52013DC0232

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi 2012. gadā................................................. 3

1........... Ievads............................................................................................................................ 4

2........... Pārskats......................................................................................................................... 4

3........... Pārskata periodā gūtie panākumi..................................................................................... 4

3.1........ Sistēmas galīgā pieņemšana............................................................................................. 4

3.2........ Ieviešana reģionos.......................................................................................................... 5

3.3........ VIS pasta komunikācijas mehānisms............................................................................... 5

3.4........ Biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas (BMS) izstrāde................................................. 6

3.5........ Līgums par VIS uzturēšanu darba kārtībā un attīstošo uzturēšanu..................................... 6

3.6........ VIS/BMS nodošana ES IT aģentūrai „eu-LISA”............................................................. 6

3.7........ Statistika........................................................................................................................ 6

4........... Projekta vadība.............................................................................................................. 7

4.1........ Plānošana un budžets...................................................................................................... 7

4.2........ Riska vadība................................................................................................................... 7

5........... "VIS draugi ".................................................................................................................. 8

6........... Secinājums..................................................................................................................... 8

7........... Pielikums: VIS darba grupas........................................................................................... 9

7.1........ SISVIS komiteja............................................................................................................ 9

7.2........ VIS valstu projektu vadītāju sanāksmes........................................................................... 9

7.3........ VIS pasta ekspertu grupa............................................................................................... 9

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi 2012. gadā

(iesniegts atbilstīgi Padomes Lēmuma 2004/512/EK 6. pantam)

1.           Ievads

Komisija saskaņā ar 6. pantu Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumā 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu[1], iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam devīto un pēdējo progresa ziņojumu par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi[2]. Ziņojumā aprakstīts Komisijas paveiktais darbs laikposmā no 2012. gada janvāra līdz decembrim. Šis ziņojums būs pēdējais Komisijas ziņojums atbilstīgi Padomes Lēmuma 2004/512/EK 6. pantam, jo [...] Centrālās vīzu informācijas sistēmas, valsts interfeisa katrā dalībvalstī un Centrālās vīzu informācijas sistēmas un valstu interfeisu savstarpējo sakaru infrastruktūras izveide […][3] tagad ir pabeigta.

2.           Pārskats

Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir lielapjoma IT sistēma datu apmaiņai par īstermiņa vīzām starp Šengenas valstīm. Tās mērķis ir atbalstīt kopējās ES vīzu politikas, kā arī ES migrācijas un robežu pārvaldības politikas īstenošanu, novēršot vīzu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, sekmējot nelikumīgās migrācijas apkarošanu, palīdzot novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un attiecībā uz bona fide ceļotājiem ieviešot pārredzamas un ātrākas procedūras. Tā ir apvienota ar biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu (BMS), kas veic pirkstu nospiedumu salīdzināšanu.

VIS 2011. gada 11. oktobrī sāka darbību Ziemeļāfrikā, kad visas Šengenas valstis savus konsulātus pieslēdza sistēmai Alžīrijā, Ēģiptē, Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā. Kopš 2011. gada 31. oktobra visas Šengenas valstis šo sistēmu izmanto arī savās ārējās robežšķērsošanas vietās. VIS tiek ieviesta pakāpeniski pa reģioniem, un beigās varētu aptvert visu pasauli.

Eiropas Komisija kopš 2004. gada ir bijusi atbildīga par VIS pārvaldi un visu īstenošanas procesu līdz brīdim, kad eu-LISA[4] 2012. gada 1. decembrī pārņēma atbildību par sistēmas darbību (skatīt 3.6. iedaļu).

Sistēmas darbība kopš paša sākuma ir bijusi ļoti apmierinoša, un ziņots ir tikai par dažām nelielām tehniskām problēmām. Sistēmas centrālā ietilpība un veiktspēja palielināsies atbilstīgi to pakāpeniskai ieviešanai visā pasaulē (skatīt 3.5. iedaļu). Pārskata perioda pēdējos trijos mēnešos katru dienu, izmantojot VIS, vidēji tika izsniegtas 4900 Šengenas vīzas.

3.           Pārskata periodā gūtie panākumi

3.1.        Sistēmas galīgā pieņemšana

Sistēmas galīgā pieņemšana ir nozīmīgs solis, kas paredzēts 2005. gadā parakstītajā līgumā starp Hewlett-Packard Steria (HPS) konsorciju un Eiropas Komisiju. Par sistēmas galīgo pieņemšanu uzskata brīdi, kad līgumdarbu veicējs ir pabeidzis sistēmas izstrādi un līdz ar to ir atbrīvots no savām līgumsaistībām saistībā ar projekta izstrādi. Tas saskaņā ar līgumu notika 2012. gada augustā, kad sistēma piecus secīgus mēnešus bija darbojusies bez starpgadījumiem.

Šis svarīgais solis iezīmē sistēmas izstrādes beigas saskaņā ar 6. pantu Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumā 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu, un līdz ar to šajā pantā minētā pienākuma sniegt gada progresa ziņojumus beigas.

3.2.        Ieviešana reģionos

Pārskata periodā VIS tika sekmīgi ieviesta vēl divos ģeogrāfiskos reģionos, proti, Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā attiecīgi 2012. gada 10. maijā un 2. oktobrī[5]. Vienošanās par datumiem darbības sākšanai tika panākta “VIS draugu” (FoVIS) neformālās vadības grupas ietvaros, un tie oficiāli tika noteikti divos tiesību aktos saskaņā ar VIS regulas 48. pantu[6]. Eiropas Komisija 2012. gada 27. aprīlī pieņēma Īstenošanas lēmumu (2012/233/ES), ar ko nosaka datumu, kurā VIS sāk darbību Tuvo Austrumu reģionā. Par šādu datumu tika noteikts 2012. gada 10. maijs[7]. Pēc tam 2012. gada 21. septembrī tika pieņemts Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā VIS sāk darbību Persijas līča reģionā (2012/512/ES). Par šādu datumu tika noteikts 2012. gada 2. oktobris[8].

Attiecībā uz abiem reģioniem visas dalībvalstis Komisijai paziņoja, ka tās ir gatavas pieslēgties sistēmai noteiktajā laikā.

Sekmīga VIS ieviešana bez starpgadījumiem šajos reģionos, kas aptver četrpadsmit valstis, liecina, ka sistēma ir kļuvusi ļoti stabila un tā spēj nodrošināt darbību citos reģionos.

Eiropas Komisija 2012. gada 24. aprīlī pieņēma Īstenošanas lēmumu (2012/274/ES), ar ko nosaka otro reģionu grupu Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanai[9].

3.3.        VIS pasta komunikācijas mehānisms

Ar VIS pasta komunikācijas mehānismu ziņojumus starp dalībvalstīm var nosūtīt, izmantojot VIS tīkla infrastruktūru. Pārskata periodā galvenā uzmanība tika pievērsta darbam pie tā dēvētā VIS pasta "2. posma" sagatavošanas, kas aizstās Šengenas Konsultāciju tīklu (VISION sistēma, ko pārvalda Padome) pēc tam, kad būs pabeigta VIS ieviešana visā pasaulē. 2. posmā tiks pievienotas jaunas ziņojumu kategorijas, ar kurām jau apmainījās 1. posmā, kas darbību sāka 2011. gada 11. oktobrī. 2012. gadā tehniskās specifikācijas tika stabilizētas, un tika noteikti 2013. gadā veicamie testi. Pirms VIS pasta 2. posma lieta tika nodota eu-LISA (skatīt 3.6. iedaļu), testu plānu un testa sīku aprakstus apstiprināja dalībvalstis.

Eiropas Komisija 2012. gada 29. februārī pieņēma Īstenošanas lēmumu[10], lai īstenotu VIS pasta komunikācijas mehānisma 2. posmu.

3.4.        Biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas (BMS) izstrāde

Biometrisko datu salīdzināšanas sistēma (BMS) darbību sāka vienlaicīgi ar VIS, proti, 2011. gada 11. oktobrī. Biometrisko datu salīdzināšanas sistēmai, ar ko nodrošina pirkstu nospiedumu salīdzināšanas pakalpojumus VIS, galīgā sistēmas pieņemšana tika apstiprināta 2012. gada martā pēc tam, kad tā piecus mēnešus bija darbojusies bez starpgadījumiem.

Pārskata periodā pirkstu nospiedumu kvalitāte BMS ir nepārtraukti uzlabojusies, un kopējais kļūdu (FTE) procents[11] tagad ir stabilizējies un ir aptuveni 4 %. 2012. gada sākumā kopējais kļūdu procents joprojām bija aptuveni 16 %. Dalībvalstis savās pirkstu nospiedumu noņemšanas ierīcēs turpināja izmantot programmatūras paketes, ko bija piegādājis BMS līgumdarbu veicējs.

Lielāko daļu šo pirkstu nospiedumu iesniedza Francija, Itālija, Spānija un Vācija.

Vairākas iesaistītās valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Polija, Šveice un Vācija) ir sākušas pārbaudīt pirkstu nospiedumus arī robežšķērsošanas vietās, kas saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu trīs gadu pārejas periodā ir izvēles opcija. Dalībvalstis ir izvēlējušās šo pārejas periodu nesamazināt līdz vienam gadam attiecībā uz gaisa robežām.

Šveice un Zviedrija ir sākušas VIS/BMS salīdzināt patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumus.

3.5.        Līgums par VIS uzturēšanu darba kārtībā un attīstošo uzturēšanu

Lai nodrošinātu VIS tehnisko uzturēšanu darba kārtībā un laika gaitā uzlabotu sistēmas veiktspēju, ņemot vērā aizvien lielāku apjomu datu, kas tiks ievadīti VIS turpmākajos gados, Komisija 2011. gada 14. jūlijā publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par VIS "uzturēšanu darba kārtībā un attīstošo uzturēšanu". Līgums tika piešķirts 2012. gada augustā un līdz pārskata perioda beigām izvēlētais līgumdarbu veicējs bija pilnībā pārņēmis VIS no līdzšinējā līgumdarbu veicēja.

3.6.        VIS/BMS nodošana ES IT aģentūrai „eu-LISA”

Aģentūra eu-LISA atbildību par VIS darbību no Komisijas pārņēma 2012. gada 1. decembrī. Pārejas posmā, pateicoties pakalpojumu līgumam starp Eiropas Komisiju un Franciju, Francijas iestādes Strasbūrā (C.SIS) var palīdzēt nodrošināt VIS darbību, kamēr atbildību pakāpeniski pārņem eu-LISA. Komisija pārskata perioda beigās bija plaši iesaistījusies VIS un BMS projektu nodošanā eu-LISA. Komisija sniedza būtisku atbalstu attiecībā uz apmācību un ciešu uzraudzību, pateicoties kam aģentūra varēja pārņemt VIS vadību ar pēc iespējas labākiem nosacījumiem.

3.7.        Statistika

2012. gada 22. novembrī VIS bija sekmīgi apstrādāti gandrīz 1,9 miljoni vīzu pieteikumi, no kuriem 1,5 miljonu gadījumā tika izsniegta Šengenas vīza, savukārt gandrīz 235 000 vīzu pieteikumu tika noraidīti. Centrālajā sistēmā bija apstrādāti gandrīz četrdesmit miljoni darbību no konsulātiem visā pasaulē un robežšķērsošanas vietās. Šie dati attiecas uz VIS izmantošanu trīs reģionos, kur sistēma ir ieviesta, kā arī konsulātos, kuros dalībvalstis VIS ir sākušas izmantot pirms noteiktā datuma.

Statistikas datu izstrāde kopš tā brīža ir tikusi nodota eu-LISA.

4.           Projekta vadība

4.1.        Plānošana un budžets

Kopējās pieejamās saistību apropriācijas VIS 2012. gadā bija 40 miljoni euro, no kuriem 99,8 % tika izmantoti. Kopējā pieejamā maksājumu apropriāciju summa bija 33,8 miljoni euro, no kuriem 96,8 % tika izmantoti. VIS budžeta pozīcija ir 18 02 05.

|| Pieejamās saistību apropriācijas || Saistību apropriāciju izpilde || Kopā % || || Pieejamās maksājumu apropriācijas || Maksājumu apropriāciju izpilde || Kopā %

C1 (līdzekļi no 2012. gada VIS finansēšanas lēmuma) || 38 740 000,00 || 38 661 331,99 || || || 32 458 123,00 || 31 394 314,52 ||

C5 (līdzekļi no Islandes, Norvēģijas un Šveices iemaksām 2011. gadā) || 1 298 209,85 || 1 298 209,85 || || || 1 298 209,85 || 1 298 209,85 ||

Kopā || 40 038 209,85 || 39 959 541,84 || 99,8 % || || 33 756 332,85 || 32 692 524,37 || 96,8 %

|| || || || || || ||

4.2.        Riska vadība

Attiecībā uz iepriekšējiem gadiem Komisija centrālā un valstu līmenī apzināja būtiskākos riskus un darīja tos zināmus dalībvalstīm VIS valstu projektu vadītāju ikmēneša sanāksmēs, kā arī FoVIS sanāksmēs.

2012. gada beigās tika konstatēti šādi visbūtiskākie riski:

a) burtciparu datu kvalitāte darbību laikā;

b) dalībvalstu spēja izpildīt visus pienākumus saskaņā ar lietotāja rokasgrāmatu un VIS regulu (tostarp pašuzraudzība);

c) VIS nodošana eu-LISA;

d) pirkstu nospiedumu kvalitāte sistēmas darbības laikā;

e) VIS ietilpības laicīga modernizācija.

Attiecībā uz visiem riskiem tika noteikti pasākumi risku mazināšanai, un visas ieinteresētās personas sadarbojās, lai ierobežotu šo risku ietekmi uz kopējo projektu.

5.           "VIS draugi "

Padomes neoficiālā darba grupa šajā pārskata periodā tikās sešas reizes – trīs reizes pirmajā pusgadā un trīs reizes otrajā pusgadā. Kā parasti, darba kārtību noteica dalībvalsts, kas bija Padomes prezidentvalsts (attiecīgi Dānija un Kipra), saskaņojot to ar Komisiju un Padomes Ģenerālsekretariātu. Sanāksmes formāts palika nemainīgs – ar Komisijas tehnisku precizējumu par VIS tā brīža situāciju, ziņojumu par riskiem, ziņojuma mehānisma rezultātiem par progresu valstu līmenī un stratēģiskām apspriedēm par VIS ieviešanu reģionālā līmenī.

Tāpat kā attiecībā uz pirmo reģionu valsts uzraudzības sistēma, ko izmantoja FoVIS sanāksmēs, sniedza iespēju sekmīgi sākt VIS Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģiona valstīs.

2012. gada 18. jūlija sanāksmē tika panākta vienošanās, ka datums, sākot no kura visām dalībvalstīm obligāti jāizmanto VIS Rietumāfrikā un Centrālāfrikā, varētu būt 2013. gada 14. marts.

6.           Secinājums

Trīs lieli notikumi ir ietekmējuši VIS projektu 2012. gadā. Pirmkārt, galvenajam izstrādes līgumdarbu veicējam tika apstiprināta galīgā sistēmas pieņemšana (FSA), tādējādi noslēdzot līgumattiecības septiņu gadu garumā starp Komisiju un HPS konsorciju. Otrkārt, VIS tika sekmīgi sākta vēl divos ģeogrāfiskos reģionos, proti, Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā. Tas apstiprināja sistēmas noturību un tās spēju tikt ieviestai turpmākos reģionos. Visbeidzot, atbildība par sistēmas darbību tika nodota eu-LISA, kas tagad pilnībā darbojas tehniskajos centros Strasbūrā un Sankt Johann im Pongau un galvenajā birojā Tallinā.

Šis ir pēdējais gada ziņojums par VIS projekta progresu, ko Komisija iesniedz atbilstīgi Padomes Lēmuma 2004/512/EK 6. pantam.

7.           Pielikums: VIS darba grupas

7.1.        SISVIS komiteja

SISVIS komiteja VIS sastāvā[12] tikās vienu reizi 2012. gada 8. martā. Sanāksmes laikā Komisija informēja delegācijas par to, ka 29. februārī Komisija bija pieņēmusi Īstenošanas lēmumu par tehniskām specifikācijām attiecībā uz VIS pasta komunikācijas mehānismu. Komiteja arī sniedza labvēlīgu atzinumu par Komisijas Īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka otro reģionu grupu VIS darbības sākšanai. Šis lēmums ir balstīts uz Komisijas neoficiālu 2011. gada jūnija dokumentu un aptver 4. līdz 11. reģionu, ieskaitot.

7.2.        VIS valstu projektu vadītāju sanāksmes

Pārskata periodā Komisija rīkoja septiņas ekspertu darba grupas sanāksmes dalībvalstu projektu vadītājiem, lai apspriestu VIS projekta statusu, detalizētus tehniskos jautājumus, plānošanas jautājumus, riskus un pasākumus saistībā ar centrālo projektu un valstu projektiem. Pēdējā VIS valstu projektu vadītāju sanāksme notika 25. oktobrī, pēc kā sanāksmes tika aizstātas ar tā dēvētās VIS padomdevēju grupas sanāksmēm, ko rīko eu-LISA.

7.3.        VIS pasta ekspertu grupa

Šī grupa pārskata laikposmā tikās septiņas reizes ar mērķi atbalstīt VIS pasta komunikācijas mehānisma īstenošanu un jo īpaši tā dēvēto “2. posmu” (skatīt 3.3. iedaļu). Pēdējā VIS pasta ekspertu grupas sanāksme notika 29. oktobrī. Jautājumi saistībā ar VIS pastu kopš tā brīža ir VIS padomdevēju grupas kompetencē, par kuru atbildīga ir eu-LISA.

[1]               OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

[2]               Attiecībā uz astoto ziņojumu skatīt Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izstrādi 2011. gadā, COM(2012) 376 galīgā redakcija, 11.7.2012.

[3]               OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.

[4]               Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

[5]               Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2010/49/EK, ar ko nosaka pirmos reģionus Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanai, OV L 23, 27.1.2010., 62. lpp.

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula), OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[7]               Komisijas 2012. gada 27. aprīļa Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību otrajā reģionā, OV L 117, 1.5.2012., 9. lpp. Tuvo Austrumu reģions ir Izraēla, Jordānija, Libāna un Sīrija.

[8]               Komisijas 2012. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību trešajā reģionā, OV L 256, 22.9.2012., 21. lpp. Persijas līča reģions ir Afganistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Irāna, Irāka, Jemena, Katara, Kuveita, Omāna un Saūda Arābija.

[9]               Komisijas 2012. gada 24. aprīļa Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka otro reģionu grupu Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības sākšanai, OV L 134, 24.5.2012., 20. lpp. Šie reģioni ir Rietumāfrika, Centrālāfrika, Austrumāfrika, Dienvidāfrika, Dienvidamerika, Vidusāzija, Dienvidaustrumāzija un okupētā palestīniešu teritorija.

[10]             Komisijas 2012. gada 29. februāra Īstenošanas lēmums, ar ko pieņem tehniskās specifikācijas attiecībā uz VIS pasta komunikācijas mehānismu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula) nolūkā, C(2012) 1301 final.

[11]             Kļūdu (FTE) procents ir to pirkstu nospiedumu procentuālā daļa, kuri ir tik sliktas kvalitātes, ka tos nevar izmantot.

[12]             Izveidota saskaņā ar 51. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.