52013DC0098

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Otrais vienkāršošanas progresa ziņojums daudzgadu finanšu shēmai 2014. – 2020. gadam

1.           Tuvojas izšķirošais brīdis

Eiropadomes sanāksmē 2013. gada 8. februārī panāktā politiskā vienošanās paver ceļu daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam pieņemšanai. Ir atlicis maz laika tiesību aktu pieņemšanai dažādām programmām daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Lai budžetu varētu izpildīt, sākoties nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014. gada 1. janvārī, ātri jānoslēdz iestāžu sarunas. Pieņemamajos regulatīvajos lēmumos pilnībā jāņem vērā un jānodrošina, lai daudzgadu finanšu shēmā plānotie resursi tiktu izlietoti visefektīvāk attiecībā uz Eiropas Savienības (turpmāk „ES”) pilsoņiem un uzņēmumiem.

Sarunās par nozaru finansējuma priekšlikumiem daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam ietvaros Komisija stingri ievēro savu apņemšanos vienkāršot finansējuma programmas un procedūras[1]. Vienkāršošanas mērķis ir atvieglot piekļuvi ES finansējumam un uzlabot ES politikas īstenošanu, saglabājot pienācīgu kontroles un ticamības līmeni. Šāda apņemšanās ir īpaši svarīga pašreizējā ekonomikas un finanšu situācijā, kad visi Eiropas Savienības izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai pieejamie resursi ir jāizmanto vislietderīgākajā veidā.

Eiropadome ir atzinusi vienkāršošanas svarīgumu, aicinot, ka „visos nozares tiesību aktos, kas attiecas uz nākamo DFS (..) būtu jāparedz būtiski elementi, kas sekmē vienkāršošanu un uzlabo atbildību un ES finansējuma izlietojuma efektivitāti”[2].

Šajā pašā jomā Padome nesen uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt vienkāršošanas centienus Eiropas un valstu līmenī[3], lai samazinātu noteikumu sarežģītību, kas, kā to atkārtoti norādījusi Eiropas Revīzijas palāta, ir viens no galvenajiem kļūdu cēloņiem.

Vienkāršošana ir stratēģisks jautājums: vienkāršāki noteikumi, mazāk apgrūtinošas un lētākas procedūras nozīmē labāku ES finansējuma kvalitāti, labākus rezultātus, plašāku un vieglāku pieeju ES finansējumam. Vārdu sakot – resursi ekonomikai, izaugsmei un nodarbinātībai.

Saskaņā ar Komisijas apņemšanos uzraudzīt un atbalstīt vienkāršošanas progresu sarunās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, šis paziņojums ir turpinājums pirmajam vienkāršošanas progresa ziņojumam, kas iesniegts 2012. gada septembrī[4]: tajā norādīti būtiskākie notikumi kopš tā laika, uzsvērti kritiskie jautājumi un norādīti turpmākie pasākumi ceļā uz vienkāršu un efektīvu ES finansējumu 2014.–2020. gadam.

Šā paziņojuma mērķis ir arī sniegt atskaites punktu un atbalstu Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij Īrijai, kas sāka darbu, izvirzot augstus mērķus un pievēršot īpašu uzmanību stabilitātei, nodarbinātībai un izaugsmei. Savā programmā Īrijas prezidentūra pauž apņēmību „cieši sadarboties ar partneriem, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu, lai iestāžu starpā panāktu vienošanos par dažādiem instrumentiem, kas ļautu ātri piešķirt finansējumu nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai. Minētie instrumenti veicinās ES pētniecības un inovāciju spējas, sekmēs kohēziju un veicinās stratēģiskos ieguldījumus mūsu sauszemes un ūdens dabas resursos”[5].

Vienkārši noteikumi un efektīvas procedūras ir būtiski elementi, lai panāktu paredzēto ES finansējuma ātru piešķiršanu.

Arī Eiropas Parlaments intensīvi strādā pie izdevumu programmām: lielākajā daļā nozaru ir sāktas neformālas trīspusējas sarunas ar Komisiju un Padomi. Eiropas Parlamenta referenti pašlaik apspriež grozījumus Komisijas priekšlikumos, lai par tiem varētu vienoties jau pirmajā lasījumā plenārsēdē. Tiesību aktu pieņemšana laikus ir nepieciešama, lai sāktu to īstenošanu 2014. gada sākumā, tādējādi nodrošinot ES finansējuma nepārtrauktību. Neraugoties uz centieniem un ievērojamiem panākumiem dažos jautājumos, sarunās bieži vien vienkāršošanai netiek veltīta pietiekama uzmanība: likumdevēji, šķiet, dod priekšroku citām prioritātēm pat tad, ja šo prioritāšu atzīšana pamataktā ietekmē pašas programmas attiecībā uz vienkāršību un pieejamību.

Vienkāršošana bieži paliek otrajā plānā.

Priekšsēdētājs Barrozu 2012. gada 20. septembrī nosūtīja vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulca kungam un amatā esošajam Padomes priekšsēdētājam Mavrojaņa (Mavroyiannis) kungam, atgādinot par vienkāršošanas svarīgo nozīmi un aicinot likumdevējas iestādes arī turpmāk sadarboties ar Komisiju attiecībā uz vienkāršošanu[6]. Šis aicinājums, šķiet, pagaidām nav devis cerēto rezultātu.

Eiropas Parlamenta un Padomes sadarbības ar Komisiju rezultātā ir gūti svarīgi panākumi dažos jautājumos: jaunās Finanšu regulas[7] apstiprināšana un nozaru programmu noteikumu saskaņošana ar Finanšu regulu. Eiropas Parlaments un Padome bija pretimnākoši attiecībā uz vienkāršošanas priekšlikumiem dažādās programmās šādos jautājumos: vienotā satvara definīcija, integrēšana, skaidri un saskaņoti attiecināmības noteikumi (un jo īpaši vienkāršotas izmaksas), e-pārvaldība, samērīgāka un efektīvāka kontrole. Precīzāk, likumdevējas iestādes bija pozitīvi noskaņotas attiecībā uz priekšlikumiem vienkāršot pārvaldību, jo īpaši dalībvalstīm, un vēlas ieviest papildu elastību šajā sakarā. Dažos gadījumos pārmērīga elastība un pielāgoti individuāli risinājumi, piemēram, kopējas lauksaimniecības politikas reformā (turpmāk „KLP”), kavētu vienkāršošanu. Turklāt likumdevējas iestādes paudušas vēlmi pastiprināt ex ante kontroli pār budžeta izpildi. Lai to panāktu, tās ir sarežģījušas tiesību aktu priekšlikumus, ieviešot precīzākus noteikumus, apgrūtinošas procedūras vai vienkārši atjaunojot finansēšanas programmu struktūru, kas bija paredzēta daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam. Šie papildinājumi padarīs izdevumu programmas grūti pieejamas iespējamajiem finansējuma saņēmējiem un apgrūtinās ES finansējuma apguvi. Šādas pieejas rezultātā tiktu ierobežota arī Komisijas elastība budžeta izpildē. Tas būtu pretrunā Komisijas pienākumam pilnā mērā uzņemties atbildību par budžeta izpildi, no vienas puses, un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas kompetencei, no otras puses.

Eiropadome aicināja likumdevējas iestādes ātri pieņemt finansēšanas programmas, ar ko īsteno daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tā, lai nodrošinātu šo programmu ieviešanu laikus no 2014. gada 1. janvāra. Tā atgādināja par “iestāžu un dalībvalstu kopīgo mērķi un atbildību vienkāršot finansēšanas noteikumus un procedūras”. Tā arī mudināja likumdevējas iestādes “vienoties par programmām, kas ir vienkāršākas un iezīmē skaidru administratīvā sloga samazināšanu publiskām iestādēm un saņēmējiem”[8].

Komisija uzskata, ka šajā progresa ziņojumā norādītie elementi atklāj ievērojamus šķēršļus vienkāršošanā un turpmāk minētie piemēri visskaidrāk liecina par vispārējām tendencēm. Šie atlikušie šķēršļi likumdevējām iestādēm būtu jānovērš pēdējā sarunu posmā, lai sasniegtu rezultātus, kas vislabāk atbilst ES finansējuma saņēmēju un visu pilsoņu vajadzībām.

2.           Vienkāršošanas modeļi: kritiskie jautājumi

2.1.        Vienkāršākas un pieejamākas ES finansējuma programmas

ES finansējuma vienkāršošanas pamatā ir vienkārši tiesību aktu teksti. Komisija ir ierosinājusi finansējuma programmas, kurās bieži vien apvienotas dažādas programmas, kas iepriekš ir sāktas vienā un tajā pašā politikas jomā, un kurās noteiktas vispārējas politikas prioritātes un mērķi un definēts programmas budžeta apjoms. Šādu vispārēju definīciju pamataktā mērķis ir paredzēt prioritātes un mērķus, kas ir pietiekami plaši visā ilgtermiņa finanšu periodā septiņu gadu garumā (2014.–2020. gadā). Lai ātri reaģētu uz mainīgajām politikas prioritātēm un ekonomikas/sociālajām vajadzībām minētajā periodā, Komisijas dienestiem, kas faktiski pārvaldīs finansējumu, ir piešķirta elastība: tie noteiks konkrētus mērķus, prioritātes un piešķirs attiecīgo finansējumu gada vai daudzgadu darba programmās saskaņā ar Finanšu regulu.

Šis vienkāršais, visaptverošais un elastīgais regulējums ir ticis apšaubīts, Eiropas Parlamentam un Padomei ierosinot dažas izmaiņas. Lai gan jauno finansēšanas programmu vienotā struktūra tiek saglabāta, likumdevējas iestādes bieži ievieš jaunas nozares un tēmas no iepriekšējām atsevišķām programmām un/vai pievieno daudz tehnisku detaļu.

Piemēram, programmā „Erasmus visiem”[9] Padome un Eiropas Parlaments ierosināja nodaļu par izglītību, mācībām un jaunatni sadalīt divās atsevišķās nodaļās, nemainot Komisijas priekšlikuma vispārējo struktūru. Taču mērķi ir formulēti gan programmu līmenī, gan konkrētās nodaļās/nozarēs, lai palielinātu dažādu nozaru un ar tām saistīto pasākumu redzamību. Turklāt Eiropas Parlaments ierosina piešķirt iepriekš noteiktu budžeta apjoma procentuālo daļu katrai nozarei.

Līdzīga tendence vērojama arī sarunās par Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu[10], kuras mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu inovatīviem pasākumiem, kas veicina ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, cīņu pret sociālo atstumtību un nabadzību un darba apstākļu uzlabošanu. Šajā programmā apvienotas trīs dažādas programmas un paplašināta to piemērošanas joma, lai nodrošinātu integrāciju un homogeniskumu sociālās politikas mērķu sasniegšanā. Finansēšanas virzieni atbilst jau esošajām programmām. Taču gan Eiropas Parlaments, gan Padome ierosina ieviest tematiskās sadaļas/jomas katrā virzienā un noteikt minimālo budžeta piešķīrumu katrā sadaļā, lai sadalītu visu programmas budžetu.

Patērētāju aizsardzības[11] programmā mērķu, apakšmērķu, atbalstāmo darbību un rādītāju, lai noteiktu šo mērķu sasniegšanas pakāpi, ir pārpārēm, un tos papildina vēl Eiropas parlamenta mēģinājums ieviest saistošu budžeta sadalījumu, kas atbilst šai detalizētajai struktūrai, tostarp tehniskās palīdzības maksimālo robežu. Attiecībā uz programmu „Veselība izaugsmei”[12] Eiropas Parlaments to ir papildinājis ar mērķiem, apakšmērķiem un atbalstāmajām darbībām, tādējādi sadrumstalojot ierobežoto programmas budžetu un vājinot tās galvenos aspektus un efektivitāti.

Attiecībā uz Eiropas struktūrfondiem un Eiropas Investīciju fondu (turpmāk “ESI fondi”)[13] Padome ir noraidījusi deleģēto aktu izmantošanu precīzāku nosacījumu noteikšanai saistībā ar finanšu instrumentu terminu definīcijām, noteikumiem un procedūrām. Tā rezultāts ir smagnējs un neelastīgs teksts, kas, ja tas tiks saglabāts, sarežģīs finanšu instrumentu izmantošanu. Tas ir pretrunā finanšu instrumentu svarīgajai nozīmei nākamajā daudzgadu finanšu shēmā un neatbilst Finanšu regulai, kurā līdzīgi elementi tika iekļauti deleģētajā aktā.

Tāpat ir jāizvairās no noteikumiem, kas kavē reālu ieguldījumu veikšanu un ESI fondu pareizu īstenošanu atbilstoši plānam, jo īpaši pašreizējos ekonomikas apstākļos.

Visbeidzot, ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja veikt tiesību aktā vai tā pielikumos iekļauto nebūtisko elementu izmaiņas ar deleģētajiem aktiem, lai izvairītos no neelastības budžeta izpildē (piemēram, tādās jomās kā ārējās attiecības[14], inovatīvi finanšu instrumenti un KLP). Jo īpaši Padome iebilst pret šādiem Komisijas priekšlikumiem, lai gan likumdevējām iestādēm ir pietiekamas pilnvaras iebilst pret deleģētajiem aktiem un pat atsaukt tos.

Šie piemēri liecina par tendenci saglabāt status quo un novirzīt ES finansējumu pa kanāliem, kas paredzēti tiesību akta tekstā: šāda tendence bieži saistās ar mēģinājumu noteikt konkrētas procentu likmes fondu piešķīrumam. Detalizēti noteikumi pamataktā patiešām uzlabo likumdevēju iestāžu budžeta izpildes ex ante kontroli. Taču šādi noteikumi piesātina finansēšanas programmu tekstu ar tehniskām detaļām un ierobežo nepieciešamo budžeta izpildes elastību, un tas nāk par ļaunu inovatīvām jomām un pārdomātākiem izdevumiem atbilstoši ekonomikas/sociālā konteksta izmaiņām gadu garumā. Šādā pieejā netiek pienācīgi ņemts vērā fakts, ka Eiropas Parlaments un Padome jebkurā gadījumā īsteno savas pilnvaras un pieņem lēmumus par galīgo budžeta līdzekļu piešķiršanu katru gadu.

Pārlieku daudz detalizētu un tehnisku noteikumu mazina budžeta pārvaldības elastību un padara pamataktus sarežģītākus. Tas padarītu ES finansējumu grūti pieejamu saņēmējiem, neelastīgu un neefektīvu. Tiktu arī apdraudēta Komisijas kā par ES budžeta pārvaldību atbildīgās iestādes loma. Šāds risks jānovērš, pārvarot šos klupšanas akmeņus nākamajos sarunu posmos.

2.2.        Cīņa par varu pār ES finansējumu: ja līdzekļu piešķiršana tiktu uzlabota?

2.2.1.     Deleģētie akti pretstatā īstenošanas aktiem

Sarunās par visām finansēšanas programmām radās institucionāls jautājums: Eiropas Parlamenta lūgums noteikt mērķus, prioritātes, finansējuma piešķīrumu un citus budžeta īstenošanas elementus deleģētajos aktos. Pašlaik šie elementi ietilpst gada/daudzgadu darba programmās, kas parasti ir Komisijas finansēšanas lēmumi. Komisija ir ierosinājusi, ka šos elementus, kas ietilpst darba programmu finansēšanas lēmumos (kuri ir skaidri budžeta īstenošanas akti), jāturpina definēt īstenošanas aktos. Padome atbalsta šādu nostāju. Tomēr Eiropas Parlaments vēlas vairāk iesaistīties šo elementu definēšanā.

Tādējādi ir divas alternatīvas iespējas, kas ir šādas.

– Darba programmu pieņemšana ar deleģētajiem aktiem. Šī iespēja no tiesiskā viedokļa nav pieņemama, jo tas būtu pretrunā Līgumu 290. un 291. pantam; tas mainītu iestāžu līdzsvaru un būtu pretrunā nesen pārskatītajai Finanšu regulai, kurā paredzēts, ka gada/daudzgadu darba programmas pieņem Komisija.

– Vidēja likumdošanas aktu slāņa ieviešana starp pamataktiem un darba programmām. Šāds jauns deleģēto aktu slānis plaši definētu finansēšanas elementus, lai tos turpmāk varētu īstenot darba programmās. Tādējādi rastos risks, ka programmu īstenošanas sākšana būtu kavēta, jo īpaši pirmajā finansēšanas gadā.

Sākotnējie Komisijas priekšlikumi ir juridiski pamatoti, un to mērķis ir nodrošināt efektīvu, elastīgu un lietderīgu ES finansējuma piešķiršanu, un minētās iezīmes ir galvenie kritēriji saņēmējiem un pilsoņiem.

2.2.2.     Komitoloģija

Padome mēģināja pastiprināt dalībvalstu īstenoto ex ante kontroli pār budžeta īstenošanu, pievienojot komitoloģijas procedūras jomās, kas nav paredzētas Komisijas priekšlikumos.

Piemēram, finansēšanas programmā pētniecībai un inovācijām “Apvārsnis 2020”[15] un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā[16] Padome ierosināja piemērot komiteju procedūras („komitoloģiju”)[17] projektu atlasei un atsevišķām juridiskajām saistībām, tostarp lēmumiem par piešķīrumiem[18]. Lēmumu par piešķīrumiem pieņemšana ir budžeta izpilde, kas ir Komisijas institucionālā prerogatīva. Turklāt šīs apgrūtinošās procedūras tiktu piemērotas drīzāk administratīviem lēmumiem, kas būtu jāpieņem deleģētajam kredītrīkotājam (t. i., Komisijas ģenerāldirektoram). Turklāt pieredze liecina, ka šādi lēmumi nav pretrunīgi. Komitoloģija padarītu šādu lēmumu pieņemšanu smagnēju, birokrātisku, lēnu un dārgu (sanāksmju izmaksas, tulkojumi utt.). Komitejas iejaukšanās neradītu pievienoto vērtību. Drīzāk tas paildzinātu laiku starp dotāciju lūgumu un parakstīšanu, tādējādi kavējot finansējuma piešķiršanu.

Padomes prezidentvalsts Īrija ir atzinusi, ka šīs divas programmas ir ļoti svarīgas[19]; izvairīšanās no apgrūtinošām un birokrātiskām procedūrām būtu šīs svarīgās nozīmes praktiska atzīšana, un tas veicinātu, ka šo programmu vērtība ES ekonomikā tiktu pilnībā attīstīta.

Padome ir ierosinājusi ieviest komiteju procedūras, pat neraugoties uz praktiskiem pierādījumiem pret to ieviešanu. Pieredze liecina, ka iekšlietu jomā ir svarīgi, lai finansējumu varētu ātri un elastīgi mobilizēt, lai efektīvi reaģētu uz neparedzētām situācijām, piemēram, pēkšņu vai ārkārtēju migrācijas spiedienu pie Savienības ārējām robežām, teroristu uzbrukumiem vai plaša mēroga kiberuzbrukumiem. Tādēļ Komisija ierosināja atsevišķu procedūru bez komitoloģijas, lai varētu pieņemt darba programmas attiecībā uz ārkārtas palīdzību. Padome pēc Apvienotās Karalistes lūguma tomēr ierosināja piemērot apgrūtinošu un laikietilpīgu pārbaudes procedūru.

Finansiāla palīdzība ārkārtas situācijās būtu jāsniedz ātri un efektīvi, to nevajadzētu noslogot ar apgrūtinošām procedūrām.

Turklāt Padome ierosināja ieviest klauzulu, kas liedz Komisijai rīkoties, ja attiecīgā komiteja nav sniegusi atzinumu. Šāda klauzula, kas varētu bloķēt ES finansējumu, daudzos gadījumos ir ieviesta bez pienācīga pamatojuma, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā[20], daudzos fondos iekšlietu jomā un uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmā (COSME)[21].

2.3.        Vienkārši atbilstības noteikumi: lielāka efektivitāte – mazāk kļūdu

2.3.1.     Vienota atmaksas likme un obligāta vienota netiešo izmaksu likme

Komisija ir ierosinājusi ievērojami vienkāršot ES finansējumu, ieviešot vienotu atmaksas likmi un obligātu vienotu netiešo izmaksu likmi. Vienota atmaksas likme tiktu piemērota visiem saņēmējiem vienas projekta darbības ietvaros, un vienota netiešo izmaksu likme tiktu piemērota visām darbībām un visu veidu dalībniekiem. Ar abiem pasākumiem tiktu novērsti sarežģīti aprēķini, ziņojumu sagatavošana un kļūdas. Šāds jauninājums ir īpaši nozīmīgs programmā “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas stratēģiskās nozīmes ES ekonomikā dēļ. Šī vienkāršošanas pasākuma mērķis ir arī atbrīvot laika un enerģijas resursus, ko var lietderīgāk izmantot pašam pasākumam. Revīzijas palāta savā 2012. gada 19. jūlija atzinumā Nr. 6/2012 apstiprināja šo radikāli vienkāršoto izmaksu finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas “varētu veicināt un paātrināt pieteikšanās procesu” un tā rezultātā “mazināsies pārkāpumu risks”. Tomēr sarunās šis ievērojamais vienkāršošanas elements tika apšaubīts: Eiropas Parlaments iebilda pret vienoto atmaksas likmi un vienotu netiešo izmaksu likmi. Tā vietā Eiropas Parlaments ierosina no jauna ieviest projekta dalībnieku veidu nošķiršanu. Padome ir ieviesusi izņēmumu attiecībā uz bezpeļņas juridiskajām personām.

Padomes prezidentvalsts Īrija atgādināja, ka viens no programmas „Apvārsnis 2020” pamatmērķiem ir vienkāršot visu finansējumu, ko ES pašlaik sniedz pētniecībai un inovācijām, ieviešot vienotu noteikumu kopumu. Tas arī atvieglošot pieteikuma iesniedzējiem finansējuma meklēšanu, un šāda pieeja nodrošināšot, ka programmā investētais finansējums tiks izmantos efektīvāk.[22]

Eiropadome iepriekš minētajos secinājumos uzsvērusi vienkāršošanas svarīgo nozīmi ES pētniecības, izglītības un inovāciju programmās, kas ievērojami un pakāpeniski nostiprinātu attiecīgās politikas jomas.

Vienota atmaksas likme un vienota netiešo izmaksu likme ir svarīgākie pētniecības un inovāciju finansēšanas vienkāršošanas elementi, kas atvieglos pieteikuma iesniedzējiem piekļuvi un palielinās izpildes efektivitāti.

2.3.2.     Projektu kvalitāte pretstatā piešķīrumiem valstīm

Attiecībā uz efektīvu izlietojumu Komisija arī koncentrējās uz projektu kvalitāti, kas ir galvenais kritērijs finansējuma piešķiršanai vides jomā programmas LIFE[23] ietvaros. Šo nodomu pavājina Padomes mēģinājums atkārtoti ieviest ES finansējuma indikatīvos piešķīrumus valstīm. Eiropas Parlaments atbalsta uz publisko reģistru balstītu sistēmu, lai novērtētu dalībvalstu sniegumu, kas varētu veicināt kapacitātes palielināšanas projektus: šādā pieejā tiek saglabāti psiholoģiskie stimuli piešķīrumiem valstīm.

Sarunu laikā Komisija daudzkārt norādīja uz faktiem, kas liecina, ka piešķīrumi valstīm nav sekmējuši projektu līdzsvarotāku sadalījumu. Pašreizējā plānošanas periodā piešķīrumi valstīm mazināja ES pievienoto vērtību un ietekmēja finansēto projektu vidējo kvalitāti.

Ir jāsaglabā projektu kvalitāte, kas ir galvenais ES finansējuma kritērijs: piešķīrumi valstīm negarantē projektu līdzsvarotāku sadalījumu. Tie drīzāk negatīvi ietekmē finansēto projektu vidējo kvalitāti.

2.3.3.     PVN izmaksu attiecināmība

Komisija ir ierosinājusi skaidru noteikumu: neatmaksājamās PVN izmaksas, kas radušās saistībā ar infrastruktūras projektiem ESI fondos un projektiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, nav attiecināmas. Šādu PVN izmaksu atlīdzināšanai būtu jāatvēl ievērojama daļa no šīm programmām paredzētā budžeta apjoma; šie līdzekļi tiks izlietoti efektīvāk, ja tos piešķirtu jaunu infrastruktūras projektu finansēšanai. Komisija pauž nožēlu, ka Eiropadomes nostāja ir saglabāt pašreizējo noteikumu par neatmaksājamo PVN izmaksu attiecināmību saistībā ar ESI fondu līdzekļiem un, 10 miljardiem euro, ko no Kohēzijas fonda pārvietos uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, jo šī pieeja ir radījusi tiesisko nenoteiktību pašreizējā plānošanas periodā.

Komisijas priekšlikums, kurā precizēti PVN attiecināmības noteikumi, ir svarīgs, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību finanšu plānošanā un pēc iespējas palielinātu ESI fondu izmantošanu izaugsmi veicinošos ieguldījumos.

3.           Turpmākā rīcība

Līdz nākamā plānošanas perioda sākumam ir atlikuši desmit mēneši: ir nepieciešams laiks jaunās paaudzes programmu sagatavošanai, jo īpaši dalītajā pārvaldībā. Eiropas Savienība nevar atļauties atlikt jauno programmu sākšanu – nozaru tiesību akti būtu steidzami jāsagatavo pēc iespējas ātrāk.

Iepriekš minētie piemēri liecina, ka sarunās ar Eiropas Parlamentu un Padomi pastāv kritiski jautājumi. Tas bieži vien ir saistīts ar atšķirīgām prioritātēm: stingrāka ex ante kontrole vai ietekme attiecībā uz budžeta izpildi, specifiski finansēšanas noteikumi un citas politikas prioritātes var būt pretrunā vienkāršošanai un efektīvam un ātram ES finanšu izlietojumam.

Taču vienkāršošana ir horizontāla prioritāte: tai sarunās ir jāpievērš galvenā uzmanība, lai uzlabotu ES finansējuma apguvi un kvalitāti un padarītu to vieglāk pieejamu saņēmējiem. Citām prioritātēm, kaut arī tās ir svarīgas, vienkāršošanu, kas atbilst finansējuma saņēmēju un pilsoņu pamatprasībām, nevajadzētu pārvērst pretējā procesā.

Šajā saistībā Komisija uzstāj, lai Eiropas Parlaments un Padome atkal pievērstos vienkāršošanai: tas nozīmē, ka tekstiem jābūt vispārīgiem un visaptverošiem, jāizvairās no apgrūtinošām procedūrām un jāparedz vienkārši finansēšanas noteikumi un kritēriji. Uzlabojumi ES fondu izlietojumā, kas ir panākami, atsākot iestāžu sadarbību vienkāršošanas jomā, ir ļoti būtiski tieši tagad, kad saskaņā ar kopīgām prioritātēm ir ļoti nepieciešami līdzekļi ekonomikai, izaugsmei un nodarbinātībai.

Tādēļ Komisija, stingri ievērojot savu apņemšanos, aicina Padomes prezidentvalsti Īriju un Eiropas Parlamentu nākamajā sarunu posmā galveno uzmanību pievērst vienkāršošanai, lai gūtu izšķirošus panākumus attiecībā uz pārdomātākiem izdevumiem.

Pielikums

progresa ziņojuma galvenie punkti visās politikas jomās

Vispārīgas piezīmes

Attiecībā uz lielāko daļu priekšlikumu jaunajām izdevumu programmām jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS 2014.-2020. gadam) ietvaros Padome un Eiropas Parlaments, sadarbojoties ar Komisiju, ir paveikuši būtisku darbu. Abi likumdevēji piekrīt tam, ka vienkāršošana ir būtiska horizontāla prioritāte. Pateicoties Eiropas Parlamenta un Padomes gatavībai sadarboties, ir gūti panākumi attiecībā uz dažiem jautājumiem, kas norādīti iepriekšējā progresa ziņojumā. Tomēr sarunu laikā Eiropas Parlaments un Padome vienkāršošanu bieži vien atstāj otrajā plānā, uzmanību pievēršot citām prioritātēm pat tad, ja tās apdraud vienkāršošanu. Kopš iepriekšējā progresa ziņojuma joprojām pastāv daži klupšanas akmeņi; turklāt ir radušās jaunas problēmas. Komisija ievēros savu apņemšanos attiecībā uz vienkāršošanu, sadarbosies ar Padomes prezidentvalsti Īriju un Eiropas Parlamentu un atbalstīs tos, lai nākamajos sarunu posmos galveno uzmanību pievērstu vienkāršošanai.

Temats || Jautājums* || Pirmais progresa ziņojums* || Atjauninājums

*Jauni jautājumi un teksts, kas pievienoti pirmā progresa ziņojuma pielikumam, ir pasvītroti.

Programmu skaita samazināšana || Saskaņotība starp kopīgajiem noteikumiem un nozarei raksturīgajiem noteiktumiem (Struktūrfondu – tagad ESI fondu – regulas 1. pants) (COM(2011) 615 galīgā redakcija) || Padomes priekšlikuma attiecībā uz Struktūrfondu regulu rezultātā var tikt pieņemtas vairākas atkāpes nozarei raksturīgajos noteikumos. Komisija uzskata, ka atkāpēm no kopīgajiem noteikumiem nozarei raksturīgajos noteikumos ir jābūt minimālām, citādi pastāv risks, ka paredzētā saskaņošana tiks apdraudēta, nozarei raksturīgajos noteikumos iekļaujot vairākas atkāpes. Šajā saistībā Komisija atbalsta Apvienotās Karalistes paziņojumu censties lielākā mērā saskaņot noteikumus par fondiem, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars. || Vēl nav atrisināts: notiek diskusijas, lai panāktu kopīgu nostāju.

FISCUS programma (COM(2011) 706 galīgā redakcija) || Padome un Eiropas Parlaments ierosināja sadalīt Komisijas ierosināto integrēto programmu muitas un nodokļu jomā. Komisija uzskata, ka integrēta FISCUS programma nodrošinātu būtisku vienkāršošanu, palielinātu sinerģiju un saglabātu īstenošanas kārtības saskaņotību, neietekmējot abu nozaru atšķirīgās iezīmes. || Programma ir sadalīta divās atsevišķās programmās: FISCALIS 2020 un MUITA 2020

Vienots nozares satvars || Rīcības kodekss (ESI fondu 5. pants) || Ja Padome svītros rīcības kodeksu, mazināsies daudzlīmeņu pārvaldības pieejas lietderīgums, kas paredzēta, lai palielinātu kohēzijas politikas efektivitāti. || Likumdevējas iestādes atjaunoja rīcības kodeksu.

Vienots stratēģiskais satvars (ESI fondu 12. pants) || Padome un Parlaments ir noraidījuši vienotā stratēģiskā satvara nebūtisko elementu definēšanu deleģētā aktā. Tie ierosina šos elementus iekļaut leģislatīvā akta pielikumā. Komisija ir piekritusi piemērot šo pieeju, taču uzstāj, lai tā tiktu pilnvarota pieņemt deleģētu aktu nolūkā papildināt un grozīt pielikumu ar vienotā stratēģiskā satvara tehniskāka rakstura nebūtiskiem elementiem. Tas ir nepieciešams, lai pieļautu zināmu elastību attiecīgo elementu pielāgošanā tā, lai tiktu ņemta vērā praktiskā pieredze. || Komisija ir iesniegusi grozītu priekšlikumu, lai iekļautu vienotu stratēģisko satvaru tiesību akta pielikumā, kaut gan tā uzskata, ka šis satvars attiecas uz tiesību akta nebūtiskiem elementiem. Padome joprojām iebilst pret deleģētajiem aktiem, lai pielikumā ieviestu dažus papildu tehniskos elementus un grozītu pielikumā ietvertos tehniskos elementus.

Kopīgi noteikumi ārējām darbībām paredzētiem finanšu instrumentiem (COM(2011) 842 galīgā redakcija) || Padome un Eiropas Parlamenta referenti vēlas dažas regulas par kopīgajiem īstenošanas noteikumiem daļas, ko piemēro visiem ārējām darbībām paredzētajiem finanšu instrumentiem, iekļaut nozarei raksturīgos ārējām darbībām paredzētajos finanšu instrumentos. Komisija turpinās darbu, lai saglabātu Īstenošanas regulas integritāti, tajā pašā laikā nodrošinot pareizu juridisko pieeju. || Jautājums nav atrisināts.

Kohēzijas politikas prioritāro virzienu definēšana (ESI fondu 87. pants) || Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka dažādu tematisko mērķu ieguldījumu prioritātes vienas programmas ietvaros var pēc izvēles kombinēt. Prezidentvalsts ar Eiropas Parlamenta atbalstu atļauj vairāku fondu prioritāros virzienus un vairāku reģionu kategoriju prioritāros virzienus, nepieprasot pilnīgu informāciju par katru fondu un reģionu kategoriju. || Jautājums nav atrisināts: Komisija uzskata, ka tas mazina koncentrēšanos (uz rezultātu vērsta pieeja) un sarežģī īstenošanu. Tas arī rada tiesisko nenoteiktību, jo šādām iespējām nepieciešams pielāgot daudzas tiesību normas.

Vispārējais noteikums par dalībvalstu tehnisko palīdzību (ESI fondu 109. pants) || || Padome ir ierosinājusi pasākumus, kas ietver vispārējo noteikumu attiecībā uz tehniskās palīdzības piešķīruma maksimālo robežu un daudzas atkāpes, kuras lielā mērā atceļ vispārējo noteikumu un rada grūtības interpretācijā. Jautājums nav atrisināts: Komisija uzskata, ka daudzie Padomes ieviestie noteikumi un atkāpes ļoti sarežģī pārvaldību.

Viena maksājumu aģentūra KLP (7. pants horizontālajā KLP regulā) (COM(2011) 625 galīgā redakcija 2) || Padomes prezidentvalsts ierosina maksājumu aģentūru skaitu katrā dalībvalstī samazināt līdz "nepieciešamajam minimumam". Komisija ir ierosinājusi katrā dalībvalstī vai reģionā samazināt maksājumu aģentūru skaitu līdz vienai, lai nodrošinātu KLP pārvaldības turpmāku saskaņošanu un vienkāršošanu, proti, samazinot administratīvo slogu un uzlabojot revīzijas efektivitāti. || Jautājums nav atrisināts: Komisijai Padomes priekšlikuma apstiprināšana būtu zaudēta iespēja vienkāršot pārvaldību un samazināt administratīvās izmaksas.

Viena koordinācijas valsts aģentūra programmā "Erasmus visiem" (21. pants) (COM(2011) 788 galīgā redakcija) || Komisijas priekšlikumu vienai valsts aģentūrai katrā dalībvalstī apšauba Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja. Komisija nepiekrīt šai pieejai, kas atspoguļo pašreizējo juridisko situāciju, jo tā samazinātu ES fondu elastīgu izmantošanu dalībvalstīs un nozīmētu papildu administratīvo darbu un izmaksas. || Jautājums nav atrisināts: Padome un EP Kultūras un izglītības komiteja ir ieviesušas iespēju, ka saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi var pastāvēt vairāk nekā viena valsts aģentūra.

|| Trīs nozares vienā kopīgā instrumentā "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā" (COM(2011) 665 galīgā redakcija 2) ||  Padome savā 2012. gada 7. jūnija daļējā vispārējā pieejā atbalstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta integrēto pieeju. Parlaments, kurā kopīgajā TRAN-ITRE komitejā šo jautājumu izskata, rāda plašu atbalstu šim instrumentam. || Padome un Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja ir pieņēmušas Komisijas ierosināto vienoto struktūru.

Sinerģija un integrēta pieeja || Tiešo maksājumu ekoloģiskais komponents KLP (Tiešo maksājumu regulas 29.-33. pants) (COM(2011) 625 galīgā redakcija) (Horizontālās regulas 65. pants) (COM(2011) 628 galīgā redakcija) || Padomē parādās tendences, kas draud vājināt Komisijas priekšlikumus. Gan Padome, gan referents Eiropas Parlamentā ir ierosinājuši grozījumus, kuru mērķis ir ierobežot videi labvēlīgas prakses prasību darbības jomu, piemēram, palielinot robežvērtības un paplašinot definīcijas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta referenta ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā horizontālajai KLP regulai videi labvēlīgas prakses prasību neizpildīšana nedrīkst ietekmēt tiešos pamatmaksājumus. Tādā gadījumā lauksaimnieku videi labvēlīga prakse būtu de facto brīvprātīga. Lai arī par dažiem Komisijas tehnisko priekšlikumu pielāgojumiem var diskutēt, mehānismiem videi labvēlīgai praksei jāpaliek ticamiem, lai nodrošinātu, ka tiek panākts mērķis piesaistīt 30 % no tiešajiem maksājumiem videi un klimatam labvēlīgas prakses īstenošanai. || Jautājums nav atrisināts: pārskatītajā prezidentvalsts tekstā ir paredzēts daudz dažādu atkāpju, izņēmumu, apstiprināšanas procedūru, ekoloģiski nozīmīgu platību novērtējumu u.c., kuru mērķis ir ierobežot videi labvēlīgas prakses prasību darbības jomu un ietekmi. Kaut gan izņēmumi / īpaši gadījumi mazinātu lauksaimnieku izmaksas atbilstības nodrošināšanai, tie radītu papildu sarežģītību tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz ES publisko līdzekļu pareiza izlietojuma pārvaldību un kontroli, un mazinātu videi labvēlīgas prakses ietekmi uz vidi un efektivitāti. Saskaņā ar grozījumiem, ko pieņēma EP komiteja COMAGRI, atbalsta samazināšana noteikumu neievērošanas gadījumā jāattiecina tikai uz maksājumiem par videi labvēlīgu praksi, nesamazinot citus tiešos maksājumus. Turklāt saskaņā ar komitejas COMAGRI grozījumiem, uz videi labvēlīgu praksi nav jāattiecina pamatscenārijs lauksaimniecības, vides, klimata pasākumiem lauku attīstības jomā. Tas nozīmē, ka ELFLA finansējumu varētu izmantot lauksaimniecības praksei, uz ko jau attiecas maksājumi par videi labvēlīgu praksi (“dubulta finansēšana"). Eiropadome atbalstīja Komisijas pieeju attiecībā uz videi labvēlīgu praksi un 30 % no valsts maksimālās vērtības noteikšanu videi labvēlīgai praksei. Tā atzina nepieciešamību skaidri paredzēt elastību dalībvalstīm attiecībā uz pasākumu izvēli. Komisija atzīst, ka elastība ir nepieciešama, taču iebilst pret katrai valstij pielāgotu pieeju un daudzām atkāpēm, kas sarežģītu īstenošanu.

Horizontālo principu iekļaušana (ESI fondu 7., 8. ,48. un 87. pants) || Padome un Parlaments atbalsta šādu horizontālo principu pastiprinātu iekļaušanu: vienlīdzīga attieksme, nediskriminācija, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas. Taču Padomes priekšlikums ļaut dalībvalstīm izvērtēt šo principu nozīmi darbības programmās mazinātu iekļaušanu. || Padome un Eiropas Parlaments vienojās par pieeju, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir tiesības izlemt, vai horizontālais princips ir svarīgs konkrētā darbības programmā kohēzijas politikas ietvaros, bet šim novērtējumam jābūt pienācīgi pamatotam. Komisija šai pieejai nepiekrīt.

KLP - Lauku attīstības programma (COM(2011) 627 galīgā redakcija) || || Jautājumi nav atrisināti. Padomes prezidentvalsts ir ierosinājusi izslēgt ELFLA no ESI fondos paredzēto vispārējo ex ante nosacījumu darbības jomas. Tā rezultātā noteikumu svarīguma novērtēšanu varētu veikt atšķirīgos veidos, tādējādi mazinātos ES fondu izlietojuma efektivitāte un lietderīgums. EP komiteja COMAGRI un Padomes prezidentvalsts ierosināja atļaut dalībvalstīm vienlaikus iesniegt valsts un reģionālās programmas. Tā rezultātā pārvaldība varētu kļūt pārāk sarežģīta un varētu rasties problēmas finansiālā jomā.

KLP – vienota tirgu kopīgā organizācija (turpmāk “vienota TKO”) (COM(2011) 626) || || Grozījumos, ko pieņēmusi EP COMAGRI komiteja, ir saglabāta vai paplašināta konkrētu mazsvarīgu vai novecojušu tirgus instrumentu piemērošana un pievienoti jauni tirgus regulēšanas rīki. Tas nozīmē, ka tirgus dalībnieku un valsts pārvaldes iestāžu administratīvās izmaksas un slogs vai nu saglabāsies, vai arī palielināsies.

Skaidri prioritārie mērķi un rādītāji (orientēti uz rezultātiem) || Minimālais piešķīrums ESF (ESI fondu 84. pants) || Padomes nostāja Struktūrfondu regulā svītrot minimālo piešķīrumu Eiropas Sociālajam fondam (ESF) vājinātu uzmanību, kāda tiek pievērsta stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajām prioritātēm izaugsmei un nodarbinātībai. Komisija uzsver, ka ir nepieciešams, lai ESF būtu paredzams budžets ar minimālu kohēzijas politikas investīciju daļu. Tam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu vajadzīgo ieguldījumu līmeni cilvēkresursos nolūkā sasniegt vērienīgus mērķus nodarbinātības jomā, jo īpaši, ņemot vērā vajadzību samazināt bezdarba, jo īpaši jauniešu bezdarba, līmeni, un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas Parlamenta Nodarbinātības komiteja stingri atbalsta visus iepriekšminētos Komisijas priekšlikumus. || Par šo jautājumu turpinās sarunas. Eiropas Parlaments atbalsta Komisijas priekšlikumu un iesniedza grozījumus, lai palielinātu elastību starp reģioniem. To Komisija varētu akceptēt. Eiropadome ir uzsvērusi, ka cilvēkkapitāla attīstībai tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, izmantojot atbilstošu ESF daļu kohēzijas politikā.

|| Pamata infrastruktūru finansēšana vairāk attīstītos reģionos (ERAF 5. pants) || Padome ierosina padarīt iespējamu pamata infrastruktūru finansēšanu vides, transporta un IKT jomā attīstītākos reģionos. Komisija uzskata, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros pieejamo mazo summu izmantošana attīstītākos reģionos, kuri jau ir labi nodrošināti, sniegtu mazu saimniecisko labumu. Šie līdzekļi tiek daudz efektīvāk izlietoti, lai tieši sekmētu izaugsmi un nodarbinātību mazāk attīstītajos reģionos, kuriem ir nepieciešama palīdzība. || Jautājums nav atrisināts. Padome un Eiropas Parlaments, šķiet, ir panākuši vispārīgu vienošanos.

|| Tematiskā koncentrācija ESF (ESF 4. pants) (COM(2011) 607 galīgā redakcija 2) || Padome ierosina mainīt Eiropas Sociālā fonda (ESF) koncentrācijas mehānismu attiecībā uz mērķi veicināt sociālo iekļautību un nabadzības apkarošanu. Padomes ierosinātā atkāpe, saskaņā ar kuru ERAF summas var skaitīt attiecībā pret 20 % mērķi no ESF, kas piešķirts šim tematiskajam mērķim, koncentrācijas mehānismu padarītu par nebūtisku. ERAF summas vien, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, varētu veidot 20 % no ESF resursiem. || Jautājums nav atrisināts. Eiropas Parlaments stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu.

|| Izpildes rādītāju sistēma ESI fondos (20. pants un I pielikums ESI fondos) || Padome ir ieviesusi izmaiņas, lai dalībvalstīm sniegtu lielāku elastību un pietiekamus aizsardzības pasākumus nolūkā mazināt bailes attiecībā uz negatīviem stimuliem (maksājumu pārtraukšana un finanšu korekcijas). Komisija var piekrist šiem priekšlikumiem, bet tā atsakās svītrot vai mazināt negatīvos stimulus, lai atturētu no sliktiem rezultātiem un nereālistisku mērķu noteikšanas. || Padome daļēji piekrīt Komisijas priekšlikumam. Eiropas Parlaments iebilst pret Komisijas priekšlikumu piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad lielā mērā nav sasniegti nospraustie mērķi.

|| Jauni mērķi un rādītāji || Tas ir horizontāls jautājums. Daudzos Komisijas priekšlikumos Eiropas Parlamenta referenti un dažreiz Padome ierosina pievienot daudzus precīzi formulētus mērķus un jaunus rādītājus, kuri nav tik būtiski vai nav tik konkrēti, tādējādi mazinot rezultātiem pievērsto uzmanību. || Jautājums nav atrisināts. Nozaru programmu attīstības piemērus skatīt turpmāk.

|| Programma "Erasmus visiem" (4., 5. un 11. pants COM (2011) 788 galīgā redakcija) || Padomes daļēji vispārējā pieejā visi rādītāji ir svītroti. Padome ierosina rādītājus definēt īstenošanas aktā. Šāda pieeja nesaskan ar pārējās programmās piemēroto pieeju. Rādītāji parasti ir leģislatīvo aktu komponents, vai arī tie ir jādefinē deleģētajos aktos. || Rādītāji joprojām ir neatrisināts jautājums starp Eiropas Parlamentu un Padomi, jo Padome tos ir svītrojusi no juridiskā pamata. EP Kultūras un izglītības komiteja ierosināja iekļaut rādītājus tiesību akta pielikumā, kas būtu grozāms ar deleģēto aktu. Attiecībā uz mērķiem EP Kultūras un izglītības komiteja ir pievienojusi papildu mērķus, kas savā starpā ne vienmēr ir saskaņoti un rada papildus sarežģītību.

|| Programma "Radošā Eiropa" (14. pants, COM(2011) 785 galīgā redakcija) || Padome ierosina rādītājus definēt īstenošanas aktā. Šāda pieeja nesaskan ar pārējās programmās piemēroto pieeju. Programmas vispārējie rādītāji kopumā ir leģislatīvo aktu komponents. Tādēļ pamata rādītāji ir noteikti pašā leģislatīvajā tekstā, un tos var precizēt deleģētajos aktos. || Jautājums nav atrisināts. Komisija patur spēkā savu iebildumu pret īstenošanas aktu izmantošanu, jo tiem trūkst nepieciešamās pamanāmības un pārredzamības, kas ir pamatelementi, lai nodrošinātu ieinteresēto personu pilnīgu informētību.

|| Veselības aizsardzības programma (2. un 7. pants COM (2011) 709 galīgā redakcija) || Programmas mērķis un rādītāji ir kļuvuši daudz plašāki un mazāk orientēti uz rezultātiem, un kā tādiem tiem pietrūkst tiešas saiknes ar programmas finansiālajām un darbības iespējām. Padomes vispārējā pieejā pieņemtais lēmums tā dēvētajām "kopīgajām darbībām" starp dalībvalstīm (skatīt turpmāk) līdzfinansējuma likmi palielināt līdz 80 % un pretrunīgā aptverto mērķu paplašināšana sekmē programmas ietekmes iespējamo mazināšanu, jo finansēt varēs mazāku skaitu darbību. || Jautājums nav atrisināts: Padome joprojām ierosina palielināt līdzfinansējumu visām dalībvalstīm; Komisija ierosināja attiecināt to tikai uz dalībvalstīm, kuru NKI ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja, lai palielinātu šo dalībvalstu līdzdalību „kopīgajās darbībās” un ņemtu vērā šīs programmas mazo budžetu.

|| Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) (6. pants, COM(2011) 804 galīgā redakcija) || Padome ir pievienojusi jaunas prioritātes – jo īpaši atsauces uz apstrādi iekļaušana samazinātu efektivitāti, ņemot vērā programmas nelielo apmēru salīdzinājumā ar citiem strukturāliem instrumentiem. EJZF priekšlikumā galvenā uzmanība būtu jāpievērš galvenajām jomām zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs. || Padome saglabā savu nostāju.

Elastīgas lēmumu pieņemšanas procedūras || Pilnvaru deleģēšanas Komisijai svītrošana vai ierobežošana, piemēram: 1. kohēzijas politikā Padome kritērijus vadošo iestāžu iecelšanai ir iekļāvusi tiesību aktā (turpretī EJZF un ELFLA Padome ir akceptējušas deleģētos aktus); 2. ESI fondos Padome ir noraidījusi deleģētos aktus saistībā ar vienotu stratēģisko satvaru; 3. LIFE programmā (attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara kritērijiem), programmā „Apvārsnis 2020” (attiecībā uz snieguma rādītājiem un daļēji attiecībā uz piekļuvi finansējumam). Padome vēlas ierobežot arī Komisijas pilnvaras grozīt pat tehniskus pielikumus deleģēto aktu veidā, piemēram, RELEX, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (finanšu instrumenti). Turklāt RELEX finanšu instrumentos Padome ir būtiski ierobežojusi Komisijas priekšlikumos ieviesto elastību attiecībā uz nepiešķirto līdzekļu izlietojumu, nebūtiskām izmaiņām plānošanas dokumentos un finansēšanas lēmumos un robežvērtībām komitoloģijas piemērošanai. || Runa ir par horizontāliem jautājumiem, kas ir skarti daudzās Padomes un Eiropas Parlamenta ierosinātajās izmaiņās Komisijas priekšlikumos. Padome un dažos gadījumos Eiropas Parlaments ir ierosinājuši svītrot vai ierobežot Komisijai piešķirto pilnvaru darbības jomu attiecībā uz deleģētu aktu pieņemšanu leģislatīvo aktu nebūtiskiem elementiem; tie šos elementus ir ierosinājuši iekļaut leģislatīvajos aktos. Šī pieeja paredz pārāk daudzu tehnisko detaļu iekļaušanu leģislatīvajos tekstos, kas apgrūtina tekstu lasāmību un dara tos grūti saprotamus ieinteresētajām personām, kā arī ierobežo darbības pārvaldības elastību, kāda nepieciešama ES fondu pareizai un efektīvai finanšu pārvaldībai, vai ietver ilgstošas lēmumu pieņemšanas procedūras. Darbību elastība ir īpaši svarīga RELEX finanšu instrumentos, ņemot vērā, ka notikumus šajā jomā nevar paredzēt un jāspēj ātri reaģēt. Atkarībā no sarunu par deleģētajiem aktiem rezultāta elastības trūkums lēmumu pieņemšanā varētu padarīt ES darbību neefektīvu. || Komisija saglabāja savu nostāju pieņemt vai grozīt nebūtiskus elementus ar deleģētajiem aktiem. Jo īpaši Komisija uzskata, ka vajadzētu būt iespējai grozīt pielikumus par tehniskiem jautājumiem ar deleģētiem aktiem, un tas, ka likumdevējām iestādēm ir iespējas celt iebildumus, sniedz tām nepieciešamo drošību.

Deleģētie akti pretstatā īstenošanas aktiem || Padome daudzos gadījumos, jo īpaši dalītās pārvaldības jomās (KLP, kohēzijas politika, Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, fondi iekšlietu jomā), ir ierosinājusi deleģētos aktus pārvērst īstenošanas aktos, kas nodrošinātu dalībvalstu kontroles tiesības (piemērojot komiteju procedūru). Tas rada jautājumus par to aktu darbības jomu un būtību, uz kuriem attiecas Līguma (LESD) 290. un 291. pants, un būtiski ietekmē iestāžu sistēmu. Savukārt Eiropas Parlaments bieži ierosina īstenošanas aktus pārvērst deleģētajos aktos, kas to nostāda vienādā pozīcijā ar Padomi. Šādi priekšlikumi ir pilnībā nepiemēroti attiecībā uz gada darba programmām, kas ir ātri jāpieņem un pēc tam jāpielāgo, lai varētu laikus reaģēt uz notikumu attīstību un varētu efektīvi īstenot programmas. Šādi deleģētie akti būtu pretrunā Līgumam un ievērojami kavētu praktisko īstenošanu un pagarinātu finansējuma piešķiršanas un izmaksas termiņu. Tie arī būtu pilnībā nepiemēroti plānošanas dokumentiem saistībā ar Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta instrumentiem, kuri vairumā gadījumu jāapspriež un jāsaskaņo ar saņēmējām trešām valstīm. Jāatgādina, ka plānošanas dokumenti ir paredzēti attiecīgo tiesību aktu īstenošanai, nevis regulēšanai, un līdz ar to tiem trūkst visu juridisko iezīmju (t.i., vispārēju un saistošu noteikumu izstrāde ES tiesību sistēmā), kādas ir nepieciešamas "deleģētam aktam". || Jautājums nav atrisināts. Jautājums nav atrisināts. EP pašlaik ir ierosinājis lielākajā daļā nozaru programmu īstenošanas aktus aizstāt ar deleģētajiem aktiem plānošanas dokumentiem vai to daļām.

Komisijas budžeta pilnvaru ierobežojumi || Padome un daudzos gadījumos Eiropas Parlaments ierosina budžetu papildus iedalīt apakšapjomos dažādām aktivitātēm un/vai darbībām un programmu tehniskajai palīdzībai un to noteikt leģislatīvo aktu līmenī. Šādi priekšlikumi ierobežo Komisijas spēju pārvaldīt budžetu, jo tie liedz darbības elastību, kāda ir nepieciešama pareizai budžeta pārvaldībai ikdienā. Tie ir pilnībā nepiemēroti programmām ar mazu finansējumu un ir nesamērīgi neelastīgi gada darba programmām. || Jautājums nav atrisināts. Precīzs budžeta sadalījums, kas bieži atbilst to iepriekšējo programmu struktūrai, kuras tagad ir apvienotas, vai kas iezīmē budžeta daļas vai pārnes tiesību akta finanšu pārskata elementus pašā tiesību akta tekstā, vērojams jo īpaši šādās programmās. 1. Programma "Erasmus visiem" 2. Patērētāju aizsardzības programma 3. Programma "Veselība izaugsmei" 4. Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma 5. Programma „Apvārsnis 2020” 6. Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME) 7. Galileo

ETS (20. pants, COM(2011) 610 galīgā redakcija) || Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) gadījumā Padome ir ierosinājusi, ka pārvaldības iestādes un sertifikācijas iestādes funkciju apvienošanai ir jābūt izvēles opcijai. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un paliek pie uzskata, ka šādai apvienošanai ir jābūt obligātai, lai nodrošinātu samērīgas pārvaldības struktūras salīdzinoši mazām programmām Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros un izvairītos no pienākumu dublēšanās. || Jautājums nav atrisināts.

Komitoloģija || Padomes pievienotās komitoloģijas procedūras, kas nav paredzētas Komisijas priekšlikumos (piemēri): 1. projektu atlase un atsevišķas juridiskajās saistības (tostarp lēmumi par piešķīrumiem): Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, „Apvārsnis 2020”; 2. darba programmas attiecībā uz ārkārtas palīdzību (fondi iekšlietu jomā). Vēl apgrūtinošākas komitoloģijas procedūras nekā Komisijas priekšlikumos. 3. Klauzula „nav atzinuma – nav akta” (piemēri): fondi iekšlietu jomā COSME, KLP; 4. Konsultēšanās komitejas procedūra vairākās jomās ir aizstāta ar stingrāko pārbaudes procedūru (piemēri): struktūrfondi, KLP, „Apvārsnis 2020”. || || Jautājums nav atrisināts.

Noteikumi par attiecināmajām izmaksām || Projektu kvalitāte pretstatā piešķīrumiem valstīm (programma LIFE) || || Jautājums nav atrisināts: Komisija ierosina piešķirt finansējumu, pamatojoties vienīgi uz projektu kvalitāti. Padome vēlas no jauna ieviest ES finansējuma indikatīvos piešķīrumus valstīm. Eiropas Parlaments ierosina ieviest reģistru ar finansējuma indikatīvajiem piešķīrumiem valstīm, lai veicinātu kapacitātes palielināšanas projektus.

PVN infrastruktūras projektos: (8. pants Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, COM (2011) 665 galīgā redakcija) (ESI fondu 59. pants) (20. pants LIFE programmā) (COM(2011) 874 galīgā redakcija) || Pēc vienošanās par Finanšu regulu, kas paredz PVN izmaksu iekļaušanu attiecināmajās izmaksās ar nosacījumu, ka tās netiek atmaksātas un tās ir segusi persona, kas nav nodokļu maksātāja attiecīgo direktīvu izpratnē, Padome un Eiropas Parlaments apšauba nozares priekšlikumus, kas iekļauti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, Struktūrfondu regulā un LIFE programmā, kas izslēdz PVN iekļaušanu attiecināmajās izmaksās. Komisija PVN neiekļaušanu attiecināmajās izmaksās, jo īpaši infrastruktūras projektos, uzskata par piemērotu pasākumu, un tādēļ tas jāsaglabā attiecīgajos nozaru leģislatīvajos aktos. Citādi Eiropas Savienības budžets tiks izmantots valstu budžetu, nevis lielāka skaita projektu finansēšanai, ko varētu uzskatīt esam pretrunā attiecīgo finansēšanas instrumentu mērķiem un nolūkam. || Eiropadome ir paudusi atbalstu PVN izmaksu, kas radušās saistībā ar ESI fondiem un ieguldījumu no Kohēzijas fonda Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā desmit miljardu apmērā, iekļaušanai attiecināmajās izmaksās, ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem PVN jomā šīs izmaksas nav atmaksājamas. Attiecībā uz LIFE programmu tika panākta vienošanās saskaņot noteikumus par PVN izmaksu attiecināmību ar Finanšu regulā paredzētajiem. Jauns jautājums: dažas dalībvalstis Padomē apšaubīja to PVN izmaksu neiekļaušanu attiecināmajās izmaksās, kas valsts iestādēm radušās saistībā ar Tiesiskuma programmu un fondiem iekšlietu jomā.

Tirdzniecības pasākumi (EJZF) (71. pants EJZF) (COM(2011) 804 galīgā redakcija) Vienota finansējuma likme programmā "Apvārsnis 2020" (Līdzdalības noteikumu 22. un 24. pants) (COM(2011) 810 galīgā redakcija) || Padome ierosina svītrot atsauci uz "zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma piekrastes zvejnieki" Komisijas priekšlikumā attiecībā uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Eiropas Parlaments pauž savu atbalstu Komisijas priekšlikumam. Komisija nepiekrīt Padomes priekšlikumam, tā kā atbalsts mazapjoma zvejas kuģiem ir būtisks, jo to īpašniekiem bieži trūkst pieredzes, zināšanu vai finansiālo līdzekļu, lai veiktu tiešu tirdzniecību. Vienotu atmaksas likmi viena projekta ietvaros un vienotu netiešo izmaksu likmi apšauba Eiropas Parlamenta referents. Turklāt Padome ir ieviesusi izņēmumu attiecībā uz vienotu atmaksas likmi bezpeļņas juridiskajām personām. Komisija vēlas saglabāt savus priekšlikumus, kas iekļauti "Apvārsnis 2020" dalības noteikumos, jo šie jautājumi ir "Apvārsnis 2020" vienkāršoto finansējuma noteikumu divi stūrakmeņi; tie pauž Komisijas centienus samazināt līdzekļu saņēmēju administratīvo slogu un kļūdu biežumu, atvieglot kontroles stratēģiju un paātrināt piešķiršanas termiņu līdzekļu saņēmēju interesēs. || Jautājums nav atrisināts. Jautājums nav atrisināts: Eiropas Parlaments joprojām apšauba vienotu finansējuma likmi; Padome atbalsta vienotas likmes principu, taču ievieš izņēmumus. Eiropas Parlaments iebilst pret vienotu netiešu izmaksu likmi un ierosina no jauna ieviest faktisko izmaksu metodi kā alternatīvu, bet Padome to ir akceptējusi. Eiropadome ir uzsvērusi vienkāršošanas svarīgo nozīmi ES pētniecības, izglītības un inovāciju programmās, kas ievērojami un pakāpeniski uzlabotu attiecīgo politikas jomu efektivitāti.

|| Aizdevuma garantiju robežvērtība programmās COSME un "Apvārsnis 2020” (II pielikums COM(2011) 834 galīgā redakcija) || || Likumdevējas iestādes ir mainījušas robežlīniju starp uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu COSME un programmu „Apvārsnis 2020” attiecībā un MVU aizdevumu garantijām. Šo izmaiņu rezultātā pārklātos abu programmu darbības jomas (uz aizdevumu garantijām, kas ir mazākas par 150 000 euro un paredzētas uz pētniecību un inovācijām orientētiem MVU, attiektos abas programmas), un tā rezultātā MVU rastos ievērojams administratīvais slogs, pasliktinātos budžeta atbalsts un programmu mērķi paliktu otrajā plānā, jo atbalsts tiktu piešķirts mazākam nelielo MVU skaitam.

Atbalsts zināšanu pārnesei vai informācijas pasākumiem || Atbalsta saņēmēja definīcija (EARDF 15. pants) || || Pārskatītajā prezidentvalsts tekstā no jauna ieviesta atsauce uz mācību dalībnieku kā atbalsta saņēmēju, tādējādi tiek ierobežots administratīvā sloga samazināšanas apmērs. Komisija uzskata, ka mācību vai citas zināšanu pārneses pasākuma veicējam ir jābūt vienīgajam atbalsta saņēmējam. Administratīvo slogu var ievērojami samazināt, ja vienīgi mācību pasākuma veicējam ir jāpiesakās atbalsta saņemšanai, nevis dalībniekiem.

Vienkāršotas izmaksu metodes || Vidējais darba laiks (ESI fondi (58. pants)) || Padome ir ierosinājusi jaunu iespēju personāla izmaksu vienkāršotai aprēķināšanai, sadalot gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1650 stundām. Komisija ir atturējusies paust savu nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu, jo tā pamatā nav nevienas metodes, kas to atbalstītu. || Jautājums nav atrisināts.

Vienkāršotu izmaksu obligāta izmantošana maziem projektiem (ESF, 14. pants) || ESF gadījumā Padome ir ierosinājusi, ka darbībām vērtībā zem 50 000 euro papildus vienreizējiem maksājumiem un vienības izmaksām arī varētu izmantot vienotās likmes. Komisija priekšroku dotu vienīgi vienreizējo maksājumu un vienības izmaksu obligātai izmantošanai, jo šādā veidā ir iespējama lielāka vienkāršošana. || Padome ir akceptējusi vienreizējo maksājumu vai vienības izmaksu obligātu izmantošanu maziem projektiem, kā to ierosināja Komisija, un pievienojusi vienotās likmes. Eiropas Parlaments piekrita Komisijas priekšlikumam. Komisija var piekrist vienoto likmju iekļaušanai papildus citām vienkāršotu izmaksu iespējām.

|| Vienreizēji maksājumi maziem lauksaimniekiem (Tiešo maksājumu regulas 47. – 51. pants Horizontālās regulas 92. pants) Mazo lauksaimnieku shēma || || Saskaņā ar Padomes prezidentvalsts pārskatīto tekstu un EP COMAGRI komitejas pieņemtajiem grozījumiem mazo lauksaimnieku shēmas piemērošanai jābūt izvēles iespējai dalībvalstīm. Shēmas kā izvēles iespējas piemērošana, iespējams, nozīmēs vienkāršošanu tām dalībvalstīm, kurās ir ļoti neliels mazo lauksaimnieku skaits, bet lauksaimnieki dalībvalstīs, kuras neizvēlēsies šo iespēju, lauksaimnieki nevarēs baudīt šīs shēmas priekšrocības attiecībā uz vienkāršošanu. Papildus Komisijas ierosinātajam vienreizējo maksājumu modelim prezidentvalsts ierosina alternatīvu metodi vienreizējo maksājumu aprēķināšanai mazo lauksaimnieku shēmas ietvaros, saskaņā ar kuru lauksaimnieki, kas pievienosies mazo lauksaimnieku shēmai, saņemtu tādu pašu summu, kādu viņi saņemtu citu tiešo maksājumu shēmu ietvaros 2014. gadā. Kopējā summa nākamajos gados paliktu nemainīga. Jautājums nav atrisināts: ierosinātā metode šķiet vienkārša, un tās rezultātā mazo lauksaimnieku shēma attieksies uz lielāku lauksaimnieku skaitu, ja tā būs dalībvalstīm obligāta. Tomēr finanšu pārvaldība būtu jāizskata no jauna, lai izvairītos no papildu sarežģītības.

|| Pamatmaksājumu shēma (tiešo maksājumu regulas 18. – 28. pants) || || Komisija ir ierosinājusi pašreizējos modeļus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu (SPS) un vienotā platībmaksājuma shēmu (SAPS) aizstāt ar pamatienākumu atbalstu vienotas likmes modeļa veidā reģionālā vai valsts līmenī visās dalībvalstīs. Padomē ir vērojama tendence orientēties uz pieeju, kas sniegtu plašas iespējas diferencēt iekšējas pārdales modeli un tempu. Tas kavētu mērķa īstenošanu attiecībā uz vienkāršu un saskaņotu pieeju, kā to ir ierosinājusi Komisija.

Samērīga kontrole || Revīzijas metodes attiecībā uz ERAF, ESF un KF (ESI fondu 140. pants) || Padome ir ierosinājusi grozījumus, kuri ierobežo Komisijas revīzijas darbu nepieņemamā apmērā, jo tas draud vājināt Komisijas spēju uzraudzīt ES budžeta izlietošanu un spēju būt atbildīgai par to. || Jautājums nav atrisināts.

|| Revīzijas metodes attiecībā uz ERAF, ESF un KF (ESI fondu 116. pants) || Padome ir ierosinājusi, ka valstu revīzijas iestādes kohēzijas politikā varētu izmantot nestatistiskās izlases metodes. Komisija nav šim priekšlikumam piekritusi, jo tā ne vienmēr dalībvalstīm sniedz uzticamu un salīdzināmu informāciju, tādējādi apdraudot ticamību ES līmenī. || Jautājums nav atrisināts.

E-pārvaldība ||  E-kohēzija attiecībā uz ERAF, ESF un KF (ESI fondu 112. pants) || Padome ierosina atlikt e-kohēzijas īstenošanas termiņu uz laikposmu no 2014. gada līdz 2016. gadam, tādējādi par diviem gadiem atliekot elementu, kas saņēmējiem nozīmē būtisku vienkāršošanu. Komisija nevar piekrist šai atlikšanai. || Jautājums nav atrisināts. Padome uzstāj uz e-kohēzijas īstenošanu no 2016. gada. Kaut arī diskusijas par e-kohēzijas īstenošanas termiņu turpinās, likumdevējas iestādes, šķiet, piekrīt, ka pāreja uz elektronisku datu apmaiņu ir nepieciešama, jo tā būs būtiska vienkāršošana atbalsta saņēmējiem. Komisija uzstāj, ka e-kohēzija ir jāpiemēro ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī, ņemot vērā šī pasākuma lielo vienkāršošanas potenciālu. Tiek lēsts, ka tā rezultātā administratīvais slogs ES līmenī samazināsies par 11 %.

[1]               Paziņojums „Daudzgadu finanšu shēmas 2014.-2020. gadam vienkāršošanas programma”, COM(2012) 42 final.

[2]               Eiropadomes secinājumi par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 2013. gada 8. februāris, 9. punkts.

[3]               Padomes ieteikums par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2011. finanšu gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi, 2013. gada 12. februāris.

[4]               Paziņojums „Pirmais vienkāršošanas progresa ziņojums daudzgadu finanšu shēmai 2014.-2020. gadam”, COM(2012) 531 final.

[5]               Īrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras (2013. gada 1. janvāris – 30. jūnijs) darba programma, 6. lpp.

[6]               EC MEMO 12/697, EUROPA - PRESS RELEASES - Press Release - President Barroso pushes for further simplification of the EU budget.

[7]               Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ko piemēro no 1.1.2013.

[8]               Eiropadomes secinājumi par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 2013. gada 8. februāris, 12. punkts.

[9]               COM(2011) 788.

[10]             COM(2011) 609.

[11]             COM(2011) 707.

[12]             COM(2011) 709.

[13]             COM(2012) 496, ar ko paredz kopīgus noteikumus par pieciem fondiem (ERAF, ESF, KF, ELFLA, EJZF).

[14]             COM(2011) 842.

[15]             COM(2011) 810.

[16]             COM(2011) 665.

[17]             Regula (ES) Nr. 182/2011.

[18]             Septītajā pamatprogrammā komitoloģija tika piemērota vidēji 1400 projektiem gadā.

[19]             Īrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras (2013. gada 1. janvāris – 30. jūnijs) darba programma.

[20]             COM(2011) 625; COM(2011) 626; COM(2011) 627; COM(2011) 628.

[21]             COM(2011) 834.

[22]             Īrijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras (2013. gada 1. janvāris – 30. jūnijs) darba programma, 30. lpp.

[23]             COM(2011) 874.