52012PC0475

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Atbilstīgi 395. panta 1. punktam 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, atkāpjoties no minētās direktīvas, nolūkā vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru vai novērst noteiktu veidu nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

Ar vēstulēm, kuru saņemšanu Komisija reģistrēja 2012. gada 5. janvārī un 2012. gada 16. aprīlī, attiecīgi Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika pieprasīja atļauju turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a panta, lai nepiemērotu PVN atskaitīšanas tiesības precēm un pakalpojumiem, ko vairāk nekā 90 % apmērā izmanto citām, ne saimnieciskās darbības vajadzībām.

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2012. gada 4. aprīļa vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas Federatīvās Republikas pieprasījumu un 2012. gada 20. aprīļa vēstulē — par Austrijas Republikas pieprasījumu. Komisija ar 2012. gada 11. aprīļa vēstuli informēja Vācijas Federatīvo Republiku un ar 2012. gada 23. aprīļa vēstuli — Austrijas Republiku, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izskatīšanai.

Vispārīgais konteksts

Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā noteikts, ka nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN, kas samaksāts par pirkumiem, kuri veikti saistībā ar viņa darījumiem, par ko uzliek nodokli. Direktīvas 2006/112/EK 168.a panta 1. punkts paredz: ja nekustamais īpašums ir daļa no nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības aktīviem un nodokļa maksātājs to izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām un saviem vai darbinieku privātiem mērķiem, PVN par izdevumiem, kas ir saistīti ar šo nekustamo īpašumu, ir atskaitāms tikai proporcionāli īpašuma izmantojumam nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām. Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 168.a panta 2. punktu dalībvalstis šo noteikumu var piemērot arī sakarā ar PVN izdevumiem, kas saistīti ar citām precēm, kas pieder pie saimnieciskās darbības aktīviem, saskaņā ar saviem norādījumiem. Taču Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas pasākums atkāpjas no šiem principiem, jo pilnībā izslēdz no atskaitīšanas tiesībām PVN par precēm un pakalpojumiem, ko nodokļu maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto privātiem vai citiem mērķiem, kas nav saimnieciskās darbības vajadzības.

Vācijas Federatīvās Republikas atkāpes pasākums sākotnēji ar Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumu 2000/186/EK[1] piešķirts līdz 2002. gada 31. decembrim un tad ar Padomes 2003. gada 13. maija Lēmumu 2003/354/EK[2] līdz 2004. gada 30. jūnijam, ar Padomes 2004. gada 19. novembra Lēmumu 2004/817/EK[3] līdz 2009. gada 31. decembrim un ar Padomes 2009. gada 20. oktobra Lēmumu 2009/791/EK[4] līdz 2012. gada 31. decembrim.

Austrijas Republikas atkāpes pasākums sākotnēji ar Padomes 2004. gada 13. decembra Lēmumu 2004/866/EK[5] piešķirts līdz 2009. gada 31. decembrim un tad ar Padomes 2009. gada 22. decembra Lēmumu 2009/1013/ES[6] līdz 2012. gada 31. decembrim.

Tagad iesniegtajos pieprasījumos Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika informēja Komisiju, ka šis īpašais pasākums līdz šim brīdim ir piemērots un ir pierādījusies tā lietderība PVN iekasēšanas vienkāršošanas ziņā un nodokļu nemaksāšanas un apiešanas novēršanas ziņā.

Parasti atkāpes piešķir uz noteiktu laiku, lai varētu izvērtēt, vai īpašais pasākums ir lietderīgs un efektīvs. Pamatojoties uz Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas sniegto informāciju, Komisija secina, ka 90 %/ 10 % sadalījums starp izmantošanu saimnieciskās darbības vajadzībām un citām vajadzībām joprojām ir piemērots pamats, pēc kura var nošķirt darījumus, kuros izmantošanu saimnieciskajām vajadzībām var uzskatīt par neievērojamu. Attiecīgais īpašais pasākums vienkāršo darbu gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmumiem, jo nav vajadzīgs uzraudzīt preču un pakalpojumu, kuriem to iegādes brīdī piemērotas atskaitīšanas tiesības, turpmāko izmantojumu, jo īpaši attiecībā uz privātā izmantojuma iespējamo aplikšanu ar nodokli saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 16. vai 26. pantu vai atskaitīšanas korekcijām, kā to paredz minētās direktīvas 184.–192. pants. Galapatēriņa stadijā maksājamā nodokļa summa tiek ietekmēta nenozīmīgā apmērā. Tāpēc atkāpes pasākuma piemērošanas pagarināšana ir pamatota.

Taču pagarinājumam būtu jābūt ar noteiktu beigu termiņu, lai varētu novērtēt, vai joprojām pastāv situācija, kura kalpoja par pamatu atkāpēm. Tāpēc tiek ierosināts pagarināt atkāpes līdz 2015. gada beigām un, ja tiek paredzēts tālāks pagarinājums pēc 2015. gada, prasīt Vācijas Federatīvajai Republikai un Austrijas Republikai vēlākais līdz 2015. gada 1. aprīlim kopā ar pagarinājuma pieprasījumu iesniegt pārskatu par piemēroto procentuālo sadalījumu starp izmantojumu saimnieciskās darbības vajadzībām un citiem mērķiem — pamatu izslēgšanai no atskaitīšanas. Taču šis lēmums zaudēs spēku, kad dalībvalstis piemēros vai varēs piemērot Padomes pēc šī lēmuma spēkā stāšanās pieņemtus Savienības noteikumus, ar ko nosaka atskaitīšanas tiesību ierobežojumus.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Direktīvas 2006/112/EK 176. pantā noteikts, ka Padome lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Līdz tam dalībvalstīm atļauts saglabāt visus izņēmumus, kas bija spēkā 1979. gada 1. janvārī. Tādējādi ir vairāki „nogaidoši” noteikumi, ar ko ierobežo tiesības atskaitīt nodokli.

Komisija 2004. gadā nāca klajā ar priekšlikumu[7], kas paredzēja noteikumus par to, uz kuriem izdevumu veidiem var attiecināt atskaitīšanas tiesību ierobežojumus, taču Padome par minēto priekšlikumu vēl nav spējusi panākt vienošanos.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru, un tādējādi tam ir iespējama pozitīva ietekme uz uzņēmumiem un administrācijām. Šo risinājumu Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika uzskata par piemērotu pasākumu, un tas ir salīdzināms ar citām atkāpēm, kas ir bijušas spēkā pagātnē vai ir spēkā pašlaik.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Priekšlikuma mērķis ir ļaut Vācijas Federatīvajai Republikai un Austrijas Republikai turpināt piemērot pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a panta, lai nepiemērotu PVN atskaitīšanas tiesības precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs vairāk nekā 90 % apmērā izmanto citām, ne saimnieciskajām vajadzībām.

Pagarinājuma pieprasījuma gadījumā Vācijas Federatīvajai Republikai un Austrijas Republikai jāpārskata šis procentuālais sadalījums un atkāpes pasākumu nepieciešamība un jāziņo par to. Lēmums zaudēs spēku lēmumā noteiktajā dienā vai dienā, no kuras dalībvalstis piemēros vai varēs piemērot Padomes pēc šī lēmuma spēkā stāšanās pieņemtus Savienības noteikumus, ar ko nosaka atskaitīšanas tiesību ierobežojumus, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāks.

Juridiskais pamats

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 395. panta 1. punkts.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko piešķir dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un tas neuzliek nekādus pienākumus.

Tā kā atkāpes piemērošanas joma ir šaura, īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātie juridiskie instrumenti: Padomes lēmums.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem iespējama tikai ar Padomes vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma. Padomes lēmums ir vienīgais piemērotais tiesību akts, jo to var adresēt atsevišķai dalībvalstij.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Priekšlikumā ir iekļauta pārskatīšanas un turpināmības klauzula.

2012/0233 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumus 2009/791/EK un 2009/1013/ES, ar kuriem attiecīgi Vācijai un Austrijai atļauj turpināt piemērot pasākumu, ar kuru atkāpjas no 168. panta un 168.a panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[8] un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Ar vēstuli, kuras saņemšana Komisijā reģistrēta 2012. gada 5. janvārī, Vācija pieprasīja atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu, kas iepriekš piešķirts ar Padomes Lēmumu 2009/791/EK[9], atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem par atskaitīšanas tiesībām.

(2)       Ar vēstuli, kuras saņemšana Komisijā reģistrēta 2012. gada 16. aprīlī, Austrija pieprasīja atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu, kas iepriekš piešķirts ar Padomes Lēmumu 2009/1013/ES[10], atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem par atskaitīšanas tiesībām.

(3)       Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 4. aprīļa vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas pieprasījumu. Ar 2012. gada 11. aprīļa vēstuli Komisija paziņoja Vācijai, ka tās rīcībā ir visa vajadzīgā informācija, lai izvērtētu pieprasījumu.

(4)       Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija ar 2012. gada 20. aprīļa vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Austrijas pieprasījumu. 2012. gada 23. aprīļa vēstulē Komisija paziņoja Austrijai, ka tās rīcībā ir visa vajadzīgā informācija, lai izvērtētu pieprasījumu.

(5)       Abu dalībvalstu pieprasītā atkāpes pasākuma mērķis ir pilnībā atcelt tiesības atskaitīt PVN, ar kuru apliktas preces un pakalpojumi, kas vairāk nekā 90 % apmērā izmantoti nodokļa maksātāja vai tā darbinieku personiskajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem.

(6)       Īpašais pasākums ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a panta, ar ko reglamentē nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt PVN, ko maksā par tādu darījumu nolūkā piegādātām precēm un pakalpojumiem, kas aplikti ar nodokli. Īpašā pasākuma mērķis ir vienkāršot PVN uzlikšanu un iekasēšanu. Galapatēriņa stadijā maksājamā nodokļa summa tiek ietekmēta nenozīmīgā apmērā.

(7)       Saskaņā ar Vācijas un Austrijas sniegto informāciju juridiskā un faktiskā situācija, kas bija pamatā attiecīgā pasākuma piemērošanai patlaban, nav mainījusies un joprojām pastāv. Tāpēc būtu jāļauj Vācijai un Austrijai turpināt piemērot šo īpašo pasākumu nākamajā periodā, taču to ierobežojot laikā līdz vēlākais 2015. gada 31. decembrim, lai varētu pārskatīt atkāpes pasākuma nepieciešamību un efektivitāti un procentuālo sadalījumu starp izmantojumu saimnieciskās darbības vajadzībām un citām vajadzībām, kas ir atkāpes pasākuma pamatā.

(8)       Ja Vācija vai Austrija uzskatīs, ka pasākums jāpagarina pēc 2015. gada, tām kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2015. gada 31. martā Komisijai jāiesniedz ziņojums par pasākuma piemērošanu, tostarp pārskats par izmantoto proporcionālo sadalījumu, lai Komisijai pietiktu laika pieprasījuma izskatīšanai un, ja Komisija nolemtu iesniegt priekšlikumu, Padome to varētu pagūt pieņemt.

(9)       Komisija 2004. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu[11] Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 77/388/EEK (tagad Direktīva 2006/112/EK), kurā citstarp saskaņotas to izdevumu kategorijas, kuriem var piemērot atskaitīšanas tiesību izņēmumus. Šajā lēmumā paredzētajam atkāpes pasākumam būtu jāzaudē spēks dienā, no kura dalībvalstis piemēro vai var piemērot noteikumus, kas paredzēti šādā grozošajā direktīvā, ko Padome pieņem pēc šī lēmuma stāšanās spēkā, ja minētā diena ir pirms dienas, kurā spēka zaudēšanu paredz šis lēmums.

(10)     Atkāpēm būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto kopējo nodokļa apjomu, un tām nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais pievienotās vērtības nodoklis.

(11)     Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/791/EK un Lēmums 2009/1013/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2009/791/EK 1. un 2. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta un 168.a panta, Vācija drīkst atcelt tiesības atskaitīt PVN, kas uzlikts precēm un pakalpojumiem, kurus vairāk nekā 90 % apmērā izmanto nodokļa maksātāja vai tā darbinieku personiskajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem.

2. pants

1.           Šis lēmums zaudē spēku 2015. gada 31. decembrī vai dienā, no kuras dalībvalstis piemēro vai var piemērot Padomes pēc šī lēmuma spēkā stāšanās pieņemtus Savienības noteikumus, ar ko nosaka atskaitīšanas tiesību ierobežojumus, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāks.

2.           Ja tiek pieprasīts šajā lēmumā paredzētā īpašā pasākuma pagarinājums, pieprasījumu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2015. gada 31. martam. Kopā ar šādu pieprasījumu iesniedz ziņojumu, kurā ietver pārskatu par procentuālo sadalījumu, ko izmanto, nosakot tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties uz šo lēmumu."

2. pants

Lēmuma 2009/1013/ES 1. un 2. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 168. panta un 168.a panta, Austrija drīkst atcelt tiesības atskaitīt PVN, kas uzlikts precēm un pakalpojumiem, kurus vairāk nekā 90 % apmērā izmanto nodokļa maksātāja vai tā darbinieku personiskajām vajadzībām vai ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem.

2. pants

1.           Šis lēmums zaudē spēku 2015. gada 31. decembrī vai dienā, no kuras dalībvalstis piemēro vai var piemērot Padomes pēc šī lēmuma spēkā stāšanās pieņemtus Savienības noteikumus, ar ko nosaka atskaitīšanas tiesību ierobežojumus, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāks.

2.           Ja tiek pieprasīts šajā lēmumā paredzētā īpašā pasākuma pagarinājums, pieprasījumu iesniedz Komisijai vēlākais līdz 2015. gada 31. martam. Kopā ar šādu pieprasījumu iesniedz ziņojumu, kurā ietver pārskatu par procentuālo sadalījumu, ko izmanto, nosakot tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties uz šo lēmumu."

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai un Austrijas Republikai.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 59, 4.3.2000., 12. lpp.

[2]               OV L 123, 17.5.2003., 47. lpp.

[3]               OV L 357, 2.12.2004., 33. lpp.

[4]               OV L 283, 30.10.2009., 55. lpp.

[5]               OV L 371, 18.12.2004., 47. lpp.

[6]               OV L 348, 29.12.2009., 21. lpp.

[7]               COM(2004) 728 galīgā redakcija.

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2004/com2004_0728en01.pdf

[8]               OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[9]               OV L 283, 30.10.2009., 55. lpp.

[10]             OV L 348, 29.12.2009., 21. lpp.

[11]             COM(2004) 728 galīgā redakcija.

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2004/com2004_0728en01.pdf