This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0469
Proposal for a COUNCIL DECISION on the signing on behalf of the European Union and the provisional application of the Cooperation Agreement between the European Union and its Member States, of the one part, and the Swiss Confederation, of the other, on the European Satellite Navigation Programmes
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par sadarbības nolīguma Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par sadarbības nolīguma Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu
/* COM/2012/0469 final - 2012/0230 (NLE) */
PIELIKUMS Priekšlikums Padomes lēmums par sadarbības nolīguma Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu /* COM/2012/0469 final - 2012/0230 (NLE) */
PASKAIDROJUMA
RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi Tehnoloģisku, ģeogrāfisku un finansiālu iemeslu dēļ Šveicei ir svarīga nozīme Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) programmās. Šveice nodrošina būtiskas tehnoloģijas Galileo programmai. Šā nolīguma mērķis ir noteikt sadarbības principus kopumā un Šveices tiesības un pienākumus tādās jomās kā drošība un eksporta kontrole. Nolīgums ir apspriests, pamatojoties uz sarunu norādēm, kuras Padome pieņēma 2010. gada 29. jūnijā. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu 4. panta 5. punktā un 6. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja trešajām valstīm nodrošināt papildu finansējumu Eiropas GNSS programmām saskaņā ar nosacījumiem, kas izstrādājami nolīgumos atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantam. Nolīgums attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas risināmi ciešas sadarbības nodrošināšanai ar Šveici. Galileo un EGNOS kā ES mēroga programmu struktūra un pārvaldība liek piemērot kopīgu pieeju un darba metodes visām dalībvalstīm un dažām trešām valstīm (piemēram, Norvēģijai un Šveicei). Valdībām ir jānosaka šos jautājumus reglamentējoši noteikumi, un tie ir saskanīgi jāīsteno visā Eiropā. Komisijai kā programmas vadītājai, kura darbojas Savienības – sistēmas īpašnieces – vārdā, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai veicinātu šo saskanību. Ja tas netiktu darīts, palielinātos drošības riski. 1.2. Vispārīgais konteksts Galileo programmā Šveice ir viena no Savienības ciešākajām sadarbības partnerēm starp trešām valstīm jau kopš šīs programmas pirmsākumiem. Šveice jau ilgus gadus ir sniegusi politisku, tehnisku un finansiālu ieguldījumu visos Galileo programmas posmos, būdama Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) dalībniece un neoficiāli piedaloties Galileo veltītās ES pārvaldības struktūrās. Ar šo nolīgumu šī ciešā Šveices iesaiste Eiropas GNSS programmās tiks padziļināta un padarīta oficiāla. Ja šis nolīgums netiktu noslēgts, pastāvētu neskaidrība par sadarbību tādās jomās kā drošība, eksporta kontrole, standartizācija, sertifikācija un radiofrekvenču spektrs. Turklāt šis nolīgums ļauj ES noteikt vispārējus principus, tostarp drošības pasākumus drošības un eksporta kontroles jomās. 1.3. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Pievienotajā nolīgumā Šveices sadarbība Galileo programmā tiks organizēta tā, lai nodrošinātu visaptverošu sadarbības pamatu, aptverot arī principus sadarbībai nākotnē un papildu noteikumus attiecībā uz sadarbību drošības, standartizācijas un sertifikācijas jomās. 1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Priekšlikums ir saskaņā ar politiku integrēt Eiropas GNSS programmās konkrētas trešās valstis, kas ir EKA dalībvalstis un kas tādējādi ir piedalījušās Galileo un EGNOS programmās jau kopš to pirmsākumiem. Turklāt priekšlikums ir saskaņā ar Komisijas mērķiem, nostiprinot Savienības dimensiju sadarbībā, kas attiecas uz visa veida neizplatīšanas politiku. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Gan sarunu norāžu posmā, gan arī sarunu posmā divpusējās sanāksmēs ir notikusi apspriešanās ar Padomes Īpašo komiteju un ar dalībvalstu un Šveices iestādēm. Tika aptaujāti tehniskie, drošības un transporta eksperti dalībvalstu un Šveices iestādēs, ārlietu ministrijās, aizsardzības un iekšlietu ministrijās, EKA un valstu kosmosa aģentūrās. Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Minētās ieinteresētās personas ir atbalstījušas Šveices ciešu integrāciju sadarbībā, kas attiecas uz Eiropas GNSS programmām, un ir uzsvērušas to, cik būtiski ir iekļaut nolīgumā tādus jautājumus kā drošība un eksporta kontrole. 2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Zinātnes nozares un specializācijas jomas Kosmosa tehnoloģija/uz zemes izvietotās iekārtas, drošība/nozares un valsts drošība, informācijas drošība un starptautiskās tiesības/privilēģijas un imunitātes. Izmantotās metodes Sanāksmes un informācijas apmaiņa. Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus ES dalībvalstu ministrijas un kosmosa aģentūras, EKA, kosmosa nozare. Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav norādīts, ka pastāvētu potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām. Bija plaša vienprātība par nolīgumā noteiktajiem sadarbības principiem un par mērķi cieši integrēt Šveici programmā, tostarp nosakot tiesības un atbilstīgus pienākumus. Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Ekspertu atzinumi nav publiskoti. 2.3. Ietekmes novērtējums Pasākuma mērķis ir nodrošināt Šveices aktīvu līdzdalību Galileo un EGNOS programmu izstrādes un darbības posmos. Abas šīs iniciatīvas raksturo būtiski rūpnieciskie, ekonomiskie un stratēģiskie elementi. Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir reformēta Eiropas GNSS programmu pārvaldība, pārvietojot uzsvaru no publiskā un privātā sektora partnerības uz programmām, kuras pārvalda Savienība, un sistēmām, kuras pieder Savienībai. Gan šai uzsvara maiņai, gan arī sadarbības saturam, kas ietekmē drošību, ir vajadzīgi oficiāli reglamentējoši pasākumi. Tādēļ tika apsvērtas trīs iespējas, kā sasniegt šo mērķi. Pirmā iespēja bija Šveices iesaistīšana programmā ar īpašas starptautiskas sadarbības organizācijas (Galileo starptautiskās padomes) starpniecību, kurā piedalās visas trešās valstis, kas ir ieinteresētas Galileo programmā. Pēc ilgām diskusijām, kas par šo organizāciju norisinājās ar Šveici un citām trešām valstīm, piemēram, Norvēģiju, šī iespēja tika noraidīta. Šveice uzskatīja, ka nav taisnīgi to pielīdzināt ievērojami mazāk integrētām ārpus Eiropas esošām trešām valstīm, kuras nesniedz finansiālu ieguldījumu programmā. Otra iespēja bija pievienotā nolīguma noslēgšana. Tas ļauj nostiprināt noteikumus attiecībā uz drošību un eksporta kontroli un noteikt principus un vadlīnijas, kas nodrošina abpusēji izdevīgas sadarbības attiecības ilgtermiņā, kā arī iegūt papildu finansējumu. Trešā iespēja bija nerīkoties vispār. Tā rezultātā veidotos neskaidrība attiecībās ar Šveici GNSS jomā. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija ierosina Padomei pilnvarot parakstīt un pagaidu kārtā piemērot sadarbības nolīgumu par Eiropas satelītu navigācijas programmām starp ES un tās dalībvalstīm un Šveici. ES kompetencē ietilpstošo nolīguma elementu pagaidu piemērošana ir nepieciešama, lai paātrinātu nolīguma piemērošanu un saņemtu Šveices finansiālo ieguldījumu programmās. 3.2. Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pants kopā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu. 3.3. Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. Galileo programma, kuras izmaksas tiek lēstas vairākos miljardos euro, ir Eiropas iniciatīva, ko neviena valsts atsevišķi nevēlas finansēt. Ierosinātā nolīguma saturu nevar attiecināt tikai uz kādu atsevišķu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu, jo tas ietekmē visu Savienību kopumā, bet dažos aspektos – pat visu pasauli. Rūpnieciskās zināšanas un tehniskās zināšanas kosmosa nozarē ir uzkrātas vairākās Eiropas valstīs, tostarp Šveicē, nevienai valstij nespējot tās visas apgūt pašas spēkiem. Ja nepastāvētu koordinēta darbība un informācijas apmaiņa, palielinātos riski, ka ar Šveici tiek panāktas vienošanās par risinājumiem, kas nav pilnībā pieņemami. Kļūdas drošības jomā varētu pasliktināt to detaļu, kurām piemēro eksporta kontroli, piegādes drošību Eiropas GNSS programmām. Tas paaugstinātu programmu izmaksas. Vienlaikus Eiropas GNSS programmu apjoma un sarežģītības dēļ ir vajadzīgas centralizētas un vienkāršas pārvaldības struktūras un skaidras saskarnes starp Savienību un trešām valstīm. Plašs divpusējo attiecību tīkls ar Šveici radītu augstu efektivitātes trūkuma, kavējumu un pretrunu risku, kurš industriālā projektā ātri pārvērstos augstākās izmaksās, kas būtu jāsedz no Savienības budžeta. Turklāt, dalībvalstīm darbojoties individuāli, tām būtu mazākas iespējas noteikt Šveicei principus un nosacījumus salīdzinājumā ar to, kas tiek panākts ar sadarbības palīdzību. Nolīgums attiecas vienīgi uz kopīgiem sadarbības principiem un pienākumiem un uz konkrētiem jautājumiem, kas ir daļa no Savienībai piederošajām GNSS programmām. Lielākās nolīguma noteikumu daļas īstenošanas pamatā ir dalībvalstu esošās iespējas (piemēram, eksporta kontroles, konfidenciālas informācijas apmaiņas jomā). Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. 3.4. Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ. Nolīgums ir tradicionāls, starptautiskajās attiecībās labi pazīstams instruments, kurš tiek izstrādāts sadarbībā ar esošajām ekspertu darba grupām un kuru apstiprina esošās lēmumu pieņemšanas struktūras. Tas neparedz jaunu administratīvu struktūru izveidi. 3.5. Juridisko instrumentu izvēle Starptautisks nolīgums ir vienīgais instruments, kurš Savienības līmenī nodrošina konsekvenci attiecībās ar Šveici satelītu navigācijas jomā. Piemērošanas viendabība ir īpaši svarīga drošības jomā, kas ir nolīguma galvenā daļa. Vienlaikus nolīgums pieļauj elastību attiecībā uz īstenošanas pasākumiem sevišķi standartizācijas un sertifikācijas jomā, kurā starptautiskajās organizācijās rīkojas tieši dalībvalstis. Līgumi neparedz citus reāli izpildāmus risinājumus, lai reglamentētu attiecības ar trešu valsti. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums Savienības budžetu
ietekmē tikai pozitīvi. Šveice finansiāli piedalīsies
Eiropas GNSS programmās saskaņā ar tādu pašu režīmu
kā Šveices dalība ES 7. pētniecības un tehnoloģiju
attīstības pamatprogrammā (FP7). Šveices ieguldījums
tiks aprēķināts ar proporcionalitātes koeficientu, ko
iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus
cenās un Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu
summu tirgus cenās. 5. IZVĒLES ELEMENTI Priekšlikumā ietverta
pārskatīšanas klauzula. 2012/0230 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par sadarbības nolīguma Eiropas
satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību
un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices
Konfederāciju, no otras puses, parakstīšanu Eiropas Savienības
vārdā un provizorisku piemērošanu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu
saistībā ar tā 218. panta 5. punktu, ņemot vērā Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Padome ar 2010. gada
29. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar
Šveici, lai izstrādātu sadarbības nolīgumu satelītu
navigācijas jomā. (2) Šis sadarbības
nolīgums ļauj Šveicei piedalīties Eiropas satelītu
navigācijas programmās. Šveice savukārt dos finansiālu
ieguldījumu šajās programmās. (3) Sarunas sekmīgi
noslēdzās, parafējot nolīgumu [2012. gada xx]. (4) Tādēļ
nolīgums būtu jāparaksta Eiropas Savienības
vārdā, ievērojot tā noslēgšanu vēlāk. (5) Lai nodrošinātu
nolīguma tūlītēju īstenošanu un atbilstīgu Šveices
līdzdalību programmās, tie elementi, kas ietilpst Eiropas
Savienības kompetencē, būtu jāpiemēro provizoriski
saskaņā ar nolīguma 27. panta 2. punktu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Savienības vārdā tiek
apstiprināta sadarbības nolīguma Eiropas satelītu
navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās
dalībvalstīm un Šveici parakstīšana, ievērojot
minētā nolīguma noslēgšanu. Nolīguma teksts ir pievienots šim
lēmumam. 2. pants Padomes Ģenerālsekretariāts
sagatavo pilnvaru instrumentu, lai nolīgumu, ņemot vērā
tā noslēgšanu, parakstītu persona vai personas, ko
izraudzījies nolīguma sarunvedējs. 3. pants Nolīgumu saskaņā ar tā
27. panta 2. punktu piemēro provizoriski, kamēr nav
pabeigtas procedūras tā noslēgšanai. Komisija publicē paziņojumu
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
informējot par nolīguma provizoriskas piemērošanas datumu. 4. pants Šis lēmums
stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU
AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA
IEŅĒMUMUS 1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS SADARBĪBAS NOLĪGUMS EIROPAS
SATELĪTU NAVIGĀCIJAS PROGRAMMU JOMĀ STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES
KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES 2. BUDŽETA POZĪCIJAS Nodaļa: 66 Pants: 660 Postenis: 6600 Attiecīgajam gadam budžetā
paredzētā summa: p.m. 3. FINANSIĀLĀ IETEKME Priekšlikums finansiāli neietekmē
izdevumus, bet finansiāli ietekmē ieņēmumus, un tas
izpaužas šādi: (EUR) || || Budžeta pozīcija || Ieņēmumi || 12 mēnešu periods no || 2012 pants: 660; pozīcija: 6600 || Citas iemaksas un piešķirtās kompensācijas – Piešķirtie ieņēmumi || 01/01/2012 || 20 000 000 Pēc darbības || 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || … pants: 660; pozīcija: 6600 || 40 000 000 || 20 050 870 || Tiks aprēķināts vēlāk || Tiks aprēķināts vēlāk || Tiks aprēķināts vēlāk 4. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI 5. CITAS PIEZĪMES (a)
Šis ES un Šveices sadarbības nolīgums
GNSS jomā ir beztermiņa nolīgums. Šveices finansiālais
ieguldījums Eiropas satelītu navigācijas programmās laika
periodā no 2008. līdz 2013. gadam ir 60 000 000 euro,
bet 2014. gadā – 20 050 870 euro. (b)
Šveices finansiālo ieguldījumu
aprēķinās atbilstīgi proporcionalitātes koeficientam,
kas izklāstīts nolīguma 18. pantā. Laika periodā
no 2008. līdz 2013. gadam šo proporcionalitātes koeficientu
piemēro summai 3005 miljonu euro apmērā. Sākot no
2014. gada, to pašu proporcionalitātes koeficientu piemēros
ikgadējām budžeta apropriācijām, kas paredzētas
Eiropas satelītu navigācijas programmām. Eiropas Komisijas DEKLARĀCIJA Komisija
atgādina par tās vispārējo politikas mērķi
attiecīgā gadījumā risināt sarunas par
nolīgumiem, kurus slēdz vienīgi Savienība. ____________________ SADARBĪBAS NOLĪGUMS EIROPAS
SATELĪTU NAVIGĀCIJAS PROGRAMMU JOMĀ STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES
KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES EIROPAS
SAVIENĪBA un BEĻĢIJAS
KARALISTE, BULGĀRIJAS
REPUBLIKA, ČEHIJAS
REPUBLIKA, DĀNIJAS
KARALISTE, VĀCIJAS
FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS
REPUBLIKA, GRIEĶIJAS
REPUBLIKA, SPĀNIJAS
KARALISTE, FRANCIJAS
REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS
REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS
REPUBLIKA, LIETUVAS
REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS
LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES
KARALISTE, AUSTRIJAS
REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES
REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS
REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS
REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS
KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS
UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Līguma par
Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību
līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā –
“dalībvalstis”, no vienas puses, un ŠVEICES
KONFEDERĀCIJA, turpmāk tekstā – “Šveice”, no otras puses, turpmāk
tekstā – “puse” vai “puses”, ŅEMOT
VĒRĀ kopīgo interesi pilnveidot globālo navigācijas
satelītu sistēmu (turpmāk tekstā – “GNSS”), kas
īpaši izveidota civiliem mērķiem, ATZĪSTOT
Eiropas GNSS programmu ieguldījuma nozīmi navigācijas un
informācijas infrastruktūrā Eiropas Savienībā un
Šveicē, ŅEMOT
VĒRĀ GNSS lietojumu straujo attīstību Eiropas
Savienībā, Šveicē un citviet pasaulē, ŅEMOT
VĒRĀ kopīgo interesi veidot ilgtermiņa sadarbību
satelītu navigācijas jomā starp Eiropas Savienību, tās
dalībvalstīm un Šveici, ATZĪSTOT
Šveices ciešo līdzdalību Galileo un EGNOS
programmās kopš to definēšanas posma, ŅEMOT
VĒRĀ Kosmosa padomes rezolūcijas, jo īpaši “Par Eiropas
kosmosa politiku”, kas pieņemta 2007. gada 22. maijā, un
“Attīstot Eiropas kosmosa politiku”, kas pieņemta 2008. gada
29. septembrī, kurās Eiropas Savienība, Eiropas Kosmosa
aģentūra (turpmāk tekstā – “EKA”) un to
attiecīgās dalībvalstis ir atzītas par trim galvenajiem
dalībniekiem Eiropas kosmosa politikā, kā arī
“Globālas problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga
izmantošana”, kas pieņemta 2010. gada 25. novembrī un kur
Eiropas Komisija un EKA aicinātas sekmēt procesu, kādā ES
un EKA dalībvalstis un valstis, kuras nav to dalībvalstis,
piedalās visos sadarbības programmu posmos, ŅEMOT VĒRĀ Komisijas
2011. gada 4. aprīļa paziņojumu “Virzībā uz
Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu
interesēs”, VĒLOTIES
oficiāli izveidot sadarbību visos Eiropas GNSS programmu aspektos, ATZĪSTOT
Šveices ieinteresētību visos GNSS pakalpojumos, ko nodrošina EGNOS
un Galileo, ieskaitot publisko regulēto pakalpojumu (turpmāk
tekstā – “PRS”), ŅEMOT
VĒRĀ 2007. gada 25. jūnija Nolīgumu par sadarbību
zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas
Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no
otras puses, ATZĪSTOT
2008. gada 28. aprīļa Nolīgumu starp Šveices
Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības
procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai
(turpmāk tekstā – “nolīgums par drošību”), ŅEMOT
VĒRĀ ieguvumus, ko nodrošina Eiropas GNSS programmu un to pakalpojumu
līdzvērtīgs aizsardzības līmenis pušu
teritorijās, ATZĪSTOT pušu
saistības atbilstīgi starptautiskajām tiesībām,
īpaši Šveices kā pastāvīgi neitrālas valsts
saistības, ATZĪSTOT, ka
Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir noteikts, ka Eiropas Kopiena ir visu
saistībā ar Eiropas GNSS programmām, kas definētas Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK)
Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS
un Galileo) turpmāku īstenošanu, iegūto vai izveidoto
materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, ŅEMOT
VĒRĀ 2010. gada 22. septembra Regulu (ES)
Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas GNSS aģentūru, ŅEMOT
VĒRĀ 2011. gada 25. oktobra Lēmumu
Nr. 1104/2011/ES par noteikumiem par piekļuvi publiskajam
regulētajam pakalpojumam, IR VIENOJUŠĀS
ŠĀDI. I. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Mērķis 1. Šā
nolīguma mērķis ir veicināt un atvieglināt pušu
ilgtermiņa sadarbību civilā kontrolē esošās
satelītu navigācijas jomā, jo īpaši Šveicei piedaloties
Eiropas GNSS programmās. 2. Šajā
nolīgumā ir izstrādāts veids un nosacījumi Šveices
dalībai minētajās programmās. 2. pants Definīcijas Šajā
nolīgumā: 1. “Eiropas
globālās navigācijas satelītu sistēmas” (turpmāk
tekstā – “Eiropas GNSS”) ir sistēma, kas izveidota ar Galileo
programmu, un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas
pārklājuma dienests (EGNOS); 2.
“diferenciālā korekcija” ir reģionāli vai vietēji
mehānismi, piemēram, EGNOS, kas globālās GNSS
lietotājiem dod iespēju iegūt uzlabotu efektivitāti,
piemēram, lielāku precizitāti, pieejamību, integritāti
un uzticamību; 3. “Galileo”
ir autonoma civilā kontrolē esoša Eiropas globālās
satelītu navigācijas un sinhronizācijas sistēma, kuru
izmanto Eiropas Savienības, EKA un to attiecīgo dalībvalstu
izstrādāto un pilnveidoto GNSS pakalpojumu nodrošināšanai.
Galileo ekspluatāciju var nodot privātpersonai. Galileo
nodrošina atklātus, komerciālus, dzīvības drošības,
meklēšanas un glābšanas pakalpojumus, kā arī drošu publisku
regulētu pakalpojumu ar ierobežotu piekļuvi, kas īpaši
paredzēts valsts sektora pilnvarotu lietotāju vajadzībām; 4. “Galileo
vietējie elementi” ir vietējie mehānismi, kas Galileo
satelītu navigācijas un sinhronizācijas signālu
lietotājiem sniedz ievades informāciju papildus tai, kura iegūta
no galvenās satelītu kopas. Lai iegūtu papildu sniegumu,
vietējos elementus var izvietot ap lidostām, jūras ostām,
pilsētās un citur ģeogrāfiski problemātiskā
vidē. Galileo nodrošinās vispārēju modeli
vietējiem elementiem; 5.
“globālās navigācijas, pozicionēšanas un
sinhronizācijas aprīkojums” ir jebkurš aprīkojums, kuru izmanto
civilām vajadzībām un kurš ir projektēts, lai
pārraidītu, uztvertu vai apstrādātu satelītu
navigācijas vai sinhronizācijas signālus ar mērķi
sniegt pakalpojumus vai sadarboties ar reģionālu diferenciālo
korekciju; 6. “publisks
regulēts pakalpojums (PRS)” ir pakalpojums, kuru nodrošina ar Galileo
programmu izveidotā sistēma un kuru var izmantot tikai valsts
pārvaldes iestāžu pilnvaroti lietotāji diskrētiem
lietojumiem, kas prasa efektīvu piekļuves kontroli un pakalpojumu
ievērojamu stabilitāti; 7.
“reglamentējošs pasākums” ir jebkurš puses likums, noteikumi,
politikas pasākums, norma, procedūra, lēmums vai
līdzīgs administratīvs pasākums; 8. “savietojamība” ir spēja
globālās un reģionālās navigācijas satelītu
sistēmas un diferenciālās korekcijas un to sniegtos pakalpojumus
lietot kopā, lai lietotāju līmenī nodrošinātu
labāku sniegumu nekā tas būtu iespējams, ja izmantotu tikai
vienas sistēmas atklāto pakalpojumu; 9.
“intelektuālais īpašums” ir definēts 2. panta
viii) punktā Pasaules Intelektuālā īpašuma
organizācijas dibināšanas konvencijā, kas parakstīta
1967. gada 14. jūlijā Stokholmā; 10.
“klasificēta informācija” ir informācija jebkurā
veidā, kura ir jāaizsargā pret nesankcionētu
atklāšanu, kas dažādā mērā varētu kaitēt
pušu vai atsevišķu dalībvalstu būtiskām interesēm, tostarp
valsts drošībai. Informācijas slepenības pakāpi
norāda, izmantojot klasifikācijas marķējumu. Šādu
informāciju puses klasificē saskaņā ar piemērojamajiem
normatīvajiem aktiem, un tā ir jāaizsargā pret jebkādu
konfidencialitātes, integritātes un pieejamības
apdraudējumu. 3. pants Sadarbības principi Puses vienojas, ka
sadarbībā, uz kuru attiecas šis nolīgums, ievēro šādus
principus: 1. abpusējs
izdevīgums, kas balstīts uz vispārēju līdzsvaru starp
tiesībām un pienākumiem, ietverot ieguldījumu un piekļuvi
visiem pakalpojumiem, kā noteikts 15. pantā, 2. abpusējas
iespējas piedalīties sadarbībā Eiropas Savienības un
Šveices GNSS projektos, 3. savlaicīga
apmaiņa ar informāciju, kura var ietekmēt sadarbību, 4.
intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga un efektīva
aizsardzība, kā minēts šā nolīguma 9. pantā, 5.
brīvība sniegt satelītu navigācijas pakalpojumus pušu
teritorijās, 6. neierobežota
Eiropas GNSS preču tirdzniecība pušu teritorijās. II. NOTEIKUMI PAR SADARBĪBU 4. pants Sadarbības pasākumi 1. Sadarbība satelītu
navigācijā un sinhronizācijā notiek šādās
jomās – radiofrekvenču spektrs, zinātniskā izpēte
un mācības, iepirkums, rūpnieciskā sadarbība,
intelektuālā īpašuma tiesības, eksporta kontrole,
tirdzniecība un tirgus attīstība, standarti, sertificēšana un
regulatīvie pasākumi, drošība, klasificētas
informācijas apmaiņa, personāla apmaiņas un piekļuve
pakalpojumiem. Puses var grozīt šo jomu sarakstu saskaņā ar
šā nolīguma 25. pantu. 2. Šis
nolīgums neskar Eiropas Savienības institucionālo autonomiju
regulēt Eiropas GNSS programmas, kā arī Eiropas Savienības
izveidoto struktūru Eiropas GNSS programmu darbībai. Tāpat šis
nolīgums neietekmē piemērojamos reglamentējošos
pasākumus, ar ko īsteno neizplatīšanas saistības, eksporta
kontroli, nemateriālas tehnoloģiju pārneses kontroli, kā
arī neskar valstu drošības pasākumus. 3. Ievērojot
to piemērojamos reglamentējošos pasākumus, puses, cik vien
iespējams, veicina sadarbību saistībā ar šo nolīgumu
ar mērķi nodrošināt salīdzināmas līdzdalības
iespējas pasākumos 1. punktā norādītajās
jomās. 5. pants Radiofrekvenču spektrs 1. Puses vienojas
turpināt sadarbību un savstarpēju atbalstu radiofrekvenču
spektra jautājumos Starptautiskajā Telesakaru savienībā
(turpmāk tekstā – “ITU”), ņemot vērā
2004. gada 5. novembra Saprašanās memorandu par Galileo
satelītu radionavigācijas sistēmas frekvenču pieteikumu ITU
pārvaldību. 2. Šajā
kontekstā puses apmainās ar informāciju par
piešķirtajām frekvencēm un aizsargā atbilstošu
frekvenču piešķīrumu Galileo, lai nodrošinātu Galileo
pakalpojumu pieejamību lietotājiem visā pasaulē un jo
īpaši Šveicē un Eiropas Savienībā. 3. Turklāt
puses atzīst, cik nozīmīgi ir aizsargāt
radionavigācijas spektru no pārrāvumiem un traucējumiem.
Šim nolūkam tās identificē traucējumu avotus un
izstrādā savstarpēji pieņemamus risinājumus tās
apkarošanai. 4. Nekas šajā
nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas liktu atkāpties
no piemērojamajiem ITU noteikumiem, tostarp no ITU
noteikumiem par radiosakariem. 6. pants Zinātniskā izpēte un mācības 1. Puses
sekmē kopīgu izpēti un mācības Eiropas GNSS jomā
Eiropas Savienības un Šveices pētniecības programmās un
citās saistītās pušu pētniecības programmās.
Kopīgā izpēte dod ieguldījumu Eiropas GNSS
attīstības plānošanā. 2. Puses vienojas
noteikt piemērotu mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt
efektīvus kontaktus un dalību attiecīgajās izpētes
programmās. 7. pants Iepirkums 1. Veicot
iepirkumu saistībā ar Eiropas GNSS programmām, puses
piemēro to saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas
(turpmāk tekstā – “PTO”) Nolīgumā par valsts iepirkumu
(turpmāk tekstā – “GPA”) un 1999. gada
21. jūnija Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices
Konfederāciju par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem. 2. Neskarot GPA
XXIII pantu (pārskatītā GPA III pantu), Šveices
subjektiem ir tiesības piedalīties iepirkumā, kura
mērķis ir nodrošināt ar Eiropas GNSS programmām
saistītu pakalpojumu sniegšanu. 8. pants Rūpnieciskā sadarbība Puses veicina un
atbalsta sadarbību starp abu pušu rūpniecības nozarēm,
tostarp ar tādiem līdzekļiem kā kopuzņēmumi un
Šveices subjektu līdzdalība attiecīgajās Eiropas
rūpniecības apvienībās, kā arī Eiropas
Savienības subjektu līdzdalība attiecīgajās Šveices
rūpniecības apvienībās, ar mērķi nodrošināt
Eiropas satelītu navigācijas sistēmu netraucētu
darbību, kā arī veicināt Galileo lietojumu un
pakalpojumu izmantošanu un attīstību. 9. pants Intelektuālā īpašuma tiesības Lai
atvieglinātu rūpniecisko sadarbību, puses piešķir un
nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību piemērotu un
efektīvu aizsardzību attiecīgajās Eiropas GNSS
attīstības un darbības jomās un nozarēs
saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem,
kā noteikts PTO Līgumā par intelektuālā īpašuma
tiesību komercaspektiem (TRIPS), tostarp efektīvus šādu
standartu ieviešanas līdzekļus. 10. pants Eksporta kontrole 1. Lai
attiecībā uz Eiropas GNSS programmām nodrošinātu
viendabīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas politiku starp
pusēm, Šveice savā jurisdikcijā un saskaņā ar tās
valsts tiesību aktiem un procedūrām savlaicīgi pieņem
un ievieš eksporta kontroles pasākumus un tādu tehnoloģiju, datu
un priekšmetu, kas ir īpaši konstruēti vai pielāgoti Eiropas
GNSS programmām, neizplatīšanas pasākumus. Šie pasākumi
nodrošina eksporta kontroli un neizplatīšanu tādā
līmenī, kas ir līdzvērtīgs Eiropas Savienībā
spēkā esošajam līmenim. 2. Ja kāda iemesla dēļ nevar
sasniegt līdzvērtīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas
līmeni, piemēro 22. pantā izstrādāto
procedūru. 11. pants Tirdzniecība un tirgus attīstība 1. Puses veicina
tirdzniecību un ieguldījumus Eiropas Savienības un Šveices
satelītu navigācijas infrastruktūras aprīkojumā,
tostarp arī ar Eiropas GNSS programmām saistītos vietējos
elementos un lietojumos. 2. Šim
nolūkam puses vairo sabiedrības informētību par
darbībām Galileo satelītu navigācijas jomā,
identificē iespējamos šķēršļus GNSS lietojumu
attīstībai un atbilstoši rīkojas, lai šo attīstību
veicinātu. 3. Lai noteiktu
lietotāju vajadzības un efektīvi uz tām reaģētu,
pušu subjekti var izmantot GNSS lietotāju forumu, kas tiks izveidots. 4. Šis
nolīgums neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas
paredzēti PTO nolīgumā. 12. pants Standarti, sertifikācija un reglamentējošie pasākumi 1. Atzīstot
to, cik vērtīga ir koordinēta pieeja starptautiskajos
standartizācijas un sertificēšanas forumos saistībā ar
globālās satelītu navigācijas pakalpojumiem, puses vienojas
jo īpaši kopīgi atbalstīt Galileo un EGNOS
standartu izstrādi un veicināt to piemērošanu visā
pasaulē, uzsverot savstarpēju savietojamību ar citām GNSS. Viens no
koordinēšanas mērķiem ir veicināt Galileo
pakalpojumu plašu un novatorisku izmantošanu atklātiem, komerciāliem
un dzīvības drošības mērķiem kā pasaules
mēroga navigācijas un sinhronizācijas standartu. Puses vienojas
radīt labvēlīgus apstākļus Galileo lietojumu
attīstībai. 2. Tādēļ,
lai veicinātu un īstenotu šā nolīguma mērķus,
puses vajadzības gadījumā sadarbojas visos GNSS jautājumos,
kas nonāk Starptautiskās Civilās aviācijas
organizācijas, Starptautiskās Jūrniecības
organizācijas un ITU darba kārtībā. 3. Puses
nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar tehniskajiem standartiem,
sertificēšanas un licencēšanas prasībām un
procedūrām attiecībā uz Eiropas GNSS, nerada
nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai. Vietējās
prasības pamatojas uz objektīviem, nediskriminējošiem, iepriekš
noteiktiem un pārskatāmiem kritērijiem. 4. Puses veic
nepieciešamos reglamentējošos pasākumus, lai ļautu
pilnībā izmantot Galileo uztvērējus un zemes un
kosmosa segmentus to jurisdikcijā esošajās teritorijās. Šim
nolūkam Šveice savā jurisdikcijā esošajā teritorijā
nodrošina Galileo tādu attieksmi, kas nav mazāk
labvēlīga kā pret citām līdzīgām
satelītu navigācijas pakalpojumu sistēmām. 13. pants Drošība 1. Lai Eiropas
GNSS programmas aizsargātu no tādiem draudiem kā
ļaunprātīga izmantošana, traucējumi, pārrāvumi un
naidīga rīcība, puses veic visus iespējamos pasākumus,
lai, neskarot 4. panta 2. punktu, savās teritorijās
nodrošinātu satelītu navigācijas pakalpojumu un ar tiem
saistītās infrastruktūras pastāvību, drošumu un
drošību. 2. Šajā
kontekstā Šveice saskaņā ar tās tiesību aktiem un
procedūrām savlaicīgi pieņem un tās jurisdikcijā
ievieš pasākumus, kas attiecībā uz paaugstināta riska
ierīču, informācijas un tehnoloģiju aizsardzību pret
draudiem un nevēlamu izpaušanu, kā arī to kontroli un
pārvaldību nodrošina tādu drošības un drošuma līmeni,
kurš ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina Eiropas
Savienībā piemērojamie pasākumi. 3. Ja kāda iemesla dēļ nevar
sasniegt līdzvērtīgu drošuma un drošības līmeni,
piemēro 22. pantā izstrādāto procedūru. 14. pants Klasificētas informācijas apmaiņa 1. Eiropas
Savienības klasificētās informācijas apmaiņu un
aizsardzību veic saskaņā ar nolīgumu par drošību un
saskaņā ar nolīguma par drošību īstenošanas
kārtību. 2. Šveice var
veikt ar valsts klasifikācijas marķējumu apzīmētas
klasificētas informācijas par Eiropas GNSS programmām
apmaiņu ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar
kurām tā ir noslēgusi atbilstīgas divpusējas
vienošanās. 3. Puses cenšas
izveidot visaptverošu un saskanīgu tiesisko regulējumu, kas ļauj
apmainīties ar klasificētu informāciju par Galileo
programmu starp visām šī nolīguma pusēm. 15. pants Piekļuve pakalpojumiem Šveicei ir
piekļuve visiem Eiropas GNSS programmu pakalpojumiem atbilstīgi šim
nolīgumam, kā arī PRS, ievērojot atsevišķu PRS
nolīgumu. Šveice ir paudusi
ieinteresētību par PRS, uzskatot, ka tas ir svarīgs
aspekts tās līdzdalībā Eiropas GNSS programmās. Puses
cenšas noslēgt PRS nolīgumu, lai nodrošinātu Šveices
līdzdalību, tiklīdz Šveice iesniedz attiecīgu lūgumu
un ir pabeigta Līguma par Eiropas Savienības darbību
218. pantā paredzētā procedūra. 16. pants Dalība
Eiropas GNSS aģentūrā Šveicei ir
tiesības piedalīties Eiropas GNSS aģentūrā
atbilstīgi nosacījumiem, kas jāizstrādā
nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveici. Šīs sarunas
sāksies, tiklīdz Šveice iesniegs attiecīgu lūgumu un no
Eiropas Savienības puses būs pabeigtas nepieciešamās
procedūras. 17. pants Dalība komitejās Šveices
pārstāvji tiek aicināti novērotāju statusā
saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām un
bez balsstiesībām piedalīties komitejās, kas izveidotas ar
Eiropas GNSS programmām saistīto darbību vadībai,
attīstībai un īstenošanai. Tas ietver, jo īpaši,
dalību GNSS programmu komitejā un GNSS drošības padomē, kā
arī to darba grupās un speciālo uzdevumu grupās. III. FINANŠU NOTEIKUMI 18. pants Finansējums Šveice dod
ieguldījumu Eiropas GNSS programmu finansēšanā. Šveices
ieguldījumu aprēķina ar proporcionalitātes koeficientu, ko
iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus
cenās un Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu
summu tirgus cenās. Laika posmā
no 2008. līdz 2013. gadam Šveices finansiālā
līdzdalība Eiropas GNSS programmās ir
80 050 870 euro. Šo summu
maksā šādi: 2012. gadā:
20 000 000 euro, 2013. gadā:
40 000 000 euro, 2014. gadā:
20 050 870 euro. Laika posmā
no 2014. gada Šveice ieguldījumu maksā katru gadu. IV. NOBEIGUMA NOTEIKUMI 19. pants Atbildība Tā kā
Šveice nav Eiropas GNSS īpašniece, tai nav nekādas atbildības
saistībā ar īpašumtiesībām. 20. pants Apvienotā komiteja 1. Ar šo tiek
izveidota Apvienotā komiteja ar nosaukumu “Eiropas Savienības un
Šveices GNSS komiteja”; tajā ir pušu pārstāvji, un tā ir
atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un pareizu
piemērošanu. Šim nolūkam komiteja izstrādā ieteikumus.
Tā pieņem lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos
gadījumos; šos lēmumus puses īsteno saskaņā ar saviem
noteikumiem. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus, kopīgi
vienojoties. 2. Apvienotā
komiteja pieņem savu reglamentu, kurā tostarp paredzēta
sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā
pilnvaru termiņa noteikšanas kārtība. 3. Apvienotās
komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības. Sanāksmes
sasaukšanu var pieprasīt Eiropas Savienība vai Šveice.
Apvienotās komitejas sanāksme notiek 15 dienu laikā pēc
pieprasījuma saskaņā ar 22. panta 2. punktu. 4. Apvienotā
komiteja var nolemt izveidot tādas darba grupas vai ekspertu grupas, ko
tā uzskata par vajadzīgām, lai palīdzētu tai veikt
tās uzdevumus. 5. Apvienotā
komiteja var nolemt grozīt pielikumu. 21. pants Apspriešanās 1. Lai
nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu,
puses regulāri apmainās ar informāciju un pēc kādas
puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā. 2. Ja kāda no
pusēm to pieprasa, puses nekavējoties apspriežas par jebkuru
jautājumu, kas ir saistīts ar šā nolīguma interpretāciju
vai piemērošanu. 22. pants Drošības pasākumi 1. Katra
puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pieņemt
pienācīgus drošības pasākumus, ietverot viena vai
vairāku sadarbības pasākumu apturēšanu, ja tā
konstatē, ka starp pusēm vairs netiek nodrošināts
līdzvērtīgs eksporta kontroles vai drošības līmenis. Ja kavēšanās varētu apdraudēt
GNSS netraucētu darbību, var tikt pieņemti pagaidu drošības
pasākumi bez iepriekšējas apspriešanās, taču ar
nosacījumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto
pasākumu pieņemšanas. 2.
Šādu pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst
pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu un
nodrošinātu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem
atbilstīgi šim nolīgumam. Otra puse
var pieprasīt apspriešanos Apvienotajā komitejā par šo
pasākumu proporcionalitāti. Ja šo
strīdu nav iespējams izšķirt 6 mēnešu laikā, jebkura
puse saskaņā ar pielikumā izstrādāto procedūru
strīdu var iesniegt šķīrējtiesā, kuras lēmums ir
saistošs. Ar to nevar atrisināt
nekādus jautājumus par tādu šā nolīguma noteikumu
interpretēšanu, kuri ir identiski atbilstošiem noteikumiem Eiropas
Savienības tiesību aktos. 23. pants Strīdu izšķiršana Neskarot
22. panta noteikumus, strīdus par šā nolīguma
interpretēšanu vai piemērošanu izšķir, apspriežoties
Apvienotajā komitejā. 24. pants Pielikumi Šā
nolīguma pielikumi ir tā neatņemama daļa. 25. pants Pārskatīšana Šo nolīgumu
var grozīt un pilnveidot jebkurā laikā, abām pusēm
savstarpēji vienojoties. 26. pants Pārtraukšana 1. Eiropas
Savienība vai Šveice var pārtraukt šā nolīguma
darbību, paziņojot par to otrai pusei. Šis nolīgums beidz
darboties pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma
saņemšanas dienas. 2. Šā
nolīguma darbības pārtraukšana neietekmē saskaņā
ar šo nolīgumu izstrādāto pasākumu vai intelektuālā
īpašuma tiesību jomā iegūtu tiesību un pienākumu
spēkā esamību vai darbības laiku. 3. Ja šā
nolīguma darbību pārtrauc, Apvienotā komiteja
izstrādā priekšlikumu, lai puses varētu atrisināt
jebkādus nenokārtotus jautājumus, tostarp par
finansiālām sekām, ievērojot pro rata temporis principu.
27. pants Stāšanās spēkā 1. Šo
nolīgumu puses apstiprina saskaņā ar to iekšējām
procedūrām. Šis nolīgums stājas spēkā otrā
mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā
paziņojuma par apstiprināšanu. 2.
Neatkarīgi no 1. punkta Šveice un Eiropas
Savienība attiecībā uz elementiem, kas ir tās
kompetencē, vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu no
tā mēneša pirmās dienas, kurš seko dienai, kad ir
sastādīts otrais paziņojums par šim nolūkam vajadzīgo
procedūru pabeigšanu. 3. Šis
nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. 4. Šis nolīgums ir sastādīts
divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu,
franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu,
lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu,
slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu
un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. -------------------------------- I PIELIKUMS ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA (1)
Ja strīdu iesniedz
šķīrējtiesā, izraugās trīs
šķīrējtiesnešus, ja vien puses nenolemj citādi. (2)
Katra puse 30 dienu laikā izraugās vienu
šķīrējtiesnesi. (3)
Abi šādi izraudzītie
šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās ieceļ
šķīrējtiesnesi, kas nav vienas vai otras puses
valstspiederīgais. Ja šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā
pēc to izraudzīšanās nevar vienoties, šo
šķīrējtiesnesi izvēlas no septiņu personu saraksta, ko
sastādījusi Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja šo
sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar savu reglamentu. (4)
Ja vien puses nenolemj citādi,
šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu. Tā savus
lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. II PIELIKUMS Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas GNSS programmās 1. Lai
piedalītos Eiropas GNSS programmās, Šveices finansiālais
ieguldījums Eiropas Savienības budžetā laika posmā no 2008.
līdz 2013. gadam ir šāds (EUR): 2012. gads || 2013. gads || 2014. gads 20 000 000 || 40 000 000 || 20 050 870 Laika posmā
no 2014. gada Šveice ieguldījumu maksā katru gadu. 2. Kopumā un
jo īpaši Šveices finansiālā ieguldījuma
pārvaldībai tiek piemērota Finanšu regula, ko piemēro
Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[1],
un tās īstenošanas noteikumi[2]. 3. Šveices
pārstāvju un ekspertu ceļa un uzturēšanās izdevumus,
kas saistīti ar viņu piedalīšanos Komisijas
organizētajās sanāksmēs par programmu īstenošanu,
atmaksā Komisija ar tādu pašu pamatojumu un saskaņā ar
tādu pašu kārtību, kāda ir spēkā
attiecībā uz Savienības dalībvalstu ekspertiem. 4. Pēc tam,
kad uzsākta šā nolīguma provizoriska piemērošana, un katra
nākamā gada sākumā Komisija nosūtīs Šveicei
pieprasījumu saskaņā ar šo nolīgumu iemaksāt
programmām paredzētajā budžetā tās ieguldījumam
atbilstošos līdzekļus. Šo iemaksu izsaka
euro un ieskaita Komisijas euro bankas kontā. 5. Šveice iemaksu
veic līdz 1. aprīlim, ja pieprasījumu veikt iemaksu
Komisija ir nosūtījusi līdz 1. martam, bet ne
vēlāk kā 30 dienas pēc pieprasījuma veikt
iemaksu, ja Komisija šo pieprasījumu ir nosūtījusi pēc
minētā datuma. Ieguldījuma
samaksas kavējums būs par pamatu procentu maksājuma uzlikšanai
Šveicei par termiņā nesamaksāto summu. Procentu likme atbilst
tai likmei, ko Eiropas Centrālā banka maksājuma termiņa
dienā piemēro saviem darījumiem euro, palielinot to par
3,5 procentu punktiem. KOPĪGA DEKLARĀCIJA par
Šveices dalību komitejās Līgumslēdzējas
puses paziņo, ka Šveices dalība atbilstīgi 17. pantam
komitejās, kas ES izveidotas ar Eiropas GNSS programmām saistīto
darbību vadībai, attīstībai un īstenošanai,
nebūtu jāuzskata par precedentu citiem nolīgumiem starp ES un
Šveici. [1] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK,
Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas
Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002.,
1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar
2007. gada 17. decembra Regulu Nr. 1525/2007 (OV L 343,
27.12.2007., 9. lpp.). [2] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom)
Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes
Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 357, 31.12.2002.,
1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar
Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom)
Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).