1.

PIETEIKUMS ES TIPA APSTIPRINĀJUMAM TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

1.1.

Ievērojot Direktīvas 2007/46/EK 7. panta 1. un 2. punktu, pieteikumu ES tipa apstiprinājumam iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs.

1.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir sniegts 1. papildinājumā.

1.3.

Transportlīdzekļa izgatavotājam jāiesniedz tehniskajam dienestam, kas atbild par testiem, tā transportlīdzekļa tipa paraugs, kuru piesaka tipa apstiprinājumam.

1.4.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma jāiesniedz arī izplūdes sistēmas paraugs un tāda motora paraugs, kuram ir vismaz tāds pats darba tilpums un nominālā maksimālā jauda, kā tam, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, kuru piesaka tipa apstiprinājumam.

2.

MARĶĒJUMI

2.1.

Izplūdes un ieplūdes sistēmas detaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, jābūt ar:

2.1.1.

sistēmu un to sastāvdaļu izgatavotāja preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu;

2.1.2.

izgatavotāja preču aprakstu.

2.2.

Šiem marķējumiem jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem pat pēc sistēmas uzstādīšanas transportlīdzeklī.

3.

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

3.1.

Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, piešķir ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 9. panta 3. punktu un vajadzības gadījumā 10. panta 4. punktu.

3.2.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir sniegts 2. papildinājumā.

3.3.

Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.

TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

Ja tiek pārveidots transportlīdzekļa tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvas 2007/46/EK 13., 14., 15., 16. pantu un 17. panta 4. punkta noteikumus.

5.

RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

5.1.

Lai nodrošinātu ražošanas atbilstību, veic pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. pantā noteiktajām prasībām.

5.2.

Īpaši noteikumi:

5.2.1.

Testi, kas noteikti šīs regulas VI pielikumā atbilst tiem, kas minēti Direktīvas 2007/46/EK X pielikuma 2.3.5. punktā.

5.2.2.

Direktīvas 2007/46/EK X pielikuma 3. punktā minētās apskates parasti veic reizi divos gados.

5.2.2.a

Regulas III pielikuma tabulā minētās robežvērtības mērījumu laikā piemēro ar pieņemamu pielaides robežu. [Gr. 47]

1.

MĒRĪŠANAS METODES

1.1.

Troksni, ko rada apstiprināšanai pieteiktais transportlīdzekļa tips, mēra pēc divām metodēm, kuras aprakstītas šo noteikumu pielikumā, transportlīdzeklim esot kustībā un transportlīdzeklim stāvot (1). Ja transportlīdzekļa iekšdedzes dzinējs nedarbojas, transportlīdzeklim stāvot, radīto troksni mēra tikai kustībā.

Atbilstīgi V pielikuma specifikācijām, transportlīdzekļiem, kam maksimālā atļautā masa pārsniedz 2 800 kg, veic saspiesta gaisa trokšņa papildu mērījumu, transportlīdzeklim stāvot, ja atbilstošā bremžu iekārta ir transportlīdzekļa daļa.

1.2.

Abus lielumus, kas izmērīti atbilstīgi 1.1. punktā minētajiem testiem, ieraksta testa protokolā un veidlapā atbilstīgi paraugam, kas ietverts šo noteikumu I pielikuma 3. papildinājumā.

2.

MĒRINSTRUMENTI

2.1.

Akustiskie mērījumi

Iekārtas trokšņa līmeņa mērīšanai jābūt skaņas līmeņa precīzijas mērītājam vai ekvivalentai mērīšanas sistēmai, kas atbilst prasībām 1. klases instrumentiem (kopā ar rekomendēto aizsargstiklu, ja tas tiek izmantots). Šīs prasības ir aprakstītas Starptautiskās elektrotehnikas komisijas (IEC) publikācijas “IEC 61672-1:2002: Elektroakustika. Skaņas līmeņa mērītāji. 1. daļa: Specifikācijas” otrajā izdevumā.

Mērījumus veic, izmantojot akustiskā mērinstrumenta “ātro” atbildi un “A” svēruma līkni, kas arī aprakstīta “IEC 61672-1:2002”. Gadījumā, ja izmanto sistēmu, kas paredz periodiski pārraudzīt A svērto skaņas spiediena līmeni, intervālam starp nolasījumiem nevajadzētu pārsniegt 30 ms (milisekundes).

Veic instrumentu apkopi, un tos kalibrē saskaņā ar instrumentu izgatavotāja norādījumiem.

2.2.

Atbilstība prasībām

Akustisko mērinstrumentu atbilstību prasībām pārbauda pēc spēkā esoša atbilstības sertifikāta. Šos sertifikātus uzskata par spēkā esošiem, ja skaņas kalibrācijas ierīces sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 12 mēnešu laikā un instrumentu sistēmas sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 24 mēnešu laikā. Visus atbilstības testus veic laboratorija, kurai ir atļauja veikt kalibrēšanu saskaņā ar atbilstīgiem standartiem.

2.3.

Visas akustisko mērījumu sistēmas kalibrēšana mērījumu virknes veikšanai

Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu akustisko mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, ko piemēro vismaz 1. precīzijas klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942: 2003. Neveicot papildu pielāgojumus, starpībai starp nolasījumiem, ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 dB. Ja šī vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.

2.4.

Instrumenti ātruma mērīšanai

Motora apgriezienu skaitu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 2 % vai augstāka pie motora apgriezieniem, kas nepieciešami, lai mērījumi tiktu veikti.

Transportlīdzekļa ātrumu uz ceļa mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir vismaz ±0,5 km/h, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas ierīces.

Ja testēšanā izmanto atsevišķus ātruma mērījumus, instrumentiem jāatbilst specifikācijas robežām (vismaz ±0,2 km/h).

2.5.

Meteoroloģiskie instrumenti

Meteoroloģiskajos instrumentos, ko izmanto, lai pārraudzītu apkārtējās vides apstākļus testa veikšanas laikā, iekļauj šādas ierīces, kuras atbilst vismaz šādiem precizitātes kritērijiem:

3.

MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

3.1.

Testa vietas (2) un apkārtnes nosacījumi

Testa vieta ir ļoti līdzena. Testa trases virsma ir sausa. Testa vieta ir tāda, ka, ja uz tās virsmas centrālā punkta (mikrofona līnijas PP' (3) un transportlīdzekļa plaknes centra līnijas CC' (4) krustpunktā) novieto nelielu dažādvirziena trokšņa avotu, novirzes no puslodes akustiskās maksimālās novirzes nepārsniedz ± 1 dB.

Šo nosacījumu uzskata par apmierinātu, ja ir nodrošināta atbilstība šādām prasībām:

Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Jānodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas.

Meteoroloģiskos instrumentus novieto blakus testa zonai 1,2 m ±0,02 m augstumā. Mērījumus izdara, kad gaisa temperatūra ir no + 5o C līdz + 40o C.

Testus neveic tad, ja trokšņa mērīšanas intervālā vēja ātrums, tai skaitā brāzmas, mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.

Trokšņa mērīšanas intervālā pieraksta lielumus, kas atspoguļo temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, relatīvo mitrumu un barometrisko spiedienu.

Veicot nolasījumus, neņem vērā tādus maksimālos trokšņa impulsus, kas šķietami nav saistīti ar vispārējā trokšņa līmeņa pazīmēm transportlīdzekļa līmenī.

Fona troksni mēra 10 sekundes ilgi tūlīt pirms un pēc transportlīdzekļa testu virknes. Mērījumus izdara ar tiem pašiem mikrofoniem, un mikrofoni ir novietoti tāpat kā testa laikā. Ziņo par A svērto novērtēto maksimālo skaņas spiediena līmeni.

Fona troksnis (tai skaitā vēja radītais troksnis) ir vismaz 10 dB zemāks par transportlīdzekļa testa laikā radīto A svērto maksimālo skaņas spiediena līmeni. Ja atšķirība starp fona troksni un izmērīto troksni ir starp 10 un 15 dB(A), tad, lai aprēķinātu testu rezultātus, atbilstīgais labojums jāatņem no trokšņa līmeņa mērītāja datiem, kā parādīts šajā tabulā:

3.2.

Transportlīdzeklis

3.2.1.

Testējamo transportlīdzekli izvēlas tā, lai visi tā paša tipa transportlīdzekļi, kas tiek laisti tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām. Testējamais transportlīdzeklis ir viens no tiem transportlīdzekļiem, ko izgatavotājs paredzējis laist tirgū. Mērījumus veic bez piekabēm, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļi nav atdalāmi. Mērījumus veic transportlīdzekļiem pie testa masas mt, kas noteikta saskaņā ar šo tabulu: [Gr. 48]

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa testa masa (mt)

M1

mt = mro

N1

mt = mro

N2, N3

mt = 50 kg uz kW nominālās dzinēja jaudas

Papildu kravu, lai sasniegtu transportlīdzekļa testa masu, novieto virs velkošās(-ām) pakaļējās(-ām) ass(-īm). Papildu krava ir ierobežota līdz 75 % no maksimālās masas, kas atļauta uz aizmugurējās ass. Testa masa jāsasniedz ar ± 5 % pielaidi.

Ja papildu kravas gravitātes centru nevar iecentrēt ar aizmugurējās ass centru, transportlīdzekļa testa masa nepārsniedz uz priekšējās ass un aizmugurējās ass pieļaujamās kravas summu nepārslogotā stāvoklī, pieskaitot papildu kravu.

Testa masai transportlīdzekļiem ar vairāk nekā divām asīm ir tāda pati kā divasu transportlīdzeklim.

M2, M3

mt = mro – apkalpes locekļa masa (ja vajadzīgs)

3.2.2.

Riepu rites trokšņa emisijas nosaka Regula (EK) Nr. 661/2009 par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību. Riepas, ko izmanto testam, atbilst transportlīdzeklim, tās izvēlas transportlīdzekļa izgatavotājs un norāda šīs regulas I pielikuma 3. papildinājumā. Tās atbilst vienam no to riepu izmēriem, kuras transportlīdzeklim paredzētas kā oriģinālais aprīkojums. Riepas ir vai būs pieejamas tirgū kopā ar transportlīdzekli (5). Riepas ir piesūknētas līdz transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktajam spiedienam transportlīdzekļa testa masai. Riepām ir vismaz atļautais vītnes dziļums.

3.2.3.

Pirms tiek veikti mērījumi, panāk, ka transportlīdzekļa motors darbojas normālos darba apstākļus.

3.2.4.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.

3.2.5.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākiem ventilatoriem ar automātisku iedarbināšanas mehānismu, izdarot mērījumus, šo sistēmu nedrīkst kavēt.

3.2.6.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar izplūdes sistēmu, kas satur šķiedrainus materiālus, izplūdes sistēma pirms testa veikšanas kondicionējama saskaņā ar IV pielikumu.

4.

TESTA METODES

4.1.

Trokšņa mērīšana, transportlīdzekļiem esot kustībā

4.1.1.

Vispārīgi testu nosacījumi

Uz mērījumu trases atzīmē divas līnijas AA' un BB', kas ir paralēlas līnijai PP' un atrodas attiecīgi 10 metrus pirms un pēc PP' līnijas.

Katrā transportlīdzekļa pusē un ar katru pārnesumu veic vismaz četrus mērījumus. Regulējot mērierīci, var veikt iepriekšējus mērījumus, tomēr tos neņem vērā.

Mikrofonu novieto 7,5 m ±0,05 m attālumā no atskaites līnijas CC′ uz trases un 1,2 m ±0,02 m virs zemes.

Atskaites asis brīva lauka apstākļos (sk. IEC 61672-1:2002) ir horizontālas un vērstas perpendikulāri virzienā uz transportlīdzekļa braukšanas trajektorijas līniju CC'.

4.1.2.

Īpaši testa nosacījumi transportlīdzekļiem

4.1.2.1.

M1, M2 ≤ 3 500 kg, N1 kategorijas transportlīdzekļi

Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā kopš tuvošanās AA' līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB' līniju, jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC' līnijai. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu manuālo pārnesumkārbu vai ar vairāku pārnesumu asi, jāizmanto stāvoklis, ko lieto normālai braukšanai pilsētā. Visos gadījumos neņem vērā pārnesumus lēnai kustībai, transportlīdzekļa novietošanai vai bremzēšanai.

Transportlīdzekļa testa masa ir masa saskaņā ar 3.2.1. punkta tabulu.

Testa ātrums vtest ir 50 km/h ± 1 km/h. Testa ātrums jāsasniedz tad, kad atskaites punkts ir uz PP' līnijas.

4.1.2.1.1.

Jaudas attiecība pret masu (PMR)

PMR definē šādi:

PMR = (Pn/mt) x 1 000 [kW/1 000 kg]

Jaudas attiecību pret masu (PMR) izmanto paātrinājuma aprēķināšanai.

4.1.2.1.2.

Paātrinājuma aprēķināšana

Paātrinājuma aprēķinus veic tikai M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategorijai.

Visus paātrinājumus aprēķina, izmantojot dažādus transportlīdzekļa ātrumus testa trasē (6). Minētās formulas izmanto, lai aprēķinātu wot i, wot i+1 un wot test. Ātrumu vai nu uz AA', vai PP' līnijas definē kā transportlīdzekļa ātrumu tad, kad atskaites punkts šķērso AA' (vAA') vai PP' (vPP') līniju. Ātrumu uz BB' līnijas definē, kad transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB' (vBB') līniju. Paātrinājuma noteikšanai izmantoto metodi norāda testa protokolā.

Atbilstīgi transportlīdzekļa atskaites punkta definīcijai turpmāk minētajā formulā transportlīdzekļa garumam (lveh) ir citas vērtības. Ja atskaites punkts atrodas transportlīdzekļa priekšā, tad l = lveh, vidū: l = ½ lveh un aizmugurē: l = 0.

4.1.2.1.2.1

Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu, automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un pārnesumkārbām ar maināmu pārnesumskaitli (CVT  (7)), kas testēti ar bloķētu pārnesumskaitli, ir šāda:

awot test = ((vBB'/3,6)2 – (vAA'/3,6)2)/(2*(20+l))

awot test vērtība, kas ir pārnesumskaitļa izvēles pamatā, ir vidējā četru awot test, i vērtība katrā spēkā esošu mērījumu posmā.

Var izmantot sākotnēju paātrinājumu. Akseleratora piespiešanas punkts pirms AA' līnijas norāda transportlīdzeklī un testa datos (skatīt I pielikuma 3. papildinājumu).

4.1.2.1.2.2.

Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un bezpakāpju variatoru transmisijām (CVT), kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem.

awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesumskaitļa izvēli, jābūt vidējam lielumam no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā.

Ja ierīces vai līdzekļus, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, var izmantot, lai kontrolētu pārnesumkārbas darbību ar mērķi nodrošināt atbilstību testa prasībām, aprēķina awot test, izmantojot vienādojumu:

awot test = ((vBB'/3,6)2 – (vAA'/3,6)2)/(2*(20+l))

Var izmantot sākotnēju paātrinājumu.

Ja netiek izmantotas nekādas ierīces vai līdzekļi, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, aprēķina awot test, izmantojot vienādojumu:

awot_testPP-BB = ((vBB'/3,6)2 – (vPP'/3,6)2)/(2*(10+l))

Sākotnējo paātrinājumu neizmanto.

Akselerators jāspiež tad, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso AA' līniju.

4.1.2.1.2.3.

Mērķa paātrinājums

Mērķa paātrinājums a urban ir tipisks paātrinājums pilsētas satiksmē, un to iegūst no statistikas pētījumiem. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR.

Mērķa paātrinājumu a urban definē ar:

a urban = 0,63 * log10 (PMR) -0,09

4.1.2.1.2.4.

Atskaites paātrinājums

Atskaites paātrinājums awot ref ir nepieciešamais paātrinājums paātrinājuma testa laikā testa trasē. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa jaudas attiecības pret masu. Šī funkcija katrai transportlīdzekļu kategorijai ir atšķirīga.

Atskaites paātrinājumu awot ref definē ar:

a wot ref = 1,59 * log10 (PMR) -1,41, ja PMR ≥ 25

a wot ref = a urban = 0,63 * log10 (PMR) -0,09, ja PMR < 25

4.1.2.1.3.

Daļējas jaudas koeficients kP

Daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.3.1. punktu) izmanto M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu paātrinājuma testa rezultātu un pastāvīgā ātruma testa rezultātu svērtajai kombinācijai.

Citos gadījumos, izņemot atsevišķu pārnesumu testēšanu, nevar izmantot a wot ref a awot test vietā (skatīt 3.1.3.1. punktu).

4.1.2.1.4.

Pārnesumskaitļa izvēle

Pārnesumskaitļu izvēle testiem ir atkarīga no to īpašā paātrināšanas potenciāla awot pie pilnas jaudas, salīdzinājumā ar atskaites paātrinājumu awot ref, kas nepieciešams pilnas jaudas paātrinājuma testam.

Dažiem transportlīdzekļiem var būt dažādas transmisijas programmas vai veidi (piemēram, sporta, ziemas, pielāgojamie). Ja transportlīdzeklim ir dažādu veidu piekļuve paātrinājumiem, kurus var izmantot, transportlīdzekļa izgatavotājs pierāda, kamēr tehniskais dienests ir apmierināts, ka transportlīdzeklis ir testēts tādā veidā, kā tas sasniedz paātrinājumu, esot vistuvāk a wot ref.

4.1.2.1.4.1.

Transportlīdzekļi ar manuālajām pārnesumkārbām, automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām vai CVT, kas testēti ar bloķētu pārnesumskaitli

Pārnesumskaitļu izvēlei iespējami šādi nosacījumi:

4.1.2.1.4.2.

Transportlīdzekļi ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT, kas testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli

Jāizmanto pārnesumskaitļa selektora pozīcija pilnībā automātiskai darbībai.

Paātrinājuma lielumu awot testam aprēķina tā, kā norādīts 4.1.2.1.2.2. punktā.

Tad tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Jāizvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz tādu pārnesumskaitli, kuru neizmanto braukšanai pilsētā.

Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, ieskaitot alternatīvas pārnesumskaitļa izvēles stāvokļus, lai novērstu pārnesumskaitļa pārslēgšanos uz pārnesumu, ko parasti neizmanto īpašos testa apstākļos, braucot pilsētā.

Sasniegtajam testa paātrinājumam a wot test jābūt lielākam par vai vienādam ar aurban.

Ja iespējams, izgatavotājam jāveic viss iespējamais, lai izvairītos no testa paātrinājuma vērtības awot test, kas lielāka par 2,0 m/s2.

Sasniegto paātrinājumu awot test tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.2.1.3. punktu).

4.1.2.1.5.

Paātrinājuma tests

Izgatavotājs nosaka atskaites punktu AA' līnijas priekšā, kur akselerators jāpiespiež līdz galam. Akseleratoram jābūt pilnībā piespiestam (cik ātri vien iespējams), kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz noteikto punktu. Akselerators jātur šajā piespiestajā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz BB' līniju. Akseleratora vadības ierīce atlaižama cik iespējams ātri. Akseleratora pilnīgas piespiešanas punkts jānorāda transportlīdzeklī un testa datos saskaņā ar II pielikuma 3. papildinājumu. Tehniskajam dienestam jābūt iespējai veikt iepriekšēju testu.

Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB' līnija, puspiekabi neņem vērā.

4.1.2.1.6.

Konstantā ātruma tests

Konstantā ātruma testu veic ar to pašu pārnesumu(-iem), kas paredzēts(-i) paātrinājuma testam un pie konstanta ātruma 50 km/h ar pielaidi ± 1 km/h starp līniju AA' un līniju BB'. Konstantā ātruma testa laikā paātrinājuma kontroli noregulē tā, lai, kā norādīts, starp līniju AA' un līniju BB' uzturētu konstantu ātrumu. Ja pārnesumskaitli nobloķē paātrinājuma testa veikšanai, to pašu pārnesumskaitli nobloķē konstantā ātruma testa veikšanai.

Konstantā ātruma tests nav jāveic transportlīdzekļiem ar PMR < 25.

4.1.2.2.

Transportlīdzekļi, kas attiecas uz kategoriju M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3

Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā kopš tuvošanās AA' līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB' līniju, jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC' līnijai. Testu veic bez piekabes vai puspiekabes. Ja piekabi nevar atdalīt no velkošā transportlīdzekļa, BB’ līnijas šķērsošanā piekabi neņem vērā. Ja transportlīdzeklis ietver aprīkojumu, piemēram, betona maisītāju, kompresoru utt., šis aprīkojums testa veikšanas laikā nedrīkst darboties. Transportlīdzekļa testa masai jābūt saskaņā ar 3.2.1. punktā sniegto tabulu.

Mērķnosacījumi M2 > 3 500 kg, N2 kategorijai

Kad atskaites punkts šķērso BB' līniju, motora apgriezieniem nBB’ ir no 70 % līdz 74 % no apgriezienu skaita S, pie kura motors attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrumam jābūt 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA' līniju un BB' līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.

Mērķnosacījumi M3, N3 kategorijai:

Kad atskaites punkts šķērso BB' līniju, motora apgriezieniem nBB' ir no 85 % līdz 89 % no apgriezienu skaita S, pie kura motors attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA' līniju un BB' līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.

4.1.2.2.1.

Pārnesumskaitļa izvēle

4.1.2.2.1.1.

Transportlīdzekļi ar manuālo pārnesumkārbu

Jānodrošina stabils paātrinājums. Pārnesumskaitļa izvēli nosaka mērķnosacījumi. Ja ātrumu atšķirība pārsniedz doto pielaidi, tad jātestē divi pārnesumi, viens, kas ir augstāks, un otrs, kas ir zemāks par mērķātrumu.

Ja vairāk nekā viens pārnesumskaitlis atbilst mērķnosacījumiem, izvēlēties to pārnesumskaitli, kas ir tuvākais 35 km/h. Ja neviens pārnesumskaitlis neatbilst mērķnosacījumam attiecībā uz vtest,, jātestē abi pārnesumi, viens, kas ir lielāks, un viens, kas ir mazāks par vtest. Mērķa motora apgrieziena skaits jāsasniedz jebkurā gadījumā.

Jānodrošina stabils paātrinājums. Ja kādā pārnesumā nevar nodrošināt stabilu paātrinājumu, šo pārnesumu neņem vērā.

4.1.2.2.1.2.

Transportlīdzekļi ar automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām un pārnesumkārbām ar maināmu pārnesumskaitli (CVT)

Jāizmanto pārnesumskaitļa selektora pozīcija pilnībā automātiskai darbībai. Tad tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Pie noteiktajiem testa nosacījumiem jāizvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz pārnesumskaitli, ko neizmanto braukšanai pilsētā. Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, lai novērstu pārslēgšanos uz pārnesumskaitli, kuru parasti neizmanto pie noteiktajiem testa nosacījumiem, braucot pilsētā.

Ja transportlīdzeklim ir tāda modeļa pārnesumkārba, kura nodrošina tikai viena pārnesuma izvēli (piedziņu), kas testa laikā ierobežo motora apgriezienu skaitu, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Ja transportlīdzeklim ir tāda motora un pārnesumkārbas kombinācija, kas neatbilst 4.1.2.2.1.1. punkta prasībām, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Mērķa transportlīdzekļa ātrums (vBB') testa vajadzībām ir = 35 km/h ± 5km/h. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu ir atļauta pēc tam, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso PP' līniju. Jāveic divi testi, viens ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB' + 5 km/h, un otrs ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB' – 5 km/h. Protokolā minamais trokšņa līmenis ir tas rezultāts, kas iegūts testa laikā ar augstāko motora apgriezienu skaitu attālumā no AA' līnijas līdz BB' līnijai.

4.1.2.2.2.

Paātrinājuma tests

Kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz AA' līniju, akseleratora kontrolierīce ir pilnībā jāpiespiež (nedarbinot automātisko pārslēdzēju uz zemāku amplitūdu kā to, kādu parasti izmanto braukšanai pilsētā) un jātur pilnīgi piespiesta, līdz transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB' līniju, bet atskaites punktam jābūt vismaz 5 m aiz BB' līnijas. Pēc tam akseleratora kontrolierīci atlaiž.

Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB' līnija, puspiekabi neņem vērā.

4.1.3.

Rezultātu interpretācija

Jāatzīmē maksimālais A-svēruma skaņas spiediena līmenis, kas uzrādās katru reizi, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp līnijām AA' un BB'. Ja ir novērota trokšņa kulminācija, kas acīmredzami pārsniedz vispārīgo skaņas spiediena līmeni, mērījumu neņem vērā. Katrā transportlīdzekļa pusē pie katra pārnesumskaitļa jāizdara vismaz četri testa mērījumi katram testa nosacījumam. Kreiso un labo pusi var mērīt vienlaicīgi vai secīgi. Lai aprēķinātu galīgo rezultātu dotajai transportlīdzekļa pusei, izmanto pirmos četrus spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (skatīt 3.1. punktu). Katras puses rezultātu vidējo vērtību aprēķina atsevišķi. Starprezultāts ir augstākais lielums no divām vidējām vērtībām, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai.

Ātruma mērījumi pie AA', BB' un PP' līnijas jāatzīmē un jāizmanto, lai aprēķinātu pirmo lielāko ciparu pēc decimāldaļas.

Aprēķinātais paātrinājums awot test jāpieraksta līdz otrajam ciparam pēc decimāldaļas.

4.1.3.1.

Transportlīdzekļi, kas attiecas uz kategoriju M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg

Aprēķinātas vērtības paātrinājuma testam un konstanta ātruma testam nosaka šādi:

Lwot rep = Lwot (i+1) + k * (Lwot(i)- Lwot (i+1))

Lcrs rep = Lcrs(i+1) + k * (Lcrs (i) – Lcrs (i+1))

Kur k = (awot ref – awot (i+1))/(awot (i) – awot (i+1))

Ja tiek izdarīts tests ar vienu pārnesumu, tad testa vērtības ir katrā testā iegūtie testa rezultāti.

Galīgo rezultātu aprēķina, apvienojot Lwot rep un Lcrs rep. Vienādojums ir:

Lurban = Lwot rep – kP * (Lwot rep– Lcrs rep)

No svērtā faktora kP iegūst daļējas jaudas koeficientu braukšanai pilsētā. Citos gadījumos, kad ir veikts tests ar vairāk nekā vienu pārnesumu, kP aprēķina šādi:

kP = 1 – (aurban/awot ref)

Ja testa veikšanai ir paredzēts tikai viens pārnesums, kP ir:

kP = 1 – (aurban/awot test)

Gadījumos, kad awot test ir mazāks par aurban:

kP = 0

4.1.3.2.

Transportlīdzekļi, kas attiecas uz kategoriju M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3

Ja testē vienu pārnesumu, galīgais rezultāts ir vienāds ar starprezultātu. Ja testē divus pārnesumus, jāaprēķina starprezultātu vidējais aritmētiskais lielums.

4.2.

Stāvošu transportlīdzekļu radītā trokšņa mērījumi

4.2.1.

Trokšņa līmenis transportlīdzekļu tuvumā

Mērījumu rezultāti jāiekļauj I pielikuma 3. papildinājumā minētajā testa protokolā.

4.2.2.

Akustiskie mērījumi

Mērījumu veikšanai izmanto precīzijas trokšņa līmeņa mērītāju vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu, kas definēta 2.1. punktā.

4.2.3.

Testa vieta – vietējie apstākļi, kā minēts II pielikuma 2. papildinājuma 1. attēlā

4.2.3.1.

Mikrofona tuvumā nedrīkst būt nekādi šķēršļi, kas varētu ietekmēt akustisko lauku, un neviens nedrīkst atrasties starp mikrofonu un trokšņa avotu. Mērījumu novērotājam jānovietojas tā, lai neietekmētu mērījumu nolasīšanu.

4.2.4.

Traucējošas skaņas un vēja radītie traucējumi

Mērinstrumentu rādījumiem, ko rada fona troksnis un vējš, jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākiem nekā mērāmais trokšņa līmenis. Mikrofons aprīkojams ar piemērotu vējstiklu ar noteikumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu (skatīt 2.1. punktu).

4.2.5.

Mērīšanas metode

4.2.5.1.

Mērījumu veids un skaits

Maksimālais trokšņa līmenis, ko izsaka A svērtajos decibelos (dB(A)), jāmēra 4.2.5.3.2.1. punktā minētājā darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.

4.2.5.2.

Transportlīdzekļa novietošana un sagatavošana

Transportlīdzeklim jāatrodas testa zonas centrālajā daļā ar pārnesuma selektoru neitrālā pozīcijā un iedarbinātu sajūgu. Ja transportlīdzekļa modelis to nepieļauj, transportlīdzekli testē saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem par motora testēšanu stacionārā stāvoklī. Pirms katras mērījumu sērijas motoram jānodrošina tā normālas darbības apstākļi atbilstīgi izgatavotāja norādēm.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoru(-iem), kam ir automātisks palaides mehānisms, izdarot trokšņa līmeņa mērījumus, šīs sistēmas darbībā nedrīkst iejaukties.

Motora pārsegam vai nodalījuma pārsegam, ja tāds ir, jābūt aizvērtam.

4.2.5.3.

Trokšņa mērīšana izplūdes caurules tuvumā, kā minēts II pielikuma 2. papildinājuma 1. attēlā.

4.2.5.3.1.

Mikrofona novietojums

4.2.5.3.1.1.

Mikrofonu novietoto 0,5 m ±0,01 m attālumā no 1. attēlā parādītā izplūdes caurules atskaites punkta, un 45o (± 5o) leņķī pret caurules gala izplūdes asi. Mikrofonam jābūt atskaites punkta augstumā, bet ne zemāk kā 0,2 m no zemes virsmas. Mikrofona atskaites asij jābūt zemes virsmai paralēlā plaknē, un tai jābūt vērstai uz izplūdes atveres atskaites punktu. Ja ir iespējamas divas mikrofona pozīcijas, izmanto vistālāko vietu sānos no transportlīdzekļa garengriezuma centra līnijas. Ja izplūdes atveres atskaites punkts atrodas 90o leņķī no transportlīdzekļa garengriezuma centra līnijas, mikrofonu novieto punktā, kas atrodas vistālāk no motora.

4.2.5.3.1.2.

Transportlīdzekļiem, kam izplūdes caurules atrodas vairāk nekā 0,3 m attālumā viena no otras, mērījumus veic katrai atverei. Pieraksta augstāko vērtību.

4.2.5.3.1.3.

Ja izplūdes atverei ir divas vai vairāk caurules, kas atrodas mazāk nekā 0,3 m attālumā viena no otras un kas ir savienotas ar vienu un to pašu trokšņa slāpētāju, veic tikai vienu mērījumu; mikrofons jānovieto pie izplūdes caurules, kura atrodas tuvāk transportlīdzekļa ārējai malai vai, ja tādas izplūdes caurules nav, pie izplūdes caurules, kas atrodas visaugstāk virs zemes.

4.2.5.3.1.4.

Transportlīdzekļiem ar vertikālu izplūdes izvadu (piemēram, komerciāliem transportlīdzekļiem) mikrofonu novieto vienā līmenī ar izplūdes izvadu. Tā ass ir vertikāla un virzienā uz augšu. Tas jānovieto 0,5 m ±0,01 m attālumā no gāzu izplūdes caurules atskaites punkta, bet ne mazāk kā 0,2 m tājā transportlīdzekļa pusē, kam izplūdes izvads atrodas vistuvāk.

4.2.5.3.1.5.

Ja izplūdes izvads atrodas zem transportlīdzekļa korpusa, mikrofonu novieto vismaz 0,2 m attālumā no transportlīdzekļa tuvākās malas, punktā, kas ir tuvākais, bet ne mazāk kā 0,5 m attālumā no izplūdes caurules atskaites punkta un 0,2 m virs zemes, bet ne vienā līnijā ar izplūdes gāzu plūsmu. Dažos gadījumos var nenodrošināt atbilstību 4.2.5.3.1.1. punktā minētajai prasībai par leņķi.

4.2.5.3.2.

Motora darbības apstākļi

4.2.5.3.2.1.

Motora apgriezienu mērķa skaits

Motora apgriezienu mērķa skaitu definē kā:

Ja transportlīdzeklis nevar sasniegt šādu motora apgriezienu skaitu, motora apgriezienu skaits ir 5 % mazāks par maksimāli iespējamo mērķa motora apgriezienu skaitu šim stacionārajam testam.

4.2.5.3.2.2.

Testa procedūra

Motora apgriezienu skaitu pakāpeniski palielina no brīvgaitas līdz mērķa motora apgriezienu skaitam, nepārsniedzot pielaidumu ± 3 % apmērā no mērķa motora apgriezienu skaita, un tas jāuztur nemainīgs. Pēc tam droseļvārstu ātri atlaiž un motora apgriezienu skaits atgriežas pie tāda, kāds tas ir brīvgaitā. Trokšņa līmeni mēra darbības periodā, kas sastāv no vienu sekundi ilgas konstanta motora apgriezienu skaita uzturēšanas, un visu ātruma samazināšanas laiku, maksimālo trokšņa līmeņa mērītāja nolasījumu, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai, uzskata par testa rezultātu.

4.2.5.3.2.3.

Testa apstiprināšana

Mērījumu uzskata par spēkā esošu, ja testa motora apgriezienu skaits nenovirzās no mērķa motora apgriezienu skaita par vairāk kā ± 3 % vismaz 1 sekundi ilgi.

4.2.6.

Rezultāti

Katrā testa stāvoklī izdara vismaz trīs mērījumus. Pieraksta maksimālā A-svēruma skaņas spiediena vērtību, kas tiek norādīta katrā no trim mērījumiem. Lai noteiktu galīgo rezultātu dotajai mērījumu pozīcijai, izmanto pirmos trīs spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (ņemot vērā testa vietas specifikācijas, kā minēts 3.1. punktā). Galīgo rezultātu veido maksimālais trokšņa līmenis visās mērījumu stāvokļos un trijos mērījumu rezultātos.

Transportlī-dzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas apraksts

Robežvērtības,

kas izteiktas dB(A)

[decibeli(A)]

Jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma robežvērtības

Jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma robežvērtības

Robežvērtības jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, tirdzniecībai un nodošanai ekspluatācijā

1. posms stājas spēkā

[2 gadi pēc publicēšanas]

2. posms stājas spēkā

[5 gadi pēc publicēšanas]

3. posms stājas spēkā

[7 gadi pēc publicēšanas]

Vispārīgi noteikumi

Apvidus transportlī-dzeklis  (1)

Vispārīgi noteikumi

Apvidus transportlī-dzeklis  (1)

Vispārīgi noteikumi

Apvidus transportlī-dzeklis  (1)

M

Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai

M1

sēdvietu skaits < 9

70

71  (2)

68

69  (2)

68

69  (2)

M1

sēdvietu skaits < 9;

jaudas attiecība pret masu > 150 kW/tonna

71

71

69

69

69

69

M2

sēdvietu skaits > 9; masa <  2 tonnas

72

72

70

70

70

70

M2

sēdvietu skaits > 9; 2 tonnas < masa <  3,5 tonnas

73

74

71

72

71

72

M2

sēdvietu skaits > 9; 3,5 tonnas < masa <  5 tonnas;

nominālā dzinēja jauda < 150 kW

74

75

72

73

72

73

M2

sēdvietu skaits > 9; 3,5 tonnas < masa <  5 tonnas;

nominālā dzinēja jauda >  150 kW

76

78

74

76

74

76

M3

sēdvietu skaits > 9; masa > 5 tonnas;

nominālā dzinēja jauda < 150 kW

75

76

73

74

73

74

M3

sēdvietu skaits > 9; masa > 5 tonnas;

nominālā dzinēja jauda >  150 kW

77

79

75

77

75

77

N

Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai

N1

masa <  2 tonnas

71

71

69

69

69

69

N1

2 tonnas < masa <  3,5 tonnas

72

73

70

71

70

71

N2

3,5 tonnas < masa <  12 tonnas;

nominālā dzinēja jauda < 75 kW

74

75

72

73

72

73

N2

3,5 tonnas < masa <  12 tonnas;

75  < nominālā dzinēja jauda < 150 kW

75

76

73

74

73

74

N2

3,5 tonnas < masa <  12 tonnas;

nominālā dzinēja jauda >  150 kW

77

79

75

77

75

77

N3

masa > 12 tonnas;

75  < nominālā dzinēja jauda < 150 kW

77

78

75

76

75

76

N3

masa > 12 tonnas;

nominālā dzinēja jauda >  150 kW

80

82

78

80

78

80

Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas apraksts

Jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma robežvērtības, kas izteiktas dB(A)

[decibeli(A)]  (1)

Tipa apstiprinājuma robežvērtības jaunu transportlīdzekļu tipiem un jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, tirdzniecībai un nodošanai ekspluatācijā, kas izteiktas dB(A)

[decibeli(A)]  (1)

1.   posms stājas spēkā

[6 gadi pēc publicēšanas]

2.   posms stājas spēkā

[8 gadi pēc publicēšanas]

M

Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai

M1

sēdvietu skaits ≤ 9; ≤ 125 kW/tonna

68

68

sēdvietu skaits ≤ 9; 125 kW/tonna < jaudas attiecība pret masu ≤ 150 kW/tonna

70

70

sēdvietu skaits ≤ 9; jaudas attiecība pret masu > 150 kW/tonna

73

73

M1

sēdvietu skaits ≤ 4, ieskaitot vadītāju; jaudas attiecība pret masu > 200 kW/tonna vadītāja sēdekļa R punkts < 450 mm no zemes

74

74

M2

sēdvietu skaits > 9; masa ≤ 2,5 tonnas

69

69

sēdvietu skaits > 9; 2,5 tonnas < masa < 3,5 tonnas

72

72

sēdvietu skaits > 9; 3,5 tonnas < masa < 5 tonnas;

75

75

M3

sēdvietu skaits > 9; masa > 5 tonnas; nominālā dzinēja jauda ≤ 180kW

74

74

sēdvietu skaits > 9; masa > 5 tonnas; 180 kW < nominālā dzinēja jauda ≤ 250 kW

77

77

sēdvietu skaits > 9; masa > 5 tonnas; nominālā dzinēja jauda > 250 kW

78

78

N

Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai

N1

masa < 2,5 tonnas

69

69

2,5 tonnas < masa < 3,5 tonnas

71

71

N2

3,5 tonnas < masa < 12 tonnas;

nominālā dzinēja jauda < 150 kW

75

75

3,5 tonnas < masa ≤ 12 tonnas; nominālā dzinēja jauda > 150 kW

76

76

N3

masa > 12 tonnas; nominālā dzinēja jauda > 180 kW

77

77

masa > 12 tonnas; 180 < nominālā dzinēja jauda ≤ 250 kW

79

79

masa > 12 tonnas; nominālā dzinēja jauda > 250 kW

81

81

1.

Vispārīgi noteikumi

Šķiedrainus absorbējošus materiālus var izmantot trokšņa slāpēšanas sistēmās vai to sastāvdaļās, ja tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

Ja nav izpildīts neviens no nosacījumiem, visu trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas iesniedz parastai kondicionēšanai, izmantojot vienu no trim turpmāk aprakstītajām iekārtām un procedūrām.

1.1.

Nepārtraukta ekspluatācija 10 000 km uz ceļa.

1.1.1.

50 ± 20 % no šīs ekspluatācijas ir braukšana pilsētā un otru pusi – braucot ar lielu ātrumu lielus attālumus; nepārtrauktu braukšanu var aizstāt ar attiecīgām trases testu programmām.

1.1.2.

Šajā laikā abi ātrumu režīmi ir jāmaina vismaz divas reizes.

1.1.3.

Pilna testa programma ietver vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu iespējamos atdzišanas un kondensācijas efektus.

1.2.

Kondicionēšana testa stendā

1.2.1.

Izmantojot standarta detaļas un ievērojot transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumus, izplūdes sistēmai vai to sastāvdaļām jābūt uzstādītām transportlīdzeklim, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, vai motoram, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā. Attiecībā uz transportlīdzekli, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, tas jāuzstāda uz dinamometra veltņiem. Attiecībā uz motoru, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā, tas jāsavieno ar dinamometru.

1.2.2.

Testu veic sešu stundu periodos ar vismaz 12 stundu pārtraukumu starp katru periodu, lai imitētu jebkuras iespējamās atdzišanas un kondensācijas efektus.

1.2.3.

Katrā sešu stundu periodā motoru darbina, pēc kārtas ievērojot šādus nosacījumus:

Kopējais sešu periodu ilgums: trīs stundas.

Katrs periods ietver divas iepriekš minēto posmu virknes no a) līdz f).

1.2.4.

Testēšanas laikā trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas nedzesē ar pastiprinātu velkmi, kas ap transportlīdzekli imitē normālu gaisa plūsmu. Taču pēc izgatavotāja pieprasījuma trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas var dzesēt, lai nepārsniegtu fiksēto temperatūru pie tā ieplūdes caurules, kad transportlīdzeklis brauc ar maksimālo ātrumu.

1.3.

Kondicionēšana ar pulsāciju

1.3.1.

Transportlīdzeklis, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, vai motors, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā, ir aprīkots ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā gadījumā transportlīdzekli novieto uz dinamometra veltņiem.

Otrajā gadījumā motoru pievieno dinamometram. Testa iekārtu, kuras sīki izstrādāta shēma redzama šā pielikuma papildinājuma 1. attēlā, pievieno pie trokšņa slāpēšanas sistēmas izvada. Ir derīga jebkura cita iekārta, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

1.3.2.

Testa iekārtu noregulē tā, lai ātrdarbības vārsts izplūdes gāzu plūsmu pārmaiņus apturētu un atjaunotu, veicot 2 500 ciklus.

1.3.3.

Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, ko mērā vismaz 100 mm pirms ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 kPa. Tas aizveras, kad šis spiediens neatšķiras vairāk par 10 % nospiediena stabilizētās vērtības ar atvērtu vārstu.

1.3.4.

Laika aiztures slēdzi noregulē uz laiku, kad notiek gāzes izplūde, kas rodas 1.3.3. punktā iepriekš noteikto noteikumu izpildes rezultātā.

1.3.5.

Motora darbības ātrums ir 75 % no ātruma (S), ar kādu motors attīsta maksimālo jaudu.

1.3.6.

Jauda, ko rāda dinamometrs, ir 50 % no jaudas ar pilnīgi atvērtu droseļvārstu, ko mēra, kad motora ātruma (S) ir 75 %.

1.3.7.

Visus noplūdes caurumus testa laikā aiztaisa.

1.3.8.

Visu testu pabeidz 48 stundu laikā.

Ja vajadzīgs, ik pēc stundas ir viens dzesēšanas periods.

1.

Mērīšanas metode

Stāvošam transportlīdzeklim veic mērījumu ar mikrofonu 2. un 6. stāvoklī saskaņā ar 1. attēlu. Lielāko A svērto trokšņa līmeni reģistrē, ventilējot spiediena regulatoru, kā arī ventilācijas laikā gan pēc darba, gan stāvbremžu lietošanas.

Spiediena regulatora ventilācijas laikā troksni mēra ar brīvgaitas ātrumā ieslēgtu motoru. Ventilēšanas troksni reģistrē, darbinot darba bremzes un stāvbremzes; pirms katra mērījuma gaisa kompresora agregātā jāpalielina spiediens līdz lielākajam pieļaujamajam, un tad motors jāizslēdz.

2.

Rezultātu vērtēšana

Visos mikrofona stāvokļos veic divus mērījumus. Lai kompensētu mērinstrumentu neprecizitāti, mērītāja rādījumu samazina par 1 dB(A) un samazināto vērtību uzskata par mērījuma rezultātu. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja starpība starp izdarītiem mērījumiem ar mikrofonu tādā pašā stāvoklī nepārsniedz 2 dB(A). Lielāko mērījumu vērtību uzskata par testa rezultātu. Ja šī vērtība pārsniedz trokšņa robežu par 1 dB(A), veic divus papildu mērījumus attiecīgā mikrofona stāvoklī. Šajā gadījumā minētājā mikrofona stāvoklī trim no četriem šādi gūtu mērījumu rezultātiem jāatbilst trokšņa robežai.

3.

Robežvērtības

Trokšņa līmenis nepārsniedz 72 dB(A) robežu.

1.

Vispārīgi noteikumi

Šīs prasības ir saskaņā ar ražošanas atbilstības (RA) pārbaudei paredzētiem testiem, ko veic saskaņā ar I pielikuma 5. punktu.

2.

Testēšanas procedūra

Testēšanas vieta un mērinstrumenti ir tādi, kā aprakstīts II pielikumā.

2.1.

Veic pārbaudāmā(-o) transportlīdzekļa(-u) braucoša transportlīdzekļa trokšņa mērījumu testu, kas ietverts II pielikuma 4.1. punktā.

2.2.

Saspiesta gaisa radītais troksnis

Transportlīdzekļiem, kā maksimālā masa pārsniedz 2 800 kg un kas aprīkoti ar saspiesta gaisa sistēmām, jāveic papildu tests saspiesta gaisa radītā trokšņa mērīšanai, kas noteikts V pielikuma 1. punktā.

2.3.

Papildu trokšņa emisijas noteikumi

Transportlīdzekļa izgatavotājs novērtē atbilstību ASEP, veicot atbilstīgu novērtējumu vai testēšanu, kas aprakstīta VIII pielikumā.

3.

Paraugu ņemšana un rezultātu novērtējums

Jāizvēlas viens transportlīdzeklis un jāveic 2. punktā minētie testi. Ja testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, tad transportlīdzeklis ir izpildījis RA prasības. Piemērojamās RA prasības ir III pielikumā minētās robežvērtības ar papildu pielaidi 1 dB(A) apmērā. [Gr. 52]

Ja viens no testu rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, ir jāpārbauda divu vai vairāku viena tipa transportlīdzekļu atbilstība saskaņā ar šī pielikuma 2. punktu.

Ja otrā un trešā transportlīdzekļa testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, transportlīdzekli uzskata par atbilstošu RA prasībām.

Ja viens no otrā vai trešā transportlīdzekļa testa rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, transportlīdzekļu tipu uzskata par neatbilstošu šīs regulas prasībām, un izgatavotājs veic nepieciešamos pasākumus atbilstības atjaunošanai.

1.

Ievads

Šajā pielikumā aprakstītas specifikācijas attiecībā uz testa trases fiziskajām pazīmēm un struktūru. Šajās specifikācijās, kuru pamatā ir speciāla norma (1), aprakstītas paredzētās fiziskās pazīmes, kā arī testa metodes, kas ļauj pārbaudīt šīs pazīmes.

2.

Paredzētās virsmas pazīmes

Virsmu uzskata par atbilstošu šai normai, ja ir noteikta tekstūra un tukšumu saturs vai skaņas absorbcijas koeficients un ir konstatēts, ka izpildītas visas 2.1. līdz 2.4. punkta prasības, kā arī ar noteikumu, ka izpildītas konstrukcijas prasības, kas noteiktas 3.2. punktā.

2.1.

Atlikuma tukšumu saturs

Testa trases seguma maisījuma atlikuma tukšumu saturs (VC) nepārsniedz 8 %. Par mērīšanas norisi sk. 4.1. punktu.

2.2.

Skaņas absorbcijas koeficients

Ja virsma neatbilst prasībai par atlikuma tukšumu saturu, to pieņem vienīgi tad, ja skaņas absorbcijas koeficients α ≤ 0,10. Par mērīšanas norisi sk. 4.2. punktu. Arī prasības 2.1. punktā un šajā punktā uzskata par izpildītām vienīgi tad, ja skaņas absorbcija ir izmērīta un konstatēts, ka tā ir α ≤ 0,10.

Piezīme: svarīgākā pazīme ir skaņas absorbcija, lai gan atlikuma tukšumu saturu būvinženieri izmanto biežāk. Tomēr skaņas absorbcija ir jāmēra vienīgi tad, ja virsma neatbilst prasībai attiecībā uz tukšumu saturu. Atlikuma tukšumu satura rādītājs saistīts ar relatīvi lielu daudzumu neskaidrību gan mērījumu iznākumu, gan atbilstīguma ziņā, un tāpēc var gadīties, ka dažas virsmas tiktu kļūdaini noraidītas, ja izmantotu vienīgi atsauces uz tukšumu satura mērījumu.

2.3.

Tekstūras dziļums

Tekstūras dziļums (TD), kas izmērīts saskaņā ar apjoma mērīšanas metodi (skatīt 4.3. punktu turpmāk), ir šāds:

TD > 0,4 mm

.2.4.

Virsmas viendabīgums

Ir jāveic viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka virsma testa zonas iekšpusē ir iespējami viendabīga. Tas attiecas uz tekstūru un tukšumu saturu, bet vērā ir jāņem arī tas, ka, ja ripojums ir labāks dažās vietās, salīdzinot ar citām, tekstūra var būt atšķirīga, un ka iespējams viendabīguma trūkums, kas izraisa atšķirības.

2.5.

Testa periods

Lai pārbaudītu, vai virsma joprojām atbilst tekstūras un tukšumu satura vai skaņas absorbcijas prasībām, ko nosaka šis standarts, regulāri veic virsmas testēšanu ar šādiem intervāliem:

kad virsma ir jauna;

ja virsma atbilst prasībām, kad ir jauna, nekādi papildu regulāri testi nav vajadzīgi. ja virsma neatbilst prasībām tad, kad ir jauna, tā var atbilst prasībām vēlāk, jo segumi laika gaitā mēdz sablīvēties.

kad virsma ir jauna;

kad sākas trokšņa testi (NB: ne ātrāk kā četras nedēļas pēc uzklāšanas);

tad reizi divpadsmit mēnešos.

3.

Testa virsmas shēma

3.1.

Apgabals

Plānojot un īstenojot testa virsmu, svarīgi pārliecināties vismaz par to, ka apgabals, ko šķērso transportlīdzekļi, kas pārvietojas pa testa trasi, ir pārklāts ar speciālu testa segumu ar pienācīgu rezervi drošai un ērtai braukšanai. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai trase būtu vismaz 3 m plata un šīs pašas trases garums ārpus līnijām AA' un BB' sniegtos vismaz 10 m. 1. attēlā aplūkojama piemērota testa vieta un norādīts minimālais laukums, kas, izmantojot mašīnas, pārklājams ar speciālu testa virsmas materiālu un sablīvējams. Saskaņā ar II pielikuma 4.1.1. punktu mērījumi veicami abās transportlīdzekļa pusēs. Var rīkoties divējādi: mērījumus veic vai nu ar mikrofoniem, kas novietoti divās vietās (pa vienam trases malās), ja transportlīdzeklis pārvietojas vienā virzienā, vai ar mikrofonu, kas novietots tikai vienā trases pusē, ja transportlīdzeklis pārvietojas divos virzienos. Ja izmanto pēdējo pieminēto metodi, attiecībā uz to trases malu, kur nav mikrofona, netiek izvirzītas nekādas prasības.

3.2.

Virsmas projektēšana un sagatavošana

3.2.1.

Projekta pamatprasības

Testa virsma atbilst četrām prasībām, ko piemēro projektam..

3.2.1.1.

Tā ir no blīva asfaltbetona.

3.2.1.2.

Sīkšķembu lielums nepārsniedz 8 mm (pielaide ir no 6,3 mm līdz 10 mm).

3.2.1.3.

Seguma slāņa biezums vietā, kur veic braucienus, ir > 30 mm.

3.2.1.4.

Par saistvielu izmanto nemodificētu bitumu, ko raksturo tieša iespiešanās.

3.2.2.

Vadlīnijas projektēšanai

Maisījuma granulometriskā līkne, kas norāda uz vēlamajām pazīmēm, aplūkojama 2. attēlā. Turklāt 1. tabulā var iepazīties ar vadlīnijām, lai iegūtu vēlamo tekstūru un izturīgumu. Granulometriskā līkne atbilst šādai formulai:

P (% izsijāts) = 100 . (d/dmax)1/2

kur:

d = kvadrātacu sieta izmērs milimetros

dmax= 8 mm vidējai līknei

dmax= 10 mm zemākās pielaides līknei

dmax= 6,3 mm augstākās pielaides līknei

Papildus prasībām, kas minētas no 1. līdz 3.2.2. punktam, izpilda šādas ISO 10844:2011 prasības vai būtu jāatsaucas uz ISO 10844:1994 5 gadus ilgā pārejas periodā : [Gr. 54]

1. tabula: Vadlīnijas projektēšanai

4.

Testa metode

4.1.

Atlikuma tukšumu satura mērīšana

Lai izdarītu šo mērījumu, no trases jāpaņem paraugi vismaz četrās atšķirīgās vietās, kas ir vienādi sadalītas testa zonā starp līniju AA’ un līniju BB’ (sk. 1. attēlu). Lai novērstu neviendabīgumu un nevienmērīgumu trasēs, paraugi nebūtu jāņem pašās trasēs, bet tuvu tām. Divi paraugi (kā minimums) būtu jāpaņem braucienu trases tuvumā, un vismaz viens paraugs – aptuveni pusceļā starp braucienu trasēm un katra mikrofona atrašanās vietu.

Ja ir aizdomas, ka nav izpildīts viendabīguma nosacījums (skatīti 2.4. punktu), ņem lielāka skaita testa zona vietu paraugus.

Atlikuma tukšumu saturs nosakāms katram paraugam, tad pēc visiem paraugiem aprēķina vidējo vērtību un salīdzina ar prasību 2.1. punktā. Turklāt nevienam atsevišķam paraugurbumam porainības vērtība nepārsniedz 10 %. Testa virsmas būvinženieri ir aicināti neaizmirst par problēmu, kas var rasties tad, kad testa virsmu sakarsē caurules vai elektroinstalācijas, un to, ka paraugi ir jāņem no šīm vietām. Šādas būves rūpīgi plānojamas attiecībā uz turpmākajām paraugu ņemšanas vietām. Ir ieteicams atstāt dažas vietas ar aptuveno izmēru 200 mm × 300 mm, kur nav vadu/cauruļu vai kur tās ir pietiekami dziļi, lai, ņemot paraugus no virsmas slāņa, tās netiktu sabojātas.

4.2.

Skaņas absorbcijas koeficients

Skaņas absorbcijas koeficients (parastos apstākļos) mērāms pēc metodes, kur izmanto pretestības cilindru, saskaņā ar procedūru, kas precizēta ISO 10534-1: “Akustika – skaņas absorbcijas koeficienta un akustiskās pretestības noteikšana ar cilindra metodi.” (2)

Attiecībā uz testa paraugiem ir jāievēro tās pašas prasības, kādas ievēro attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu (sk. 4.1. punktu). Skaņas absorbcija mērāma 400Hz-800 Hz diapazonā un 800Hz-1 600 Hz diapazonā (vismaz galvenajās frekvencēs oktāvas trešajās joslās), un abiem šiem frekvenču diapazoniem nosaka maksimālos lielumus. Tad aprēķina vidējo no visu paraugu lielumiem, lai iegūtu galarezultātu.

4.3.

Tekstūras dziļuma mērījums

Lai izpildītu šo standartu, tekstūras dziļuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi sadalītas braucienu trases testa joslā, un to vidējo vērtību salīdzina ar norādīto minimālo tekstūras dziļumu. Procedūras aprakstu skatīt standartā ISO 10844:1994 ISO 10844:2011 . [Gr. 55]

5.

Noturība laikā un apkope

5.1.

Nolietošanās sekas

Līdzīgi kā uz jebkuras citas virsmas, uz testa virsmas izmērītais riepu/autoceļu trokšņa līmenis var nedaudz paaugstināties pirmajos 6–12 mēnešos pēc trases būvēšanas pabeigšanas.

Virsma iegūs vajadzīgās pazīmes ne ātrāk kā četras nedēļas pēc nodošanas. Kravas autotransporta radīto troksni trases nolietošanās ietekmē mazāk nekā vieglā autotransporta radīto troksni.

Stabilitāti laikā galvenokārt nosaka pēc nodiluma un sablīvējuma, ko radījuši transportlīdzekļi, kas brauc pa virsmu. Periodiski to pārbauda tā, kā noteikts 2.5. punktā.

5.2.

Virsmas apkope

No virsmas ir jānovāc būvgruži vai atkritumi, kas var ievērojami samazināt faktisko tekstūras dziļumu. Valstīs ar ziemas klimatiskajiem apstākļiem dažreiz izmanto sāli, lai atbrīvotos no ledus. Sāls var uz laiku vai pat neatgriezeniski izmainīt virsmu tā, ka paaugstinās trokšņa līmenis, tāpēc to izmantot nav ieteicams.

5.3.

Testa zonas pārklāšana no jauna

Ja testa trase jāpārklāj ar jaunu segumu, parasti no jauna ir jāpārklāj vienīgi testa josla (3 m platumā, sk. 1. attēlu), kur pārvietojas transportlīdzekļi, ja vien testa zona ārpus šīs joslas mērījuma brīdī ir bijusi atbilstošs prasībām attiecībā uz atlikuma tukšumu saturu vai skaņas absorbciju.

6.

Dokumenti attiecībā uz virsmu un testiem, kas veikti uz tās

6.1.

Dokumenti attiecībā uz testa virsmu

Dokumentā, kas raksturo testa virsmu, sniedz šādus datus

6.1.1.

Testa trases atrašanās vieta.

6.1.2.

Saistvielas veids, saistvielas stiprība, maisījuma veids, betona maksimālais teorētiskais blīvums (DR), braukšanas joslas biezums un granulometriskā līkne, kas definēta, izmantojot paraugus, kas ņemti testa trasē.

6.1.3.

Blīvēšanas metode (piem., veltņa tips, veltņa masa, pārbraucienu skaits).

6.1.4.

Maisījuma temperatūra, apkārtējā gaisa temperatūra un vēja ātrums virsmas pārklāšanas laikā.

6.1.5.

Diena, kad virsma tika nodota, un darbuzņēmēja nosaukums.

6.1.6.

Visi vai vismaz jaunāko testu iznākumi, ieskaitot še turpmāk minētos datus.

6.1.6.1.

katra paraugurbumā atlikusī porainība,

6.1.6.2.

vietas testa zonā, kurās tika ņemtas paraugu serdes dobumu tilpuma mērījumiem,

6.1.6.3.

skaņas absorbcijas koeficients katram paraugam (ja tas tiek mērīts). Norādīt rezultātus attiecībā uz katru paraugu un katru frekvenču diapazonu, kā arī vidējo lielumu,

6.1.6.4.

vietas testa zonā, kurās tika ņemtas paraugu serdes skaņas absorbcijas līmeņa mērīšanai,

6.1.6.5.

tekstūras dziļums, tostarp testu skaits un standartnovirze,

6.1.6.6.

iestāde, kas ir atbildīga par testiem saskaņā ar 6.1.6.1. un 6.1.6.2. punktu, un izmantotā aprīkojuma tips,

6.1.6.7.

datums, kad veikts(-i) tests(-i), un datums, kad no testa trases ņemti paraugi.

6.2.

Dokumenti attiecībā uz transportlīdzekļu trokšņa testiem, kas veikti uz attiecīgās virsmas

Dokumentā, kas raksturo transportlīdzekļa trokšņa testu(-us), ir norādīts, vai visas šā standarta prasības ir izpildītas vai nē. Pievieno atsauci uz dokumentu saskaņā ar 6.1. punktu, kurā minēti attiecīgie rezultāti.

1.

Vispārīgi noteikumi

Šajā pielikumā ir aprakstīta mērījumu metode, lai novērtētu transportlīdzekļa atbilstību papildu trokšņa emisijas noteikumiem (ASEP), kas norādīti 8. punktā.

Nav obligāti veikt faktiskus testus, iesniedzot pieteikumu par tipa apstiprinājumu. Izgatavotājs paraksta atbilstības deklarāciju, kas atrodama šā pielikuma 1. papildinājumā. Tipa apstiprinātāja iestāde var lūgt papildu informāciju par deklarāciju un veikt turpmāk aprakstītos testus.