52012PC0650

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Vispārējais konteksts un priekšlikuma pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 539/2001[1], ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (tā dēvētais „negatīvais saraksts”, I pielikums), kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (tā dēvētais „pozitīvais saraksts”, II pielikums). Saskaņā ar EK līguma 61. pantu šie saraksti ir viens no papildu pasākumiem, kas tieši saistīti ar personu brīvu pārvietošanos brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Attiecīgais juridiskais pamats tagad ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

Trešās valstis, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, un trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, katrā atsevišķā gadījumā nosaka, rūpīgi izvērtējot dažādus kritērijus, tostarp kritērijus attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī uz Eiropas Savienības ārējām attiecībām ar trešām valstīm, vienlaikus ņemot vērā arī reģionālās vienotības un savstarpības prasības. Ņemot vērā sabiedriskās kārtības un nelegālās imigrācijas kritērijus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš attiecīgo trešo valstu izdoto ceļošanas dokumentu drošībai.

Tā kā Regulā (EK) Nr. 539/2001 minētie kritēriji attiecībā uz trešām valstīm laika gaitā var attīstīties, regulāri jāpārskata negatīvā un pozitīvā saraksta saturs. 2009. gadā pieņemtajā Stokholmas programmā Eiropadome īpaši lūdza Komisiju regulāri pārskatīt to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, un to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, atbilstīgi attiecīgiem kritērijiem saistībā a nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ņemot vērā Savienības iekšējās politikas un ārpolitikas mērķi.

Tādēļ Regula (EK) Nr. 539/2001 kopš tās pieņemšanas ir grozīta astoņas reizes[2], pēdējo reizi 2010. gadā saistībā ar Taivānas pārcelšanu uz pozitīvo sarakstu un arī saistībā ar dialogiem par vīzu režīma liberalizāciju, kuru rezultātā uz pozitīvo sarakstu tika pārcelta Albānija un Bosnija un Hercegovina.

Eiropas Parlaments un Padome ved apspriedes par vairākiem Komisijas ierosinātiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 539/2001[3]: drošības klauzulas ieviešana vīzu jomā, ļaujot ārkārtas situācijās pagaidu kārtā atcelt bezvīzu režīmu ar tām trešām valstīm, kas iekļautas pozitīvajā sarakstā; tiesiskās noteiktības stiprināšana, paredzot noteikumus konkrētiem gadījumiem, kurus šī regula vēl neaptver; un noteikumu pielāgošana, ņemot vērā jaunākās izmaiņas, kādas izdarītas ar Lisabonas līgumu un sekundārajiem tiesību aktiem, piemēram, Vīzu kodeksu (Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009)[4].

Regulai (EK) Nr. 539/2001 pievienotie sarakstus ir nepieciešams regulāri pārskatīt, ņemot vērā iepriekšminētos, regulā definētos kritērijus.

Līdz ar to regulai pievienoto sarakstu pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt,

· lai trešo valstu sarakstu saturs atbilstu regulas 5. apsvērumā minētajiem kritērijiem, jo īpaši kritērijiem par nelegālo imigrāciju un sabiedrisko kārtību, un vajadzības gadījumā valstu pārcelšanu no viena pielikuma uz otru;

· lai saskaņā ar LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu regulā būtu skaidri noteikts, vai trešās valsts pilsonim ir jābūt vīzai, vai arī uz viņu šī prasība neattiecas.

2. Priekšlikuma elementi

2.1. Trešo valstu pārcelšana no negatīvā saraksta (I pielikums) uz pozitīvo sarakstu (II pielikums)

Saskaņā ar pieeju, ko pieņēma attiecībā uz iepriekšējiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 539/2001, Komisija saistībā ar sarakstu regulāru pārskatīšanu ir jautājusi dalībvalstīm, vai pēc to domām regulas pielikumu saturs joprojām atbilst regulā noteiktajiem kritērijiem. No dalībvalstīm netika saņemti nekādi priekšlikumi par trešo valstu pārcelšanu no pozitīvā saraksta uz negatīvo sarakstu. Taču Komisija saņēma priekšlikumus par vairāku trešo valstu pārcelšanu no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu. Dažas trešās valstis tieši vērsās pie Komisijas ar lūgumu tikt pārceltām uz pozitīvo sarakstu. Dalībvalstu sniegtā informācija (Komisija saņēma 20 atbildes) ir tikusi analizēta kopā ar informāciju, ko snieguši citi avoti, tostarp ES delegācijas, kas ir atbildīgas par attiecīgajām trešām valstīm, un statistikas dati, ko Eurostat sniedzis attiecībā uz imigrācijas plūsmām, patvērumu un pasākumiem pret nelegālo migrāciju[5]. Šīs analīzes rezultātā Komisija ir secinājusi, ka šajā posmā valstis un Lielbritānijas pilsoņi, kas ir uzskaitīti turpmākajās apakšiedaļās, būtu jāpārceļ uz pozitīvo sarakstu.

2.1.1. Karību salu valstis

Komisija ir analizējusi pieejamo informāciju, tostarp statistikas datus par katru trešo valsti, ko dalībvalstis ir ierosinājušas pārcelt. Īpaša uzmanība tika pievērsta šādiem aspektiem: attiecīgās valsts ekonomiskajam un sociālajam attīstības līmenim, ar to saistītajam nelegālās imigrācijas riskam uz Eiropas Savienību, ārējām attiecībām un reģionālajai vienotībai.

Komisija secināja, ka vairs nav nekāda pamatojuma vīzas prasību piemērot Dominikas, Grenādas, Sentlūsijas, Sentvinsentas un Grenadīnu vai Trinidādas un Tobāgo pilsoņiem. Ievērojams skaits dalībvalstu ierosināja šīs valstis pārcelt no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu. Šīs piecas valstis saskaņā ar regulas 5. apsvērumā minētajiem kritērijiem Savienības dalībvalstīm nerada nekādu risku attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju vai sabiedrisko kārtību un drošību. Turklāt šīs trešās valstis ir stabilas demokrātijas. Tajās ir labs dzīves līmenis un stabila, augoša ekonomika reģionā. Tās ir pierādījušas, ka spēj pārvarēt pašreizējo globālo ekonomikas krīzi un uzlabot jau tā labās attiecības gan ar Savienību, gan starptautiskajām finanšu iestādēm. Pārskatot Regulu (EK) Nr. 539/2001[6] 2006. gadā, četras vienā un tajā pašā reģionā izvietotas valstis tika pārceltas uz pozitīvo sarakstu, un vīzas prasības atcelšana šo četru valstu pilsoņiem nav radījusi nekādas negatīvas sekas attiecībā uz nelegālo imigrāciju vai drošību. Tādēļ ierosināts Dominiku, Grenādu, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnas un Trinidādu un Tobāgo pārcelt no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu.

Vērts atzīmēt, ka Trinidādā un Tobāgo ir pārstāvētas četras dalībvalstis (Francija, Vācija, Nīderlande un Spānija). Sentlūsijā, kas ir populārs tūristu galamērķis, konsulāts ir tikai vienai dalībvalstij (Francijai). Tā kā nevienai dalībvalstij nav pārstāvniecības Grenādā, Dominikā vai Sentvinsentā un Grenadīnās, minēto valstu pilsoņiem Šengenas vīzas pieteikums ir jāiesniedz ārvalstīs, kas ietver būtiskas izmaksas. Gan Grenādai, gan Sentlūsijai ir tikai viena pārstāvniecība Šengenas dalībvalstīs un augstais komisārs Apvienotajā Karalistē.

Trinidādā un Tobāgo visi ES pilsoņi šobrīd ir atbrīvoti no vīzas prasības, taču tiem tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi un atšķirīgi uzturēšanās periodi (tikai viens mēnesis Slovākijas, Slovēnijas, Čehijas, Polijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņiem). Pārējās četrās Karību jūras valstīs visu Savienības dalībvalstu pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības, ja viņu uzturēšanās ilgums nepārsniedz 180 dienas.

Attiecībā uz sabiedriskās kārtības un nelegālās imigrācijas kritērijiem īpaša uzmanība jāpievērš arī attiecīgo trešo valstu izdoto ceļošanas dokumentu drošībai. Kad regulā pēdējo reizi tika izdarīti grozījumi, Komisija paziņoja, ka turpmākās pārcelšanas uz pozitīvo sarakstu var būt atkarīgas no tā, vai ir izpildīti konkrēti nosacījumi saistībā ar ceļošanas dokumentu drošību. Rezultātā biometrisko pasu izsniegšana tika noteikta kā viens no nosacījumiem Rietumbalkānu valstu pārcelšanai no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu, ņemot vērā iepriekšējo pasu sistēmu trūkumus šajā reģionā un no tiem izrietošās problēmas. Taču, ņemot vērā CARICOM ceļošanas dokumentu augsto drošības līmeni valstīs, uz kurām attiecas šis grozījums, kā arī reģionālo vienotību ar citām šā reģiona valstīm, kuras uz pozitīvo sarakstu tika pārceltas ar nesenu Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozījumu (Regula (EK) Nr. 1932/2006), biometrisko pasu izsniegšanu nedrīkst izvirzīt par prasību, lai pārceltu Dominiku, Grenādu, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnas vai Trinidādu un Tobāgo. Šīm trešām valstīm ir ļoti drošas CARICOM mašīnlasāmas pases, un tuvākajā nākotnē tās plāno savas pases aizstāt ar biometriskajām pasēm.

Lai nodrošinātu atbilstību iepriekšējiem atbrīvojumiem no vīzas prasības valstīm Karību jūras reģionā, pieņemot, ka minētajiem atbrīvojumiem nav bijušas nekādas negatīvas sekas, un lai nākotnē nodrošinātu pilnīgu savstarpību ar šīm valstīm attiecībā uz bezvīzas režīmu īstermiņa uzturēšanās periodiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu periodā (šobrīd šāda situācija nepastāv, piemēram, Trinidādā un Tobāgo), atbrīvojumu no vīzas prasības šo valstu pilsoņiem nedrīkst piemērot, kamēr nav noslēgts un nav stājies spēkā nolīgums par vīzu režīma atcelšanu starp Eiropas Savienību un attiecīgajām valstīm.

2.1.2. Klusā okeāna salu valstis

Izskatījusi kritērijus attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību un Savienības ārējās attiecības, Komisija uzskata, ka Kiribati, Māršala salas, Mikronēzija, Nauru, Palau, Samoa, Zālamana salas, Austrumtimora un Vanuatu ir jāpārceļ uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 pozitīvo sarakstu.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka neviena no šīm valstīm nav nelikumīgās imigrācijas uz ES avots.

Šo valstu izsniegtās pases ir mašīnlasāmas[7] un ietver pietiekamu skaitu aizsardzības elementu. Kā paskaidrots iepriekš attiecībā uz Karību jūras salu valstīm, biometrisko pasu izsniegšana Klusā okeāna salu valstīs nedrīkstētu būt priekšnosacījums to pilsoņu atbrīvošanai no vīzas prasības.

Tikai divas valstis ir klātesošas kādā no šīm valstīm: Portugāle — Austrumtimorā, savukārt Francija — Vanuatu. Dalībvalstu ierobežotā klātbūtne šajā reģionā var radīt būtiskas izmaksas Šengenas vīzas pieteikumu iesniedzējiem.

Fidži pieder pie šā reģiona, taču, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju valstī un nepietiekamu progresu saistībā ar Kotonū nolīguma būtiskāko nosacījumu ievērošanu, ierosinājums par pārcelšanu uz pozitīvo sarakstu netiek uzskatīts par lietderīgu.

Papua-Jaungvineja arī atrodas šajā reģionā, taču iedzīvotāju un teritorijas ziņā tā ir ļoti atšķirīga. Turklāt šobrīd tajā ir sarežģīta politiskā situācija, kas šobrīd neļauj to iekļaut to valstu sarakstā, kurām tiek piemērots bezvīzu režīms.

Vairums Klusā okeāna salu valstu ir atcēlušas vīzas prasību vairuma dalībvalstu pilsoņiem. Taču, lai nākotnē nodrošinātu pilnīgu savstarpību ar šīm Klusā okeāna salu valstīm attiecībā uz īstermiņa uzturēšanās periodiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu periodā, un lai nodrošinātu atbilstību iepriekšējiem atbrīvojumiem no vīzas prasības, šo valstu pilsoņiem nedrīkst piemērot atbrīvojumu no vīzas, kamēr nav noslēgts un nav stājies spēkā nolīgums par vīzu režīma atcelšanu starp Savienību un attiecīgajām valstīm.

2.1.3. Īpašas Lielbritānijas valstspiederīgo kategorijas

Parskatot Regulu (EK) Nr. 539/2001[8] 2006. gadā, mēģināja ieviest skaidrību attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesībām nav Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valstspiederīgie. Daži no viņiem (British nationals (overseas) [Lielbritānijas valstspiederīgie (aizjūras teritorijas]) tika iekļauti jaunā iedaļā II pielikumā, savukārt pārējie (British overseas territories citizens [Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņi], kuriem nav tiesību uzturēties (right to abode) Apvienotajā Karalistē, British overseas citizens [Lielbritānijas aizjūras pilsoņi], British subjects [Lielbritānijas pavalstnieki], kuriem nav tiesību uzturēties Apvienotajā Karalistē, un British protected persons [Lielbritānijas aizsargātās personas] tika iekļauti jaunā iedaļā I pielikumā.British. Šāda diferenciācija tobrīd tika uzskatīta par nepieciešamu, jo cita starpā tika uzskatīts, ka pastāv nelikumīgās imigrācijas risks.

Taču statistikas dati par atteikumiem pie robežām un nelikumīgo imigrantu aizturēšanu pēdējos trijos gados rāda, ka Lielbritānijas pilsoņi, kuriem tiek piemērota vīzas prasība, nerada risku attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju Šengenas zonā, jo šie rādītāji ir ļoti zemi. Dažiem no viņiem ir tiesības uzturēties (right to abode) Apvienotajā Karalistē. Turklāt vairums no viņiem dzīvo Karību jūras reģiona valstīs (Bermudu salās, Tērksas un Kaikosas salās, Montserratā utt.), kuras ir ļoti līdzīgas citām šā reģiona valstīm, kuras pakāpeniski tiek pārceltas uz II pielikumu (skatīt 2.1.1. iedaļu iepriekš). Reģionālā vienotība tādēļ paredz, ka šīm personām ir jāpiemēro tadi paši noteikumi. Tiek lēsts, ka šobrīd I pielikumā iekļautajās četrās Lielbritānijas valstspiederīgo grupās ir mazāk par 300 000 personu.

Lielbritānijas valstspiederīgo ceļošanas dokumentu drošība ir garantēta, jo šie dokumenti ir izgatavoti Apvienotajā Karalistē, ievērojot stingras tehniskās specifikācijas. Tie ir mašīnlasāmi dokumenti un ietver vairākus aizsardzības elementus.

2.2. Negatīvā saraksta atjaunināšana (I pielikums): Dienvidsudānas iekļaušana

Dienvidsudāna 2011. gada 9. jūlijā oficiāli pasludināja savu neatkarību no Sudānas, kura ir iekļauta negatīvajā sarakstā. 2011. gada 14. jūlijā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli. Tādēļ I pielikums ir jāgroza, lai ietvertu norādi uz Dienvidsudānu.

3. Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Tika veiktas apspriedes ar dalībvalstīm.

4. Ietekmes novērtējums

Nav vajadzīgs.

5. Juridiskais pamats

Regula (EK) Nr. 539/2001 sākotnēji tika balstīta uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu. Taču tagad, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), šis priekšlikums pilnveido kopējo vīzu politiku saskaņā ar LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

6. Proporcionalitātes un subsidiaritātes princips

Regulā (EK) Nr. 539/2001 ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (negatīvais saraksts), un to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (pozitīvais saraksts).

Ikviens lēmums par izmaiņām sarakstos, par valstu pārcelšanu no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu vai otrādi saskaņā ar LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

7. Juridisko instrumentu izvēle

Regula (EK) Nr. 539/2001 jāgroza ar regulu.

8. Ietekme uz budžetu

Ierosinātais grozījums neietekmē Savienības budžetu.

2012/0309 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Padomes 2001. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 539/2001[9] I un II pielikumā ietverto trešo valstu sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst kritērijiem, kas paredzēti minētās regulas 5. apsvērumā. Norādes uz trešām valstīm, kurās attiecībā uz šiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

(2)       Vīzas prasības piemērošana Dominikas, Grenādas, Kiribati, Māršala salu, Mikronēzijas, Nauru, Palau, Sentlūsijas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Samoa, Zālamana salu, Austrumtimoras, Tongas, Trinidādas un Tobāgo, Tuvalu un Vanuatu pilsoņiem vairs nav pamatota. Šīs valstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 5. apsvērumā minētajiem kritērijiem nerada nekādu nelegālās imigrācijas risku vai apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai Savienībā. Tādēļ šo valstu pilsoņi būtu jāatbrīvo no vīzas prasības uzturēšanās periodiem, kas kopumā nepārsniedz trīs mēnešus, un norādes uz šīm valstīm būtu jāpārceļ uz II pielikumu.

(3)       Atbrīvojums no vīzas prasības Dominikas, Grenādas, Kiribati, Māršala salu, Mikronēzijas, Nauru, Palau, Sentlūsijas, Sentvinsenta un Grenadīnas, Samoa, Zālamana salu, Austrumtimoras, Tongas, Trinidādas un Tobāgo, Tuvalu un Vanuatu pilsoņiem nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav noslēgts divpusējs nolīgums par vīzu atcelšanu starp Savienību un attiecīgajām valstīm nolūkā nodrošināt pilnīgu savstarpību.

(4)       Statistikas dati rāda, ka Lielbritānijas valstspiederīgo grupas, kas pašreiz ir iekļautas I pielikuma 3. punktā, nerada risku attiecībā uz nelikumīgo imigrāciju Šengenas zonā, un vairums no viņiem dzīvo Karību jūras reģiona salās, kurām ir ciešas saiknes un daudz līdzību ar kaimiņvalstīm, kuras ir atbrīvotas no vīzas prasības. Tādēļ šīs Lielbritānijas valstspederīgo grupas būtu jāatbrīvo no vīzas prasības uzturēšanās periodiem, kas kopumā nepārsniedz trīs mēnešus, un norādes uz šīm grupām būtu jāpārceļ uz II pielikumu.

(5)       Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumos ir jāatspoguļo starptautisko tiesību attīstība, kas ietver izmaiņas dažu valstu vai teritoriālo vienību statusā vai nosaukumā. Norāde uz Dienvidsudānu jāiekļauj Regulas I pielikumā, jo tā 2011. gada 9. jūlijā deklarēja savu neatkarību, savukārt 2011. gada 14. jūlijā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli.

(6)       Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[10], šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs)[11] par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(7)       Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[12], šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK[13] 3. pantu.

(8)       Attiecībā uz Lihtenšteinu ‑ saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/ES[14], 3. pantu.

(9)       Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[15]; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(10)     Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[16]; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(11)     Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā

(12)     Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi:

1. regulas I pielikumu groza šādi:

(a)          pielikuma 1. punktā dzēš norādes uz Dominiku, Grenādu, Kiribati, Māršala salām, Mikronēziju, Nauru, Palau, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnām, Samoa, Zālamana salām, Austrumtimoru, Trinidādu un Tobāgo, Tuvalu un Vanuatu, savukārt iekļauj norādi uz Dienvidsudānu;

(b)          svītro 3. punktu;

2. Regulas II pielikumu groza šādi:

(a)          pielikuma 1. punktā iekļauj šādas norādes:

"Dominika*",

"Grenāda*",

"Kiribati*",

"Māršala salas*",

"Mikronēzija*",

"Nauru*",

"Palau*",

"Sentlūsija*",

"Sentvinsenta un Grenadīnas*",

"Samoa*",

"Zālamana salas*",

"Austrumtimora*",

"Tonga*",

"Trinidāda un Tobāgo*",

"Tuvalu*" un

"Vanuatu*".

_________________

*"Atbrīvojumu no vīzu prasības piemēro no dienas, kad stājas spēkā ar Eiropas Savienību noslēgts nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības".

(b)          pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Lielbritānijas pilsoņi, kas nav Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņi saskaņā ar Savienības tiesībām:

         Lielbritānijas valstspiederīgie (Overseas)

         Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņi (British overseas territories citizens)

         Lielbritānijas aizjūras pilsoņi (British ove rseas citizens)

         Lielbritānijas aizsargātās personas (British protected persons)

         Lielbritānijas pavalstnieki (British subjects)"

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Padomes vārdā –                                           Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

[2]               Padomes 2001. gada 7. decembra Regula (EK) Nr. 2414/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.), 2003. gada 6. marta Regula (EK) Nr. 453/2003 (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.), 2005. gada 2. jūnija Regula (EK) Nr. 851/2005 (OV L 141, 4.6.2005, 3. lpp.), 2006. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.), 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1932/2006 (OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.) un 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1244/2009 (OV L 336, 18.12.2009. 1. lpp.), 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1091/2010 (OV L 329, 14.12.2010., 1. lpp.) un 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1211/2010 (OV L 339, 22.12.2010., 9. lpp.).

[3]               COM(2011) 290 galīgā redakcija.

[4]               OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.

[5]               Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 862/2007 (OV L 199 31.7.2007., 23. lpp.).

[6]               2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1932/2006 (OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.).

[7]               Kiribati ar Austrālijas Imigrācijas ministrijas palīdzību drīz ieviesīs mašīnlasāmas pases.

[8]               2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1932/2006 (OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.).

[9]               OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

[10]             OJ L 176, 10.7.1999, p. 36.

[11]             OJ L 176, 10.7.1999, p. 31.

[12]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[13]             OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[14]             OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[15]             OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[16]             OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.