52012SC0402

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību

1.           Ievads

Šajā dokumentā sniegts kopsavilkums par ietekmes novērtējumu, ko veica, gatavojot priekšlikumu attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu tīmekļa pieejamības jomā.

Lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas pašas savu politiku un specifikācijas attiecībā uz tīmekļa pieejamību, balstoties uz W3c WAI WCAG, kas ir izraisījis tirgus sadrumstalotību tīmekļa izstrādātājiem. Harmonizējot tīmekļa pieejamības specifikācijas attiecībā uz publiskā sektora pamatpakalpojumu kopumu, tiktu sperts ievērojams solis, lai atrisinātu tirgus sadrumstalotības un nedrošības problēmu, nodrošinot ieguvumus valdībām un iedzīvotājiem, kā arī lielāku un labāku tīmekļa pieejamības tirgu.

Definīcijas un konteksts

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas kopumā, un, konkrētāk, internets, ir būtiski ekonomikas izaugsmes virzītājspēki.

Tīmekļa pieejamība attiecas uz principiem un metodēm, kas jāievēro, izstrādājot tīmekļa vietnes, lai šo tīmekļa vietņu saturs būtu pieejams visiem lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti[1]. Ir pieņemtas starptautiski atzītas un no tehnoloģiju viedokļa neitrālas vadlīnijas attiecībā uz pieejamu tīmekļa vietņu un satura izstrādi: sekmības kritēriji un AA līmeņa atbilstības prasības, kas norādītas Globālā tīmekļa konsorcija (W3C) izdoto Tīmekļa satura pieejamības vadlīniju 2. versijā (Success Criteria and Requirements for Conformance Level AA of version 2.0 of the Web Content Accessibility Guidelines jeb WCAG 2.0). Eiropas standarts, kas ietver tīmekļa pieejamību un ir balstīts uz šīm vadlīnijām, tiek izstrādāts Eiropas Komisijas pilnvaru M/376 ietvaros.

Tīmekļa pieejamība ir ļoti svarīga publiskā sektora struktūrām, jo ļauj tām paplašināt šo tīmekļa vietņu pieejamību un pildīt savus publiskā sektora pienākumus. Strauji pieaug valdību tīmekļa vietņu skaits (aptuveni 380 500 ES) un publiskā sektora tīmekļa vietņu skaits (aptuveni 761 000 ES). Lai gan tīmekļa pieejamība nodrošina ieguvumus visiem lietotājiem, tā ir ļoti būtiska personām ar invaliditāti (15 % no ES iedzīvotājiem jeb 80 miljoni cilvēku)[2].

Tīmekļa pieejamības tirgus aptver visus tos, kurus uzskata par tīmekļa izstrādātājiem: profesionāļus un uzņēmumus, kas specializējas tehniskās arhitektūras un tīmekļa vietņu satura izstrādē, personas, kuras sagatavo programmatūras rīkus tīmekļa vietņu izveidei un īstenošanai, kā arī uzņēmumus, kas sniedz attiecīgus konsultāciju pakalpojumus un nodrošina tīmekļa izstrādes apmācību. ES šim tirgum joprojām ir lielas izaugsmes iespējas, jo WGAC 2.0 atbilst mazāk nekā 10 % tīmekļa vietņu. ES tīmekļa pieejamības tirgus tiek lēsts 2 miljardu euro apmērā, taču tas izmanto mazāk nekā 10 % sava potenciāla. Harmonizācijas rezultātā uzlabosies tirgus nosacījumi, tiks radīts vairāk darbavietu, samazināsies ar tīmekļa pieejamību saistītas izmaksas un kļūs pieejamākas tīmekļa vietnes: trīskāršs ieguvums valdībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

2.           Politikas konteksts, procedūras jautājumi un apspriešana

Ievērojams skaits dalībvalstu (21) jau ir īstenojušas pasākumus tīmekļa pieejamības jomā. Citas dalībvalstis droši vien arī tā rīkosies, jo lielākā daļa dalībvalstu ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tomēr dalībvalstīs pastāv būtiskas un acīmredzamas atšķirības likumdošanas pieeju jomā.

Daudzas politikas iniciatīvas skar tīmekļa pieejamību: Eiropas stratēģija invaliditātes jomā 2010.–2020. gadam (IKT pieejamība); e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam (iekļaujoši un pieejami e-pārvaldes pakalpojumi); Eiropas digitalizācijas programma (Komisija ierosina līdz 2015. gadam nodrošināt pilnībā pieejamas publiskā sektora tīmekļa vietnes). ES finansējuma programmas (FP7, CIP) atbalsta tehnoloģisku risinājumu pētniecību un izstrādi tīmekļa pieejamības jomā. Tīmekļa pieejamību arī veicinās Komisijas pilnvaras M/376 standartizācijas jomā (funkcionālās pieejamības prasības IKT produktiem, pakalpojumiem un tīmekļa saturam, kuras jāizmanto publiskā iepirkuma procedūrās) un publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšana.

Ir īstenotas vairākas sabiedriskās apspriešanas un veikti analītiski pētījumi, lai noteiktu problēmas un vajadzības, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstu, nozares un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta vadībā tika izveidota ietekmes novērtējuma vadības grupa, kurā plaši pārstāvēti Komisijas dienesti un departamenti. Tie ietver Juridisko dienestu, Ģenerālsekretariātu un Komunikācijas ģenerāldirektorātu, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātu, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātu, Eurostat, Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātu, Informātikas ģenerāldirektorātu, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu un Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorātu. Grupas uzdevums bija analizēt un apspriest jautājumus un perspektīvas, kas attiecas uz šo priekšlikumu par tīmekļa pieejamību.

Ietekmes novērtējuma ziņojuma projektus iesniedza Ietekmes novērtējuma padomei, un galīgā redakcijā iekļautas atbildes uz padomes ieteikumiem.

3.           Problēmas formulējums

Neraugoties uz brīvprātīgiem ES politikas pasākumiem, kas īstenoti pēdējos desmit gados, tostarp Padomes secinājumiem, Parlamenta rezolūcijām, Komisijas paziņojumiem un valdību deklarācijām, tīmekļa pieejamības jomā panāktais progress nav pietiekams. Problēmas pamatā ir tirgus sadrumstalotība un nedrošība. Iekšējais tīmekļa pieejamības tirgus nedarbojas pareizi. Tīmekļa izstrādātāji saskaras ar ierobežojumiem papildu izstrādes izmaksu veidā, ja tie darbojas pāri robežām. Uzņēmumiem, it sevišķi MVU, nav zināšanu un spēju, lai ievērotu visas dažādās specifikācijas un procedūras. Tas kavē konkurenci un ekonomikas izaugsmi. Tīmekļa vietņu īpašnieki saņem mazāku skaitu un dārgākus piedāvājumus par pakalpojumu sniegšanu. Tīmekļa pieejamības lietotāji var saskarties ar tīmekļa pārlūkprogrammām, ekrāna lasītājiem vai citām palīgtehnoloģijām, kas nav sadarbspējīgas. Rezultātā lietotāju pieredze dažādās valstīs varētu būt atšķirīga un negatīva. Turklāt cilvēki ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personas ar invaliditāti, ir pakļauti pieaugošas sociālās atstumtības riskam.

Dalībvalstis nevar izmantot pieredzes apmaiņu, reaģējot uz sabiedrības un tehnoloģiju attīstību.

Ja tīmekļa pieejamības prasības netiks harmonizētas ES līmenī, nebūs iespējams mazināt tīmekļa pieejamības tirgus sadrumstalotību un neskaidrību. Šāda harmonizācija palīdzētu īstenot paustās politiskās apņemšanās un nodrošinātu efektivitāti Eiropas un starptautiskās standartizācijas pasākumu pieejamības jomā (piemēram pilnvaras M/376 un jaunais ISO/IEC 40500), gaidāmā Eiropas Piekļūstamības akta un pārskatīto publiskā iepirkuma direktīvu efektivitāti. Priekšlikumu varētu attiecināt tikai uz publiskā sektora tīmekļa vietnēm, jo tas vien jau nodrošinātu ievērojamu tirgu tīmekļa izstrādātājiem.

Tā kā dalībvalstis nevar nodrošināt vienotu tīmekļa pieejamības tirgu, Savienība ierosina pieņemt pasākumus, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punktu kā šo pasākumu juridisko pamatu. Šajā punktā noteikts, ka Komisija „paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību”.

Tagad ir laiks rīkoties, jo pašlaik neliela iejaukšanās var novērst plašu korektīvu pasākumu nepieciešamību vēlāk.

4.           Mērķi

Vispārīgie mērķi ietver ar tīmekļa pieejamību saistītu produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus uzlabošanu un pieejamu tīmekļa vietņu skaita palielināšanu. Īpašie mērķi ietver harmonizētas prasības attiecībā uz publiskā sektora tīmekļa vietņu veidu obligāto sarakstu un tīmekļa pieejamības veicināšanu publiskā sektora tīmekļa vietnēm, kas nav šajā sarakstā. Galvenais darbības mērķis ir līdz 2015. gadam panākt visu minētajā sarakstā ietverto publiskā sektora tīmekļa vietņu pilnīgu tīmekļa pieejamību.

5.           Politikas varianti

Eiropas digitalizācijas programmā (EDP)[3] ir noteikts, ka „Komisija uz iespēju analīzes pamata līdz 2011. gadam izteiks priekšlikumus, kas nodrošinās publiskā sektora vietņu (un vietņu, kas pilsoņiem sniedz pamatpakalpojumus) pilnīgu pieejamību līdz 2015. gadam”.

Ir noteikti trīs politikas varianti.

1. Pamatscenārijs (nekāda papildu rīcība)

2. Ieteikums (ieteikuma tiesības)

Šis variants paredz pieņemt ieteikumu, aprakstot kopēju pieeju tīmekļa pieejamībai, it sevišķi vadlīniju par satura pieejamību internetā (WCAG 2. versija AA līmenis) īstenošanu, attiecībā uz attiecīgo publiskā sektora tīmekļa vietņu veidu obligāto sarakstu.

3. Juridiski saistošs pasākums

Juridiski saistošs pasākums dalībvalstu tiesību aktu par tīmekļa pieejamību tuvināšanai paredz noteikumus, kas nodrošina piekļuvi obligātajā sarakstā ietvertajām publiskā sektora tīmekļa vietnēm atbilstīgi harmonizētām tīmekļa pieejamības prasībām. Dalībvalstīm joprojām ir rīcības brīvība piemērot tuvinātos noteikumus arī citiem publiskā sektora tīmekļa vietņu veidiem. Priekšlikumā ir noteiktas kopējās prasības attiecībā uz tīmekļa pieejamību un attiecīgo standartu atzīšanu vai atsaukšanos uz tiem. Priekšlikumā izmantota pieeja, kuru parasti izmanto standartizācijā un kuras pamatā ir atbilstības prezumpcija, un kura ir saskaņā ar modernizēto pieeju IKT standartu jomā. .

Dalībvalstis līdz 2014. gada 30. jūnijam ievieš savus tiesību aktus un piemēro savus pasākumus līdz 2015. gada 31. decembrim. Ar standartizācijas organizāciju un attiecīgo komiteju un platformu starpniecību dalībvalstis piedalās harmonizēta standarta izveidē tīmekļa pieejamības jomā un gan uzraudzības metodikas, gan ziņojumu sniegšanas kārtības noteikšanā. Turklāt dalībvalstis veicina tīmekļa pieejamību kopumā un sadarbojas ar nozari un pilsonisko sabiedrību, lai apmainītos ar labāko praksi un pārskatītu jaunākās tendences.

Direktīva ir piemērots instruments, jo tā ir elastīga. Tajā ņemtu vērā to, ka dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti attiecīgi tiesību akti. Turklāt dalībvalstis varētu paplašināt tīmekļa vietņu veidu obligāto sarakstu un pēc saviem ieskatiem organizēt īstenošanu (piemēram, to, kā tiek apstrādātas sūdzības).

Regula būtu piemērojama nekavējoties un, iespējams, ļautu laikus īstenot EDP saistības. Tomēr tīmekļa izstrādātāji saskartos ar būtiskām ar atbilstības nodrošināšanu saistītām izmaksām, pat ja viņi darbotos tikai savā valstī.

5.1.        Atliktie un noraidītie varianti

Tādas pilsoniskās organizācijas kā Eiropas Vecu cilvēku platforma (AGE), Eiropas patērētāja balss standartizācijā (ANEC), EBU[4] un EDF[5] ir pieprasījušas paplašināt piemērošanas jomu, ietverot citas attiecīgās tīmekļa vietnes (piemēram, kas saistītas ar „pamatpakalpojumiem iedzīvotājiem”). Šis apakšvariants ir atlikts, jo piemērošanas joma attiektos arī uz privāto sektoru, kurā ir cita specifika un kurš jau apsvērts iekļaušanai Eiropas Piekļūstamības aktā paralēlā sagatavošanas procesā.

Tika izskatīti trīs papildu varianti, taču tos noraidīja, jo tie nespētu mazināt tirgus sadrumstalotību, varētu apdraudēt proporcionalitāti vai radīt ievērojamu administratīvo slogu. Šie varianti bija juridiski saistošs pasākums, kura pamatā ir diskriminācijas apkarošana saskaņā ar LESD 19. pantu, publiskā iepirkuma tiesību aktu izmantošana un priekšlikuma paplašināšana, ietverot vai nu autorēšanas rīkus, vai palīgtehnoloģijas.

6.           Ietekmes analīze

6.1.        1. politikas variants. Pamatscenārijs — nekādas politikas izmaiņas

Būtu ierobežota turpmākas vājas ES koordinācijas ietekme: lēns progress tīmekļa pieejamības jomā ar jauniem valstu pasākumiem, kas veicinātu lielāku sadrumstalotību.

Ekonomiskā ietekme: tīmekļa izstrādātāji joprojām saskartos ar lieliem tirgū ienākšanas ierobežojumiem saistībā ar produktu un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu, kā arī saskartos ar mazāku iekšējo pieprasījumu. Valsts pārvaldes iestādes nesaņemtu labākus piedāvājumus un nevarētu kopīgot savas pieejas. Tās nespētu gūt labumu no bezsaistes informācijas un pakalpojumu pārnešanas tiešsaistē.

Sociālā ietekme: to personu turpmāka „digitālā atstumtība”, kuras nevar izmantot tiešsaistes iespējas (piemēram, nodarbināmībai).

Politiskā ietekme: tiktu apdraudēta pakalpojumu sniegšanas efektivitāte un sociālā atbildība. Nevarētu īstenot apņemšanās, kas paustas, piemēram, Eiropas digitalizācijas programmā.

6.2.        2. politikas variants. Ieteikuma pieņemšana (ieteikuma tiesības)

Ieteikuma ietekme ir atkarīga no dalībvalstu gatavības rīkoties. Tas negrantētu sadrumstalotības problēmas atrisināšanu. Pētījumi un apspriešanas liecina, ka šī pieeja pēdējo desmit gadu laikā nav spējusi atrisināt problēmas un novērst to cēloņus.

Ekonomiskā ietekme: tīmekļa izstrādātāji joprojām varētu saskarties ar sadrumstalotu iekšējo tirgu. Ja visas dalībvalstis pilnībā apstiprinātu ieteikumu, tīrie ieguvumi būtu līdzīgi 6.3. sadaļā norādītajiem ieguvumiem.

Sociālā ietekme: to personu iespējama turpmāka „digitālā atstumtība”, kuras nevar izmantot tiešsaistes iespējas (piemēram, nodarbinātības iespēju meklēšanai).

Politiskā ietekme/ietekme uz reputāciju: līdzīgi riski, kādi norādīti 1. variantā.

6.3.        3. politikas variants. Likumdošanas pasākums, kura pamatā ir iekšējais tirgus

Ekonomiskā ietekme

Ja sešās dalībvalstīs, kurās nav tīmekļa pieejamības pasākumu, tīmekļa pieejamības līmenis publiskā sektora tīmekļa vietnēs būtu nulle, tām būtu jāiegulda 37–88 miljoni euro, lai panāktu 100 % atbilstību. Gada izdevumi tiek lēsti aptuveni 41 miljona euro apmērā, pieņemot, ka tiktu pārstrādāta viena trešdaļa šo tīmekļa vietņu un pārējām tiktu veikta tīmekļa pieejamības uzturēšana un uzraudzība.

Tai 21 dalībvalstij, kur jau ir tīmekļa pieejamības pasākumi, papildu ieguldījumi būtu minimāli, jo attiecīgās publiskā sektora tīmekļa vietnes ietilpst spēkā esošo valsts regulējuma darbības jomā. Ierosinātais pasākums paātrinās īstenošanu un pazeminās cenas, vienlaikus nodrošinot skaidru izpildes grafiku. Valstis, kas ievēro WCAG 1.0 (piemēram, Apvienotā Karaliste), ietaupītu līdzekļus, jo tīmekļu vietņu „pārstrādāšana” atbilstīgi WCAG 2.0 izmaksā aptuveni par 8 % mazāk. Dalībvalstīm, kas ievēro WCAG 2.0 (variācijas), cenas laika gaitā samazinātos, jo uzlabotos konkurence un tīmekļa pieejamības rīki kļūtu lētāki.

Ziņojumu sniegšanas shēmas kopējai uzraudzībai un informācijas sniegšanas pienākumi izmaksātu aptuveni 1,65 miljonus euro.

Lai gada laikā visā ES sasniegtu attiecīgo tīmekļa vietņu 100 % atbilstību, būtu vajadzīgi aptuveni 260–560 miljonu euro lieli ieguldījumi. Tīmekļa pieejamības pakalpojumu sniedzēji gūtu apjomradītus ietaupījumus, pateicoties lielākam tirgum un savu pakalpojumu zemākām tirgū ienākšanas cenām.

Ekonomiskie ieguvumi valdībām no lielāka iedzīvotāju skaita aptveršanas varētu būt ievērojami. Turpmāk sniegtajā 1. tabulā norādītas izmaksas un ieguvumi, ja pēc ES intervences gada laikā tiek sasniegta 100 % tīmekļa pieejamība. Šādā gadījumā ieguvumi atsver izmaksas gan augsta, gan zema aprēķina gadījumā. Ietekme būtu vēl lielāka 3 vai 5 gadu periodā.

Personas ar invaliditāti || Zems aprēķins (vienkāršas tīmekļa vietnes) || Augsts aprēķins (lielas tīmekļa vietnes) || Ieguvumi || Izmaksas || Izmaksas

Sasniedzamība % || Tīrie ieguvumi || Tīrie ieguvumi || Publiskā sektora pamatpakalpojumi || Zems aprēķins (vienkāršas tīmekļa vietnes) || Augsts aprēķins (lielas tīmekļa vietnes)

100 || 487 327 060 || 191 147 305 || 747 750 307 || 260 423 247 || 556 603 002

75 || 300 389 484 || 4 209 728 || 560 812 730 || 260 423 247 || 556 603 002

50 || 113 451 907 || -182 727 849 || 373 875 153 || 260 423 247 || 556 603 002

25 || -73 485 670 || -369 665 425 || 186 937 577 || 260 423 247 || 556 603 002

5 || -223 035 731 || -519 215 487 || 37 387 515 || 260 423 247 || 556 603 002

1. tabula. Tīro ieguvumu aprēķins pilnīgas atbilstības sasniegšanai WCAG 2.0 ES 27 dalībvalstīs.

Izmaksas un ieguvumi sešām dalībvalstīs, kurās nav tīmekļa pieejamības politikas, lai 3 gadu laikā sasniegtu 100 % tīmekļa pieejamību publiskā sektora pamatpakalpojumiem, ir novērtēti 2. tabulā.

Mērķa grupa (personas ar invaliditāti) || Zems aprēķins (vienkāršas tīmekļa vietnes) || Augsts aprēķins (lielas tīmekļa vietnes) || Ieguvumi || Izmaksas || Izmaksas ||

Sasniedzamība % || Tīrie ieguvumi || Tīrie ieguvumi || Publiskā sektora pamatpakalpojumi || Vienkāršas tīmekļa vietnes || Lielākas tīmekļa vietnes ||

100 || 31 502 980 || 14 597 479 || 43 780 725 || 12 277 745 || 29 183 246

75 || 20 557 798 || 3 652 298 || 32 835 544 || 12 277 745 || 29 183 246

50 || 9 612 617 || -7 292 883 || 21 890 362 || 12 277 745 || 29 183 246

25 || -1 332 564 || -18 238 064 || 10 945 181 || 12 277 745 || 29 183 246

5 || -10 088 709 || -26 994 209 || 2 189 036 || 12 277 745 || 29 183 246

2. tabula. Izmaksas pilnīgas atbilstības sasniegšanai sešās ES dalībvalstīs, kurās nav pasākumu tīmekļa pieejamības jomā.

Tīmekļa izstrādātāju ekonomiskie ieguvumi būtu ievērojami, jo viņi varētu uzlabot savus apjomradītos ietaupījumus un iesniegt pievilcīgus piedāvājumus kaimiņvalstu tirgos. Šis pasākums varētu nodrošināt plašu papildu ietekmi uz citām publiskā sektora iestāžu tīmekļa vietnēm.

Sociālā ietekme un jutīguma analīze: labākas līdzdalības iespējas ekonomikā un sabiedrībā daudziem iedzīvotājiem, it sevišķi gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem. Labākas darba iespējas Eiropā tīmekļa pieejamības ekspertiem ar invaliditāti.

Monetārā ietekme būtu 400 miljoni euro gadā atbilstīgi katram 1 % līdzdalības pieaugumam darba tirgū, 30 miljoni euro laika ietaupījumu veidā atbilstīgi katram 1 % tiešsaistes piekļuves pieaugumam un 300 miljoni euro atbilstīgi katram 10 % pieaugumam iepirkšanās tiešsaistē jomā.

7.           Izraudzītais variants

Kā izraudzītais variants tiek ieteikts 3. variants.

8.           Uzraudzība un novērtēšana

Dalībvalstis nepārtraukti uzrauga attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām. Komisija kopā ar dalībvalstīm izveido kopēju metodiku, ko publicē Eiropa Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstis reizi gadā sniedz ziņojumu par attiecīgo tīmekļa vietņu pārbaudēm un uzraudzības darbību rezultātiem. Ziņojumos būtu arī jāietver dalībvalstu lēmumi par publiskā sektora tīmekļa vietņu veidu saraksta iespējamiem paplašinājumiem un jebkādiem citiem papildu pasākumiem.

8.1.        Turpmāki novērtējumi

Komisija pārskata šīs direktīvas piemērošanu trīs gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā.

[1]               Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, pie personām ar invaliditāti pieder personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.

[2]               Skatīt Eiropas Invaliditātes foruma tīmekļa vietni: http://www.edf-feph.org/Page_Generale.asp?DocID=12534.

[3]               https://ec.europa.eu/digital-agenda/.

[4]               Eiropas Neredzīgo savienība.

[5]               Eiropas Invaliditātes forums.