Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012SC0201

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS KOPSAVILKUMS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMAM PAR “KLĪNISKĀS IZPĒTES DIREKTĪVAS” 2001/20/EK PĀRSKATĪŠANU Pavaddokuments priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajiem izmēģinājumiem un Direktīvas 2001/20/EK atcelšanu

52012SC0201

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS KOPSAVILKUMS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMAM PAR “KLĪNISKĀS IZPĒTES DIREKTĪVAS” 2001/20/EK PĀRSKATĪŠANU Pavaddokuments priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajiem izmēģinājumiem un Direktīvas 2001/20/EK atcelšanu


KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

KOPSAVILKUMS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMAM PAR “KLĪNISKĀS IZPĒTES DIREKTĪVAS” 2001/20/EK PĀRSKATĪŠANU

Pavaddokuments

priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajiem izmēģinājumiem un Direktīvas 2001/20/EK atcelšanu

1.           Problēmas formulējums

1.           Klīnisko izmēģinājumu direktīvas [klīniskās izpētes direktīvas] izpratnē klīniskie izmēģinājumi ir zāļu izpēte, kuru veic ar cilvēkiem un kuras laikā zāles tiek izmantotas ārpus parastās klīniskās prakses atbilstoši pētījuma protokolam. Tirdzniecības atļaujas pieteikumi un publikācijas medicīnas žurnālos ir balstītas uz datiem, kas iegūti klīniskajos izmēģinājumos. Tāpēc klīniskajiem izmēģinājumiem ir ārkārtīgi liela nozīme zāļu izstrādē un medicīniskās terapijas uzlabošanā.

2.           Klīnisko izmēģinājumu veikšana ir reglamentēta Klīniskās izpētes Direktīvā 2001/20/EK. Direktīvas galvenais mērķis ir nodrošināt pētāmās personas drošību un tiesības, kā arī klīniskajā izmēģinājumā iegūto datu ticamību un noturību.

3.           Klīniskās izpētes direktīva tiek plaši kritizēta — visas ieinteresētās personas (sākot ar pacientiem un beidzot ar pētniekiem un nozares pārstāvjiem) uzskata, ka direktīva būtiski mazinājusi ieinteresētību ES veikt uz pacientiem orientētu izpēti un ar to saistītus pētījumus. Patiesi, 2010. gadā ES tika iesniegti 4400 klīnisko izmēģinājumu pieteikumu, salīdzinot ar 5028 pieteikumiem 2007. gadā. Šī tendence ievērojami mazina Eiropas konkurētspēju klīniskās pētniecības jomā, un tādējādi arī negatīvi ietekmē jaunu un inovatīvu terapiju un medikamentu izstrādi. Galvenās konstatētās problēmas ir saistītas ar turpmāk aprakstītajiem jautājumiem.

4.           Klīnisko izmēģinājumu pieteikumu atsevišķa iesniegšana, kā arī atšķirīga vērtēšana un atšķirīgi reglamentējošie kontroles pasākumi. Klīnisko izmēģinājumu veikšanai ir jāsaņem atļauja (jāiesniedz pieprasījums un jāsaņem novērtējums), un uz tiem attiecas reglamentējoši kontroles pasākumi/uzraudzība. Klīniskā izmēģinājuma atļaujas pieprasījuma iesniegšana, tā novērtēšana un reglamentējošie kontroles pasākumi dažādās dalībvalstīs attiecībā uz vienu un to pašu klīnisko izmēģinājumu norit pilnībā nesaistīti. Turklāt katrā dalībvalstī ir iesaistītas divas atsevišķas struktūras: valsts kompetentā iestāde un viena vai vairākas ētikas komiteja(-s). Šāda sistēma palielina administratīvo slogu un rada apgrūtinošus šķēršļus izpētei, attiecīgi kavējot piekļuvi inovatīvai terapijai, kas, iespējams, varētu glābt dzīvību.

5.           Lielākas grūtības veikt klīniskos izmēģinājumus, jo reglamentējošās prasības nav pielāgotas praktiskiem apsvērumiem un vajadzībām. Veicot klīniskos izmēģinājumus, pacientu drošībai radītā riska amplitūda ir liela, tā atkarīga no iepriekšējo zināšanu apjoma par klīniskajā izmēģinājumā aplūkojamajām zālēm (“pētāmajām zālēm” — PZ) un iepriekšējas pieredzes saistībā ar tām. Ir būtiski ņemt vērā to, vai PZ jau ir atļautas ES vai citur pasaulē. Tomēr Klīnisko izmēģinājumu direktīvā šīs riska atšķirības nav pietiekami aplūkotas un ņemtas vērā. Tā vietā direktīvā noteiktie pienākumi un ierobežojumi lielākoties ir spēkā neatkarīgi no pētāmās personas drošībai radītā riska pakāpes, un tie neatbilst praktiskiem apsvērumiem un vajadzībām.

6.           Klīnisko izmēģinājumu datu ticamība globalizētajā pētniecības vidē. Klīniskās izpētes jomā vērojama globalizācijas tendence, jo īpaši jaunietekmes valstu virzienā. Starptautiska mēroga klīniskā izpēte ir izdevīga valstīm, kas tajā piedalās, to iedzīvotājiem un sabiedrības veselībai kopumā. Tomēr klīniskās pētniecības globalizācijas dēļ kļūst sarežģītāk uzraudzīt to, vai tiek ievērota laba klīniskā prakse (LKP).

2.           Subsidiaritātes analīze

7.           Savienības tiesību akti klīnisko izmēģinājumu jomā ir balstīti uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu. Pamatojoties uz LESD 114. pantu, ES kompetence ir dalīta.

8.           Ja noteikumi ir saskaņoti, uz klīnisko izmēģinājumu rezultātiem un konstatējumiem var atsaukties, iesniedzot pieteikumu zāļu tirdzniecības atļaujai, lai laistu tās Savienības tirgū. Tam ir izšķiroša nozīme, jo gandrīz visi liela mēroga klīniskie izmēģinājumi tiek veikti vairākās dalībvalstīs. Ņemot vērā šos apsvērumus, Klīnisko izmēģinājumu direktīva Savienības līmenī paredz visaptverošus noteikumus, kas jāievēro, veicot klīniskus izmēģinājumus.

9.           Lai gan klīnisko izmēģinājumu regulējums ir saderīgs ar subsidiaritātes principu, līgumi paredz arī ierobežojumus, kas jāņem vērā, izstrādājot politikas risinājumus. Līgums paredz ierobežojumus saistībā ar ētisko aspektu saskaņošanu (jo īpaši saistībā ar nepieciešamību saņemt pētāmās personas informētu piekrišanu). Turklāt vairākus aspektus jau pēc būtības regulē pašas valstis, piemēram, noteikumus par pētāmās personas “juridiskā pārstāvja” noteikšanu un pētāmajai personai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

3.           Mērķi

· Mērķis Nr. 1 — moderns tiesiskais regulējums attiecībā uz klīnisko izmēģinājumu pieteikumu iesniegšanu, novērtēšanu un reglamentējošiem kontroles pasākumiem, kurā ņemts vērā pētniecības vides starptautiskais raksturs. To var panākt, īstenojot šādus darbības mērķus: samazinot administratīvo slogu un darbības izmaksas, kā arī regulējuma radītos kavēkļus klīniskā izmēģinājuma sākšanai.

· Mērķis Nr. 2 — Reglamentējošo prasību pielāgošana praktiskiem apsvērumiem, ierobežojumiem un vajadzībām, nemazinot klīniskajos izmēģinājumos iesaistīto pētāmo personu drošību, labklājību un tiesības un neapdraudot datu noturību. To var panākt, īstenojot šādus darbības mērķus: samazinot administratīvo slogu un darbības izmaksas attiecībā uz divām galvenajām reglamentējošajām prasībām, proti, ikgadējo drošuma ziņojumu un obligāto apdrošināšanu/atlīdzināšanu.

· Mērķis Nr. 3 — ņemt vērā klīnisko izmēģinājumu starptautisko dimensiju, nodrošinot LKP ievērošanu. To var panākt, īstenojot darbības mērķi — nodrošināt LKP ievērošanu klīniskajos izmēģinājumos, kas tiek veikti ārpus ES.

4.           Politikas risinājumi

4.1.        Mērķis Nr. 1 — moderns tiesiskais regulējums attiecībā uz klīnisko izmēģinājumu pieteikumu iesniegšanu, novērtēšanu un reglamentējošiem kontroles pasākumiem

4.1.1.     Politikas risinājums Nr. 1/1 — atturēšanās no rīcības Savienības līmenī, paļaušanās uz brīvprātīgu sadarbību starp dalībvalstīm (sākumpozīcijas risinājums)

4.1.2.     Politikas risinājums Nr. 1/2 — vienota pieteikuma iesniegšana, atsevišķa novērtēšana

10.         Šis politikas risinājums paredzētu centralizētu iesniegšanu, izmantojot ES līmenī izvietotu IT vārteju, un pēc tam atsevišķu novērtēšanu katrā attiecīgajā dalībvalstī.

4.1.3.     Politikas risinājums Nr. 1/3 — vienota iesniegšana un kopīga novērtēšana, ko dalībvalstis veic attiecībā uz jautājumiem, kas neskar ētiskos aspektus

11.         Šis politikas risinājums ietvertu centralizētu iesniegšanu un pēc tam kopīgu novērtēšanu, ko veiktu dalībvalstis, kurās klīniskais izmēģinājums tiks veikts. Saskaņā ar šo politikas risinājumu Komisijas vai Aģentūras iesaistīšanās (izņemot vienoto iesniegšanas punktu, sk. iepriekš tekstā) attiektos tikai uz kopīgās novērtēšanas tehnisko atbalstu, kā arī kopīgās novērtēšanas “koordinēšanu”.

4.1.4.     Politikas risinājums Nr. 1/4 — vienota iesniegšana un centralizēta novērtēšana, ko Aģentūra veic attiecībā uz jautājumiem, kas neskar ētiskos aspektus

12.         Šis politikas risinājums paredzētu centralizētu iesniegšanu un pēc tam centralizētu novērtēšanu, ko veiktu zinātniskā komiteja, kura atrodas Eiropas Zāļu aģentūrā (“Aģentūrā”) un ir tās pārvaldībā.

13.         Turklāt katra attiecīgā dalībvalsts attiecībā uz klīniskā izmēģinājuma ētiskajiem aspektiem pieņemtu lēmumu valsts līmenī.

4.1.5.     Politikas risinājums Nr.1/5 — juridiskā regulējuma veida izvēle: Klīnisko izmēģinājumu direktīvas teksta pieņemšana regulas formā

4.1.6.     Politikas risinājums Nr. 1/6 — politikas risinājuma Nr. 1/3 (kopīga novērtēšana) un Nr. 1/5 (juridiskais regulējums regulas formā) kombinācija

4.2.        Mērķis Nr. 2 — reglamentējošo prasību pielāgošana praktiskiem apsvērumiem un vajadzībām

4.2.1.     Politikas risinājums Nr. 2/1 — atturēšanās no rīcības Savienības līmenī (sākumpozīcijas risinājums)

4.2.2.     Politikas risinājums Nr. 2/2— beziejaukšanās izmēģinājumu tvēruma paplašināšana

14.         Klīnisko izmēģinājumu direktīva attiecas tikai uz “izmēģinājumiem ar iejaukšanos”, taču ne uz “beziejaukšanās izmēģinājumiem”. Beziejaukšanās izmēģinājumi ir izmēģinājumi ar atļautām zālēm, kuru laikā pētāmajām personām netiek iepriekš parakstīta terapija un kuru laikā nenotiek papildu iejaukšanās. Šis politikas risinājums paplašinātu beziejaukšanās izmēģinājumu loku, atceļot pēdējo prasību (papildu iejaukšanās). Tādējādi Klīnisko izmēģinājumu direktīvas darbības joma tiktu sašaurināta.

4.2.3.     Politikas risinājums Nr. 2/3 — “nekomerciālo sponsoru” izslēgšana

15.         Klīnisko izmēģinājumu direktīvā paredzētās prasības ir īpaši apgrūtinošas sponsoriem, kuriem dažkārt nav līdzekļu un resursu to izpildei. Galvenokārt tas skar “nekomerciālos sponsorus”, kuri parasti ir universitātes vai akadēmiski institūti, fondi vai labdarības organizācijas. Šis politikas risinājums atkārtotu ASV un Japānas pieredzi, izslēdzot “nekomerciālos sponsorus” no klīnisko izmēģinājumu regulējuma darbības jomas.

4.2.4.     Politikas risinājums Nr. 2/4 — reglamentējošo prasību atcelšana, pamatojoties uz zināšanām par PZ

16.         Šis politikas risinājums atceltu atsevišķas reglamentējošās prasības (piemēram, obligāto apdrošināšanu/atlīdzināšanu un obligāto ikgadējo drošuma ziņojumu) attiecībā uz klīniskiem izmēģinājumiem, kas tiek veikti ar atļautām zālēm, kuras lieto atļautām indikācijām, vai ar PZ, kuras lieto labi zināmā veidā.

4.2.5.     Politikas risinājums Nr. 2/5 — apdrošināšana/neobligāts “valsts atlīdzināšanas mehānisms”

17.         Šis politikas risinājums attiektos tikai uz obligātās apdrošināšanas/atlīdzināšanas nodrošināšanu. Tas paredzētu, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt atlīdzināšanas mehānismu attiecībā uz to teritorijā veiktiem klīniskajiem izmēģinājumiem, ņemot vērā valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību. Sponsoriem būtu izvēles iespēja attiecībā uz to, vai pievienoties šim valsts atlīdzināšanas mehānismam.

4.2.6.     Politikas risinājums Nr. 2/6 — politikas risinājuma Nr. 2/4 un Nr. 2/5 kombinācija

18.         Šis politikas risinājums attiektos tikai uz obligāto apdrošināšanu/atlīdzināšanu; uz klīniskajiem izmēģinājumiem ar zemu riska pakāpi obligātā apdrošināšana/atlīdzināšana neattiektos (politikas risinājums Nr. 2/4). Attiecībā uz citiem klīniskajiem izmēģinājumiem būtu spēkā obligātās atlīdzināšanas mehānisms (politikas risinājums Nr. 2/5).

4.3.        Mērķis Nr. 3 — ņemt vērā klīnisko izmēģinājumu starptautisko dimensiju, nodrošinot LKP ievērošanu

4.3.1.     Politikas risinājums Nr. 3/1 — esošās situācijas saglabāšana (sākumpozīcijas risinājums)

19.         “Pašregulācijas” risinājuma izvēle nozīmētu arī turpmāk paļauties uz sponsoru brīvprātīgu apņemšanos nodrošināt, ka ārpus ES veiktie klīniskie izmēģinājumi notiek saskaņā ar LKP, paļauties uz trešu valstu reglamentējošo uzraudzību un inspekcijām šo valstu jurisdikcijā, kā arī uz dažām inspekcijām, ko dalībvalstu inspektori veic saistībā ar tirdzniecības atļauju pieteikumiem.

4.3.2.     Politikas risinājums Nr. 3/2 — LKP inspekciju veicināšana, palielinot pārredzamību

20.         Šis risinājums noteiktu pienākumu sponsoriem publiski reģistrēt visus klīniskos izmēģinājumus, kuru rezultātus pēc tam izmantos klīniskā izmēģinājuma atļaujas pieteikumā vai zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikumā. Īstenošanas iestādēm būtu iespēja uzraudzīt šos klīniskos izmēģinājumus un vajadzības gadījumā iejaukties. Tas arī palielinātu spiedienu uz sponsoriem saistībā ar LKP ievērošanu.

4.3.3.     Politikas risinājums Nr. 3/3 — pārbaudīt trešu valstu reglamentējošās sistēmas klīnisko izmēģinājumu jomā

21.         Šis risinājums paredz iespēju Komisijai vai Aģentūrai veikt “sistēmu pārbaudes” trešajās valstīs, lai novērtētu, vai to reglamentējošās un īstenošanas sistēmas attiecībā uz klīniskajiem izmēģinājumiem ir līdzvērtīgas ES sistēmām.

4.3.4.     Politikas risinājums Nr. 3/4 — Aģentūras veiktas LKP inspekcijas trešajās valstīs

22.         Saskaņā ar šo risinājumu Aģentūra vai Komisija būtu tiesīga veikt inspekcijas klīnisko izmēģinājumu vietās trešajās valstīs, netērējot inspekciju veikšanas resursus, ko tām brīvprātīgi nodrošinājušas dalībvalstis.

4.3.5.     Politikas risinājums Nr. 3/5 — politikas risinājuma Nr. 3/2 un Nr. 3/3 kombinācija

5.           Ietekmes novērtējums

5.1.        Mērķis Nr. 1 — moderns tiesiskais regulējums attiecībā uz klīnisko izmēģinājumu pieteikumu iesniegšanu, novērtēšanu un reglamentējošiem kontroles pasākumiem

5.1.1.     Politikas risinājums Nr. 1/1 — atturēšanās no rīcības Savienības līmenī, paļaušanās uz brīvprātīgu sadarbību starp dalībvalstīm (sākumpozīcijas risinājums)

23.         Runājot par ietekmi uz sociālo/veselības jomu, līdzšinējā sadrumstalotā procedūra, kad katra attiecīgā dalībvalsts atsevišķi veic klīnisko izmēģinājumu novērtēšanu, ne vienmēr nodrošina augstāko iespējamo novērtēšanas standartu ES. Turklāt atļaušanas procedūras laikā vienu un to pašu klīnisko izmēģinājumu var dažādi mainīt un pielāgot. Šīs atšķirības var ietekmēt izmēģinājuma laikā iegūtos datus. Ja atšķirības izmēģinājuma veikšanā un plānošanā ir pārāk lielas, sponsori var nolemt atteikties no izmēģinājuma veikšanas kādā konkrētā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs. Tādējādi pacientiem šajās dalībvalstīs tiek liegta pieeja klīnikās pētniecības potenciālajiem ieguvumiem, un tas rada nevienlīdzību sabiedrības veselības jomā.

24.         Runājot par saimniecisko ietekmi, Klīnisko izmēģinājumu direktīvas administratīvās izmaksas ir aptuveni 306 miljoni EUR gadā, savukārt neadministratīvās darbības izmaksas — aptuveni 2200 miljoni EUR gadā.

5.1.2.     Politikas risinājums Nr. 1/2 — vienota pieteikuma iesniegšana, atsevišķa novērtēšana

25.         Runājot par ietekmi uz veselību un pacientu drošību, salīdzinājumā ar līdzšinējo situāciju izmaiņu nebūs.

26.         Runājot par saimniecisko ietekmi, šis politikas risinājums samazinās administratīvās izmaksas līdz 45,5 miljoniem EUR. Tomēr attiecībā uz darbības izmaksām situācija saglabāsies identiska tai, kas aprakstīta politikas risinājumā Nr. 1/1, jo šis politikas risinājums attiecas tikai uz IT rīku informācijas iesniegšanai. Runājot par īstenošanas izmaksām, vienreizējie izdevumi par IT svārstīsies robežās no 1,62 miljoniem EUR līdz 6,3 miljoniem EUR atkarībā no izraudzītā tehniskā risinājuma, savukārt kārtējās izmaksas būs robežās no 0,34 miljoniem EUR (plus 0,25 pilnslodzes ekvivalenti) līdz 1,26 miljoniem EUR (plus 19 pilnslodzes ekvivalenti). Tehniskā risinājuma izvēle vislielākajā mērā ir atkarīga no lēmuma par vienotā iesniegšanas punkta atrašanās vietu — Aģentūrā vai Komisijā. Tas ir politisks lēmums, ko paredzēts pieņemt vēlākā posmā, un ietekmes novērtējums tam kalpos kā palīglīdzeklis.

5.1.3.     Politikas risinājums Nr. 1/3 — vienota iesniegšana un kopīga novērtēšana, ko dalībvalstis veic attiecībā uz jautājumiem, kas neskar ētiskos aspektus

27.         Runājot par ietekmi uz sociālo/veselības jomu, pateicoties tam, ka tiktu apkopotas daudzu dalībvalstu īpašās zināšanas, pētāmo personu aizsardzība uzlabotos un labāk tiktu sargāta to drošība un tiesības, salīdzinot ar sākumpozīcijas risinājumu. Ja tiktu ieviesta vienota atbilde uz pieprasījumu atļaut veikt klīnisku izmēģinājumu, to varētu ātrāk uzsākt un veikt, pamatojoties uz identisku protokolu, tādējādi likvidējot sākumpozīcijas risinājumā pieminēto nevienlīdzību.

28.         Runājot par saimniecisko ietekmi, šā politikas risinājuma rezultāts lielā mērā būtu vienāds ar risinājuma Nr. 1/2 ietekmi. Administratīvās izmaksas samazinātos līdz 34,3 miljoniem EUR, salīdzinājumā ar sākumpozīcijas risinājumu radot 271,7 miljonu EUR ietaupījumu gadā. Attiecībā uz darbības izmaksām šis politikas risinājums ievērojami samazinātu klīnisko izmēģinājumu veikšanas izmaksas ES (ietaupījums būtu aptuveni 440 miljoni EUR).

29.         Atkarībā no atbalsta struktūras apjoma vajadzīgie cilvēkresursi būs vienādi ar 1,5 līdz 7 pilnslodzes ekvivalentiem. Tas, cik liela būs atbalsta struktūra, būs atkarīgs no lēmuma par atbalsta struktūras nodrošinātāja izvēli — tā var būt Aģentūra vai Komisija. Šis būs politisks lēmums, ko paredzēts pieņemt vēlākā posmā, un ietekmes novērtējums tam kalpos kā palīglīdzeklis.

5.1.4.     Politikas risinājums Nr. 1/4 — vienota iesniegšana un centralizēta novērtēšana, ko Aģentūra veic attiecībā uz jautājumiem, kas neskar ētiskos aspektus

30.         Runājot par ietekmi uz sociālo/veselības jomu, šā politikas risinājuma priekšrocība ir visu dalībvalstu iesaistīšana, tādējādi apkopojot labāko pieejamo likumdevēju pieredzi šajā jomā. Tomēr šā risinājuma pieņemšana varētu radīt papildu kavēkļus klīnisku izmēģinājumu sākšanai dubultās (valsts un ES līmenī) apstiprināšanas sistēmas dēļ, kura, visticamāk, izraisīs pretrunas, tādējādi to risināšana radīs papildu kavēšanos. Turklāt visu dalībvalstu iesaistīšana, ieskaitot tās, kuras nepiedalās konkrētajā izmēģinājumā, apspriešanu un kompromisa rašanu padarīs vēl sarežģītāku. Papildus minētajam šis politikas risinājums radīs “institucionālo nepārtrauktību”, sākot no klīnisko izmēģinājumu atļaušanas procedūras, visā zāļu izstrādes gaitā līdz pat gatavā produkta tirdzniecības atļaujas izdošanai. Šāds modelis ietver risku, ka izstrādes procesa beigās, kad tiks iesniegts tirdzniecības atļaujas pieteikums, dati vairs netiks novērtēti “ar svaigu skatījumu”.

31.         Runājot par saimniecisko ietekmi/ietekmi uz izmaksām, šis politikas risinājums radītu administratīvo izdevumu ietaupījumu 264,2 miljonu EUR apmērā. Savukārt darbības izmaksas būtu līdzīgas kā politikas risinājuma Nr. 1/3 gadījumā, proti, rastos ietaupījums aptuveni 440 miljonu EUR apmērā. Runājot par īstenošanas izmaksām, tās galvenokārt būtu saistītas ar Aģentūras papildu pienākumiem. Var lēst, ka būtu vajadzīgs papildu personāls aptuveni 4000 pilnslodzes ekvivalentu apmērā.

5.1.5.     Politikas risinājums Nr. 1/5 — juridiskā regulējuma formas izvēle — Klīnisko izmēģinājumu direktīvas teksta pieņemšana regulas formā

32.         Šis politikas risinājums nodrošinātu, ka dalībvalstis klīniskā izmēģinājuma atļaujas pieteikuma novērtējumu balstītu uz identisku tekstu, nevis dažādiem, neizbēgami atšķirīgiem valsts transponēšanas pasākumiem.

5.1.6.     Politikas risinājums Nr. 1/6 — politikas risinājuma Nr. 1/3 (kopīga novērtēšana) un Nr. 1/5 (juridiskais regulējums regulas formā) kombinācija

33.         Izvēloties šo politikas risinājumu, kopīgā novērtēšana (politikas risinājums Nr. 1/3) tiktu stiprināta, juridisko tekstu pieņemot regulas formā (politikas risinājums Nr. 1/5). Tas veicinātu sadarbību dalībvalstu starpā klīnisko izmēģinājumu pieteikumu vērtēšanā.

5.2.        Mērķis Nr. 2 — reglamentējošo prasību pielāgošana praktiskiem apsvērumiem un vajadzībām

5.2.1.     Politikas risinājums Nr. 2/1 — atturēšanās no rīcības Savienības līmenī (sākumpozīcijas risinājums)

34.         Obligātā apdrošināšana/atlīdzināšana nodrošina, ka gadījumos, kad klīniskā izmēģinājuma laikā ir nodarīts kaitējums, pētāmā persona saņem kompensāciju neatkarīgi no sponsora vai pētnieka finanšu līdzekļiem. Nacionālajām kompetentajām iestādēm un ētikas komitejām ikgadējie drošuma ziņojumi var būt noderīgi, lai uzraudzītu un pārbaudītu pētāmo zāļu drošuma profilu, jo īpaši gadījumos, kad savienojums vēl nav plaši pazīstams un atļauts.

35.         Ikgadējās ar obligāto apdrošināšanu/atlīdzināšanu un drošuma ziņojumu saistītās izmaksas ir aptuveni 222,8 miljoni EUR, kam jāpieskaita administratīvās izmaksas 7,2 miljonu EUR apmērā. Tomēr skatoties no otras puses, aptuveni 0,025 % no visām pētāmajām personām veiksmīgi pieprasa un saņem kompensāciju par kaitējumu, kas radies klīniska izmēģinājuma laikā. Katrs kaitējuma atlīdzināšanas gadījums vidēji ir vērts no 3000 līdz 6000 EUR.

5.2.2.     Politikas risinājums Nr. 2/2 — beziejaukšanās pētījumu loka paplašināšana

36.         Runājot par ietekmi uz sociālo/veselības jomu, tūlītējais efekts būs tāds, ka dalībvalstis šādus pētījumus reglamentēs valsts līmenī. Atkarībā no katras dalībvalsts pieņemtajiem pasākumiem tas nozīmēs vai nu stingrāku vai brīvāku šāda veida pētījumu reglamentēšanu, vai to nereglamentēšanu vispār. Runājot par saimniecisko ietekmi/ietekmi uz izmaksām, šis politikas risinājums radītu darbības izmaksu ietaupījumu 16,98 miljonu EUR apmērā, kam jāpieskaita administratīvās izmaksas 219 000 EUR apmērā.

5.2.3.     Politikas risinājums Nr. 2/3 — “nekomerciālo sponsoru” izslēgšana

37.         Runājot par ietekmi uz sociālo/veselības jomu, ES līmenī netiktu aizsargātas pētāmās personas, kas ir reģistrētas “nekomerciālo sponsoru” īstenotam klīniskajam izmēģinājumam. Tāpat nebūtu spēkā ES noteikumi, kas nodrošina datu noturību un ticamību. Tas būtu šā risinājuma lielākais trūkums saistībā ar līdzvērtīgu nosacījumu radīšanu klīnisko izmēģinājumu veikšanai Eiropas Savienībā, nesamazinot pacientu tiesības un drošību ES un datu noturību ES. Šis politikas risinājums negatīvi ietekmētu arī sabiedrības veselību kopumā. “Nekomerciālo sponsoru” veiktiem klīniskiem izmēģinājumiem var būt izšķiroša nozīme saistībā ar sabiedrības veselību, jo rezultāti var tikt publicēti, tādējādi ietekmējot terapijas veidus un ārstēšanu kopumā.

38.         Runājot par saimniecisko ietekmi/ietekmi uz izmaksām, šis politikas risinājums radītu darbības izmaksu ietaupījumu 73,9 miljonu EUR apmērā un administratīvās izmaksas 926 000 EUR apmērā.

5.2.4.     Politikas risinājums Nr. 2/4 — reglamentējošo prasību atcelšana, pamatojoties uz zināšanām par PZ

39.         Klīniskie izmēģinājumi ar atļautām zālēm sabiedrības veselībai rada risku, kas tikai nedaudz pārsniedz standarta medicīniskajā aprūpē sastopamo risku, vai šādu risku nerada vispār. Tāpēc, atceļot obligāto apdrošināšanu/atlīdzināšanu un pienākumu sniegt ikgadēju drošuma ziņojumu, netiktu atstāta vērā ņemama ietekme uz pētāmo personu aizsardzību. Konkrētāk, runājot par apdrošināšanu, ja tiek nodarīts kaitējums (kas ir maz ticams), būtu spēkā vairāki papildus apdrošināšanas veidi, piemēram, zāļu tirdzniecības atļaujas turētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana atļautām zālēm un apdrošināšana pret ārstējošā ārsta profesionālo nolaidību.

40.         Runājot par saimniecisko ietekmi/ietekmi uz izmaksām, šis politikas risinājums radītu darbības izmaksu ietaupījumu 34 miljonu EUR apmērā un administratīvās izmaksas 438 000 EUR apmērā.

5.2.5.     Politikas risinājums Nr. 2/5 — apdrošināšana/neobligāts “valsts atlīdzināšanas mehānisms”

41.         Jebkurai pētāmajai personai, kas cietusi kaitējumu, valsts atlīdzināšanas mehānisms sniegtu tādas pašas garantijas attiecībā uz kompensāciju kā obligātā apdrošināšana/atlīdzināšana, ko patlaban paredz Klīnisko izmēģinājumu direktīva.

42.         Sponsoru administratīvās un darbības izmaksas būtu nelielas, un rastos ievērojami ietaupījumi, salīdzinot ar sākumpozīcijas risinājumu. Runājot par īstenošanas izmaksām, tās dalībvalstīm būtu nelielas (aptuveni 0,817 miljoni EUR gadā), jo izmaksāto kaitējuma atlīdzību skaits ir neliels.

5.2.6.     Politikas risinājums Nr. 2/6 — politikas risinājuma Nr. 2/4 un Nr. 2/5 kombinācija

43.         Runājot par ietekmi uz sabiedrības veselību un pacientu drošību, ietekme būtu vienāda ar politikas risinājumu Nr. 2/4 un Nr. 2/5 summu, proti, zema riska izmēģinājumiem segumu nodrošinātu citas civiltiesiskās atbildības shēmas (civiltiesiskā atbildība par produktu utt.). Uz visiem pārējiem izmēģinājumiem attiektos valsts atlīdzināšanas shēma. Runājot par saimniecisko ietekmi/ietekmi uz izmaksām, šā politikas risinājuma radītais ietaupījums būtu par 0,03 miljoniem EUR lielāks nekā politikas risinājuma Nr. 2/5 piedāvātais.

5.3.        Mērķis Nr. 3 — ņemt vērā klīnisko izmēģinājumu starptautisko dimensiju, nodrošinot LKP ievērošanu

5.3.1.     Politikas risinājums Nr. 3/1 — esošās situācijas saglabāšana (sākumpozīcijas risinājums)

44.         Šis politikas risinājums nerisinātu problēmas formulējumā uzdotos jautājumus.

5.3.2.     Politikas risinājums Nr. 3/2 — LKP inspekciju veicināšana, palielinot pārredzamību

45.         Pateicoties lielākai pārredzamības pakāpei, šis politikas risinājums palīdzētu nodrošināt LKP ievērošanu. Sponsori izjutīs, ka saimnieciskā ietekme/ietekme uz izmaksām galvenokārt vērojama administratīvo izmaksu sadaļā (aptuveni 6,72 miljoni EUR gadā) saistībā ar informācijas iesniegšanu publiskā reģistrā par trešajās valstīs veiktiem klīniskajiem izmēģinājumiem.

5.3.3.     Politikas risinājums Nr. 3/3 — pārbaudīt trešu valstu reglamentējošās sistēmas klīnisko izmēģinājumu jomā

46.         Šis politikas risinājums palīdzētu nodrošināt, ka ES tirdzniecības atļauju pieteikumos minētie klīnisko izmēģinājumu dati ir ticami un noturīgi. Tas stiprinātu vispārīgo noteikumu, ka klīniskajiem datiem no trešajām valstīm ir jābūt iegūtiem no klīniskiem pētījumiem, kuri ir veikti saskaņā ar principiem, kas ir līdzvērtīgi tiem principiem, kuri jāievēro attiecībā uz ES veiktiem izmēģinājumiem.

47.         Runājot par saimniecisko ietekmi/ietekmi uz izmaksām, lielāko daļu izdevumu veido īstenošanas izmaksas — aptuveni 5 pilnslodzes ekvivalenti, kam jāpieskaita izmaksas aptuveni 76 000 EUR apmērā.

5.3.4.     Politikas risinājums Nr. 3/4 — Aģentūras veiktas LKP inspekcijas trešajās valstīs

48.         Šis politikas risinājums palīdzētu panākt to, lai trešajās valstīs veiktie klīniskie izmēģinājumi noritētu saskaņā ar LKP. Tomēr nebūtu iespējams regulāri un sistemātiski veikt inspekcijas visās izmēģinājumu norises vietās. Turklāt inspekcijas parasti notiek tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūras ietvaros, proti, vairākus gadus pēc klīniskā izmēģinājuma pabeigšanas.

49.         ES līmenī būtu vajadzīgi cilvēkresursi, kas līdzvērtīgi aptuveni 1300 pilnslodzes ekvivalentiem.

5.3.5.     Politikas risinājums Nr. 3/5 — politikas risinājuma Nr. 3/2 un Nr. 3/3 kombinācija

50.         Šo politikas risinājumu kombinācija vēl vairāk pastiprinātu katra atsevišķā politikas risinājuma ietekmi — pārredzamība (politikas risinājums Nr. 3/2) ļautu labāk izvēlēties trešu valstu reglamentējošo sistēmu mērķgrupu, kurā veikt pārbaudes.

6.           Risinājumu salīdzinājums

6.1.        Mērķis Nr. 1 — moderns tiesiskais regulējums attiecībā uz klīnisko izmēģinājumu pieteikumu iesniegšanu, novērtēšanu un regulatīviem kontroles pasākumiem

51.         Sākumpozīcijas situācija nepietiekami risina problēmu. Lai gan politikas risinājumiem Nr. 1/2 (atsevišķa novērtēšana), Nr. 1/3 (kopīga novērtēšana, ko veic dalībvalstis) un Nr. 1/4 (novērtēšana, ko veic Aģentūra) ir viens kopīgs elements (vienotais iesniegšanas punkts), tie ir savstarpēji izslēdzoši.

52.         Politikas risinājumu Nr. 1/2, Nr. 1/3 un Nr. 1/4 kopīgais elements ievērojami samazina administratīvās izmaksas un tādējādi palīdz risināt problēmu.

53.         Tomēr politikas risinājums Nr. 1/2 nepiedāvā pietiekamu risinājumu problēmai, kas saistīta ar identisku jautājumu atsevišķu vērtēšanu viena klīniskā izmēģinājuma ietvaros. Saistībā ar minēto būtu atbalstāmi politikas risinājumi Nr. 1/3 un Nr. 1/4, kuri paredz ne tikai vienotu iesniegšanas procedūru, bet arī klīniskā izmēģinājuma pieteikuma novērtēšanas procesu. Salīdzinot politikas risinājumus Nr. 1/3 un Nr.1/4, secināms, ka ar politikas risinājumu Nr. 1/4 tiktu izveidota ļoti smagnēja sistēma, kas radītu kavēšanos. Šis risinājums paredz iesaistīt visas dalībvalstis, un tas ne vienmēr ir nepieciešams klīnisko izmēģinājumu sākšanai. Tikai aptuveni 6 % no visiem klīniskajiem izmēģinājumiem tiek uzsākti astoņās vai vairāk dalībvalstīs. Tāpēc šķiet neproporcionāli klīniskā izmēģinājuma pieteikuma novērtēšanā iesaistīt visas dalībvalstis. Turklāt dubultā (ES un valsts līmeņa) apstiprināšana, ko paredz politikas risinājums Nr. 1/4, vairo sarežģītību, no kā varētu izvairīties, ja tiktu īstenots politikas risinājums Nr. 1/3.

54.         Politikas risinājums Nr. 1/3 ietver “vieglāku” procedūru nekā politikas risinājums Nr. 1/4. Attiecībā uz sākotnējo atļaušanu šis modelis paredz iesaistīt tikai tās dalībvalstis, kurās tiks veikts klīniskais izmēģinājums (būtu jāizstrādā mehānisms, lai pēc tam būtu iespējams atļaut sākt izmēģinājumu citās dalībvalstīs). Izvēloties politikas risinājumu Nr. 1/3, apstiprināšana, visticamāk, būtu arī lētāka un ātrāka, nekā to paredz politikas risinājums Nr. 1/4. Tas ir īpaši svarīgi akadēmiskajai pētniecībai un MVU.

55.         Politikas risinājums Nr. 1/5 (regula direktīvas vietā) nav izslēdzošs, bet gan papildinošs risinājums. Tas nodrošinātu, ka pieeja klīnisko izmēģinājumu novērtēšanai un kontroles pasākumu veikšanai ir balstīta uz identiskiem kritērijiem.

56.         Politikas risinājums Nr. 1/6 ir politikas risinājuma Nr. 1/3 un Nr. 1/5 kombinācija. Tas palīdzētu sasniegt mērķi Nr. 1, nodrošinot identisku tiesisko regulējumu klīnisko izmēģinājumu atļaušanai, tādējādi veicinot politikas risinājumā Nr. 1/3 paredzēto sadarbību starp dalībvalstīm. Tas palīdzētu sasniegt darbības mērķus, konkrētāk — samazināt administratīvo slogu un kavēšanos.

6.2.        Mērķis Nr. 2 — reglamentējošo prasību pielāgošana praktiskiem apsvērumiem un vajadzībām

57.         Sākumpozīcijas risinājums nepiedāvā problēmas risinājumu. Politikas risinājuma Nr. 2/2 (beziejaukšanās izmēģinājumu loka paplašināšana) un Nr. 2/3 (“nekomerciālo sponsoru” izslēgšana) efekts būtu tāds, ka reglamentējošās funkcijas tiktu atdotas atpakaļ dalībvalstīm. Turklāt attiecībā uz politikas risinājumu Nr. 2/3 būtu sarežģīti izprast, kādēļ uz dažiem sponsoru veidiem noteikumi par pētāmo personu drošību un tiesībām un datu noturību būtu jāattiecina, savukārt uz citiem ne.

58.         Saskaņā ar politikas risinājumu Nr. 2/4 (prasību atcelšana, pamatojoties uz zināšanām par PZ) ietaupījums sponsoriem būtu mazāks, salīdzinot ar politikas risinājumu Nr. 2/3. Tomēr attiecībā uz sabiedrības veselību un pacientu drošību šis risinājums ir pārāks par risinājumu Nr. 2/3, jo neparedz diferencēt “nekomerciālos” un rūpnieciskos sponsorus, bet uzsvaru liek uz objektīvu kritēriju — PZ atļaujas statusu.

59.         Politikas risinājums Nr. 2/5 (valsts atlīdzināšanas mehānisms) var būt noderīgs, ekonomiski pamatots rīks, lai risinātu konkrēto jautājumu par obligāto apdrošināšanu/atlīdzināšanu.

60.         Politikas risinājums Nr. 2/6 ir politikas risinājuma Nr. 2/4 un Nr. 2/5 kombinācija. Šāda kombinācija samazina administratīvos slogus labāk nekā politikas risinājums Nr. 2/5, vienlaikus neapdraudot pacientu drošību.

6.3.        Mērķis Nr. 3 — ņemt vērā klīnisko izmēģinājumu starptautisko dimensiju, nodrošinot LKP ievērošanu

61.         Sākumpozīcijas risinājums ir neapmierinošs. Politikas risinājuma Nr. 3/3 (pārbaudīt trešu valstu reglamentējošās sistēmas klīnisko izmēģinājumu jomā) un Nr. 3/4 (Aģentūras veiktas LKP inspekcijas trešajās valstīs) ietekme attiecībā uz mērķa sasniegšanu ir diezgan līdzīga, lai gan pieejas ir atšķirīgas. To ietekme ievērojami atšķiras attiecībā uz resursiem ES līmenī. Runājot par politikas risinājumu Nr. 3/4, ierobežotā budžeta dēļ patlaban nav iespējams intensīvāk veikt inspekcijas saskaņā ar politikas risinājumu Nr. 3/4. Politikas risinājuma Nr. 3/3 novērtējums liecina, ka iespējams sasniegt labus rezultātus ar daudz mazākiem resursiem nekā to prasa politikas risinājuma Nr. 3/4 īstenošana.

62.         Politikas risinājums Nr. 3/2 (pienākums reģistrēt visus klīniskos izmēģinājumus) varētu būt lietderīgs saistībā ar trešajās valstīs veiktu klīnisko izmēģinājumu efektīvu kontroli. Papildu finansiālais slogs sponsoram, ko veido administratīvās izmaksas, būtu pieņemams, ņemot vērā šā politikas risinājuma radītos ieguvumus.

63.         Politikas risinājums Nr. 3/5 ir politikas risinājuma Nr. 3/2 un Nr. 3/4 kombinācija. Šī kombinācija vēl vairāk stiprinātu instrumentus, ar ko pārbauda un nodrošina atbilstību, jo palīdzētu precīzāk izvēlēties sistēmu pārbaudes mērķgrupu.

7.           Ieteicamā risinājumu izvēle

64.         Attiecībā uz mērķi Nr. 1 ieteicamais politikas risinājums ir Nr. 1/6, kas paredz ātru apstiprināšanu, neveidojot jaunu, centralizētu birokrātisko sistēmu. Turklāt šā politikas risinājuma juridiskā regulējuma forma — regula — veicina sadarbību starp dalībvalstīm. Attiecībā uz mērķi Nr. 2 ieteicamais politikas risinājums ir Nr. 2/6, kas paredz izmaksu (administratīvā sloga un darbības izmaksu) ievērojamu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot pacientu drošību. Attiecībā uz mērķi Nr. 3 ieteicamais politikas risinājums ir Nr. 3/5, kurā kombinēta resursu ziņā efektīva reglamentējošo sistēmu pārbaude un augstāks pārredzamības līmenis, tādējādi ļaujot precīzāk apzināt pārbaudes mērķgrupu.

8.           Pārraudzība un vērtēšana

65.         Galvenie mērķu sasniegšanas rādītāji: to klīnisko izmēģinājumu skaits, par kuriem iesniegti pieteikumi ES; ES īstenoto daudznacionālo izmēģinājumu skaits; klīnisko izmēģinājumu izmaksas, kas rodas saistībā ar tiesību aktu īstenošanu, un klīnisko izmēģinājumu uzsākšanas kavēkļi. Komisija vērtēs šos rādītājus, balstoties uz regulāriem ziņojumiem no ES klīnisko izmēģinājumu datubāzes, veicot sabiedrisku apspriešanu, organizējot forumus, kuros ieinteresētās personas vērtē tiesību aktus, un piedaloties šādos forumos.

Top