15.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 332/106

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 21. un 34. pantu,

—

ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (UNGA) 67. sesiju (B7-0132/2012), kuru ALDE grupas vārdā iesniedzis Alexander Graf Lambsdorff,

—

ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei par ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesiju (1) un 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES kā globāla spēka nozīmi daudzpusējās organizācijās (2),

—

ņemot vērā ES prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 66. sesijai, kuras Padome pieņēma 2011. gada 10. jūnijā (3),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesiju, jo īpaši šīs organizācijas rezolūcijas „Apvienoto Nāciju Organizācija globālā pārvaldības sistēmā” (4), „Valsts pārvaldes lietderības, pārskatatbildības efektivitātes un pārredzamības veicināšana, stiprinot augstākās revīzijas iestādes” (5), „Situācija Sīrijas Arābu Republikā” (6), „Iedzīvotāju iespēju palielināšana un attīstības veicināšana” (7), „Ceļā uz pasaules mēroga partnerattiecībām” (8), „Dienvidu–dienvidu sadarbība” (9), „Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīme attīstības veicināšanā globalizētā un savstarpēji atkarīgā pasaulē” (10), „Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīmes palielināšana periodisku un nefalsificētu vēlēšanu un demokrātijas veicināšanā” (11), „Ziņojums par atbruņošanās konferenci” (12), „Demokrātiskas un taisnīgas starptautiskās kārtības veicināšana” (13) un „Universālais, nedalāmais, savstarpēji saistītais, savstarpēji atkarīgais un savstarpēji pastiprinošais cilvēktiesību un pamatbrīvību raksturs” (14),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 19. decembra rezolūciju par vēršanos pret neiecietību, negatīviem stereotipiem, stigmatizāciju, diskrimināciju, pamudināšanu uz vardarbību un vardarbību pret personām reliģijas vai ticības dēļ (15),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā (16),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 31. marta rezolūciju par Agenda 21 īstenošanu, Agenda 21 turpmākas īstenošanas programmu un Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību rezultātiem (17),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai,

—

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 10. septembra paziņojumu „Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija — daudzpusības izvēle” (COM(2003)0526),

—

ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja piezīmes pēc tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru (ANO ĢS) 2012. gada 16. aprīlī,

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 16. februāra rezolūciju par nostāju ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 19. sesijā (18),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — problēmu risināšanu un grūtību pārvarēšanu (19),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam (20),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūciju par ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības turpmāko nākotni pēc ES un Āfrikas trešās augstākā līmeņa sanāksmes (21),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību (22),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 23. novembra rezolūciju par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu (23),

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu (24),

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas apvienotās delegācijas ziņojumu ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijā, kas notika 2011. gada 28.–29. novembrī,

—

ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu un 97. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0186/2012),

A.

tā kā kopīgu starptautisku vērtību un normu mērķis ir garantēt mieru, cilvēktiesību aizsardzību, drošību un labklājību pasaulē un taisnīgāk dalīties ar visiem ar globalizācijas priekšrocībām;

B.

tā kā ANO ir globālās pārvaldības centrā, kaut gan tā pašlaik veic iekšējas reformas, lai sekmētu pārredzamību, efektivitāti un lietderību;

C.

tā kā pieaug vajadzība pēc kopīgiem noteikumiem un lēmumu pieņemšanas mehānismiem, lai kopīgi risinātu jaunas globālas problēmas un novērstu globālās ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi;

D.

tā kā ES ir jāstiprina kohēzija, lai saglabātu vadošo lomu aizvien daudzpolārākā pasaulē, kam nepieciešama globālā mērogā saskaņota rīcība; tā kā ES dalībvalstīm ir līgumos noteikts pienākums saskaņot savu rīcību starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs;

E.

tā kā ES atbalsta efektīvas daudzpusējas attiecības ar spēcīgu ANO centrā, jo tas ir svarīgi, lai risinātu globālas problēmas;

F.

tā kā ES un tās dalībvalstis ANO sistēmai nodrošina lielākos finanšu līdzekļus; tā kā ES-27 finansē 39 % no ANO vispārējā budžeta un vairāk nekā 40 % no ANO miera uzturēšanas operācijām;

G.

tā kā spēcīgas un stabilas ES un ANO partnerattiecības ir svarīgas ANO darbā ar visās trijās galvenajās jomās — miers un drošība, cilvēktiesības un attīstība — un tās ir arī būtiskas, lai ES saglabātu savu starptautiska dalībnieka ietekmi;

H.

tā kā ES un ANO ir pašsaprotami partneri miera un valstu veidošanā un kopīgi nodrošina pamatu kolektīviem miera un valstu veidošanas centieniem;

I.

tā kā cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības un Eiropas ārējās darbības, tostarp starptautiskās tirdzniecības, galvenie principi un mērķi; tā kā cilvēktiesību universālā rakstura un nedalāmības ievērošana veicināšana un nodrošināšana ir Eiropas vienotības un nedalāmības stūrakmeņi;

J.

tā kā taisnīgums un tiesiskums ir ilgtspējīga miera pīlāri, kas garantē cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem ir izšķirīga ietekme uz atbalstu cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu ievērošanai un cīņai pret nesodāmību;

K.

tā kā visas valstis un visi iedzīvotāji, kā arī starptautiskā sabiedrība gūst labumu no pastāvīgas demokrātisko procesu atbalstīšanas; tā kā tie sastopas ar demokrātijas veidošanas, atjaunošanas un saglabāšanas problēmām,

a)

cik vien iespējams, saskaņot un paust vienotu nostāju un stiprināt ES darbības saskaņotību un starptautisko atpazīstamību kā starptautiskai dalībniecei ANO; attaisnot ANO dalībvalstu cerības attiecībā uz ES spēju rīkoties savlaicīgi; pieņemt plašu un elastīgu pieeju attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) nostāju ANO līmenī, lai ļautu ES ātri un visaptveroši rīkoties ar KĀDP saistītos jautājumos;

b)

palielināt ieguldījumu ANO darbā, sadarbībā ar partneriem panākot kopēju interpretāciju par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par ES līdzdalības kārtību tās darbā un pilnībā to īstenojot; iesniegt Parlamentam ziņojumu par tās piemērošanu praksē;

c)

sadarboties ar ES dalībvalstīm un ES delegāciju ANO, lai uzlabotu koordināciju, pārredzamību un informācijas apmaiņu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē (ANO DP) un lai ES dalībvalstis, kas ir šīs organizācijas dalībvalstis, vai arī ES pārstāvis pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma aizstāvētu ES nostāju un intereses Drošības padomē; pastiprināt ES ietekmi ANO Drošības padomes lēmumu pieņemšanā un uzlabot ES darbības redzamību ANO attiecībā uz būtiski svarīgiem ANO Drošības padomes jautājumiem;

d)

nodrošināt spēcīgu ES pārstāvību visās ANO iestādēs un specializētajās aģentūrās;

e)

izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju līdzdalībai ANO darbā un pastiprināt publisko diplomātiju attiecībā uz ANO darbību;

f)

veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības kā vienu no ES galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem, palielinot ANO reprezentativitāti, pārredzamību, pārskatatbildību, lietderību un efektivitāti, lai uzlabotu savu darbību uz vietas; atgādināt, ka ir jāpanāk jauns institucionālais līdzsvars starp G 20 valstīm ar to jauno ietekmi, ANO un tās aģentūrām un starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI); šajā sakarībā pastiprināt globālo pārvaldību un meklēt risinājumus turpmākai koordinācijas uzlabošanai starp G struktūrām un ANO sistēmu, ciktāl šīm grupām būtu lietderīgi atbildēt par ekonomisko dimensiju, saglabājot ANO galveno ietekmi un tai esot likumīgai organizācijai globālu jautājumu risināšanā;

g)

aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar stratēģiskiem un citiem divpusējiem un daudzpusējiem partneriem, jo īpaši ar ASV, lai rastu efektīvu risinājumu problēmām, kas ietekmē gan ES, gan visas pasaules iedzīvotājus, tostarp visnabadzīgākos un vismazāk aizsargātos;

h)

aktīvi atbalstīt vispusīgu un saskaņotu ANO Drošības padomes reformu, lai stiprinātu tās leģitimitāti, reģionālo pārstāvību, pārskatatbildību un efektivitāti; atgādināt, ka Eiropas Savienības galvenais ilgtermiņa mērķis joprojām ir ES vieta paplašinātā ANO Drošības padomē; aicināt augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci šajā nolūkā izstrādāt dalībvalstu kopēju nostāju; lai turpmāk sasniegtu šo mērķi, iepriekš saskaņot Padomes nostāju par jaunu dalībvalstu uzņemšanu ANO Drošības padomē un reformu par ANO Drošības padomes lēmumu pieņemšanu;

i)

iesaistīties ANO Ģenerālās asamblejas uzsāktajā ANO nozīmes globālajā pārvaldībā pārskatīšanā, lai uzlabotu pārredzamību un sadarbību; veicināt ciešāku sadarbību starp ES un ANO Ģenerālo asambleju;

j)

palīdzēt piešķirt jaunu impulsu ANO Ģenerālajai asamblejai un paaugstināt tās efektivitāti, cita starpā, atbalstot ad hoc darba grupas veiktos pasākumus, veicinot padziļinātas un uz rezultātiem vērstas tematiskas debates par aktuāliem un svarīgiem jautājumiem un ANO Ģenerālās asamblejas ciešāku sadarbību ar citām ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsonisko sabiedrību un citām starptautiskām un reģionālām organizācijām un forumiem; uzsvērt vajadzību vēl vairāk vienkāršot ANO Ģenerālās asamblejas un tās galveno komiteju programmas; uzsvērt, ka jauna impulsa piešķiršanu ANO Ģenerālās asamblejai var nodrošināt tikai tad, ja tā atbilstīgi un piemēroti rīkojas jautājumos, kas ir nozīmīgi visai starptautiskajai sabiedrībai;

k)

vēlreiz apliecināt apņemšanos nodrošināt, lai saskaņā ar budžeta disciplīnas un konsekvences principiem, kā arī ievērojot visaugstākos starptautiskos standartus, tiktu efektīvi un lietderīgi pārvaldīti ANO finanšu resursi, un tie būtu pietiekami;

l)

stiprināt operatīvās partnerattiecības un veicināt kopējo miera veidošanas centienu stratēģisko saskaņotību un efektivitāti, cita starpā, ar Miera uzturēšanas operāciju īpašās komitejas darbu;

m)

veicināt sadarbību un veidot partnerattiecības konfliktu novēršanā, civilo un militāro krīžu pārvarēšanā un konfliktu atrisināšanā ar ANO, EDSO, Āfrikas Savienību (ĀS), Arābu līgu un citām starptautiskām un reģionālām organizācijām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību; uzlabot reģionālo organizāciju miera veidošanas spējas, cita starpā, izmantojot ierosinātās ES–ANO–ĀS un ES–ANO–ECOWAS (Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena) trīspusējās partnerattiecības;

n)

veicināt dažādu miera veidošanas dalībnieku sadarbību, jo īpaši starp ANO sekretariātu, ANO Drošības padomi, ANO Ģenerālo asambleju un ANO dalībvalstīm, kas iesaistītas miera veidošanas misijās; censties nodrošināt, lai ES dalībvalstis sniegtu ieguldījumu ANO miera misijās ar savām īpašajām iespējām, piemēram, transporta, loģistikas un apmācības jomā; apsvērt iespēju uzsākt militāru operāciju saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), ietverot arī iespējamu kaujas vienības izvietošanu pirms ANO miera misijas, ja to pieprasa ANO, tomēr veltot īpašu uzmanību visu miera uzturēšanas misiju dalībnieku un kaujas vienību aizsardzībai; atbalstīt konfliktu novēršanas un pārvarēšanas, kā arī starpniecības, miera uzturēšanas un miera veidošanas spēju attīstību valsts un reģionālajā līmenī; veicināt zinātības un paraugprakses apmaiņu starp partneriem;

o)

sniegt atbalstu ANO civilo spēju pārskatīšanai, rodot praktisku veidu, kā saskaņot pieprasījumu ar piedāvājumu svarīgās civilo spēju jomās; paātrināt pieņemšanu darbā, novērst darbības nesavienojamību un izvairīties no dublēšanās, izmantojot civilās drošības un aizsardzības spējas ANO pasākumu atbalstam; izpētīt iespējas izvietot kopējas krīzes reaģēšanas vienības ANO operācijā gadījumos, kad vajadzīgi ātri izvietojami cilvēku un tehniskie resursi;

p)

nodrošināt sieviešu līdzdalību visos miera procesa posmos un sistemātiski iesaistīt viņas preventīvā diplomātijā, agrīnā brīdināšanā un drošības uzraudzībā; pievērsties vajadzībai ievērot dzimumu līdztiesības aspektu attiecībā uz konfliktu novēršanu, miera uzturēšanas operācijām, humāno palīdzību, pēckonflikta atjaunošanu un ADR iniciatīvām (25), kā noteikts ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību; aktīvi strādāt, lai ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 īstenotu visās ANO dalībvalstīs;

q)

sadarboties ar ANO, lai novērstu pašreizējos globālos draudus, piemēram, klimata pārmaiņas, kodolieroču izplatīšanu, organizēto noziedzību, terorismu un pandēmijas;

r)

censties panākt 2012. gada ANO konferences par ieroču tirdzniecības līguma un 2012. gada pārskata konferences par rīcību attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem veiksmīgu iznākumu un pārraudzīt tā īstenošanu;

s)

palīdzēt valstīm izpildīt pienākumu aizsargāt savus iedzīvotājus; uzsvērt nepieciešamību laicīgi un pienācīgi rīkoties starptautiskā līmenī un apturēt genocīdu, etnisko tīrīšanu, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci;

t)

panākt turpmāku politisku un institucionālu progresu attiecībā uz pienākuma aizsargāt R2P koncepcijas īstenošanu ANO struktūrās, jo īpaši Drošības padomē, Ģenerālajā asamblejā un Cilvēktiesību padomē, izdarot secinājumus un mācoties no pieredzes, kas gūta gan no intervences Lībijā, gan no nespējas ātri rīkoties Sīrijas gadījumā; veicināt debates par to, kā ANO struktūras, jo īpaši Drošības padome, varētu izmantot šo koncepciju, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp ANO dalībvalstīm krīžu laikā; sekmēt reģionālo organizāciju pozitīvo ietekmi, attīstot un piemērojot operatīvu pieeju pienākumam aizsargāt;

u)

sadarboties ar partneriem, lai nodrošinātu, ka šī koncepcija ir vērsta uz konfliktu novēršanu, aizsardzību uz pēckonfliktu atjaunošanu saskaņā ar pienākuma aizsargāt trim daļām — pienākumu novērst, aizsargāt un atjaunot; palīdzēt valstīm šajā jomā veidot spējas, tostarp stiprinot agrīnās brīdināšanas mehānismus un attiecīgās ANO starpniecības spējas; sadarbībā ar ANO dalībvalstīm veicināt kontaktpunktu izveidi, lai uzraudzītu jaunu konfliktu situācijas un veidotu šā uzdevuma risināšanai vajadzīgās spējas ES delegācijās;

v)

stingri vēlreiz apstiprināt ES saistības, ko paredz pienākuma aizsargāt koncepcija, un sākt darbu, lai panāktu institucionālu vienprātību par pienākumu aizsargāt starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES dalībvalstīm, kas varētu nodrošināt konsekventāku ES rīcību šādos jautājumos ANO forumos;

w)

veicināt starpniecību kā lietderīgu instrumentu miermīlīgai strīdu novēršanai un risināšanai, kā arī lai nepieļautu, ka pēckonfliktu situācijās valstis atkal ieslīgst konfliktos; izstrādāt efektīvākas starpniecības pamatnostādnes attiecībā uz tiesiskumu un demokrātisko pārskatatbildību;

x)

noteikt par prioritāti šā instrumenta īstenošanu un to pilnveidot, tā kā attīstīt starpniecības spējas Eiropas Ārējās darbības dienestā, pamatojoties uz ES vidutāja un dialoga veidošanas spēju stiprināšanas koncepciju;

y)

cieši sadarboties ar ANO un citiem starpniecības dalībniekiem; starpniecībā tiekties pēc sinerģijas ar ANO Politisko jautājumu departamentu (DPA); veicināt starptautisku, reģionālu un apakšreģionālu organizāciju partnerattiecības un sadarbību ar ANO, to savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, piemēram, izmantojot ES un ANO kopīgu partnerību par starpniecības spējām; uzlabot informācijas apmaiņu, sadarbību un koordināciju, lai nodrošinātu to dalībnieku darbības saskaņotību un papildināmību, kuri iesaistīti konkrētu gadījumu starpniecībā;

z)

stiprināt starptautisko kriminālās tiesvedības sistēmu, uzsvērt Starptautiskās Krimināltiesas (SK) nozīmi cīņā pret nesodāmību un arī turpmāk popularizēt SK kā vienīgo pastāvīgo tiesu iestādi, kas var tiesāt kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā vainīgas personas, ja valstu tiesas to nespēj vai nevēlas;

aa)

stiprināt SK, sniedzot tai politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistisku atbalstu; mudināt visas ANO dalībvalstis pievienoties šai tiesai, ratificējot Romas statūtus; veicināt ANO un tās iestāžu un aģentūru ciešāku sadarbību ar Krimināltiesu;

ab)

starptautiskajā arēnā stiprināt centienus, lai panāktu, ka visas ANO konvencijās paredzētās cilvēktiesības tiek uzskatītas par vispārējām, nedalāmām, savstarpēji atkarīgām un savstarpēji saistītām; palīdzēt stiprināt valstu spējas pildīt starptautiskās cilvēktiesību saistības; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt visiem cilvēkiem tiesības uz reliģijas un ticības brīvību;

ac)

aktīvi atbalstīt Āfrikas valstu uzsākto iniciatīvu un Komisijas ieteikumu par sieviešu statusu, kopīgi cenšoties panākt, lai 2012. gadā pieņemtu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas aizliegumu visā pasaulē; aicināt augsto pārstāvi/priekšsēdētāja vietnieci un Komisiju piešķirt šim uzdevumam augstāko prioritāti, lai nodrošinātu tā veiksmīgu iznākumu;

ad)

arī turpmāk veicināt cilvēktiesību iekļaušanu visos ANO darbības aspektos, vēlreiz apliecinot to, ka cilvēktiesības ir nesaraujami saistītas ar citiem ANO miera un drošības, kā arī attīstības mērķiem;

ae)

aktīvi piedalīties ANO Cilvēktiesību padomes darbā, atbalstot rezolūcijas, izdodot paziņojumus un iesaistoties interaktīvos dialogos un debatēs, lai nodrošinātu lielāku līdzsvaru ANO Cilvēktiesību padomes darbā;

af)

palielināt īpašo procedūru agrās brīdināšanas spējas, paredzot mehānismu, kas tām ļauj rosināt situācijas automātisku izvērtēšanu ANO Cilvēktiesību padomē; pastiprināt pārraudzības pasākumus, lai īstenotu ieteikumus par īpašajām procedūrām;

ag)

stiprināt vispārējā regulārā pārskata (VRP) procesu, iekļaujot ieteikumus divpusējos un daudzpusējos dialogos ar ANO dalībvalstīm un pamatojot šos dialogus ar starptautiskām normām un standartiem;

ah)

turpināt centienus ANO Ģenerālajā asamblejā un tās komitejās attiecībā uz aicinājumu noteikt moratoriju nāves soda izmantošanai, kam arvien vairāk valstu izsaka arvien lielāku atbalstu, un attiecībā uz bērnu tiesībām, neatkarīgiem medijiem un reliģisko toleranci; atbalstīt visus centienus izskaust spīdzināšanu; jo īpaši veicināt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvā protokola pieņemšanu;

ai)

palīdzēt nodrošināt vietējos demokrātiskos procesus, demokrātijas kultūras un tiesiskuma attīstību; paplašināt atbalstu demokrātijai arī pēc vēlēšanu procesa beigām, lai to uzturētu ilgtermiņā un spētu sniegt iedzīvotājiem taustāmus rezultātus; nodrošināt parlamentu un politisko partiju plašāku iekļaušanu demokrātijas atbalsta programmās; uzsvērt, cik liela nozīme ir neatkarīgām NVO, kas var brīvi darboties, lai veidotu spēcīgu pilsonisko kultūru;

aj)

pievērst vislielāko uzmanību sociālai un ekonomiskai iekļaušanai, pārejai uz demokrātiju un politiskiem un vēlēšanu procesiem, spēju veidošanai, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jauniešu līdzdalībai parlamentārajā demokrātijā, vārda brīvības, apziņas un ticības brīvības, kā arī sieviešu tiesību, tostarp tiesību piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, aizsardzībai, gan sociālās prakses, gan tiesību aktu līmenī;

ak)

veiksmīgāk iekļaut atbalstu demokrātijai Eiropas ārējā darbībā; atbalstīt demokrātisku pārvaldību ar dažādajiem pieejamajiem finanšu instrumentiem, kad vien iespējams, izmantojot ES delegāciju resursus; sadarboties ar ANO un citiem partneriem globālā un vietējā mērogā, lai nodrošinātu tiesiskumu, veicinātu neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un veidotu un stiprinātu demokrātiskās iestādes, kas spēj nodrošināt demokrātiju;

al)

nodrošināt, ka ANO miera uzturēšanas misiju pilnvaras atspoguļo vajadzību atbalstīt vēlēšanu novērošanas misijas, un sniegt tām nepieciešamos līdzekļus, lai garantētu novērotāju drošību darbības vietās;

am)

iekļaut ar attīstību saistītās ES politikas visos līmeņos, lai izvairītos gan no pretrunām starp attīstību veicinošām politikas jomām, gan no šķēršļiem partnervalstu attīstībai divpusējos un daudzpusējos līgumos un forumos; pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesību un attīstības aspektiem brīvās tirdzniecības līgumos un PTO līmenī notiekošo sarunu laikā;

an)

turpināt darbu nolūkā sasniegt tādu attīstības procesu, kura centrā ir cilvēki; pārraudzīt ANO deklarāciju par tiesībām uz attīstību, galveno uzmanību pievēršot praktiskām darbībām tās īstenošanas nolūkā;

ao)

nodrošināt, ka vispārējā Eiropas atbalsta daļa, kas virzīta caur ES budžetu, nebūtu jāsamazina un ka uzmanības centrā saglabātos nabadzības un bada jautājums; apsvērt vajadzību 20 % no visa ES atbalsta piešķirt pamata sociālajiem pakalpojumiem, kā to noteikusi ANO, īpaši koncentrējoties uz brīvu pieeju pamata veselības aprūpei un pamatizglītībai, ņemot vērā ES atbalstu iniciatīvai „Izglītība visiem” un saistības cilvēka veselības uzlabošanā visā pasaulē;

ap)

palielināt attīstības politikas saskaņotību un uzlabot attīstības palīdzības efektivitāti, jo tie ir TAM sasniegšanas galvenie aspekti;

aq)

vadīt un paātrināt ANO centienus īstenot TAM, īpašu uzmanību pievēršot tiem mērķiem, kuros līdz šim sasniegtais progress ir vismazākais;

ar)

paliekot uzticīgai saistībām sadarbībā ar starptautisko sabiedrību izskaust nabadzību, strādāt pie tā, lai izveidotu tālejošu TAM programmu laika posmam pēc 2015. gada, ņemot vērā gan līdz šim panākto progresu, gan arī vēl pastāvošos šķēršļus;

as)

veikt pārraudzību un censties pilnībā īstenot ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences („Rio+20”) darba rezultātus, cita starpā veicinot ilgtspējīgu attīstību kā vadošo principu vispārējai ilgtermiņa attīstībai;

at)

izveidot ANO Ievērojamo personu grupu;

au)

aktīvi pārraudzīt, kā tiek īstenoti Pusanā pieņemtie secinājumi;

av)

aktīvi iesaistīties, lai cīnītos pret spekulācijām ar pārtiku un risinātu samilzušo nabadzības un bada problēmu;

aw)

piešķirt prioritāti nodrošinātībai ar pārtiku, ražošanas jaudai lauksaimniecībā, infrastruktūrai, iespēju attīstīšanai, integrējošai ekonomiskajai izaugsmei, labvēlīgiem tirgus apstākļiem un jaunai uzņēmējdarbībai, piekļuvei tehnoloģijām un humānajai un sociālajai attīstībai vismazāk attīstītajās valstīs saskaņā ar Stambulas rīcības programmu un secinājumiem, kas tika pieņemti ANO Tirdzniecības un attīstības konferences 13. sesijā Dohā 2012. gada 26. aprīlī;

ax)

atkārtoti paust apņemšanos īstenot Romas principus par nodrošinātību ar pārtiku; paust nožēlu par sekām, ko radījusi spekulēšana ar pārtikas precēm;

ay)

mudināt jaunattīstības valstis ar starptautisko ziedotāju atbalstu veikt ilgtermiņa pasākumus, lai nodrošinātu, ka sausums neizbēgami neizraisa badu; ieviest katastrofu riska mazināšanas stratēģijas un agrīnās brīdināšanas sistēmas;

az)

pilnībā atbalstīt ANO un jo īpaši ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja būtisko lomu;

ba)

atkārtoti apliecināt ES ilgtermiņa apņemšanos atbalstīt Āfrikas raga iedzīvotāju labklājību un risināt jautājumus saistībā ar strukturālā pārtikas trūkuma un konflikta iemesliem;

bb)

uzņemties vadību globālās klimata pārvaldības jomā un starptautiskajā sadarbībā klimata pārmaiņu jomā; atbalstīt atvērtu, pārskatāmu un samērīgu institucionālo arhitektūru, kas attiecīgajās pārvaldības iestādēs nodrošina gan rūpnieciski attīstīto valstu, gan jaunattīstības valstu proporcionālu pārstāvību; turpināt attīstīt dialogu ar būtiskākajiem dalībniekiem, piemēram, BRICS valstīm un jaunattīstības valstīm, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem starptautiskajās attiecībās; arī turpmāk attīstīt Eiropas Ārējās darbības dienesta spējas veidot ES diplomātijas politiku klimata pārmaiņu jomā;

bc)

turpināt pilnvarot pilsoņus vides pārvaldībā, efektīvi un globāli īstenojot Rio 10. principu; šajā saistībā paplašināt Orhūsas konvencijas noteikumus ārpus ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) ietvariem, izmantojot vispārēju konvenciju vai atverot Orhūsas konvenciju pusēm, kas nav ANO/EEK dalībnieces; veicināt uzlabotu pārvaldību ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp stiprinot ANO Vides programmu (UNEP); aktīvi sadarboties ar partneriem, lai uzlabotu vides aizsardzības tiesību aktu piemērošanu visā pasaulē;

bd)

virzīt ĀS un ES kopējo nostāju, lai vienotos par to, ka ANO Vides programmu pārveido par specializētu ANO aģentūru, kuras galvenais birojs atrastos Nairobi, Kenijā; šīs jaunās institucionālās sistēmas ietvaros risināt jautājumus, kas saistīti ar finansējumu, tehnoloģiju nodošanu un spēju veidošanu ilgtspējīgai attīstībai;

be)

atbalstīt bioloģisko daudzveidību un klimata aizsardzību jaunattīstības valstīs saskaņā ar ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un Konvencijā par bioloģisko daudzveidību noteiktajiem mērķiem; noteikt, ka jūrām un okeāniem jākļūst par vienu no galvenajiem Rio sistēmas pīlāriem, līdztekus klimata jautājumiem un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

bf)

atbalstīt Komisijas aktīvu dalību notiekošajās diskusijās par aizsardzības trūkumiem un reaģēšanu, kuru ierosināja ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR), risinot augstā komisāra 2010. gada dialogu par aizsardzības grūtībām, kura mērķis ir uzlabot pašreizējo starptautisko sistēmu piespiedu kārtā pārvietoto personu un bezvalstnieku aizsardzībai; aktīvi piedalīties debatēs par terminu „klimata bēglis”, kas izmantots nolūkā raksturot tādus cilvēkus, kuri klimata pārmaiņu rezultātā ir spiesti pamest mājas un meklēt patvērumu ārzemēs, tostarp arī par iespējamo juridisko definīciju šim terminam, kas vēl nav atzīts starptautiskajās tiesībās, ne arī kādā juridiski saistošā starptautiskā līgumā;

bg)

veicināt valdību un parlamentu sadarbību globālos jautājumos un sekmēt debates par parlamentu nozīmi pasaules mērogā; stiprināt pasaules mēroga pārvaldības demokrātisko raksturu, pārskatatbildību un pārredzamību un veicināt lielāku sabiedrības un parlamentu līdzdalību ANO darbībā;