēlēšanu procesā. Pamatnostādnes tiek izstrādātas medicīnas, izglītības un banku nozarē. Parlamentā tiek apspriests likumprojekts par grozījumiem Elektroniskās saziņas likumā, lai to varētu pieņemt jau novembrī.

Centrs turpināja aktīvi darboties vairākās jomās:

Laikposms || Konsultāciju par tiesību aktu projektiem skaits || Izskatīto prasību skaits || Sabiedrības informēšanas pasākumu skaits || Piedalīšanās tiesvedībā || Veikto kontroles pasākumu skaits || Centra ierosināto kriminālprocesu / administratīvo tiesas procesu skaits

2011. gads || 35 || 90 || 63 || 0 || 46 || 0

2012. gads || 41 || 214 || 85 || 35 || 82 || 4/6

2013. gads (01.01.-30.06.) || 27 || 171 || 70 || 23 || 71 || 9/0

Konkrēti attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, tika izstrādātas īpašas pamatnostādnes. Augstākā tiesa 2013. gada pirmajā pusē pēc centra ierosinātajām pārsūdzības lietām pieņēma 6 lēmumus, kuros tika skaidrotas procedūras saistībā ar slepenotu informāciju par personas datu apstrādi, ko veic tiesībaizsardzības iestādes.

Centrs turpināja aktīvi palielināt informētību par datu aizsardzības jautājumiem, tostarp, izmantojot elektroniskos sakarus. Runājot konkrētāk par elektroniskajiem sakariem, centra pārstāvji ir piedalījušies un turpina regulāri piedalīties plašsaziņas līdzekļu programmās saistībā ar šo jautājumu. Centrs arī sniedz konsultācijas to tiesību aktu sagatavošanā, kuri attiecas uz jautājumiem par personas datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē. Turklāt visa informācija, kas paredzēta sabiedrības informētības uzlabošanai, ir pieejama centra tīmekļa vietnē.

Centrs ir pienācīgi nodrošināts ar finanšu līdzekļiem (2013. gada budžetā tam paredzēti MDL 2 975 300) un tajā ir paredzēta 21 pastāvīga darbavieta, no kurām 19 darbavietas ir aizpildītas. Šogad, lai stiprinātu savu loģistikas kapacitāti, centra Kontroles nodaļa tika nodrošināta ar transportlīdzekļiem un tehnisko aprīkojumu, lai dokumentētu pārkāpumu gadījumus un pārbaudītu, kā tiek īstenotas prasības attiecībā uz personas datu drošību, kontrolieriem veicot šādu datu apstrādi personas datu informācijas sistēmās. Tika organizēti turpmāki mācību pasākumi. Centra darbinieki piedalījās 3 TAIEX mācību braucienos — uz Zviedriju saistībā ar izglītības datu un nepilngadīgo bērnu personas datu vākšanu, uz Čehijas Republiku saistībā ar personas datu aizsardzību drukātos, vizuālos un audiovizuālos plašsaziņas līdzekļos un uz Vāciju saistībā ar veselības datu apstrādi.

Vispārējs 3. bloka novērtējums

Moldovas Republika ir sekmīgi izpildījusi Iekšlietu ministrijas reformas galvenos uzdevumus — visas ministrijas nodaļas ir efektīvi reorganizētas un ir jau sasniegušas zināmus rezultātus. Iegūto datu un riska analīze tiek iekļauta operācijās. Aizvien vairāk un plašāk tiek izmantotas konfiskācijas pilnvaras. Ir uzlabotas cilvēku tirdzniecības datubāzes, un upuriem tiek nodrošināts sociālais atbalsts. Visu amatpersonu algas ir būtiski paaugstinātas, jo īpaši to amatpersonu algas, kuras strādā korupcijas novēršanas jomā; tas ļāva sasniegt nodarbinātības ziņā izvirzītos mērķus. Vēl jāuzlabo sasniegtie rezultāti sodu piespriešanā par augsta līmeņa korupciju, kā arī jāparedz neatkarīgāka VPC vadītāja iecelšanas procedūra. Tika turpināta tiesu iestāžu sadarbība ar dalībvalstīm krimināllietās, kā arī tika saskaņotas statistikas datu vākšanas metodes. Eurojust šobrīd veic turpmākus pasākumus, kas vajadzīgi sadarbības nolīguma parakstīšanai/noslēgšanai, lai varētu to iesniegt Padomē līdz 2013. gada beigām. Policijas starptautiskā sadarbība ir ļāvusi sekmīgi izmeklēt lietas un īstenot operācijas, kā arī izveidot stingru pamatu sadarbības padziļināšanai ar Ukrainu. Nākamajos mēnešos tiks noslēgts Eiropola operatīvās sadarbības nolīgums. Datu aizsardzības centrs ir paplašinājis savas pilnvaras un darbojas pilnā apjomā, organizējot pastāvīgas apmācības iestādēm.

Papildus 3. blokā minētajiem VRLRP kritērijiem ir svarīgi arī atzīmēt, ka Moldovas Republika īstenoja turpmākus pasākumus tiesu sistēmas un prokuratūras reformā, veicot ievērojamus ieguldījumus tiesnešu un prokuroru apmācībā.

Moldovas Republika ir pietiekamā apmērā izpildījusi ceturtā VRLRP ziņojuma ieteikumos paredzētos pasākumus un turpina efektīvi īstenot attiecīgos tiesību aktus. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi otrā posma 3. blokam noteiktos kritērijus.

2.4.        4. bloks. Ārējās attiecības un pamattiesības

2.4.1.     VRLRP kritēriji

· Centieni nodrošināt, ka Moldovas pilsoņu un to ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuri likumīgi uzturas valstī, pārvietošanās brīvībai Moldovas Republikā nepiemēro nepa­matotus ierobežojumus, tostarp diskriminējošus pasākumus jebkāda iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, veselības stāvokļa (tostarp HIV/AIDS), valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ

Saistībā ar reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas procedūrām Moldovas pilsoņiem un ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem, kuri likumīgi uzturas Moldovas Republikā, tika ierobežota pārvietošanās brīvība. Migrācijas un patvēruma lietu birojs (BMA) ir daudz darījis, lai atceltu šos ierobežojumus, atverot sešas teritoriālas nodaļas pie administratīvās robežlīnijas ar Piedņestras reģionu, tādējādi atvieglojot un uzlabojot to ārvalstnieku reģistrāciju, kuri ieceļo valstī Moldovas Republikas un Ukrainas kopīgās valsts robežas centrālajā posmā.

Joprojām tiek īstenoti grozījumi, kas 2012. gadā veikti Likumā par HIV, lai īpaši nodrošinātu migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības, attiecinot riska novēršanas un brīvprātīgās pārbaudes programmas uz neaizsargātu grupu pārstāvjiem, pastiprinot to personu medicīnisko uzraudzību, kuras slimo ar HIV/AIDS (astoņos reģionālajos birojos, tostarp Piedņestras reģionā un cietumos), un palielinot to medicīnas punktu skaitu, kas var nodrošināt antiretrovirālo ārstēšanu (šajos centros, tostarp tajos, kas atrodas Piedņestras reģionā, bez maksas tiek ārstēti 1185 pacienti). Turklāt, lai nepiemērotu sankcijas ārvalstniekiem, kuri atsakās veikt HIV/AIDS pārbaudes, 2013. gada 10. oktobrī tika grozīts Administratīvo pārkāpumu kodekss.

· Brīva, efektīva piekļuve ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem visiem Moldovas pilsoņiem, tostarp sievietēm, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, minoritāšu un citu neaizsargātu grupu pārstāvjiem

Joprojām tiek īstenoti īpaši pasākumi, lai atvieglotu ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu jauniešiem un sociāli neaizsargātu grupu pārstāvjiem. Saskaņā ar valdības 2013. gada 18. februāra Dekrētu Moldovas iedzīvotāji var pieprasīt ceļošanas un personu apliecinošus dokumentus jebkurā CSIR “Registru” teritoriālajā apakšnodaļā, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, bet personām ar invaliditāti tiek nodrošinātas papildu iespējas (pārvietojami dokumentu izsniegšanas biroji, piegāde mājās). Tajā pašā laikā “Registru” testēšanas laboratorija saņēma ISO 17025 akreditācijas sertifikātu un drīkstēja sākt pārbaudīt izejmateriālus, galamateriālus un produktus, kā arī veikt sejas atpazīšanu. 2013. gadā tika veikti deviņdesmit deviņi testi, lai pārbaudītu produktu vai atpazītu seju.

Runājot par etniskajām minoritātēm, mērķa grupas aktīvi izmanto pasākumus, kurus ir izstrādājušas iestādes, lai īstenotu etniski daudzveidīgās Moldovas sabiedrības integrācijas politiku (2013. gada pirmajos astoņos mēnešos aptuveni 25 % no visiem izsniegtajiem ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem tika izsniegti etnisko minoritāšu pārstāvjiem). Moldovas pilsoņi, kuri dzīvo Piedņestras reģionā, turpināja pieprasīt ceļošanas un personu apliecinošus dokumentus saskaņā ar īpašām identifikācijas procedūrām, kas noteiktas valdības 2013. gada 11. jūlija Lēmumā Nr. 525, ar ko īsteno grozījumus 2000. gada 2. jūnija Likumā par pilsonību. No 2013. gada jūlija beigām šādiem rezidentiem tika izsniegtas 239 758 pases. Turklāt tika organizētas divpusējas sanāksmes ar Piedņestras attiecīgajām de facto iestādēm, lai virzītu jautājumu par vienota valsts identifikācijas numura izmantošanu dzimšanas apliecībās, kuras izdod de facto iestādes.

· Efektīva tiesību aktu un politikas īstenošana diskriminācijas novēršanas jomā, attiecīgo ANO un Eiropas Padomes instrumentu īstenošana

Diskriminācijas novēršanas regulējuma stūrakmeni veido 2012. gada 25. maija Likums par vienlīdzības nodrošināšanu un tam pievienotie īstenošanas akti. Moldovas iestādes visā nopietnībā apņēmās īstenot likumu; to iestādes atkārtoti apstiprināja ES un Moldovas Republikas 2013. gada 16. aprīļa cilvēktiesību dialogā. Mācību programmas tiesnešiem, juristiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un plašai sabiedrībai tiek īstenotas paātrinātā tempā. 2013. gada jūnijā, pēc nelielas kavēšanās tika izveidota Līdztiesības padome, kuras priekšsēdētājs tika ievēlēts 23. jūlijā, bet 2013. gada 31. jūlijā tai piešķīra budžetu līdz gada beigām 1,8 miljonu MDL (EUR 112 000) apmērā. Līdz šim 2014.–2016. gada laikposmam ir piešķirti 3,3 miljoni MDL, kas ir summa, kura tiek uzskatīta par atbilstošu pasākumiem, kas paredzēti 2014.–2016. gada stratēģiskajā plānā, kuru izstrādāja padomes locekļi ar Eiropas Padomes palīdzību. Līdztiesības padome aktīvi darbojās, lai izveidotu administrāciju, izstrādātu iekšējās pārvaldes dokumentāciju (arī ar Eiropas Padomes palīdzību), sāktu attīstīt starptautisko sakaru tīklu un rūpīgi pārskatītu tiesību aktus cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas jomā.

Valdība un parlaments 2013. gada 11. oktobrī novērsa dažu parlamenta locekļu mēģinājumu apstrīdēt diskriminācijas novēršanas regulējumu, kas pamatojās uz atsauces “attiecības, izņemot tās, kas attiecas uz laulību un ģimeni” svītrošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos, kuri veikti 2013. gada maijā. Grozījumi bija paredzēti, lai aizsargātu bērnus un īstenotu Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lanzarotes konvencija), ieviešot naudas sodus par publisku tādas informācijas izplatīšanu, “kas negatīvi ietekmē nepilngadīgos un/vai veicina prostitūciju, pedofiliju un pornogrāfiju”. Valdība pieņēma instrukcijas attiecībā uz grozījumu īstenošanu atbilstīgi Līdztiesības likumam un diskriminācijas novēršanas principiem, kamēr parlaments neatcēla Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus. Ombuds 2013. gada 27. maijā iesniedza civilprasību pret Gagauzijas autonomajā teritoriālajā vienībā pieņemtā likuma noteikumiem, kas pārkāpj vienlīdzības, taisnīguma un objektivitātes principus, kuri iekļauti Likumā par vienlīdzības nodrošināšanu; 2013. gada 20. jūnijā Komratas tiesa apmierināja prasību un anulēja attiecīgās tiesību normas.

Eiropas Padomes Venēcijas komisija[35] atzinīgi novērtēja Moldovas Republikas vietējo tiesu pieņemtos lēmumus, kas atceļ vietējo iestāžu noteikto aizliegumu attiecībā uz “agresīvu homoseksualitātes propagandu”, un citu vietējo iestāžu[36] likumprojektu brīvprātīgu atcelšanu, tomēr vienlaikus atzīmējot, ka tiesas lēmumi galvenokārt attiecās uz vienlīdzības principu, bet seksuālās orientācijas jautājums un ar to saistītās izteiksmes formas netika skarti.

Moldovas Republika ar 2012. gada 21. decembra likumu atzina ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci saņemt individuālus paziņojumus saskaņā ar 14. pantu ANO Konvencijā par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu. Likums stājās spēkā 2013. gada 13. maijā, un 2013. gada 21. augustā Moldovas Republika pabeidza sagatavošanās darbus, izraugoties Starpetnisko attiecību biroju par iestādi, kas ir atbildīga par Konvencijas īstenošanas ziņojumu nosūtīšanu. Turklāt saskaņā ar valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā valdība sāka priekšizpēti, lai ratificētu Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ETS Nr. 177) 12. protokolu. Valdība izstrādāja tālejošus pasākumus, lai īstenotu 2012. gada 30. marta Likumu par personu ar invaliditāti sociālo integrāciju, to veicot ar īpašu jaunizveidotā sociālā dienesta “Personal Assistance” palīdzību (430 personīgi palīgi, no kuriem 179 darbinieki tiek pilnībā finansēti no centrālā budžeta).

· Efektīva diskriminācijas apkarošanas pasākumu īstenošana saistībā ar valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā (tostarp piešķirot pietiekamus līdzekļus); vispārējas izpratnes veicināšanas kampaņas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un citiem diskriminācijas veidiem; par diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu un rasisma, ksenofobijas un antisemītisma apkarošanu atbildīgo iestāžu stiprināšana

Joprojām tiek īstenots pārskatītais valsts rīcības plāns cilvēktiesību jomā 2011.–2014. gadam; uzraudzību veic Pastāvīgās cilvēktiesību komisijas starpaģentūra, ko tehniski atbalsta Tieslietu ministrija. Lai piemērotu valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā, katra centrālā un reģionālā iestāde ir izstrādājusi un īsteno savu rīcības plānu. Pastāvīgā komisija 2013. gadā nolēma palielināt savas darbības atpazīstamību un atbalstīt to, sākot sadarbību ar Eiropas Padomi, ANO, ES, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), valsts un starptautiskajām NVO. Turklāt ir īstenoti īpašā reliģijas un ticības brīvības jautājumu referenta valsts ziņojumā iekļautie ieteikumi. Tiek veikti papildu pasākumi, lai īstenotu pēc starptautisko organizāciju ieteikuma pārskatīto 2011.–2015. gada rīcības plānu romu atbalstam, organizējot regulāras mācības reģionos, liekot vietējām iestādēm, iecirkņa policijas darbiniekiem un ārstiem bieži sazināties ar rīcības plāna īstenošanas starpministriju darba grupu, pievēršot uzmanību izglītības nozarei un izveidojot 15 romu kopienas vidutāju tīklu (kā paredzēts vidējā termiņa budžeta plānā, 2014.–2015. gadā tiks iesaistīti vēl 33 kopienas vidutāji).

Tiesu sistēmas reformas stratēģijā ir pienācīgi novērtēts, cik svarīgi ir īstenot reformas attiecībā uz ombuda institūciju, Cilvēktiesību centru, lai stiprinātu tā neatkarību un efektivitāti, kā arī attiecībā uz saistīto valsts mehānismu spīdzināšanas novēršanai. Ad hoc darba grupa veica sīku centra darbības izpēti, tostarp sagatavoja novērtējumu par tā darbības rādītājiem, finanšu vajadzībām un iespējamajiem pasākumiem darbības optimizēšanai. Pamatojoties uz šiem secinājumiem un piesaistot starptautiskus partnerus (piem., ANO vietējo konsultantu cilvēktiesību jomā un bijušo ANO īpašo referentu spīdzināšanas jautājumos), kā arī vietējās NVO, Tieslietu ministrija sagatavoja likumprojektu par centra reorganizāciju, ombuda kandidāta(-u) atlasi un iecelšanu un ombuda autonomijas pakāpes noteikšanu, izvēloties un nozīmējot centra darbiniekus, veidojot organizācijas iekšējo struktūru un izskatot budžeta jautājumus. Valdība šo likumprojektu pieņēma 2013. gada 4. septembrī un nekavējoties iesniedza parlamentā. Tādējādi tika apliecināta iestāžu vēlme stiprināt ombuda institūciju.

Tajā pašā laikā centrs veica savus pasākumus, lai paaugstinātu savu efektivitāti un ticamību tam uzticētajai lomai. Tas sāka izmantot savu prerogatīvu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā atsevišķu likumu atbilstību konstitūcijai un ierosināt tiesvedību vai iesaistīties tiesvedībā kā “amicus curiae”, tostarp ar diskrimināciju saistītu lietu izskatīšanā. Tas atvēra reģionālo centru Varnitā, Benderas priekšpilsētā, kas atrodas Moldovas Republikas kontrolētā teritorijā, tā saucamajā Piedņestras konflikta drošības zonā, lai izskatītu vietējo iedzīvotāju iesniegumus un uzlabotu sadarbību ar attiecīgo ombuda institūciju Piedņestrā.

2.4.2.     Ieteikumi pēc ietekmes novērtējuma

· Turpināt rīcības plāna cilvēktiesību jomā (2011.–2014. gads) īstenošanu un arī turpmāk mazākumtautību problēmu risināšanā censties iesaistīt starptautisko sabiedrību.

Moldovas iestādes ir turpinājušas pierādīt, ka tās konsekventi īsteno rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2011.–2014. gadam un ka rezultāti uzlabojas, pamatojoties uz būtisku, kaut arī ne optimālu, budžeta piešķīrumu. Pastāvīgā cilvēktiesību komisija 2013. gada septembrī aicināja starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Padomi, ANO, ES, EDSO un starptautiskās NVO, piedalīties šīs komisijas uzraudzības un novērtēšanas darbā. Aicinājums tika izteikts īsi pēc tam, kad Moldovas valdība paziņoja par savu nodomu padarīt rīcības plāna īstenošanu pārredzamāku un saprotamāku.

· Nodrošināt diskriminācijas apkarošanas tiesību aktu efektīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskiem standartiem, jo īpaši izstrādājot visaptverošas pamatnostādnes un nodrošinot Līdztiesības padomes darbību.

Moldovas iestādes, tiesu iestādes, pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji kopumā ir labi informēti par diskriminācijas novēršanas jautājumiem, kas satrauc Moldovas sabiedrību. Pēc zināmas neskaidrības laikposmā no 2013. gada marta līdz jūnijam tika ātri izveidota Līdztiesības padome, piešķirot šim gadam pietiekamu budžetu, tādējādi apstiprinot iestāžu vēlmi pilnīgi un ilgtspējīgi īstenot 2012. gada tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā.

· Pastāvīgi īstenot finansiālos centienus, lai efektīvi un konsekventi īstenotu rīcības plānu romu atbalstam 2011.–2015. gadam.

Kā ziņots iepriekš, Moldovas iestādes ir konsekventi īstenojušas 2011.–2015. gada rīcības plānu romu atbalstam. Lai arī ar nelielu novēlošanos, iepriekšējā apņemšanās padarīt romu kopienas vidutājus par oficiālām amatpersonām 2013. gadā tika atbalstīta ar spēkā esošām budžeta saistībām. Šobrīd nekas neliecina, ka šīs saistības netiks turpinātas arī turpmāk. Sadarbība ar starptautisko sabiedrību un tās atbalsts šajā jautājumā, kā arī cilvēktiesību jomā kopumā ir svarīgs faktors, lai plānotās darbības izdotos.

· Turpināt labo sadarbību ar de facto iestādēm Tiraspolē, kas ļautu apmainīties ar infor­māciju par dokumentu izsniegšanu, kā arī par tiesībaizsardzības aspektiem.

Moldovas Republikas augstākās valsts varas iestādes izsniedz personu apliecinošus dokumentus Piedņestras iedzīvotājiem, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar Moldovas tiesību aktiem un pārbaudīta, salīdzinot to ar augstāko valsts varas iestāžu rīcībā esošajiem datiem.

Sadarbība starp Kišiņevu un Tiraspoli tiesībaizsardzības jautājumos notiek uz ad hoc pamata saskaņā ar 1994. gada nolīgumu. Tomēr šo nolīgumu nevar īstenot pilnībā, ņemot vērā Moldovas Republikas progresu cilvēktiesību jomā, jo tas neparedz pietiekamas garantijas to aizdomās turēto personu cilvēktiesību ievērošanai un personas datu aizsardzībai, kuras de facto Piedņestras iestādes pieprasa izdot izmeklēšanas veikšanai. Šis formāts ir jāpārskata; darbs pie šā jautājuma sākās 2013. gada jūnijā, pamatojoties uz EDSO misijas Moldovas Republikā ierosināto projektu.

· Palielināt ieguldījumu, lai atrisinātu iespējamās problēmas saistībā ar drošību un migrā­ciju, un rast iespējamos risinājumus kontroles palielināšanai, neskarot “5+2” sarunu procesu.

Moldovas premjerministra vietnieks reintegrācijas jautājumos (Moldovas Republikas politiskais pārstāvis “5+2” sarunu procesā) 2013. gada martā nosūtīja vēstuli, informējot Piedņestras de facto pārvaldi, pārējos “5+2” sarunu procesa dalībniekus un Apvienotās kontroles komisiju, kas izveidota saskaņā ar 1992. gada Krievijas un Moldovas Republikas vienošanos par pamieru, par Moldovas Republikas nodomu izveidot sešas Moldovas BMA teritoriālas nodaļas pie administratīvās robežlīnijas ar Piedņestru, lai labāk uzraudzītu migrācijas plūsmas cauri Moldovas Republikas un Ukrainas robežas centrālajam posmam (citādi to veic Ukrainas un neatzītās Piedņestras robežkontroles dienesti). Šīs teritoriālās nodaļas tika izveidotas 2013. gada oktobrī pēc vēl vienas informatīvas kampaņas, kas bija paredzēta Piedņestras iedzīvotājiem, viņu de facto iestādēm un “5+2” sarunu procesa dalībniekiem. Šajās nodaļās tiks reģistrēti ārvalstu pilsoņi, kuri ieceļo Moldovas Republikas teritorijā vai izceļo no tās šajā reģionā.

Piedņestrā mītošos ārvalstu pilsoņus (Moldovas pilsoņi bez Moldovas pases), kuri vēlas izceļot vai ieceļot Moldovas Republikā cauri Kišiņevas kontrolētajai teritorijai, atbrīvos no obligātās reģistrācijas migrācijas iestādē, tiklīdz tiks ieviests nepieciešamais tiesiskais regulējums. Šis mehānisms neietekmēs ārvalstnieku pārvietošanos pāri Moldovas Republikas starptautiski atzītajām robežām. Tajā pašā laikā tika izveidotas Moldovas robežpolicijas mobilās kontroles vienības, lai veiktu otrās līnijas pārbaudes Kišiņevas kontrolētajā teritorijā; Moldovas policija drīkst veikt šādas pārbaudes tā saucamajā drošības zonā pie administratīvās robežlīnijas.

Tādējādi kopumā Moldovas Republika uzlaboja savu jau pašlaik integrējošo politiku attiecībā uz saviem pilsoņiem, kuri dzīvo Piedņestrā, un turklāt ļauj viņiem brīvprātīgi bez maksas iegūt Moldovas pilsonību (vai pirmo reizi bez maksas saņemt personu apliecinošus dokumentus). Tā kā Moldovas Republika neatzīst Piedņestrā izdotus civilstāvokli apliecinošus dokumentus, Informācijas tehnoloģiju un komunikāciju ministrija piemēro īpašus pasākumus, lai apstiprinātu pieteikuma iesniedzēju pilsonību atbilstoši grozījumiem 2004. gada Likumā par pilsonību un saskaņā ar valdības 2005. gada 9. septembra Lēmumu Nr. 959, 2011. gada 10. maija Lēmumu Nr. 337 un 2013. gada 11. jūlija Lēmumu Nr. 525. Ar Tiraspoli turpinājās sarunas par policijas sadarbības lietām, lai ieviestu informācijas apmaiņas mehānismu un Moldovas Republikā atļautu atkārtoti reģistrēt Piedņestras de facto iestāžu izdotos dokumentus. Otrs būtiskais uzlabojums, kas tiek apspriests, ir prasība, lai Piedņestras de facto iestāžu izsniegtajos civilstāvokļa dokumentos tiktu iekļauti valsts identifikācijas elementi (Moldovas Civilstāvokļa reģistra izdots numurs), jo tas atvieglotu Piedņestras iedzīvotājiem pieteikšanās procedūru, lai saņemtu Moldovas personu apliecinošus dokumentus.

Turklāt Moldovas Republika ir sākusi sarunas ar Ukrainu, lai apmainītos ar informāciju par robežu šķērsošanu attiecībā uz ārvalstniekiem, kuri ieceļo Piedņestrā no Ukrainas, un ir iecerējusi uzlabot praktiskās iemaņas, kopīgi ar Ukrainas robežsargiem veicot kontroles pasākumus un patrulēšanu Moldovas Republikas un Ukrainas robežas centrālajā posmā. Šāda prakse aizsākās 2012. gadā robežas ziemeļu posmā Rosošānu-Bričānu kopējā robežšķērsošanas vietā, un drīz to plānots īstenot arī Palankas-Majaku robežšķērsošanas vietā pie dienvidu robežas.

Vispārējs 4. bloka novērtējums Moldovas Republika ir sasniegusi ievērojamu progresu, efektīvi īstenojot VRLRP pirmajā posmā ieviestos būtiskos tiesību aktu grozījumus. Moldovas iestādes ir veikušas nopietnus īstenošanas pasākumus attiecībā uz Likumu par vienlīdzības nodrošināšanu, īstenojot valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā, stiprinot ombuda institūciju, izveidojot reģistrācijas birojus ārvalstniekiem, kuri ieceļo valstī, šķērsojot Piedņestras reģionu, un atvieglojot Piedņestras iedzīvotājiem pierādījumu un dokumentu iesniegšanu. Moldovas Republika ir pietiekamā apmērā izpildījusi ceturtā VRLRP ziņojuma ieteikumos paredzētos pasākumus un turpina efektīvi īstenot attiecīgos tiesību aktus. Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi otrā posma 4. blokam noteiktos kritērijus.

3.           Secinājumi

Kopš vīzu dialoga uzsākšanas starp ES un Moldovas Republiku 2010. gada jūnijā un kopš Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna (VRLRP) iesniegšanas Moldovas Republikas iestādēm 2011. gada janvārī Komisija ir regulāri ziņojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, ko Moldovas Republika panākusi, izpildot kritērijus, kuri noteikti VRLRP pirmā un otrā posma četros blokos.

Komisija arī turpināja uzraudzīt Moldovas Republikas progresu attiecīgajās VRLRP jomās, izmantojot:

· ES un Moldovas Republikas vīzu dialoga augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmi;

· ES un Moldovas Republikas Vīzu režīma atvieglošanas apvienoto komiteju;

· ES un Moldovas Republikas Atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju;

· ES un Moldovas Republikas Apvienoto apakškomiteju Nr. 3;

· ES un Moldovas Republikas Mobilitātes partnerības augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmi;

· ES un Moldovas Republikas dialogu cilvēktiesību jomā.

Katrā no šīm komitejām un dialogiem regulāri tiek nodrošināta sadarbība starp ES un Moldovas Republiku. Vīzu režīma atvieglošanas un Atpakaļuzņemšanas apvienoto komiteju pēdējā sanāksmē, kas notika Briselē 2013. gada 12. jūnijā, piedaloties ES dalībvalstu pārstāvjiem, Komisija konstatēja, ka abi nolīgumi kopumā tiek īstenoti ļoti labi.

ES un Moldovas Republikas vīzu dialogs ir izrādījies svarīgs un ļoti efektīvs instruments tālejošu un grūtu reformu veicināšanai tieslietu un iekšlietu jomā un ne tikai, ietekmējot tādas jomas kā tiesiskums un tieslietu reforma, tostarp partiju saprātīga finansēšana, neaizskaramības pārskatīšana un administratīvā modernizācija. Papildus VRLRP kritērijiem Moldovas Republika īstenoja turpmākus pasākumus saistībā ar tiesu sistēmas un prokuratūras reformu. Šie jautājumi tiek uzraudzīti citu dialogu ietvaros, tādos kā Sadarbības komiteja, Sadarbības padome, un tiks uzraudzīti turpmākās asociācijas programmas sakarā.

Progress, ko Moldovas Republika panākusi visās jomās, uz kurām attiecas VRLRP četri bloki, pēdējos trijos gados ir bijis pastāvīgs un efektīvs. Tas norāda uz katras jaunās Moldovas valdības un visu valsts iestāžu apņemšanos un pastāvīgiem centieniem padarīt VRLRP īstenošanu par galveno valsts prioritāti.

Redzams, ka vairākās galvenajās jomās VRLRP reformas tika pabeigtas 2013. gada pirmajā pusē, lai gan nestabila politiskā situācija ilga vairākus mēnešus; tas liecina par labu pārvaldības līmeni un valsts pārvaldes briedumu.

ES vīzu noteikumu grozījumos būs paredzēts jauns vīzu režīma atcelšanas mehānisms, kas palīdzēs saglabāt vīzu režīma liberalizācijas procesa integritāti un nodrošinās (kā pēdējo līdzekli), ka bezvīzu ceļošana nerada pārkāpumus vai ļaunprātīgu rīcību.

Moldovas Republika ir piešķīrusi pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu reformu ilgtspējību. Ir izstrādāts valsts ilgtermiņa un daudzgadu plāns. ES arī ir devusi ieguldījumu šajā procesā. ES 2012. gada rīcības programmā Moldovas Republikai tiks nodrošināti 60 miljoni euro kā nozares budžeta atbalsts tiesu sistēmas reformām, un pirmo piešķīrumu 15 miljonu euro apmērā ir plānots veikt 2013. gada novembrī. Programmā tiks arī nodrošināts 21 miljons euro tikai Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanas atbalstam. Turklāt reformas šajā nozarē atbalsta arī visaptveroša iestāžu darbības uzlabošanas (CIB) programma 2011.–2013. gadam. Pastāvīgi ir rīkotas mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kuru mērķis ir precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu, tostarp informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum. Informācijas kampaņas jāturpina, gatavojoties vīzu režīma liberalizācijai, un pēc tās.

Ir iesniegti četri progresa ziņojumi par VRLRP īstenošanu (2011. gada septembrī, 2012. gada februārī, 2012. gada jūnijā un 2013. gada jūnijā). Ceturtajā progresa ziņojumā tika apstiprināts, ka Moldovas Republika visumā atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti četros VRLRP blokos, un noteikti pasākumi, kuri (ja tiek veikti) noslēgtu visu VRLRP otrā posma kritēriju īstenošanu.

Komisija uzskata, ka kopš tā laika Moldovas Republika ir panākusi vajadzīgo progresu, lai nodrošinātu pārējo reformu efektīvu un ilgtspējīgu īstenošanu. Visi ceturtajā VRLRP progresa ziņojumā paredzētie pasākumi ir veikti. Visos četros blokos tiesiskais un politiskais satvars, institucionālie un organizatoriskie principi, kā arī procedūru īstenošana atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Pamatojoties no šo novērtējumu un ņemot vērā pastāvīgo uzraudzību un ziņošanu, kas veikta kopš vīzu dialoga uzsākšanas starp ES un Moldovas Republiku 2010. gada jūnijā, Komisija uzskata, ka Moldovas Republika ir izpildījusi visus kritērijus, kuri noteikti VRLRP otrā posma četros blokos. Ņemot vērā ES un Moldovas Republikas vispārējās attiecības, Komisija tūlīt pēc Viļņas Austrumu partnerības samita iepazīstinās ar tiesību aktu priekšlikumu grozīt EK Regulu 539/2001 saskaņā ar VRLRP apstiprināto metodoloģiju.

Komisija turpinās aktīvi uzraudzīt, kā Moldovas Republika turpina īstenot visus VRLRP četru bloku kritērijus atbilstoši spēkā esošajām partnerības un sadarbības struktūrām un dialogiem, vajadzības gadījumā izmantojot ad hoc pārraudzības mehānismus.

[1]               Padomes dokuments 18078/10.

[2]               Šie bloki ir: i) dokumentu drošība, ieskaitot biometriju; ii) nelikumīga imigrācija, tostarp atpakaļ­uzņemšana; iii) sabiedriskā kārtība un drošība un iv) ārējās attiecības un pamattiesības.

[3]               Pirmais progresa ziņojums par to, kā Moldovas Republika īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu, SEC(2011) 1075 galīgā redakcija.

[4]               SWD (2012)12 galīgā redakcija.

[5]               COM(2012) 348 galīgā redakcija.

[6]               COM(2012) 443 galīgā redakcija.

[7]               COM(2013) 459 final.

[8]               ICAO dokuments Nr. 9303 “Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti. 1. daļa. Mašīnlasāmas pases. 2. sējums. Tehniskās specifikācijas elektroniski nolasāmām pasēm ar biometrisko datu identifikācijas iespējamību [Specifications for Electronically Enabled Passports with Biometric Identification Capability]”.

[9]               ICAO tehniskais ziņojums “Durability of Machine Readable Passports (redakcija 3.2, 206.8.30); ISO/IEC 10373-1 SE: 206.5.01 — Identifikācijas kartes. Testēšana. Vispārīgais raksturojums; ICAO tehniskais ziņojums “RF Protocol and Application Test Standard for e-Passport” — 2. daļa (redakcija 1.02, 207.2.20); ICAO tehniskais ziņojums “RF Protocol and Application Test Standard for e-Passport” — 3. daļa (redakcija 1.01, 207.2.20).

[10]             2011. gada 8. jūnija Likums Nr. 133.

[11]             Autentisku personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu publiskais reģistrs tiešsaistē.

[12]             2013. gada 21. oktobrī 1 euro = 17,26 Moldovas lejas (MDL).

[13]             FRONTEX Situāciju centrs un Rumānijas robežpolicijas Galvenā inspekcija.

[14]             Tostarp: 80 “Dacia Duster” automašīnas, 105 visurgājēji, 32 siltumvīzijas iekārtas, 420 dienas redzamības ierīces, 304 nakts redzamības ierīces, 354 pārnēsājami gamma un neitronu starojuma detektori, 66 apskates spoguļi, 62 endoskopi, 32 dokumentu pārbaudes ierīces “Regula 1019” un 47 dokumentu pārbaudes ierīces “Regula 7337”.

[15]             Attiecīgie pasākumi novērsīs to, ka tiek radīti papildu šķēršļi Piedņestras reģiona iedzīvotāju pārvietošanās brīvībai, un liks ievērot drošības zonā spēkā esošos noteikumus. Šo mehānismu piemēro tikai ārvalstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi nedzīvo Piedņestras reģionā un šķērso Ukrainas un Moldovas robežu Piedņestras posmā.

[16]             EUBAM īpašais ziņojums “Nelikumīga migrācija un cilvēku tirdzniecība uz Moldovas un Ukrainas robežas 2012. gadā”, 2013. gada 16. jūlijs.

[17]             Moldovas Republikai paredzētais budžets: EUR 673 000.

[18]             Moldovas Republikai paredzētais budžets: EUR 1 200 000.

[19]             Spēkā ir stājušies vienpadsmit īstenošanas protokoli, kas noslēgti starp Moldovas Republiku un ES dalībvalstīm — Igauniju, Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju, Vāciju, Austriju, Lietuvu, Latviju, Maltu, Dāniju, Bulgāriju un Čehijas Republiku. Papildu īstenošanas protokols ir parakstīts ar Beniluksa valstīm (Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi), bet divpusējs atpakaļuzņemšanas nolīgums —ar Dāniju. Tiek apspriesti īstenošanas protokolu projekti ar Grieķiju, Somiju, Apvienoto Karalisti un Zviedriju.

[20]             2013. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 5 %.

[21]             2013. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 1,4 %.

[22]             Kā daļu no projekta “Migrācijas un attīstības saiknes stiprināšana — Moldovas migrantiem un to kopienām sniegto integrēto pakalpojumu pārbaude” (“NEXUS Moldova”).

[23]             Vietējās sabiedrības apsekojums “Nexus Moldova”; veikts 2013. gadā no maija līdz augustam.

[24]             Seminārs par bēgļu tiesībām, kurā piedalījās 37 vadošie robežpolicijas darbinieki, notika Kahulā 2013. gada 16. aprīlī. BMA un UNHCR valsts ziemeļos organizēja pārrobežu misiju, lai robežu pārvaldības jomā veicinātu bēgļu aizsardzības principu ievērošanu un uzlabotu pārrobežu sadarbību starp Rumāniju un Moldovas Republiku. Seši tiesneši un desmit juristi iesaistījās Eiropas izglītības programmas patvēruma jomā moduļa “Iekļaušanas noteikumi” e-mācību programmā. Sadarbībā ar Tieslietu valsts institūtu BMA organizēja tiesnešiem un prokuroriem šādus seminārus migrācijas jomā: “Migrācijas un patvēruma lietu valsts un starptautiskie standarti” (2013. gada 22. un 23. maijā, piedalījās 30 tiesneši un 7 BMA pārstāvji); “Migrācijas un patvēruma lietu valsts un starptautiskie standarti” (2013. gada 17. un 18. oktobrī, piedalījās 15 tiesneši, 10 prokurori, 5 juristi, 7 BMA pārstāvji un 5 ceļu policijas darbinieki); “Migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības” (2013. gada 12. un 13. septembrī, piedalījās 30 tiesneši).

[25]             Tika likvidētas 8 grupas (55 dalībnieki), kas specializējās ielaušanās, laupīšanās, zādzībās, naudas viltošanā un izplatīšanā, preču kontrabandā un krāpšanā; 20 grupas (78 dalībnieki), kas specializējās ekonomiskajos noziegumos; 6 grupas (20 dalībnieki), kas bija iesaistītas narkotiku tirdzniecībā, un 6 grupas (22 dalībnieki), kas specializējās cilvēku tirdzniecībā, kā arī prostitūcijas un nelikumīgas migrācijas organizēšanā.

[26]             Īstenojot projektu, 2013. gadā tika iegādātas 5 i2 Analyst‘s Notebook licences, 4 iBase User licences, 1 iBase Designer licence, 1 I2 Text Chart licence, 8 Hewlett Packard datori, kas pielāgoti analītiķa darba prasībām, un citas specializētas ierīces.

[27]             http://crima-organizata.mai.gov.md/index-ro.php.

[28]             Valsts cilvēku tirdzniecības apkarošanas komitejas pastāvīgais sekretariāts 2013. gada 18. jūnijā atvēra tīmekļa vietni par cilvēku tirdzniecību: www.antitrafic.gov.md.

[29]             Starptautiskā eksperta sagatavotais pētījums “Tiesības, atgūšanās un atveseļošanās — kompensācijas piešķiršana cilvēku tirdzniecības upuriem Moldovas Republikā” tika pabeigts 2013. gada 5. augustā.

[30]             VPC izmeklē tikai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, korupcijas gadījumus (aktīvu/pasīvu kukuļošanu, tirgošanos ar ietekmi) un ar korupciju saistītus gadījumus (varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts dokumentu viltošanu).

[31]             Padomes 1988. gada 24. jūnija Direktīvas par Līguma 67. panta īstenošanu (88/361/EEK) 1. pielikums.

[32]             http://justice.gov.md/public/files/RAPORT_implementare_PAI_SRSJ_eng_red.04.03.13.pdf.

[33]             587 lietas saistībā ar personu pārbaudēm, 91 lieta saistībā ar transportlīdzekļu pārbaudēm, 11 lietas saistībā ar narkotiku tirdzniecību, 392 lietas saistībā ar personu meklēšanu, 14 lietas saistībā ar uzņēmumu pārbaudēm, 18 lietas saistībā ar organizētās noziedzības grupām, 143 lietas saistībā ar citiem pārkāpumu veidiem, 16 lietas saistībā ar tiesisko palīdzību un 24 lietas saistībā ar narkotiku un tabakas tirdzniecību.

[34]             Moldovas Republikas teritorijā sakarā ar operāciju notika 19 pasākumi (lidostā, sauszemes robežas šķērsošanas vietās, tirgos utt.), kuru laikā tika atklāti intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi. Operācijas gala rezultāti vēl nav publicēti.

[35]             Sk. Eiropas Padomes Venēcijas komisija, 2013. gada jūnijs.

[36]             Sk. arī COM(2013) 459 galīgo redakciju, 37. lpp.