(1a)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakts, jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas paredzētas budžeta disciplīnas nodrošināšanai visā Savienībā, nosaka sistēmu pārmērīga valdības budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. To vēl vairāk pastiprina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. …/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, un Regula (ES) Nr. …/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā ir izveidota efektīvu, preventīvu un pakāpenisku īstenošanas mehānismu sistēma finansiālo sankciju formā tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakts, jo īpaši 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kuru mērķis ir budžeta disciplīnas nodrošināšana visā Savienībā, nosaka sistēmu pārmērīga valdības budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Ir izdarīti grozījumi Regulā (EK) Nr. 1466/97 un Regulā (EK) Nr. 1467/97, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 (3) ir nostiprināts Stabilitātes un izaugsmes pants. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā (4) ir izveidota efektīvu, preventīvu un pakāpenisku īstenošanas mehānismu sistēma finansiālo sankciju formā tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā ir noteikti Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada elementi.

(2a)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantu Eiropas pusgads ietver dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes) noteikšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu; nodarbinātības pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanas pārbaudi, kuras dalībvalstīm jāņem vērā saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu (nodarbinātības pamatnostādnes); dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu iesniegšanu un izvērtēšanu saskaņā ar minēto regulu; dalībvalstu reformu programmu iesniegšanu un izvērtēšanu, ar kurām atbalsta Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un kuras izstrādātās saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un ar vispārējām pamatnostādnēm, ko dalībvalstīm gada uzraudzības cikla sākumā sniegusi Komisija un Eiropadome; uzraudzību, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (5).

(3)

Grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā paredz papildu norādījumus un — dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, — papildu stimulus piesardzīgas budžeta politikas noteikšanai un īstenošanai , vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Ar šiem noteikumiem ir izveidota stabilāka Savienības līmeņa sistēma valstu ekonomikas politikas uzraudzībai.

(3)

Grozījumi Stabilitātes un izaugsmes paktā paredz papildu norādījumus un —dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, — stingrākas un automātiski piemērojamas sankcijas gadījumos, kad nav nodrošināta atbilstība piesardzīgai budžeta politikai , vienlaikus nepieļaujot pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Ar šiem noteikumiem ir izveidota stabilāka Savienības līmeņa sistēma valstu ekonomikas politikas uzraudzībai , tomēr ekonomikas politika un atbilstības nodrošināšanai paredzētie stimuli ir ciešāk jākoordinē .

(3a)

Pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir stabila valsts finanšu sistēma kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kuras pamatā ir finanšu stabilitāte, tādējādi sekmējot Savienības ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu.

(3b)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, kuras mērķis ir palīdzēt Savienībai no krīzes izkļūt spēcīgākai un virzīt savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un integrējošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes nodarbinātību, darba ražīgumu un sociālo kohēziju. Savienības stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai ir izvirzīti arī ar nabadzības apkarošanu, izglītību, inovāciju un vides aizsardzību saistīti mērķi.

(3c)

Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai un tās īstenošanai dalībvalstīs ar valstu reformu programmu palīdzību.

(4)

Saskaņā ar Līgumu eurozonā ir iespējams īstenot īpašus pasākumus, kas pārsniedz noteikumus, kuri attiecināmi uz visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību.

(4)

Saskaņā ar LESD eurozonā ir iespējams īstenot īpašus pasākumus, kas pārsniedz noteikumus, kuri attiecināmi uz visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību un izvairītos no tādas politikas dalībvalstīs, kas apdraud šādu darbību . Vajadzības gadījumā ir aktīvāk jāizmanto LESD 136. pantā paredzētie īpašie pasākumi, lai radītu nepieciešamos apstākļus padziļinātai un elastīgākai integrācijai, kurai jābūt cieši saistītai ar uzlabotu ekonomikas un monetārās savienības demokrātisko leģitimitāti.

(4a)

Stabils valsts finanšu stāvoklis un līdzsvarots budžets ir priekšnosacījums ekonomikas un finanšu stabilitātei, kā to skaidri atspoguļo valsts parāda krīze, uzsverot, ka ir nepieciešami stingri un stabili fiskālie režīmi. Turklāt pašreizējais budžeta deficīts, kas saistīts ar stagnācijā nonākušajām tautsaimniecībām, skaidri norāda uz nepieciešamību īstenot reformas, nevis palielināt izdevumus.

(4b)

Dalībvalstīm būtu jāatturas no tādu pasākumu pieņemšanas, kas varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, jo īpaši no parādu uzkrāšanas ārpus valsts pārskatiem.

(5)

Stabils publiskā sektora finanšu stāvoklis vislabāk nodrošināms plānošanas fāzē, un kļūdas būtu jākonstatē iespējami ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī budžeta politikas sinhronizēta pārraudzība.

(5)

Stabils publiskā sektora finanšu stāvoklis un saskaņota ekonomikas politika vislabāk nodrošināmi plānošanas fāzē, un kļūdas būtu jākonstatē iespējami ātrāk. Dalībvalstīm būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ne tikai noteiktie pamatprincipi un budžeta mērķi, bet arī budžeta un makroekonomikas politikas un valsts parāda vērtspapīru emisijas sinhronizēta pārraudzība. Lai labāk koordinētu valsts parāda vērtspapīru emisijas plānošanu, dalībvalstīm jāsniedz ex ante novērtējuma ziņojums par saviem valsts parāda vērtspapīru emisijas plāniem.

(5a)

Šīs regulas mērķis ir ieviest jaunus Savienības mehānismus dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas koordinēšanai un uzraudzībai. Tomēr visos šā procesa posmos ir jāsaglabā piesardzība, tāpēc informāciju attiecībā uz dalībvalstu parāda vērtspapīru emisijas plāniem, nedzēsta parāda termiņa pagarināšanu vai citām saistītām darbībām nedrīkst darīt zināmu atklātībai, un tā jāizmanto tikai iekšējās koordinācijas vajadzībām. Šī nepieciešamība ir saistīta ar risku, kam dalībvalsts var būt pakļauta, ja savas finanšu vajadzības priekšlaikus dara zināmas finanšu tirgiem.

(6)

Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt galvenās darbības valstu budžetu sagatavošanā, tādējādi palielinot Eiropas pusgada efektivitāti budžeta politikas koordinēšanā. Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un nodrošināt, ka Padomes un Komisijas ieteikumi ir pienācīgi integrēti valstu budžeta pieņemšanas procedūrā.

(6)

Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu labāk sinhronizēt galvenās darbības valstu budžetu sagatavošanā, tādējādi palielinot Eiropas pusgada efektivitāti ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanā. Kopīgu budžeta termiņu noteikšanai vajadzētu radīt spēcīgāku sinerģiju, sekmējot politikas koordinēšanu starp tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un nodrošinot, ka katrai dalībvalstij sniegtie ieteikumi par politikas izstrādi un valstu reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas, kā arī ieteikumi, kuru pamatā ir makroekonomiskās nelīdzsvarotības analīze, ir pienācīgi integrēti valstu budžeta pieņemšanas procedūrā.

(6a)

Ir būtiski kopīgā budžeta plāna termiņu saskaņot ar dalībvalstu budžeta termiņiem. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Komisijas atzinumā par dalībvalsts budžeta plāna projektu trūkst valsts parlamenta demokrātiskās leģitimitātes.

(6b)

Ja budžets netiek pieņemts līdz 31. decembrim, kā paredzēts šajā regulā, ir jāveic apgrieztās budžeta procedūras, lai nodrošinātu, ka valdība joprojām spēj pildīt savus galvenos pienākumus.

(7)

Eksistē pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka uz noteikumiem balstīti fiskālie režīmi ir efektīvs instruments stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Valstu fiskālo noteikumu ieviešanai, kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta mērķiem, vajadzētu būt svarīgam elementam, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ievērošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu paredzēt strukturālus līdzsvarota budžeta noteikumus, ar kuriem valstu tiesību aktos transponētu Savienības fiskālā režīma galvenos principus. Šādai transponēšanai vajadzētu tikt īstenotai ar saistošu noteikumu palīdzību, kuriem vēlams konstitucionāls raksturs, lai parādītu valstu iestāžu stingro apņemšanos ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(7)

Uz noteikumiem balstīti efektīvi fiskālie režīmi var būt svarīgi stabilas un ilgtspējīgas fiskālās politikas atbalstam. Valstu fiskālo noteikumu ieviešanai, kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem ekonomiskajiem un budžeta mērķiem un kuros ietverta ārkārtas apstākļu un nopietnas ekonomiskās lejupslīdes definīcija, vajadzētu būt svarīgam elementam, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu ilgtspējīgu ievērošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm vajadzētu paredzēt korekcijas mehānismu, kas sāk darboties, ja tiek konstatētas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa mērķa vai no korekcijām šā mērķa sasniegšanai, un kas nodrošina savlaicīgu atgriešanos pie vidējā termiņa mērķa īstenošanas. Ir būtiski, ka šie noteikumi attiecas uz vispārējās valdības sektoru kopumā un tiem ir saistošs spēks vai arī kā citādi ir garantēts, ka tie tiek pilnībā izpildīti visās valsts budžeta procedūrās.

(7a)

Valsts parāda apmērs Savienībā ir būtiska problēma, kas ir jārisina, lai ekonomika varētu atgriezties uz stabilas un noturīgas izaugsmes ceļa gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Paies ievērojami ilgs laika posms, pirms dalībvalstu parāda vidējais līmenis atkal atradīsies 60 % līknē, ko paredz Stabilitātes un izaugsmes pakts. Šajā sakarā būtisks priekšnoteikums ir vidējā termiņa budžeta mērķu izpilde, savukārt novirze no tiem varētu palielināt procentu likmi un tādējādi apdraudēt izaugsmi un atveseļošanos.

(8)

Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes var ievērojami apgrūtināt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Neatkarīgu struktūru prognozes var nodrošināt objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes.

(8)

Neobjektīvas un nereālistiskas makroekonomiskās un budžeta prognozes var ievērojami apgrūtināt budžeta plānošanas efektivitāti un tādējādi kavēt budžeta disciplīnas ievērošanu. Neatkarīgas un tehniskā ziņā kompetentas struktūras, kurām piešķirta funkcionāla autonomija no dalībvalsts fiskālajām iestādēm un kuras atbilst I pielikumā noteiktajām obligātajām prasībām, tiklīdz ir atzīta to salīdzināmība un konsekvence, var nodrošināt objektīvas un reālistiskas makroekonomiskās prognozes.

(9)

Šāda pakāpeniski pastiprināta uzraudzība turpmāk papildinās esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un stiprinās budžeta disciplīnas uzraudzību dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Pakāpeniski uzlabotai pārraudzības procedūrai vajadzētu palīdzēt sasniegt labākus budžeta rezultātus, kas nodrošinātu ieguvumus visās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro. Ciešāka pārraudzība, kas ir pakāpeniski pastiprinātas procedūras daļa, ir jo sevišķi noderīga dalībvalstīs, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

(9)

Šāda pakāpeniski pastiprināta uzraudzība un koordinācija turpmāk pilnveidos Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, papildinās esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus un stiprinās budžeta un makrofinansiālās stabilitātes un ekonomiskās konverģences uzraudzību dalībvalstīs, kuru valūta ir euro. Pakāpeniski uzlabotai pārraudzības procedūrai vajadzētu palīdzēt sasniegt labākus budžeta un ekonomiskos rezultātus, kas nodrošinātu ieguvumus visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro , vienlaikus neradot nevajadzīgu birokrātisko slogu . Ciešāka pārraudzība, kas ir pakāpeniski pastiprinātas procedūras daļa, ir jo sevišķi noderīga dalībvalstīs, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

(10)

Kā to norāda valsts parāda krīze un jo īpaši nepieciešamība īstenot kopējus finansiālā atbalsta mehānismus, dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, vērojami to budžeta politikas izraisīti blakusefekti. Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamiem blakusefektiem, lai būtu iespējams novērtēt to potenciālo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta plāni būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu pārraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijai. Komisijai būtu jāspēj attiecībā uz budžeta plāna priekšlikumu vajadzības gadījumā pieņemt nostāju, ko dalībvalstis un jo īpaši budžeta lēmējiestādes būtu jāaicina ņemt vērā budžeta likuma pieņemšanas procesā. Šādai nostājai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas norādījumi budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas darbos. Konkrētāk, šai nostājai būtu jāietver novērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma iesniegt nostāju šajā parlamentā. Tas, cik lielā mērā šī nostāja ir ņemta vērā, būtu jāiekļauj novērtējumā par to, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums attiecīgajā valstī īstenot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kur Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu uzskatāma par vainu pastiprinošu faktoru. Turklāt, balstoties uz Komisijas kopējo novērtējumu šiem plāniem, Eurogrupai vajadzētu apspriest eurozonas budžeta situāciju un perspektīvas.

(10)

Dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, to budžeta un makroekonomikas politikas ietekmē rodas blakusefekti vai arī tie ietekmē dalībvalstis . Tāpēc blakusefekti būtu jāidentificē un jānovērš katrai valstij atsevišķā uzraudzības procedūrā, kā arī vispārējā budžeta situācijas un kopējo eurozonas perspektīvu novērtējumā. Katras valsts atsevišķajā novērtējumā būtu jāidentificē iespējamie negatīvie blakusefekti, kas ietekmē dalībvalstu publisko finanšu ilgtspējīgumu un ko rada attiecīgās dalībvalsts privātais sektors vai citas dalībvalstis. Valsts parāda krīze ir arī apliecinājusi valsts parāda, finanšu stabilitātes un banku maksātspējas savstarpējo saistību. Visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, vajadzētu apspriesties ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, pirms pieņemt jebkādus nozīmīgus ekonomikas un fiskālās politikas reformu plānus ar iespējamiem blakusefektiem, lai būtu iespējams novērtēt to potenciālo ietekmi uz eurozonu kopumā. Tām savi budžeta un ekonomikas plāni būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un, pirms tie kļūst saistoši, tie būtu pārraudzības nolūkā jāiesniedz Komisijai. Komisijai būtu jāspēj attiecībā uz budžeta plāna priekšlikumu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 15. novembrī, pieņemt nostāju, ko dalībvalstis būtu jāaicina ņemt vērā budžeta likuma pieņemšanas procesā. Šādai nostājai būtu jānodrošina, ka Savienības politikas norādījumi ekonomikas un budžeta jomā ir pienācīgi integrēti valstu budžeta sagatavošanas darbos. Konkrētāk, šai nostājai būtu jāietver novērtējums par to, vai budžeta plānos pienācīgi ņemti vērā ekonomikas un budžeta jomā Eiropas pusgada kontekstā izdotie ieteikumi (katrai dalībvalstij sniegtie ieteikumi par politikas izstrādi) . Šajā pašā kontekstā Komisijai būtu jānodrošina, lai valstu budžeta projektos būtu atbilstoši atspoguļotas valstu reformu programmās noteiktās dalībvalstu saistības, kā arī citas saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar ekonomiskās partnerības programmām, kā arī ieteikumi, kurus Padome sniegusi saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru. Komisijai vajadzētu būt gatavai pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma iesniegt nostāju šajā parlamentā. Tas, cik lielā mērā šī nostāja ir ņemta vērā, būtu jāiekļauj novērtējumā par to, vai un kad ir izpildīti nosacījumi, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums attiecīgajā valstī īstenot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kur Komisijas agrīno norādījumu neievērošana būtu uzskatāma par vainu pastiprinošu faktoru. Turklāt, balstoties uz Komisijas kopējo novērtējumu šiem plāniem, Eurogrupai un Eiropas Parlamentam vajadzētu apspriest eurozonas budžeta situāciju un perspektīvas.

(10a)

Ja tiek konstatēta īpaši nozīmīga neatbilstība saistībā ar korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti savā atzinumā par budžeta plāna projektu lūgs izstrādāt pārskatītu budžeta plāna projektu atbilstoši šās regulas noteikumiem. Tas jo īpaši tiks darīts tad, ja sākotnējā budžeta plāna ieviešana apdraudētu attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti vai varētu apdraudēt pareizu ekonomiskās un monetārās savienības darbību vai ja sākotnējā budžeta plāna ieviešana būtu saistīta ar acīmredzamu būtisku Padomes ieteikumu neievērošanu, kas pausti saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(10b)

Lai panāktu ciešāku koordinēšanu un saistībā ar ex ante diskusijām dalībvalstu starpā par visiem būtiskiem ekonomikas un fiskālās politikas reformu plāniem ar iespējamiem blakusefektiem, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums un vajadzības gadījumā priekšlikums, ietverot tajā sīki izstrādātu plānu attiecībā uz to, kā šāda koordinēšana un ex ante diskusijas notiks, kādā formā īstenos šādu koordinēšanu un diskusijas, kuras politikas jomas tiks izvērtētas un kādas iespējamās politiskās sekas dalībvalstīm un jo īpaši valstu parlamentiem radīs lēmumi, kas varētu tikt pieņemti šajā koordinēšanas procesā un ex ante diskusijās. Šādā Komisijas atzinumā vismaz būtu jānodrošina, lai koordinēšanu integrētu Eiropas pusgada shēmā.

(10c)

Turklāt ekonomikas pārvaldības stiprināšanas nolūkos ir nepieciešama ciešāka un savlaicīgāka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu iesaistīšanās. Atzīstot, ka dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir attiecīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes lēmums, ar ko uzliek procentus nesošu depozītu vai piemēro ikgadēju sodanaudu saskaņā ar šo regulu. Dalībvalsts piedalīšanās šādā viedokļu apmaiņā ir brīvprātīga.

(11)

Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāpārrauga ciešāk, lai nodrošinātu pilnīgu un savlaicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Ciešākai pārraudzībai būtu jānodrošina savlaicīga korekcija novirzēm no Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Šāda pārraudzība varētu papildināt Regulā (EK) Nr. 1467/97 iekļautos noteikumus. Šādas ciešākas pārraudzības kārtību vajadzētu variēt atkarībā no tā, kura procedūras fāze attiecas uz dalībvalsti, kā noteikts Līguma 126. pantā.

(11)

Dalībvalstis, kuru valūta ir euro un kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, būtu jāpārrauga ciešāk, lai nodrošinātu saskaņotu, noturīgu un savlaicīgu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Ciešākai pārraudzībai būtu jānodrošina savlaicīga profilakse un korekcija novirzēm no Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai vai novirzēm no katrai dalībvalstij sniegtajiem ieteikumiem . Šāda pārraudzība varētu papildināt Regulā (EK) Nr. 1467/97 iekļautos noteikumus. Šādas ciešākas pārraudzības kārtību vajadzētu variēt atkarībā no tā, kura procedūras fāze attiecas uz dalībvalsti, kā noteikts LESD 126. pantā. Dalībvalstīm, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, būtu jāiesniedz ekonomiskās partnerības programma, tostarp sīki izstrādāts to strukturālo reformu apraksts. Ir būtiski ieviest un īstenot šādas strukturālas reformas, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju. Attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista sociālie partneri atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei.

(12)

Ciešākai to dalībvalstu pārraudzībai , kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vajadzētu ļaut konstatēt riskus attiecībā uz dalībvalstij noteikto termiņu ievērošanu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai . Ja konstatē šādus riskus, Komisijai būtu jāizdod ieteikumi dalībvalstij par pasākumiem, kas jāveic noteiktā laikposmā, un šie ieteikumi pēc attiecīgās dalībvalsts parlamenta pieprasījuma būtu jāiesniedz šajā parlamentā . Šādam novērtējumam būtu jāļauj ātri koriģēt jebkādus pavērsienus, kas apdraud pārmērīga budžeta deficīta novēršanu noteiktajā termiņā. Novērtējumam par šī Komisijas ieteikuma ievērošanu vajadzētu būt daļai no Komisijas veiktā pastāvīgā novērtējuma par efektīvu rīcību pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Lemjot par to, vai ir īstenota efektīva rīcība pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, Padomei savu lēmumu vajadzētu balstīt arī uz faktu, vai dalībvalsts ir ievērojusi Komisijas ieteikumu.

(12)

Ir būtiski, lai to dalībvalstu ciešāka pārraudzība , kurās īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, tiktu veikta saistībā ar ekonomiskās partnerības programmas īstenošanu. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāaicina dalībvalsts visaptveroši novērtēt vispārējās valdības un tās apakšnozaru budžeta izpildi gada laikā un attiecībā uz vispārējo valdību un tās apakšnozarēm regulāri ziņot Komisijai un Ekonomikas un finanšu komitejai par budžeta izpildi gada laikā, par ieņēmumu un izdevumu daļā veikto diskrecionāro pasākumu ietekmi uz budžetu, par valdības izdevumu un ieņēmumu mērķlielumiem, kā arī sniegt informāciju par pasākumiem, kas apstiprināti mērķu sasniegšanai, un šo pasākumu veidu.

(12a)

Lai nodrošinātu pareizu ekonomiskās un monetārās savienības darbību un budžeta disciplīnas ievērošanu, ir jāaizsargā eurozonas stabilitāte kopumā un tāpēc ir jāstiprina eurozonas finanšu sistēmas efektivitāte un noturība, lai novērstu triecienus, risinātu likviditātes ierobežojumus un kaitīgās papildu sekas, kas saistītas ar valstu obligāciju tirgu fragmentāciju, kā arī lai samazinātu marginālas finansēšanas izmaksas dalībvalstīm, kuras cieš no finansējuma spiediena. Šā vispārējā mērķa labad ir jāpieņem ceļvedis virzībai uz kopējiem eurozonas valsts parāda instrumentiem, tostarp būtu jāizstrādā ciešāka ekonomikas politikas koordinēšanas programma. Lai veiktu koordinētu un kopīgu eurozonas valsts parāda instrumentu emisiju, ir būtiski pirmām kārtām izveidot Eiropas izpirkšanas fondu aptuveni 25 gadu laikposmam, vienlaikus koordinējot eurozonas dalībvalstu parāda vērtspapīru emisiju. Šis pirmais uzdevums neskar turpmāko ceļvedī paredzēto pasākumu īstenošanu pirms attiecīgā perioda beigām.

(12b)

Piemērojot šo regulu, Padomei un Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā sociālo partneru nozīmi, kā arī atšķirības valstu sistēmās, piemēram, algu noteikšanas sistēmās.

(13)

Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības institūcijām, konkrētāk, starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu labāku pārskatāmību un pārskatatbildību, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja var dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums, piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā.

(13)

Lai pastiprinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un atbildību, kompetentā Eiropas Parlamenta komiteja var dalībvalstij, uz kuru attiecas Komisijas ieteikums, piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā, Tāpat būtu jāparedz noteikumi, lai stiprinātu budžeta un plašākā mērogā eurozonas ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas pārskatatbildību, pārredzamību un pārbaudi saskaņā ar demokrātijas principiem. Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi saskaņā ar valstu praksi attiecībā uz valstu parlamentu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanu.

(13a)

Budžeta plāniem un strukturālajām reformām ir jābūt saskaņā ar sociālo tiesību aizsardzību un tiem jānovērš nevienlīdzības palielināšanās. Tāpēc budžeta disciplīnu nevajadzētu ieviest, kaitējot vidēja termiņa un ilgtermiņa līdzekļiem, kas nepieciešami ilgtspējīgai un videi nekaitīgai ekonomikas pārveidei saskaņā ar Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju un mērķiem klimata pārmaiņu mazināšanas jomā līdz 2050. gadam.

(13b)

Nodokļu politikai ir būtiska nozīme budžeta plānu efektivitātes un patiesuma uzlabošanā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu izaugsmi. Savienības un dalībvalstu līmenī vajadzētu ātri pieņemt visaptverošu pasākumu klāstu un ieviest likumdošanas iniciatīvas, piemēram, Eiropas finanšu darījumu nodokli un kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzi, lai izskaustu nepamatotus izņēmumus, paplašinātu nodokļu bāzi, uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, risinātu jautājumu par nodokļu nemaksāšanu un visaptveroši piemērotu principu „piesārņotājs maksā”.

(aa)

tiek papildināta Regulā (ES) Nr. 1174/2011 noteiktā kārtība, kādā tiek novērsta un koriģēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība;

(ca)

tiek nodrošināta budžeta politikas atbilstība Regulā (ES) Nr. 1174/2011 noteiktajai kārtībai, kādā tiek novērsta un koriģēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, stingrāk pārraugot dalībvalstu valsts reformu programmas un dalībvalstu ekonomiskās partnerības programmas, lai panāktu ilgtspējīgu atbilstību un konverģenci eurozonā.

(1)

" neatkarīga fiskālo jautājumu padome" ir struktūra, kurai piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts fiskālajām iestādēm un kura ir atbildīga par valsts fiskālo noteikumu īstenošanu;

(1)

„fiskālo jautājumu padome” ir neatkarīga un tehniskā ziņā kompetenta struktūra, kurai piešķirta funkcionāla autonomija no dalībvalsts budžeta iestādēm un kura ir atbildīga par valsts fiskālo noteikumu īstenošanas uzraudzību;

(2)

"neatkarīgas makroekonomiskās prognozes" ir makroekonomiskās un/ vai budžeta prognozes, kuras sniegusi neatkarīga struktūra vai struktūra , kurai piešķirta funkcionālā autonomija no dalībvalsts fiskālajām iestādēm;

(2)

„neatkarīgas makroekonomiskās prognozes” ir makroekonomiskās prognozes, kuras sniegusi vai apstiprinājusi neatkarīga un tehniskā ziņā kompetenta struktūra, kurai piešķirta funkcionāla autonomija no dalībvalsts budžeta iestādēm un kura izpilda I pielikumā noteiktās obligātās prasības. Komisija nodrošina, lai neatkarīgās prognozes būtu salīdzināmas un konsekventas visām dalībvalstīm;

(5)

"valdība" un "deficīts" lieto Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotā protokola (Nr. 12) 2. panta izpratnē.

(5)

„valdība” , „deficīts” un „parāds” ir attiecīgi „valdība”, „deficīts” un „parāds”, kā definēts Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2. pantā.

(5a)

„Stabilitātes un izaugsmes pakts” ir daudzpusējā uzraudzības sistēma, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1466/97, un procedūra dalībvalstu pārmērīga budžeta deficīta nepieļaušanai, kas paredzēta LESD 126. pantā un Regulā (EK) Nr. 1467/97;

(5b)

„īpaši nozīmīga neatbilstība saistībā ar korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai” ir novirze no budžeta projektā norādītajiem skaitļiem kas nav mazāka par 1 % no IKP viena gada laikā vai vidēji 0,5 % no IKP gadā 2 gadus pēc kārtas un ko nevar attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem vai nopietnu ekonomikas lejupslīdi, ņemot vērā pārkāpumus mīkstinošos pasākumus un blakusefektus, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1467/97 un Regulā (ES) Nr. 1176/2011.

(a)

Eiropadomes pavasara sanāksmē atsevišķām dalībvalstīm sniegtās politiskās vadlīnijas, kuru pamatā ir gada izaugsmes pētījums, ņemot vērā arī Komisijas Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu, un gada ziņojumi, kas tiek sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 3. pantu; šīs politiskās vadlīnijas nodrošinās dalībvalstīm pamatnostādnes valsts reformu programmu, kā arī to stabilitātes vai konverģences programmu izstrādāšanai, kuras dalībvalstīm jāiesniedz aprīļa mēnesī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu;

(b)

ieteikumus, kas katrai dalībvalstij apstiprināti Eiropadomes vasaras sanāksmē saskaņā ar Komisijas atzinumiem par to, cik atbilstīgas ir LESD 121. un 148. panta kārtībā iesniegtās dalībvalstu valsts reformu programmas, kā arī stabilitātes vai konverģences programmas.

(b)

prognozes ienākumiem un izdevumiem nemainīgas politikas gadījumā un to galvenos komponentus, prognozes attiecībā uz vispārējās valdības sektoru izsakot procentos no IKP;

(b)

prognozes ienākumiem un izdevumiem nemainīgas politikas gadījumā un to galvenos komponentus, prognozes attiecībā uz vispārējās valdības sektoru izsakot procentos no IKP; šīs prognozes attiecas gan uz pašreizējiem izdevumiem, gan ieguldījumu izdevumiem, un tālab tiek publiskoti skaidri budžeta mērķi attiecībā uz kārtējiem un ieguldījumu izdevumiem un ieguldījumu izdevumu gadījumā to ekonomiskās atdeves novērtējums;

(ca)

sīku informāciju par izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas (tostarp valsts ieguldījumu) sasniegumiem un sīku informāciju par saistību ar budžeta mērķu sasniegšanu ilgtermiņā, kā arī budžeta plānā paredzēto pasākumu sociālās ietekmes novērtējumu;

(d)

sīku aprakstu un skaitlisku argumentāciju tiem pasākumiem, kas iekļaujami nākamā gada budžetā, lai mazinātu atšķirības starp c) apakšpunktā minētajiem mērķa apjomiem un b) apakšpunktā minētajām prognozēm nemainīgas politikas gadījumā. Apraksti var nebūt tik sīki attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru budžeta ietekme ir mazāka nekā 0,1 % no IKP. Īpašu uzmanību pievērš galvenajiem fiskālās politikas reformu plāniem, kuriem ir iespējami blakus efekti citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro;

(d)

sīku aprakstu un pamatotu skaitlisku argumentāciju tiem pasākumiem, kas iekļaujami nākamā gada budžetā, lai mazinātu atšķirības starp c) un ca) apakšpunktā minētajiem mērķa apjomiem un b) apakšpunktā minētajām prognozēm nemainīgas politikas gadījumā. Apraksti var nebūt tik sīki attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru budžeta ietekme ir mazāka nekā 0,1 % no IKP. Īpašu un konkrētu uzmanību pievērš galvenajiem fiskālās politikas reformu plāniem, kuriem ir iespējami blakusefekti citās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro;

(e)

galvenos pieņēmumus saistībā ar gaidāmo ekonomikas attīstību un svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus. Šos pieņēmumus balsta uz neatkarīgu makroekonomiskās izaugsmes prognozi;

(e)

galvenos pieņēmumus saistībā ar gaidāmo ekonomikas attīstību un svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem, kas ir būtiski, lai sasniegtu budžeta mērķus , kuri noteikti saskaņā ar Direktīvas 2011/85/ES 4. pantu . Makroekonomiskajās un budžeta prognozēs ietver potenciālās ietekmes uz iznākumu un makroekonomiskā reizinātāja ietekmes novērtējumu. Metodoloģija, izmantotie ekonomiskie un ekonometriskie modeļi un pieņēmumi, kā arī citi būtiski parametri, kas ir neatkarīgās makroekonomiskās prognozes pamatā, tiek pievienoti ikgadējiem vidēja termiņa fiskālajiem plāniem.

(f)

vajadzības gadījumā – papildu norādes par to, kā tiks ievēroti pašreizējie ieteikumi budžeta jomā , kuri saskaņā ar Līguma 121. pantu adresēti attiecīgajai dalībvalstij;

(f)

vajadzības gadījumā — papildu norādes par to, kā atbilstoši a) līdz ca) apakšpunktam tiks ievēroti pašreizējie ieteikumi, kuri saskaņā ar LESD 121. un 148 . pantu adresēti attiecīgajai dalībvalstij.

(fa)

publisko ieguldījumu vajadzību kvalitatīvu noteikšanu un nepieciešamības gadījumā valsts reformu programmās paredzēto pasākumu ietekmi uz budžetu nākamajā gadā kopā ar ekonomiskās atdeves novērtējumu;

(fb)

stabilitātes programmu mērķu sasniegšanai valsts reformu programmās ietverto reformu un ieguldījumu ietekmes analīzi, tostarp reformu izmaksu un ieguvumu analīzi no budžeta viedokļa;

(a)

pārsūta parāda summas, kas pārsniedz 60 % no IKP, uz ERF piecu gadu sākotnējā laikposmā;

(b)

nosaka skaitliskus fiskālos noteikumus, ar kuriem valsts budžeta procedūrā īsteno valstu vidēja termiņa budžeta mērķi, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.a pantā;

(c)

ievieš fiskālās konsolidācijas stratēģiju un strukturālo reformu programmu;

(d)

izsniedz galvojumus, lai atbilstoši nodrošinātu no EFR izsniegtos aizdevumus;

(e)

samazina savu strukturālo deficītu sākotnējā posmā, lai atbilstu b) punktā minētajam budžeta noteikumam.

(a)

veic un sniedz pārskatu par visaptverošu neatkarīgu revīziju vispārējās valdības sektora finansēs, to veicot saziņā ar valsts augstākajām revīzijas iestādēm, ar mērķi novērtēt publiska sektora finanšu pārskatu uzticamību, pilnīgumu un precizitāti pārmērīga budžeta deficīta procedūras nolūkiem. Šajā kontekstā Komisija (Eurostat) novērtē kvalitāti datiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 679/2010 iesniegusi attiecīgā dalībvalsts;

(a)

veic un sniedz pārskatu par visaptverošu neatkarīgu revīziju vispārējās valdības sektora finansēs, to veicot saziņā ar valsts augstākajām revīzijas iestādēm, ar mērķi novērtēt publiska sektora finanšu pārskatu uzticamību, pilnīgumu un precizitāti pārmērīga budžeta deficīta procedūras nolūkiem. Šajā kontekstā Komisija (Eurostat) novērtē kvalitāti datiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru iesniegusi attiecīgā dalībvalsts;

(ba)

šīs regulas ieguldījumu, veicinot Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu.

—

Atbildība: neskarot turpmāk noteiktos principus, neatkarīgo fiskālo institūciju raksturīgajām pazīmēm jāatbilst dalībvalstu tiesiskajam regulējumam un politiskajai un administratīvai iekārtai. Atspoguļojot izvēles iespējas, var ņemt vērā ar kapacitāti saistītās problēmas mazākās dalībvalstīs.

—

Pilnvaras: neatkarīgu fiskālu institūciju pilnvaras būtu skaidri jādefinē, lai novērstu nepamatotu pārklāšanos ar fiskālajām iestādēm vai pilnvaru nepamatotu paplašināšanu uz fiskālo iestāžu pilnvaru vai valstu parlamentu prerogatīvu rēķina.

—

Resursi: neatkarīgām fiskālām institūcijām piešķirtajiem resursiem vajadzētu būt samērīgiem ar to pilnvarām, lai tās uzticami varētu īstenot šīs pilnvaras.

—

Atbildība: būtu jāpieņem ar likumu noteikti mehānismi, lai veicinātu pienācīgu atbildību attiecībā pret likumdošanas varu. Neatkarīgu fiskālu institūciju ziņojumi un analīzes būtu jāpublisko un jāpadara pieejami bez maksas.

—

Vadība: vadošie darbinieki būtu jāizvēlas un jāieceļ, balstoties uz nopelniem, pieredzi un tehnisko kompetenci īpaši attiecībā uz budžeta procesu. Iecelšanas procedūrā var iesaistīt dažādas iestādes, piemēram, izmantojot parlamentāro apstiprinājuma procedūru vai dažādām iestādēm ieceļot katrai savu vai vairākus locekļus. Vadoša amata ieņemšanas ilgums neatkarīgās fiskālās institūcijās būtu skaidri jānosaka tiesību aktos, to nedrīkstētu pagarināt un vēlams, lai tas būtu pārsniegtu parlamenta pilnvaru laiku. Līgumos būtu stingri jāparedz iespēja izbeigt to, ja locekļi ir vainīgi smagos pārkāpumos.

—

Personāls: neatkarīgu fiskālu institūciju personāls būtu jāizvēlas atklātā konkursā, balstoties uz nopelniem un tehnisko kompetenci. Nodarbināšanas kārtībai būtu jāatbilst nosacījumiem civildienestā.

—

Pieeja informācijai, pārredzamība un saziņas politika: parasti neatkarīgām fiskālām institūcijām ar likumu būtu jāgarantē pieeja jebkurai informācijai, kas vajadzīga, lai efektīvi un laikus īstenotu tās pilnvaras. Jebkādi ierobežojumi attiecībā uz šo noteikumu būtu arī skaidri jānosaka. Neskarot šos tiesību aktus, nevajadzētu kavēt neatkarīgu fiskālu institūciju iespējas laikus sniegt paziņojumus pieejamu plašsaziņas līdzekļu kanālos. Ja neatkarīgas fiskālas institūcijas ir izvietotas citās struktūrās, būtu jāpaskaidro, ka viedokļus paudušas vienīgi šīs institūcijas un nevis uzņēmēja iestāde.