EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0108
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS EU SPACE INDUSTRIAL POLICY RELEASING THE POTENTIAL FOR ECONOMIC GROWTH IN THE SPACE SECTOR
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES KOSMOSA RŪPNIECĪBAS POLITIKA KOSMOSA NOZARES EKONOMISKĀS IZAUGSMES POTENCIĀLA APGŪŠANA
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES KOSMOSA RŪPNIECĪBAS POLITIKA KOSMOSA NOZARES EKONOMISKĀS IZAUGSMES POTENCIĀLA APGŪŠANA
/* COM/2013/0108 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES KOSMOSA RŪPNIECĪBAS POLITIKA KOSMOSA NOZARES EKONOMISKĀS IZAUGSMES POTENCIĀLA APGŪŠANA /* COM/2013/0108 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI ES KOSMOSA RŪPNIECĪBAS POLITIKA
KOSMOSA NOZARES EKONOMISKĀS
IZAUGSMES POTENCIĀLA APGŪŠANA 1. Stratēģiska
nozare, kura sniegs ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020”
īstenošanā Kosmoss nav tikai tehnoloģiju jautājums. Tam vienmēr ir
bijusi un būs spēcīga politiskā dimensija, kas Eiropas
līmenī līdz šim nav bijusi pietiekami attīstīta.
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir bijusi iecerēta kā starpvaldību
pētniecības un attīstības aģentūra, kas Eiropai
ļauj izveidot unikālas zinātniskas un tehnoloģiskas
spējas un nostāda to vienādā līmenī ar pasaules
vadošajām valstīm, kas veic darbības kosmosā. Taču EKA
nedarbojas politikas jomā. Iepriekšējās desmitgadēs kosmosa
politisko aspektu ir virzījusi to valstu nacionālā politika,
kuras Eiropā visaktīvāk darbojas kosmosa jomā. Tomēr,
palielinoties kosmosa darbībās jauniesaistīto valstu
konkurencei, to individuālā politiskā nozīme varētu
vairs nebūt pietiekama, lai stātos pretī nākotnes
izaicinājumiem. ES kosmosa politika varētu stiprināt Eiropas
identitāti starptautiskā politikas līmenī. Tajā
pašā laikā ES iesaistīšanās varētu kosmosa jomai
sniegt lielāku politisko stimulu, piemēram, ieviešot pareizus pamatnosacījumus,
lai saglabātu un veicinātu ar kosmosu saistītās
darbības Eiropā un tās kosmosa nozares konkurētspēju
pasaules līmenī. Te nozīme varētu būt LESD
189. pantam, kurā ES tiek skaidri pilnvarota iesaistīties
kosmosa jautājumu risināšanā. Kosmoss kalpo Eiropas iedzīvotājiem. Daudzas sistēmas un
pakalpojumi, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi mūsu
labklājībai un drošībai, tieši vai netieši ir atkarīgi no
kosmosa. Eiropas iedzīvotāji, nemaz to neapzinoties, paļaujas uz
kosmosa tehnoloģijām, izmantojot savus mobilos tālruņus,
veicot finanšu darījumus, lidojot ar lidmašīnu, skatoties laika
ziņas vai automašīnā meklējot tuvāko restorānu.
Kosmoss ir kļuvis par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Kosmoss virza izaugsmi un inovācijas un dod tiešu ieguldījumu
Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā[1]. Kosmosa
nozare gan virza zinātnisko progresu, gan veicina sistēmas un
pakalpojumus, kuriem ir izaugsmes potenciāls, piemēram, tādās
jomās kā telesakari, navigācijā un Zemes novērošana.
Šīs sistēmas un pakalpojumi garantē ES neatkarību un drošību.
Tie mums palīdz risināt būtiskas sociālās problēmas,
piemēram, klimata pārmaiņas, resursu trūkumu,
veselības jautājumus vai mūsu sabiedrības novecošanu. Tie mums
sniedz stratēģiski svarīgas zināšanas, uz kurām
balstās ES ārējie sakari tādās jomās kā
attīstības palīdzība un humānā
palīdzība. Tās stimulē inovācijas un
konkurētspēju arī ārpus kosmosa nozares robežām un
veicina ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu gandrīz visās
ekonomikas jomās. Eiropadome 2008. gada decembrī uzsvēra, ka kosmosam ir
potenciāls ietekmēt inovāciju un ekonomikas atlabšanu.
2009. gada maijā 6. Kosmosa padome uzsvēra “vajadzību
mobilizēt pašreizējos jauninājumu atbalsta mehānismus
Eiropas, valsts un reģionālā līmenī un apsvērt
iespēju izveidot jaunus atbalsta instrumentus, lai nodrošinātu gan
kosmosa, gan ar kosmosu nesaistītu nozaru savstarpēju
papildināšanos zināšanu, jauninājumu un ideju jomā, kā
arī starp kosmosa nozari un vadošajām pētniecības
organizācijām un universitātēm”. Pēc pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība”
pieņemšanas Komisija saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu
shēmu izvirzīja savu priekšlikumu programmai
“Apvārsnis 2020”, kas ietver pētniecību un inovācijas.
EUR 1,7 miljardi no ierosinātajiem EUR 80 miljardiem
tiks investēti kosmosa pētniecībā un inovācijā. Turklāt kosmoss ir kļuvis par globālu darbības
jomu. Eiropas kosmosa nozarei nākas sastapties ar aizvien lielāku kosmosa
darbībā jauniesaistīto valstu, piemēram, Ķīnas un
Indijas, konkurenci. ES intervencei kosmosā, piedaloties
dalībvalstīm un EKA, ir jābūt vērstai uz
mērķi stiprināt Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju
pasaules līmenī. Šīs globālās nozares stratēģiskā
nozīme un specifika prasa īpašu pieeju rūpniecības politikai,
kuras dzinējspēks ir nepieciešamība nodrošināt
rentabilitāti un konkurētspēju pasaules līmenī, vienlaikus
pakāpeniski nostiprinot un attīstot mūsdienīgākās
zināšanas un prasmes, un vēlreiz apstiprinot stingru
apņēmību panākt ekonomikas izaugsmi saskaņā ar
stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija 2010. gada oktobra paziņojumā
par ES rūpniecības politiku[2]
uzsvēra savu nodomu īstenot kosmosa rūpniecības politiku,
izveidojot to sadarbībā ar EKA un ES dalībvalstīm.
Paziņojumā ar nosaukumu “Virzībā uz Eiropas Savienības
kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”[3]
2011. gada aprīlī tika sniegta potenciālās Eiropas kosmosa
rūpniecības politikas turpmāka ievirze. Dalībvalstis
atbalstīja šo pieeju Padomes secinājumos, ko pieņēma
2011. gada maijā un decembrī[4]. Šis Paziņojums ir arī pamatā Komisijas paziņojumam
par rūpniecības politiku (COM(2012) 582, galīgā
redakcija) “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un
ekonomikas atveseļošanai”[5]. Ņemot vērā šo kontekstu, ES kosmosa
rūpniecības politikai jāpievēršas pieciem konkrētiem
mērķiem: 1.
izveidot saskaņotu un stabilu tiesisko
regulējumu; 2.
turpināt attīstīt
konkurētspējīgu, stingru, efektīvu un līdzsvarotu
rūpniecisko pamatu Eiropā un atbalstīt MVU iesaistīšanos; 3.
atbalstīt ES kosmosa nozares
konkurētspēju pasaulē, mudinot nozari kļūt
rentablākai visos vērtību ķēdes posmos; 4.
attīstīt kosmosa lietojumu un pakalpojumu
tirgus; 5.
nodrošināt tehnoloģisku
patstāvību un neatkarīgu piekļuvi kosmosam. Attiecībā uz pēdējo mērķi ES ir ļoti
būtiski saglabāt savu autonomiju kosmosa nozares stratēģiski
būtiskās jomās, piemēram, saistībā ar palaišanas
pakalpojumiem. Tādēļ ES kosmosa rūpniecības politikai
būtu jānodrošina uzticamas, drošas un rentablas palaišanas iekārtu
sistēmas pieejamība. Tai būtu jārada nosacījumi
(tostarp finanšu nosacījumi), kas nepieciešami, lai saglabātu un
stiprinātu neatkarīgu Eiropas piekļuvi kosmosam atbilstoši
iestāžu vajadzībām. Tādēļ būtu
jāattīstās Eiropas nesējraķešu ekspluatācijas vadībai,
lai palielinātu lietotāju programmu pārvaldības finansiālo
efektivitāti. Visbeidzot Eiropas kosmosa politikas dalībniekiem
būs jāizstrādā reāla Eiropas nesējraķešu
politika, kāda pastāv lielākajā daļā valstu,
kuras veic darbības kosmosā. ES kosmosa rūpniecības politika var būt efektīva
vienīgi tad, ja tās pamatā ir efektīva sadarbība starp
trīs Eiropas kosmosa politikas dalībniekiem: ES, EKA un to
attiecīgajām dalībvalstīm. LESD ir noteikts, ka ES var
“sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko
izpēti un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinēt
kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus”. Turklāt
“Savienība izveido nepieciešamās attiecības ar Eiropas Kosmosa
aģentūru”. Ir jāatrod metodes, kā nodrošināt
koordinēšanu ES ietvaros tā, lai nostājas, ko dalībvalstis
ir paudušas starptautisku organizāciju forumos, tostarp EKA, atbilstu ES
kosmosa politikai un atbalstītu to. 2. Augsto tehnoloģiju nozare,
kas iztur pasaules mēroga konkurenci 2.1. Nozare, kas sastopas ar
starptautiskiem izaicinājumiem Eiropas kosmosa nozare no saviem galvenajiem
starptautiskajiem konkurentiem atšķiras ar to, ka tās budžets ir
mazāks, tā vairāk balstās uz komerciālu
tirdzniecību, militāro izdevumu daļa ir mazāka un
sinerģija starp civilo un aizsardzības nozari ir daudz mazāk
attīstīta. Atšķirībā no ASV Eiropas pakārtoto
navigācijas un Zemes novērošanas pakalpojumu tirgus tikai sāk
attīstīties. Šo iezīmju dēļ Eiropas
rūpniecība sastopas ar komerciāliem un inovāciju
izaicinājumiem. 2.1.1. Apdraudējumi
komerciālajos tirgos, no kuriem ES rūpniecības nozare ir
ļoti atkarīga Kosmosa rūpniecības nozare (satelīti,
nesējraķetes un zemes segments) ir stratēģiska, augstu
tehnoloģiju, liela riska un apjomīgu investīciju nozare ar
ilgstošiem izstrādes cikliem un mazu ražošanas tempu. Visās
valstīs, kuras veic darbības kosmosā, kosmosa nozare
galvenokārt ir atkarīga no iestāžu programmām, kuras var
izpausties divos veidos: pētniecības un izstrādes programmu
finansēšanā un kosmosa jomas produktu un pakalpojumu iegādē
kā nozares klientiem[6].
Attiecībā uz pētniecību viens no galvenajiem nozari
veidojošajiem instrumentiem ir iestāžu kosmosa pētniecības un izstrādes
politika. Aptuveni aprēķinot, kopumā Eiropas
pētniecības un izstrādes nozare veido 10 % no ES kosmosa
nozares nekonsolidētā apgrozījuma. Taču starptautiskā
kontekstā finansējums Eiropas pētniecības un izstrādei
nobāl (būdams nenozīmīgs) salīdzinājumā ar
ASV. ASV civilās kosmosa nozares budžets, kas tiek tērēts
pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, ir aptuveni 25 %[7].
Aprēķinot uz vienu iedzīvotāju, ASV NASA
civilās kosmosa nozares budžets[8]
ir aptuveni četras reizes lielāks nekā visi Eiropas civilās
kosmosa nozares budžeti (valstu, EKA un 7. pamatprogrammas) kopā. Salīdzinot ar citām valstīm, kuras darbojas
kosmosā, arī Eiropas institucionālais tirgus ir samērā
neliels. ASV budžets 2009. gadā bija gandrīz desmit reizes
lielāks nekā Eiropai. Turklāt, lai gan kosmosa joma ir pasaules
mēroga tirgus, ir grūti runāt par vienu Eiropas tirgu.
Institucionālais tirgus faktiski ir sadrumstalots, jo pastāv daudz
publisku ieinteresēto personu un notiek dažādu valstu un EKA kosmosa
rūpniecības politikas aspektu īstenošana, kas ne vienmēr
tiek koordinēta. Tādēļ ar Eiropas tirgu vien nepietiek, lai
saglabātu pašreizējo Eiropas kosmosa nozares izcilības
līmeni. Turklāt pārsvarā institucionālie tirgi
valstīs, kas veic darbības kosmosā, ir slēgti citu tādu
valstu rūpniecībai, kuras veic darbības kosmosā. Šo iemeslu
dēļ Eiropas rūpniecībai ir jāpaļaujas uz
komerciālo un eksporta tirdzniecību, kas saskaņā ar Eurospace
datiem veido 45 % no tās darbībām, un šī
situācija būtiski atšķiras no tās konkurentiem. Kopumā Eiropas rūpniecības un
palaišanas iekārtu nozares veikums pasaules komerciālajā
tirgū ir bijis labs, jo aizvien pieaug satelītu tirgus daļa
(galvenokārt telesakaru), un stabila tirgus daļa, aptuveni 50 %,
ir komerciālajām nesējraķetēm. Tomēr
komerciālajā tirgū tirdzniecība, kas Eiropas kosmosa nozarei
ir tik svarīga, ir pakļauta riskam, jo komerciālā
tirdzniecība cikliski krītas un eksporta tirgi ir pakļauti
aizvien lielākai un reizēm agresīvai[9]
konkurencei no citu tādu valstu puses, kas veic darbības kosmosā.
Tā kā šajā nozarē izstrādes laiks ir ilgstošs
(sarežģītām sistēmām 10‑15 gadi), ir
būtiski iepriekš laicīgi paredzēt jebkuru iespējamu
(tirgus) attīstību. Turklāt dažās apakšnozarēs,
piemēram, nesējraķešu jomā, situācija var
attīstīties ļoti strauji[10]. 2.1.2. Pozīciju
nostiprināšana: pasaules līmeņa rūpniecības
saglabāšana telesakaru tirgos ES ekonomikai ļoti būtiska ir ar satelītiem
saistīto pakalpojumu nozare, jo tā pārvērš kosmosa
infrastruktūrā veiktās investīcijas konkrētos
lietojumos un pakalpojumos, kurus izmanto iedzīvotāji. Satelīta
sakaru (SatCom) rūpniecība ir noderīga visas Eiropas
kosmosa nozares atbalstam. Saskaņā ar Eurospace datiem
telesakaru satelītu tirdzniecība pēdējo 10 gadu laikā
veido vairāk nekā 60 % no Eiropas satelītu ražotāju
apgrozījuma. SatCom pakalpojumu izstrādē un
nodrošināšanā Eiropa var paļauties uz pasaules līmeņa
rūpniecību. Šie pakalpojumi ir ļoti svarīgi
informācijas sniegšanai, kas ir viens no būtiskākajiem resursiem
digitālās sabiedrības aizvien augošajiem sektoriem. Tie veicina
vairākus pasākumus, kas ir ierosināti Eiropas
digitalizācijas programmā, galvenokārt, likvidējot
platjoslas pakalpojumu trūkumu mazapdzīvotos rajonos. SatCom
ir ļoti efektīvs risinājums attiecībā uz vietām,
kur sauszemes tehnoloģijas izmaksā pārāk dārgi vai to
nav vispār[11],
kā arī attiecībā uz pārrobežu digitālo
pakalpojumu nodrošināšanu. Turklāt tas kalpo kā elastīgs un
noturīgs pagaidu risinājums gadījumā, ja citi tīkli
pārstāj darboties (dabas katastrofas, teroristu uzbrukumi utt.) Papildus aizvien lielākai konkurencei
Eiropas SatCom nozare sastopas ar tehnisku un politisku
izaicinājumu: tai nākas saskarties ar radiofrekvenču spektra
trūkumu[12],
kas ir ļoti svarīgs resurss satelīta sakaru efektīvas
darbības nodrošināšanai un attīstībai. Lai saglabātu
SatCom nozares konkurētspēju, šī problēma ir
jārisina. 2.1.3. Jaunā robeža: ES
rūpniecības pozicionēšana jaunizveidotos navigācijas un
Zemes novērošanas lietojumu tirgos (pakalpojumi un produkti) Eiropas
navigācijas satelītu (SatNav) un Zemes novērošanas (SatEO)
pakalpojumu nozare ir jaunveidojama nozare ar lielu vispasaules potenciālu
veicināt izaugsmi un radīt jaunas darbavietas, un to galvenokārt
veido MVU un jaunizveidoti uzņēmumi (kas ir mūsu ekonomikas
pamats). Šīs nozares mūsu ekonomikai un pilsoņu
labklājībai kļūst aizvien nozīmīgākas.
Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS)
uzņēmējdarbības eksperti lēš, ka desmit gadu
laikā šā tirgus apmērs sasniegs USD 300 miljardus[13]. Tiek lēsts,
ka jau šobrīd 6‑7 % rietumvalstu IKP, t. i., EUR 800 miljardi
Eiropas Savienībā, ir atkarīgi no satelītu
radionavigācijas[14].
Priekšrocības, kas līdz 2030. gadam radīsies no
pilnīgi ieviestas operatīvas Copernicus (jauns GMES nosaukums)
programmas, tiek lēsti EUR 34,7 miljardu apmērā, kas pielīdzināmi
0,2 % no ES IKP[15]. GNSS un Copernicus
infrastruktūru izvietošana drīz sniegs jaunas iespējas nozarei
Eiropā. Ir gaidāms, ka Galileo un EGNOS nākamo
20 gadu laikā radīs ekonomiskus un sociālus ieguvumus
aptuveni EUR 60‑90 miljardu apmērā[16]. Eiropa
nevar atļauties atstāt novārtā darbības kosmosā un
ar to saistīto pakalpojumu izaugsmi. Lai gan daži privātie lietojumi
jau ir izrādījušies veiksmīgi, ar satelītiem saistītie
produkti un pakalpojumi šajā attīstības posmā lielā
mērā ir atkarīgi no publiskiem klientiem valstu un
vietējā līmenī. Eiropā vairāki
šķēršļi kavē inovatīvu lietojumu izstrādi un
tādēļ arī tirgus attīstību: neskaidrība
attiecībā uz pakalpojuma pieejamību un tiesisko regulējumu,
iespējamo lietotāju zināšanu trūkums par to potenciālu,
kosmosa un ar kosmosu nesaistīto nozaru sadarbības trūkums,
sadarbības trūkums starp piegādātājiem, pakalpojuma
izstrādātājiem un gala lietotājiem, nepietiekams atbalsts
jaunu uzņēmumu veidošanai un strauji augošu uzņēmumu
attīstībai. 2.2. Lai risinātu šīs
problēmas, Eiropai ir jāpanāk tehnoloģiska
patstāvība, piegāžu drošība un jāsaglabā
neatkarīga piekļuve kosmosam Tehnoloģiska patstāvība,
piegāžu drošība un neatkarīga piekļuve kosmosam[17] ne tikai
izpilda obligātās stratēģiskās neatkarības prasības,
tās ir arī pamatnosacījumi Eiropas kosmosa nozares
ilgtspējīgai attīstībai. 2.2.1. Vadoša pozīcija
tehnoloģijas jomā, piegāžu drošība un patstāvība
prasa ilgstošus centienus un vajadzīgo prasmju pieejamību Lai stātos pretī aizvien pieaugošajai konkurencei pasaules
tirgū, Eiropas rūpniecības nozarei ir jāsaglabā
tās tehnoloģiskais pārsvars un izvēlētajās
jomās jāatrodas tehnoloģiskā progresa
priekšplānā. To izaicinājumu starpā, ar kuriem sastopas nozare,
ir jautājums par to, kā nodrošināt tehnoloģisku patstāvību
un piegāžu drošību, nepieciešamība aizstāt vai
modernizēt esošās tehnoloģijas un produktus, uzdevums
izstrādāt jaunas tehnoloģijas un produktus un grūtības
saglabāt īpaši svarīgas prasmes tirgū ar ilgstošiem
programmu cikliem un ļoti svārstīgiem pasūtījumiem.
Turklāt mūsdienās netiek pietiekami izmantota sinerģija
starp civilo un aizsardzības nozari, un tas traucē veidoties
reālai Eiropas ietekmei kosmosa jomā. Turklāt efektīvas
savstarpējās papildināšanās trūkums starp kosmosa
nozari un ar kosmosu nesaistītajām nozarēm ierobežo kopīgus
pētniecības un izstrādes pasākumus un abu pušu devumu
tehnoloģiju veiktspējas palielināšanā. Šīs stratēģiskās nozares tehnoloģiskā
patstāvība nav garantēta. Daudzās ļoti
nozīmīgās tehnoloģiju jomās Eiropas programmas ir
pilnīgi atkarīgas no viena piegādātāja[18]. Eiropas
Kosmosa tehnoloģiju platformā (ESTP) lēš, ka vidēji
60 % Eiropas satelīta borta elektronikas šobrīd tiek
importēti no Amerikas Savienotajām Valstīm, jo trūkst
uzņēmējdarbības veicēju, kas šīs
sastāvdaļas varētu izstrādāt Eiropas līmenī.
Turklāt uz šo importu attiecas ITAR eksporta noteikumi, kuri tiek
veidoti atbilstīgi ASV interesēm, bieži izraisa iepirkumu
novēlošanu un padara Eiropas rūpniecību arī turpmāk
atkarīgu no ASV politikas svārstībām. Papildus tam kosmosa
nozare ir neliela, salīdzinot ar rūpniecību visā
pasaulē, un bieži vien tā ieņem tikai nelielu daļu
rūpniecisko firmu apgrozījumā. Tādēļ tai bieži ir
jāpārvar norises, kurās netiek ņemtas vērā
tās īpašās vajadzības. Kosmosa nozarei vairāk nekā
citām nozarēm ir jābūt spējīgai paredzēt
turpmāko attīstības gaitu saistībā ar produktu
pieejamību un noteikumiem, piemēram, REACH[19], kas ir
vēl jo grūtāk, ņemot vērā to, cik ilgā
laikposmā tiek izstrādāti produkti kosmosa jomā.
Šādā situācijā izmaiņas komerciālajā
pozicionēšanā vai tiesību aktos, finanšu grūtības
galvenajos uzņēmumos vai ienesīguma trūkums mazās
tirgus daļas dēļ var apdraudēt Eiropas kosmosa programmas,
radot kavējumus un izmaksu pārtēriņus. Saistībā gan
ar rūpnieciskiem, gan stratēģiskiem iemesliem programmā
“Apvārsnis 2020” ir jāpastiprina centieni kopā ar EKA un
EAA izstrādāt alternatīvus tehnoloģiju un materiālu
piegāžu avotus. Ja darba slodze būs nepietiekama, kosmosa
nozares prasmīgākais darbaspēks izklīdīs un būs
nepieciešams ilgs laiks un daudz līdzekļu, lai no jauna savāktu
grupas, kas nepieciešamas jaunu programmu izstrādei. Zināšanas un
prasmes jaunizveidotajā navigācijas un Zemes novērošanas
tehnoloģiju nozarē šobrīd nav pietiekamas. Tajā pašā
laikā jaunās valstis, kas veic darbības kosmosā, ātri
samazina savu “pētnieku trūkumu” salīdzinājumā ar
industrializētām valstīm. 2.2.2. Eiropas neatkarība
piekļuvē kosmosam ir jāsaglabā un jāstiprina
ilgtermiņā Visās pasaules valstīs, kuras veic darbības kosmosā,
nesējraķešu izstrāde un darbība vienmēr ir tikusi
finansēta un joprojām tiek finansēta ar valsts līdzekļiem,
bez kuriem komerciālais sektors nemaz nepastāvētu. Turklāt
komerciālās cenas tirgū nesedz visas izmaksas, it īpaši
izstrādes posmā. Tas, cik lielu institucionālo budžetu valstis,
kas veic darbības kosmosā, atvēl nesējraķetēm,
atspoguļo šo valstu vēlmi būt neatkarīgām
piekļuvē kosmosam. Visās konkurējošajās valstīs
nozares dzīvotspējai vissvarīgākais ir valsts iepirkums, un
vietējā nesējraķešu rūpniecība
nepastāvētu, ja nebūtu iestāžu finansētu programmu,
kuras de facto nav pieejamas ārvalstu rūpniecībai. No iestāžu viedokļa raugoties, Eiropā
nesējraķešu jautājums attiecas uz ES, EKA un to
dalībvalstīm divējādi, pirmkārt, tādēļ,
ka pastāv politiskā atbildība saistībā ar Eiropas
neatkarīgu piekļuvi kosmosam, otrkārt, tādēļ, ka
nesējraķešu rūpniecības klienti vēlas, lai to
programmas tiktu īstenotas rentabli. Arī privātie pakalpojumu
sniedzēji ir ieinteresēti kā klienti. Viņi gūtu labumu
no Eiropas neatkarīgas piekļuves kosmosam, jo starptautiska
līmeņa sarunās varētu piedāvāt zemākas
palaišanas cenas. ES un tās dalībvalstis atbalsta politikas mērķi
saglabāt neatkarīgu piekļuvi kosmosam, kā tas ir
norādīts vairākās Kosmosa padomes un
Konkurētspējas padomes rezolūcijās[20].
Vēsturiski Eiropas palaišanas pakalpojums tika izveidots, lai
nodrošinātu Eiropas spēju izstrādāt ar satelītiem
saistītus pakalpojumus pēc tam, kad citas valstis atteicās
palaist Eiropas komerciālos satelītus. Papildus drošības un
stratēģiskiem apsvērumiem, ja Eiropai nebūtu
neatkarīgas piekļuves kosmosam, šādi noraidījumi
varētu atkārtoties, un tas radītu kavējumus mūsu
kosmosa programmu īstenošanā, kas palielinātu izmaksas un
apdraudētu Eiropas konkurences pozīcijas gan ražošanas, gan
pakalpojumu tirgos. Tādēļ uzticama un
konkurētspējīga Eiropas palaišanas pakalpojuma pieejamība
joprojām ir obligāts nosacījums, lai varētu nodrošināt
pasaules līmeņa Eiropas kosmosa nozares un ar satelītiem
saistītu lietojumu izveidi. Lai ES, EKA un to dalībvalstis kā
klienti savlaicīgi īstenotu savas programmas un
tādējādi izvairītos no pārmērīgiem
tēriņiem, to rīcībā ir jābūt
nesējraķešu sistēmām, kuras ir: ·
uzticamas no tehniskā viedokļa; ·
drošas, kas var saistīties ar prasību,
lai palaišana notiktu no kosmodroma, kas atrodas uz Eiropas zemes; ·
pieejamas un neatkarīgas: šis nosacījums
sevī ietver palaišanas paziņojuma kontroli un nepieciešamību novērst
atkarību no dalībniekiem, kuru rūpnieciskie vai
ģeopolitiskie mērķi ir pretēji; ·
rentablas, jo tas veicina to pieejamību. Šobrīd Eiropā nenotiek pietiekami daudz iestāžu
finansētu palaišanu, lai nodrošinātu Eiropas nesējraķetes Ariane 5
ilgtspēju[21].
Arianespace sastopas ar lielāku starptautisko konkurenci, un tai ir
arvien lielākas grūtības saglabāt finansiālo
līdzsvaru. Turklāt pašreizējais nesējraķešu
klāsts līdz 2025. gadam būs jāaizstāj, lai
saglabātu Eiropas nesējraķešu jaudu, un šis jautājums ir
jārisina tūlīt. Tā kā orbītā ir jāizvieto vairāk
nekā 30 satelītu, ES kopumā turpmākajos gados
varētu kļūt par Eiropas rūpniecības lielāko institucionālo
klientu. Kā norādīts 2010. gada novembra un 2011. gada
maija Konkurētspējas padomes secinājumos, lai ar
samērīgām izmaksām saglabātu un stiprinātu
neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, visi Eiropas
institucionālie dalībnieki tiek aicināti prioritāri
izmantot Eiropā izstrādātas nesējraķetes un izskatīt
jautājumus saistībā ar to iespējamo dalību ar
nesējraķetēm saistītās ekspluatācijas darbībās.
Tāpēc Eiropā izstrādātās nesējraķetes
tiks pielāgotas, lai atbilstu dažu šo satelītu palaišanai. Ņemot vērā mūsu konkurentu, kuriem parasti ir
mazākas izmaksas, agresīvo komerciālo politiku, Eiropas
neatkarīgā piekļuve ir saistīta ar īstermiņa izmaksām.
Daļa no šīm papildu izmaksām ir objektīvi pamatota (Eiropas
zinātības dzīvotspējas un uzticamības
nodrošināšana, zemākas darbaspēka izmaksas dažiem mūsu
konkurentiem, ārvalstu subsīdiju[22] un institucionālo tirgu izmērs).
Vēl viena daļa šo izmaksu ir rūpnieciskās
neefektivitātes rezultāts, kas ir jāsamazina. Tomēr
vidējā termiņā neatkarīgai piekļuvei būtu
pozitīva ekonomiskā ietekme gan attiecībā uz
institucionālajiem dalībniekiem, gan privātajiem pakalpojumu
sniedzējiem. Tas sniegtu Eiropai ieguvumu no lietojumiem, kas
saistīti ar kosmosu, nodrošinātu papildu drošību (divi
piegādes avoti) un ierobežotu konkurentu iespējas piedāvāt
konkurētspējīgas cenas Eiropas tirgū, kas būtu
labvēlīga situācija privātajiem pakalpojumu
sniedzējiem. Turklāt drošības apsvērumu dēļ
dažām programmām nav citas iespējas, kā vien
izvēlēties Eiropas nesējraķetes. 3. ES rūpniecības
politikas mērķi Ņemot vērā kosmosa nozares stratēģisko
nozīmi, tās atkarību no valsts finansējuma un arvien pieaugošo
pasaules mēroga konkurenci komerciālajā tirgū, ES veidos
kosmosa rūpniecības politiku, lai atbalstītu nozares
attīstību, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi. Šai
politikai ir jāietver ne tikai kosmosa rūpniecības nozare, bet
arī pakalpojumi. Šādas politikas mērķi ir analizēti
dažādos pētījumos. Jautājums ir risināts arī
7. Kosmosa padomes un 2011. gada maija Konkurences padomes rezolūcijā. Ņemot vērā šo kontekstu, ES kosmosa
rūpniecības politiku varētu pievērsties pieciem
konkrētiem mērķiem. –
Izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu Ar kosmosu saistīto darbību paplašināšanās un it
īpaši augošais kosmosa jomas produktu un pakalpojumu tirgus rada
juridiskus jautājumus, kuri nav pietiekami risināti Eiropas
līmenī un tikai daļēji risināti valstu
līmenī dažu dalībvalstu tiesību aktos, atspoguļojot
valstu intereses. Pilnīgi ņemot vērā pastāvošos
tiesību aktus un attiecīgās dažādo dalībnieku
kompetences, Komisija pētīs, vai ir nepieciešams rīkoties, lai
uzlabotu tiesisko saskaņotību un veicinātu Eiropas tirgus
veidošanu ar kosmosu saistītiem produktiem un pakalpojumiem. –
Turpināt attīstīt
konkurētspējīgu, stingru, efektīvu un līdzsvarotu
rūpniecisko bāzi Eiropā un atbalstīt MVU iesaistīšanos Eiropai ir nepieciešama spēcīgāka rūpnieciskā
bāze. Eiropas kosmosa nozarei joprojām jāuzlabo tās sniegums,
gūstot labumu no mazāk sadrumstalotas vides. Līdzsvarota
rūpnieciskā bāze nenozīmē šīs rūpniecības
nišas vienlīdzīgu izplatību visā Eiropā, bet gan
rūpniecību, kas balstās uz visas piegādes ķēdes
konkurētspējīgajām priekšrocībām un nodrošina
godīgu piekļuvi MVU kā dinamikas un inovāciju
nodrošināšanas līdzeklim, it īpaši, lai attīstītu ar
kosmosu saistīto pakalpojumu nozari. Mazo un vidējo
uzņēmumu līdzdalība piegādes ķēdē ir
ļoti būtiska Eiropas kosmosa rūpniecības nozares
konkurētspējai, lai ne tikai konsolidētu, bet arī vairotu kvalificētu
darbaspēku. –
Atbalstīt Eiropas kosmosa nozares
konkurētspēju pasaules mērogā un mudināt nozari
kļūt rentablākai visos vērtību ķēdes posmos Eiropas kosmosa nozarei ir jāsaglabā un jāpalielina tās
pasaules tirgus daļa, un joprojām ir jāsaglabā
pārsvars tehnoloģiju attīstībā, spējot radīt
progresīvas tehnoloģijas un aktīvi iesaistīties
savstarpējas papildināšanās procesā ar citām
nozarēm. Tai ir jātiecas panākt lielāku rentabilitāti
visos vērtības ķēdes posmos. Rūpniecībai ir
jābūt iespējai paļauties uz pietiekamu kvalificētu
darbaspēku, it īpaši jaunizveidotajā navigācijas un Zemes
novērošanas tehnoloģiju sektorā. Politikai būtu
jāatbalsta lielāka piekļuve tirgum. –
Attīstīt tirgus kosmosa lietojumiem un
pakalpojumiem Eiropas rūpniecībai ir jābūt spējīgai
izmantot kosmosa infrastruktūru (SatCom, SatNav un SatEO)
potenciālu, lai sniegtu uzticamus un rentablus pakalpojumus, kas atbilst
ekonomiskajām un sabiedriskajām vajadzībām. Dažām
pakalpojumu kategorijām tas nozīmē ne vien jaunu jaudu attīstīšanu
esošās rūpniecības struktūrā, bet arī Copernicus
datu kvalitātes uzlabošanu, tādas vides izveidi un stimulēšanu,
kurā ir iespējams apgūt jaunas satelītu tehnoloģijas,
un jaunu pakalpojumu sniedzēju parādīšanos, it īpaši
ņemot vērā mazo uzņēmēju nozīmi šajā
jomā. Šā un otrā mērķa sasniegšana padarīs
investēšanu kosmosa nozarē pievilcīgu visām
dalībvalstīm. –
Nodrošināt tehnoloģisku
patstāvību un neatkarīgu piekļuvi kosmosam Lai Eiropa spētu īstenot
stratēģiskās politikas iniciatīvas un nodrošināt pamatpakalpojumus,
no kuriem labumu gūst iedzīvotāji, ir nepieciešama
neatkarīga piekļuve kosmosam. Turklāt Eiropas
rūpniecība ir jāstimulē arvien attīstīt tās
tehnoloģisko patstāvību, it īpaši attiecībā uz
svarīgākajām tehnoloģijām, lai tā joprojām
spētu nodrošināt produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami
ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. 4. Kā sasniegt ES
rūpniecības politikas mērķus Lai varētu sasniegt šīs politikas
mērķus sadarbībā ar EKA un dalībvalstīm, ES var
izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, proti, uzlabot
pamatnosacījumus, atbalstīt pētniecību un inovāciju, veicināt
finanšu instrumentu un esošo iepirkumu regulējumu labāku izmantošanu[23]. 4.1. Pamatnosacījumu
uzlabošana Ar kosmosu
saistītajiem darbības veidiem paplašinoties, ir
jāizvērtē esošā tiesiskā regulējuma
atbilstība, lai nodrošinātu šo pasākumu drošību, drošumu un
ilgtspēju, kā arī to ekonomisko attīstību. 4.1.1. Pakalpojumu segmenta un
ražošanas nozares tiesiskā regulējuma uzlabošana Ar kosmosu
saistīto darbības veidu paplašināšanās un it īpaši
augošais kosmosa jomas produktu un pakalpojumu tirgus rada juridiskus
jautājumus, kas Eiropas līmenī nav pietiekami risināti, bet
valstu līmenī vairumā šajā jomā aktīvo valstu
tiesību aktos tie ir risināti tikai daļēji. Vairums valstu
vēl nav izstrādājušas ar kosmosu saistītos tiesību
aktus. Šo valstu topošo tiesību aktu tvērums un mērķi ir
dažādi, un dažās jomās tie pārsniedz valstu robežas. Valstu tiesību
akti vieni paši nenodrošinās vienotus visu ar kosmosu saistīto
juridisko jautājumu risinājumus un saskaņotu tiesisko
regulējumu visām dalībvalstīm. Nesaskaņots tiesiskais
regulējums var negatīvi ietekmēt iekšējā tirgus darbību.
Tādēļ varētu būt nepieciešams rīkoties, lai
izveidotu vienotu ES kosmosa tiesisko regulējumu, kas veicinātu
kosmosa iekšējā tirgus potenciālu, vienoti likvidējot
juridiskos trūkumus, novēršot atšķirīgus valstu tiesiskos
regulējumus, aizsargājot valstu un Eiropas drošības intereses. Piemēram, dažās Eiropas valstīs
ir valsts tiesību akti par atbildību, kuros paredzēts, ka ir
jāsedz fiziskie zaudējumi, kas radušies ar kosmosu saistītas
darbības dēļ. Dažas valstis noteiktos apstākļos ierobežo
atbildību līdz konkrētai summai vai noteiktos
apstākļos paredz valdības garantiju. Dažas valstis pieprasa
apdrošināšanu vai cita veida finanšu garantiju, lai kompensētu
iespējamos zaudējumus. Vienotu noteikumu trūkums ES valstīs
varētu radīt konkurences izkropļojumus iekšējā
tirgū un novest pie labvēlīgākās tiesas izvēles (forum
shopping). Izvērtēt likumdošanas
iniciatīvas iespēju saistībā ar noteiktiem aspektiem, kuri
ietekmē vienota ar kosmosu saistīto produktu un pakalpojumu tirgus
veidošanos Tāpēc Komisija vērtēs, cik
lielā mērā šis sadrumstalotais regulējums varētu
traucēt pienācīgai iekšējā tirgus darbībai un vai
ES iejaukšanās būtu pamatota. Pirmais solis šajā virzienā
varētu būt likumdošanas iniciatīva par privāto
satelīta datu sagatavošanu un izplatīšanu (sk. turpmāk) un
noteikumi par ES GNSS trešo pušu atbildību[24]. ES rīcība varētu būt
nepieciešama arī divējādi lietojamu preču eksporta
kontrolē un spektra politikā. Turpmāk ir
jāizvērtē arī iespējas ES iesaistīties citās
jomās, piemēram, saistībā ar komerciāliem lidojumiem
kosmosā. Lai nodrošinātu pilnīgu ar kosmosu
saistītās informācijas izmantošanu un atbalstītu
lietotāju piekļuvi ar kosmosu saistītajiem datiem un
pakalpojumiem, ES varētu apsvērt iespēju izveidot centrālu
datu piekļuves politiku. Šāda datu piekļuves politika
varētu balstīties uz šādiem principiem: garantēta
brīva un atvērta piekļuve valsts organizācijām ES un
valstu līmenī (kā minimums) ar noteiktiem ierobežojumiem, ja to
izveide vai darbība pilnībā notiek, izmantojot ES publiskos
līdzekļus; īpašu nosacījumu noteikšana attiecībā
uz datu piekļuves politiku (vismaz valsts organizācijām), ja ES
ir iesaistījusies kosmosa resursu vai tirgu izstrādē. Apsvērt iespēju ierosināt
likumdošanas iniciatīvu par privātu satelīta datu sagatavošanu
un izplatīšanu Satelīta datu sagatavošana un
izplatīšana izvirza trīs galvenos jautājumus. Pirmkārt,
drošības ierobežojumi, kurus valstu iestādes noteic satelīta
datiem atbilstoši valsts drošības interesēm, var apdraudēt
konkurētspēju un inovāciju (saistīto pakalpojumu
pakārtotā izstrāde) un novest pie tiesiskas neskaidrības
iekšējā tirgū, kā arī radīt problēmas
saistībā ar atbildību, piemēram, kompensācijas
prasības iespējama kaitējuma gadījumā, tostarp
tāda, kas radies nepareizu datu dēļ. Otrkārt, tādu
datu nejauša noplūde, kas iegūti ar satelītu sensoriem (piem.,
augstas izšķirtspējas attēlveidošana), varētu
apdraudēt ES vai ES dalībvalstu drošību. Treškārt, tā
kā satelīta dati pēc savas būtības ir pārrobežu
dati, ir nepieciešams nodrošināt Zemes novērošanā
iesaistīto valstu sadarbību. Šāda sadarbība efektīvi
nodrošinātu konkurētspējas standartu savietojamību ar
drošības apsvērumiem. Tā kā valstu tiesību akti vien
nevar garantēt vienotu Zemes novērošanas tiesisko regulējumu ES
līmenī, ES rīcību varētu pamatot ar subsidiaritāti.
Ņemot vērā ieguvumus saistībā ar tiesisko
noteiktību, tirgu pakārtotu izstrādi un drošības
aizsardzību, ES iejaukšanās šajā jomā varētu sniegt
skaidru pievienoto vērtību. Uzraudzīt
un uzlabot eksporta kontroli un pārvadājumu sistēmas ES
iekšienē Daudzām kosmosa sistēmu sastāvdaļām ir
divējāds vai militārs raksturs, tādēļ uz tām
attiecas jaunais tiesiskais regulējums par pārvadājumiem ES
iekšienē un divējāda lietojuma preču eksporta kontroli[25]. No
2012. gada tiks īstenoti vienkāršoti noteikumi un
procedūras, kas atvieglos militāra rakstura sastāvdaļu pārvadājumus
ES iekšienē[26].
Tas uzlabos ES rūpniecības, it īpaši MVU,
konkurētspēju. Saskaņā ar divējāda
lietojuma preču regulas 25. pantu, kas Komisijai nosaka
pienākumu sagatavot ziņojumu par ES eksporta kontroles sistēmas
īstenošanu, tika pieņemta Zaļā grāmata[27], lai
uzsāktu plašu sabiedrisko apspriešanu par esošās ES
divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmu.
Oficiāls ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ir paredzēts
2012. gada septembrī. Tikmēr minētās regulas ietekme
uz kosmosa nozari ir rūpīgi jāpārrauga, lai apzinātu
lielākās problēmas un ierosinātu atbilstīgus
risinājumus. Nodrošināt
spektra pieejamību Lai spētu ar kosmosu saistītām
darbībām nodrošināt tāda radiofrekvenču spektra
pieejamību, kas ir aizsargāts pret iejaukšanos, nodrošinātu
apjomradītus ietaupījumus un optimizētu visu Eiropu aptverošu
sistēmu operatīvās izmaksas, Komisija kopā ar
dalībvalstīm radiofrekvenču spektra politikas programmas
ietvaros meklēs iespējas, kā vislabāk ņemt
vērā SatCom nākotnes spektra vajadzības, un sniegs
ieguldījumu nākamās ITU Pasaules Radiosakaru konferences
sagatavošanā, lai aizstāvētu ES intereses pasaules un
reģionālo spektru piešķiršanas jomā. Izpētīt, vai darbības,
kas saistītas ar komerciāliem lidojumiem kosmosā, ir
jāiekļauj tiesiskajā regulējumā “Suborbitālās lidmašīnas projekti” jeb komerciāli
lidojumi kosmosā ir jaunizveidoti projekti, kas tiek īstenoti
pārsvarā Amerikas Savienotajās Valstīs. Suborbitālie
lidojumi varētu būt daudzsološs tirgus: i) zinātniskiem
eksperimentiem — mikrogravitācijas eksperimentiem, astronautu
treniņiem, satelītu derīgās kravas testiem;
ii) kosmosa tūrismam; un iii) nākotnes
nepiesārņojoša, liela augstuma, liela ātruma un starppunktu
gaisa transporta sistēmām. Turklāt suborbitālie
lidaparāti varētu piedāvāt rentablāku piekļuvi
kosmosam, piemēram, maziem satelītiem. Vienīgi ASV Federālā aviācijas administrācija
(FAA) un tās Komerciālo kosmosa pārvadājumu birojs
attiecībā uz suborbitālajām lidmašīnām ir pieņēmis
tiesisku regulējumu, kas ir piemērojams šajā valstī.
Tā pamatā ir kosmosa lidojuma komandas un dalībnieku
pārvadāšanas “apzinātas piekrišanas” režīms[28]. Līdz
ar to noteikumi nenodrošina pasažieru drošību. Dažas Eiropas rūpniecības ieinteresētās personas
aicina ES ieviest stingrāku tiesisko regulējumu ar atbilstīgiem
sertifikācijas noteikumiem, kas atvasināti no aeronautikas
paraugprakses, lai labāk garantētu pasažieru drošību.
Rūpniecības pārstāvji norāda, ka tiesiskā
regulējuma prognozējamība ir būtiska privātajiem
investoriem, jo tā ietekmēs izmantoto tehnoloģiju un
izstrādes pasākumus. Citas Eiropas ieinteresētās personas
aicina ES ieviest inovācijai labvēlīgāku tiesisko
regulējumu. Šis lūgums pašreiz nav Eiropas Aviācijas drošības
aģentūras (EASA) noteikumu izstrādes programmas
prioritāte. Komisija papildus izvērtēs šo jautājumu, lai
noteiktu, vai tam būtu jāpievēršas tuvākajā
nākotnē. 4.1.2. Turpināt
standartizācijas procesu Ar kosmosu saistīto darbību standartizācijas nozīme
Eiropā palielinās, jo ES, EKA, valstu kosmosa aģentūras un
Eiropas rūpniecība ekonomiski arvien saspringtākā vidē
sastopas ar jauniem tehniskiem izaicinājumiem. Efektīvāk un
lietderīgāk izmantojot kosmosa tehnoloģiju un ar kosmosu
saistītos lietojumus un pakalpojumus, standartizācijai var būt
svarīga nozīme, lai veicinātu Eiropas kosmosa
rūpniecības konkurētspējīgu stāvokli pasaules
tirgū, it īpaši palielinot laidienus un tādējādi
samazinot cenas, un atbalstot MVU iekļūšanu noteiktos ar kosmosu
saistītā tirgus segmentos. Kosmosa standartizācija atbalsta ar
kosmosu saistītu inovatīvu pakalpojumu un lietojumu
patēriņu. Turklāt kosmosa misijas ir riskantas, jo
tehnoloģijas tiek izmantotas līdz maksimālajai robežai un ir
ļoti ierobežotas iespējas izlabot problēmas, kuras netika
atklātas pirms palaišanas. Tādēļ standartizācija tiek
uzskatīta par veidu, kā samazināt neizdošanos risku,
garantēt ar kosmosu saistīto produktu/sastāvdaļu
tehnoloģisko uzticamību un samazināt izstrādes un operatīvās
izmaksas. Visbeidzot, tā kā Eiropas ar kosmosu saistītā
ražošana ir sadalīta starp vairākām valstīm,
“standartizētu” darba procedūru izstrāde varētu
palīdzēt samazināt šobrīd vērtību
ķēdē esošos trūkumus. Galvenās Eiropas kosmosa aģentūras un
rūpniecības pārstāvji 1993. gadā uzsāka
Eiropas sadarbību kosmosa standartizācijai (ECSS). Ir
publicēts vairāk nekā 120 standartu. Lai gan augšupējie
kosmosa darbības veidi ir ietverti, taču pakārtotie kosmosa
darbības veidi attiecībā uz sistēmām un pakalpojumiem
vēl ir jāstandartizē. Vispusīga standartizācijas
programma tika ierosināta 2010. gada martā, un tajā ir
apzināti desmit konkrēti sektori, kuros Eiropas Standartizācijas
organizāciju (ESO) tehniskās iestādes CEN/CENELEC, ETSI
un ECSS varētu veikt turpmāku standartizāciju. Programma
ir pārtapusi jaunā pilnvarā (M/496), ko izdeva 2011. gada
1. septembrī un kas adresēta ESO. Darbs tika uzsākts
2012. gadā, un tam būtu jāilgst trīs gadus. 4.1.3. Nodrošināt nepieciešamo
prasmju pieejamību Kvalificēta darbaspēka pieejamība tiešā veidā
ietekmē Eiropas kosmosa nozares jaudu, savukārt ar kosmosu
saistītā darbība tiešā veidā ietekmē
darbaspēka pieejamību Eiropas ekonomikā atkarībā no
tā, kā vadošās izstrādes programmas ietekmē jauno
tehnoloģiju speciālās zinātības attīstību.
Lai saglabātu savu konkurētspēju, Eiropai turpmākajos gados
būs jāatrisina trīskāršs izaicinājums: saglabāt
un paplašināt savus resursus (prasmju līmeņus un darbaspēka
daudzumu), attīstīt jaunas prasmes, lai apmierinātu jaunizveidoto
nozaru vajadzības, un piesaistīt talantus no trešām
valstīm. Institucionālās kosmosa programmas var palīdzēt
uzturēt rūpniecisko darbību pietiekamā līmenī,
piesaistot vadošos talantus Eiropas universitātēm un
pētniecības centriem un atvieglojot mobilitāti starp
dalībvalstīm un starp valsts un privāto sektoru. Eiropas institucionālajiem klientiem būtu jāattīsta
un jānodrošina rūpniecībai skaidra ilgtermiņa Eiropas
institucionālā tirgus plānošana. ES varētu ieviest
kartēšanu un paredzēt regulārus piegādes ķēdes
atjauninājumus, lai nodrošinātu pareizo Eiropas neatkarības,
zinātības un konkurētspējas līmeni. ES kopā ar dalībvalstīm un to reģioniem būtu
jārisina un jānovērš Eiropas izglītības
sistēmā izglītoto augsti kvalificēto kosmiskās
aviācijas inženieru un mehāniķu trūkums, jāveicina
Eiropā savstarpēji atzītu ar kosmosu saistītu
kvalifikāciju izveide, nākotnes pētniecības un
izstrādes pamatprogrammās jāiekļauj mērķtiecīgi
pasākumi, kuros daļa pētījumu ir jāveic doktorantiem,
jāveicina mūžizglītības programmu izstrāde, stiprinot
sadarbību starp rūpniecību un universitātēm, un
jāveicina tās pievilcība ārvalstu pētniekiem. 4.1.4. Atbalstīt Eiropas
rūpniecības piekļuvi globālajam tirgum Eiropas kosmosa nozarei ir ļoti būtiski saglabāt un
stiprināt savu stāvokli komerciālajā tirgū. Tomēr
lieli trešo valstu institucionālie tirgi Eiropas rūpniecībai nav
pieejami. Dažas dalībvalstis ir ierosinājušas eksporta
veicināšanas mehānismus, lai atbalstītu rūpniecības
piekļuvi globālajam tirgum. Ir jāturpina izvērtēt
iespēja attīstīt šādus mehānismus. Komerciāli līgumi un tirdzniecības sarunas var
veicināt Eiropas kosmosa nozarei vienlīdzīgu konkurences
nosacījumu nodrošināšanu starptautiskā līmenī ar
noteikumu, ka ES ir pietiekami stingra nostāja starptautiskajās
sarunās. Tādēļ Komisija nesen ir pieņēmusi
priekšlikumu par trešo valstu piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgum[29]. Ja
likumdevējs to pieņemtu, šī regula uzlabotu nosacījumus
attiecībā uz ES uzņēmumu dalību konkursos par
publiskiem līgumiem trešās valstīs, stiprinot Eiropas
Savienības pozīciju sarunās par ES uzņēmumu
piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, lai atvērtu
mūsu tirdzniecības partneru tirgus un atbilstīgi ES
2020. gada stratēģijai uzlabotu ES firmu
uzņēmējdarbības iespējas pasaules mērogā, un
tādējādi radītu jaunas darbavietas. Kopumā starptautiskajai sadarbībai būtu jākalpo
arī kā līdzeklim tirgus atvēršanai, lai veicinātu
Eiropas tehnoloģijas un pakalpojumus kosmosa jomā un
palīdzētu stiprināt šo stratēģisko
rūpniecības nozari. ES ir jānodrošina, lai ar kosmosu
saistītie jautājumi tiktu labāk integrēti Savienības
ārpolitikā. 4.2. Atbalstīt
pētniecību un inovācijas Pētniecība, izstrāde un
inovācijas ir ne vien kosmosa rūpniecības
konkurētspējas galvenie elementi, bet arī būtiskas īstermiņa
un ilgtermiņa ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes
sastāvdaļas, kas ietekmē Eiropas Savienības spēju saglabāt
konkurētspēju arvien vairāk globalizētā
ekonomikā. Budžets, kas kosmosa jomai programmas
“Apvārsnis 2020” (kura seko Septītajai pamatprogrammai) ietvaros
piešķirts uz septiņiem gadiem, ir EUR 1737 miljoni faktiskajās
cenās (1548 miljoni konstantās 2011. gada cenās).
Kosmosa joma programmā “Apvārsnis 2020” ietvers
pētniecību, izstrādi un inovācijas ar šādiem
mērķiem: ·
veicināt Eiropas konkurētspēju
kosmosa jomā, patstāvību un
inovācijas ar kosmosu saistītā darbībā, kas
pievēršas rūpnieciskai pētniecībai un izstrādei un MVU; ·
veicināt kosmosa tehnoloģiju progresu, sākot no pamattehnoloģiju pētniecības un beidzot
ar tehnoloģijām, kas gandrīz līdzvērtīgas Copernicus/GMES
un Galileo satelītu nākotnes paaudzēm lietojamām
tehnoloģijām; ·
pilnā mērā izmantot kosmosa datus,
tostarp datus, kas gūti zinātniskās misijās un kosmosa datu
komerciālos lietojumos; ·
veicināt Eiropas pētniecību un
izstrādi starptautisku kosmosa partnerību kontekstā
(piem., ISS, SSA, pasaules mēroga robottehnikas izpētes
programmās). Attiecībā uz pēdējo
mērķi aizvien lielāka nozīme starptautiskā
mērogā ir vadošajām kosmosa tehnoloģijām, padarot piekļuvi
šādām programmām par būtisku panākumu faktoru Eiropas
pētnieku un kosmosa nozares konkurētspējai. 4.2.1. Veicināt Eiropas
konkurētspēju kosmosa jomā visā pasaulē, it īpaši
nodrošinot Eiropas patstāvību saistībā ar
nozīmīgām tehnoloģijām un vecinot inovācijas Mērķis ir saglabāt pasaulē vadošo lomu kosmosa jomā,
nosargājot un attīstot konkurētspējīgu kosmosa nozari
un pētniecības kopienu un veicinot ar kosmosu saistītas
inovācijas. Pirmkārt, lai Eiropā saglabātos
konkurētspējīga kosmosa nozares komerciālā
rūpniecība un Eiropas institucionālie klienti varētu
īstenot savas misijas, ir jāsamazina Eiropas tehnoloģiskā
atkarība no ārpus Eiropas esošām valstīm. Ir īpaši
svarīgi noteikt, kuras tehnoloģijas ir visbūtiskākās,
un nodrošināt, lai attiecībā uz tām Eiropa
izstrādātu un saglabātu pati savus tehnoloģiju
risinājumus un ražošanas jaudas. Ja tehnoloģija ir
izstrādāta, institucionālajiem dalībniekiem un Eiropas
rūpniecībai tā būtu konsekventi jāizmanto.
Pretējā gadījumā tā tiktu zaudēta. Eiropas Komisija kopā ar EKA un EAA ir izveidojusi kopēju
darba grupu ar mērķi izstrādāt vienotu svarīgāko
tehnoloģiju sarakstu, kuru izstrāde ir prioritāra. Šis
kopīgais Eiropas patstāvības process tika aizsākts
2009. gadā. Tika panākta vienošanās par steidzami veicamo
darbību sarakstu, un to izmantoja kā pamatu Septītās
pamatprogrammas 4. uzaicinājumā par svarīgākajām
tehnoloģijām. Šī iniciatīva būtu jāturpina. Otrkārt, ar
satelītiem saistīti produkti un pakalpojumi veido jaunu tirgu, un tie
joprojām ir ierobežoti un sadrumstaloti. Šajā posmā tie joprojām lielā
mērā ir atkarīgi no valsts un vietējā līmeņa
publiskajiem klientiem. ASV ir radīti stimuli jauniem
ar kosmosu saistītu pakalpojumu tirgiem, jo ilgtermiņa politika ir veicinājusi
pakalpojumu izmantošanu valdības līmeni, tādējādi izveidojot
noslēgtu loku, kas veicina privātu
uzņēmējdarbību, kurai savukārt ir vajadzīga
lielāka ar kosmosa jomu saistīta infrastruktūra. Šādas iniciatīvas vecina kosmosa
izmantošanu valsts politikas labā un padara šos uzņēmumus
konkurētspējīgākus eksporta tirgos. Ir
jāizvērtē, vai līdzīgas iniciatīvas būtu
nodrošināmas Eiropas rūpniecībai. Lai veicinātu satelīta infrastruktūru ekspluatāciju
un attīstītu ar satelītiem saistītu pakalpojumu tirgu, ES
būtu vairāk jāpopularizē ES politikā ar kosmosu saistīti
lietojumi. Ir jāstimulē jaunu lietojumu radīšana dažādiem
iespējamiem publiskiem un privātiem lietotājiem, tostarp jaunām
lietotāju kopienām (pilsētām, reģioniem,
dažādām rūpniecības nozarēm utt.), it īpaši veicot
ad hoc pasākumus, piemēram, izsniedzot kuponus
vietējām pašvaldībām un MVU, lai gala lietotāji
veiksmīgi pieņemtu jaunos pakalpojumus. To izstrāde un ieviešana,
ko bieži vien veic MVU, ir pastāvīgi jāatbalsta, lai
nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi uz kvalificēto
darbaspēku. Konkrētāk, ir jāatbalsta arī viss inovāciju
potenciāls, ko rada jaunās Eiropas kosmosa infrastruktūras. Pirmais
pasākums šajā virzienā ir Komisijas GNSS rīcības
plāns, lai veicinātu navigācijas satelītu lietojumu
izstrādi un pieņemšanu, izmantojot EGNOS un Galileo. Vajadzīgi nopietnāki centieni, ko koordinē Eiropas,
valstu un vietējā līmenī. Ir jāīsteno pilns
klāsts[30]
inovāciju atbalsta pasākumu rūpniecībā, īpaši
pievēršoties MVU. Tomēr, lai risinātu šīs tirgus
neveiksmes, inovāciju atbalsts ir mērķtiecīgi
jāvērš uz tiem pakalpojumiem, kuri citādi tirgū nebūtu
izstrādāti. Šādiem pasākumiem it īpaši būtu
jāveicina ar pieprasījumu pamatotas inovācijas, pieejamo
finansējuma avotu, tostarp reģionu finanšu līdzekļu
lietošana, pieprasījuma apkopošana un jaunu uzņēmumu
attīstība. Visbeidzot daudziem izaicinājumiem saistībā ar kosmosa
tehnoloģijām ir līdzība ar izaicinājumiem uz
sauszemes. Ir jāveicina savstarpēja papildināšanās, sekmējot
tādu inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi, kas balstīti
uz satelīta infrastruktūru. Kā norādīts pielikumā
priekšlikumam par Padomes lēmumu, ar ko izveido īpašo programmu, ar
kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”[31], “tas
rada iespējas savlaicīgai līdzattīstībai, īpaši
attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem,
kopīgi attīstot tehnoloģijas kosmosa un ar kosmosu nesaistītajām
kopienām, kā rezultātā varētu rasties straujāks
inovāciju uzplaukums nekā tad, ja tie būtu kādā
vēlākā posmā radīti blakusprodukti.”. 4.2.2. Veicināt kosmosa
tehnoloģiju virzību Mērķis ir nodrošināt spēju piekļūt
kosmosam un darbināt kosmosa sistēmas, no kā Eiropas
sabiedrība gūs labumu nākamajās desmitgadēs. ES it
īpaši vēlas veicināt tehnoloģiju progresu
vairākās stratēģiskās jomās un dot
ieguldījumu centienos, kas vajadzīgi kosmosa
pētniecībā, it īpaši saistībā ar progresīvām
tehnoloģijām. Piemēram, programmā
“Apvārsnis 2020” ES sniedz atbalstu kosmosa pētniecības
sinerģiju izmantošanai Eiropas līmenī, veicinot turpmāku
pētniecības un attīstības pasākumu koordinēšanu,
tādejādi papildinot EKA un valstu programmas, kuras jau risina šos
jautājumus. Svarīgākās pamattehnoloģijas
programmā “Apvārsnis 2020” ir atzītas kā
būtiskākās visai tehnoloģiju rūpniecības un jo
īpaši inovatīvo kosmosa tehnoloģiju konkurētspējai.
Tādēļ kosmosa rūpniecības politikai būtu
jāatbalsta to iekļaušana jaunajās kosmosa tehnoloģijās.
Piemēram, “Apvārsnis 2020” varētu veicināt
pētniecības un izstrādes atbalstu rūpniecības un
kosmosa pētniecības organizācijām, atbalstīt uz
lietojumu orientētu, ar kosmosa tehnoloģijām saistītu
pētniecības un izstrādes programmu attīstību universitātēs
un veicināt pāreju no prototipu veidošanas uz produktu/tirgu. Tā
kā lietotāji pieprasa nobriedušas tehnoloģijas (jau
testētas un apstiprinātas), pētniecības un izstrādes
atbalsta shēmām būtu jāatļauj atbalstīt
apstiprināšanu un kvalificēšanu. Uzņemtā derīgā krava[32]
varētu palīdzēt demonstrēt vajadzīgo lidojumos
uzkrāto pieredzi par aizvien lielāku skaitu produktu un pakalpojumu.
Lai mazinātu riskus, kurus jaunās tehnoloģijas varētu
radīt pārējai uzņemtajai derīgajai kravai, ir
jāizvērtē rentablas palaišanas iespējas jaunu
tehnoloģiju iedarbināšanai un testēšanai. Turklāt
programmu “Apvārsnis 2020” varētu izmantot, lai atrastu
alternatīvas sastāvdaļām, kas ir minētas REACH
regulējumā[33]
un kas nākotnē būtu aizstājamas. 4.2.3. Stimulēt pilnīgu
kosmosa datu izmantošanu un inovatīvu lietojumu izstrādi Mērķis ir nodrošināt plašāku Eiropas
pašreizējās un nākotnes misijās iegūto kosmosa datu
izmantošanu zinātniskajā, publiskajā un komerciālajā
jomā. Kā norādīts pielikumā priekšlikumam par Padomes lēmumu,
ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pamatprogrammu
“Apvārsnis 2020”, “datu izmantojamība varētu būt daudz
plašāka, ja tiktu īstenoti kopīgi centieni koordinēt un
organizēt Eiropas misiju iegūto kosmosa datu apstrādi,
validāciju un standartizāciju. Inovācijas
attiecībā uz datu ieguvi un apstrādi, datu saplūsmi un
izplatīšanu, izmantojot arī inovatīvas IKT nodrošinātas
sadarbības formas, varētu uzlabot kosmosa infrastruktūrā
veikto ieguldījumu atgriešanos”. 4.3. Paplašināt pieejamo
finanšu instrumentu klāstu un lietojumu Kosmosa infrastruktūras finansēšana atšķiras no kosmosa
sastāvdaļu/pakalpojumu finansēšanas. Ņemot vērā
saistītos riskus, liela mēroga infrastruktūrām, kas ir
jāuzbūvē, jāizstrādā, jādarbina un
jāuztur, lai nodrošinātu operatīvo pakalpojumu un lietojumu
nepārtrauktību, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi
ilgstošā laikposmā, nepārtraukts finansējums gan
operatīvu, gan finansiālu iemeslu dēļ (jebkura
maksājuma atlikšana rada papildu izmaksas) un elastības/iespējamības
instrumenti. Tirgū esošie finanšu produkti varētu neatbilst šīm
vajadzībām, it īpaši tādēļ, ka no lēmuma pieņemšanas
par šādu projektu izstrādāšanu līdz investīciju atgūšanai
paiet ilgs laiks, jo tiek izmantots pietiekami daudz pakārtoto
pakalpojumu. Faktiski tas ir komerciāli neizdevīgs darījums, un,
lai izpaustos šādu projektu ilgtermiņa potenciāls, ir
nepieciešams valsts finansējums. Citas valstis, kas veic darbības
kosmosā, šo jautājumu ir risinājušas pēc saviem ieskatiem[34].
Savā priekšlikumā attiecībā uz nākamo daudzgadu
finanšu shēmu Komisija ierosina jauna veida instrumentu, proti, ES
projekta obligāciju iniciatīvu, kas tiktu izmantota kā
līdzeklis, lai nodrošinātu investīciju resursus Eiropai
svarīgākajiem infrastruktūras projektiem, izmantojot publiskā
un privātā sektora partnerības shēmas, lai stiprinātu
ES konkurētspēju un izaugsmes ilgtspēju. Lai gan šīs
iniciatīvas tvērums nav tāds, lai kosmoss tiktu iekļauts
jau pirmajā posmā, otrajā posmā kosmosa nozarei varētu
piedāvāt iespēju gūt labumu no šā mehānisma ar noteikumu,
ka tā izpilda noteiktus kritērijus, jo īpaši attiecībā
uz ieņēmumu radīšanu[35]. Vajadzības gadījumā ir
jāveicina MVU dalība rūpniecības nozares piegādes ķēdē,
it īpaši nišās un ātri augošajā ar satelītiem
saistīto pakalpojumu nozarē. Ir pieejami Konkurētspējas un
inovāciju pamatprogrammas finanšu instrumenti un arī riska
dalīšanas finanšu mehānisms (RSI), kas paredzēts MVU, lai
veicinātu rūpniecības un MVU inovācijas kapacitāti un
konkurētspēju. Sākot ar 2014. gadu, MVU varētu
gūt labumu arī no ES finanšu instrumentiem (aizņēmuma un
pašu kapitāla finansējuma), kas paredzēti gaidāmajās
programmās COSME un “APVĀRSNIS 2020”, kurās ietverts
arī riska kapitāls. Galvenie dalībnieki, kas var veicināt kosmosa nozares
konkurētspēju, ir vietējās iestādes. Svarīga
nozīme ir reģioniem. ES ir izstrādājusi virkni instrumentu,
kas stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo vienotību, it
īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)
un tā shēmas, piemēram, Eiropas apvienotie resursi mazajiem,
vidējiem un mikrouzņēmumiem (JEREMIE). Ja ES
kohēzijas politikas galvenais mērķis ir samazināt
būtiskās ekonomiskās, sociālās un
teritoriālās atšķirības, kas joprojām pastāv
Eiropas reģionos, kohēzijas politikai arī ir svarīga
nozīme, īstenojot “Eiropa 2020” mērķus visā ES; tādēļ,
atbalstot MVU konkurētspēju un inovācijas, tā
saskaņā ar struktūrfonda atbilstības noteikumiem
(piemēram, pierādīta sociālā un ekonomiskā
ietekme reģionā vai reģionālās inovācijas
ietekme) varētu sniegt ieguldījumu kosmosa projektu
finansēšanā un veicināt ar kosmosu saistītu pakalpojumu
izmantošanu. Kosmosa projekti varētu būtiski veicināt
pētniecību un inovācijas saistībā ar valsts vai
reģionu stratēģijām attiecībā uz lietpratīgu
specializāciju. 4.4. Lietderīgāk
izmantot iepirkuma politiku Vairākās Kosmosa padomes rezolūcijās ir
uzsvērta “vajadzība izveidot atbilstīgus ES instrumentus un
finansēšanas shēmas, ņemot vērā kosmosa nozares
specifiku”. Kosmosa nozarē iepirkums ir viens no daudziem veidiem, kā
sasniegt rūpniecības politikas mērķus. Iespējams, tas
ir vissvarīgākais veids, jo, tieši izmantojot iepirkumu,
lielākā daļa valsts finansējuma šajā nozarē tiek
novadīta rūpniecībai. Tādēļ ir jānosaka, vai
ar kosmosu saistītā iepirkuma pieeju ir iespējams uzlabot. Kosmosa nozare tāpat kā aizsardzības un drošības
nozare ir stratēģiska, un kosmosa sistēmu un lietojumu iepirkums
valsts vajadzībām šīm nozarēm ir līdzīgs, it
īpaši saistībā ar patstāvības aspektiem, valsts
drošības un drošuma aspektiem, kā arī saistībā ar
lielu un ilgtermiņa ieguldījumu nepieciešamību
pētniecības un attīstības posmā. Ir arī jāturpina
analizēt, kā ES direktīvas par publisko iepirkumu un iepirkumu
aizsardzības jomā[36]
ietekmē valstu un Eiropas kosmosa tirgus. ES iepirkumu pārvalda Finanšu regula un tās īstenošanas
noteikumi, kas atbilst PTO nolīgumam par publisko iepirkumu. Šie
instrumenti iemieso nediskriminācijas principu un nepieļauj
nekāda veida ģeogrāfisko efektu. Lai īstenotu savas
programmas, ES kā kosmosa nozares klientam ir jāizstrādā un
jānodrošina rūpniecībai ilgtermiņa un skaidra
institucionālā tirgus plānošana. Turklāt programmām,
kuras kopīgi finansē Komisija un EKA, ir jāīsteno
agrīnā koordinēšana, lai nodrošinātu netraucētu
pāreju no izstrādes posma uz operatīvo posmu. 4.5. Izveidot un īstenot
reālu Eiropas nesējraķešu politiku Ļoti būtiska ir ES autonomija stratēģiskās
nozarēs, piemēram, palaišanas pakalpojumu nozarē.
Tādēļ ES kosmosa rūpniecības politikai ir
jāīsteno šādi mērķi: i) nodrošināt uzticamu,
drošu, pieejamu un rentablu nesējraķešu sistēmu;
ii) izveidot nosacījumus, jo īpaši finanšu nosacījumus, kas
ir nepieciešami, lai stiprinātu neatkarīgu Eiropas piekļuvi
kosmosam saskaņā ar institucionālajām vajadzībām,
vienlaikus piedāvājot attīstītu Eiropas
nesējraķešu ekspluatācijas pārvaldību, lai
nodrošinātu finanšu efektivitāti lietotāju programmu
pārvaldībā. Institucionālajiem dalībniekiem ir jāizveido reāla
Eiropas nesējraķešu politika, kā tas ir citās valstīs,
kuras veic darbības kosmosā, lai izvairītos no
īstermiņa vai gadījuma lēmumu pieņemšanas, kas
varētu apdraudēt augstāko mērķu sasniegšanu. ES ir
jāapzinās, kādas ir politiskās likmes neatkarīgai
piekļuvei kosmosam, īstenojot tādas publiskās programmas
kā Galileo un Copernicus. Dalībvalstīm būtu
jāapsver iespēja uzņemties daļu sloga, pielāgojot savu
nesējraķešu iegādes politiku neatkarīgas piekļuves
mērķim un dodot ES iespēju sniegt savu ieguldījumu šā
mērķa sasniegšanā. Turklāt, lai nodrošinātu
ilgtspējīgu ekspluatēšanas finansēšanu, ir
jāattīstās visai nesējraķešu nozares
pārvaldībai, it īpaši attiecībā uz to
ekspluatāciju un nepieciešamajiem pasākumiem ražošanas
efektivitātes nodrošināšanai. 4.6. Nodrošināt ar kosmosu
saistītu darbību ilgtspēju Eiropā Tā kā palielinās atkarība no sistēmām un
pakalpojumiem, kas ir saistīti ar kosmosu, to ilgtspējīgas
darbības nodrošināšana kļūs aizvien
nozīmīgāka. Jebkurš kaut vai daļējs
pārrāvums kosmosa infrastruktūrā, kura veido pamatu virknei
pakalpojumu, varētu būtiski ietekmēt Eiropas iedzīvotāju
drošību un ekonomiskās darbības precīzu funkcionēšanu.
Tomēr kosmosa infrastruktūru aizvien vairāk apdraud sadursmes
riski, jo komerciāli visvairāk izmantotajās orbītās
palielinās satelītu skaits un kosmosa atkritumu daudzums. Lai mazinātu sadursmes risku, ir jāapzina un
jānovēro satelīti un kosmosa atkritumi,
jāreģistrē to pozīcijas un jāseko līdzi to
kustībai (trajektorijai), ja ir konstatēts iespējamas sadursmes
risks, lai satelīta pakalpojuma sniedzējus varētu
brīdināt, un tie satelītus varētu pārvietot. Šī
darbība ir pazīstama kā kosmosa novērošana un sekošana (SST).
Tā kā operatīvi SST pakalpojumi Eiropas līmenī
nepastāv, šobrīd Eiropas satelītu pakalpojumu sniedzēji
lielā mērā paļaujas uz ASV SST informāciju.
Eiropas Savienības dalībvalstīs vairākos Padomes
secinājumos ir uzsvērušas nepieciešamību nodrošināt
atbilstīgu SST spēju, lai uzlabotu SST
informācijas sniegšanu Eiropas līmenī. Saskaņā ar šiem
secinājumiem Komisija ir paredzējusi nākt klajā ar
priekšlikumu izveidot organizatorisku regulējumu Eiropas SST
pakalpojuma izveidei un darbībai sadarbībā ar
dalībvalstīm, izmantojot to esošos resursus un zinātību. 5. SECINĀJUMI Kosmosa rūpniecības politika atbalsta Eiropas gudras,
ilgtspējīgas un integrējošas ekonomikas izaugsmes
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tā ir
neatņemama rūpniecības politikas pamatiniciatīvas daļa,
kas aicina veidot Eiropas rūpniecības politiku, kura radītu
vislabāko vidi, lai saglabātu un attīstītu stipru,
konkurētspējīgu un daudzveidīgu rūpniecisko bāzi
Eiropā, uzlabotu nodarbinātību un zinātību
nozarē. Tomēr stratēģijā “Eiropa 2020” ir
arī atzīts, ka kosmosa politika veicina Eiropas rūpniecības
konkurētspēju arī ārpus kosmosa nozares robežām. PIELIKUMS Kosmosa rūpniecības
politikai paredzētie pasākumi 1. Pamatnosacījumu
uzlabošana 1.1. Tiesiskā regulējuma
uzlabošana pakalpojumu segmentam un ražošanas sektoram 1.1.1. Izstrādāt kosmosa jomas
tiesisko regulējumu, lai stiprinātu Eiropas kosmosa tirgu · Ierosināt likumdošanas instrumentu par privātu satelīta datu sagatavošanu un izplatīšanu. · Izvērtēt likumdošanas instrumenta iespēju saistībā ar noteiktiem aspektiem, kuri ietekmē vienota ar kosmosu saistīto produktu un pakalpojumu tirgus veidošanos, piemēram, apdrošināšanas pienākumu, ar kosmosu saistīto darbību un pakalpojumu reģistrēšanu un atļaujas saņemšanu, sankcijām, vides jautājumiem. 1.1.2. Uzraudzīt un uzlabot
eksporta kontroli un pārvadājumu sistēmas ES iekšienē · Uzraudzīt, kā 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīmu, un 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK par ES iekšienē veikto ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem ietekmē kosmosa nozari. 1.1.3. Nodrošināt spektra
pieejamību · Radiofrekvenču spektra politikas programmas ietvaros izpētīt, kā vislabāk ņemt vērā SatCom nākotnes spektra vajadzības. · Sniegt ieguldījumu nākamās ITU Pasaules radiosakaru konferences sagatavošanā, lai aizstāvētu ES intereses pasaules un reģionālo spektru piešķiršanas jomā. 1.1.4. Izpētīt, vai
darbības, kas saistītas ar komerciāliem lidojumiem kosmosā,
ir jāiekļauj tiesiskajā regulējumā · Uzsākt pētījumu, lai izvērtētu suborbitālo kosmosa lidojumu potenciālu ar mērķi noteikt, vai ir jāizstrādā regulatīva pieeja Eiropas līmenī. 1.2. Turpināt
standartizācijas procesu · Turpināt Eiropas standartu izstrādi kosmosa nozarei, balstoties uz darbu, ko aizsāka ECSS (Eiropas Sadarbība kosmosa standartizācijai) un trešais pilnvarojums CEN-CENELEC un ETSI. 1.3. Nodrošināt nepieciešamo
prasmju pieejamību · Izstrādāt un nodrošināt nozarei skaidru ilgtermiņa vīziju par institucionālo tirgu ES līmenī. · Veikt un atjaunināt piegādes ķēdes kartēšanu, lai nodrošinātu pareizo Eiropas neatkarības, zinātības un konkurētspējas līmeni. · Atbalstīt atbilstīgo prasmju attīstīšanu, kas īpaši nepieciešamas kosmosa nozarē, un veicināt sasvstarpēji atzītu akadēmisko, ar kosmosu saistīto kvalifikāciju izveidi Eiropā (uzsākt un koordinēt starp dalībvalstīm kosmosa akadēmiju izveidi). · Nākotnes pētniecības un izstrādes pamatprogrammās iekļaut īpaši paredzētu darbību, kurā daļa pētījumu būtu jāveic doktorantiem — kā šobrīd tas ir saistībā ar gaisa satiksmes pārvaldību. · Veicināt mūžizglītības programmu izstrādi, stiprinot sadarbību starp rūpniecību un universitātēm, it īpaši jaunizveidotajā ar satelītiem saistīto lietojumu jomā. · Vairot ES potenciālu piesaistīt ārvalstu pētniekus. 1.4. Atbalstīt Eiropas
rūpniecības piekļuvi globālajam tirgum · Analizēt dalībvalstu īstenotos pasākumus un paraugpraksi, lai atbalstītu piekļuvi starptautiskiem tirgiem. · Nodrošināt, ka tirdzniecības sarunās un ar tām saistītos komerciālajos līgumos tiek ņemtas vērā kosmosa nozares un Eiropas kosmosa rūpniecības īpašās iezīmes, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. 2. Atbalstīt
pētniecību un inovācijas 2.1. Veicināt Eiropas
konkurētspēju kosmosa jomā, it īpaši nodrošinot
patstāvību saistībā ar nozīmīgākajām
tehnoloģijām un vecinot inovāciju · Turpināt koordinēt Komisijas, kā arī dalībvalstu un EKA, un EDA centienus, lai apzinātu būtisku ar kosmosu saistītos komponentus un nodrošinātu to pieejamību. · Pārbaudīt, vai ir lietderīgi veicināt topošo Zemes novērošanas tirgu, izmantojot tādas iniciatīvas kā ilgtermiņa līgumi ar Zemes novērošanas nozari. · Veicināt uz ar kosmosu saistītu lietojumu izmantošanu ES politikā. · Atbalstīt informatīvas kampaņas, lai iespējamos lietotājus (pilsētas, reģionus, dažādas rūpniecības nozares utt.) informētu par potenciālajiem ar kosmosu saistītajiem lietojumiem, tādā veidā stimulējot to nepieciešamību pēc šādiem lietojumiem un ar ad hoc veicināšanas darbībām (piem., kuponi vietējām pašvaldībām un MVU) panākot, ka gala lietotāji pieņem jaunos pakalpojumus. · Atbalstīt rūpniecības inovāciju atbalsta pasākumu attīstīšanu ES, valstu un reģionālajā līmenī, īpaši pievēršoties MVU pakārtoto, ar satelītiem saistīto pakalpojumu nozarē. · Īstenot Komisijas GNSS rīcības plānu, lai, izmantojot EGNOS un Galileo, veicinātu navigācijas satelītu lietojumu attīstību un pieņemšanu. · Atbalstīt kosmosa tehnoloģijas savstarpējo papildināšanos ar citām nozarēm un līdzprojektus un blakusprojektus pētniecības un izstrādes, un inovāciju programmās. 2.2. Veicināt kosmosa tehnoloģiju
attīstību · Palielināt kosmosa pētniecības centienus, it īpaši saistībā ar progresīvām tehnoloģijām. · Atbalstīt tādu alternatīvu tehnoloģiju izstrādi, kuras atšķiras no konkurentu tehnoloģijām. · Veicināt pētniecības un izstrādes atbalstu rūpniecībai un kosmosa pētniecības organizācijām, tostarp pakārtoto pakalpojumu nozarei, un atbalstīt uz lietojumu orientētu pētniecības un izstrādes programmu izstrādi universitātēs saistībā ar kosmosa tehnoloģijām, un veicināt pāreju no prototipu veidošanas uz produktiem un tirgu. · Izvērtēt uzņemtu derīgo kravu saimniecisko izdevīgumu, lai izpētītu turpmākas institucionālas un zinātniskas lietošanas potenciālu un apzināt labākos veidus, kā risināt gaidāmos izaicinājumus, piemēram, juridiskos jautājumus, valdību/militārās prasības utt. · Izvērtēt citas rentablas palaišanas iespējas, lai, ieviešot jaunās tehnoloģijas, tās varētu izmēģināt. · Izmantot programmu “Apvārsnis 2020”, lai paātrinātu aizstājamo izejvielu, piemēram, to, kuras minētas REACH regulā, aizstājēju ieviešanu. 2.3. Stimulēt pilnīgu
kosmosa datu izmantošanu un inovatīvu lietojumu izstrādi · Nodrošināt plašāku pašreizējās un nākotnes misijās iegūto kosmosa datu izmantošanu zinātniskajā, publiskajā un komerciālajā jomā. 3. Paplašināt pieejamo
finanšu instrumentu klāstu un lietojumu · Izpētīt iespējas atvieglot piekļuvi finansēm, it īpaši MVU, veicinot inovatīvu finanšu instrumentu turpmāku attīstību un esošo instrumentu izmantošanu. · Mudināt dalībvalstis un reģionus vairāk izmantot struktūrfondus un inovatīvus finanšu instrumentus, lai veicinātu MVU inovatīvo ar satelītiem saistīto pakalpojumu attīstību. · Nodrošināt ES projekta obligāciju iniciatīvas tvēruma attiecināšanu arī uz kosmosa infrastruktūrām. 4. Lietderīgāk
izmantot iepirkumu politiku · Izstrādāt un nodrošināt rūpniecībai institucionālo tirgu skaidru ilgtermiņa plānošanu. · Analizēt, kādu ietekmi rada ES direktīvu par publisko iepirkumu un iepirkumu aizsardzības jomā īstenošana. · Programmām, kuras kopīgi finansē Komisija un EKA, veikt agrīnu koordinēšanu, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no izstrādes posma uz operatīvo posmu. 5. Izveidot un īstenot
reālu Eiropas nesējraķešu politiku · Sadarbībā ar citiem institucionālajiem dalībniekiem izveidot reālu Eiropas nesējraķešu politiku, kāda tā ir citām valstīm, kuras veic darbības kosmosā. 6. Atbalstīt Eiropas SST
pakalpojuma izveidi un darbību · Nodrošināt organizatorisku struktūru (pārvaldību), lai atbalstītu kosmosa novērošanas un sekošanas (SST) pakalpojuma izveidi un darbību Eiropas līmenī, balstoties uz esošajiem valstu resursiem un zinātību; definēt saistīto datu politiku, ņemot vērā valstu drošības intereses. [1] “EIROPA 2020 — Stratēģija gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM (2010) 2020. [2] COM(2010)614. [3] COM(2011)152. [4] Padomes
rezolūcija “Pamatnostādnes par Kosmosa papildu vērtību un
nozīmi Eiropas pilsoņu drošībai”, 18232/11, Brisele,
2011. gada 6. decembris, kurā ir secināts, “ka
rūpnieciskajā politikā kosmosa jomā būtu
jāņem vērā visu dalībvalstu kosmosa nozares specifika
un to ieinteresētība investēt līdzekļus kosmosa jomas
resursos, un tajā būtu jātiecas sasniegt šādus kopīgus
mērķus — atbalstīt Eiropas spējas izstrādāt,
projektēt, palaist, darbināt un ekspluatēt kosmosa
sistēmas, stiprināt Eiropas rūpniecības
konkurētspēju pašmāju un eksporta tirgos un sekmēt
konkurenci un līdzsvarotu attīstību, un Eiropas spēju
iesaisti”. Tajā ir arī uzsvērts, ka “jāizskata,
vai var būt vajadzīgi atbilstīgi Eiropas un starptautiska
mēroga pasākumi, lai garantētu kosmosa darbību, tostarp
Eiropas komercijas nozares veiktu darbību, ilgtspēju un ekonomisko
attīstību”. [5] COM(2012) 582,
galīgā redakcija, Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu
komitejai, Brisele, 10.10.2012. [6] The
Space Economy at a Glance 2007, ESAO. [7] NASA
2009. gada finanšu ziņojums, Euroconsult 2009, un ESA kosmosa
tehnoloģiju budžetu aprēķini par 2009. gadu. [8] Tomēr
ir jāatzīmē, ka būtiska daļa valsts resursu kosmosa
pētniecībai nāk nevis no NASA, bet tieši no citām
valsts aģentūrām. [9] Konkurētspējīgus
augsto tehnoloģiju produktus tirgū var izlaist ar
maksimālām izmaksām, jo institucionālās
programmās jau ir ņemtas vērā izstrādes izmaksas.
“Tirgus cena” tiek noteikta patvaļīgi, un tā ir saistīta ar
valsts stratēģiskajiem un politiskajiem mērķiem. [10] Ņemot
vērā ļoti nelielo palaišanu daudzumu visiem palaišanas
pakalpojumu sniedzējiem (Eiropas operatoram mazāk nekā desmit
palaišanas gadā), katra palaišanas reize ir ļoti svarīga, un
samazinājums par vairāk nekā vienu palaišanas reizi
noteiktā gadā apdraud apakšnozares pastāvēšanu un
ilgtermiņā arī Eiropas kosmosa nozari, kas varētu
atstāt graujošu iespaidu uz Eiropas stratēģisko neatkarību. [11] Piemēram,
atklātā jūrā satelīta sakaru pakalpojumi ir
vienīgā pieejamā iespēja. Turklāt pieejami
satelīta sakari varētu atbalstīt ES “zilās izaugsmes”
stratēģiju, kas paredzēta jūrniecības nozares
izaugsmes atbalstam. [12] Spektru
izmanto aizvien vairāk bezvadu ierīču no dažādām
nozarēm, sākot ar ierīcēm ar nelielu darbības
rādiusu, līdz elektronisko sakaru pakalpojumiem, piemēram,
satelīta sakaru un virszemes telesakaru pakalpojumiem. [13] Len
Jacobson, GNSS Markets and Applications (GNSS Technology and Applications),
Artech House Inc, 2007. [14] Komisijas
ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas satelītu
radionavigācijas programmu starpposma pārskats, COM(2011) 5,
galīgā redakcija, 18.1.2011. [15] Pētījums
Socioeconomic benefits analysis of GMESs, ko veica PriceWaterhouseCoopers
ir pieejams http://esamultimedia.esa.int/docs/GMES/261006_GMES_D10_final.pdf,
180. lpp. [16] Komisijas
ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas satelītu
radionavigācijas programmu starpposma pārskats, COM(2011)
5, galīgā redakcija, 18.1.2011. [17] “Neatkarība”
nozīmē to, ka visas nepieciešamās kosmosa tehnoloģijas
tiek izstrādātas Eiropā, savukārt “patstāvība”
nozīmē Eiropas iespēju brīvi, neierobežoti
piekļūt jebkurai nepieciešamai kosmosa tehnoloģijai. [18] Piemērs ir uz Galileo satelītu borta esošie
atompulksteņi, kas veido galveno derīgo kravu šādiem
satelītiem un kas Eiropā tiek ražoti ārpus ES esošā
valstī pie viena piegādātāja, kurš tos pārdod arī
Ķīnai un Indijai. [19] REACH
ir norādītas dažas sastāvdaļas un materiāli, kurus
izmanto kosmosā (piemēram, borta satelītos un
nesējraķetēs), un, ja ir iespējams, tiem ir vajadzīgi
aizstājēji. [20] Piemēram,
2007., 2008. un 2010. gada Kosmosa padome, 2011. gada
Konkurētspējas padome. [21] Ir vajadzīgs minimālais iestāžu finansētu palaišanu
apjoms, kā arī izstrādes programmas, jo bez tām
uzticamība vairs nebūtu pašsaprotama un nebūtu iespējams
saglabāt profesionālu prasmju bāzi. [22] Kuru
patiesais līmenis ir izvērtējams visā vērtības
ķēdē, sākot no valsts finansējuma izstrādes
posmā, valsts atbalsta ražošanas posmā vai palaišanas bāzei,
līdz priekšrokas došanai iekšzemes palaišanām un piekļuvei
tirgum. [23] Ierosinātās
iniciatīvas tiks noteiktas un īstenotas pilnīgā
saskaņā ar Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu, it īpaši
attiecībā uz situācijām, kurās būs iesaistīti
dalībvalstu līdzekļi. [24] ES GNSS
būs globāls segums. Prasības varētu iesniegt jebkurā
valstī vietējās tiesās saskaņā ar
piemērojamajiem vietējiem tiesību aktiem. ES gatavo regulu par
ES GNSS trešo pušu atbildību. Līdzīga apspriede ir notikusi UNIDROIT
(“Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts”)
aizgādībā saistībā ar visiem pakalpojumiem, ko
piedāvā GNSS. Apspriedes šajā forumā ir atliktas, lai,
iespējams, integrētu iniciatīvas, kas jāpieņem
reģionālā līmenī. [25] Padomes
2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido
ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīmu un
2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko
vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto
ražojumu sūtījumiem Kopienā. [26] Iepriekšējās
prasībās uzņēmumiem uzlikta būtisku
administratīvo slogu (saskaņā ar aplēsēm ietekmes
novērtējumā Direktīvai 2009/43/EK, ar ko vienkāršo
noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu
sūtījumiem ES iekšienē, sloga apjoms licences iegūšanai
bija 225 stundas). Tāpat tajās bija noteiktas ilgstošas
procedūras (līdz pat vairākiem mēnešiem), lai saņemtu
pārvadājumu vai eksporta licences. [27] Eiropas
Savienības divējāda lietojuma preču eksporta kontroles
sistēma – drošības un konkurētspējas nodrošināšana mainīgā
pasaulē, COM(2011) 393, galīgā redakcija. [28] Lai saņemtu licenci, suborbitālo lidmašīnu operatoriem
vienkārši ir jāinformē maksājošie klienti par
startēšanas un atgriešanās posma riskiem un jāiepazīstina
ar transportlīdzekļa tipa drošības dokumentāciju. Tad
pasažierim ir jāparaksta atruna, apliecinot, ka viņš apzinās
riskus. [29] Eiropas
Komisijas Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par trešo valstu
preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā
iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta
sarunas par Savienības preču un pakalpojumu piekļuvi trešo
valstu publiskā iepirkuma tirgiem, COM(2012) 124, galīgā
redakcija. [30] Piemēram, tirgus reprodukcija, publiskais iepirkums
pirmskomercializācijas posmā, kopas, dzīvās laboratorijas
un citi lietotāju virzīti inovāciju mehānismi. [31] COM(2011) 811. [32] Tas
attiecas uz komerciālo satelītu pieejamās jaudas izmantošanu,
lai izvietotu papildu retranslatorus, instrumentus vai citus ar kosmosu
saistītus vienumus. [33] Kopumā
REACH pievēršas atsevišķām vielām dažādos
sarakstos, kas saistīto ar konkrētiem procesiem. Daži no tiem,
piemēram, “Kandidātu saraksts” vai XIV pielikums (to vielu
saraksts, kurām ir nepieciešama atļauja), prasa tiešu
informāciju par izstrādājumiem (“sastāvdaļām”)
vai atļauju vielas lietošanai Eiropā. [34] Runa galvenokārt ir par diviem desmit gadu līgumiem, kurus
ASV valdība nesen noslēdza ar diviem komerciāliem satelīta
attēlveidošanas uzņēmumiem. [35] Sk.
COM(2011) 659, COM(2011) 660 un COM(2011) 662 par
“Eiropa 2020” projekta obligāciju iniciatīvu. [36] Direktīva 2004/18/EK
un Direktīva 2009/81/EK