52013DC0791

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai

I. SASNIEGUMI PROGRAMMAS ĪSTENOŠANĀ

Ar Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (EEPEA)[1] tiek sniegts finansiāls atbalsts izraudzītiem ārkārtīgi stratēģiskiem projektiem enerģētikas nozarē: gāzes un elektroenerģijas savienojumiem, jūras vēja enerģijas projektiem un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas projektiem. Līdzfinansējot minētos projektus, programma palīdz Eiropas Savienībai izpildīt tās enerģētikas un klimata politikas mērķus; tie ir energoapgādes drošība un dažādošana, iekšējā enerģijas tirgus izveide un netraucēta darbība un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana.

Lielākā daļa no pieejamā finansējuma tika piešķirta 59 projektu virzītājiem un 61 projektam šādās apakšprogrammās: gāzes infrastruktūra (EUR 1363 miljoni), elektroenerģijas infrastruktūra (EUR 904 miljoni), jūras vēja enerģija (EUR 565 miljoni) un oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana (EUR 1000 miljoni). Kopumā līdz 2010. gada beigām tika pieņemti lēmumi par dotāciju piešķiršanu un noslēgti dotāciju līgumi par kopējo summu EUR 3833 miljoni, t. i., 96,3 % no EEPEA kopējā budžeta. Summu EUR 146,3 miljonu apmērā, ko projektiem šajās nozarēs nevarēja piešķirt līdz termiņam 2010. gada 31. decembrī, iedalīja jaunam finanšu instrumentam — Eiropas Energoefektivitātes fondam (EEF)[2] —, ar ko galvenokārt atbalsta ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā.

Kopš pagājušā gada ziņojuma (COM(2012) 445 final) EEPEA īstenošana ir turpinājusi progresēt. Šobrīd ir pabeigti vairāki projekti; citi ir procesā un sāks darboties tuvākajā laikā. Šajā ziņojumā ir sniegta informācija par situāciju kopš pēdējā ziņojuma (2012. gada augustā) kvalitatīvā ziņā, kā arī ir sniegti dati par maksājumiem un atceltajām saistībām no programmas sākuma līdz 2013. gada jūnijam. Ziņojumā arī sniegts pārskats par EEF pašreizējo situāciju un vidusposma novērtējumu (sk. Komisijas dienestu darba dokumentu).

(1) Veiksmes stāsti

Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras

No enerģētikas politikas perspektīvas programma ir spējusi uzlabot gāzes un elektroenerģijas iekšēju tirgu darbību: tā sekmē starpsavienojumu jaudu pieaugumu un nodrošina labāku integrāciju starp Savienības rietumu un austrumu reģioniem. Programma palīdz dažām dalībvalstīm, proti, Baltijas un Pireneju pussalas valstīm, sasniegt 10 % mērķi attiecībā uz elektroenerģijas starpsavienojumiem. Ar to ir izveidotas papildu glabāšanas jaudas perifērajās dalībvalstīs, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tā ir sekmējusi divvirzienu gāzes cauruļvadu tīkla pabeigšanu Eiropā un N-1 infrastruktūras standarta izpildi, kā noteikts regulā par gāzes piegādes drošību[3].

Gāzes reversās plūsmas projekti, kas tiek īstenoti Centrāleiropā un Austrumeiropā, ir pabeigti un darbojas, un ar to palīdzību 2012. gada februāra salā bija iespējams novērst gāzes piegādes krīzi.

Gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu nostiprināšana ir sekmējusi iekšējā tirgus integrāciju. Visredzamākie piemēri ir: gāzes starpsavienojumi Āfrikas–Spānijas–Francijas koridorā, elektroenerģijas starpsavienojumi starp Portugāli un Spāniju, kas sekmē Pireneju elektroenerģijas tirgus attīstību, elektroenerģijas starpsavienojums starp Apvienoto Karalisti (Dīsaida) un Īrijas Republiku (Mīta) Apvienotās Karalistes un Īrijas reģionālā tirgus izveidei un elektroenerģijas starpsavienojumi Baltijas reģionā un to integrācija Nordpool tirgū.

Jūras vēja enerģijas projekti

Ar EEPEA atbalstu inovatīvu pamatu struktūru un vēja turbīnu ģeneratoru piegādei un uzstādīšanai ir nodrošināta pirmo tādu lieljaudas (400 MW) jūras vēja parku īstenošana, kas atrodas tālu no krasta (vairāk nekā 100 km) un dziļūdenī (vairāk nekā 40 m). EEPEA līdzekļi ir bijuši noderīgi izraudzītajiem projektiem Vācijas un Beļģijas teritoriālajos ūdeņos Ziemeļjūrā, ļaujot aizdevumu veidā no banku konsorcijiem iegūt trūkstošo finansējumu. EEPEA darbība saistībā ar projektu Thornton Bank Beļģijā tika pabeigta 2011. gada septembrī, bet pirmā jūras vēja elektroenerģija, kas tika saražota, izmantojot EEPEA līdzfinansēto infrastruktūru, Vācijas elektrotīklā tika ievadīta jau 2010. gada rudenī.

Attiecībā uz jūras vēja elektroenerģijas integrāciju elektrotīklos EEPEA līdzfinansējums ir bijis būtisks attiecībā uz galīgā lēmuma pieņemšanu par ieguldījumu izdarīšanu projektā “Kriegers Flak — kombinēts elektrotīkla risinājums” Baltijas reģionā. Šis paraugprojekts ir pirmais jūras elektrotīklu savienojums, kas tiek izmantots gan kā savienojums ar jūras vēja parkiem, gan kā pārrobežu starpsavienojums. Tajā tiks izmantots inovatīvas augstsprieguma līdzstrāvu spieguma avota pārveidošanas (HVDC VSC) iekārtas, un tas ir pirmais pamatelements jūras vēja enerģijas tīkla modulārā attīstīšanā.

Vispārīgi runājot, 2011. gadā ar neatkarīgu vidusposma novērtējumu[4] tika veikta padziļināta EEPEA ietekmes analīze. Šķiet, ka programmai, ar kuras palīdzību ir sākti būvdarbi un iepirktas iekārtas un starpprodukti, jau ir būtiska nozīme reālajā ekonomikā.

Šobrīd ir pabeigti vairāki projekti un vairāki ir procesā, lai gan dažu projektu īstenošana joprojām ir saistīta ar grūtībām un notiek lēnāk, nekā sākotnēji plānots, — tas aprakstīts turpmākajās nodaļās. Ekonomiskie apstākļi īpaši apgrūtināja ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu saistītās apakšprogrammas īstenošanu.

(2) Gūtās atziņas

EEPEA ir pirmais gadījums, kad enerģētikas nozarē ir sniegts liela apjoma atbalsts no ES budžeta, uzņēmumiem piešķirot tiešās dotācijas.

Tomēr, neraugoties uz paveikto, nozarē tika konstatēti daži strukturāli šķēršļi, kas apgrūtināja īstenošanu.

Jūras vēja enerģijas integrācija elektrotīklā bija daļēji veiksmīga, lai gan radās dažas tehniskas grūtības, ko enerģētikas uzņēmumi joprojām nav atrisinājuši. Kopumā dalībvalstis nerīkojās pietiekami proaktīvi, lai veiksmīgi īstenotu EEPEA. Nepietiekamā sadarbība starp valstu regulatīvajām iestādēm (VRI) dažreiz projektu virzītājiem var radīt lielu nenoteiktību attiecībā uz komerciālo izdevīgumu. Šis aspekts ir jo īpaši svarīgs dažiem jaunajiem jūras vēja enerģijas projektiem.

Kopīga problēma, kas ir aktuāla visās trijās apakšprogrammās, ir sarežģītās un laikietilpīgās atļauju piešķiršanas procedūras. EEPEA īstenošanā radušās grūtības un gūtās atziņas Komisija ņēma vērā, izstrādājot jauno Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes[5]. Regulā ir iekļauti noteikumi attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu, nosakot trīsarpus gadu termiņu lēmuma par atļaujas piešķiršanu pieņemšanai un palielinot pārredzamību un sabiedrības līdzdalību. Tajā ir arī paredzēti pasākumi regulatīvo stimulu izstrādei un, vajadzības gadījumā, finanšu palīdzības sniegšanai.

Turklāt saistībā ar infrastruktūras projektiem radās grūtības ar konkurētspējīgiem nosacījumiem iegūt ilgtermiņa finansējumu. Tā joprojām ir liela problēma. Komisijas priekšlikums par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF)[6], kas ir nozaru savstarpējo infrastruktūru fonds, ir izstrādāts ar mērķi palīdzēt projektiem iegūt kopā nepieciešamos finanšu līdzekļus un sekmēt to rezultativitāti. Eiropas nozīmes projektu komerciālā dzīvotspēja tiks atbalstīta ar CEF dotācijām. Papildus CEF finanšu instrumentiem būtu jāpalīdz projektu virzītājiem piekļūt to projektiem nepieciešamajam ilgtermiņa finansējumam, iesaistot jaunas ieguldītāju kategorijas (pensiju un apdrošināšanas fondus) un mazinot dažus riskus. Projektu obligāciju iniciatīva, kas ir viens no ierosinātajiem CEF finanšu instrumentiem, izmēģinājuma stadijā jau ir pieejama projektu virzītājiem, kuri var izmantot 2007.–2013. gada budžetā pieejamos līdzekļus. Pirmā projekta obligācija tika izlaista 2013. gada jūlijā ar atbalstu no Eiropas Investīciju bankas, kas ir Komisijas partnere šajā iniciatīvā, un paredzams, ka atlikušajos 2013. gada mēnešos tiks veiktas turpmākas operācijas.

EEPEA finansējums, kā plānots, ļāva ātri sākt oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projektu īstenošanu. Tomēr, kā jau tas bija zināms programmas sākumā, EEPEA finansējuma mērķis nekad nav bijis finansēt visas ārkārtīgi augstās CCS projektu ieguldījumu un darbības izmaksas. Zemā oglekļa dioksīda cena emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ir padarījusi CCS par komerciāli nepievilcīgu īstermiņā un vidējā termiņā. Turklāt pašreizējie ekonomiskie apstākļi apgrūtina iespējas attiecībā uz projektiem saņemt nepieciešamo papildu finansējumu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ attiecībā uz CCS apakšprogrammu ir radušās lielas šaubas, kas var apdraudēt tās veiksmīgu īstenošanu.

Dalīšanās ar zināšanām par CCS ir ļoti svarīga, lai šī tehnoloģija būtu veiksmīga. EEPEA CCS programmā tika izveidots CCS projektu tīkls ar mērķi nodrošināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu. Tas ir pirmais šāda veida zināšanu apmaiņas tīkls pasaulē, un tā dalībnieki (EEPEA, CCS projekti un projekts Sleipner Norvēģijā) sadarbojas un izstrādā kopīgas labas prakses rokasgrāmatas. Tīkls arī publicēja ziņojumus par projektos gūtajām atziņām attiecībā uz CO2 glabāšanu, sabiedrības iesaistīšanu un atļauju saņemšanu.

Attiecībā uz oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu nākotnē Komisija 2013. gada 27. martā pieņēma paziņojumu (COM(2013) 180 final) un atkārtoti apliecināja: “Ir nepieciešams steidzams politisks risinājums, lai varētu palielināt ieguldījumus CCS demonstrējumu projektos, kas ļautu pārliecināties, vai CO2 infrastruktūras turpmāka ieviešana un izbūve ir īstenojama. Pirmais solis šajā ceļā ir komerciāla mēroga CCS demonstrējumu projektu sekmīga īstenošana Eiropā, kas apstiprinātu CCS tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, izdevīgumu izmaksu ziņā un piemērotību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai elektroenerģijas un rūpniecības nozarē.”

Līdztekus CCS paziņojuma pieņemšanai līdz 2. jūlijam notika sabiedriskā apspriešana, kurā tika saņemtas vairāk nekā 150 atsauksmes[7]. Komisija vēlāk šā gada rudenī sabiedriskās apspriešanas tīmekļa lapā[8] publicēs saņemto atsauksmju kopsavilkumu, kā arī individuālus komentārus.

(3) Turpmākie soļi attiecībā uz projektiem

Neskaitot projektus, kas jau ir pilnīgi pabeigti, atlikušos projektus var iedalīt divās galvenajās kategorijās: projekti, kuri patlaban tiek īstenoti un attiecībā uz kuriem būtu jāturpina finansiālā atbalsta sniegšana, un projekti, kuru rezultāti ir neapmierinoši un attiecībā uz kuriem Komisija pieņems lēmumu par atbalsta pārtraukšanu.

Astoņos nozīmīgos infrastruktūras projektos atbalsta saņēmēji nav spējuši pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumiem vai īstenot projektu atbilstoši sākotnējam grafikam. Vienā projektā, proti, augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) mezgla projektā, projekta virzītājs ir piekritis projektu pārtraukt. Divos citos (Aberdīnas jūras vēja projekts un Gravitāro pamatu projekts) galīgo lēmumu par ieguldījumiem plānots pieņemt turpmākajos sešos mēnešos. Attiecībā uz projektu Cobra Cable Komisija pašreiz vēlas pārliecināties, ka galīgais lēmums par ieguldījumiem tiks pieņemts līdz 2016. gada vidum, taču, ja tas nebūs sagaidāms, Komisija varētu izbeigt dotāciju līgumu.

Komisija šā iemesla dēļ var pieņemt lēmumus ar mērķi izbeigt finansiālās palīdzības sniegšanu četriem gāzes projektiem (ITGI Poseidon, Nabucco, Galsi un gāzes reversās plūsmas projektam Rumānijā). Tomēr finansiālās palīdzības pārtraukšana nenozīmē, ka šos gāzes projektus nevarētu kvalificēt kā Eiropas kopīgu interešu projektus[9] saistībā ar TEN-E infrastruktūru īstenošanas vadlīnijām.

Attiecībā uz sešiem CCS demonstrējumu projektiem EEPEA darbība, kas tiek īstenota saistībā ar vienu no projektiem (Compostilla), tiks pabeigta 2013. gada oktobrī, trīs projekti ir pārtraukti un atlikušie divi, visticamāk, netiks pabeigti bez nozīmīga papildu finansējuma no dalībvalstīm un/vai nozares.

Nosūtot vēstuli, Komisija ir oficiāli informējusi uzņēmumus, uz kuriem attiecas projektu pārtraukšana.

Pārskats par stadiju, kādā atrodas katrs no minētajiem projektiem, ir sniegts šim ziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD).

Kopš 2011. gada jūlija darbojas Eiropas Energoefektivitātes fonds. Papildus šim ziņojumam ir sniegts īpašs SWD, kurā ziņots par vidusposma novērtējumu.

II. VISPĀRĒJĀ SITUĀCIJA

2012. gada beigās no 61 projekta tehniskajā ziņā pilnībā bija pabeigti 20 projekti, un kopumā atbalsta saņēmējiem ir izmaksāti EUR 1 416 970 178,64 (2013. gada jūnijs).

Maksājumu līmenis joprojām ir zems, bet tas pierāda grūtības, ko rada šādu lielu un sarežģītu projektu plānošana. Projektu virzītājiem papildu problēmas ir sagādājusi attiecīgo tehnoloģiju sarežģītība, jo īpaši jūras vēja enerģijas integrācija elektrotīklā un CCS, grūtības valsts iestādēm nodrošināt pienācīgu regulējumu gan valdības, gan regulatīvajā līmenī, sabiedrības atturīgums, kā arī grūtības, kas saistītas ar vides jautājumiem un publisko iepirkumu. Turklāt daudzos gadījumos kavēšanās notikusi atļauju piešķiršanas procedūras dēļ.

Pašreiz no Vācijas CCS projekta ir atgūti EUR 42 miljoni neiztērēta finansējuma. Attiecībā uz pārtrauktajiem elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektiem ir atceltas saistības EUR 12 miljonu apmērā. Daļēji tas skaidrojams ar faktu, ka gala izmaksas ir zemākas nekā sākotnēji aprēķinātās izmaksas.

1.         Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūra

– EEPEA infrastruktūras apakšprogrammā tiek atbalstīti 44 projekti trīs galvenajās darbības jomās.

Projektus īsteno pārvades sistēmu operatori (PSO) katrā dalībvalstī vai projektu virzītāji. Minētajiem projektiem ir piešķirti EUR 2268 miljoni, no kuriem līdz 2013. gada jūnijam atbalsta saņēmējiem bija izmaksāti aptuveni EUR 777 miljoni, t. i., 34,25 % līdzekļu. Maksājumu saņemšana ir atkarīga no projektu virzītāju stingras apņemšanās īstenot projektu, ko apliecina, pieņemot galīgo lēmumu par ieguldījumiem.

Projekti aptver trīs jomas.

– Gāzes infrastruktūras un glabāšanas projekti: ir jāturpina integrēt ES gāzes pārvades un tirdzniecības infrastruktūra, starp dalībvalstīm izveidojot trūkstošos savienojumus. Ir jāturpina ES enerģijas avotu un maršrutu dažādošana, tostarp attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi (SDG),.

– Gāzes reversās plūsmas projekti: 2009. gada piegādes krīze, kas izcēlās starp Krieviju un Ukrainu, izraisīja situāciju, kurā lielākā daļa Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu palika bez gāzes — nevis tās trūkuma dēļ Eiropā, bet gan tādēļ, ka esošajām infrastruktūrām nepietika tehniskā aprīkojuma un jaudas, lai pagrieztu gāzes plūsmas no austrumu–rietumu virziena rietumu–austrumu virzienā. Ar EEPEA finansējumu tika sniegts atbalsts šīs problēmas risināšanā, un šobrīd Centrāleiropā un Austrumeiropā ir izveidota reverso plūsmu infrastruktūra.

– Elektroenerģijas infrastruktūras projekti: arvien lielāka tādas elektroenerģijas apjoma integrācija, kas iegūta no dažādiem atjaunojamiem energoresursiem, nozīmē, ka ir nepieciešami ārkārtīgi lieli ieguldījumi jaunā infrastruktūrā. Turklāt vairākas dalībvalstis joprojām ir izolētas enerģijas ziņā, jo tās ir nepietiekami savienotas ar kaimiņvalstīm un iekšējo enerģijas tirgu.

1.1.      Līdzšinējie sasniegumi

Līdz šim brīdim no 44 projektiem ir pabeigti 19 projekti; salīdzinājumam — 2012. gada sākumā bija pabeigti 13 projekti. Elektroenerģijas nozarē ir pabeigti 4 projekti. Atlikušie 8 projekti tiek veiksmīgi īstenoti, un plānots, ka daži no projektiem tiks pabeigti līdz 2014. gadam. Gāzes nozarē ir pabeigti 15 projekti; 13 projekti tiek īstenoti atbilstoši grafikam. Centrāleiropā un Austrumeiropā ir pabeigta lielākā daļa no reversās plūsmas un starpsavienojumu projektiem (10 no 15 projektiem). Ar EEPEA finanšu līdzekļiem bija iespējams nodrošināt projektu finansējumu, kas ļāva uzsākt to darbību bez kavējumiem. Tādējādi ir uzlabots gan gāzes tīkla drošums, gan uzticamība un palielināta piegādes drošība un energoresursu dažādība, kā arī ir likvidēti nepietiekamas jaudas posmi.

Var izcelt šādus piemērus: EEPEA finansējums ir nodrošinājis iespēju izstrādāt Larrau gāzes atzara izveides projektu, modernizējot Spānijas (Vilar de Arnedo kompresoru stacija, gāzes cauruļvads starp Yela un Vilar de Arnedo) un Francijas (Bear Artery) tīklus. Tādējādi tiks palielināta piegādes drošība reģionā un tirgus konkurence un Pireneju gāzes tirgus būs labāk integrēts atlikušajā Eiropas tirgus daļā.

2011. gadā pabeidzot divus elektroenerģijas starpsavienojumus starp Portugāli un Spāniju Douru un Algarves reģionos, palīdzēja nodrošināt savienojumu ar atjaunojamiem energoresursiem. EEPEA finansējumam bija liela nozīme Portugāles tīkla modernizācijā un paplašināšanā, kā rezultātā tas palīdzēja būtiski palielināt apmaiņas jaudu ar Spāniju.

Ar EEPEA finansējumu arī tika atbalstīta pirmā elektroenerģijas starpsavienojuma izveide starp Īriju un Lielbritāniju. Palīdzot palielināt elektroenerģijas starpsavienojuma jaudu un ļaujot integrēt jūras vēja enerģiju, šis starpsavienojums ir uzlabojis piegādes drošību un energoresursu dažādību Īrijā.

Trīs EEPEA projekti Baltijas reģionā ir vērsti uz iekšējā enerģijas tirgus darbības uzlabošanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu. Tiklīdz projekti būs pabeigti, tie būtiski veicinās piegādes drošības uzlabošanu, sekmēs elektroenerģijas tirdzniecību un samazinās reģiona vajadzības pēc elektroenerģijas importa.

Tomēr, neraugoties uz labajiem panākumiem, četros gāzes nozares projektos ir būtiski kavējumi, kā rezultātā projekti varētu tikt pārtraukti.

– Ir noslēdzies konkurss starp Nabucco un TAP (netiek finansēts par EEPEA līdzekļiem) projektiem par Shah Deniz resursiem attiecībā uz galīgo maršrutu, kurā uzvarēja TAP projekts. Shah Deniz konsorcija lēmums ietekmēs EEPEA dotāciju. – Ar 2013. gada 18. maija lēmumu Alžīrijas gāzes uzņēmums ir izlēmis trešo reizi atlikt lēmumu par gāzes cauruļvada būvniecību starp Alžīriju un Itāliju (Galsi projekts). Tāpēc šā EEPEA atbalstītā projekta īstenošana būtiski kavējas. Joprojām pēc piecus gadus ilgām procedūrām nav piešķirtas atļaujas veikt projektā paredzēto būvniecību un joprojām nav noslēgti komerclīgumi par gāzes piegādi.

– Projekta ITGI Poseidon īstenotāji saskaras ar grūtībām nodrošināt gāzes piegādes avotus, kas nepieciešami tā būvniecībai.

– Visbeidzot, nopietni kavējumi ir arī reversās plūsmas projekta īstenošanā Rumānijā; arī šis projekts ir saistīts ar “tranzīta” gāzes sistēmas savienošanu ar valsts gāzes sistēmu. Tomēr projekts ir ļoti svarīgs turpmākai gāzes tirgus attīstīšanai Rumānijā un plašākā mērogā Dienvideiropas un Austrumeiropas reģionā.

Attiecībā uz visiem minētajiem projektiem, kuru īstenošana būtiski kavējas un kuros sasniegtais ir nepietiekams, Komisija projektu virzītājiem ir nosūtījusi brīdinājuma vēstules par šo projektu pārtraukšanu.

1.2.      Secinājumi

Būtiski panākumi ir redzami elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektos. Lielākā daļa projektu (40 no 44) ir vai nu pabeigti, vai to īstenošana ir procesā. Dažiem projektiem galīgais īstenošanas termiņš ir atlikts (sk. Komisijas dienestu darba dokumentu).

Nodrošinot starpsavienojumus starp ES rietumu un austrumu reģioniem un palielinot attiecīgo valstu un reģionu piegādes drošību, EEPEA konkrēti uzlabo iekšējā tirgus darbību. Ir gūti daži nozīmīgi panākumi: gāzes reversās plūsmas projekti ir pabeigti un darbojas, un ar tiem tika novērsta gāzes piegādes krīze nesenajā 2012. gada februāra salā. Atbalstītie elektroenerģijas projekti ir nozīmīgs stimuls pabeigt iekšējā tirgus izveidi. Elektroenerģijas tīkla projekti veicinās tās elektroenerģijas uzņemšanu, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. ES mēroga energoinfrastruktūras izveide virzās uz priekšu, pateicoties nepietiekamas jaudas posmu likvidēšanai un enerģijas ziņā izolētu teritoriju, piemēram, visu trīs Baltijas valstu, Pireneju pussalas, Īrijas, Sicīlijas un Maltas, pakāpeniskai integrācijai.

Pašreiz plānots, ka 2013./2014. gadā tiks pabeigta lielākā daļa no 25 projektiem, kas patlaban tiek īstenoti, un tikai dažu projektu īstenošana ilgs līdz 2017. gadam. Atlikusī daļa projektu, t. i., projekti, kuru īstenošanā radušās nopietnas grūtības, līdz 2013. gada beigām var tikt pārtraukti.

Vairākus kavējumus un grūtības, ar ko saskārās dažu projektu īstenotāji, būtu bijis iespējams novērst, ja būtu paredzēta agrīna VRI un Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) iesaiste. Tā ir atziņa, ko Komisija ņēmusi vērā to kopīgo interešu projektu apzināšanā un novērtēšanā, kas tiks finansēti par CEF līdzekļiem.

2.         Jūras vēja enerģijas projekti

EEPEA jūras vēja enerģijas apakšprogrammā ietilpst 9 projekti, un tai ir divas galvenās darbības jomas:

– atbalsts inovatīvu turbīnu un jūrā izvietotu pamatu struktūru liela mēroga testēšanai, ražošanai un ieviešanai;

– atbalsts modulāru risinājumu izstrādei lielos apjomos saražotā jūras vēja enerģijas integrācijai elektrotīklā.

Dotāciju saņēmēju vidū ir projektu attīstīšanas uzņēmumi, projektēšanas uzņēmumi, atjaunojamās enerģijas ražotāji un PSO. Ir piešķirts viss pieejamais EEPEA budžets, proti, EUR 565 miljoni, un līdz 2013. gada jūnija beigām visiem 9 projektiem bija izmaksāti kopumā EUR 204 miljoni.

2.1.      Līdzšinējie sasniegumi

No 9 minētajiem projektiem viens ir veiksmīgi pabeigts (Thornton Bank). Trīs citi projekti tiek veiksmīgi īstenoti, un tos plānots pabeigt 2013.–2014. gadā. Daži citi varētu tikt pabeigti 2016./2017. gadā (gravitārie pamati), 2017./2018. gadā (Aberdīna, Krieger Flak) un 2019. gadā (Cobra Cable), un tiem būs nepieciešama rūpīga Komisijas uzraudzība.

Projekta Cobra Cable (savienojums starp Dāniju un Nīderlandi) īstenošanā ir nopietni kavējumi, un partneriem, Dānijas un Nīderlandes PSO, vēl ir jāsaņem apstiprinājums no to regulatoriem attiecībā uz nepieciešamajiem ieguldījumiem vai kabeļa maršruta atļaujām. Pēc tam, kad partneri saņēma Komisijas brīdinājuma vēstuli par projekta pārtraukšanu, tie atsāka darbību un saņēma regulatoru piekrišanu procesam, kura rezultātā 2014. gada aprīlī vajadzētu tikt saņemtam regulatīvo iestāžu apstiprinājumam. Komisija pašlaik vēlas saņemt no partneriem garantijas par galvenajiem pasākumiem, kas būs jāīsteno, lai pēc 2013. gada beigām varētu pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumiem.

Viens no projektiem, proti, HVDC mezgla projekts, tiks pārtraukts pēc vienošanās ar atbalsta saņēmēju, jo tā īstenošanā ir bijusi un joprojām turpinās kavēšanās un ir ievērojami izmainīts un samazināts tā tvērums.

2.2.      Līdzšinējie sasniegumi pa nozarēm

2.2.1.   Jūras vēja turbīnas un struktūras (seši projekti)

Ar EEPEA piešķīrumu palīdzību ir nodrošināta pirmo tādu lieljaudas (400 MW) jūras vēja parku īstenošana, kas atrodas tālu no krasta (vairāk nekā 100 km) un dziļūdenī (vairāk nekā 40 m). EEPEA līdzekļi ir bijuši noderīgi izraudzītajiem projektiem, ļaujot aizdevumu veidā no banku konsorcijiem iegūt trūkstošo finansējumu.

EEPEA darbība saistībā ar projektu Thornton Bank Beļģijā tika pabeigta 2011. gada septembrī. Trijos Vācijas vēja parku projektos jau tiek veikta turbīnu uzstādīšana jūrā. Plānots, ka divi no minētajiem projektiem tiks pabeigti līdz 2013. gada beigām, bet trešais — līdz 2014. gada beigām. Pirmā jūras vēja elektroenerģija, kas tika saražota, izmantojot EEPEA līdzfinansēto infrastruktūru, Vācijas elektrotīklā tika ievadīta jau 2010. gada rudenī. Lai gan minētie projekti tiek īstenoti ļoti veiksmīgi, tajos, salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, ir konstatēti kavējumi, kuri galvenokārt radušies garantēto elektrotīklu savienojumu kavējumu dēļ. Ņemot vērā nopietnus kavējumus atļauju piešķiršanas procesā, ir pārskatīts īstenošanas grafiks ceturtajam Vācijas jūras vēja parka projektam, kura mērķis ir gravitāro pamatu struktūru ražošana un uzstādīšana. Plānots, ka pilnībā to pabeigs 2017. gadā.

Pilnīgu piekrišanu ir saņēmis projekts, kura mērķis ir jūras vēja enerģijas tehnoloģiju testēšanas centra uzstādīšana pie Aberdīnas (Apvienotā Karaliste). Tomēr šī piekrišana pašreiz tiek apstrīdēta tiesā. Galīgo lēmumu par ieguldījumu izdarīšanu šajā projektā ir plānots pieņemt 2014. gada sākumā.

2.2.2.   Jūras vēja enerģijas elektrotīkls (trīs projekti)

2012. gadā tika pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecībā uz projektu “Kriegers Flak — kombinēts elektrotīkla risinājums” Baltijas jūras reģionā. Šis paraugprojekts ir pirmais jūras elektrotīklu savienojums, kas tiek izmantots gan kā savienojums ar jūras vēja parkiem, gan kā pārrobežu starpsavienojums. Pats par sevi tas ir pirmais pamatelements jūras vēja enerģijas tīkla modulārā attīstīšanā. Ir noteikts Kriegers Flak teritorijā izmantojamais tehniskais risinājums, ko veido nozīmīgi HVDC VSC tehnoloģiskie komponenti, un ir izstrādāts tirgus un uzņēmējdarbības modelis no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas piešķīruma un pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecības kombinēšanai. Tas var būtiski ietekmēt turpmāko kombinēto starpsavienojumu un jūras vēja enerģijas integrācijas projektu.

Tomēr kopumā jūras vēja enerģijas elektrotīklu projektu situācija joprojām ir ļoti sarežģīta. Ar sarežģītu tehnoloģisku, regulatīvu un komerciālu šķēršļu apvienojumu galvenokārt jāsaskaras tiem projektiem, kuros paredzēta inovatīvu HVDC tehnoloģiju izvietošana jūrā vairākterminālu risinājumos.

VRI kavēšanās pieņemt lēmumus par līdzfinansējumu kavē savlaicīgu jūras enerģijas elektrotīklu projektu īstenošanu. VRI šādos projektos ir ļoti svarīga nozīme, kā tas ir pierādīts gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras gadījumā, kur ekonomikas modeļi un pieredze VRI sadarbībā ir daudz attīstītāka. Komisija uzskata, ka VRI būtu jādarbojas saskaņotāk, kā tas ir noteikts trešajā iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktu kopumā[10].

2.3.      Secinājumi

Tiešais rezultāts no EEPEA atbalsta “turbīnu un struktūru projektiem” būs 1500 MW papildu bezoglekļa dioksīda elektroenerģijas ražošanas jaudas. EEPEA projekti arī sniedz vērtīgu pieredzi, kas cita starpā ļauj samazināt jūrā izvietoto pamatu struktūru ražošanas un pamatu uzstādīšanas laiku.

Pirms pieņemt galīgos lēmumus par ieguldījumiem, ievērojami šķēršļi, kas jāpārvar attiecībā uz projektiem, kuru mērķis ir vēja enerģijas integrācija elektrotīklos, ir HVDC tehnoloģija, pievienojamo jūras vēja parku licencēšana, kā arī līdzfinansējums, kas jāiegūst ar regulatīvo iestāžu starpniecību.

3.         Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana (CCS)

3.1.      Ievads

Energosistēmas dekarbonizācija līdz 2050. gadam, fosilajam kurināmajam esot energoresursu struktūras sastāvdaļai, nozīmē, ka ir plašāk jāīsteno CCS pasākumi. EEPEA atbalsta integrētu CCS projektu demonstrāciju ar mērķi līdz desmitgades beigām padarīt šo tehnoloģiju komerciāli dzīvotspējīgu. Programmā enerģijas ražošanas nozares projektiem tika piešķirts finansiāls atbalsts EUR 1 miljarda vērtībā, no kuriem līdz 2013. gada jūnijam atbalsta saņēmējiem bija izmaksāti jau EUR 399,5 miljoni. Integrēti CCS projekti ir jauns tehnoloģiski sarežģīts uzdevums, un to demonstrēšanai jāatrisina vairākas tehniskas, ekonomiskas un regulatīvas problēmas. Projektu koordinatori ir energoapgādes vai enerģijas ražošanas uzņēmumi. Citu atbalsta saņēmēju vidū ir energopārvades uzņēmumi, iekārtu piegādātāji un pētniecības institūti.

3.2.      Līdzšinējie sasniegumi

EEPEA sākotnēji tika atbalstīti seši CCS projekti (no Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Nīderlandes, Polijas un Spānijas).

Projekts Jänschwalde (Vācija) tika pārtraukts 2012. gada 5. februārī pēc projekta virzītāja pieprasījuma saistībā ar CO2 glabāšanas regulējuma trūkumu un grūtībām saņemt sabiedrības piekrišanu. Projekta virzītājs tolaik secināja, ka nespēja transponēt CCS direktīvu Vācijas tiesību aktos nebūtu ļāvusi projektā paredzētajā termiņā saņemt nepieciešamās CO2 glabāšanas atļaujas.

Polijas projekts (Belchatow) tika pārtraukts 2013. gada 6. maijā pēc projekta virzītāja pieprasījuma tādēļ, ka nebija reāli īstenojama plāna, kurā būtu izklāstīts, kā novērst nepilnības saistībā ar projekta finansiālo struktūru, kā arī tehnisku risku dēļ un saistībā ar dalībvalstu nespēju savlaicīgi transponēt CCS direktīvu, kā rezultātā nebija piemērota CO2 glabāšanas tiesiskā regulējuma un bija grūtības saņemt sabiedrības piekrišanu attiecībā uz CO2 glabāšanu.

Itālijas projekts (Porto Tolle) tika pārtraukts 2013. gada 11. augustā pēc projekta virzītāja pieprasījuma saistībā ar nenovēršamiem kavējumiem projekta izpildē, ko izraisīja Itālijas Valsts padomes lēmums par Porto Tolle elektrostacijai piešķirtās vides atļaujas anulēšanu. Turklāt projekta virzītājs arī neredzēja iespējas iegūt projekta finansiālajai struktūrai trūkstošo finansējumu. Tomēr projekta virzītājs neplāno pārtraukt visas ar CCS saistītās darbības; viņš turpinās darbu saistībā ar dažādiem CCS aspektiem izmēģinājuma iekārtā Brindizi.

Nevienā no atlikušajiem trīs projektiem vēl nav pieņemts galīgais lēmums par ieguldījumiem. Komisija ir cieši apņēmusies atbalstīt visu pārējo projektu veiksmīgu īstenošanu.

Šo projektu pašreizējā situācija

Attiecībā uz Apvienotās Karalistes projektu (Don Valley) projekta virzītāji ir apņēmības pilni projektu īstenot, un viņu mērķis ir nodrošināt darbības atbalstu, izmantojot Apvienotās Karalistes shēmu “līgums par cenas starpību”, kas šobrīd tiek gatavota. Projekta īstenošana radītu iespējas veidot sinerģijas ar vienu no projektiem, ko Apvienotās Karalistes valdība ir izvēlējusies atbalstīt Apvienotās Karalistes CCS komercializācijas konkursā.

Nīderlandes projekts (ROAD) ir visvairāk progresējušais projekts, un attiecībā uz to ir iespējams pieņemt galīgo lēmumu par ieguldījumiem, ja pieaugumu projekta izmaksās, ko galvenokārt rada oglekļa dioksīda zemā cena, būs iespējams kompensēt ar papildu finansējumu. Pašreiz notiek sarunas ar jauniem ieguldītājiem, un šo sarunu mērķis ir 2013. gada laikā rast projekta finansiālajai struktūrai trūkstošo finansējumu.

Attiecībā uz Spānijas projektu (Compostilla) EEPEA darbība tiks pabeigta, kā plānots, proti, 2013. gada oktobrī. Līdz tam laikam darbība būs sākta trīs izmēģinājuma iekārtās CO2 uztveršanai, pārvadei un glabāšanai, un tās sniegs ļoti noderīgas iespējas attiecībā uz pilnas CCS vērtību ķēdes testēšanu. Iespējamajam nākamajam solim projekta īstenošanā ārpus EEPEA darbības būtu jābūt integrētas rūpnieciskas jaudas CCS demonstrācijas iekārtas izveidei, kam tomēr būs nepieciešams atrast papildu finansējumu.

3.3.      Secinājumi

Neraugoties uz līdzšinējo veiksmīgo progresu attiecībā uz sagatavošanās darbu CO2 uztveršanas, pārvades un glabāšanas risinājumu īstenošanā, nav skaidrs, vai lielāko daļu CCS projektu būs iespējams faktiski īstenot. Joprojām ļoti lielu apgrūtinājumu rada sabiedrības atturīgums attiecībā pret CO2 glabāšanu uz sauszemes. Ieguldījumu un darbības izmaksas ir ļoti augstas, un, kā tas bija zināms jau programmas sākumā, viens pats EEPEA finansējums nodrošina projektu uzsākšanu, taču ar to nepietiek, lai segtu visas papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar CCS risinājumu ieviešanu elektrostacijās. Vēl ir sīkāk jāizpēta iespēja kombinēt finansējumu ar NER 300 un Reģionālā fonda līdzekļiem. Turklāt vairākos gadījumos uzņēmumi nespēja atrisināt tehniskās grūtības un nenodrošināja atļauju saņemšanu laikā. Tā kā pašreizējās oglekļa dioksīda cenas ir ļoti zemas un nav nekādu citu juridisku ierobežojumu vai stimulu, uzņēmējiem nav pamata ieguldīt CCS.

2013. gada 27. marta paziņojuma par Eiropas turpmāko rīcību oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā[11] mērķis ir izdarīt jaunus centienus attiecībā uz CCS plānu un sākt debates par to, kā labāk veicināt demonstrācijas un ieviešanu un stimulēt ieguldījumu veikšanu. Pamatojoties uz komentāriem, kas saņemti saistībā ar notiekošo apspriešanu, un pilnīgu analīzi par CCS direktīvas transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs, kā arī saistībā ar Komisijas darbu pie 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara, Komisija izskatīs vajadzību sagatavot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa priekšlikumus, kur tas nepieciešams.

CCS direktīvā sniegts tiesiskais regulējums oglekļa dioksīda uztveršanai, pārvadei un glabāšanai. Līdz transponēšanas termiņam, proti, 2011. gada jūnijam, par pilnīgu vai daļēju transponēšanu bija paziņojušas tikai dažas dalībvalstis. Kopš tā brīža situācija ir būtiski uzlabojusies, un pašreiz par direktīvas transponēšanas pasākumiem Komisijai nav paziņojusi tikai viena dalībvalsts. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu, kurās ir plānoti CCS demonstrācijas projekti, ir pabeigušas direktīvas transponēšanu, vairākas dalībvalstis ir aizliegušas vai ierobežojušas CO2 glabāšanu to teritorijā. Arī šis jautājums tiks sīki apskatīts pilnīgajā analīzē par CCS direktīvas transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs.

Tuvākajā nākotnē otrā iespēja uzlabot pašreizējās CCS demonstrāciju perspektīvas Eiropā ir otrais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas tika izsludināts 3. aprīlī saistībā ar programmu NER 300.

Arī saistībā ar EEPEA Komisija izvērtēs pašreiz notiekošās apspriešanas rezultātus un NER 300 otro uzaicinājumu (kurā saņemts tikai viena CCS projekta pieteikums par finansējumu) un izdarīs attiecīgus secinājumus attiecībā uz atlikušo EEPEA CCS demonstrāciju projektu nākotni.

III.       EIROPAS ENERGOEFEKTIVITĀTES FONDS (EEF)

1.         Ievads

Kā noteikts EEPEA grozošajā regulā, Komisijas dienestu darba dokumentā, kas saistīts ar šo ziņojumu, ir iekļauts vidusposma novērtējums, kurā sniegta informācija par finanšu instrumenta stāvokli (Eiropas energoefektivitātes fonds, tehniskā palīdzība un informētības palielināšanas pasākumi).

Novērtējumā ir atzīts, ka pirmie rezultāti diezgan sekmīgi un fonda nākotnes perspektīva ir samērā daudzsološa.

Līdz šim ir apstiprināti un parakstīti seši projekti, kuriem kopumā piešķirti aptuveni EUR 79,2 miljoni.

Turklāt plānotie projekti visattīstītākajā kategorijā ietver iespējamus ieguldījumus EUR 114 miljonu apmērā.

Šā iemesla dēļ ir gaidāms, ka ieguldījumiem tiks piešķirts viss ES finansējums, lai gan tas nebūs vienkārši.

Attiecībā uz tehnisko palīdzību ir apstiprināti astoņi pieteikumi par kopējo summu EUR 6,3 miljoni.

2.         Galvenie vidusposma novērtējuma rezultāti

Regulā noteikto mērķu izpilde

Pirmais grozošās regulas mērķis bija izveidot specializētu ieguldījumu fondu, lai pārvirzītu EEPEA apropriācijas, kurām nebija saistību seguma, un tādējādi piesaistītu papildu finansējumu. Tas ir īstenots ar Eiropas Investīciju bankas atbalstu, kurai tika deleģēta fonda izveide un ES finansējuma pārvaldība.

Otrais EEF mērķis bija sekmēt tādu ieguldījumu finansēšanu, kuru mērķis ir energoefektivitāte (portfeļa mērķis — 70 %), atjaunojamie energoresursi (20 %) un tīrs pilsētu transports (10 %). Tādējādi fonda darbība galvenokārt vērsta uz tādu konkrētu finansiālu un nefinansiālu šķēršļu novēršanu energoefektivitātes jomā kā augstas pārvades izmaksas, sadrumstaloti un mazi ieguldījumi, ierobežotas iespējas saņemt kredītu, sarežģīta darījumu organizēšana, zema ieguldītāju uzticība un nepietiekamas projektu virzītāju spējas.

Lai īstenotu iepriekšminēto, fonds atbalsta ticama energoefektivitātes tirgus izveidi, sniedzot finansējumu nestandarta projektiem[12] un īpaši izstrādātus finanšu produktus (aizdevumus un pašu kapitālu)[13], jo īpaši atbalstot energoefektivitātes līgumu izstrādi.

EEF tika izveidots kā vairāklīmeņu ieguldījumu fonds ar trīs kategoriju akcijām, lai novērstu finansējuma trūkumu un ieguldītāju nevēlēšanos uzņemties risku. ES ieguldīja subordinētajās C kategorijas akcijās, uzņemoties pirmos zaudējumus un lielāko daļu riska, lai piesaistītu jaunus ieguldītājus, tostarp no privātā sektora.

EEF ir arī paraugs attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem, jo veic ieguldījumus rentablos un attīstītos ilgtspējīgos enerģētikas projektos (ar atmaksas periodu līdz pat 20 gadiem) un piesaista privāto kapitālu, demonstrējot šo ieguldījumu pamatā esošo komerciālo izdevīgumu un veidojot ticamu rezultātu uzskaiti.

Rentabilitāte

2013. gada indikatīvajā budžetā administratīvajiem izdevumiem ir paredzēti EUR 1,48 miljoni, bet ieguldījumu piešķīrumiem — EUR 160 miljoni. Konkrētāk, ja tiks īstenots iepriekšminētais, administratīvajiem izdevumiem iztērējot EUR 1, būs veikti ieguldījumi aptuveni EUR 108 apmērā. Šajā aprēķinā nav ņemti vērā ienākumi, ko gūst procentu likmju un pamatsummas atmaksājumu veidā (2012. gadā EUR 21 804), kuri vispirms tiek piešķirti, lai segtu EEF administratīvos izdevumus.

Papildināmība

EEF papildināmību ir pierādījusi tā spēja nodrošināt ilgtermiņa finansējumu, veicinot tirgus apstākļu noteiktus un kvalitatīvus ieguldījumus, kam ir daudzkāršošanās efekts, un vienlaikus plānoto projektu vidū saglabājot ģeogrāfisko līdzsvaru.

Ar fonda tehnisko palīdzību ir iespējams efektīvi risināt problēmas, kas saistītas ar projektu virzītāju nepietiekamajām spējām un administratīvajiem šķēršļiem, kuri kavē lielāko projektu apvienošanu, kas nepieciešama kritiskās masas sasniegšanai.

Fonda izveide un tā pirmās darbības ir palielinājušas informētību par uzņēmējdarbības iespējām energoefektivitātes jomā un projektu inovatīvu finansējumu, piesaistot privātā sektora un finanšu iestāžu interesi.

Sviras efekts

Programmas līmenī ES finansējums (EUR 125 miljoni) ar papildu ieguldītāju piešķīrumiem (EUR 140 miljoni) ir ticis palielināts vairāk nekā divas reizes. Uz katriem EUR 100, ko projektu finansēšanai piešķīrusi ES, citi ieguldītāji ir nodrošinājuši vairāk nekā EUR 110, kā rezultātā iedarbība ir bijusi vairāk nekā divas reizes lielāka. Nākotnē, protams, ir vēlams, lai ieguldīt izvēlētos vairāk ieguldītāju, taču tas nenotiks, kamēr EEF nebūs izveidojis pārliecinošu rezultātu uzskaiti.

Pareiza finanšu pārvaldība

EEF finanšu pārvaldība tiek veikta, pamatojoties uz ieguldījumu vadlīnijām un principiem, ko noteikusi Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka, un saskaņā ar augstiem banku standartiem, kuru ievērošana tiek uzraudzīta un izvērtēta dažādajos ieguldījumu posmos.

Ieguldījumu pārvaldītājs (Deutsche Bank) katru mēnesi sagatavo ieguldījumu portfeļa ziņojumus, ceturkšņa ziņojumus un gada uzņēmējdarbības plānus, kuros ir noteikti gada mērķi un prognozēta ietekme uz EEF bilanci.

Komisija nodrošina pastāvīgu EEF uzraudzību gan darba līmenī, gan EEF uzraudzības padomē un valdē, kur iecelti tās pārstāvji. Tā ir arī atbildīga par ieguldījumu pārvaldītāja sagatavoto tehniskās palīdzības pieprasījumu apstiprināšanu.

3.         Galvenie secinājumi

Pieredze, kura gūta saistībā ar EEF darbību, ir palīdzējusi izprast energoefektivitātes tirgus dinamiku un ļāvusi nonākt pie šādām atziņām:

· ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas instrumentiem jābūt elastīgiem, ņemot vērā vietējā tirgus vajadzības;

· problēmu, kas saistīta ar nepietiekamām spējām izstrādāt un finansēt ieguldījumus energoefektivitātes jomā, var efektīvi risināt, sniedzot projektu izstrādes palīdzību, kas ļautu izveidot ticamu rezultātu uzskaiti par ietekmi, kuru radījuši ieguldījumi energoefektivitātes jomā, un tādējādi veicināt nozares uzticamību un ieguldītāju uzticēšanos;

· ar ES instrumentiem būtu jāpārvar kopīgie šķēršļi, tirgus nepilnības un finanšu krīzes sekas, papildinot izveidotās valstu un reģionālās shēmas un izvairoties no dublēšanās un privāto ieguldījumu atgrūšanas;

· lai novērstu tirgus sadrumstalotību, ir jāsaliedē pieprasījums, atsevišķus projektus apvienojot lielākos projektos, kā arī ir jādarbojas, izmantojot finanšu starpniekus, un jāsniedz garantijas.

Kopumā novērtējumā ir atzīts, ka pirmie rezultāti diezgan sekmīgi un fonda nākotnes perspektīva ir samērā daudzsološa.

Pašreiz nešķiet pamatoti palielināt ES finansiālo ieguldījumu, cita starpā ņemot vērā apjomu, kas vēl ir jāpiešķir. Tomēr, tiklīdz šī summa būs iztērēta un fonds būs sasniedzis briedumu un pierādījis savu pievilcīgumu tirgū, varētu tikt apsvērta papildu finansējuma piešķiršana, ja tam būs lielāks sviras efekts.

IV.       PUBLISKAIS IEPIRKUMS

Ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes par kļūdām iepirkuma procedūrās EEPEA projektā, Komisija nolēma sākt sistemātiskas darbības un 2012. gada beigās tā 59 projektu virzītājiem (kas pārstāv 61 projektu) nosūtīja anketu ar mērķi savākt informāciju par procedūrām, ko tie izmantojuši līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai darbības īstenošanas ietvaros.

Veiktā analīze skaidri parādīja, ka EEPEA projektu atbalsta saņēmēji kopumā ir ļoti zinoši par to, kas viņiem jādara saskaņā ar publiskā iepirkuma un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumiem. Paredzams, ka sistemātiskās informētības palielināšanas darbības, ko Komisija īstenojusi attiecībā uz EEPEA atbalsta saņēmējiem, nākotnē palīdzēs izvairīties no nepilnībām iepirkuma procedūrās (līdz šim apzinātās nepilnības EEPEA programmas īstenošanu nav ietekmējušas).

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 200, 31.7.2009., 39. lpp.).

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1233/2010, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009 (OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.).

[3]               2010. gada 20. oktobra Regula (EK) Nr. 994/2010 (OV L 295, 12.11.2010.).

[4]               http://ec.europa.eu/energy/evaluations/doc/2011_eepr_mid_term_evaluation.pdf

[5]               OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.

[6]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011) 665).

[7]               http://ec.europa.eu/energy/coal/ccs_en.htm

[8]               http://ec.europa.eu/energy/coal/ccs_en.htm

[9]               Komisija ar deleģēto regulu 2013. gada 14. oktobrī pieņēma pirmo kopīgo interešu projektu sarakstu.

[10]             Direktīvas 2009/72/EK un 2009/73/EK, ar ko izveido kopīgus noteikumus par elektroenerģijas un gāzes iekšējo tirgu.

[11]             COM(2013) 180 final.

[12]             Projektu finansējuma pamatā parasti ir projekta naudas plūsma, nevis tā sponsoru bilance, tādējādi veidojas pašu energoefektivitātes projektu vērtības un riska novērtējuma rādītāji.

[13]             Piemēram, prioritārie un subordinētie aizdevumi, mezanīna instrumenti, garantijas, pašu kapitāls, izpirkumnomas struktūras. EEF nepiešķir dotācijas vai subsidētas procentu likmes (aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem), jo šie finanšu stimuli netiek uzskatīti par piemērotiem attiecībā uz projektiem, kas rada pietiekamus ieņēmumus.

Kopējā EEPEA projektiem veikto maksājumu summa (EUR) 2013. gada 30. jūnijs

Budžeta pozīcija || Gads || Kopā

Starpsavienojumi || 2010 || 360 855 255,05

|| 2011 || 224 169 430,99

|| 2012 || 129 624 008,68

|| 2013 || 67 763 843,57

Pavisam kopā || || 782 412 537,72

CCS || 2010 || 193 746 614,74

|| 2011 || 192 027 188,76

|| 2012 || 37 119 607,39

|| 2013 || 19 405 061,13 -42 735 826

Pavisam kopā || || 399 562 646,02

JŪRAS VĒJA ENERĢIJA || 2010 || 146 307 027,84

|| 2011 || 41 300 324,67

|| 2012 || 15 648 927,94

|| 2013 || 804 463,30

Pavisam kopā || || 204 060 743,75

|| 2011 || 30 000 000,00

|| 2012 || 934 251,15

Energoefektivitātes fonds || || 30 934 251,15

Pavisam kopā || || 1 416 970 178,64