This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0688
Proposal for a COUNCIL DECISION on the signature, on behalf of the European Union, and provisional application of the Euro-Mediterranean Aviation Agreement between the European Union and its Member States, of the one part, and the State of Israel, of the other part
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un pagaidu kārtā piemērotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un pagaidu kārtā piemērotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses
/* COM/2012/0688 final - 2012/0323 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un pagaidu kārtā piemērotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses /* COM/2012/0688 final - 2012/0323 (NLE) */
PASKAIDROJUMA
RAKSTS 1. Priekšlikuma konteksts || · Priekšlikuma pamatojums un mērķi Atbilstīgi Padomes pilnvarojumam, kuru tā piešķīra 2008. gada aprīlī, Komisija ir risinājusi sarunas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses. Gaisa pārvadājumu pakalpojumi starp ES un Izraēlas Valsti pašlaik notiek, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Izraēlas Valsti. Sarunu risināšana par visaptverošiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem ar kaimiņvalstīm ietilpst ES aviācijas ārpolitikā, kad vien ir pierādīta šādu nolīgumu pievienotā vērtība un ekonomiskie ieguvumi. Nolīgumam ir šādi mērķi: - savstarpēji pakāpeniski atvērt tirgu, gan maršrutu pieejamības, gan kapacitātes ziņā; - veicināt regulatīvo sadarbību un noteikumu un pieejas saskaņošanu, pamatojoties uz ES tiesību aktiem aviācijas jomā; - stimulēt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kas balstīti uz konkurenci starp gaisa pārvadātājiem ar minimālu valdības iejaukšanos un reglamentējošu darbību; - nodrošināt komersantiem nediskriminējošus un līdzvērtīgus konkurences apstākļus. || · Vispārīgais konteksts Sarunu norādēs ir noteikts vispārējais uzdevums — vienoties par visaptverošu gaisa transporta nolīgumu ar mērķi pakāpeniski un savstarpēji atvērt pieeju tirgum un nodrošināt regulējuma konverģenci, kā arī ES standartu efektīvu īstenošanu. Saskaņā ar sarunu norādēm abas puses 2012. gada 30. jūlijā parafēja projektu nolīgumam ar Izraēlas Valsti. || · Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Šā nolīguma noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstošajiem noteikumiem līdz šim spēkā esošajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp dalībvalstīm un Izraēlas Valsti. Tomēr pašreizējās tiesības veikt gaisa satiksmi, kas izriet no šiem divpusējiem nolīgumiem un uz kurām neattiecas šis nolīgums, var turpināt īstenot, ja vien nav diskriminācijas starp dalībvalstīm un to valstspiederīgajiem. || · Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Visaptveroša gaisa transporta nolīguma noslēgšana ar Izraēlas Valsts valdību ir svarīgs ES aviācijas ārējās politikas un jo īpaši plašākas Eiropas Kopējās aviācijas telpas elements, kā norādīts Komisijas paziņojumā „Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu” (COM(2005) 79 galīgā redakcija). 2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums Saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju. Turklāt procesa laikā tā apspriedās ar ieinteresētājām personām. || · Apspriešanās ar ieinteresētajām personām || Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija apspriedās ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši izmantojot Konsultatīvo forumu, kurā piedalījās gaisa pārvadātāju, lidostu un arodbiedrību pārstāvji. || Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Iesaistīto aprindu pārstāvji savus komentārus galvenokārt pauda mutiski, sarunu gaitā, kuras norisinājās vairāk nekā trīs gadus, astoņās sarunu kārtās, vai vairākās ES līmeņa sagatavošanās sēdēs; šie komentāri jo īpaši tika veltīti jautājumam par ES–Izraēlas aviācijas tirgus iespējami drīzu atvēršanu (lidojumiem no ES uz Izraēlu un no Izraēlas uz ES). Turklāt iesaistīto aprindu pārstāvji vēlējās būt droši par to, ka nolīgumā tiek ievēroti ES noteikumi par laika nišām. Visi ieinteresēto aprindu apsvērumi tika pienācīgi ņemti vērā, gatavojot Savienības nostāju sarunās. Noslēdzoties sarunām, ieinteresētās aprindas pauda nostāju, ar kuru saskaņā tās dedzīgi iestājas par nolīguma parakstīšanu un īstenošanu. || · Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana || Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. || · Ietekmes novērtējums Ziņojumā par nolīguma ekonomisko ietekmi, kuru konsultanti sagatavoja Komisijai 2007. gadā, tika aplēsts, ka šāda nolīguma ekonomiskie ieguvumi kopā veidotu 96 miljonus euro gadā patērētāju skaita pieauguma izteiksmē sakarā ar tarifu pazemināšanos. Veiktā analīze arī prognozēja pozitīvu ietekmi darba vietu radīšanas ziņā. Šā ziņojuma kopsavilkumu ietvēra Komisijas paziņojumā, kas tika publicēts 2007. gada 9. novembrī (COM(2007) 691 galīgā redakcija). Ar nolīgums ir paredzēts izveidot Apvienoto komiteju, kas būs atbildīga par nolīguma īstenošanas un tā ietekmes pārskatīšanu. 3. Priekšlikuma juridiskie aspekti || · Ierosināto pasākumu kopsavilkums Nolīgumu veido pamatteksts, kurā ietverti galvenie principi, un seši pielikumi: I pielikums par saskaņotajiem pakalpojumiem un konkrētajiem maršrutiem; II pielikums par pārejas noteikumiem; III pielikums, kurā iekļauts saraksts ar valstīm, kas minētas nolīguma 3., 4. un 8. pantā; IV pielikums par civilās aviācijas noteikumiem; V pielikums par saskaņoto lidojumu biežumu konkrētos maršrutos; un VI pielikums par regulatīvajām prasībām un standartiem. || · Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts saistībā ar 218. panta 5. punktu un 8. punkta pirmo daļu. || · Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē. || Dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt priekšlikuma mērķus šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. || Šā nolīguma noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstošajiem noteikumiem līdz šim spēkā esošajos nolīgumos, kas noslēgti ar atsevišķām dalībvalstīm. Nolīgums vienlaikus rada vienotus nosacījumus visu Savienības gaisa pārvadātāju piekļuvei tirgum un nosaka jaunus Eiropas Savienības un Izraēlas Valsts regulatīvās sadarbības un konverģences pasākumus tādās jomās, kas ir būtiskas drošu, neapdraudētu un efektīvu gaisa pārvadājumu veikšanai. Šos pasākumus var īstenot tikai Savienības līmenī, jo tie aptver vairākas jomas, kas ir ekskluzīvā Savienības kompetencē. || Priekšlikuma mērķus sasniegs labāk ar vienotu rīcību šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. || Nolīguma nosacījumi ir vienlaikus attiecināmi uz 27 dalībvalstīm, bez diskriminācijas piemērojot vienotus noteikumus un visiem Savienības gaisa pārvadātājiem gūstot labumu neatkarīgi no to valstspiederības. Šie gaisa pārvadātāji varēs brīvi veikt pārvadājumus no jebkura Eiropas Savienības punkta uz jebkuru punktu Izraēlas Valstī, kas šobrīd nav iespējams. || Visu tirgus pieejamības ierobežojumu pakāpeniska atcelšana starp ES un Izraēlas Valsti ne tikai piesaistīs jaunus tirgus dalībniekus un radīs jaunas iespējas veikt pārvadājumus uz maznoslogotām lidostām, bet arī veicinās ES gaisa pārvadātāju konsolidāciju. || Nolīgums nodrošina to, ka visiem ES gaisa pārvadātājiem ir pieejamas komerciālas iespējas, piemēram, iespēja brīvi noteikt cenas. Viens no turpmākajiem pilnvarojuma mērķiem ir līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana ES un Izraēlas gaisa pārvadātājiem, un tam ir vajadzīga cieša regulatīvā sadarbība, kuru var nodrošināt vienīgi Savienības līmenī. || Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē. || · Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. || Tiks izveidota Apvienotā komiteja, kurā tiks apspriesti ar nolīguma īstenošanu saistīti jautājumi. Apvienotā komiteja atbalstīs ekspertu apmaiņu attiecībā uz jaunām likumdošanas vai regulatīvām iniciatīvām vai jaunumiem un apsvērs iespējamās nolīguma turpmākās pilnveidošanas jomas. Apvienoto komiteju veidos Komisijas un dalībvalstu pārstāvji. || Turklāt dalībvalstis turpinās pildīt savus tradicionālos administratīvos pienākumus starptautiskā gaisa transporta jomā, taču darīs to saskaņā ar vienādi piemērotiem, kopīgiem noteikumiem. || · Juridisko instrumentu izvēle || Ierosinātais juridiskais instruments: starptautisks nolīgums. || Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. || Ārējās attiecības aviācijas jomā var nodibināt vienīgi ar starptautisku nolīgumu starpniecību. 4. Ietekme uz budžetu || Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu. || 2012/0323 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības
vārdā parakstītu un pagaidu kārtā piemērotu
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu
starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas
puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta
2. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu un
8. punkta pirmo daļu, ņemot vērā Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Komisija Savienības un
dalībvalstu vārdā ir vedusi sarunas par Eiropas un
Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp
Izraēlas Valsts valdību un Eiropas Savienību un tās
dalībvalstīm (turpmāk — nolīgumu) saskaņā ar Padomes
2008. gada 8. aprīļa lēmumu, ar ko Komisija tiek
pilnvarota sākt sarunas. Sarunas sekmīgi noslēdzās ar
nolīguma parafēšanu 2012. gada 30. jūlijā. (2) Nolīgums būtu
jāparaksta un pagaidu kārtā jāpiemēro, ņemot
vērā tā noslēgšanu vēlākā datumā, IR PIEŅĒMUSI
ŠO LĒMUMU. 1. pants Parakstīšana 1. Ar šo Savienības
vārdā atļauj parakstīt Eiropas un Vidusjūras
reģiona valstu nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās
dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību,
no otras puses, ņemot vērā minētā nolīguma
noslēgšanu. Nolīguma teksts ir pievienots šim
lēmumam. 2. Padomes
Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu, lai
nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu,
parakstītu persona vai personas, ko izraudzījies nolīguma
sarunvedējs. 2. pants Pagaidu
piemērošana Līdz laikam, kad nolīgums
stājas spēkā, Kopiena un dalībvalstis to piemēro
pagaidu kārtā no nolīguma parakstīšanas dienas. 3. pants
Apvienotā
komiteja Apvienotajā komitejā, kas izveidota
saskaņā ar nolīguma 22. pantu, Eiropas Savienību
pārstāv Komisija. 4. pants Strīdu
izšķiršana 1. Komisija pārstāv
Savienību strīdu izšķiršanas procedūrās, kas
paredzētas nolīguma 23. pantā. 2. Par nepieciešamajiem
pasākumiem, kas saskaņā ar nolīguma 23. pantu
jāveic jautājumos, kuri ietilpst Savienības kompetencē,
lemj Komisija, apspriežoties ar īpašo komiteju, ko veido Padomes iecelti
dalībvalstu pārstāvji. 5. pants
Stāšanās
spēkā Šis lēmums stājas spēkā
tā pieņemšanas dienā. Lēmumu publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs
[…] PIELIKUMS EIROPAS UN VIDUSJŪRAS
REĢIONA VALSTU AVIĀCIJAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, no
vienas puses, UN IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBU,
no otras puses, BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS
APVIENOTĀ KARALISTE, Līguma par Eiropas Savienību un
Līguma par Eiropas Savienības darbību
līgumslēdzējas puses, turpmāk „dalībvalstis”, un EIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, un IZRAĒLAS VALSTS VALDĪBA,
turpmāk — „Izraēla”, no otras puses, VĒLOTIES veicināt starptautisku
aviācijas sistēmu, pamatojoties uz godīgu konkurenci starp gaisa
pārvadātājiem tirgū ar minimālu valdības
iejaukšanos un regulāciju; VĒLOTIES atvieglināt
starptautiskā gaisa transporta iespēju paplašināšanos, tostarp
attīstot gaisa satiksmes tīklus, lai apmierinātu pasažieru un kravu
nosūtītāju vajadzības pēc ērtiem gaisa
pārvadājumu pakalpojumiem; ATZĪSTOT gaisa transporta nozīmi
tirdzniecības, tūrisma un investīciju veicināšanā; VĒLOTIES radīt iespēju gaisa
pārvadātājiem piedāvāt ceļotājiem un kravu
nosūtītājiem un saņēmējiem konkurētspējīgas
cenas un pakalpojumus atvērtos tirgos; ATZĪSTOT iespējamās
priekšrocības, ko sniedz regulatīvā konverģence un,
ciktāl tas praktiski nepieciešams, noteikumu saskaņošana; VĒLOTIES, lai visi gaisa transporta
nozares sektori, tostarp gaisa pārvadātāju darbinieki, gūtu
labumu no liberalizētas vides; VĒLOTIES panākt visaugstāko
drošuma un drošības līmeni starptautiskajā gaisa transportā
un atkārtoti apliecinot savas nopietnās bažas par rīcību
vai draudiem, kas vērsti pret gaisa kuģu drošību un kas apdraud
personu vai īpašuma drošumu, negatīvi ietekmē gaisa transporta
darbību un mazina sabiedrības uzticēšanos civilās
aviācijas drošumam; ATZĪSTOT vajadzības drošības
jautājumos saistībā ar Eiropas Savienības un Izraēlas
attiecībām gaisa satiksmes jomā, ņemot vērā
pašreizējo ģeopolitisko situāciju; ŅĒMOT VĒRĀ Konvenciju par
starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai
Čikāgā 1944. gada 7. decembrī; ATZĪSTOT, ka šis Eiropas un
Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums saskan ar
jomu, uz kuru attiecas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
partnerība, kas paredzēta 1995. gada 28. novembra
Barselonas deklarācijā; ATZĪMĒJOT Pušu vienoto gribu
sekmēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas
telpas izveidi, pamatojoties uz regulatīvās konverģences
principiem, sadarbību regulatīvā jomā un piekļuves
tirgum liberalizāciju; VĒLOTIES nodrošināt
līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kas ir
priekšnoteikums tam, lai gaisa pārvadātājiem būtu
vienlīdzīgas iespējas sniegt gaisa pārvadājumus; ATZĪSTOT, ka subsīdijas var
negatīvi ietekmēt konkurenci starp gaisa pārvadātājiem
un apdraudēt šā nolīguma galvenos mērķus; APLIECINOT vides aizsardzības nozīmi
starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un
īstenošanā un atzīstot suverēno valstu tiesības veikt
šai ziņā piemērotus pasākumus; ATZĪMĒJOT patērētāju
aizsardzības nozīmīgumu, tostarp aizsardzību, ko sniedz
1999. gada 28. maijā Monreālā parakstītā
Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu
unifikāciju, ciktāl abas puses ir šīs Konvencijas dalībnieces; ATZĪMĒJOT, ka saistībā ar
šā nolīguma īstenošanu ir paredzama personas datu apmaiņa,
attiecībā uz ko tiks piemēroti personas datu aizsardzības
noteikumi, ko pieņēmušas puses un kas noteikti Komisijas
2011. gada 31. janvāra Lēmumā (2011/61/EK) par
personas datu pienācīgu aizsardzību Izraēlā
atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK
attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi; VĒLOTIES pamatoties uz
esošajiem gaisa transporta nolīgumiem, lai atvērtu piekļuvi
tirgiem un maksimāli palielinātu patērētāju, gaisa
pārvadātāju, strādājošo un sabiedrības ieguvumus
abās līgumslēdzējās pusēs; ATZĪMĒJOT, ka šo nolīgumu ir
paredzams piemērot pakāpeniski, bet pilnībā, un ka
piemērots mehānisms var nodrošināt tādu
līdzvērtīgu regulatīvo prasību un standartu ieviešanu
civilās aviācijas jomā, kuru pamatā ir visaugstākie
pušu piemērotie standarti, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO. 1. PANTS Definīcijas Šajā nolīgumā, ja vien nav
norādīts citādi, termins: (1)
„saskaņotie pakalpojumi” un „konkrētie
maršruti” ir starptautiskie gaisa pārvadājumi atbilstīgi šā
nolīguma 2. pantam („Satiksmes tiesības”) un I pielikumam; (2)
„nolīgums” ir šis nolīgums, tā
pielikumi un jebkādi to grozījumi; (3)
„gaisa pārvadātājs” ir gaisa
pārvadājumu uzņēmums, kuram ir derīga darbības licence;
(4)
„gaisa transports” ir pasažieru, bagāžas,
kravu un pasta sūtījumu pārvadājumi ar civilās
aviācijas gaisa kuģi vai nu atsevišķi, vai apvienojumā, kas
tiek piedāvāti sabiedrībai par atlīdzību vai īres
maksu un kas, lai izvairītos no šaubām, ietver regulāru un
neregulāru (līgumreisu) gaisa transportu un pilnu kravas pakalpojumu
spektru; (5)
„asociācijas nolīgums” ir Eiropas un
Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi
starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
Izraēlas Valsti, no otras puses, kas parakstīts Briselē
1995. gada 20. novembrī; (6)
„kompetentās iestādes” ir valdības
aģentūras vai subjekti, kas atbildīgi par administratīvu
funkciju veikšanu saskaņā ar šo nolīgumu; (7)
„puses” ir Eiropas Savienība vai tās
dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis
saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses,
un Izraēla, no otras puses; (8)
„Konvencija” ir Konvencija par starptautisko civilo
aviāciju, kas atklāta parakstīšanai Čikāgā
1944. gada 7. decembrī un ietver: (a)
jebkurus grozījumus, kas stājušies
spēkā saskaņā ar Konvencijas 94. panta
a) apakšpunktu un kurus ir ratificējusi gan Izraēla, gan Eiropas
Savienības dalībvalsts vai dalībvalstis, un (b)
jebkuru pielikumu vai jebkuru tā
grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Konvencijas
90. pantu, ciktāl šis pielikums vai grozījums jebkurā
laikā ir spēkā gan Izraēlā, gan Eiropas
Savienības dalībvalstī vai dalībvalstīs, kā tas
piemērojams attiecībā uz konkrēto jautājumu; (9)
„ES līgumi” ir Līgums par Eiropas
Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību; (10)
„piektās brīvības tiesības” ir
tiesības vai privilēģijas, ko viena valsts
(„piešķīrēja valsts”) piešķir otras valsts
(„saņēmēja valsts”) gaisa pārvadātājiem
starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanai starp
piešķīrējas valsts teritoriju un trešas valsts teritoriju, ar
nosacījumu, ka šādi pārvadājumi sākas vai beidzas
saņēmējas valsts teritorijā; (11)
„sagatavotība” nozīmē to, vai gaisa
pārvadātājs ir sagatavojies starptautisko gaisa
pārvadājumu veikšanai, proti, vai tam ir apmierinošas finansiālās
iespējas un piemērota vadības pieredze un vai tas ir gatavs
izpildīt normatīvos aktus un prasības, kas reglamentē
šādu pakalpojumu veikšanu; (12)
„pilnas izmaksas” ir pakalpojumu sniegšanas
izmaksas, kurām pieskaitīta samērīga maksa par
administratīvajām pieskaitāmajām izmaksām un,
attiecīgā gadījumā, jebkāda piemērojama maksa,
kas atspoguļo vides aizsardzības izmaksas un ko piemēro
neatkarīgi no valstspiederības; (13)
„starptautiskie gaisa pārvadājumi” ir
gaisa pārvadājumi, kas šķērso gaisa telpu pāri vairāku
valstu teritorijai; (14)
„IATA” ir Starptautiskā Gaisa
transporta asociācija; (15)
„ICAO” ir Starptautiskā Civilās
aviācijas organizācija; (16)
„valstspiederīgais” ir: (a)
visas personas, kam ir Izraēlas
pilsonība, Izraēlas gadījumā vai kādas
dalībvalsts valstspiederība — Eiropas Savienības un tās
dalībvalstu gadījumā; vai (b)
visi tiesību subjekti, i) kuri tieši vai ar
vairākuma īpašumtiesībām pieder un kurus jebkurā
laikā faktiski kontrolē personas vai subjekti, kam ir Izraēlas
pilsonība, Izraēlas gadījumā, vai personas vai subjekti,
kam ir dalībvalsts vai kādas no III pielikumā minēto
citu valstu valstspiederība Eiropas Savienības un tās
dalībvalstu gadījumā, un ii) kuru galvenā
uzņēmējdarbības vieta ir Izraēla Izraēlas
gadījumā, vai arī kāda dalībvalsts — Eiropas
Savienības un tās dalībvalstu gadījumā; (17)
„valstspiederība”, runājot par kādu
gaisa pārvadātāju, nozīmē to, vai gaisa
pārvadātājs atbilst prasībām attiecībā uz
tādiem aspektiem kā īpašumtiesības, faktiskā kontrole
un galvenā uzņēmējdarbības vieta; (18)
„neregulāri gaisa pārvadājumu
pakalpojumi” ir visi komerciāli gaisa pārvadājumi, kas nav
regulāri gaisa pārvadājumu pakalpojumi; (19)
„darbības licence” i) Eiropas
Savienības un tās dalībvalstu gadījumā ir
darbības licence vai jebkurš cits attiecīgs dokuments vai
sertifikāts, kas izsniegts atbilstīgi Regulai (EK)
Nr. 1008/2008, un jebkurš tiesības pārņemošs instruments,
un ii) Izraēlas gadījumā — ekspluatācijas licence
(„Air Operating License”) vai jebkurš cits attiecīgs dokuments vai
sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar Izraēlas 2011. gada
Likuma par aeronavigāciju 18. pantu, un jebkurš tiesības
pārņemošs instruments; (20)
„cena” ir: (a)
„gaisa pārvadājumu maksas”, kas
jāmaksā gaisa pārvadātājiem vai to
pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem par
pasažieru un bagāžas pārvadāšanu ar gaisa transportu, un visi
nosacījumi, saskaņā ar kuriem piemērojamas šīs maksas,
tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā
pārstāvim un citiem palīgdienestiem; un (b)
„gaisa pārvadājumu tarifi”, kas
jāmaksā par kravu pārvadāšanu, un visi nosacījumi,
saskaņā ar kuriem piemērojami šie tarifi, tostarp
atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā
pārstāvim un citiem palīgdienestiem. Šī definīcija attiecīgā
gadījumā ietver arī virszemes transporta pārvadājumus
saistībā ar starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem un
nosacījumus, kas attiecas uz to piemērošanu; (21)
„galvenā uzņēmējdarbības
vieta” ir gaisa pārvadātāja galvenais birojs vai
līgumslēdzējā pusē reģistrēts birojs,
kurā veic gaisa pārvadātāja galvenās finanšu
darbības un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu
lidojumderīguma uzraudzību, kā norādīts šā gaisa
pārvadātāja darbības licencē; (22)
„sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības”
ir visas saistības, ko gaisa pārvadātājiem uzliek, lai
konkrētā maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa
pārvadājumu pakalpojumu minimālo apjomu, kas atbilst noteiktiem
nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas un
minimālās kapacitātes standartiem, kurus gaisa
pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā
vienīgi savas komerciālās intereses. Attiecīgā
līgumslēdzēja puse var gaisa pārvadātājiem
nodrošināt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
saistību pildīšanu; (23)
„regulāri gaisa pārvadājumu
pakalpojumi” ir lidojumu sērijas, kam piemīt visi šie raksturojumi: (a)
uz katru lidojumu ikviens (vai nu tieši no gaisa
pārvadātāja, vai arī no tā pilnvarotajiem
pārstāvjiem) var atsevišķi iegādāties vietas un/vai
iespēju pārvadāt kravu un/vai pastu ; (b)
tos veic, lai apkalpotu satiksmi starp tām
pašām divām vai vairākām lidostām: –
vai nu saskaņā ar publicētu
sarakstu, vai arī –
organizējot lidojumus tik regulāri vai
bieži, ka tie veido atpazīstamu, sistemātisku lidojumu kopumu; (24)
„SESAR” (Single European Sky ATM Research)
nozīmē Eiropas vienotās gaisa telpas tehnisko īstenošanu,
kas nodrošina saskaņotu un sinhronizētu jaunās paaudzes gaisa
satiksmes vadības sistēmu pētniecību, izstrādi un
ieviešanu; (25)
„subsīdijas” ir jebkāds finansiāls
ieguldījums, ko piešķīrušas kompetentās iestādes,
valdība vai kāda reģionāla vai cita sabiedriska
organizācija, t. i., ja (a)
kompetento iestāžu, valdības,
reģionālas iestādes vai citas sabiedriskas organizācijas
praksē ietilpst tieša finansējuma piešķiršana, piemēram,
dotācijas, aizdevumi vai ieguldījums pašu kapitālā,
iespējams tiešs finansējuma piešķīrums komercsabiedrībai,
komercsabiedrības saistību pārņemšana, piemēram,
aizdevuma garantijas, kapitāla iepludināšana,
īpašumtiesības, aizsardzība pret bankrotu vai
apdrošināšana; (b)
kompetentās iestādes, valdība,
reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija
atsakās no ieņēmumiem, kas tai parasti pienākas, vai tos
neiekasē; (c)
kompetentās iestādes, valdība,
reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija
nodrošina preces vai pakalpojumus, kas neattiecas uz vispārējo
infrastruktūru, vai pērk preces un pakalpojumus, vai (d)
kompetentās iestādes, valdība,
reģionāla iestāde vai cita sabiedriska organizācija veic
maksājumus finansēšanas mehānismam vai uztic privātai
organizācijai vai norīko privātu organizāciju veikt vienu
vai vairākas a), b) un c) apakšpunktā minētās
funkcijas, kas parasti būtu valdības kompetencē un kas
praksē būtiski neatšķiras no funkcijām, ko valdības
parasti veic; un ja tādējādi tiek
nodrošinātas priekšrocības; (26)
„teritorija” — attiecībā uz Izraēlu
— ir Izraēlas Valsts teritorija un — attiecībā uz Eiropas
Savienību — sauszemes teritorijas (kontinentālās un salas),
iekšējie ūdeņi un teritoriālā jūra, kur tiek
piemēroti ES līgumi, ievērojot ES līgumu un jebkura to
tiesības pārņemoša instrumenta nosacījumus. Šā
nolīguma piemērošana Gibraltāra lidostai neskar Spānijas
Karalistes un Apvienotās Karalistes attiecīgo juridisko nostāju
domstarpībās par to, kā suverenitātē ir teritorija,
kurā atrodas lidosta, un pastāvīgo Gibraltāra lidostas
neiekļaušanu ES pasākumos aviācijas jomā, kas ir
spēkā 2006. gada 18. septembrī dalībvalstu
starpā saskaņā ar nosacījumiem ministru
paziņojumā par Gibraltāra lidostu, par ko vienojās
Kordovā 2006. gada 18. septembrī. Šā nolīguma
piemērošana ir saprotama tādējādi, ka tā neskar to
teritoriju statusu, kuras pēc 1967. gada jūnija tika
iekļautas Izraēlas pārvaldībā; (27)
"lietošanas maksa" ir maksa, ko gaisa
pārvadātājiem uzliek par lidostas, lidostas vides,
aeronavigācijas vai aviācijas drošības iekārtu vai
pakalpojumu izmantošanu, tostarp par saistītu pakalpojumu un iekārtu
izmantošanu. I sadaļa Ekonomiskie noteikumi 2. pants Satiksmes
tiesības 1. Katra puse piešķir otrai
pusei saskaņā ar I un II pielikumu šādas tiesības
veikt starptautiskus gaisa pārvadājumus, ko īsteno otras puses
gaisa pārvadātāji: (a)
tiesības lidot pāri tās teritorijai
bez nosēšanās; (b)
tiesības nolaisties tās teritorijā
nolūkos, kas nav pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta
sūtījumu uzņemšana gaisa transportā vai
izkāpšana/izkraušana no tā (nolūki, kas nav saistīti ar
satiksmi); (c)
veicot saskaņoto pakalpojumu
konkrētā maršrutā, tiesības nolaisties tās
teritorijā pasažieru, bagāžas, kravu un/vai pasta sūtījumu
uzņemšanai gaisa transportā vai izkāpšanai/izkraušanai no
tā starptautiskajā satiksmē, atsevišķi vai kopā, un (d)
citas šajā nolīgumā
norādītās tiesības. 2. Neviens šā nolīguma
nosacījums nepiešķir: (a)
Izraēlas gaisa pārvadātājiem —
tiesības jebkuras dalībvalsts teritorijā uzņemt pasažierus,
bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus, kuru galamērķis
ir cits punkts attiecīgās dalībvalsts teritorijā, lai
pārvadātu tos par atlīdzību; (b)
Eiropas Savienības gaisa
pārvadātājiem — tiesības Izraēlas teritorijā
uzņemt pasažierus, bagāžu, kravas un/vai pasta sūtījumus,
kuru galamērķis ir cits punkts Izraēlas teritorijā, lai
pārvadātu tos par atlīdzību. 3. PANTS Atļauju
piešķiršana 1. No vienas puses gaisa
pārvadātāja saņemot darbības atļaujas
pieteikumus, otras puses kompetentās iestādes piešķir
attiecīgās atļaujas ar vismazāko iespējamo
procesuālo kavēšanos, ja (a)
attiecībā uz Izraēlas gaisa
pārvadātāju: –
gaisa pārvadātāja galvenā
uzņēmējdarbības vieta atrodas Izraēlā un tas ir
saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar piemērojamiem
Izraēlas tiesību aktiem; un –
gaisa pārvadātāja efektīvu
regulatīvo kontroli īsteno un uztur Izraēla, un –
gaisa pārvadātājs ir Izraēlas
un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar
vairākuma līdzdalību, un faktiskā kontrolē; (b)
attiecībā uz Eiropas Savienības
gaisa pārvadātāju: –
gaisa pārvadātāja galvenā
uzņēmējdarbības vieta atrodas Eiropas Savienības
dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemēroti ES līgumi,
un tas ir saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar
Eiropas Savienības tiesību aktiem, un –
gaisa pārvadātāja efektīvu
regulatīvo kontroli īsteno un uztur Eiropas Savienības
dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa
ekspluatanta apliecības izsniegšanu, un ir precīzi norādīta
kompetentā iestāde; un –
gaisa pārvadātājs — tieši vai
ar vairākuma līdzdalību — ir Eiropas Savienības
dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu
valstspiederīgo, vai III pielikumā minēto citu valstu
un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā
kontrolē; (c)
gaisa pārvadātājs atbilst
nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus parasti
piemēro par starptautiskā gaisa transporta darbību
atbildīgā kompetentā iestāde, un (d)
tiek ievēroti un īstenoti noteikumi, kas
izklāstīti 13. pantā („Lidojumu drošība”) un
14. pantā („Aviācijas drošība”). 3.a PANTS Normatīvo
konstatējumu savstarpēja atzīšana attiecībā
uz gaisa pārvadātāja sagatavotību un valstspiederību Saņemot atļaujas pieteikumu no
vienas puses gaisa pārvadātāja, otras puses kompetentās
iestādes atzīst visus sagatavotības un/vai valstspiederības
konstatējumus, ko par attiecīgo gaisa pārvadātāju
sagatavojušas pirmās puses kompetentās iestādes, tā, it
kā šādus konstatējumus būtu sagatavojušas pašas otrās
puses kompetentās iestādes, un neveicot šo jautājumu papildu
izmeklēšanu, izņemot sekojošajā a) apakšpunktā norādītos
gadījumus. (a)
Ja pēc atļaujas pieteikuma
saņemšanas no gaisa pārvadātāja vai pēc šādas
atļaujas piešķiršanas saņēmējas puses
kompetentajām iestādēm — uz argumentētu šaubu pamata — ir konkrētas
bažas par to, ka, neraugoties uz otras puses kompetento iestāžu sagatavoto
konstatējumu, nav izpildīti šā nolīguma 3. pantā
(„Atļauju piešķiršana”) izklāstītie nosacījumi
attiecīgo atļauju piešķiršanai, saņēmējas puses kompetentās
iestādes nekavējoties informē otras puses kompetentās
iestādes, pienācīgi pamatojot savu šaubu iemeslus.
Šādā gadījumā jebkura puse var lūgt apspriešanos,
tostarp ar abu pušu kompetento iestāžu pārstāvjiem, un/vai
papildu informāciju saistībā ar šo jautājumu, un uz
šādiem pieprasījumiem jāatbild pēc iespējas
ātrāk. Ja jautājumu neizdodas atrisināt, jebkura puse var
iesniegt jautājumu izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kas
izveidota saskaņā ar šā nolīguma 22. pantu
(„Apvienotā komiteja”), un saskaņā ar 22. panta („Apvienotā
Komiteja”) 7. un 9. punktu var pieņemt pienācīgus
aizsargpasākumus atbilstīgi 24. pantam („Aizsargpasākumi”). (b)
Šīs procedūras neattiecas uz
konstatējumu atzīšanu saistībā ar: i) drošības apliecībām vai
licencēm, ii) drošības pasākumiem vai iii) apdrošināšanas segumu. 4. PANTS Atļaujas
atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana 1. Jebkuras puses
kompetentās iestādes var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot
darbības atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras
puses gaisa pārvadātāja darbību gadījumos, ja: (a)
attiecībā uz Izraēlas gaisa
pārvadātāju: –
gaisa pārvadātāja galvenā
uzņēmējdarbības vieta neatrodas Izraēlā un tas
nav saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar
piemērojamiem Izraēlas tiesību aktiem; vai –
gaisa pārvadātāja efektīvu
regulatīvo kontroli neīsteno un neuztur Izraēla, vai –
gaisa pārvadātājs nav Izraēlas
un/vai tās valstspiederīgo īpašumā, tieši vai ar
vairākuma līdzdalību, un faktiskā kontrolē; (b)
attiecībā uz Eiropas Savienības
gaisa pārvadātāju: –
gaisa pārvadātāja galvenā
uzņēmējdarbības vieta neatrodas Eiropas Savienības
dalībvalsts teritorijā, kur tiek piemēroti ES līgumi,
un tas nav saņēmis savu darbības licenci saskaņā ar
Eiropas Savienības tiesību aktiem; vai –
gaisa pārvadātāja efektīvu
regulatīvo kontroli neīsteno vai neuztur Eiropas Savienības
dalībvalsts, kas ir atbildīga par tā gaisa kuģa ekspluatanta
apliecības izsniegšanu, vai nav precīzi norādīta
attiecīgā kompetentā iestāde; vai –
gaisa pārvadātājs — tieši vai
ar vairākuma līdzdalību — nav Eiropas Savienības
dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības dalībvalstu
valstspiederīgo, vai III pielikumā minēto citu valstu
un/vai šo citu valstu valstspiederīgo īpašumā vai faktiskā
kontrolē; (c)
gaisa pārvadātājs nav
izpildījis šā nolīguma 6. pantā („Atbilstība
normatīvo aktu prasībām”) minēto normatīvo aktu
prasības; (d)
netiek ievēroti un īstenoti noteikumi,
kas izklāstīti 13. pantā („Lidojumu drošība”) un
14. pantā („Aviācijas drošība”); vai (e)
puse saskaņā ar 7. pantu
(„Konkurences vide”) ir konstatējusi, ka nav izpildīti
nosacījumi par konkurences vidi. 2. Ja vien
tūlītēja rīcība nav būtiski svarīga, lai
novērstu turpmāku neatbilstību 1. punkta c) vai
d) apakšpunktam, šajā pantā noteiktās tiesības
īsteno tikai pēc apspriešanās ar otras puses kompetentajām
iestādēm. 5. PANTS Ieguldījumi 1. Neatkarīgi no šā
nolīguma 3. panta („Atļauju piešķiršana”) un 4. panta
(„Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”),
pēc tam, kad Apvienotā komiteja saskaņā ar 22. panta
(„Apvienotā komiteja”) 10. punktu ir pārbaudījusi, ka ir
pieejamas vienošanās atbilstīgi savstarpības principam, puses
atļauj, ka Izraēlas gaisa pārvadātāji var būt
Eiropas Savienības dalībvalstu vai to valstspiederīgo
īpašumā ar vairākuma īpašumtiesībām un/vai
faktiskā kontrolē un, attiecīgi, — Eiropas Savienības gaisa
pārvadātāji var būt Izraēlas vai tās
valstspiederīgo īpašumā un/vai faktiskā kontrolē,
atbilstoši šā panta 2. punkta nosacījumiem. 2. Saistībā ar šā
panta 1. punktu atļauj veikt specifiskus pušu ieguldījumus,
katru gadījumu izskatot atsevišķi, saskaņā ar
iepriekšēju Apvienotās komitejas lēmumu atbilstoši šā
nolīguma 22. panta („Apvienotā komiteja”) 2. punktam. Šajā lēmumā var precizēt
nosacījumus, kas saistīti ar saskaņotajiem pakalpojumiem
atbilstīgi šim nolīgumam un ar pakalpojumiem starp trešām
valstīm un pusēm. Šāda veida lēmumiem šā nolīguma
22. panta („Apvienotā komiteja”) 9. punkta noteikumi nav
piemērojami. 6. PANTS Atbilstība
normatīvo aktu prasībām 1. Ielidojot vai atrodoties
vienas puses teritorijā vai izlidojot no tās, otras puses gaisa
pārvadātāji ievēro minētajā teritorijā
piemērojamos normatīvos aktus par starptautiskajos gaisa
pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu uzņemšanu tās
teritorijā vai izlidošanu no tās, vai starptautiskajos gaisa
pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu ekspluatāciju un
navigāciju. 2. Ielidojot vai atrodoties
vienas puses teritorijā vai izlidojot no tās, attiecībā uz
otras puses gaisa pārvadātāju pasažieriem, apkalpi vai kravu
ievēro minētajā teritorijā piemērojamos
normatīvos aktus par gaisa kuģu pasažieru, apkalpes vai kravas
uzņemšanu tās teritorijā vai aizceļošanu no tās
(tostarp noteikumus par ieceļošanu, formalitāšu kārtošanu,
imigrāciju, pasēm, muitu un karantīnu vai — pasta
sūtījumu gadījumā — pasta noteikumus). 7. PANTS Konkurences
vide 1. Puses atkārtoti
apstiprina, ka šim nolīgumam piemēro asociācijas nolīguma
IV sadaļas 3. nodaļas („Konkurence”) noteikumus. 2. Puses apliecina, ka to
kopīgais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi
gaisa pārvadājumu jomā. Puses atzīst, ka godīga gaisa
pārvadātāju konkurence ir visreālāk iespējama
tad, ja gaisa pārvadātāji pilnībā darbojas
saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem un
nesaņem subsīdijas un ja tiem ir nodrošināta neitrāla un
nediskriminējoša pieeja lidostu objektiem, pakalpojumiem, un ja ir
nodrošināta laika nišu piešķiršana. 3. Ja viena puse uzskata, ka
otras puses teritorijā pastāv apstākļi, it sevišķi
subsīdijas dēļ, kas varētu negatīvi ietekmēt
tās gaisa pārvadātāju iespējas godīgi un
vienlīdzīgi konkurēt, tā var iesniegt savus
novērojumus otrai pusei. Turklāt atbilstīgi šā
nolīguma 22. pantam („Apvienotā komiteja”) tā var
pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu.
Apspriešanās sākas 30 dienu laikā pēc šāda
pieprasījuma saņemšanas. Ja 30 dienu laikā pēc
apspriešanās sākuma netiek panākta apmierinoša vienošanās,
puse, kas pieprasīja apspriešanos, var atteikt, aizturēt, atsaukt vai
apturēt attiecīgā(-o) gaisa pārvadātāja(-u)
atļaujas vai noteikt tām piemērotus nosacījumus
saskaņā ar 4. pantu („Atļaujas atteikšana, atsaukšana,
apturēšana vai ierobežošana”). 4. Šā panta
3. punktā minētās darbības ir piemērotas,
samērīgas un ierobežotas līdz apjomam un laikam, kas ir
obligāti nepieciešams. Tām ir jābūt vērstām
vienīgi pret gaisa pārvadātāju vai gaisa
pārvadātājiem, kas gūst labumu no 3. punktā
minētajiem režīmiem, un tās neskar nevienas puses tiesības
veikt 23. pantā („Strīdu izšķiršana”) minētās
darbības. 5. Puses piekrīt, ka
Izraēlas valdības līdzdalība, kuras nolūks ir segt
papildu drošības izmaksas, kas radušās Izraēlas gaisa
pārvadātājiem Izraēlas valdības norādījumu
rezultātā, nav negodīgas konkurences prakse un nav
uzskatāma kā subsīdija šā panta piemērošanas
nolūkā, ja vien: (a)
šāds atbalsts sedz vienīgi tās
izmaksas, kas neizbēgami rodas Izraēlas gaisa
pārvadātājiem, piemērojot tos Izraēlas iestāžu
pieprasītos papildu drošības pasākumus, kas nav noteikti Eiropas
Savienības gaisa pārvadātājiem un, attiecīgi, tiem nav
jāievieš; un (b)
Izraēla skaidri norāda, kādas ir
šīs drošības izmaksas un kāds ir to apjoms; un (c)
Apvienotā komiteja reizi gadā saņem
ziņojumu, kurā ir skaidri aprakstīta drošības izmaksu
kopsumma, kā arī Izraēlas valdības līdzdalības
apjoms šajās izmaksās iepriekšējā gadā. 6. Katra puse, sniedzot otrai
pusei paziņojumu, var vērsties pie atbildīgajām
valdības institūcijām otras puses teritorijā, tostarp
valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa
institūcijām, lai apspriestu ar šo pantu saistītos
jautājumus. 7. Šā panta noteikumus
piemēro, neskarot pušu normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanas saistībām pušu teritorijās. 8. PANTS Komerciālās
iespējas Gaisa pārvadātāja
pārstāvji 1. Katras puses gaisa
pārvadātājiem ir tiesības otras puses teritorijā
izveidot birojus un objektus, kas nepieciešami gaisa pārvadājumu
pakalpojumu sniegšanai un tam, lai reklamētu un pārdotu gaisa
pārvadājumu pakalpojumus, tostarp palīgpakalpojumus vai papildpakalpojumus. 2. Katras puses gaisa
pārvadātāji ir tiesīgi saskaņā ar otras puses
normatīvajiem aktiem par ieceļošanu, uzturēšanos un
strādāšanu ievest un uzturēt otras puses teritorijā
vadības, pārdošanas, tehnisko, darbības un citu speciālistu
personālu, kas ir nepieciešams, lai atbalstītu gaisa
pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu. Apkalpošana uz zemes 3. (a) Neskarot šā
punkta b) apakšpunktu, katram gaisa pārvadātājam
saistībā ar apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem otras puses
teritorijā ir: i) tiesības nodrošināt pašam
savus apkalpošanas uz zemes pakalpojumus („pašpakalpojumus”) vai — pēc
izvēles — ii) tiesības izvēlēties starp
konkurējošiem piegādātājiem, kas sniedz apkalpošanas uz
zemes pakalpojumus kopumā vai daļēji, ja šādiem
piegādātājiem ir atļauta pieeja tirgum, pamatojoties uz
katras puses normatīvajiem aktiem, un ja šādi
piegādātāji tirgū ir pārstāvēti. b) Šādām apkalpošanas uz zemes
pakalpojumu kategorijām, t. i., bagāžas apkalpošana, rampas
apkalpošana, degvielas un eļļas apkalpošana, kravu un pasta
sūtījumu apkalpošana attiecībā uz kravu un pasta
sūtījumu fizisku pārvietošanu starp terminālu un gaisa
kuģi, uz šā punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā
paredzētajām tiesībām attiecas tikai fiziski vai
darbības ierobežojumi saskaņā ar otras puses teritorijā
piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Gadījumos, kad šādi
ierobežojumi aizliedz pašpakalpojumus un kad nav faktiskas konkurences starp
piegādātājiem, kas nodrošina apkalpošanas uz zemes pakalpojumus,
visiem šiem pakalpojumiem uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem
pamatiem jābūt pieejamiem visiem gaisa pārvadātājiem;
šādu pakalpojumu cenas nepārsniedz to kopējās izmaksas,
kurās ietverta samērīga, aktīvu nesta peļņa
pēc amortizācijas atskaitījumiem. Pārdošana, vietējie izdevumi un
naudas līdzekļu pārskaitījumi 4. Ikviens jebkuras puses gaisa
pārvadātājs drīkst iesaistīties gaisa
pārvadājumu pakalpojumu pārdošanā otras puses
teritorijā tieši un/vai, pēc gaisa pārvadātāja
izvēles, ar tā pārdošanas aģentu vai citu gaisa
pārvadātāja izraudzītu starpnieku palīdzību, vai
internetā, vai ar jebkuru pieejamu līdzekli. Ikvienam gaisa
pārvadātājam ir tiesības pārdot šādus
pārvadājumu pakalpojumus, un ikviena persona drīkst brīvi
pirkt šādus pārvadājumu pakalpojumus šīs teritorijas
valūtā vai brīvi konvertējamās valūtās. 5. Ikvienam gaisa
pārvadātājam — jebkurā laikā, jebkādā
veidā, brīvi, bez ierobežojumiem vai nodokļiem, jebkurā
brīvi konvertējamā valūtā un ar oficiāli
piemēroto maiņas likmi — ir tiesības konvertēt un
pārskaitīt vietējos ieņēmumus no otras puses
teritorijas uz savas valsts teritoriju un, izņemot gadījumus, kad tas
neatbilst vispārēji piemērojamiem normatīvajiem aktiem, uz
paša izraudzītu valsti vai valstīm pēc pieprasījuma. 6. Katras puses gaisa
pārvadātājiem ir atļauts segt vietējos izdevumus,
tostarp degvielas pirkšanu, otras puses teritorijā vietējā
valūtā. Katras puses gaisa pārvadātāji pēc saviem
ieskatiem drīkst segt šādus izdevumus otras puses teritorijā
brīvi konvertējamās valūtās saskaņā ar
vietējo regulējumu attiecībā uz valūtu. Vienošanās par sadarbību 7. Veicot vai
piedāvājot pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu,
ikviens katras puses gaisa pārvadātājs drīkst noslēgt
vienošanās par sadarbību, piemēram, vienošanās par vietu
rezervēšanu tālākpārdošanai vai kopīgiem lidojumiem,
ar (a)
jebkuru pušu gaisa pārvadātāju vai
pārvadātājiem un (b)
jebkuru trešās valsts gaisa
pārvadātāju vai pārvadātājiem, un (c)
jebkuru virszemes, sauszemes vai jūras
pārvadātāju ar nosacījumu, ka i) apkalpojošais gaisa
pārvadātājs ir attiecīgo satiksmes tiesību
turētājs un ii) līgumpārvadātājiem ir
attiecīgā atļauja veikt pārvadājumus noteiktajā
maršrutā atbilstīgi attiecīgajiem divpusējiem noteikumiem,
un iii) vienošanās atbilst prasībām attiecībā uz
drošību un konkurenci, kas parasti tiek piemērotas šādiem
pasākumiem. Attiecībā uz pārdošanā
piedāvātajiem pasažieru pārvadājumiem, kuros ietverti
sadarbības („code-share”) lidojumi, pārdošanas vietā vai
jebkurā gadījumā pie reģistrācijas vai iekāpšanas
laikā, ja attiecīgā savienotā lidojuma gadījumā
reģistrācija nav vajadzīga, pircēju informē par to,
kuri pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji darbosies katrā
pakalpojuma sektorā. Virszemes transports 8. a) Saistībā
ar pasažieru pārvadājumiem uz virszemes pārvadājumu
pakalpojumu sniedzējiem neattiecas normatīvie akti, kas
reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus, pamatojoties vienīgi
uz to, ka šos virszemes pārvadājumus piedāvā gaisa
pārvadātājs, izmantojot savu nosaukumu. Virszemes
pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst izlemt, vai
slēgt vienošanos par sadarbību. Pieņemot lēmumu par ikvienu
konkrētu vienošanos, virszemes pārvadājumu pakalpojumu
sniedzēji var cita starpā apsvērt patērētāju
intereses un tehniskus, ekonomiskus, telpas un kapacitātes ierobežojumus. b) Turklāt neatkarīgi no jebkuriem
citiem šā nolīguma noteikumiem pušu gaisa
pārvadātājiem un netiešiem kravu pārvadājumu
pakalpojumu sniedzējiem bez ierobežojumiem ir atļauts
saistībā ar starptautisko gaisa transportu izmantot jebkādu
virszemes transportu kravu pārvadājumiem uz jebkuru punktu
Izraēlā un Eiropas Savienībā vai trešās valstīs
un no tā, tostarp pārvadājumiem uz un no visām
lidostām ar muitas iestādēm un attiecīgā
gadījumā ietverot tiesības pārvadāt kravas, kas
atrodas muitas kontrolē, saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem. Šādām kravām, ko pārvadā ar
virszemes transportu vai ar gaisa transportu, lidostā ir pieejamas muitas
procedūras un telpas. Gaisa pārvadātāji drīkst
izvēlēties paši veikt virszemes transportēšanu vai
nodrošināt to, izmantojot vienošanos ar citiem virszemes
pārvadātājiem, tostarp izmantot virszemes pārvadājumu
pakalpojumus, ko sniedz citi gaisa pārvadātāji un netieši kravu
gaisa transporta pakalpojumu sniedzēji. Šādus intermodālus
kravas pārvadājumu pakalpojumus drīkst piedāvāt par
vienu kopīgu cenu par apvienoto gaisa un virszemes pārvadājumu,
ja kravu nosūtītāji netiek maldināti par faktiem, kas
saistīti ar šādiem pārvadājumiem. Noma 9. a) Abu pušu gaisa
pārvadātājiem ir tiesības sniegt saskaņotos
pakalpojumus, izmantojot gaisa kuģi, kas ar apkalpi vai bez tās
iznomāts no jebkura, tostarp trešo valstu, gaisa
pārvadātāja, ja visi šādu vienošanos dalībnieki
atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus
puses parasti piemēro šādiem pasākumiem. b) Neviena no pusēm nepieprasa, lai
gaisa pārvadātājiem, kas iznomā savu aprīkojumu,
būtu tiesības veikt satiksmi saskaņā ar šo nolīgumu. c) Ja kāds Izraēlas gaisa
pārvadātājs vai Eiropas Savienības gaisa
pārvadātājs nolūkā izmantot šajā
nolīgumā paredzētās tiesības iznomā gaisa
kuģi ar apkalpi („wet-leasing”) no tādas trešās valsts, kas
III pielikumā nav minēta, tas ir uzskatāms par
izņēmuma gadījumu vai risinājumu pagaidu
nepieciešamību apmierināšanai. Šādas iznomāšanas ar apkalpi
gadījumā i) ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums no
iestādes, kas izsniegusi licenci gaisa pārvadātājam, kurš
savu gaisa kuģi iznomā, ii) un par to informē tās otras
puses kompetento iestādi, kur nomāto gaisa kuģi (attiecīgi,
ar apkalpi) paredzēts ekspluatēt. Šā apakšpunkta piemērošanas
nolūkā termins „gaisa kuģis” ir tāda trešās valsts
gaisa pārvadātāja gaisa kuģis, kam Eiropas
Savienībā un/vai Izraēlā ekspluatācijas aizliegums nav
noteikts. Franšīze un marķējums 10. Abu pušu gaisa
pārvadātājiem ir tiesības slēgt franšīzes vai
marķēšanas nolīgumus ar jebkuras puses vai trešo valstu
komercsabiedrībām, tostarp gaisa pārvadātājiem, ja
gaisa pārvadātājiem ir attiecīga atļauja un tie
atbilst nosacījumiem, kas paredzēti normatīvajos aktos, kurus
puses piemēro šādiem pasākumiem, it sevišķi tiem, kuros
pieprasīts izpaust pakalpojumu veicošā gaisa pārvadātāja
identitāti. Laika nišu piešķiršana 11. Abas puses nodrošina, ka
procedūras, vadlīnijas un noteikumi attiecībā uz laika nišu
pārvaldību tās teritorijā esošajās lidostās tiek
piemēroti bez diskriminācijas, efektīvā un
pārredzamā veidā. Apspriešanās Apvienotajā
komitejā 12. Ja viena puse uzskata, ka otra
puse pārkāpj šā panta noteikumus, tā savus apsvērumus
dara zināmu minētajai otrai puse un pieprasa apspriešanos
atbilstīgi 22. panta 4. punktam („Apvienotā komiteja”). 9. PANTS Muitas
nodokļi un maksājumi 1. Ierodoties vienas puses
teritorijā, gaisa kuģi, kurš iesaistīts starptautiskajos gaisa
pārvadājumos, ko veic otras puses gaisa pārvadātāji,
tā parasto aprīkojumu, degvielu, smērvielas, tehniskos
palīgmateriālus patēriņam, lidlauka aprīkojumu,
rezerves daļas (tostarp dzinējus), gaisa kuģa krājumus
(tostarp, bet ne tikai tādas preces kā pārtika, dzērieni un
alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un citi ražojumi,
kas lidojuma laikā ierobežotā daudzumā ir paredzēti
pārdošanai pasažieriem vai pasažieru patēriņam) un citus
priekšmetus, kas paredzēti izmantošanai vai tiek izmantoti tikai
saistībā ar starptautiskajos gaisa pārvadājumos
iesaistīta gaisa kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu, uz
savstarpības pamata atbrīvo no visiem importa ierobežojumiem,
īpašuma un kapitāla nodokļiem, muitas nodokļiem,
akcīzes nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem un
nodevām, ko a) uzliek valsts vai vietējās iestādes vai
Eiropas Savienība un b) kas nav balstītas uz sniegto pakalpojumu
izmaksām, ja šis aprīkojums un krājumi paliek gaisa
kuģī. 2. Uz savstarpības pamata
atbrīvojumu no nodokļiem, nodevām un maksājumiem, kuri
minēti šā panta 1. punktā, izņemot maksājumus,
kas balstīti uz sniegtā pakalpojuma izmaksām, piemēro
šādos gadījumos: (a)
gaisa kuģa krājumiem, kas ir ievesti vai
piegādāti puses teritorijā un samērīgā
daudzumā iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras puses
gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī, kas
iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī tad, ja
šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs
minētās teritorijas; (b)
lidlauka aprīkojumam un rezerves
daļām (tostarp dzinējiem), kas ievesti puses teritorijā,
lai apkalpotu, veiktu tehnisko apkopi vai remontētu tādu otras puses
gaisa pārvadātāja gaisa kuģi, kas tiek izmantots
starptautiskajos gaisa pārvadājumos; (c)
degvielai, smērvielām un tehniskajiem palīgmateriāliem
patēriņam, kas ir ievesti vai piegādāti puses
teritorijā, lai tos izmantotu otras puses gaisa pārvadātāja
gaisa kuģī, kas iesaistīts starptautiskajos gaisa
pārvadājumos, arī tad, ja šos krājumus paredzēts
izmantot lidojuma posmā, kas notiks virs minētās teritorijas; (d)
iespieddarbiem — kā noteikts katras puses
muitas tiesību aktos —, kas ir ievesti vai piegādāti vienas
puses teritorijā un iekrauti gaisa kuģī, lai tos izmantotu otras
puses gaisa pārvadātāja izlidojošā gaisa kuģī,
kas iesaistīts starptautiskajos gaisa pārvadājumos, arī
tad, ja šos krājumus paredzēts izmantot lidojuma posmā, kas
notiks virs minētās teritorijas, un (e)
drošuma un drošības aprīkojumam
izmantošanai lidostās vai kravas terminālos. 3. Nekas šajā
nolīgumā neliedz pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai
maksājumus degvielai, kas tās teritorijā
nediskriminējošā veidā piegādāta izmantošanai gaisa
pārvadātāja gaisa kuģī, kas veic lidojumus starp
diviem punktiem tās teritorijā. Vienas puses gaisa
pārvadātājiem, kad tie ierodas, uzturas otras puses
teritorijā un kad atstāj šo teritoriju, jāievēro
minētās otras puses tiesību akti un noteikumi
attiecībā uz gaisa kuģu degvielas pārdošanu, piegādi
un izmantošanu. 4. Gaisa kuģa
pamataprīkojumu, kā arī šā panta 1. un
2. punktā minētos materiālus, krājumus un rezerves
daļas, kas parasti paliek puses gaisa pārvadātāja
ekspluatētā gaisa kuģī, drīkst izkraut otras
līgumslēdzējas puses teritorijā vienīgi ar šīs
teritorijas muitas dienestu atļauju, un var prasīt, lai tie tiktu
uzglabāti minēto iestāžu uzraudzībā vai kontrolē
uz laiku līdz to atkārtotai izvešanai vai citai realizācijai
saskaņā ar muitas noteikumiem. 5. Šajā pantā
paredzētie atbrīvojumi ir spēkā arī gadījumos,
kad vienas puses gaisa pārvadātāji ir noslēguši līgumu
ar citu gaisa pārvadātāju, kam otra puse līdzīgi
piešķīrusi tādus pašus atbrīvojumus, par 1. un
2. punktā minēto priekšmetu nomu vai pārvietošanu otras
puses teritorijā. 6. Nekas šajā
nolīgumā neliedz nevienai pusei uzlikt nodokļus, nodevas vai
maksājumus precēm, ko pārdod citādā veidā
nekā pasažieru patēriņam gaisa kuģī gaisa
pārvadājumu pakalpojuma posmā starp diviem punktiem tās
teritorijā, kur ir atļauta iekāpšana vai izkāpšana. 7. Šā nolīguma
noteikumi neietekmē PVN jomu, izņemot nodokli importam. Šis
nolīgums neietekmē starp Eiropas Savienības
dalībvalstīm un Izraēlu noslēgto spēkā esošo
nolīgumu noteikumus par ienākuma un kapitāla nodokļu
dubultās uzlikšanas novēršanu. 10. PANTS Lidostu,
aviācijas objektu un pakalpojumu lietošanas maksas 1. Abas puses nodrošina, ka
lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās
iestādes vai struktūras var uzlikt otras puses gaisa
pārvadātājiem par aeronavigācijas un gaisa satiksmes
vadības pakalpojumu izmantošanu, ir taisnīgas, samērīgas,
saistītas ar izmaksām un nav diskriminējošas. Jebkurā
gadījumā šāda veida lietošanas maksas otras puses gaisa
pārvadātājiem aprēķina, ievērojot
nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā
vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam
gaisa pārvadātājam. 2. Abas puses nodrošina, ka
lietošanas maksas, ko maksas iekasētājas kompetentās
iestādes vai struktūras var uzlikt otras puses gaisa
pārvadātājiem par lidostas, aviācijas drošības
pakalpojumu un saistītu objektu un pakalpojumu izmantošanu, nav
netaisnīgi diskriminējošas un ir objektīvi sadalītas starp
lietotāju kategorijām. Šīs maksas var atspoguļot, bet nevar
pārsniegt pilnas izmaksas, kas kompetentajām maksas
iekasētājām iestādēm vai struktūrām rodas
par attiecīgās lidostas un aviācijas drošības objektu un
pakalpojumu nodrošināšanu lidostā vai lidostas sistēmā.
Šīs maksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem
pēc nolietojuma summas atskaitīšanas. Objektus un pakalpojumus, par
ko nosaka lietošanas maksas, nodrošina efektīvi un ekonomiski.
Jebkurā gadījumā šīs maksas otras puses gaisa
pārvadātājiem aprēķina, ievērojot
nosacījumus, kas ir ne mazāk izdevīgi kā
vislabvēlīgākie nosacījumi, kas ir pieejami jebkuram citam
gaisa pārvadātājam maksu aprēķināšanas brīdī. 3. Abas puses atbalsta
apspriešanos starp tās teritorijā esošajām kompetentajām
maksājumu noteikšanas iestādēm vai struktūrām un tiem
gaisa pārvadātājiem vai tos pārstāvošajām
struktūrām, kuri izmanto pakalpojumus un objektus, kā arī
aicina, lai kompetentās iestādes vai struktūras katram lidostas
izmantotājam vai lidostas izmantotāju pārstāvjiem vai
asociācijām sniegtu informāciju par komponentiem, pamatojoties
uz kuriem tiek noteikta visu to maksu sistēma vai apjoms, ko katrā
lidostā iekasē lidostas administrācija, jo šāda
informācija var būt nepieciešama, lai varētu precīzi
izanalizēt to, cik pamatoti ir maksājumi, ievērojot šā
panta 1. un 2. punktā noteiktos principus. Katra puse aicina
maksas iekasētājas kompetentās iestādes sniegt
lietotājiem pamatotu paziņojumu par visiem priekšlikumiem mainīt
lietošanas maksas, lai lietotāji varētu paust savu viedokli pirms
šādu izmaiņu veikšanas. 4. Strīdu
atrisināšanas procedūrās saskaņā ar 23. pantu
(„Strīdu atrisināšana un izšķiršana”) nevar uzskatīt, ka
kāda no pusēm pārkāpusi šā panta noteikumus,
izņemot gadījumus, kad a) tā pietiekamā laika posmā
nav pārskatījusi lietošanas maksas vai praksi, kas ir otras puses
sūdzības priekšmets, vai b) pēc tādas
pārskatīšanas tā nav veikusi visus tai iespējamos
pasākumus, lai labotu jebkādu lietošanas maksu vai praksi, kas nav
saskaņā ar šo pantu. 11. PANTS Cenas 1. Puses ļauj gaisa
pārvadātājiem brīvi noteikt cenas, pamatojoties uz
brīvu un godīgu konkurenci. 2. Puses nepieprasa
reģistrēt cenas. 3. Kompetentās
iestādes var savstarpēji apspriest jautājumus par negodīgu,
nesamērīgu un diskriminējošu cenu noteikšanu, kā arī
citus jautājumus. 12. PANTS Statistika 1. Katra puse sniedz otrai pusei
savos normatīvajos aktos noteikto statistiku un — pēc
pieprasījuma — citu pieejamo statistikas informāciju, kas var
būt nepieciešama, lai izskatītu gaisa pārvadājumu
darbības rādītājus atbilstīgi šim nolīgumam. 2. Puses saskaņā ar
22. pantu („Apvienotā komiteja”) sadarbojas Apvienotajā
komitejā, lai uzlabotu savstarpēju apmaiņu ar statistikas
informāciju, kas vajadzīga gaisa pārvadājumu
attīstības pārraudzībai atbilstīgi šim nolīgumam. II SADAĻA Sadarbība regulējuma jomā 13. PANTS Lidojumu
drošība 1. Neskarot pušu likumdošanas
iestāžu diskrecionāro varu, puses cieši sadarbojas lidojumu
drošības jomā, lai, ciktāl tas praktiski iespējams,
ieviestu saskaņotus noteikumus un panāktu, ka puses savstarpēji
atzīst viena otras ieviestos drošības standartus. Šo sadarbības
procesu pārrauga Apvienotā komiteja ar Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras palīdzību. 2. Puses gādā par to,
lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā
minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu
līmeņa izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti
IV pielikuma A daļā VI pielikumā
paredzētajā kārtībā. 3. Pušu kompetentās
iestādes šajā nolīgumā noteikto gaisa satiksmes
līdzekļu ekspluatācijas nolūkā atzīst par
derīgām vienas otrai izsniegtas vai par derīgām
atzītas un joprojām spēkā esošas lidojumderīguma
apliecības, lidošanas pieredzes apliecības un licences, ja šādas
apliecības vai licences atbilst vismaz minimālajiem standartiem,
kādus ir iespējams noteikt saskaņā ar Konvenciju.
Tomēr kompetentās iestādes var atteikties atzīt par
derīgām lidojumu veikšanas nolūkos virs savas valsts teritorijas
lidošanas pieredzes apliecības un licences, ko to valsts pilsoņiem ir
piešķīrušas vai atzinušas par derīgām citas šādas
iestādes. 4. Jebkura puse jebkurā
laikā var pieprasīt apspriešanos par otras puses uzturētajiem
drošības standartiem jomās, kas saistītas ar
aeronavigācijas iekārtām, lidojuma apkalpi, gaisa kuģiem un
gaisa kuģu ekspluatāciju. Šādas apspriešanās notiek
trīsdesmit (30) dienu laikā pēc minētā
pieprasījuma iesniegšanas. 5. Ja pēc šādas
apspriešanās viena puse konstatē, ka 4. punktā
minētajās jomās otra puse faktiski neuztur un nepiemēro
drošības standartus atbilstīgi tajā laikā
piemērojamajiem standartiem, kas izriet no Konvencijas, šī otra puse
ir jāinformē gan par šiem apsvērumiem, gan par pasākumiem,
kuri tiek uzskatīti par vajadzīgiem nolūkā nodrošināt
atbilstību ICAO standartiem. Otra puse noteiktā
termiņā pieņem piemērotus korektīvus pasākumus. 6. Puses nodrošina, ka
vienā pusē reģistrētam gaisa kuģim, par kuru
pastāv aizdomas, ka tas neatbilst starptautiskajiem lidojumu drošības
standartiem, kas noteikti saskaņā ar Konvenciju par nosēšanos
starptautiskajai gaisa satiksmei atvērtās lidostās, otras puses
teritorijā veic perona pārbaudi gaisa kuģī un gaisa
kuģa ārpusē, lai pārbaudītu gan gaisa kuģa un
apkalpes dokumentu derīgumu, gan gaisa kuģa un tā
aprīkojuma faktisko stāvokli. 7. Jebkuras puses
kompetentās iestādes veic piemērotus un tūlītējus
pasākumus, ja tās konstatē, ka gaisa kuģis, kāda gaisa
kuģa sastāvdaļa vai darbība, iespējams, (a)
neatbilst standartu minimumam, kas noteikts
saskaņā ar Konvenciju, vai (b)
rada nopietnas bažas, kā tiek konstatēts
šā panta 6. punktā minēto pārbaužu rezultātā
saskaņā ar Konvencijas 16. pantu, ka gaisa kuģis vai gaisa
kuģa ekspluatācija neatbilst ar Konvenciju noteiktajam standartu
minimumam, vai (c)
rada nopietnas bažas, ka saskaņā ar
Konvenciju noteiktais standartu minimums netiek efektīvi uzturēts un
pārvaldīts. 8. Ja vienas puses
kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar
7. punktu, tās savlaicīgi informē otras puses
kompetentās iestādes par šādas rīcības uzsākšanu,
minot šādas rīcības iemeslus. 9. Kad ir svarīgi steidzami
rīkoties, lai nodrošinātu kāda gaisa pārvadātāja
darbības drošumu, abas puses patur tiesības nekavējoties
apturēt otras puses gaisa pārvadātāja vai gaisa
pārvadātāju darbības atļauju vai manīt šādas
atļaujas nosacījumus. 10. Ja pasākumi, kas tiek
veikti, piemērojot 7. vai 9. punktu, netiek pārtraukti, pat
ja pamatojums to uzsākšanai vairs nepastāv, jebkura no pusēm var
vērsties ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā. 14. pants Aviācijas
drošība 1. Puses atkārtoti
apliecina to savstarpējās saistības rūpēties par
civilās aviācijas drošību pret nesankcionētas
iejaukšanās aktiem un jo īpaši to saistības saskaņā ar
Konvenciju, Konvenciju par noziegumiem un dažām citām
nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos,
kas parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī,
Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu
sagrābšanu, kas parakstīta Hāgā 1970. gada
16. decembrī, Konvenciju par cīņu pret
nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās
aviācijas drošību, kas parakstīta Monreālā
1971. gada 23. septembrī, Protokolu par cīņu pret
nelikumīgām darbībām lidostās, kas apkalpo
starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīts Monreālā
1988. gada 24. februārī, ciktāl abas puses ir šo
konvenciju, kā arī citu konvenciju un protokolu, kas saistīti ar
civilās aviācijas drošību, dalībnieces. 2. Puses pēc attiecīga
lūguma sniedz viena otrai visu vajadzīgo palīdzību, lai
novērstu civilo gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu un citas
nelikumīgas darbības, kas ir vērstas pret gaisa kuģu, to
pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas
iekārtu drošumu, un jebkādus citus draudus aviācijas
drošībai. 3. Puses to
savstarpējās attiecībās rīkojas saskaņā ar
aviācijas drošības standartiem un saskaņā ar Konvencijas
pielikumos ietverto ICAO noteikto ieteicamo praksi, ciktāl tā
ir piemērojama, tādā mērā, kādā šie
drošības noteikumi pusēm ir piemērojami. Abas puses pieprasa,
lai tajās reģistrētie gaisa kuģu ekspluatanti,
uzņēmēji, kuru galvenā uzņēmējdarbības
vieta vai pastāvīgā mītne atrodas to teritorijā, un
lidostu ekspluatanti to teritorijā darbotos vismaz saskaņā ar šiem
aviācijas drošības noteikumiem. 4. Abas puses nodrošina, ka to
teritorijā tiek veikti efektīvi pasākumi, lai aizsargātu
gaisa kuģus, pārbaudītu pasažierus un to rokas bagāžu un
īstenotu apkalpes, kravas (tostarp nododamās bagāžas) un gaisa
kuģa krājumu piemērotas pārbaudes pirms iekāpšanas un
iekraušanas, kā arī tās laikā, un to, ka šie pasākumi
tiek pielāgoti pieaugošu draudu gadījumā. Abas puses
piekrīt, ka to gaisa pārvadātājiem drīkst
pieprasīt ievērot aviācijas drošības noteikumus, kas
minēti 3. punktā un ko pieprasa otra puse, kad tie ierodas vai
atrodas šīs otras puses teritorijā vai izbrauc no šīs
teritorijas. Ja puse ir informēta par konkrētiem draudiem kādam
konkrētam lidojumam vai konkrētu lidojumu sērijai, kuru
izlidošanas punkts vai galamērķis ir otras puses teritorijā,
tā šo faktu dara zināmu otrai pusei, un pirmā puse var
pieņemt lēmumu piemērot īpašus drošības pasākumus
atbilstīgi minētajiem draudiem, ievērojot 6. panta
noteikumus. 5. Puses vienojas sadarboties,
lai panāktu pušu pieņemto drošības standartu savstarpēju
atzīšanu. Šim nolūkam puses izstrādā administratīvu
kārtību apspriežu organizēšanai par pastāvošajiem un
plānotiem aviācijas drošības pasākumiem un par
sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar pušu
īstenotajiem kvalitātes kontroles pasākumiem. Puse var arī
pieprasīt sadarbību ar otru pusi, lai novērtētu, vai
šīs otras puses īpašie drošības pasākumi atbilst
prasībām, kuras izvirzījusi prasītāja puse. Ņemot
vērā novērtējumu rezultātus, pieprasījuma
iesniedzēja puse var izlemt, vai otras puses teritorijā tiek
piemēroti līdzvērtīga standarta drošības
pasākumi, lai tranzīta pasažieri, tranzīta bagāža un/vai
tranzīta krava varētu tikt atbrīvota no atkārtotas
pārbaudes pieprasījuma iesniedzējas puses teritorijā. Par
šādu lēmumu ir jāpaziņo otrai pusei. 6. Katra puse pozitīvi
reaģē uz jebkuru otras puses prasību pamatotu, īpašu
drošības pasākumu veikšanai, lai novērstu konkrētus
draudus. Izņemot ārkārtas situācijās, katra puse
iepriekš informē otru pusi par visiem īpašajiem drošības
pasākumiem, ko paredzēts ieviest un kas varētu radīt
būtisku finansiālu vai operacionālu ietekmi uz gaisa
pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar šo
nolīgumu. Katra puse atbilstīgi šā nolīguma 22. pantam
(„Apvienotā komiteja”) var pieprasīt Apvienotās komitejas
sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu šādus drošības
pasākumus. 7. Civilo gaisa kuģu
nelikumīgas sagrābšanas incidenta vai šāda incidenta draudu
gadījumā, vai citādu pret šādu gaisa kuģu, to
pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas
iekārtu drošumu vērstu nelikumīgu aktu gadījumā puses
palīdz cita citai, atvieglinot saziņu un citus atbilstīgus
pasākumus, kuru nolūks ir ātri un droši izbeigt šādu
incidentu vai tā draudus. 8. Katra puse veic visus
pasākumus, ko tā uzskata par lietderīgiem, lai nodrošinātu,
ka gaisa kuģis, kurš nelikumīgi sagrābts vai pret kuru veiktas
citas nelikumīgas darbības, un kurš atrodas uz zemes tās
teritorijā, tiek aizturēts uz zemes, ja vien gaisa kuģa
izlidošanas nepieciešamību nerada primārais pienākums
aizsargāt cilvēku dzīvības. Ja vien tas ir lietderīgi,
šādus pasākumus veic uz savstarpējas apspriešanās pamata. 9. Ja pusei ir pietiekams pamats
uzskatīt, ka otra puse neievēro šajā pantā minētos
aviācijas drošības noteikumus, šī puse var pieprasīt
tūlītēju apspriešanos ar otru pusi. 10. Neskarot 4. pantu
(„Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana”),
gadījumā, ja piecpadsmit (15) dienu laikā pēc šādas
prasības izteikšanas nav panākta apmierinoša vienošanās, tas ir
pamats, lai aizturētu, atsauktu vai ierobežotu otras puses viena vai
vairāku gaisa pārvadātāju darbības atļauju vai
noteiktu nosacījumus šādām atļaujām. 11. Ja to prasa
tūlītēji un ārkārtas draudi, puse drīkst veikt
pagaidu pasākumus pirms piecpadsmit (15) dienu termiņa beigām. 12. Neskarot gadījumus, kad
ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai aizsargātu
pārvadājumu drošību, puses apstiprina, ka, apsverot
drošības pasākumu ieviešanu, pusei ir jānovērtē to iespējamā
nelabvēlīgā ekonomiskā un funkcionālā ietekme uz
gaisa pārvadājumu norisi atbilstīgi šim nolīgumam un, ja
vien tiesību akti to neaizliedz, šādi faktori ir jāņem
vērā, nosakot nepieciešamos un atbilstīgos pasākumus
drošības jautājumu risināšanai. 13. Jebkāda rīcība
saskaņā ar 10. vai 11. punktu tiek pārtraukta, kad otra
puse ir izpildījusi šā panta noteikumus. 14. Neatkarīgi no šā
panta puses vienojas par to, ka ne vienai, ne otrai pusei nav pienākuma
izpaust tādu informāciju, kas varētu kaitēt jebkuras puses
valsts drošībai. 15. PANTS Gaisa
satiksmes pārvaldība 1. Puses vienojas cieši
sadarboties gaisa satiksmes pārvaldības jomā ar mērķi
paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu, tajā iekļaujot
Izraēlu, nolūkā pastiprināt drošību un celt
vispārējo gaisa satiksmes efektivitāti, optimizēt jaudu un
pēc iespējas mazināt aizkavēšanos. Šajā
nolūkā Izraēla novērotāja statusā iesaistās
Eiropas vienotās gaisa telpas komitejas darbā. Apvienotā
komiteja pārrauga šo sadarbības procesu. 2. Ar mērķi
atvieglināt Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu
piemērošanu to teritorijās: (a)
Izraēla veic nepieciešamos pasākumus, lai
pielāgotu savas satiksmes pārvaldības institucionālās
struktūras Eiropas vienotajai gaisa telpai, jo īpaši izveidojot
tādu attiecīgu pārraudzības valsts struktūru, kas
būtu vismaz funkcionāli neatkarīga no aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzējiem; un (b)
Eiropas Savienība piesaista Izraēlu
attiecīgajām funkcionālajām iniciatīvām
tādās jomās kā aeronavigācijas pakalpojumi, gaisa
telpa un savietojamība, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas
iniciatīvas, jo īpaši izvēršot pienācīgu
koordināciju SESAR programmas ietvaros. 3. a) Puses gādā par
to, lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras
kā minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un
standartu izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
B daļas A sadaļā VI pielikumā
paredzētajā kārtībā. b) Puses pieliek pūliņus, lai
rīkotos saskaņā ar Eiropas Savienības
regulatīvajām prasībām un standartiem attiecībā
uz gaisa transportu, kuri noteikti IV pielikuma B daļas B sadaļā
VI pielikumā paredzētajā kārtībā. 16. PANTS Vide 1. Puses atzīst, cik liela
nozīme starptautiskās aviācijas politikas izstrādē un
īstenošanā ir vides aizsardzībai. 2. Puses apstiprina, ka
nolūkā samazināt civilās aviācijas ietekmi uz vidi ir
nepieciešama faktiska rīcība vispasaules, reģionālā,
nacionālā un/vai vietējā mērogā. 3. Puses atzīst, cik
svarīgi ir sadarboties un daudzpusējās sarunās apspriest un
censties mazināt aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku, un
nodrošināt, ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi
savietojami ar šā nolīguma mērķiem. 4. Neviens šā nolīguma
noteikums nav interpretējams tā, lai ierobežotu kādas puses
kompetento iestāžu pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai
novērstu vai citādi risinātu jautājumu par gaisa transporta
ietekmi uz vidi, ar nosacījumu, ka šie pasākumi tiek piemēroti
neatkarīgi no valstspiederības. 5. Puses gādā par to,
lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā
minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu
izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
C daļā VI pielikumā paredzētajā
kārtībā. 17. PANTS Gaisa
pārvadātāju atbildība 1. Puses atkārtoti
apliecina savas saistības, ko tās uzņēmušās
atbilstīgi Konvencijai par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu
unifikāciju, kas parakstīta Monreālā 1999. gada
28. maijā (Monreālas konvencija). 2. Puses gādā par to,
lai to attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā
minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu
izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
D daļā VI pielikumā paredzētajā
kārtībā. 18. PANTS Patērētāju
tiesības un personas datu aizsardzība Puses gādā par to, lai to
attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā
minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu
izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
E daļā VI pielikumā paredzētajā
kārtībā. 19. PANTS Datorizētas
rezervēšanas sistēmas Puses taisnīgi un bez
diskriminācijas piemēro savus normatīvos aktus, tostarp
konkurences noteikumus, datorizēto rezervēšanas sistēmu
darbībai. Uz vienas puses datorizētajām rezervēšanas
sistēmām, gaisa pārvadātājiem un ceļojumu
aģentūrām attiecas tikpat labvēlīgs režīms
kā tas, ko piemēro datorizētās rezervēšanas
sistēmām, gaisa pārvadātājiem un ceļojumu
aģentūrām, kas darbojas otras puses teritorijā. 20. PANTS Sociālie
aspekti Puses gādā par to, lai to
attiecīgie tiesību akti, noteikumi vai procedūras kā
minimumu nodrošinātu vismaz to regulatīvo prasību un standartu
izpildi saistībā ar gaisa transportu, kas noteikti IV pielikuma
F daļā VI pielikumā paredzētajā
kārtībā. III SADAĻA Institucionālie noteikumi 21. PANTS Interpretācija
un īstenošana 1. Puses veic visus
attiecīgos pasākumus, vispārējos vai īpašos, lai
nodrošinātu no nolīguma izrietošo saistību izpildi, un atturas
no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt nolīguma
mērķu sasniegšanu. 2. Katra puse tās
teritorijā ir atbildīga par šā nolīguma pienācīgu
īstenošanu un jo īpaši par to regulatīvo prasību un
standartu pienācīgu piemērošanu attiecībā uz gaisa
transportu, kas precizēti IV pielikumā VI pielikumā
paredzētajā kārtībā. 3. Jebkura puse sniedz otrai
pusei, ievērojot šīs attiecīgas puses piemērojamos
tiesību aktus, visu vajadzīgo informāciju un palīdzību
gadījumā, ja otra puse atbilstoši savām, šajā
nolīgumā paredzētajām pilnvarām veic izmeklēšanu
par iespējamiem pārkāpumiem. 4. Kad vien puses rīkojas
atbilstīgi ar šo nolīgumu piešķirtajām pilnvarām
jautājumos, kuros otra puse ir ieinteresēta un kas attiecas uz otras
puses iestādēm vai uzņēmumiem, otras puses
kompetentajām iestādēm jābūt pilnīgi
informētām un tām jābūt iespējai paust savus
apsvērumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. 22. PANTS Apvienotā
komiteja 1. Ar šo tiek izveidota
komiteja, kuru veido pušu pārstāvji (turpmāk — „Apvienotā
komiteja”), kas ir atbildīga par šā nolīguma administrēšanu
un nodrošina tā pareizu izpildi. Šajā nolūkā tā sniedz
ieteikumus un pieņem lēmumus gadījumos, ko paredz šis
nolīgums. 2. Apvienotās komitejas
lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi un ir saistoši abām
pusēm. Puses tos īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem. 3. Apvienotā komiteja
pieņem savu reglamentu. 4. Apvienotā komiteja
sanāk pēc vajadzības un vismaz vienreiz gadā. Jebkura no
pusēm var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu. 5. Puse arī drīkst
pieprasīt Apvienotās komitejas sanāksmes sasaukšanu, lai censtos
atrisināt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz nolīguma
interpretāciju vai piemērošanu. Šādai sanāksmei ir
jānotiek iespējami nekavējoties un ne vēlāk kā
divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas par
sanāksmes sasaukšanu, ja vien puses nevienojas citādi. 6. Šā nolīguma
pareizas īstenošanas nolūkā puses apmainās ar
informāciju un pēc jebkuras puses pieprasījuma apspriežas
Apvienotajā komitejā. 7. Ja pēc kādas puses
ieskatiem otra puse pienācīgi nepilda Apvienotās komitejas
lēmumu, tā var prasīt, lai šo jautājumu izskata
Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotā komiteja nespēj
atrisināt šo jautājumu divu mēnešu laikā pēc tā
iesniegšanas, pieprasītāja puse drīkst īstenot
attiecīgus aizsargpasākumus saskaņā ar 24. pantu
(„Aizsargpasākumi”). 8. Apvienotās komitejas
lēmumos jāmin datums, kad tos īstenos puses, un jebkāda
cita informācija, kas var attiekties uz uzņēmējiem. 9. Neskarot 2. punktu, ja
Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par kādu tai
iesniegto jautājumu sešu mēnešu laikā pēc jautājuma
iesniegšanas datuma, puses drīkst veikt piemērotus pagaidu
aizsargpasākumus saskaņā ar 24. pantu
(„Aizsargpasākumi”). 10. Apvienotā komiteja
izskata jautājumus saistībā ar divpusējām
investīcijām vairākuma līdzdalību vai
izmaiņām pušu gaisa pārvadātāju faktiskā
kontrolē. 11. Apvienotā komiteja
arī izvērš sadarbību, (a)
pildot savas īpašās funkcijas
saistībā ar regulatīvās sadarbības procesu, kā
norādīts nolīguma II sadaļā; (b)
veicinot informācijas apmaiņu
speciālistu līmenī par jauniem tiesību aktiem vai
likumdošanas iniciatīvām un norisēm, tostarp aizsardzības,
drošības, vides, aviācijas infrastruktūras (arī
attiecībā uz laika nišām), konkurences apstākļu,
kā arī patērētāju aizsardzības jomā; (c)
regulāri pārbaudot nolīguma
sociālo ietekmi tā īstenošanas gaitā, jo īpaši
nodarbinātības jomā, un izstrādājot veidu, kā
atbilstīgi jāreaģē uz problēmām, kas atzītas
par pamatotām; (d)
ar vienprātīgu lēmumu vienojoties
par priekšlikumiem, stratēģijām vai tādiem procedurāla
rakstura dokumentiem, kas tieši saistīti ar šā nolīguma
darbību, un (e)
apsverot iespējamās jomas nolīguma
turpmākai izvēršanai, arī ieteikumus par nolīguma
grozījumiem; (f)
administrējot IV pielikuma
A.1. sadaļas piemērošanu (to gaisa pārvadātāju
saraksts, kam noteikts darbības aizliegums). 12. Pusēm ir kopīgs
mērķis — maksimāli palielināt ieguvumu abu pušu
patērētājiem, gaisa pārvadātājiem,
darbaspēkam un sabiedrībai, šā nolīguma piemērošanas
jomā ietverot arī trešas valstis. Šajā nolūkā
Apvienotā komiteja izstrādās priekšlikumu par nosacījumiem
un procedūrām, tostarp par jebkādiem grozījumiem, kas
būtu jāizdara šajā nolīgumā, lai trešās valstis
varētu tam pievienoties. 23. PANTS Strīdu
atrisināšana un izšķiršana 1. Jebkura no pusēm ar
diplomātiskiem līdzekļiem var vērsties saskaņā ar
Asociācijas nolīgumu izveidotajā Asociācijas padomē ar
lūgumu izskatīt jebkuru strīdu saistībā ar šā
nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, kas nav atrisināts
saskaņā ar 22. pantu („Apvienotā komiteja”). Šā panta
nolūkos saskaņā ar Asociācijas nolīgumu izveidotā
Asociācijas padome darbojas kā Apvienotā komiteja. 2. Asociācijas padome var
strīdu izšķirt, pieņemot lēmumu. 3. Puses veic nepieciešamos
pasākumus, lai īstenotu 2. punktā minēto lēmumu. 4. Ja puses nespēj
strīdu izšķirt saskaņā ar 2. punktu, strīds
pēc jebkuras puses prasības tiek iesniegts
šķīrējtiesai, kuru veido trīs šķīrējtiesneši
saskaņā ar turpmāk noteikto procedūru: (a)
katra puse ieceļ šķīrējtiesnesi
sešdesmit (60) dienu laikā pēc dienas, kad tā saņēmusi
paziņojumu par prasību izšķirt strīdu no
šķīrējtiesas, pie kuras ar diplomātiskiem
līdzekļiem vērsusies otra puse; trešo
šķīrējtiesnesi sešdesmit (60) papildu dienu laikā
ieceļ puses. Ja viena no pusēm nav iecēlusi
šķīrējtiesnesi noteiktajā laika posmā vai ja trešais
šķīrējtiesnesis nav iecelts noteiktajā laika posmā,
katra puse var pieprasīt Starptautiskās civilās aviācijas
organizācijas (ICAO) Padomes priekšsēdētājam iecelt
šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus atkarā no
konkrētā gadījuma; (b)
trešajam šķīrējtiesnesim, kas
iecelts saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, jābūt
tādas trešās valsts valstspiederīgajam, kam šā
šķīrējtiesneša iecelšanas laikā ir diplomātiskas
attiecības ar katru no pusēm un jāpilda
šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas; (c)
šķīrējtiesa pieņem savu
reglamentu; un (d)
saskaņā ar šķīrējtiesas
galīgo lēmumu strīda izšķiršanas izmaksas tiek
sadalītas vienādi starp pusēm. 5. Pēc puses
pieprasījuma šķīrējtiesa var likt otrai pusei īstenot
pagaidu korektīvus pasākumus līdz galīgā
šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai. 6. Šķīrējtiesa visus
pagaidu lēmumus vai galīgos lēmumus cenšas pieņemt
vienprātīgi. Ja panākt vienprātīgu lēmumu nav
iespējams, šķīrējtiesa savus lēmumus pieņem ar
balsu vairākumu. 7. Ja viena puse nerīkojas
saskaņā ar šķīrējtiesas lēmumu, kas pieņemts
saskaņā ar šā panta noteikumiem, trīsdesmit (30) dienu
laikā no iepriekš minētā lēmuma paziņošanas, otra puse
drīkst, kamēr vien šis lēmums joprojām netiek
ievērots, ierobežot, apturēt vai atsaukt tiesības vai
privilēģijas, kuras tā saskaņā ar šā
nolīguma noteikumiem piešķīrusi vainīgajai pusei. 24. PANTS Aizsargpasākumi 1. Puses veic jebkurus
vispārīgus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi
saistību izpildei saskaņā ar šo nolīgumu. Tās
gādā par to, lai tiktu sasniegti šajā nolīgumā
noteiktie mērķi. 2. Ja kāda puse uzskata, ka
otra puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar šo
nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus.
Aizsargpasākumi ir ierobežoti attiecībā uz to darbības jomu
un termiņu tā, kā tas ir noteikti nepieciešams, lai
atrisinātu situāciju vai saglabātu šā nolīguma līdzsvaru.
Priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē šā
nolīguma darbību. 3. Puse, kas apsver iespēju
veikt aizsargpasākumus, ar Apvienotās komitejas starpniecību
informē otru pusi un sniedz visu atbilstošo informāciju. 4. Puses nekavējoties
sāk apspriedes Apvienotajā komitejā, lai rastu visiem
pieņemamu risinājumu. 5. Neskarot 3. panta
(„Atļauju piešķiršana”) 1. punkta d) apakšpunktu,
4. panta („Atļaujas atteikšana, atsaukšana, apturēšana vai
ierobežošana”) 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī
13. pantu („Lidojumu drošība”) un 14. pantu („Aviācijas
drošība”), attiecīgā puse nedrīkst veikt
aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis viens mēnesis pēc
paziņojuma izdarīšanas saskaņā ar 3. punktu, ja vien
apspriešanās procedūra saskaņā ar 4. punktu nav
pabeigta pirms noteiktā laika ierobežojuma beigām. 6. Attiecīgā puse bez
kavēšanās informē Apvienoto komiteju par īstenotajiem
pasākumiem un sniedz visu attiecīgo informāciju. 7. Jebkāda darbība,
kas uzsākta saskaņā ar šā panta noteikumiem, tiek atcelta,
tiklīdz vainīgā puse nodrošina šā nolīguma noteikumu
izpildi. 25. PANTS Nolīguma
ģeogrāfiskā darbības joma Puses apņemas risināt
pastāvīgu dialogu, lai nodrošinātu šā nolīguma
atbilstību Barselonas procesam un censtos sasniegt galīgo
mērķi — Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu
kopējās aviācijas telpas izveidi. Tāpēc
saskaņā ar 22. panta („Apvienotā komiteja”) 11. punktu
Apvienotajā komitejā tiks apspriesta iespēja savstarpēji
vienoties par grozījumiem, lai ņemtu vērā līdzīga
veida Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas
nolīgumus. 26. PANTS Saistība
ar citiem nolīgumiem 1. Šā nolīguma
noteikumi ir noteicošie attiecībā pret atbilstošajiem noteikumiem
līdz šim spēkā esošajos divpusējos nolīgumos un
nolīgumos starp Izraēlu un dalībvalstīm. Tomēr neatkarīgi
no jebkura šā nolīguma noteikuma var turpināt izmantot jau
iegūtās satiksmes tiesības, drošības pasākumus, kuru
pamats ir minētie divpusējie nolīgumi vai citas vienošanās,
kas neietilpst šā nolīguma piemērošanas jomā, vai
vienošanās, kas piedāvā labvēlīgāku režīmu.
Ciktāl ir runa par gaisa pārvadātājiem, šādas
tiesības un vienošanās var turpināt izmantot: (a)
Eiropas Savienības gaisa
pārvadātāji — ar nosacījumu, ka šo tiesību vai citu
vienošanos izpildē starp Eiropas Savienības gaisa
pārvadātājiem nav diskriminācijas valstspiederības
dēļ; (b)
Izraēlas Valsts gaisa
pārvadātāji. 2. Ja puses kļūst par
cita daudzpusēja nolīguma pusēm vai apstiprina ICAO vai
citas starptautiskas organizācijas pieņemtu lēmumu, kas skar
šajā nolīgumā ietvertos jautājumus, tās apspriežas
Apvienotajā komitejā, lai noteiktu, vai ir nepieciešama šā
nolīguma pārskatīšana, lai šādus apstākļus
ņemtu vērā. 3. Šis nolīgums neskar
nekādus abu pušu lēmumus īstenot turpmākus ieteikumus, ar
kuriem var nākt klajā Starptautiskā civilās aviācijas
organizācija (ICAO). Puses neatsaucas uz šo nolīgumu, ne
arī kādu tā daļu, lai pamatotu iebildumu pret
alternatīvas politikas izskatīšanu ICAO attiecībā uz
jebkuru jautājumu, uz kuru attiecas šis nolīgums. 4. Puses vienojas par to, ka
ierobežojumi vai aizliegumi nebūs šķērslis tam, lai
nākotnē noslēgtu vienošanās drošības jautājumos
starp Izraēlas Valsts valdību un ikvienu ES dalībvalsts
valdību ar drošību saistītajās jomās, kas neietilpst
ES ekskluzīvā kompetencē. Tomēr puses vienojas, i) ja
vien iespējams un saskaņā ar 14. panta 5. punktu,
privileģēt ES līmeņa drošības nolīgumu
noslēgšanu, un ii) sniegt Apvienotajai komitejai attiecīgo
informāciju par šiem divpusējiem drošības nolīgumiem
atbilstīgi 14. panta („Aviācijas drošība”) 14. punkta
nosacījumiem. 27. PANTS Grozījumi 1. Ja viena puse vēlas
pārskatīt šā nolīguma noteikumus, tā attiecīgi
par to paziņo Apvienotajai komitejai. Šā nolīguma grozījumi
stājas spēkā tā, kā noteikts 30. pantā. 2. Apvienotā komiteja
pēc kādas puses priekšlikuma un saskaņā ar šo pantu
drīkst grozīt šā nolīguma pielikumus. 3. Šis nolīgums neskar pušu
tiesības saskaņā ar nediskriminācijas principu un šā
nolīguma noteikumiem vienpusēji pieņemt jaunus tiesību
aktus vai grozīt spēkā esošos tiesību aktus gaisa transporta
jomā, kas minēti IV pielikumā, ievērojot
nediskriminācijas principu un saskaņā ar šā nolīguma
noteikumiem. 4. Ja kāda no pusēm
apsver iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus vai grozīt
spēkā esošus tiesību aktus gaisa transporta jomā, kas
minēti IV pielikumā, tā attiecīgi un pēc iespējas
informē otro pusi. Sniedzot minēto informāciju un ja kāda
no pusēm to pieprasa, Apvienotajā komitejā var notikt
iepriekšēja viedokļu apmaiņa. 5. Katra puse regulāri, un,
tiklīdz kā pienākas, informē otru pusi par
jaunpieņemto tiesību aktu vai to esošu tiesību aktu
grozījumu gaisa transporta jomā vai kādā no
saistītajām jomām, kas minēti IV pielikumā. Šādu
informāciju sniedz Apvienotajā komitejā. Pēc jebkuras puses
lūguma Apvienotā komiteja sešdesmit dienu laikā rīko
viedokļu apmaiņu par šā jaunā tiesību akta vai
grozījuma ietekmi uz šā nolīguma pareizu darbību. 6. Apvienotā komiteja
nolūkā nodrošināt pareizu šā nolīguma darbību: (a)
pieņem lēmumu, ar kuru pārskata
šā nolīguma IV pielikumu un/vai VI pielikumu tā, lai
tajā vajadzības gadījumā, pamatojoties uz savstarpības
principu, iestrādātu attiecīgo jauno tiesību aktu vai
grozījumu, vai (b)
pieņem lēmumu, lai attiecīgais
jaunais tiesību akts vai grozījums būtu uzskatāms par
atbilstīgu šim nolīgumam, vai (c)
pieņem lēmumu īstenot jebkādus
citus pasākumus, kas īstenojami pieņemamā
termiņā, attiecībā uz konkrēto jauno tiesību aktu
vai grozījumu. 28. pants Nolīguma
darbības izbeigšana 1. Šis nolīgums ir
noslēgts uz nenoteiktu laiku. 2. Jebkura puse jebkurā
laikā ar diplomātiskiem līdzekļiem var darīt
zināmu otrai pusei lēmumu izbeigt šā nolīguma darbību.
Šādu paziņojumu vienlaikus nosūta ICAO. Nolīguma
darbība beidzas pusnaktī pēc Griničas laika
Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) satiksmes
sezonas beigās vienu gadu pēc dienas, kad iesniegts rakstveida
paziņojums par izbeigšanu, ja vien paziņojums netiek atsaukts,
pusēm par to savstarpēji vienojoties līdz šā laika posma
beigām. 29. PANTS Reģistrēšana
Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā
un Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā Šo nolīgumu un visus tā grozījumus
reģistrē ICAO un Apvienoto Nāciju Organizācijas
Sekretariātā. 30. PANTS Piemērošana
un stāšanās spēkā 1. Ar dienu, kad puses šo
nolīgumu parakstījušas, to piemēro pagaidu kārtā
saskaņā ar pušu valsts tiesību aktiem. 2. Šis nolīgums stājas
spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kad ar pēdējo
diplomātisko notu ir pabeigta pušu notu apmaiņa, apliecinot, ka ir
pabeigtas visas procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums
stātos spēkā. Šīs notu apmaiņas nolūkā
Izraēla iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam
savu diplomātisko notu, ko tā nosūtījusi Eiropas
Savienībai un tās dalībvalstīm, bet Eiropas Savienības
Padomes Ģenerālsekretariāts iesniedz Izraēlai Eiropas
Savienības un tās dalībvalstu diplomātisko notu. Eiropas
Savienības un tās dalībvalstu diplomātiskajā notā
ir iekļauti visu dalībvalstu paziņojumi, apstiprinot, ka ir
pabeigtas to procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums
stātos spēkā. TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir
parakstījuši šo nolīgumu. Sagatavots ……… gada …… mēneša ……
dienā, kas atbilst ebreju kalendāra 577_ gada ________ mēneša
______ dienai, divos oriģināleksemplāros angļu,
bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu,
igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu,
portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu,
spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un ivritā, un
visi teksti ir vienlīdz autentiski. I PIELIKUMS SASKAŅOTIE
PAKALPOJUMI UN NOTEIKTIE MARŠRUTI 1. Uz šo pielikumu attiecas
pārejas noteikumi, kas minēti šā nolīguma
II pielikumā. 2. Katra puse piešķir otras
puses gaisa pārvadātājiem tiesības nodrošināt gaisa
pārvadājumu pakalpojumus šādos maršrutos. (a)
Eiropas Savienības gaisa
pārvadātājiem: punkti Eiropas Savienībā — viens vai
vairāki savienojuma punkti Euromed valstīs[1], ECAA valstīs[2] vai valstīs, kas
minētas III pielikumā, — viens vai vairāki punkti
Izraēlā; (b)
Izraēlas gaisa pārvadātājiem: punkti Izraēlā — viens vai vairāki
savienojuma punkti Euromed valstīs, ECAA valstīs vai
valstīs, kas minētas III pielikumā, — viens vai
vairāki punkti Eiropas Savienībā. 3. Izraēlas gaisa
pārvadātāju gadījumā pakalpojumiem, kurus
ekspluatē saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu,
jāsākas un jābeidzas Izraēlas teritorijā, bet Eiropas
Savienības gaisa pārvadātāju gadījumā — Eiropas
Savienības teritorijā. 4. Katras puses
aviokompānijas jebkurā lidojumā vai visos lidojumos pēc
saviem ieskatiem var: (a)
veikt lidojumus vienā vai abos virzienos; (b)
apvienot dažādus reisa numurus vienā
gaisa kuģa lidojumā; (c)
apkalpot savienojuma punktus, kā
precizēts šā pielikuma 2. punktā, kā arī punktus
pušu teritorijās jebkurā kombinācijā un secībā; (d)
izlaist nosēšanos kādā punktā
vai punktos; (e)
pārcelt satiksmi no jebkura tās gaisa
kuģa uz citu tās gaisa kuģi jebkurā punktā; (f)
veikt starpnosēšanos jebkurā punktā,
kas atrodas kādas vienas vai otras puses teritorijā vai ārpus
tās, neskarot šā nolīguma 2. panta 2. punktu
(Satiksmes tiesības); (g)
veikt tranzīta satiksmi caur otras puses
teritoriju un (h)
apvienot pārvadājumus vienā gaisa
kuģī neatkarīgi no tādu pārvadājumu izcelsmes. 5. Katra puse ļauj katram
gaisa pārvadātājam noteikt tā piedāvāto
starptautisko gaisa pārvadājumu biežumu un kapacitāti,
pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem tirgū. Atbilstīgi
šīm tiesībām neviena no pusēm nedrīkst vienpusēji
ierobežot attiecīgo pārvadājumu pakalpojumu apjomu, biežumu vai
regularitāti vai otras puses gaisa pārvadātāju
ekspluatēto gaisa kuģu tipu vai tipus, izņemot gadījumus,
kad tas saistīts ar muitas, tehniskiem, darbības, vides un
veselības aizsardzības apsvērumiem, vai piemērojot šā
nolīguma 7. pantu („Konkurences vide”). 6. Jebkuras puses gaisa
pārvadātāji, tostarp piemērojot sadarbības („code
share”) lidojumu nosacījumus, var apkalpot jebkuru punktu, kas atrodas
trešā valstī un kas neietilpst konkrētā maršrutā, ja
vien tie neizmanto piektās brīvības tiesības. 7. Neatkarīgi no jebkuriem citiem
šā pielikuma noteikumiem šis nolīgums nepiešķir tiesības,
ar kurām tiktu atļauts veikt starptautiskos gaisa
pārvadājumus uz tādas trešās valsts teritoriju / no
šādas teritorijas / vai šādu teritoriju šķērsojot, kam nav
diplomātisku attiecību ar visām šā nolīguma
pusēm. _________________
II PIELIKUMS PĀREJAS
NOTEIKUMI 1. Neatkarīgi no šā
pielikuma 2. un 3. punkta visas tiesības, tostarp satiksmes
tiesības, un tādus izdevīgākus režīmus, kas jau ir
piešķirti ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos starp
Izraēlu un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri ir
spēkā šā nolīguma parakstīšanas dienā, turpina
izmantot saskaņā ar šā nolīguma 3. panta
(„Atļauju piešķiršana”) noteikumiem. Ciktāl ir runa par gaisa
pārvadātājiem, šādas tiesības un vienošanās var
turpināt izmantot: (a)
Eiropas Savienības gaisa
pārvadātāji — ar nosacījumu, ka šo tiesību vai citu
vienošanos izpildē starp Eiropas Savienības gaisa
pārvadātājiem nav diskriminācijas valstspiederības
dēļ; (b)
Izraēlas Valsts gaisa
pārvadātāji. 2. Attiecībā uz pasažieru,
kravas un/vai pasta pārvadājumiem, atsevišķi vai kopā,
Izraēlas un Eiropas Savienības dalībvalstu gaisa
pārvadātāji ir tiesīgi izmantot 3. un
4. brīvības tiesības konkrētos maršrutos,
piemērojot šādus pārejas noteikumus: (a)
no nolīguma parakstīšanas dienas un tikai
attiecībā uz regulāru gaisa satiksmi: i. attiecībā uz katru maršrutu,
izņemot V pielikumā precizētos maršrutus, gaisa
pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi
apkalpot tik lielu skaitu lidojumu nedēļā, kāds pieejams
saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem divpusējiem
nolīgumiem vai vienošanos, vai arī septiņas (7) reizes
nedēļā, atkarībā no tā, kas ir vairāk; un ii. attiecībā uz
V pielikumā precizētajiem maršrutiem — gaisa
pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauju, ir tiesīgi
apkalpot tiek lielu skaitu lidojumu nedēļā, kāds
norādīts V pielikumā. No šā līguma parakstīšanas dienas
netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, cik liels skaits katras
puses gaisa pārvadātāju, kam ir attiecīga atļauja, var
nodrošināt lidojumus katrā attiecīgā maršrutā. (b)
No tās IATA vasaras sezonas
pirmās dienas, kas ir pirmā vasaras sezona pēc šā
nolīguma parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi
attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu
pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga
atļauja, ir tiesīgi apkalpot: i. attiecībā uz maršrutiem, kas
precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, —
trīs (3) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret
V pielikuma A daļā precizēto lidojumu skaitu
nedēļā; un ii. attiecībā uz visiem
pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti
V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus
nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu
nedēļā, kas izriet no iepriekš a) apakšpunkta
i. ievilkumā un a) apakšpunkta ii. ievilkumā
izklāstīto noteikumu piemērošanas. (c)
No tās IATA vasaras sezonas pirmās
dienas, kas ir otrā vasaras sezona pēc šā nolīguma
parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi attiecībā uz
regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, — gaisa
pārvadātāji, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi
apkalpot: i. attiecībā uz maršrutiem, kas
precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, —
trīs (3) papildu lidojumus nedēļā attiecībā pret
to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš
b) apakšpunkta i. ievilkumā izklāstīto noteikumu
piemērošanas; un ii. attiecībā uz visiem
pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti
V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus
nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu
nedēļā, kas izriet no iepriekš b) apakšpunkta ii. ievilkumā
izklāstīto noteikumu piemērošanas. (d)
Piemērojot turpmāk izklāstīto
4. punktu, no tās IATA vasaras sezonas pirmās
dienas, kas ir trešā vasaras sezona pēc šā nolīguma
parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi attiecībā uz
regulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji,
kam ir attiecīga atļauja, ir tiesīgi apkalpot: i. attiecībā uz maršrutiem, kas
precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, —
četrus (4) papildu lidojumus nedēļā attiecībā
pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš
c) apakšpunkta i. ievilkumā izklāstīto noteikumu
piemērošanas; un ii. attiecībā uz visiem
pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti
V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus
nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu
nedēļā, kas izriet no iepriekš c) apakšpunkta
ii. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas. (e)
No tās IATA vasaras sezonas
pirmās dienas, kas ir ceturtā vasaras sezona pēc šā
nolīguma parakstīšanas datuma, turklāt vienīgi
attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumu
pakalpojumiem, — gaisa pārvadātāji, kam ir attiecīga
atļauja, ir tiesīgi apkalpot: i. attiecībā uz maršrutiem, kas
precizēti šā nolīguma V pielikuma A daļā, —
četrus (4) papildu lidojumus nedēļā attiecībā
pret to lidojumu skaitu nedēļā, kas izriet no iepriekš
d) apakšpunkta i. ievilkumā izklāstīto noteikumu
piemērošanas; un ii. attiecībā uz visiem
pārējiem maršrutiem, tostarp maršrutiem, kas precizēti
V pielikuma B daļā, — septiņus (7) papildu lidojumus
nedēļā attiecībā pret to lidojumu skaitu
nedēļā, kas izriet no iepriekš d) apakšpunkta
ii. ievilkumā izklāstīto noteikumu piemērošanas. (f)
No tās IATA vasaras sezonas
pirmās dienas, kas ir piektā vasaras sezona pēc šā
nolīguma parakstīšanas datuma, piemēro I pielikuma
noteikumus, un abu pušu gaisa pārvadātāji ir tiesīgi
brīvi izmantot 3. un 4. brīvības tiesības
konkrētos maršrutos bez jebkādiem ierobežojumiem attiecībā
uz kapacitāti, lidojumu skaitu nedēļā vai pakalpojumu
regularitāti. 3. Attiecībā uz
neregulāriem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem: (a)
no šā nolīguma parakstīšanas dienas
— neregulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanai
joprojām ir nepieciešams pušu attiecīgo iestāžu
apstiprinājums, kas šādu pieteikumu izskatīs
labvēlīgi; un (b)
no datuma, kas minēts iepriekš 2. punkta
f) apakšpunktā, piemēro I pielikuma noteikumus, un abu pušu
gaisa pārvadātāji ir tiesīgi brīvi izmantot 3. un
4. brīvības tiesības konkrētos maršrutos bez
jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz kapacitāti, lidojumu
skaitu nedēļā, to gaisa pārvadātāju skaitu, kam
ir attiecīga atļauja, vai pakalpojumu regularitāti. 4. Pirms datuma, kas minēts
šā pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā, Apvienotā
komiteja tiekas, lai pārskatītu šā nolīguma īstenošanu
un izvērtētu, kāda ir šajā pielikumā
aprakstītā pārejas perioda divu pirmo posmu komerciālā
ietekme. Pamatojoties uz šādu novērtējumu un neskarot
Apvienotās komitejas kompetenci saskaņā ar šā nolīguma
22. pantu, Apvienotā komiteja ar vienprātīgu lēmumu
var nolemt: (a)
atlikt uz vēlāku laiku, par kuru tās
savstarpēji vienojas, bet kas nedrīkst būt ilgāks par
diviem gadiem, 2. punkta d) apakšpunkta, 2. punkta
e) apakšpunkta un 2. punkta f) apakšpunkta piemērošanu
konkrētos maršrutos gadījumā, ja iepriekš minētajā
novērtējumā ir izrādījies, ka regulārajiem gaisa
pārvadājumu pakalpojumiem noteiktie ierobežojumi ir apieti, sniedzot
neregulāros gaisa pārvadājumu pakalpojumus, vai ja pušu gaisa
pārvadātāju nodrošinātajā satiksmes apjomā ir
izveidojies tāds būtisks līdzsvara trūkums, kas varētu
apdraudēt konkrēto gaisa pārvadājumu pakalpojumu
nepārtrauktību; vai (b)
palielināt papildu lidojumu skaitu, kas
noteikti 2. punkta d) apakšpunkta i. ievilkumā un
2. punkta e) apakšpunkta i. ievilkumā. Ja Apvienotajai komitejai neizdodas
panākt vienošanos, puse var pieņemt attiecīgus
aizsargpasākumus atbilstoši šā nolīguma 24. pantam
(„Aizsargpasākumi”). 5. To, kā Izraēla
īsteno un piemēro regulatīvās prasības un standartus,
kas paredzēti IV pielikumā minētajos Eiropas
Savienības tiesību aktos par gaisa transportu, apstiprina ar
Apvienotās komitejas lēmumu, pamatojoties uz Eiropas Savienības
veiktu novērtējumu. Šādu novērtējumu veic
agrākajā no turpmāk minētajiem gadījumiem: i)
dienā, kad Izraēla paziņo Apvienotajai komitejai, ka tā ir
pabeigusi harmonizācijas procesu, pamatojoties uz šā nolīguma
IV pielikumu, vai ii) trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās
spēkā. 6. Neatkarīgi no šā
nolīguma I pielikuma noteikumiem un neskarot šā nolīguma
26. panta 1. punktu un šā pielikuma 1. punktu, līdz
tiek pieņemts 5. punktā minētais lēmums, pušu
pārvadātājiem nav tiesību izmantot piektās brīvības
tiesības, tostarp maršrutos starp punktiem Eiropas Savienības
teritorijā, ja ir runa par saskaņotu pakalpojumu apkalpošanu
konkrētos maršrutos. III PIELIKUMS SARAKSTS
AR VALSTĪM, KAS MINĒTAS NOLĪGUMA 3., 4. UN
8. PANTĀ, KĀ ARĪ I PIELIKUMĀ. 1. Islandes Republika
(saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu). 2. Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā
ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu). 3. Norvēģijas
Karaliste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu). 4. Šveices Konfederācija
(saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas
nolīgumu par gaisa transportu). ________________ IV PIELIKUMS NOTEIKUMI
ATTIECĪBĀ UZ CIVILO AVIĀCIJU Šajā nolīgumā minētās
regulatīvās prasības un standartus, kam jābūt
līdzvērtīgiem Eiropas Savienības tiesību aktiem,
pieņem, pamatojoties uz šādiem turpmāk norādītiem
aktiem. Gadījumos, kad atsevišķi tiesību akti ir īpaši
jāpielāgo, tas ir attiecīgi norādīts.
Līdzvērtīgās regulatīvās prasības un
standartus piemēro saskaņā ar VI pielikumu, izņemot
gadījumus, kad šajā pielikumā vai II pielikumā
attiecībā uz pārejas noteikumiem norādīts citādi.
A. LIDOJUMU
DROŠĪBA A.1 To gaisa pārvadātāju
saraksts, kam noteikts darbības aizliegums Izraēla
pēc iespējas nekavējoties pieņemt pasākumus, kas
atbilst ES dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem,
pamatojoties uz to gaisa pārvadātāju sarakstu, kam drošības
apsvērumu dēļ piemērots darbības aizliegums. Pasākumus pieņem, ievērojot attiecīgos
noteikumus par to gaisa pārvadātāju saraksta sagatavošanu un
publicēšanu, kam piemērots darbības aizliegums, un prasību
informēt gaisa transporta pasažierus par viņu lidojumu
apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti, kā
noteikts šādos ES tiesību aktos: Nr. 2111/2005 Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada
14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam
Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta
izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā
gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas
2004/36/EK 9. panta atcelšanu Attiecīgie noteikumi: 1.–13. pants,
pielikums Nr. 473/2006 Komisijas 2006. gada 22. marta
Regula (EK) Nr. 473/2006, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus
darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa
pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā Attiecīgie noteikumi: 1.–6. pants,
A–C pielikums Nr. 474/2006 Komisijas 2006. gada 22. marta Regula
(EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto
gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005
II nodaļā, kurā regulāri izdara grozījumus
ar Komisijas regulām Attiecīgie noteikumi: 1.–3. pants,
A un B pielikums Ja kāds pasākums Izraēlai
sagādā nopietnas problēmas, Izraēla var apturēt
tā piemērošanu, bet tai bez nepamatotas kavēšanās ir
jāvēršas ar šo jautājumu Apvienotajā komitejā
atbilstoši šā nolīguma 22. panta 11. punkta f) apakšpunktam. A.2 Nelaimes gadījumu/incidentu
izmeklēšana un ziņošana par notikumiem A.2.1: Nr. 996/2010
Eiropas Parlamenta
un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010
par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu
civilajā aviācijā un ar ko atceļ
Direktīvu 94/56/EK Attiecīgie noteikumi: 1.–5. pants,
8. pants–18. panta 2. punkts, 20.–21. pants,
23. pants, pielikums A.2.2: Nr. 2003/42 Eiropas Parlamenta
un Padomes 2003. gada 13. jūnija Direktīva 2003/42/EK
attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā
aviācijā Attiecīgie noteikumi: 1.–6.,
8.–9. pants B. GAISA
SATIKSMES PĀRVALDĪBA PAMATREGULAS A sadaļa: B.1: Nr. 549/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas
vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) Attiecīgie noteikumi: 1. panta
1.–3. punkts, 2. pants, 4. panta 1.–4. punkts,
9.–10. pants, 11. panta 1.–2. punkts, 11. panta
3. punkta b) apakšpunkts, 11. panta 3. punkta d) apakšpunkts,
11. panta 4.–6. punkts, 13. pants B.2: Nr. 550/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas
pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu
sniegšanas regula) Attiecīgie noteikumi: 2. panta
1.–2. punkts, 2. panta 4.–6. punkts, 4. pants,
7. panta 1.–2. punkts, 7. panta 4.–5. punkts, 7. panta
7. punkts, 8. panta 1. punkts, 8. panta 3.–4. punkts,
9. pants, 10.–11. pants, 12. panta 1.–4. punkts,
18. panta 1.–2. punkts, II pielikums B.3: Nr. 551/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
10. marta Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas
organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa
telpas regula) Attiecīgie noteikumi: 1. pants, 3.a pants, 4. pants,
6. panta 1.–5. punkts, 6. panta 7. punkts, 7. panta
1. punkts, 7. panta 3. punkts, 8. pants B.4: Nr. 552/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
10. marta Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības
regula) Attiecīgie noteikumi: 1.–3. pants, 4. panta 2. punkts,
5.–6.a pants, 7. panta 1. punkts, 8. pants,
I–V pielikums Regulas Nr. 549/2004–Nr. 552/2004,
kurās grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009, ar ko groza
Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004
un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas
darbību un ilgtspējību B.5: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada
20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem
noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes
Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un
Direktīvu 2004/36/EK ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1108/2009,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes
pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un
atceļ Direktīvu 2006/23/EK Attiecīgie
noteikumi: 3. pants,
8.b panta 1.–3. punkts, 8.b panta 5.–6. punkts,
8.c panta 1.–10. punkts, Vb pielikums B sadaļa: B.2: Nr. 550/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas
pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu
sniegšanas regula) Attiecīgie noteikumi: 2. panta
3. punkts, 7. panta 6. punkts, 7. panta 8. punkts,
8. panta 2. punkts, 8. panta 5. punkts, 9.a panta
1.–5. punkts, 13. pants B.3: Nr. 551/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
10. marta Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas
organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa
telpas regula) Attiecīgie noteikumi: 3. pants,
6.panta 6. punkts Regulas Nr. 549/2004–Nr. 552/2004,
kurās grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009, ar ko groza
Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004
un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas
darbību un ilgtspējību B.5: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada
20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem
civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes
Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un
Direktīvu 2004/36/EK ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK)
Nr. 1108/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku,
gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu
jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK Attiecīgie noteikumi: 8.b panta 4. punkts, 8.c panta
10. punkts, Vb pielikuma 4. punkts Īstenošanas
NOTEIKUMI Turpmāk norādītie tiesību
akti ir piemērojami un saistoši, izņemot gadījumus, ja
VI pielikumā noteikts citādi attiecībā uz
līdzvērtīgām regulatīvajām prasībām un
standartiem saistībā ar pamatregulām: Pamatregula (Regula (EK) Nr. 549/2004) ·
Komisijas 2010. gada 29. jūlija
Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un
tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza
Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Pakalpojumu sniegšana (Regula (EK)
Nr. 550/2004) ·
Komisijas 2008. gada 30. maija Regula
(EK) Nr. 482/2008, ar kuru izveido programmatūras drošības
garantijas sistēmu, kas jāīsteno aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzējiem, un ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 2096/2005
II pielikumu Gaisa telpa (Regula (EK) Nr. 551/2004) ·
Komisijas 2010. gada 25. marta
Regula (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes
plūsmas pārvaldības noteikumus ·
Komisijas 2006. gada 11. maija Regula
(EK) Nr. 730/2006 par gaisa telpas klasifikāciju un lidojumu, kurus
veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, piekļuvi virs
195. lidojuma līmeņa ·
Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23.
decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai
izmantošanai Savietojamība (Regula (EK)
Nr. 552/2004) ·
Komisijas 2011. gada 7. jūlija
Regula (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus
noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla
funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 ·
Komisijas 2010. gada 18. oktobra
Regula (ES) Nr. 929/2010, ar ko groza Regulu (EK)
Nr. 1033/2006 attiecībā uz ICAO noteikumiem, kas
minēti 3. panta 1. punktā ·
Komisijas 2010. gada 26. janvāra
Regula (ES) Nr. 73/2010, ar ko nosaka prasības
attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas
informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā ·
Komisijas 2009. gada 30. marta
Regula (EK) Nr. 262/2009, ar ko nosaka prasības S režīma
pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai
Eiropas vienotajā gaisa telpā ·
Komisijas 2007. gada 7. jūnija
Regula (EK) Nr. 633/2007, ar ko nosaka prasības attiecībā
uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko
izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa
satiksmes vadības struktūrvienībām ·
Komisijas 2006. gada 4. jūlija
Regula (EK) Nr. 1033/2006, ar ko nosaka prasības attiecībā
uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma
sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā ·
Komisijas 2006. gada 6. jūlija
Regula (EK) Nr. 1032/2006, ar ko nosaka prasības lidojuma datu
apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu,
koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības
vienībām ATM/ANS prasības,
kas izriet no Regulas (EK) Nr. 216/2008, kurā grozījumi
izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009 ·
Komisijas 2011. gada 10. augusta
Regula (ES) Nr. 805/2011, ar ko nosaka sīki
izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes vadības dispečeru
licencēm un noteiktiem sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008. ·
Komisijas 2011. gada 17. oktobra
Īstenošanas regula (ES) Nr. 1034/2011 par drošības
uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES)
Nr. 691/2010 ·
Komisijas 2011. gada 17. oktobra
Īstenošanas regula (ES) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas
prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza Regulas (EK)
Nr. 482/2008 un (ES) Nr. 691/2010 C. VIDE C.1: Nr. 2002/30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
26. marta Direktīva 2002/30/EK par noteikumiem un
procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas
ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni ar grozījumiem vai pielāgojumiem,
kas izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu un 2005. gada
Pievienošanās aktu Attiecīgie noteikumi: 3.–5. pants,
7. pants, 9.–10. pants, 11. panta 2. punkts,
12. pants, II pielikuma 1.–3. punkts C.2: Nr. 2006/93 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
12. decembra Direktīva 2006/93/EK par to lidaparātu
ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par
starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma
(1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa Attiecīgie noteikumi: 1.–3. pants,
5. pants D. GAISA
PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA D.1: Nr. 2027/97 Padomes 1997. gada 9. oktobra Regula
(EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību
nelaimes gadījumos ar grozījumiem, kas izdarīti ar: –
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
13. maija Regulu (EK) Nr. 889/2002, ar ko groza Padomes
Regulu (EK) Nr. 2027/97 Attiecīgie noteikumi: 2. panta
1. punkta a) apakšpunkts, 2. panta 1. punkta
c)–g) apakšpunkts, 3.–6. pants E. PATĒRĒTĀJU
TIESĪBAS UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA E.1: Nr. 90/314 Padomes 1990. gada 13. jūnija
Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām
brīvdienām un kompleksām ekskursijām Attiecīgie noteikumi:
1. pants–4. panta 2. punkts, 4. panta
4. punkts–7. pants, 5.–6. pants E.2: Nr. 95/46 Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada
24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu
apriti Attiecīgie noteikumi: 1.–34. pants E.3: Nr. 261/2004 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11.
februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus
noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar
iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar
ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 Attiecīgie noteikumi: 1.–16. pants E.4: Nr. 1107/2006 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada
5. jūlija Regula (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un
personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām
tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu Attiecīgie noteikumi: 1. panta
1. punkts, 2.–16. pants, I–II pielikums F. SOCIĀLIE
ASPEKTI F.1: Nr. 2000/79 Padomes 2000. gada 27. novembra
Direktīva 2000/79/EEK par Eiropas Nolīgumu par civilās
aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika
organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju
asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF),
Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo
aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko
aviosabiedrību asociāciju (IACA) Attiecīgie
noteikumi: pielikuma 1. noteikuma 1. punkts un 2.–9. noteikums V PIELIKUMS A daļa: Saskaņotais lidojumu
biežums konkrētos maršrutos, kas ir vienāds vai lielāks
par 14 Pakalpojuma veids || Maršruti || Pašreizējais lidojumu skaits nedēļā Pasažieru pārvadājumi || Vīne || Telaviva (TLV) || Pirmajam pārvadātājam: 14 Otrajam un turpmākajiem pārvadātājiem: 3 Pasažieru pārvadājumi || Parīze (CDG - ORY - BVA) || Telaviva (TLV) || Pirmajam pārvadātājam: bez ierobežojumiem Otrajam un turpmākajiem pārvadātājiem: 7 Pasažieru pārvadājumi || Frankfurte || Telaviva (TLV) || 14 Pasažieru pārvadājumi || Atēnas || Telaviva (TLV) || 14 Pasažieru pārvadājumi || Roma || Telaviva (TLV) || 25 Pasažieru pārvadājumi || Madride || Telaviva (TLV) || 21 Pasažieru pārvadājumi/ Kravas pārvadājumi || Londona (LHR) || Telaviva (TLV) || Pirmajiem diviem pārvadātājiem: bez ierobežojumiem B daļa: Saskaņotais lidojumu
biežums konkrētos maršrutos, kas ir vairāk par 7, bet mazāk par
14 Pakalpojuma veids || Maršruti || Pašreizējā kapacitāte (lidojumu skaits nedēļā) Pasažieru pārvadājumi || Milāna || Telaviva (TLV) || 13 Pasažieru pārvadājumi || Berlīne || Telaviva (TLV) || 11 Pasažieru pārvadājumi || Barselona || Telaviva (TLV) || 10 Pasažieru pārvadājumi || Minhene || Telaviva (TLV) || 10 || || || VI PIELIKUMS REGULATĪVĀS PRASĪBAS UN
STANDARTI, KAS JĀIEVĒRO, PIEMĒROJOT ES TIESĪBU
AKTUS, KURI UZSKAITĪTI ES–IZRAĒLAS EIROPAS UN VIDUSJŪRAS
REĢIONA VALSTU AVIĀCIJAS NOLĪGUMA IV PIELIKUMĀ Atruna: Nekas šajā pielikumā neskar ES tiesību
piemērošanu ES A.2 DAĻA:
Nelaimes gadījumu/incidentu izmeklēšana un ziņošana par
notikumiem A.2.1.:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES)
Nr. 996/2010 par
nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu
civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Panta Nr. Regulas (ES) Nr. 996/2010 nolūks ir uzlabot aviācijas drošību, garantējot, ka civilās aviācijas drošības izmeklēšanu efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmenis ir augsts un ka šīs izmeklēšanas tiek veiktas vienīgi, lai novērstu negadījumus un incidentus nākotnē, un nevis lai noteiktu vainīgo vai liktu uzņemties atbildību. Regulā ir arī paredzēti noteikumi par savlaicīgu informācijas pieejamību attiecībā uz visām personām un bīstamām precēm, kas atradušās nelaimes gadījumā iesaistītā gaisa kuģī. Regulas mērķis ir arī uzlabot palīdzību gaisa nelaimes gadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem. || A2.1.1.1. || 1. pants Regulas (ES) Nr. 996/2010 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā, tā, kā tās attiecīgā gadījumā ir piemērojamas. || A2.1.2.1. || 2. pants Šajā pielikumā noteiktos standartus un regulatīvās prasības piemēro nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu drošības izmeklēšanā, ko veic puses, ievērojot starptautiskos standartus un ieteicamo praksi. || A2.1.3.1. || 3. pants Puses gādā par to, lai drošības izmeklēšanas veiktu vai pārraudzītu — bez ārējas iejaukšanās — pastāvīga valsts civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāde („drošības izmeklēšanas iestāde”), kas ir spējīga pati vai vienojoties ar citām drošības izmeklēšanas iestādēm neatkarīgi veikt pilnīgu drošības izmeklēšanu. || A2.1.4.1. || 4. panta 1. punkts Šī drošības izmeklēšanas iestāde ir funkcionāli neatkarīga, konkrēti, no aviācijas iestādēm, kas atbildīgas par lidojumderīgumu, sertifikāciju, lidojumu nodrošināšanu, gaisa kuģu apkopi, licencēšanu, gaisa satiksmes vadību vai lidostu ekspluatāciju, un vispār no jebkuras citas puses vai struktūras, kuras intereses vai uzdevumi varētu būt pretrunā ar drošības izmeklēšanas iestādei uzticēto uzdevumu vai kura ietekmētu šīs iestādes objektivitāti. || A2.1.4.2. || 4. panta 2. punkts Drošības izmeklēšanas iestāde, veicot drošības izmeklēšanu, ne no viena neprasa un ne no viena nesaņem norādījumus, un tai ir neierobežota kontrole attiecībā uz drošības izmeklēšanu norisi. || A2.1.4.3. || 4. panta 3. punkts Drošības izmeklēšanas iestādei uzticētās darbības var ietvert arī ar aviācijas drošību saistītas informācijas vākšanu un analīzi, jo īpaši nelaimes gadījumu novēršanas nolūkā, ciktāl šīs darbības neietekmē minētās struktūras neatkarību un neuzliek atbildību saistībā ar normatīviem, administratīviem jautājumiem vai standartu prasībām. || A2.1.4.4. || 4. panta 4. punkts Lai informētu sabiedrību par vispārējo aviācijas drošības līmeni, valsts līmenī katru gadu publicē pārskatu par drošību. Šajā analīzē nenorāda konfidenciālas informācijas avotus. || A2.1.4.5. || 4. panta 5. punkts Attiecīgā puse drošības izmeklēšanas iestādei piešķir līdzekļus, kas nepieciešami, lai tā spētu neatkarīgi veikt savus pienākumus, un šajā nolūkā tā var saņemt pietiekamus resursus. || A2.1.4.6. || 4. panta 6. punkts Pusei jāizmeklē visi nelaimes gadījumi vai nopietni incidenti, par kuriem Konvencijas 13. pielikumā ir teikts, ka tie ir obligāti jāizmeklē. || A2.1.5.1. || 5. panta 1.–3. punkts Drošības izmeklēšanas iestādes var pieņemt lēmumu izmeklēt incidentus, kas nav Konvencijas 13. pielikumā minētie incidenti, ja vien tās uzskata, ka šīs izmeklēšanas rezultātā var izdarīt secinājumus, kas skar drošības aspektus. || A2.1.5.4. || 5. panta 4. punkts Drošības izmeklēšanas nekādā gadījumā nav saistītas ar vainas noteikšanu vai atbildības uzlikšanu. Tās notiek neatkarīgi, atsevišķi, un neskarot jebkādas tiesas vai administratīvas procedūras vainas noteikšanai vai atbildības uzlikšanai. || A2.1.5.5. || 5. panta 5. punkts Drošības izmeklēšanas iestādes — ar noteikumu, ka ir izpildīta prasība izvairīties no interešu konflikta, — var aicināt valsts civilās aviācijas iestādi savas attiecīgās kompetences jomā iecelt pārstāvi, kurš kā atbildīgā izmeklētāja padomdevējs atbildīgā izmeklētāja vadībā un pēc viņa ieskatiem piedalās visās drošības izmeklēšanās, par ko atbild drošības izmeklēšanas iestāde. Valsts civilās aviācijas iestādes atbalsta izmeklēšanu, kurā tās piedalās, nodrošinot pieprasīto informāciju. Turklāt attiecīgā gadījumā tās atbildīgajai drošības izmeklēšanas iestādei nodrošina padomdevējus un viņu aprīkojumu. || A2.1.8.1. || 8. pants Ikviena iesaistītā persona, kas zina par notikušu nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu, par to nekavējoties ziņo tās valsts kompetentajai drošības izmeklēšanas iestādei, kuras teritorijā nelaimes gadījums vai nopietns incidents noticis. || A2.1.9.1. || 9. panta 1. punkts Drošības izmeklēšanas iestāde saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ieteicamo praksi nekavējoties ziņo Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO) un attiecīgajām trešām valstīm par visiem notikušajiem nelaimes gadījumiem un nopietnajiem incidentiem, par kuriem tā ir tikusi informēta. Tā ziņo arī Eiropas Komisijai un EASA tādā gadījumā, ja ir noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents, kurā ir iesaistīts ES reģistrēts, ekspluatēts, izgatavots vai sertificēts gaisa kuģis. || A2.1.9.2. || 9. panta 2. punkts Puses, kuras ir gaisa kuģa reģistrētājvalstis, ekspluatantvalstis, projektētājvalstis un izgatavotājvalstis, saņēmušas kādas trešās valsts paziņojumu par notikušu nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu, pēc iespējas drīz informē to trešo valsti, kuras teritorijā noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents, par to, vai tās saskaņā ar starptautiskiem standartiem un ieteicamo praksi ir paredzējušas iecelt akreditētu pārstāvi. Ja šāds akreditētais pārstāvis ir iecelts, tiek paziņots arī viņa vārds un kontaktinformācija, kā arī paredzētais ierašanās datums, ja akreditētais pārstāvis plāno doties uz valsti, kas nosūtījusi paziņojumu. || A2.1.10.1. || 10. panta 1. punkts Projektētājvalsts akreditētos pārstāvjus izraugās tās puses drošības izmeklēšanas iestāde, kurā atrodas attiecīgā gaisa kuģa vai dzinēju grupas tipa projekta sertifikāta turētāja galvenā uzņēmējdarbības vieta. || A2.1.10.2. || 10. panta 2. punkts Kad drošības izmeklēšanas iestāde ir izraudzījusies atbildīgo izmeklētāju, neskarot jebkādu tiesas izmeklēšanu, atbildīgajam izmeklētājam ir pilnvaras veikt nepieciešamos pasākumus, lai garantētu drošības izmeklēšanas prasību izpildi. || A2.1.11.1. || 11. panta 1. punkts Neatkarīgi no attiecīgajos puses tiesību aktos noteiktiem pienākumiem attiecībā uz konfidencialitāti atbildīgajam izmeklētājam jo īpaši ir tiesības: a) nekavējoties brīvi un netraucēti piekļūt nelaimes gadījuma vai incidenta vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai tā atlūzām; b) nekavējoties veikt pierādījumu uzskaiti un gaisa kuģa atlieku vai detaļu kontrolētu paņemšanu ekspertīzes vai analīzes nolūkā; c) tūlītēji piekļūt lidojuma parametru reģistratoriem, to saturam un jebkādiem citiem svarīgiem ierakstiem, kā arī tos kontrolēt; d) ievērojot puses piemērojamos tiesību aktus, pieprasīt bojāgājušo personu mirstīgo atlieku pilnīgu patologanatomisko izmeklēšanu, kā arī sniegt savu ieguldījumu tajā, kā arī nekavējoties piekļūt šādu izmeklēšanu vai paņemto paraugu analīžu rezultātiem; e) ievērojot puses piemērojamos tiesību aktus, pieprasīt gaisa kuģa ekspluatācijā iesaistīto personu medicīnisko ekspertīzi vai pieprasīt, lai tiktu veiktas no šādām personām paņemto paraugu analīzes, kā arī tūlītēju piekļuvi šādu ekspertīžu vai analīžu rezultātiem; f) izsaukt un nopratināt lieciniekus, kā arī pieprasīt, lai tie sniedz vai sagatavo informāciju vai liecību, kas attiecas uz drošības izmeklēšanu; g) brīvi piekļūt visai atbilstīgajai informācijai vai ierakstiem, kas atrodas gaisa kuģa īpašnieka, gaisa kuģa tipa projekta sertifikāta turētāja, par gaisa kuģa tehnisko apkopi atbildīgās organizācijas, mācību organizācijas, gaisa kuģa ekspluatanta, vai arī par civilo aviāciju atbildīgo iestāžu, kā arī gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēju vai lidlauka ekspluatantu rīcībā. || A2.1.11.2. || 11. panta 2. punkts Atbildīgais izmeklētājs attiecina standartā A2.1.11.2 minētās tiesības uz saviem izmeklētājiem, kā arī — ja vien tas nav pretrunā puses piemērojamajiem tiesību aktiem — uz saviem padomdevējiem un akreditētajiem pārstāvjiem un viņu padomdevējiem, ciktāl tas nepieciešams, lai tie varētu pilnvērtīgi piedalīties drošības izmeklēšanā. Šīs tiesības neskar to izmeklētāju un ekspertu tiesības, kurus izraudzījusies par tiesas izmeklēšanu atbildīgā iestāde. || A2.1.11.3. || 11. panta 3. punkts Jebkura persona, kas piedalās drošības izmeklēšanās, veic savus pienākumus neatkarīgi un neprasa un nesaņem norādes ne no viena cita kā tikai no atbildīgā izmeklētāja. || A2.1.11.4. || 11. panta 4. punkts Ja ir sākta arī tiesas izmeklēšana, par to jāinformē atbildīgais izmeklētājs. Šādā gadījumā atbildīgajam izmeklētājam jānodrošina lidojuma parametru reģistratoru un jebkuru lietisko pierādījumu izsekojamība, un tie paliek viņa pārziņā. Tiesas iestāde var iecelt kādu no saviem ierēdņiem, lai tas pavadītu lidojuma parametru reģistratorus vai lietiskos pierādījumus līdz vietai, kur tos nolasīs vai apstrādās. Ja ekspertīze vai analīze šādus lietiskos pierādījumus var izmainīt, sagrozīt vai iznīcināt, pieprasa iepriekšēju attiecīgās tiesu iestādes piekrišanu, neskarot valsts tiesību aktus. Ja šāda piekrišana nav saņemta pieņemamā laikā, tas nedrīkst kavēt atbildīgo izmeklētāju veikt ekspertīzes vai analīzes. Ja tiesu iestāde ir pilnvarota konfiscēt jebkuru pierādījumu, atbildīgajam izmeklētājam jābūt tūlītējai un neierobežotai piekļuvei šādiem pierādījumiem, kā arī tiesībām tos izmantot. Ja drošības izmeklēšanas gaitā drošības izmeklēšanas iestādei kļūst zināms vai rodas aizdomas, ka nelaimes gadījums vai incidents ir noticis nesankcionētas piekļūšanas dēļ, kā noteikts valsts tiesību aktos, piemēram, valsts tiesību aktos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu, atbildīgais izmeklētājs par to nekavējoties paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Piemērojot standartu A2.1.14.1, drošības izmeklēšanas gaitā savākto attiecīgo informāciju nekavējoties dara zināmu šīm iestādēm, un šīm iestādēm pēc to pieprasījuma var nosūtīt arī attiecīgo materiālu. Apmaiņa ar minēto informāciju un minētajiem materiāliem neskar drošības izmeklēšanas iestādes tiesības turpināt drošības izmeklēšanu, to koordinējot ar iestādēm, kurām var būt nodota notikuma vietas kontrole. || A2.1.12.1. || 12. panta 1.–2. punkts Puses nodrošina, ka drošības izmeklēšanas iestādes, no vienas puses, un citas iestādes, kuras, visticamāk, varētu tikt iesaistītas pasākumos saistībā ar drošības izmeklēšanu, piemēram, tiesas, civilās aviācijas, meklēšanas un glābšanas iestādes, no otras puses, sadarbojas savā starpā, noslēdzot iepriekšējas vienošanās. Šādas iepriekšējas vienošanās respektē drošības izmeklēšanas iestādes neatkarību un ļauj rūpīgi un efektīvi veikt tehnisko izmeklēšanu. Šīs iepriekšējās vienošanās aptver tādus aspektus kā: piekļuve nelaimes gadījuma vietai; pierādījumu saglabāšana un piekļuve tiem; sākotnēja un turpmāka pārskatu sniegšana par katra procesa stāvokli; informācijas apmaiņa; drošības informācijas attiecīga izmantošana; konfliktu atrisināšana. || A2.1.12.2. || 12. panta 3. punkts Puse, kuras teritorijā ir noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents, ir atbildīga par saudzīgas attieksmes nodrošināšanu attiecībā uz visiem pierādījumiem un par visu saprātīgu pasākumu veikšanu šādu pierādījumu aizsardzībai, kā arī par gaisa kuģa, tā satura un tā atlūzu aizturēšanu drošā vietā uz laikposmu, kāds var būt nepieciešams drošības izmeklēšanai. Pierādījumu aizsardzība ietver jebkura pierādījuma, ko varētu pārvietot, izdzēst, pazaudēt vai iznīcināt, saglabāšanu fotogrāfiju vai citā veidā. Uzglabāšana drošā vietā nozīmē aizsardzību pret papildu bojājumiem, pret neatļautu personu piekļuvi, zādzībām un bojājumiem. || A2.1.13.1. || 13. panta 1. punkts Kamēr nav ieradušies drošības izmeklētāji, neviens nedrīkst izmainīt nelaimes gadījuma vietas stāvokli, nedrīkst ņemt tajā paraugus, pārvietot gaisa kuģi, tā saturu vai atlūzas, ņemt no tā paraugus vai to aizvākt, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība var būt nepieciešama drošības apsvērumu dēļ vai tādēļ, lai sniegtu palīdzību ievainotām personām, vai ja par notikuma vietu atbildīgās iestādes ir devušas īpašu atļauju, un, ja iespējams, apspriežoties ar drošības izmeklēšanas iestādi. || A2.1.13.2. || 13. panta 2. punkts Jebkura iesaistītā persona dara visu, kas nepieciešams, lai saglabātu ar attiecīgo notikumu saistītos dokumentus, materiālus un ierakstus, jo īpaši lai novērstu iespēju, ka sarunu un trauksmes ziņojumu ieraksti pēc lidojuma varētu tikt izdzēsti. || A2.1.13.3. || 13. panta 3. punkts Sensitīvu ar drošību saistītu informāciju drīkst izpaust vai izmantot tikai un vienīgi drošības izmeklēšanas nolūkā. Tiesvedības vai administratīva iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu par ierakstu atklāšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, var nolemt, ka ieguvumi, izpaužot sensitīvu ar drošību saistītu informāciju arī citos likumīgos nolūkos, ir lielāki nekā negatīvās sekas, kas šādai rīcībai varētu būt gan valsts, gan starptautiskā mērogā attiecībā uz šo vai uz jebkuru citu drošības izmeklēšanu nākotnē. || A2.1.14.1. || 14. pants Atbildīgās drošības izmeklēšanas iestādes personāls vai jebkura cita persona, kas uzaicināta piedalīties un līdzdarboties drošības izmeklēšanā, ievēro piemērojamos noteikumus vai procedūras dienesta noslēpumu jomā, tostarp attiecībā uz to personu anonimitāti, kuras iesaistītas nelaimes gadījumā vai incidentā, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. || A2.1.15.1. || 15. panta 1. punkts Atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu novēršanai, paziņo personām, kas atbild par gaisa kuģu vai gaisa kuģu aprīkojuma ražošanu vai apkopi, kā arī privātpersonām vai tiesību subjektiem, kas atbild par gaisa kuģa ekspluatāciju vai personāla apmācību. || A2.1.15.2. || 15. panta 2. punkts Atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde nodod valsts civilās aviācijas iestādei attiecīgo informāciju par faktiem, kas iegūta drošības izmeklēšanas laikā, izņemot sensitīvu ar drošību saistītu informāciju vai informāciju, kas rada interešu konfliktu. Informāciju, ko saņēmušas valsts civilās aviācijas iestādes, aizsargā saskaņā ar piemērojamiem puses tiesību aktiem. || A2.1.15.3. || 15. panta 3. punkts Atbildīgajai drošības izmeklēšanas iestādei ir atļauts informēt cietušos un viņu tuviniekus vai viņu apvienības un publiskot jebkuru informāciju par faktu novērojumiem, procedūrām šīs drošības izmeklēšanas gaitā, iespējamiem iepriekšējiem ziņojumiem vai slēdzieniem un/vai drošības rekomendācijām ar noteikumu, ka tas negatīvi neietekmē drošības izmeklēšanas mērķu sasniegšanu un pilnībā atbilst piemērojamiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. || A2.1.15.4. || 15. panta 4. punkts Pirms standartā A2.1.15.4 minētās informācijas publiskošanas atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde nosūta šo informāciju cietušajiem un viņu tuviniekiem vai viņu apvienībām tādā veidā, kas negatīvi neietekmē drošības izmeklēšanas mērķus. || A2.1.15.5. || 15. panta 5. punkts Katras drošības izmeklēšanas nobeigumā sagatavo ziņojumu atbilstīgi tam, kāda veida nelaimes gadījums vai nopietns incidents ir noticis un cik tas bijis nopietns. Ziņojumā norāda, ka drošības izmeklēšanas vienīgais nolūks ir novērst nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē un nevis noteikt vainīgo vai uzlikt atbildību. Ziņojumā attiecīgā gadījumā ietver drošības rekomendācijas. || A2.1.16.1. || 16. panta 1. punkts Ziņojumā tiek aizsargāta visu nelaimes gadījumā vai nopietnā incidentā iesaistīto personu anonimitāte. || A2.1.16.2. || 16. panta 2. punkts Ja ziņojumus sagatavo, kamēr vēl nav pabeigta drošības izmeklēšana, pirms to publicēšanas drošības izmeklēšanas iestāde var lūgt attiecīgām iestādēm un projekta sertifikāta turētājam, ražotājam un ekspluatantam sniegt savus komentārus. To pienākums ir ievērot dienesta noslēpuma noteikumus attiecībā uz sniegto konsultāciju saturu. || A2.1.16.3. || 16. panta 3. punkts Pirms nobeiguma ziņojuma publicēšanas drošības izmeklēšanas iestāde var lūgt attiecīgajām iestādēm un projekta sertifikāta turētājam, ražotājam un ekspluatantam sniegt savus komentārus, kam piemēro pienākumu ievērot dienesta noslēpuma noteikumus attiecībā uz sniegto konsultāciju saturu. Lūdzot šos komentārus, drošības izmeklēšanas iestāde ievēro starptautiskos standartus un ieteikto praksi. || A2.1.16.4. || 16. panta 4. punkts Sensitīvu ar drošību saistītu informāciju iekļauj ziņojumā tikai tad, ja tā attiecas uz nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta analīzi. Netiek izpausta informācija vai tās elementi, kas uz šo analīzi neattiecas. || A2.1.16.5. || 16. panta 5. punkts Drošības izmeklēšanas iestāde nobeiguma ziņojumu publisko, cik vien drīz iespējams un ja iespējams, 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta dienas. || A2.1.16.6. || 16. panta 6. punkts Ja nobeiguma ziņojumu minēto 12 mēnešu laikā publiskot nav iespējams, drošības izmeklēšanas iestāde sniedz starpposma ziņojumu vismaz katrā nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta gadadienā, tajā detalizēti izklāstot, kā virzās izmeklēšana un kādi jautājumi saistībā ar drošību ir aktualizēti. || A2.1.16.7. || 16. panta 7. punkts Drošības izmeklēšanas iestāde pēc iespējas drīz nosūta nobeiguma ziņojuma un drošības rekomendāciju kopiju: a) attiecīgo valstu drošības izmeklēšanas iestādēm un civilās aviācijas iestādēm un ICAO, ievērojot starptautiskos standartus un ieteicamo praksi; b) ziņojumā iekļauto drošības rekomendāciju adresātiem. || A2.1.16.7. || 16. panta 8. punkts Jebkurā drošības izmeklēšanas posmā drošības izmeklēšanas iestāde pēc pienācīgas apspriešanās ar atbilstīgajām pusēm ar datētu pavadvēstuli nosūta attiecīgajām iestādēm, arī tām, kas atrodas trešās valstīs, ieteikumus jebkurai preventīvai rīcībai, ko tā uzskata par nepieciešamu veikt nekavējoties, lai paaugstinātu aviācijas drošību. || A2.1.17.1. || 17. panta 1. punkts Drošības izmeklēšanas iestāde var nākt klajā ar drošības rekomendācijām, arī pamatojoties uz pētījumiem un analīzi, kas veikta saistībā ar vairākām izmeklēšanām vai jebkurām citām darbībām. || A2.1.17.2. || 17. panta 2. punkts Drošības rekomendācija nekādā gadījumā nav pieņēmums par kāda vainu vai atbildību attiecīgajā nelaimes gadījumā, nopietnā incidentā vai incidentā. || A2.1.17.3. || 17. panta 3. punkts Drošības rekomendācijas adresāts 90 dienu laikā pēc pavadvēstules saņemšanas nosūta saņemšanas apstiprinājumu un informē drošības izmeklēšanas iestādi, kas attiecīgo drošības rekomendāciju ir izdevusi, par īstenotiem vai plānotiem pasākumiem un attiecīgā gadījumā par laiku, kas tam vajadzīgs šo pasākumu pabeigšanai, un, ja pasākumi nav veikti, norāda iemeslus. || A2.1.18.1. || 18. panta 1. punkts Drošības izmeklēšanas iestāde 60 dienu laikā pēc atbildes vēstules saņemšanas informē adresātu par to, vai pēc tās ieskatiem atbilde ir vai nav adekvāta, un attiecīgi pamato, ja tā nepiekrīt lēmumam neveikt nekādus pasākumus. || A2.1.18.2. || 18. panta 2. punkts 1. ES un Izraēlas aviosabiedrības ievieš procedūras, kas ļauj sagatavot: a) cik vien ātri iespējams, apstiprinātu sarakstu, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, par visām personām, kas atradušās gaisa kuģī; kā arī b) tūlīt pēc tam, kad ir paziņots, ka ar šo gaisa kuģi ir noticis nelaimes gadījums, sarakstu ar bīstamām kravām, kas atradušās gaisa kuģī. 2. Lai varētu ātri informēt pasažieru ģimenes par viņu tuvinieku atrašanos avarējušā gaisa kuģī, aviosabiedrības piedāvā pasažieriem iespēju norādīt vārdu un kontaktinformāciju kādai personai, ar kuru sazināties, ja noticis nelaimes gadījums. Aviosabiedrības drīkst izmantot šo informāciju tikai tad, ja noticis nelaimes gadījums, un to neizpauž trešām personām vai neizmanto komerciālos nolūkos. 3. Tās personas vārdu, kura atradusies gaisa kuģī, nedara publiski pieejamu, pirms attiecīgās iestādes nav informējušas minētās personas tuviniekus. Šā panta 1. punktā minētajam sarakstam saglabā konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgajiem puses tiesību aktiem, un katras personas vārds, kas šādā saistībā parādās šajā sarakstā, tiek darīts publiski pieejams, ja pret to neiebilst to personu tuvinieki, kas atradušās gaisa kuģī. || A2.1.20.1. || 20. pants 1. Lai nodrošinātu pilnīgāku un saskaņotāku reaģēšanu uz nelaimes gadījumiem, katra puse pieņem valsts līmenī ārkārtas plānu attiecībā uz civilās aviācijas nelaimes gadījumiem. Šāds ārkārtas plāns attiecas arī uz palīdzības sniegšanu civilās aviācijas nelaimes gadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem. 2. Katra puse nodrošina, ka visām aviosabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, ir plāns palīdzības sniegšanai civilās aviācijas nelaimes gadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem. Šādos plānos īpaši jāņem vērā psiholoģisks atbalsts civilās aviācijas nelaimes gadījumos cietušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī jāļauj aviosabiedrībai reaģēt, ja noticis liela mēroga nelaimes gadījums. Katra puse veic revīziju to aviosabiedrību palīdzības plāniem, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā. 3. Puse, kam ir īpaša interese par tās teritorijā notikušo nelaimes gadījumu, jo šajā nelaimes gadījumā bojā gājušo vai smagus miesas bojājumus guvušo personu vidū ir tās pilsoņi, var izraudzīties ekspertu, kuram ir tiesības: a) apmeklēt nelaimes gadījuma vietu, b) piekļūt attiecīgajai informācijai par faktiem, ko publiskošanai ir apstiprinājusi atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde, kā arī informācijai par izmeklēšanas norises gaitu; c) saņemt nobeiguma ziņojuma kopiju. 4. Eksperts, kas izraudzīts saskaņā ar 3. punktu, var palīdzēt, ievērojot piemērojamos tiesību aktus, cietušo identificēšanā un apmeklēt sanāksmes ar savas valsts nelaimes gadījumā izdzīvojušajiem. || A2.1.21.1. || 21. pants Puses paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šajā pielikumā precizēto standartu un prasību pārkāpumiem attiecībā uz nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām. || A2.1.23.1. || 23. pants A.2.2:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. jūnija
Direktīva 2003/42/EK attiecībā
uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Panta Nr. Šīs direktīvas mērķis ir sniegt ieguldījumu lidojumu drošības uzlabošanā, panākot, ka visa svarīgā ar drošību saistītā informācija tiek ziņota, savākta, uzglabāta, aizsargāta un izplatīta. Vienīgais mērķis ziņošanai par notikumiem ir nelaimes gadījumu un starpgadījumu novēršana, nevis vainīgā vai atbildīgā meklēšana. || A2.2.1.1. || 1. pants Direktīvas 2003/42/EK 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā, tā, kā tās attiecīgā gadījumā ir piemērojamas. || A2.2.2.1. || 2. pants Šajā pielikumā precizētos standartus un prasības attiecībā uz ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā piemēro notikumiem, kas apdraud vai kas, ja tos nenovērš, var apdraudēt gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, vai jebkuru citu personu. || A2.2.3.1. || 3. pants Puses pieprasa, lai par notikumiem kompetentajām iestādēm ziņotu visas notikumā iesaistītās personas vai visas personas, kas ir licences turētāji saskaņā ar tiesību aktiem par aeronavigāciju, un apkalpes locekļi, pat tie, kas konkrētajā notikumā nav bijuši iesaistīti. || A2.2.4.1. || 4. panta 1. punkts Puses nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kurām jāizveido mehānisms ziņojumu par notikumiem savākšanai, izvērtēšanai, apstrādei un glabāšanai. || A2.2.5.1. || 5. panta 1. punkts Kompetentās iestādes savāktos ziņojumus glabā savās datubāzēs. Šajās datubāzēs uzglabā arī informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem starpgadījumiem. || A2.2.5.2. || 5. panta 2.–3. punkts Izraēla un dalībvalstis attiecīgā gadījumā piedalās drošības informācijas apmaiņā. Izraēlas izmantotajai datubāzei ir jābūt sadarbspējīgai ar ECCAIRS programmatūru. || A2.2.6.1. || 6. pants Puses saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu saskaņā ar Direktīvu 2003/42/EK saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šo informāciju tās izmanto tikai Direktīvas 2003/42/EK mērķiem. || A2.2.8.1. || 8. panta 1. punkts Neatkarīgi no notikuma, nelaimes gadījuma vai nopietna starpgadījuma veida vai kategorijas personu vārdus un uzvārdus standartā A2.2.5.2 minētajā datubāzē iekļaut nedrīkst. || A2.2.8.2. || 8. panta 2. punkts Neskarot piemērojamos krimināltiesību noteikumus un izņemot rupjas nolaidības gadījumus, puses atturas no tiesvedības uzsākšanas saistībā ar bez iepriekšēja nodoma vai aiz neuzmanības izdarītiem likumpārkāpumiem, par kuriem tās uzzinājušas tikai tāpēc, ka par tiem ziņots saskaņā ar valsts obligāto ziņojumu sistēmu. || A2.2.8.3. || 8. panta 3. punkts Katra puse izveido brīvprātīgu ziņošanas par starpgadījumiem sistēmu, lai atvieglinātu informācijas savākšanu par faktiskiem vai potenciāliem drošības trūkumiem, kurus nav iespējams konstatēt, izmantojot obligāto ziņošanas par starpgadījumiem sistēmu. || A2.2.9.1. || 9. pants B DAĻA: Gaisa satiksmes pārvaldība B.1: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta
Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa
telpas izveidošanai (pamatregula) ar
grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009 Panta Nr. || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa) || Standarts 1. panta 1.–3. punkts || B.1.1.1. || A || Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas mērķis ir uzlabot esošos drošības standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS) sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem pusēs atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Šajā Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību, efektivitāti un tehniskiem apsvērumiem gaisa telpas izmantotāju interesēs. Šo mērķi īstenojot, Regulas (EK) Nr. 549/2004 mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, lai radītu Eiropas vienoto gaisa telpu. Regulas (EK) Nr. 549/2004 un SES [Single European Sky] pamatregulās minēto pasākumu piemērošana neierobežo pušu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un pušu prasības, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kas izklāstīti 13. pantā. Regula (EK) Nr. 549/2004 un SES pamatregulās minētie pasākumi neaptver militārās operācijas un mācības. Regulas (EK) Nr. 549/2004 un SES pamatregulās minēto pasākumu piemērošana neierobežo pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no 1944. gada Čikāgas konvencijas par starptautisko civilo aviāciju („Čikāgas konvencija”). Šajā sakarā papildu mērķis ir palīdzēt pusēm izpildīt saistības, kas izriet no Čikāgas konvencijas, nodrošinot pamatu noteikumu kopīgai interpretācijai un vienādai noteikumu īstenošanai un nodrošinot, ka šos noteikumus pienācīgi ņem vērā Regulā (EK) Nr. 549/2004 un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos. 2. pants || B.1.2.1. || A || Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldību. Visas atsauces uz dalībvalstīm saprot kā atsauces uz pusēm. 4. panta 1. punkts || B.1.4.1. || A || Puses kopīgi vai atsevišķi izraugās vai izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 3. pantā minētajiem pasākumiem. 4. panta 2. punkts || B.1.4.2. || A || Valsts uzraudzības iestādes nav atkarīgas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Šo neatkarību nodrošina, atbilstīgi — vismaz funkciju līmenī — nošķirot valsts uzraudzības iestādes no šiem pakalpojumu sniedzējiem. 4. panta 3. punkts || B.1.4.3. || A || Valsts uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras objektīvi, neatkarīgi un pārredzami. Šo neatkarību panāk, izmantojot attiecīgus pārvaldības un kontroles mehānismus, tostarp saistībā ar puses noteiktu pārvaldības sistēmu. Tomēr šī neatkarība neattur valsts uzraudzības iestādes no uzdevumu pildīšanas saskaņā ar valsts civilās aviācijas iestāžu vai citu valsts iestāžu noteikumiem. 4. panta 4. punkts || B.1.4.4. || A || Puses nodrošina valstu uzraudzības iestādēm nepieciešamos resursus un iespējas efektīvai un savlaicīgai to uzdevumu izpildei, kuri tām uzticēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004. 9. pants || B.1.9.1. || A || Sankcijas, ko puses var noteikt par Regulas (EK) Nr. 549/2004 un SES pamatregulās minēto pasākumu pārkāpumiem, īpaši gaisa telpas izmantotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. 10. pants || B.1.10.1. || A || Puses saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido apspriežu mehānismu, lai Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanai nodrošinātu ieinteresēto personu, tostarp profesionāļu pārstāvības struktūru, pienācīgu iesaistīšanu. 11. panta 1. punkts || B.1.11.1. || A || Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību, izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu. Tajā ietver: a) valsts plānus, tostarp darbības mērķus attiecībā uz galvenajām darbības jomām, proti, drošību, vidi, veiktspēju un rentabilitāti, nodrošinot atbilstību SES iniciatīvai; kā arī b) aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītāju regulāru pārskatīšanu, uzraudzību un salīdzināšanu. 11. panta 2. punkts || B.1.11.2. || A || Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija par darbības izvērtēšanas iestādi var nozīmēt Eurocontrol vai citu objektīvu un kompetentu iestādi. Darbības izvērtēšanas iestādes pienākums ir pēc pieprasījuma palīdzēt valsts uzraudzības iestādēm īstenot darbības uzlabošanas shēmu. Komisija nodrošina darbības izvērtēšanas iestādes neatkarīgu darbu Komisijas uzdevumu īstenošanā. 11. panta 3. punkta b) apakšpunkts || B.1.11.3. || A || Valsts uzraudzības iestāde izstrādā un puse pieņem valsts plānus, kas minēti standartā B.1.11.1. Šajos plānos iekļauj attiecīgās puses pieņemtos saistošos valsts mērķus un atbilstīgu veicināšanas pasākumu shēmu. Plānus sagatavo, apspriežoties ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā ar lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem. 11. panta 3. punkta d) apakšpunkts || B.1.11.4. || A || Darbības uzlabošanas sistēmai paredzētais pārskata periods ir vismaz trīs gadi un ne vairāk kā pieci gadi. Šajā periodā, ja valsts mērķi nav sasniegti, puses un/vai valsts uzraudzības iestādes piemēro atbilstīgos korektīvos pasākumus, ko tās ir noteikušas. 11. panta 4. punkts || B.1.11.5. || A || Uz darbības uzlabošanas shēmu attiecas šādas procedūras: a) ar aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības rādītājiem saistītu atbilstīgu datu vākšana, validēšana, pārbaude, izvērtēšana un izplatīšana sadarbībā ar visām attiecīgajām personām, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem, lidostu ekspluatantiem, valsts uzraudzības iestādēm, pusēm un Eurocontrol; b) pamatojoties uz ICAO dokumentu Nr. 9854 „Globālās gaisa satiksmes pārvaldības ekspluatācijas koncepcija”, atbilstošu galveno darbības jomu izvēle, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbības ietvarā, tostarp drošības, vides, veiktspējas un rentabilitātes jomas, un kuras vajadzības gadījumā ir pielāgotas, lai ņemtu vērā Eiropas vienotās gaisa telpas īpašās vajadzības un attiecīgos mērķus šajās jomās, kā arī konkrēta to galveno darbības rādītāju kopuma noteikšana, kas vajadzīgi, lai novērtētu darbību; c) valsts darbības mērķu izvērtēšana, pamatojoties uz valsts plānu; kā arī d) valsts darbības plānu uzraudzība, tostarp atbilstoši brīdinājuma mehānismi. 11. panta 5. punkts || B.1.11.6. || A || Izveidojot darbības uzlabošanas shēmu, ņem vērā, ka maršruta pakalpojumi, termināla pakalpojumi un tīkla funkcijas ir atšķirīgi un ka tie attiecīgi tā arī jāskata, ja vajadzīgs, arī darbības novērtēšanai. 11. panta 6. punkts || B.1.11.7. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz darbības uzlabošanas sistēmu un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 13. pants || B.1.13.1. || A || SES pamatregulas nekavē pusi piemērot pasākumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai aizsargātu drošības un aizsardzības politikas intereses. Šie pasākumi konkrēti ir obligāti: – lai uzraudzītu gaisa telpu, par ko tā atbild, saskaņā ar ICAO reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem, arī lai spētu atklāt, identificēt un novērtēt gaisa kuģi, kas izmanto šo gaisa telpu, ar nolūku aizsargāt lidojumu drošību un attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu drošības un aizsardzības vajadzības, – ja notiek nopietni iekšēji nemieri, kas ietekmē likumības un kārtības ievērošanu, – ja notiek karš vai radies nopietns starptautisks saspīlējums, kura dēļ pastāv kara draudi, – lai izpildītu pušu starptautiskās saistības attiecībā uz miera un starptautiskās drošības saglabāšanu, – lai veiktu militāras operācijas un mācības, tostarp nodrošinātu vajadzīgās treniņu iespējas. B.2:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK)
Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā
Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu sniegšanas regula) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009 Panta Nr. || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa) || Standarts 2. panta 1.–2. punkts || B.2.2.1. || A || Valsts uzraudzības iestāde organizē inspekcijas un apsekojumus, lai pārraudzītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 550/2004, jo īpaši ciktāl ir runa par drošu un efektīvu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri sniedz pakalpojumus attiecībā uz puses atbildībā esošu gaisa telpu. Attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atvieglo šo darbu. 2. panta 3. punkts || B.2.2.2. || B || Valstis, kas piedalās attiecīgajā funkcionālajā gaisa telpas blokā (FAB), slēdz vienošanos par uzraudzību, ar ko nodrošina to aeronavigācijas pakalpoju sniedzēju inspekcijas un apsekojumus, kuri sniedz pakalpojumus attiecīgajā FAB. 2. panta 4.–6. punkts || B.2.2.3. || A || Šīm valstīm jāvienojas par tādu uzraudzību, ar ko nodrošina to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju (ANSP) inspekcijas un apsekojumus, kuri sniedz pakalpojumus citas valsts gaisa telpā. Šāda veida vienošanos vidū ir vienošanās par tādu gadījumu izskatīšanu, kas saistīti ar neatbilstību piemērojamajām prasībām. 4. pants || || A || Piemēro īstenošanas noteikumus par drošības prasībām, kuri uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 7. panta 1. punkts || B.2.7.1. || A || Uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem attiecas sertifikācija, ko veic puses. 7. panta 3. punkts || B.2.7.2. || A || Valsts uzraudzības iestādes izdod sertifikātus tiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 1035/2011 un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. 7. panta 3. punkts || B.2.7.3. || A || Sertifikātus var izdot atsevišķi katra veida aeronavigācijas pakalpojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā, vai šādu pakalpojumu paketei. 7. panta 3. punkts || B.2.7.4. || A || Sertifikātu regulāri pārbauda. 7. panta 4. punkts + II pielikums || B.2.7.5. || A || Sertifikātos norāda aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, to skaitā nediskriminējošu pieeju pakalpojumiem, kas paredzēti gaisa telpas izmantotājiem, īpaši attiecībā uz drošību. Uz sertifikāciju drīkst attiecināt tikai tos nosacījumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 550/2004 II pielikumā. Šādi nosacījumi ir objektīvi jāpamato, nediskriminējošā veidā, proporcionāli un caurredzami. 7. panta 5. punkts || B.2.7.6. || A || Puses var atļaut sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas, ja šo pakalpojumu sniedzējs tos piedāvā galvenokārt gaisa kuģu kustībai, kura nav vispārējā gaisa satiksme. 7. panta 6. punkts || B.2.7.7. || B || Sertifikātu izdošana aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju piedāvāt savus pakalpojumus pārējām pusēm, citiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām attiecīgajās pusēs. 7. panta 7. punkts || B.2.7.8. || A || Valsts uzraudzības iestādes uzrauga atbilstību kopīgajām prasībām. 7. panta 7. punkts || B.2.7.9. || A || Ja valsts uzraudzības iestāde konstatē, ka sertifikāta turētājs vairs neatbilst šādām prasībām vai nosacījumiem, tad tā veic attiecīgus pasākumus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību. Šādi pasākumi var ietvert sertifikāta atsaukšanu. 7. panta 8. punkts || B.2.7.10. || B || Puse atzīst jebkuru sertifikātu, kas izdots citā pusē, saskaņā ar šajā pielikumā precizētajiem standartiem un regulatīvajām prasībām attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldību. 8. panta 1. punkts || B.2.8.1. || A || Puses nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam puses izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir pusēs derīgs sertifikāts. 8. panta 2. punkts || B.2.8.2. || B || Tiesību sistēmas nerada šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, nosakot, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (ANSP) a) tieši vai ar uzņēmuma daļu vairākumu pieder konkrētai valstij/tās valstspiederīgajiem, b) ar galveno uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas attiecīgajā valstī, c) izmanto vienīgi attiecīgās valsts objektus. 8. panta 3. punkts || B.2.8.3. || A || Puses nosaka izraudzīto pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. Pienākumos var iekļaut nosacījumus savlaicīgai tādas informācijas sniegšanai, kas ļauj identificēt visu gaisa kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild. 8. panta 4. punkts || B.2.8.4. || A || Pusēm ir rīcības brīvība, izvēloties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, ar nosacījumu, ka tas atbilst prasībām un nosacījumiem, kas minēti šajā pielikumā precizētajos standartos un regulatīvajās prasībās attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldību. 8. panta 5. punkts || B.2.8.4. || B || Attiecībā uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem, kas izveidoti atbilstoši 9.a pantam un aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena puse, attiecīgās puses atbilstoši Regulas (EK) Nr. 550/2004 8. panta 1. punktam kopīgi izraugās vienu vai vairākus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgā bloka darbības uzsākšanas. 9. pants || B.2.9.1. || A || Puses var izraudzīties meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēju, kas ekskluzīvi sniedz visus meteoroloģiskos datus vai to daļu visā gaisa telpā, par kuru tās atbild, vai tās daļā, ņemot vērā drošības apsvērumus. 9.a panta 1. punkts || B.2.9a.1. || B || Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku ieviešanu, lai sasniegtu vajadzīgo gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitāti un efektivitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā un uzturētu augstu drošības līmeni, kā arī sniegtu ieguldījumu kopējā gaisa satiksmes sistēmas darbībā un mazinātu ietekmi uz vidi. Pusēm pēc iespējas plašāk jāsadarbojas, jo īpaši pusēm, kas kaimiņos veido funkcionālus gaisa telpas blokus, lai nodrošinātu šā noteikuma ievērošanu. 9.a panta 2. punkts || B.2.9a.2. || B || Funkcionālie gaisa telpas bloki jo īpaši: a) ir pamatoti ar drošības analīzi; b) nodrošina gaisa telpas optimālu izmantošanu, ņemot vērā gaisa satiksmes plūsmas; c) nodrošina atbilstību Eiropas maršrutu tīklam, kas izveidots saskaņā ar Gaisa telpas regulas 6. pantu; d) ir pamatoti ar šo bloku vispārējo pievienoto vērtību, ieskaitot tehnisko līdzekļu un cilvēku resursu optimālu izmantošanu, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi; e) nodrošina gaisa satiksmes vadības kompetences funkcionālu un elastīgu nodošanu no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības citai; f) nodrošina dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamību, cita starpā optimizējot pašreizējos lidojumu informācijas reģionus; g) atbilst ICAO ietvaros noslēgto reģionālo vienošanos nosacījumiem; h) ievēro reģionālās vienošanās, kas ir spēkā Regulas (EK) Nr. 550/2004 spēkā stāšanās dienā; un i) veicina atbilstību darbības mērķiem. 9.a panta 3. punkts || B.2.9a.3. || B || Funkcionālo gaisa telpas bloku var izveidot, tikai kopēji vienojoties visām pusēm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa telpas. Pirms funkcionālā gaisa telpas bloka izveides attiecīgā(-ās) puse(-es) sniedz pārējām pusēm un citām ieinteresētajām personām attiecīgas ziņas un dod tām iespēju iesniegt savus apsvērumus. 9.a panta 4. punkts || B.2.9a.4. || B || Ja funkcionālais gaisa telpas bloks attiecas uz gaisa telpu, kas pilnībā vai daļēji ir divu vai vairāku pušu pārziņā, vienošanās, ar kuru izveido funkcionālo gaisa telpas bloku, ietver nepieciešamos noteikumus par bloka pārveidošanu un vienas puses izstāšanos no bloka, iekļaujot pārejas noteikumus. 9.a panta 5. punkts || B.2.9a.5. || B || Ja saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām vai vairākām pusēm rodas nesaskaņas, kas saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu, attiecīgās puses var kopīgi aicināt Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli attiecīgajām pusēm. Neskarot standartu B.2.9a.3, puses ņem vērā šo viedokli, lemjot par risinājumu. 10. panta 1. punkts || B.2.10.1. || A || Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var izmantot citu pusēs sertificētu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. 10. panta 2. punkts || B.2.10.2. || A || Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji savas darba attiecības formalizē ar rakstisku vienošanos vai līdzvērtīgiem juridiskiem aktiem, izklāstot īpašos pienākumus un funkcijas, ko katrs pakalpojumu sniedzējs uzņemas, un ļaujot visiem pakalpojumu sniedzējiem savstarpēji apmainīties ar ekspluatācijas datiem, ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi. Par šiem formalizācijas pasākumiem paziņo attiecīgajai/attiecīgajām valsts uzraudzības iestādei/iestādēm. 10. panta 3. punkts || B.2.10.3. || A || Gadījumos, kas saistīti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu, vajadzīgs attiecīgo pušu apstiprinājums. Gadījumos, kas saistīti ar meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanu, attiecīgo pušu apstiprinājums vajadzīgs, ja tās ir izraudzījušās ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar standartu B.2.9.1. 11. pants || B.2.10.4. || A || Puses saistībā ar kopējo transporta politiku veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentās civilās un militārās iestādes attiecībā uz īpašo gaisa telpas bloku pārvaldību noslēdz vai atjaunina rakstiskas vienošanās vai līdzvērtīgus juridiskus aktus. 12. panta 1. punkts || B.2.12.1. || A || Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji neatkarīgi no savas īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo, iesniedz auditam un publicē savus finanšu pārskatus. 12. panta 2. punkts || B.2.12.2. || A || Visos gadījumos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji publicē gada ziņojumu, un tiem regulāri izdara neatkarīgu auditu. 12. panta 3. punkts || B.2.12.3. || A || Sniedzot pakalpojumu paketi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji norāda aeronavigācijas pakalpojumu radītās izmaksas un ienākumus, tos sadalot saskaņā ar norādīto tarifikācijas sistēmu, un vajadzības gadījumā uztur konsolidētos pārskatus par citiem pakalpojumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumi, kā tas būtu jādara, ja attiecīgos pakalpojumus sniegtu atsevišķi uzņēmumi. 12. panta 4. punkts || B.2.12.4. || A || Puses izraugās kompetentās iestādes, kam ir tiesības piekļūt to pakalpojumu sniedzēju finanšu pārskatiem, kuri sniedz pakalpojumus gaisa telpā, par ko tās atbild. 13. panta 1. punkts || B.2.13.1. || B || Ciktāl tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi, ar attiecīgajiem ekspluatācijas datiem visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas apmainās reālā laikā, lai atvieglotu ekspluatāciju. Šos datus izmanto tikai ekspluatācijas nolūkiem. 13. panta 2. punkts || B.2.13.2. || B || Piekļuvi ekspluatācijas datiem nediskriminējoši piešķir attiecīgām iestādēm, sertificētiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem un lidostām. 13. panta 3. punkts || B.2.13.3. || B || Sertificētie pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas nosaka standarta nosacījumus piekļuvei ekspluatācijas datiem, izņemot tos, kas minēti 1. punktā. Valsts uzraudzības iestādes apstiprina šos standarta nosacījumus. Vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz šādiem nosacījumiem. 18. panta 1.–2. punkts || B.2.18.1. || A || Ne pušu valsts uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju, īpaši informāciju par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, to komerciālām attiecībām vai to izmaksu sastāvdaļām. Tas neskar attiecīgo pušu valsts uzraudzības iestāžu tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu noslēpumu aizsardzībā. B.3: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta
Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā
Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK)
Nr. 1070/2009 Panta Nr. || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa) || Standarts 1. pants || B.3.1.1. || A || Mērķis ir veicināt principa par pakāpeniski aizvien vairāk integrētas izmantojamās gaisa telpas izveidošanu saistībā ar kopējo transporta politiku un noteikt kopīgas gaisa satiksmes izveidošanas, plānošanas un vadības procedūras, kas nodrošina tās efektīvu darbību un drošību. Gaisa telpas izmantošana papildina aeronavigācijas pakalpojumus saskaņotā un savietojamā kopumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004. Tas attiecas uz gaisa telpu ICAO, EUR un AFI reģionos, ja pušu pārziņā ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas Regulu (EK) Nr. 550/2004. Puses Regulu (EK) Nr. 551/2004 var attiecināt arī uz to pārziņā esošo gaisa telpu citos ICAO reģionos, ja tās par to informē pārējās puses. 3. panta 1. punkts || B.3.3.1. || B || Puses cenšas panākt, ka ICAO izveido un atzīst vienotu EUIR. 3. panta 2. punkts || B.3.3.2. || B || EUIR jāplāno, tajā iekļaujot gaisa telpu, kas ir pušu pārziņā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 1. panta 3. punktu, un tajā var iekļaut arī Eiropas trešo valstu gaisa telpu. 3. panta 3. punkts || B.3.3.3. || B || EUIR izveidošana neierobežo pušu atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanos to pārziņā esošajā gaisa telpā saskaņā ar standartu B.2.8.1. 3. panta 4. punkts || B.3.3.4. || B || Puses saglabā savu atbildību attiecībā pret ICAO augšējo lidojumu informācijas reģionu un lidojumu informācijas reģionu ģeogrāfiskajās robežās, kurus tiem uzticējusi ICAO. 3.a pants || B.3.3a.1. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz elektronisku aeronavigācijas informāciju un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 4. pants || B.3.4.1. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz gaisa telpas izmantošanas noteikumiem un gaisa telpu klasifikāciju un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 6. panta 1. punkts || B.3.6.1. || A || Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkcijām jānodrošina iespēja optimāli izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem. Šīs tīkla funkcijas ir vērstas uz to, lai atbalstītu iniciatīvas valsts līmenī un funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, un tās nodrošinās, ievērojot prasību nošķirt regulatīvās funkcijas no pamatfunkcijām. 6. panta 2. punkts || B.3.6.2. || A || Funkcijas, ko pilda tīkla pārvaldnieks attiecībā uz maršrutu plānošanu un ierobežotu resursu pārvaldību, kā arī iespēja par tīkla pārvaldnieku nozīmēt, piemēram, Eurocontrol. 6. panta 3. punkts || B.3.6.3. || A || Komisija pēc pienācīgas apspriešanās ar nozares ieinteresētajām personām var papildināt standartā B.3.6.2 uzskaitīto funkciju sarakstu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 551/2004 elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā minēto procedūru. 6. panta 4. punkts || B.3.6.4. || A || Piemēro sīki izstrādātus noteikumus Gaisa telpas regulas (Nr. 551/2004) 6. pantā minēto pasākumu īstenošanai, izņemot tos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 6.–9. punktā un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. Šie īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz: a) tādu procesu un procedūru koordinēšanu un saskaņošanu, kuru mērķis ir uzlabot aeronavigācijas frekvenču pārvaldību, cita starpā principu un kritēriju izstrādi; b) galveno funkciju, kuras mērķis ir laikus noteikt un piešķirt vajadzīgās frekvences Eiropas vispārējai gaisa satiksmei atvēlētajā diapazonā, lai palīdzētu nodrošināt Eiropas aviācijas tīkla izveidi un darbību; c) tīkla papildu funkcijām atbilstoši ATM ģenerālplānam; d) sīki izstrādātu kārtību lēmumu pieņemšanai, sadarbojoties pusēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un tīkla vadības funkcijai; e) iesaistīto ieinteresēto personu apspriešanās kārtību, pieņemot lēmumus valsts un Eiropas mērogā; kā arī f) uzdevumu un pienākumu sadali starp tīkla vadības nodrošinātājiem un valsts frekvenču pārvaldītājiem, kas skar Starptautiskās Telekomunikāciju savienības vispārējai gaisa satiksmei atvēlēto radiofrekvenču spektru, lai panāktu, ka valsts frekvenču pārvaldītāji turpina piešķirt frekvences, kuras neietekmē tīkla darbību. Gadījumos, kad tāda ietekme pastāv, valsts frekvenču pārvaldītāji sadarbojas ar tīkla vadības nodrošinātājiem, lai optimizētu frekvenču izmantošanu. 6. panta 5. punkts || B.3.6.5. || A || Par citiem gaisa telpas plānošanas aspektiem, kas nav paredzēti Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. panta 2. punktā, lemj valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem vērā satiksmes prasības un sarežģītību, valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānus un ietver vispusīgu apspriešanos ar attiecīgajiem gaisa telpas izmantotājiem vai attiecīgajām grupām, kas vajadzības gadījumā pārstāv gaisa telpas izmantotājus un militārās iestādes. 6. panta 6. punkts || B.3.6.6. || B || Puses Eurocontrol vai citai objektīvai un kompetentai struktūrai uztic gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, nodrošinot pienācīgus pārraudzības pasākumus. 6. panta 7. punkts || B.3.6.7. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 7. panta 1. punkts || B.3.7.1. || A || Ņemot vērā pušu pārziņā esošo militāro jautājumu organizāciju, vienotajā Eiropas gaisa telpā tām jānodrošina gaisa telpas elastīgas izmantošanas principa vienveidīga piemērošana ICAO noteiktajā un Eurocontrol izstrādātajā kārtībā, lai, īstenojot kopējo transporta politiku, uzlabotu gaisa telpas pārvaldību un gaisa satiksmes vadību. 7. panta 3. punkts || B.3.7.2. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz gaisa telpas izmantošanas elastīgumu un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 8. panta 1. punkts || B.3.8.1. || A || Gadījumos, kad Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta ievērošana rada ievērojamas gaisa telpas izmantošanas grūtības, puses tā piemērošanu var uz laiku atlikt, ja tās nekavējoties par to informē Apvienoto komiteju. 8. panta 2. punkts || B.3.8.2. || A || Pēc pagaidu atlikšanas ieviešanas to noteikumu pielāgojumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta 3. punktu, var veikt attiecībā uz gaisa telpu, kas ir attiecīgās puses/attiecīgo pušu atbildībā. B.4: Eiropas Parlamenta un Padomes
2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas
gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību
(savietojamības regula) ar
grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009 Panta Nr. || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa) || Standarts 1. pants + I pielikums || B.4.1.1. || A || Pamatregulas piemērošanas jomā Regula (EK) Nr. 552/2004 attiecas uz EATMN savietojamību. To piemēro Regulas (EK) Nr. 552/2004 I pielikumā norādītajām sistēmām, to komponentiem un saistītajām procedūrām. Mērķis ir sasniegt dažādu EATMN sistēmu, komponentu un saistīto procedūru savietojamību, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās starptautiskās tiesību normas, kā arī nodrošināt jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu gaisa satiksmes pārvaldībā. 2. pants + II pielikums || B.4.2.1. || A || EATMN, tā sistēmām, komponentiem un saistītajām procedūrām jāatbilst pamatprasībām. Pamatprasības ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 552/2004 II pielikumā. 3. pants || B.4.3.1. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri attiecas uz savietojamību un kas uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. Sistēmas, komponenti un saistītās procedūras visā to dzīves ciklā atbilst attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem. Savietojamības īstenošanas noteikumi jo īpaši a) nosaka visas īpašās prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi drošības, bezproblēmu darbības un efektivitātes ziņā, un/vai b) vajadzības gadījumā apraksta visas īpašās prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi attiecībā uz jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu, un/vai c) nosaka komponentus attiecībā uz sistēmām; un/vai d) apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas vajadzības gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantu ietver pilnvarotās iestādes, pamatojoties uz Lēmumā 93/465/EEK definētajiem moduļiem, kuri jāizmanto komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanai, kā arī sistēmu verifikācijai; un/vai e) precizē īstenošanas nosacījumus, tai skaitā attiecīgā gadījumā datumu, līdz kuram visām attiecīgajām ieinteresētajām personām tie jāizpilda. Sagatavojot, pieņemot un pārskatot savietojamības īstenošanas noteikumus, ņem vērā tehnisko risinājumu, ar kuru palīdzību šie noteikumi var tikt izpildīti, paredzētās izmaksas un ieguvumus, lai definētu visdzīvotspējīgāko risinājumu, pienācīgi ievērojot saskaņotā augstā drošības līmeņa saglabāšanu. Šo risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējums visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm tiek pievienots katram savietojamības īstenošanas noteikumu projektam. Savietojamības īstenošanas noteikumus paredz saskaņā ar pamatregulas 8. pantā noteikto procedūru. 4. panta 2. punkts || || A || Tiek pieņemts, ka tās sistēmas kopā ar saistītajām procedūrām vai komponentiem, kas atbilst Kopienas specifikācijām un kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst savietojamības pamatprasībām un īstenošanas noteikumiem. 5. pants + III pielikums || B.4.5.1. || A || Komponentiem pievieno EK atbilstības deklarāciju vai EK deklarāciju par lietošanas piemērotību. Šīs deklarācijas elementi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 552/2004 III pielikumā. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību pusēs, ar EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību nodrošina un apliecina, ka viņš ir piemērojis noteikumus, kas paredzēti savietojamības pamatprasībās un īstenošanas noteikumos. Tiek pieņemts, ka komponenti, kuriem ir EK atbilstības deklarācija vai EK deklarācija par lietošanas piemērotību, atbilst savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu, ko veic Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantā minētās pilnvarotās iestādes. 6. pants + IV pielikums || B.4.6.1. || A || Sistēmas ir pakļautas EK verificēšanai, ko veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka pēc iekļaušanas EATMN tās atbilst Regulas (EK) Nr. 552/2004 pamatprasībām un savietojamības īstenošanas noteikumiem. Pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sastāda EK verificēšanas deklarāciju, kas apliecina atbilstību, un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei. Šīs deklarācijas un tehniskās dokumentācijas elementi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikumā. Valsts uzraudzības iestāde var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga šādas atbilstības uzraudzīšanai. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar sistēmu verificēšanu, kas jāveic Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantā minētajām pilnvarotājām iestādēm. EK verificēšanas deklarācija neierobežo nevienu novērtēšanu, kas valsts uzraudzības iestādei būtu, iespējams, jāveic ar savietojamību nesaistītu iemeslu dēļ. 6.a pants || B.4.6a.1. || A || Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi izsniegtu sertifikātu piemēro sastāvdaļām vai sistēmām un ja tas pierāda atbilstību Regulas (EK) Nr. 552/2004 būtiskajām prasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem par savietojamību, to uzskata par EK atbilstības vai lietošanas derīguma deklarāciju vai par EK verificēšanas deklarāciju Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. un 6. panta izpratnē. 7. panta 1. punkts || B.4.7.1. || A || Ja valsts uzraudzības iestāde konstatē, ka: a) komponents, kam ir EK atbilstības deklarācija vai deklarācija par lietošanas piemērotību, vai b) sistēma, kam ir EK verificēšanas deklarācija, neatbilst savietojamības pamatprasībām un/vai attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, tad tā, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt darbību drošību un nepārtrauktību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu attiecīgā komponenta vai sistēmas piemērošanas teritoriju vai lai aizliegtu to izmantot uzraudzības iestādes pārziņā esošajām organizācijām. 8. panta 1. punkts || B.4.8.1. || A || Puses paziņo Apvienotajai komitejai par iestādēm, kuras tās iecēlušas uzdevumu izpildei sakarā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā minēto atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu un/vai Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā minēto verificēšanu, norādot katras iestādes atbildības jomu un identifikācijas numuru, ko tai piešķīrusi Komisija. 8. panta 2. punkts || B.4.8.2. || A || Novērtējot pilnvarojamās iestādes, puses piemēro Regulas (EK) Nr. 552/2004 V pielikumā paredzētos kritērijus. Uzskata, ka iestādes, kuras atbilst attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilst minētajiem kritērijiem. 8. panta 3. punkts + V pielikums || B.4.8.3. || A || Puses atsauc pilnvaras tādai pilnvarotai iestādei, kura vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 552/2004 V pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Puses par to nekavējoties informē Apvienoto komiteju. 8. panta 4. punkts || B.4.8.4. || A || Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. panta 1., 2. un 3. punktā minētās prasības, puses var izlemt iecelt organizācijas, kas ir atzītas par pilnvarotām iestādēm saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas regulas 3. pantu. B.5:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula
(EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās
aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības
aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu
91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK ar
grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1108/2009, ar ko groza
Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes
pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un
atceļ Direktīvu 2006/23/EK Panta Nr. || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Kategorija (IV pielikuma B daļas A vai B sadaļa) || Standarts 3. pants || B.5.3.1. || A || Regulas (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009, 3. panta da), e), f), g), q), r) un s) punktā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz gaisa satiksmes pārvaldību. Visas atsauces uz dalībvalstīm saprot kā atsauces uz pusēm. 8.b panta 1. punkts || B.5.8b.1. || A || ATM/ANS pakalpojumu sniegšana atbilst pamatprasībām, kuras izklāstītas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009. 8.b panta 2. punkts || B.5.8b.2. || A || ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt sertifikātam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1035/2011 un piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Sertifikātu izdod, ja pakalpojumu sniedzējs ir pierādījis spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniedzēja tiesībām. Sertifikātā norāda pakalpojumu sniedzējam piešķirtās tiesības un pakalpojumu jomu. 8.b panta 3. punkts || B.5.8b.3. || A || Atkāpjoties no standarta B.5.8b.2, puses var pieņemt lēmumu, ka lidojumu informācijas dienesti var deklarēt spējas un līdzekļus veikt pienākumus, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem. 8.b panta 4. punkts || B.5.8b.4. || B || Standartā B.5.8b.6 minētajos pasākumos var būt paredzēta prasība par to organizāciju sertificēšanu, kas iesaistītas no drošības viedokļa būtisku ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē. Šīm organizācijām sertifikātu izdod, ja tās ir pierādījušas spējas un līdzekļus izpildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Piešķirtās tiesības norāda sertifikātā. 8.b panta 5. punkts || B.5.8b.5. || A || Standartā B.5.8b.6 minētajos pasākumos var būt paredzēta prasība, saskaņā ar kuru no drošības viedokļa būtiskas ATM/ANS sistēmas un komponenti ir jāsertificē vai arī ATM/ANS pakalpojumu sniedzējam tie ir jāapstiprina. Šādām sistēmām un komponentiem sertifikātus izdod vai tos apstiprina tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka šīs sistēmas un komponenti atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas sagatavotas, lai nodrošinātu atbilstību standartā B.5.8b.1 minētajām pamatprasībām. 8.b panta 6. punkts || B.5.8b.6. || A || Piemēro īstenošanas noteikumus attiecībā uz ATM/ANS pakalpojumiem, kuri minēti 8.b panta 6. punktā Regulā (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009, un kuri uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. 8.c panta 1. punktā || B.5.8c.1. || A || Gaisa satiksmes vadības dispečeri, kā arī personas un organizācijas, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācībās, testēšanā, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, atbilst attiecīgajām pamatprasībām, kuras izklāstītas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. 8.c panta 2. punkts || B.5.8c.2. || A || Gaisa satiksmes vadības dispečeriem ir vajadzīga sniedzamajam pakalpojumam atbilstīga apliecība un medicīnas izziņa. 8.c panta 3. punkts || B.5.8c.3. || A || Standartā B.5.8c.2 minēto apliecību izsniedz vienīgi tad, ja pieteikuma iesniedzējs vai iesniedzēja pierāda, ka atbilst noteikumiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām par teorētiskajām un praktiskajām zināšanām, valodas zināšanām un pieredzi, kā izklāstīts Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. 8.c panta 4. punkts || B.5.8c.4. || A || Standartā B.5.8c.2 minēto medicīnas izziņu izsniedz vienīgi tad, ja gaisa satiksmes vadības dispečers atbilst noteikumiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu atbilstību veselības pārbaudes izturēšanas pamatprasībām, kā izklāstīts Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Šo medicīnas izziņu var izdot personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, vai aviācijas medicīnas centri. 8.c panta 5. punkts || B.5.8c.5. || A || Gaisa satiksmes vadības dispečeram izdotajā apliecībā un medicīnas izziņā norāda piešķirtās tiesības un apliecības/izziņas darbības jomu. 8.c panta 6. punkts || B.5.8c.6. || A || Gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību organizāciju, personu, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centru spējas pildīt pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām izdot apliecības un medicīnas izziņas, atzīst, izsniedzot sertifikātu. 8.c panta 7. punkts || B.5.8c.7. || A || Sertifikātu izsniedz apmācības organizācijām, personām, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centriem, kas ir apliecinājuši, ka tie atbilst noteikumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, kā noteikts Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Sertifikātā norāda ar sertifikātu piešķirtās tiesības. 8.c panta 8. punkts || B.5.8c.8. || A || Personām, kas ir atbildīgas par gaisa satiksmes vadības dispečeru praktisko apmācību vai prasmju izvērtēšanu, ir vajadzīgs sertifikāts. Sertifikātu izsniedz, ja attiecīgā persona ir pierādījusi, ka atbilst noteikumiem, kas nodrošina atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, kuras noteiktas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Sertifikātā norāda ar sertifikātu piešķirtās tiesības. 8.c panta 9. punkts || B.5.8c.9. || A || Kompleksie trenažieri atbilst attiecīgajām pamatprasībām, kuras noteiktas Vb pielikumā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. 8.c panta 10. punkts || B.5.8c.10. || A/B[3] || Piemēro īstenošanas noteikumus, kuri minēti 10. pantā Regulā (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009, un kuri uzskaitīti ES–Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma IV pielikumā. Vb pielikuma 1. punkts || B.5.Vb.1. || A || a) Visu gaisa kuģu ekspluatācija, izņemot tos, kuri veic Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, visos lidojuma posmos un lidlauka kustības zonā notiek saskaņā ar kopīgiem vispārējiem darbības noteikumiem un spēkā esošajām procedūrām, kas noteiktas konkrētās gaisa telpas izmantošanai. b) Visi gaisa kuģi, izņemot tos, kuri veic Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir aprīkoti ar vajadzīgajiem komponentiem, un tos atbilstīgi ekspluatē. Komponenti, ko izmanto ATM/ANS sistēmās, atbilst arī prasībām, kas noteiktas Vb pielikuma 3. punktā Regulā (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Vb pielikuma 2. punkts || B.5.Vb.2. || A || Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 2. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Vb pielikuma 3. punkts || B.5.Vb.3. || A || Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 3. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Vb pielikuma 4. punkts || B.5. Vb.4. || A/B[4] || Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 4. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. Vb pielikuma 5. punkts || B.5.Vb.5. || A || Piemēro pamatprasības, kuras noteiktas Vb pielikuma 5. punktā Regulai (EK) Nr. 216/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1108/2009. C DAĻA: Vide C.1:
Direktīva 2002/30/EK par
noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu
ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas
saistīti ar troksni Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Panta Nr. Puses nodrošina, ka ir kompetentas iestādes, kas atbild par jautājumiem saistībā ar tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu lidostās, kas saistīti ar troksni. || C.1.3.1. || 3. pants Puses paredz līdzsvarotu pieeju trokšņu problēmu risināšanā savas teritorijas lidostās. Tās par trokšņu kontroles pasākumu var uzskatīt arī ekonomiskos stimulus. || C.1.4.1. || 4. pants Apsverot ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu, kompetentās iestādes ņem vērā iespējamās dažādo pieejamo pasākumu izmaksas un priekšrocības, kā arī konkrētai lidostai raksturīgās pazīmes. || C.1.4.2. || Pasākumi vai to komplekss, kas veikts, ir tikai tiktāl ierobežojoši, ciktāl ir nepieciešams, lai sasniegtu konkrētai lidostai noteikto vides aizsardzības mērķi. Tie nav diskriminējoši, pamatojoties uz gaisa pārvadātāja vai lidaparātu ražotāja valstspiederību vai identitāti. || C.1.4.3. || Uz darbību balstīti ekspluatācijas ierobežojumi ir noteikti, par pamatu ņemot lidaparātu radīto troksni, kā noteikts sertifikācijas procedūrā, kas īstenota saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma 1. sējumā minēto. || C.1.4.4. || Izskatot lēmumu par ekspluatācijas ierobežojumiem, cik vien lietderīgi un iespējami, ņem vērā Direktīvas 2002/30/EK II pielikuma 1.–3. punktā minēto informāciju par attiecīgajiem ekspluatācijas ierobežojumiem un lidostas pazīmēm. || C.1.5.1. || 5. pants + II pielikums (1.–3. punkts) Noteikumus attiecībā uz ekspluatācijas ierobežojumu novērtējumu nepiemēro: a) ekspluatācijas ierobežojumiem, kuri jau ir noteikti šā standarta stāšanās spēkā dienā un kuri ir apstiprināti ar Apvienotās komitejas lēmumu, kā noteikts ES-Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma II pielikuma 5. punktā; b) maznozīmīgām tehniskām izmaiņām attiecībā uz daļējiem ekspluatācijas ierobežojumiem, kuri būtiski neietekmē aviosabiedrību uzņēmēju izmaksas jebkurā attiecīgajā lidostā un kuri ir ieviesti pēc šā standarta spēkā stāšanās dienas, kā minēts iepriekš. || C.1.7.1. || 7. pants Atsevišķos gadījumos puses lidostās, kas izvietotas to teritorijā, var atļaut tādus atsevišķus lidojumus ar lidaparātiem, ko nevarētu veikt, balstoties uz pārējiem Direktīvas 2002/30/EK noteikumiem; šie gadījumi var attiekties uz: a) tiem lidaparātiem, kuru individuālajiem pārvadājumiem ir tāds ārkārtējs raksturs, ka nebūtu saprātīgi nepiešķirt īslaicīgu atbrīvojumu; b) lidaparātiem lidojumos, kas nedod ieņēmumus, pārveidošanas, remonta vai ekspluatācijas nolūkā. || C.1.9.1 || 9. pants Puses nodrošina, lai attiecībā uz ekspluatācijas ierobežojumu piemērošanu saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem valsts tiesību aktiem tiktu noteiktas procedūras, ko apspriestu ar ieinteresētajām pusēm. || C.1.10.1. || 10. pants Puse, pieņemot lēmumu par jebkura jauna ekspluatācijas ierobežojuma ieviešanu kādā lidostā, kas atrodas tās teritorijā, par to nekavējoties informē otru pusi. || C.1.11.1 || 11. pants Puses nodrošina tiesības — saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūrām — lēmumus par ekspluatācijas ierobežojumiem pārsūdzēt apelācijas iestādē, kas nav iestāde, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu. || C.1.12.1. || 12. pants Standartā C.1.5.1 minētā informācija. || || II pielikums (1.–3. punkts) C.2:
Direktīva 2006/93/EK par
to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas
Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma
otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas
II daļa Standarts || Standarts Nr. || Panta Nr. Piemērojamība a. Lidmašīnas, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 34 000 kg vai vairāk; vai b. lidmašīnas, kuru sertificētā ietilpība ir vairāk nekā 19 pasažieru vietas. || C.2.1.1. || 1. pants Civilajām zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām jāatbilst standartiem, kas noteikti Konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma 3. nodaļas II daļā. || C.2.2.2. || 2. pants Turpmāk norādītajos gadījumos var piešķirt atbrīvojumu no prasībām, kas noteiktas attiecībā uz civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu ekspluatāciju, ievērojot Konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma 3. nodaļas II daļā noteiktos standartus: a) lidmašīnām, kam ir vēsturiska vērtība; b) lidmašīnām, kuras pagaidu kārtā izmanto tādām ārkārtēja rakstura darbībām, ka būtu nepamatoti nepiešķirt atbrīvojumu uz laiku; un c) lidmašīnām, kas pagaidu kārtā veic bezpeļņas lidojumus, kas saistīti ar pārbūvi, remontu vai apkopi. || C.2.3.1. || 3. pants Puse pārējo pušu kompetentajām iestādēm dara zināmus atbrīvojumus, ko tā piešķīrusi attiecībā uz lidmašīnām, kam ir vēsturiska vērtība. Katra puse atzīst citas puses piešķirtos atbrīvojumus attiecībā uz tajā reģistrētajām lidmašīnām. || C.2.3.2. || 3. pants Puses nosaka pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, ko piemēro to valsts noteikumu pārkāpumu gadījumā, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2006/93/EK, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu noteikumu īstenošanu. Paredzētajiem pasākumiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. || C.2.5.1. || 5. pants D DAĻA: Gaisa pārvadātāju
atbildība D.1:
Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju
atbildību nelaimes gadījumos ar
grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 889/2002 Panta Nr. || Standarts Nr. || Standarts 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 2. panta 1. punkta c)–g) apakšpunkts || D.1.2.1. || 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajās regulatīvajās prasībās un standartos, kas attiecas uz gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos. 3. pants || D.1.3.1. || Puses piemēro 1999. gada Monreālas Konvenciju, tostarp attiecībā uz iekšzemes lidojumiem. 5. pants || D.1.5.1. || Puses nodrošina, ka gaisa pārvadātāji fiziskām personām, kuras ir tiesīgas uz kompensāciju, veic tādus avansa maksājumus, kas var būt vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiska rakstura vajadzības, proporcionāli pārciestās nelaimes smagumam. 6. pants || D.1.6.1. || Puses nodrošina, lai visās pārdošanas vietās visi gaisa pārvadātāji piedāvātu pasažieriem kopsavilkumu par galvenajiem noteikumiem, kas reglamentē atbildību par pasažieriem un viņu bagāžu. E DAĻA: Patērētāju
tiesības E.1:
Direktīva 90/314/EEK par
kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un
kompleksām ekskursijām Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Panta Nr. Tuvināt pušu normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz kompleksajiem pakalpojumiem, ko pārdod vai piedāvā tirdzniecībā pušu teritorijā. || E.1.1.1. || 1. pants Direktīvas 90/314/EEK 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas kompleksajiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām, tā, kā tās attiecīgā gadījumā ir piemērojamas. Šajā pielikumā piemēro šādu „komplekso pakalpojumu” definīciju: „komplekss pakalpojums” nozīmē iepriekš sagatavotu vismaz divu še turpmāk uzskaitītu pakalpojumu apvienojumu, kas pārdots vai piedāvāts tirdzniecībā par kopīgu cenu: a) transports, b) izmitināšana, c) citi tūrisma pakalpojumi, kas nav palīgpakalpojumi attiecībā uz transportu vai izmitināšanu un aizņem proporcionāli ievērojamu daļu kompleksajā pakalpojumā. Atsevišķu rēķinu izrakstīšana dažādām viena un tā paša kompleksā pakalpojuma daļām neatbrīvo organizatoru vai pārstāvi no šā pielikuma uzliktajām saistībām. || E.1.2.1. || 2. pants Organizatoram un pārstāvim jāsniedz izsmeļoša un precīza informācija. Ja patērētājam ir darīta pieejama brošūra, tai salasāmā, saprotamā un precīzā veidā jānorāda gan cena, gan pietiekama informācija par a) ceļamērķi un izmantotiem transporta līdzekļiem, raksturojumu un kategorijām, b) naktsmītņu veidu, to atrašanās vietu, kategoriju vai komforta pakāpi un to galvenajām iezīmēm, to apstiprinājumu un tūrisma klasifikāciju, c) maltīšu grafiku, d) maršrutu, e) vispārīgām ziņām par pasu un vīzu režīmu un nepieciešamajām medicīniskajām formalitātēm saistībā ar braucienu un uzturēšanos, f) pārskaitāmo naudas summu vai cenas procentuālu daļu, kā arī grafiku atlikuma nomaksāšanai, g) to, vai pakalpojumu kompleksa īstenošanai nepieciešams, lai būtu ievērots cilvēku skaita minimums, un ja tā, tad termiņu, kurā informē patērētāju atcelšanas gadījumā. Ziņas, ko sniedz, ir saistošas, ja vien: - izmaiņas šādās ziņās nav bijušas skaidri paziņotas patērētājam pirms līguma noslēgšanas, un šajā gadījumā tas nepārprotami norādīts brošūrā, - izmaiņas nav izdarītas vēlāk pēc vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm. || E.1.3.1. || 3. pants Organizators un/vai pārstāvis pirms līguma slēgšanas rakstiski vai kādā citā atbilstīgā veidā sniedz patērētājam vispārīgas ziņas par pasu un vīzu režīmu, kas tiek piemērots, un it sevišķi par laiku, kādā tās iegūstamas, kā arī par nepieciešamajām medicīniskajām formalitātēm saistībā ar braucienu un uzturēšanos; Organizators un/vai pārstāvis laikus pirms ekskursijas sākšanas rakstiski vai kādā citā atbilstīgā veidā sniedz patērētājam arī šādu informāciju: i) apstāšanās un pārsēšanās laiki un vietas, kā arī ziņas par ceļotāja ieņemamo vietu, piemēram, kajīti vai koju uz kuģa, kupeju vilcienā; ii) organizatora un/vai pārstāvja vietējā pārstāvja nosaukums, adrese un tālruņa numurs, vai, ja tāda nav, adrese un tālruņa numurs vietējai aģentūrai, kur pēc palīdzības varētu griezties grūtībās nonācis patērētājs. Ja nepastāv šādi pārstāvji vai aģentūras, patērētājam jebkurā gadījumā jādara pieejams tālruņa numurs, pa kuru zvanīt ārkārtas gadījumos, vai jebkāda cita informācija, kas viņam ļautu sazināties ar organizatoru un/vai pārstāvi; iii) ja ārzemēs ceļo vai uzturas nepilngadīgie, informācija, kas ļauj tiešā veidā kontaktēties ar bērnu vai ar atbildīgo personu bērna uzturēšanās vietā; atkarībā no konkrētā kompleksā pakalpojuma līgums satur vismaz tos elementus, kas uzskaitīti turpmāk tekstā, ja vien tas konkrētā pakalpojuma gadījumā ir aktuāli; a) ceļamērķis (mērķi) un, ja paredzēta uzturēšanās, attiecīgie laika posmi ar datumiem; b) izmantojamie transporta līdzekļi, to raksturojums un kategorijas, izbraukšanas un atgriešanās datumi, laiki un vietas; c) ja kompleksais pakalpojums ietver izmitināšanu, tās atrašanās vieta, tūrisma kategorija vai komforta pakāpe, galvenās iezīmes, atbilstība attiecīgās uzņēmējas valsts noteikumiem un maltīšu grafiks; d) ja pakalpojumu kompleksa īstenošanai ir vajadzīgs cilvēku skaita minimums, termiņš, kurā informē patērētāju atcelšanas gadījumā; e) maršruts; f) apmeklējumi, ekskursijas vai citi pakalpojumi, kas ietverti līgtā kompleksā pakalpojuma kopējā cenā; g) organizatora, pārstāvja un, attiecīgā gadījumā, apdrošinātāja nosaukums un adrese; h) kompleksā pakalpojuma cena, norāde uz iespējamu cenu pārskatīšanu standartā E.1.4.2 minētajā kārtībā un norāde uz jebkādām nodevām, nodokļiem vai maksājumiem, ko iekasē noteiktiem pakalpojumiem (ostu un lidostu nodokļi, tūrisma nodokļi), ja šādas izmaksas nav ietvertas kompleksajā pakalpojumā; i) maksājumu grafiks un apmaksas veids; j) īpašas prasības, ko patērētājs darījis zināmu organizatoram vai pārstāvim, veicot rezervēšanu, un ko abi akceptējuši; k) termiņi, kuros patērētājs var iesniegt sūdzības attiecībā uz līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Visi līguma noteikumi ir jāizklāsta rakstiski vai citā patērētājam saprotamā un pieejamā veidā, un tie jādara viņam zināmi pirms līguma noslēgšanas; patērētājam izsniedz arī šo noteikumu eksemplāru. || E.1.4.1. || 4. panta 1. punkts, 4. panta 2. punkts Cenas nedrīkst mainīt, ja vien līgums nepārprotami neparedz šādu cenas paaugstināšanas vai pazemināšanas iespēju un precīzi nenosaka, kā jāaprēķina pārskatītā cena, un ļaujot mainīt vienīgi: - transporta izmaksas, ieskaitot degvielas izmaksas, - nodevas, nodokļus vai maksājumus, ko iekasē par noteiktiem pakalpojumiem, kā lidostu un ostu nodokļi, - konkrētajam kompleksajam pakalpojumam piemērotos valūtas kursus, - uzturēšanās viesnīcā izmaksas. Konkrētu laikposmu, ko nosaka ar attiecīgajiem puses tiesību aktiem, līdz nolīgtajam izbraukšanas datumam līgumā noteikto cenu paaugstināt nedrīkst, ja vien patērētājs ir samaksājis pilnu kompleksā pakalpojuma cenu. || E.1.4.2. || 4. panta 4. punkts Ja pirms izbraukšanas tiek grozīts kāds no būtiskiem līguma noteikumiem, patērētājam ir tiesības: - atteikties no līguma bez soda naudas noteikšanas, - vai arī akceptēt līguma papildinājumu, kas nosaka veicamos grozījumus un to ietekmi uz cenu. || E.1.4.3. || 4. panta 5. punkts Ja kompleksais pakalpojums tiek atcelts pirms līgtā izbraukšanas datuma tādu iemeslu dēļ, kas nav patērētāja vaina, patērētājam ir tiesības: a) vai nu saņemt vietā tādas pašas vai augstākas kvalitātes komplekso pakalpojumu, ja organizators un/vai pārstāvis spēj viņam piedāvāt šādu aizvietojumu. Ja piedāvātā kompleksā pakalpojuma kvalitāte ir zemāka, organizators patērētājam atlīdzina cenas starpību; b) vai arī cik iespējams drīz saņemt atpakaļ visu naudas summu, ko viņš samaksājis atbilstīgi līgumam. Šādā gadījumā viņam ir tiesības, ja vajadzīgs, saņemt kompensāciju vai nu no organizatora, vai pārstāvja, kā pieprasa konkrētās puses tiesību akti, par līguma neizpildi, izņemot gadījumus, kad i) atcelšana notikusi sakarā ar to, ka cilvēku skaits, kas reģistrējušies kompleksajam pakalpojumam, ir mazāks par nepieciešamo minimumu un patērētājs kompleksa aprakstā norādītajā termiņā ticis rakstveidā informēts par atcelšanu, vai ii) atcelšana, izņemot rezervēšanas iespēju pārsniegumu, ir saistīta ar force majeure gadījumu, proti, neparastiem un neparedzamiem apstākļiem, kas nav tās līgumslēdzējas puses varā, kas uz tiem atsaucas, un no kuru sekām nebūtu iespējams izvairīties, arī ievērojot visu nepieciešamo piesardzību. || E.1.4.4. || 4. panta 6. punkts Ja pēc ceļojuma sākšanas netiek izpildīta nozīmīga daļa nolīgto pakalpojumu vai ja organizators saprot, ka viņš nespēs turpināt nozīmīgu daļu no paredzētajiem pakalpojumiem, patērētājam ir tiesības uz: piemērotiem alternatīviem pasākumiem pakalpojumu kompleksa turpināšanai, neradot patērētājam papildu izmaksas, un attiecīgu kompensāciju par starpību starp piedāvātajiem pakalpojumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. Ja nav iespējams veikt šādus pasākumus vai ja patērētājs tos dibinātu iemeslu dēļ neakceptē, organizators attiecīgā gadījumā sniedz patērētājam bez papildu maksas līdzvērtīgu transportu atpakaļ uz izbraukšanas vietu vai citu atgriešanās punktu, kam patērētājs piekritis, un attiecīgi sniedz patērētājam kompensāciju. || E.1.4.5. || 4. panta 7. punkts Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka organizatora un/vai pārstāvja līgumslēdzēja puse ir atbildīga pret patērētāju par saistību, kuras izriet no līguma, pienācīgu izpildi neatkarīgi no tā, vai šīs saistības ir jāpilda šim organizatoram un/vai pārstāvim vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, neierobežojot organizatora un/vai pārstāvja tiesības vērst savus prasījumus pret pārējiem pakalpojumu sniedzējiem. || E.1.5.1. || 5. panta 1. punkts Līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā patērētājam ir tiesības uz kompensāciju, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti atsevišķi Direktīvā 90/314/EEK izklāstītie nosacījumi. Organizatora un/vai pārstāvja līgumslēdzējai pusei ir pienākums sniegt tūlītēju palīdzību grūtībās nokļuvušam patērētājam pat tad, ja organizators vai pārstāvis nav atbildīgs par zaudējumiem tāpēc, ka šajās neizpildēs ir vainojama kāda trešā persona, kas nav saistīta ar nolīgto pakalpojumu noteikumiem, un šāda neizpilde ir neparedzama vai nenovēršana, vai arī tāpēc, ka šādas neizpildes pamatā ir force majeure, kā tas definēts standartā E.1.4.4, vai notikums, ko organizators un/vai pārstāvis vai pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt vai novērst, arī ievērojot visu nepieciešamo piesardzību. || E.1.5.2. || 5. panta 2. punkts–5. panta 4. punkts Sūdzību gadījumos organizatoram un/vai pārstāvim jācenšas tūlīt rast atbilstīgus risinājumus. || E.1.6.1. || 6. pants E.3:
Regula (EK) Nr. 261/2004, ar
ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem
sakarā ar iekāpšanas atteikumu un
lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Panta Nr. Nosaka pasažieru tiesību minimumu gadījumos, kad: a) pasažieriem pret to gribu atsaka iekāpšanu gaisa kuģī; b) lidojums ir atcelts; c) lidojums kavējas. || E.3.1.1. || 1. pants Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz kopīgu noteikumu ieviešanu par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, tā, kā tās attiecīgā gadījumā ir piemērojamas. || E.3.2.1. || 2. pants Šīs regulatīvās prasības un standartus piemēro ar noteikumu, ka: a) pasažieriem ir apstiprināta rezervācija uz konkrēto lidojumu un viņi, izņemot Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. pantā minēto atcelšanu, ierodas uz reģistrāciju: - kā paredzēts un laikā, ko iepriekš norādījis gaisa pārvadātājs, ceļojuma rīkotājs vai pilnvarots ceļojuma aģents, un ja ir pierādīts, ka pasažieris par to ir informēts; vai, ja laiks nav norādīts, - ne vēlāk kā tik ilgu noteiktu laiku pirms norādītā izlidošanas laika, ko nosaka attiecīgajos puses tiesību aktos; vai b) gaisa pārvadātājs vai ceļojuma rīkotājs pasažierus tā lidojuma vietā, uz kuru tie bija rezervējuši biļetes, ir pārcēlis uz citu lidojumu, neatkarīgi no iemesla. Šīs regulatīvās prasības un standarti neattiecas uz pasažieriem, kas ceļo bez maksas vai par samazinātu biļešu cenu, kas sabiedrībai nav tieši vai netieši pieejama. Tomēr tā attiecas uz pasažieriem, kuru biļetes ir izsniegtas saskaņā ar gaisa pārvadātāja vai ceļojuma rīkotāja noteiktu biežu lidojumu programmu vai citu komerciālu programmu. || E.3.3.1. || 3. panta 2.–3. punkts Ja gaisa pārvadātājs kādu iemeslu dēļ plāno atteikt iekāpšanu uz kādu reisu, tas vispirms aicina brīvprātīgos atkāpties no rezervētajām biļetēm un saņemt atlīdzinājumu saskaņā ar nosacījumiem, par ko vienojas attiecīgais pasažieris un apkalpojošais gaisa pārvadātājs. Brīvprātīgajiem sniedz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 8. pantu. Šo palīdzību sniedz papildus šajā standartā minētajam atlīdzinājumam. || E.3.4.1. || 4. panta 1. punkts Ja piesakās nepietiekams skaits brīvprātīgo, lai atlikušie pasažieri ar rezervētajām biļetēm varētu iekāpt attiecīgajā reisā, apkalpojošais gaisa pārvadātājs var pasažieriem pret to gribu atteikt iekāpšanu. || E.3.4.2. || 4. panta 2. punkts Ja pasažieriem atsaka iekāpšanu pret to gribu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs nekavējoties izmaksā tiem kompensāciju (pasažieriem jāpiedāvā iespēja izvēlēties vai nu biļetes cenas atlīdzinājumu un — attiecīgā gadījumā — arī atpakaļceļa lidojumam; vai arī mainīt maršrutu, izmantojot pielīdzināmu apstākļu pārvadājumus, līdz to galamērķim pēc iespējas agrāk; vai arī mainīt maršrutu, izmantojot pielīdzināmu apstākļu pārvadājumus, līdz to galamērķim vēlākā dienā atbilstīgi pasažiera vēlmēm, ja vien pieejamas brīvas vietas; ēdināšana un atspirdzinājumi; iespēja veikt divus telefona zvanus, nosūtīt divas faksa ziņas/elektroniskās vēstules; attiecīgā gadījumā izmitināšana viesnīcā un transports no lidostas uz izmitināšanas vietu) saskaņā ar attiecīgajiem puses tiesību aktiem. || E.3.4.3. || 4. panta 3. punkts Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem: a) apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā atbalstu (t. i., i) iespēju izvēlēties vai nu biļetes cenas atlīdzinājumu un — attiecīgā gadījumā — arī atpakaļceļa lidojumam; vai arī mainīt maršrutu, izmantojot pielīdzināmu apstākļu pārvadājumus, līdz to galamērķim pēc iespējas agrāk; vai arī mainīt maršrutu, izmantojot pielīdzināmu apstākļu pārvadājumus, līdz to galamērķim vēlākā dienā atbilstīgi pasažiera vēlmēm, ja vien pieejamas brīvas vietas; un ii) maršruta maiņas gadījumā — maltītes un atspirdzinājumus, kā arī iespēju veikt divus telefona zvanus, nosūtīt divas faksa ziņas vai elektroniskās vēstules, kā arī — attiecīgā gadījumā — izmitināšanu viesnīcā un transportu no lidostas uz izmitināšanas vietu); un b) ir tiesības no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt kompensāciju, izņemot gadījumus, kad pasažieri ir informēti par atcelšanu iepriekš, vēl pirms paredzētā izlidošanas laika (pirms tik ilga konkrēta laika, kas jānosaka attiecīgajos puses tiesību aktos), vai pasažieri ir informēti vēlāk un tiem ir piedāvāta tāda maršruta maiņa, ar kuru viņiem ir iespējams izlidot un sasniegt savu galamērķi konkrētā laika posmā (kas ir tuvu plānotajam izlidošanas un ierašanās galamērķī laikam), kas jānosaka attiecīgajos puses tiesību aktos. || E.3.5.1. || 5. panta 1. punkts Informējot pasažierus par lidojuma atcelšanu, sniedz paskaidrojumu par iespējamo alternatīvo transportu. || E.3.5.2. || 5. panta 2. punkts Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi. || E.3.5.3. || 5. panta 3. punkts Pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, vai un kad pasažieris ir informēts par lidojuma atcelšanu, ir apkalpojošajam gaisa pārvadātājam. || E.3.5.4. || 5. panta 4. punkts Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs atbilstīgi paredzētajam izlidošanas laikam paredz lidojuma kavēšanos par divām stundām vai ilgāk, apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāsniedz pasažieriem atbalsts (ēdināšana un atspirdzinājumi, kā arī iespēja veikt divus telefona zvanus vai nosūtīt divas faksa ziņas vai elektroniskas vēstules); ja kavēšanās ir vismaz piecas stundas, pasažieris var izvēlēties gaidīt sākotnēji plānoto lidojumu vai saņemt biļetes pilnas cenas atlīdzinājumu un — attiecīgā gadījumā — atpakaļceļa lidojumam, kā arī papildu palīdzību, kas izpaužas kā izmitināšana viesnīcā, gadījumā, ja ir nepieciešams pārnakšņot vienu vai vairākas naktis, un transportu no lidostas līdz izmitināšanas vietai. || E.3.6.1. || 6. pants Ja jānodrošina kompensācija, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā: a) NIS 1250 jeb EUR 250 par visiem lidojumiem 2000 kilometru vai mazākā attālumā; b) NIS 2000 jeb EUR 400 par lidojumiem 2000 līdz 4500 kilometru attālumā; c) NIS 3000 jeb EUR 600 par visiem lidojumiem, uz ko neattiecas a) vai b) apakšpunkts. Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika. Ja pasažieriem piedāvā mainīt maršrutu līdz to galamērķim, izmantojot citu lidojumu, kura ielidošanas laiks nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku par konkrētu neilgu laiku, kas jānosaka attiecīgajos puses tiesību aktos, apkalpojošais gaisa pārvadātājs paredzēto kompensāciju var samazināt par 50 %. Kompensāciju izmaksā skaidrā naudā, izmantojot elektronisku bankas pārskaitījumu, bankas pārveduma rīkojumu vai bankas čekus, vai, saņemot pasažiera parakstītu piekrišanu, ceļojumu kuponus un/vai citus pakalpojumus. || E.3.7.1. || 7. pants Ja pilsētā vai reģionā ir vairākas lidostas un apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā pasažierim lidojumu uz citu lidostu, nevis to, uz kuru pasažieris bija rezervējis biļeti, minētais gaisa pārvadātājs sedz izmaksas, kas rodas, pasažierim pārvietojoties no šīs alternatīvās lidostas uz lidostu, uz kuru bija rezervēta biļete, vai uz citu tuvumā esošu vietu, par ko vienojas ar pasažieri. || E.3.8.1. || 8. panta 3. punkts Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs izvieto pasažieri augstākas klases vietā, nekā to paredz pasažiera iegādātā biļete, pārvadātājs nedrīkst prasīt pasažierim piemaksāt par paaugstinātu komfortu. || E.3.10.1. || 10. panta 1. punkts Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs izvieto pasažieri zemākas klases vietā, nekā to paredz pasažiera iegādātā biļete, pārvadātājs pasažierim nodrošina atlīdzinājumu saskaņā ar attiecīgajiem puses tiesību aktiem. || E.3.10.2. || 10. panta 2. punkts Apkalpojošie gaisa pārvadātāji vispirms pārvadā personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personas vai sertificētus dienesta suņus, kas tās pavada, kā arī nepavadītus bērnus. || E.3.11.1. || 11. panta 1. punkts Iekāpšanas atteikuma, lidojuma atcelšanas vai kavēšanās gadījumos personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām, kas tās pavada, kā arī nepavadītiem bērniem ir tiesības iespējami drīz saņemt aprūpi. Nodrošinot aprūpi, apkalpojošais gaisa pārvadātājs īpašu uzmanību pievērš personu ar ierobežotām pārvietošanās iespējām un to pavadītāju vajadzībām, kā arī to bērnu vajadzībām, kas ceļo bez pavadības. || E.3.11.2. || 11. panta 2. punkts, 9. panta 3. punkts Regulā (EK) Nr. 261/2004 izklāstīto standartu piemērošana neierobežo pasažieru tiesības saņemt turpmāku kompensāciju. Kompensāciju, kas piešķirta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, var atskaitīt no šādas kompensācijas. Neskarot valsts tiesību būtiskus principus un noteikumus, iepriekš izklāstītais neattiecas uz pasažieriem, kas ir brīvprātīgi atteikušies no rezervācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 4. panta 1. punktu. || E.3.12.1. || 12. pants Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs izmaksā kompensāciju vai pilda citas saistības, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 261/2004, regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo pārvadātāja tiesības prasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām pusēm, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Regula (EK) Nr. 261/2004 nekādā ziņā neierobežo apkalpojošā gaisa pārvadātāja tiesības prasīt atlīdzinājumu no ceļojuma rīkotāja vai citas personas, ar kuru minētajam pārvadātājam ir līgums. Tāpat regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo ceļojumu rīkotāja vai trešās personas, kas nav pasažieris un ar kuru gaisa pārvadātājam ir līgums, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju no gaisa pārvadātāja saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. || E.3.13.1. || 13. pants Apkalpojošais gaisa pārvadātājs nodrošina, ka pie reģistrācijas pasažieriem vizuāli uztveramā veidā izvietots skaidri salasāms paziņojums ar šādu tekstu (vai līdzīgu saturu): „Ja Jums ir atteikta iekāpšana vai Jūsu lidojums ir atcelts vai kavējas, lūdziet pie reģistrācijas vai iekāpšanas letes paziņojumu par Jūsu tiesībām, jo īpaši attiecībā uz kompensāciju un atbalstu”. || E.3.14.1. || 14. panta 1. punkts Apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kas atsaka iekāpšanu vai atceļ lidojumu, katram skartajam pasažierim izsniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti noteikumi par kompensāciju un atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004. Apkalpojošais gaisa pārvadātājs līdzvērtīgu paziņojumu sniedz arī visiem pasažieriem, kuru lidojums ievērojami kavējas. || E.3.14.2. || 14. panta 2. punkts Šajā regulā noteiktās saistības attiecībā uz pasažieriem nedrīkst ierobežot vai atcelt, jo īpaši paredzot atkāpi vai ierobežojošu noteikumu pārvadājumu līgumā. Ja tomēr šāda atkāpe vai ierobežojoša norma attiecībā uz pasažieri tiek piemērota vai ja pasažieris nav pareizi informēts par savām tiesībām un tādēļ ir piekritis saņemt kompensāciju, kas ir mazāka par Regulā (EK) Nr. 261/2004 paredzēto, pasažierim ir tiesības sākt attiecīgu procesu kompetentā tiesā, lai saņemtu papildu kompensāciju. || E.3.15.1. || 15. pants Puses nodrošina, ka tiek izpildītas šīs regulatīvās prasības un standarti, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 261/2004. Izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kuros var ietilpt izpildes nodrošināšanas pasākumi, kuru pamatā ir tiesas nolēmumi civiltiesību jomā, jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. || E.3.16.1. || 16. pants E.4:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK)
Nr. 1107/2006 par
invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās
spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Panta Nr. Izveido noteikumus invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām aizsardzībai un palīdzības nodrošināšanai, ja tās ceļo, izmantojot gaisa transportu, lai aizsargātu šīs personas pret diskrimināciju un nodrošinātu, ka tās saņem palīdzību. || E.4.1.1. || 1. panta 1. punkts Regulas (EK) Nr. 1107/2006 2. pantā noteiktās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, tā, kā tās attiecīgā gadījumā ir piemērojamas. || E.4.2.1. || 2. pants Gaisa pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojuma rīkotājs, kā iemeslu minot personas invaliditāti, neatsakās pieņemt rezervāciju lidojumam vai nodrošināt invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām iekāpšanu gaisa kuģī, ja šādai personai ir derīga biļete un rezervācija. || E.4.3.1. || 3. pants Pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojuma rīkotājs var atteikties apstiprināt rezervāciju vai iekāpšanu invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, par iemeslu minot invaliditāti, a) lai ievērotu piemērojamās drošības prasības, ko nosaka starptautiskie vai valsts tiesību akti, vai lai ievērotu drošības prasības, ko nosaka iestāde, kura izdeva gaisa kuģu ekspluatanta apliecību attiecīgajam gaisa pārvadātājam; b) ja gaisa kuģa vai tā durvju izmēra dēļ invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām iekāpšana vai pārvadāšana ir fiziski neiespējama. Atsakoties pieņemt rezervāciju a) vai b) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojumu rīkotājs pēc iespējas cenšas, lai attiecīgajai personai piedāvātu pieņemamu alternatīvu. Invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurai ir bijusi liegta iekāpšana gaisa kuģī invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, un personai, kas pavada šo personu, piedāvā tiesības saņemt atlīdzību vai mainīt maršrutu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 261/2004 8. pantā. Tiesības izvēlēties lidojumu atpakaļ vai maršruta maiņu ir atkarīgas no tā, vai izpildītas visas drošības prasības. || E.4.4.1. || 4. panta 1. punkts Lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām drošības prasībām, kas noteiktas starptautiskajos vai valsts tiesību aktos, vai lai nodrošinātu atbilstību drošības prasībām, ko noteikusi iestāde, kas attiecīgajam gaisa pārvadātājam ir izdevusi gaisa kuģa ekspluatanta apliecību, — gaisa pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojumu rīkotājs var prasīt, lai invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada kāda persona, kura spēj sniegt šim invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām nepieciešamo palīdzību. || E.4.4.2. || 4. panta 2. punkts Gaisa pārvadātājiem vai to aģentiem ir jānodrošina pasažieriem ar invaliditāti informācija par drošības noteikumiem, kurus tie piemēro, pārvadājot invalīdus vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī noteikumus, kas ierobežo šādu personu vai viņu pārvietošanās palīglīdzekļu pārvadāšanu gaisa kuģī tā izmēru dēļ. Ceļojuma rīkotājs dara pieejamus minētos drošības noteikumus un ierobežojumus lidojumiem, kas ietilpst kompleksos ceļojumos, kompleksās brīvdienās un kompleksās ekskursijās, kuras tas organizē, pārdod vai piedāvā. || E.4.4.3. || 4. panta 3. punkts Ja gaisa pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojuma rīkotājs izdara izņēmumu atbilstīgi standartam E.4.4.1 vai E.4.4.2, tas nekavējoties informē invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem. Gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojuma rīkotājs invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām dara šos iemeslus zināmus rakstveidā pēc pieprasījuma, uz kuru tam jāatbild pēc iespējas drīz, tik ilgā laikā, kas jānosaka attiecīgajos puses tiesību aktos, ņemot vērā personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām intereses. || E.4.4.4. || 4. panta 4. punkts Lidostas vadības dienests, ņemot vērā vietējos apstākļus, lidostas robežās vai lidostas vadības dienesta tieši kontrolētā vietā gan lidostas ēku iekšpusē, gan ārpusē norāda ielidošanas un izlidošanas vietas, kur invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var bez grūtībām paziņot par ierašanos lidostā un lūgt palīdzību. Šīs ielidošanas un izlidošanas vietas ir norādītas ar skaidriem apzīmējumiem un saprotamā veidā sniedz pamatinformāciju par lidostu. || E.4.5.1. || 5. panta 1.–2. punkts Gaisa pārvadātāji, to aģenti un ceļojuma rīkotāji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ikvienā tirdzniecības vietā, arī tajās, kas nodrošina pārdošanu pa telefonu un pārdošanu internetā, to pušu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums, varētu saņemt paziņojumus, ka invalīdiem vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir nepieciešama palīdzība. || E.4.6.1. || 6. panta 1. punkts Kad gaisa pārvadātājs, tā aģents vai ceļojuma rīkotājs saņem iepriekšēju paziņojumu, ka ir nepieciešama palīdzība, tas pirms paziņotā izlidošanas laika attiecīgo informāciju nosūta: a) izlidošanas, ielidošanas un tranzīta lidostu vadības dienestam un b) lidojumu veicošajam gaisa pārvadātājam, ja rezervēšana nav pieteikta šim pārvadātājam un ja, saņemot paziņojumu, ir zināms lidojumu veicošais gaisa pārvadātājs; ja attiecīgais pārvadātājs nav zināms, informācija tiek nosūtīta, tiklīdz tas tiek noskaidrots. Precīzu „iepriekšēja paziņojuma” definējumu un konkretizējumus nosaka pušu attiecīgie noteikumi un procedūras. || E.4.6.2. || 6. panta 2.–3. punkts Iespējami īsā laikā pēc gaisa kuģa izlidošanas lidojumu veicošais gaisa pārvadātājs informē galamērķa lidostas vadības dienestu, ja šī lidosta atrodas puses teritorijā, par to, cik ar šo gaisa kuģi lidojošiem invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir vajadzīga Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītā palīdzība, un par to, kāda veida palīdzība ir nepieciešama. || || 6. panta 4. punkts + I pants Kad invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām ierodas lidostā, lai sāktu ceļojumu ar gaisa kuģi, lidostas vadības dienests ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītās palīdzības nodrošināšanu tā, lai attiecīgā persona varētu izlidot ar gaisa kuģi, uz kuru tā ir rezervējusi vietu, ar noteikumu, ka gaisa pārvadātājs vai tā aģents, vai ceļojuma rīkotājs par attiecīgās personas īpašajām vajadzībām ir bijis informēts ar iepriekšēju paziņojumu. Šī informācija attiecas arī uz lidojumu atpakaļ, ja viens gaisa pārvadātājs ir nolīgts gan lidojumam turp, gan lidojumam atpakaļ. Precīzu „iepriekšēja paziņojuma” definējumu un konkretizējumus nosaka pušu attiecīgie noteikumi un procedūras. || E.4.7.1. || 7. panta 1. punkts Ja nepieciešama īpaši apmācīta suņa–pavadoņa palīdzība, tam nodrošina vietu ar noteikumu, ka attiecīgs paziņojums ir nosūtīts gaisa pārvadātājam, tā aģentam vai ceļojuma rīkotājam saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē suņu–pavadoņu pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja ir šādi tiesību akti. || E.4.7.2. || 7. panta 2. punkts Ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem minētais paziņojums nav sniegts, lidostas vadības dienests iespēju robežās sniedz palīdzību tā, lai attiecīgā persona varētu izlidot ar gaisa kuģi, uz kuru šai personai ir rezervācija. || E.4.7.3. || 7. panta 3. punkts Noteikumus, kas minēti standartā E.4.7.1, piemēro ar nosacījumu, ka: a) attiecīgā persona pati laikus ierodas uz pasažieru reģistrāciju; b) attiecīgā persona laikus ierodas attiecīgajā, saskaņā ar standartu E.4.5.1 noteiktajā vietā lidostas robežās. Precīzu „laikus” definējumu un specifikācijas nosaka pušu attiecīgie noteikumi un procedūras. || E.4.7.4. || 7. panta 4. punkts Ja invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām tranzītā šķērso puses lidostu vai ja gaisa pārvadātājs vai ceļojuma rīkotājs pārceļ lidojumu, uz kuru šī persona ir rezervējusi vietu, lidostas vadības dienests ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītās palīdzības nodrošināšanu tā, lai attiecīgā persona varētu izlidot ar gaisa kuģi, uz kuru tā ir rezervējusi vietu. || E.4.7.5. || 7. panta 5. punkts Invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ar gaisa kuģi ierodoties puses lidostā, lidostas vadības dienests ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītās palīdzības nodrošināšanu tā, lai attiecīgā persona varētu nokļūt standartā E.4.5.1 minētajā izlidošanas vietā. Palīdzība, kuru sniedz, cik vien iespējams atbilst katra pasažiera īpašajām vajadzībām. || E.4.7.6. || 7. panta 6.–7. punkts Lidostas vadības dienesta pienākums ir nodrošināt, lai Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītā palīdzība invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek sniegta bez papildu maksas. Vadības dienests var pats sniegt šādu palīdzību. Pildot pienākumu un vienmēr nodrošinot atbilstību standartā E.4.9.1 minētajiem kvalitātes standartiem, lidostas vadības dienests var izvēlēties slēgt līgumus par palīdzības sniegšanu ar vienu vai vairākām citām pusēm. Sadarbojoties ar lidostas izmantotājiem, ar Lidostas izmantotāju komitejas starpniecību, ja tāda ir izveidota, vadības dienests var slēgt šādu līgumu vai līgumus pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, arī gaisa pārvadātāja lūguma, un ņemot vērā attiecīgajā lidostā pieejamos pakalpojumus. Noraidot šādu lūgumu, vadības dienests rakstveidā sniedz pamatojumu. || E.4.8.1. || 8. pants Izņemot lidostas, kurās komercpārvadājumu pasažieru skaits gadā ir mazāks par 150 000, vadības dienests, sadarbojoties ar lidostas izmantotājiem, ar Lidostas izmantotāju komitejas, ja tāda ir izveidota, un ar to organizāciju starpniecību, kas pārstāv pasažierus–invalīdus un pasažierus ar ierobežotām pārvietošanās spējām, nosaka kvalitātes standartus Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītajai palīdzībai un konstatē, kādi resursi vajadzīgi, lai tos sasniegtu. Nosakot minētos standartus, pilnībā ņem vērā starptautiski atzītu politiku un rīcības kodeksus, kas attiecas uz ceļojumu atvieglošanu invalīdiem vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, īpaši ECAC Ētikas kodeksu par cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām apkalpošanu lidostās. Lidostas vadības dienests publicē savus kvalitātes standartus. Gaisa pārvadātājs un lidostas vadības dienests var vienoties, ka pasažieriem, ko attiecīgais gaisa pārvadātājs pārvadā no lidostas un uz to, vadības dienests nodrošina augstākas kvalitātes palīdzību, nekā to paredz iepriekš minētie standarti, vai papildus Regulas (EK) Nr. 1107/2006 I pielikumā norādītajai palīdzībai sniedz arī citus pakalpojumus. || E.4.9.1. || 9. pants Gaisa pārvadātājs bez papildu maksas sniedz Regulas (EK) Nr. 1107/2006 II pielikumā norādīto palīdzību invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas, izmantojot gaisa transportu, dodas ceļā, ierodas vai tranzītā šķērso lidostu, kurai piemērojama Regula (EK) Nr. 1107/2006, ar noteikumu, ka šī persona izpilda standartā E.4.7.1, E.4.7.2 un E.4.7.4 norādītos nosacījumus. || E.4.10.1. || 10. pants + II pielikums Gaisa pārvadātāji un lidostas vadības dienests: a) nodrošina, lai visi to darbinieki, arī apakšuzņēmēju darbinieki, kuri nepastarpināti sniedz palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, zinātu, kā apmierināt vajadzības, kas raksturīgas personām ar dažādu invaliditāti vai kustību traucējumiem; b) visiem lidostas darbiniekiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar ceļotājiem, nodrošina apmācību jautājumos par invalīdu vienlīdzību un invaliditātes izpratni; c) pieņemot darbā jaunus darbiniekus, nodrošina viņiem invaliditātes tēmai veltītu apmācību un vajadzības gadījumā nodrošina personālam zināšanu pilnveidošanas apmācību kursus. || E.4.11.1 || 11. pants Ja, pārvietojot lidostā vai pārvadājot gaisa kuģī, tiek bojāti vai nozaudēti ratiņkrēsli vai citi pārvietošanās palīglīdzekļi un palīdzības ierīces, pasažierim, kuram pieder šis aprīkojums, ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem. || E.4.12.1. || 12. pants Regulā (EK) Nr. 1107/2006 noteiktās saistības attiecībā uz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nedrīkst ierobežot vai atcelt. || E.4.13.1. || 13. pants Katra puse izraugās iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1107/2006 īstenošanu attiecībā uz lidojumiem no lidostām, kuras atrodas tās teritorijā, un lidojumiem uz šādām lidostām. Šī iestāde vajadzības gadījumā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas invalīdu un pasažieru, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, tiesības, ietverot atbilstību standartā E.4.9.1 minētajiem kvalitātes standartiem. Puses informē viena otru par to, kas ir izraudzītā iestāde vai iestādes. || E.4.14.1. || 14. pants Invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas uzskata, ka Regula (EK) Nr. 1107/2006 netiek ievērota, būtu šim jautājumam jāpievērš lidostas vadības dienesta vai, attiecīgā gadījumā, attiecīgā gaisa pārvadātāja uzmanība. Ja invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām nevar gūt kompensāciju šādā veidā, sūdzības par šīs regulas noteikumu iespējamu pārkāpumu var iesniegt saskaņā ar standartu E.4.14.1 norādītajai iestādei vai iestādēm. Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu invalīdus un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām par tiesībām, kas viņiem Regulā (EK) Nr. 1107/2006 ir paredzētas, un par iespēju iesniegt sūdzību vienai vai vairākām izraudzītajām iestādēm. || E.4.15.1. || 15. pants Puses nosaka noteikumus par sankcijām, kas jāpiemēro par Regulas (EK) Nr. 1107/2006 pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi tiek īstenoti. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Puse pēc citas puses pieprasījuma tai paziņo noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas minētajai citai pusei. || E.4.16.1. || 16. pants F DAĻA: F.1:
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/79/EEK par
Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba
ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp
Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta
darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju
(ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA)
un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA) Standarts || Standarts Nr. (Part/Leg#/Art#/Std#) || Noteikums Nr. (pielikumā) Šajā pielikumā precizētos standartus un prasības piemēro attiecībā uz mobilo darbinieku darba laiku civilajā aviācijā. || F.1.1.1. || 1. noteikums Padomes Direktīvas 2000/79/EEK [pielikuma] 2. noteikumā paredzētās definīcijas izmanto šajā pielikumā precizētajos standartos un prasībās, kas attiecas uz mobilo darbinieku darba laiku civilajā aviācijā, tā, kā tās attiecīgā gadījumā ir piemērojamas. || F.1.2.1. || 2. noteikums Civilās aviācijas lidojuma apkalpes locekļiem ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo, vismaz četras nedēļas ilgu atvaļinājumu saskaņā ar nosacījumiem par tiesībām uz šāda atvaļinājuma piešķiršanu, ko nosaka valsts tiesību akti un/vai prakse. Civilās aviācijas salona apkalpes locekļiem ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumā saskaņā ar piemērojamajiem puses tiesību aktiem. || F.1.3.1. || 3. noteikuma 1. punkts Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes locekļiem pirms norīkošanas darbā un pēc tam regulāri ir tiesības uz bezmaksas veselības pārbaudi. || F.1.4.1. || 4. noteikuma 1.a punkts Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes locekļiem, kam rodas veselības problēmas, kuru cēloņi ir saistīti ar darbu naktīs, kad vien iespējams, būs jāpārceļ uz tai piemērotu mobilo vai nemobilo darbu dienā. || F.1.4.2. || 4. noteikuma 1.b punkts Uz bezmaksas veselības pārbaudi attiecas ārsta noslēpums. || F.1.4.3. || 4. noteikuma 2. punkts Bezmaksas veselības pārbaudi var veikt valsts veselības aizsardzības sistēmā. || F.1.4.4. || 4. noteikuma 3. punkts Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpei būs garantēta attiecīgajam darbam atbilstīgā drošība un veselības aizsardzība. || F.1.5.1. || 5. noteikuma 1. punkts Attiecībā uz drošību un veselību civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpei jebkurā laikā būs pieejami atbilstīgie aizsardzības un profilakses dienesti vai līdzekļi. || F.1.5.2. || 5. noteikuma 2. punkts Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darba devējs, kurš ir paredzējis organizēt darbu pēc konkrēta modeļa, ievēro vispārīgos principus darba pielāgošanai darba ņēmējam. || F.1.6.1. || 6. noteikums Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma tās būtu jānodrošina ar informāciju par civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes īpašo darba modeli. || F.1.7.1. || 7. noteikums Darba laiks būtu jāaplūko, neierobežojot nekādus turpmākus pušu tiesību aktus par lidojuma un dežūras laika ierobežojumiem un citas prasības, kas kopā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem jāņem vērā, izskatot visus ar to saistītos jautājumos. || F.1.8.1. || 8. noteikuma 1. punkts Maksimālais pilnais lidojuma laiks ir 900 stundas. Standarta piemērošanas nolūkā „pilns lidojuma laiks” ir laiks, kad gaisa kuģa apkalpes loceklis atrodas pilota kabīnē (attiecībā uz lidojuma apkalpes locekļiem) vai gaisa kuģa salonā (attiecībā uz salona apkalpes locekļiem), no brīža, kad gaisa kuģis ir izkustējies no stāvvietas nolūkā pacelties, līdz brīdim, kad tas apstājas norādītajā stāvvietā, līdz visi dzinēji ir apturēti. Ja no šajā standartā minētajiem kvantitatīvajiem rādītājiem novirzās par 15 % lidojuma apkalpes locekļu gadījumā, bet par 20 % salona apkalpes locekļu gadījumā, šāda novirze ir uzskatāma par standartam atbilstošu. || F.1.8.2. || 8. noteikuma 2. punkts Maksimālo darba laiku gadā sadala pēc iespējas vienmērīgi. || F.1.8.3. || 8. noteikuma 3. punkts Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpei piešķir no visiem pienākumiem brīvas dienas, par ko paziņo iepriekš, šādi: a) katrā kalendārajā mēnesī vismaz 7 dienas, kurās var iekļaut visus atpūtas laikposmus, kas paredzēti ar likumu; un b) katrā kalendārajā gadā vismaz 96 dienas, kurās var iekļaut visus atpūtas laikposmus, kas paredzēti ar likumu. 20 % novirze no šajā standartā minētajiem kvantitatīvajiem rādītājiem ir uzskatāma par tādu, kas atbilst standartam. || F.1.9.1. || 9. noteikums [1] „EUROMED” valstis ir Maroka, Alžīrija, Tunisija,
Lībija, Ēģipte, Libāna, Jordānija, Izraēla,
Okupētā Palestīnas teritorija, Sīrija un Turcija. [2] „ECAA valstis” ir valstis, kas piedalās
daudzpusējā nolīgumā par Eiropas Kopējās
aviācijas telpas izveidi: Eiropas Savienības dalībvalstis,
Albānijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Horvātijas Republika,
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islandes
Republika, Melnkalnes Republika, Norvēģijas Karaliste, Serbijas
Republika un Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju
Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244. [3] Noteikumi,
kas izriet no ICAO standartiem un ieteicamās prakses (SARPs),
ir klasificējami kā A kategorijas noteikumi. Visi
pārējie noteikumi klasificējami kā B kategorijas
noteikumi. [4] Noteikumi,
kas izriet no ICAO standartiem un ieteicamās prakses (SARPs),
ir klasificējami kā A kategorijas noteikumi. Visi
pārējie noteikumi klasificējami kā B kategorijas noteikumi.