PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma pamatojums un mērķi Tehnoloģisku, ģeogrāfisku un finansiālu iemeslu dēļ Šveicei ir svarīga nozīme Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) programmās. Šveice nodrošina būtiskas tehnoloģijas Galileo programmai. Šā nolīguma mērķis ir noteikt sadarbības principus kopumā un Šveices tiesības un pienākumus tādās jomās kā drošība un eksporta kontrole. Nolīgums ir apspriests, pamatojoties uz sarunu norādēm, kuras Padome pieņēma 2010. gada 29. jūnijā. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu 4. panta 5. punktā un 6. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja trešajām valstīm nodrošināt papildu finansējumu Eiropas GNSS programmām saskaņā ar nosacījumiem, kas izstrādājami nolīgumos atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantam. Nolīgums attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas risināmi ciešas sadarbības nodrošināšanai ar Šveici. Galileo un EGNOS kā ES mēroga programmu struktūra un pārvaldība liek piemērot kopīgu pieeju un darba metodes visām dalībvalstīm un dažām trešām valstīm (piemēram, Norvēģijai un Šveicei). Valdībām ir jānosaka šos jautājumus reglamentējoši noteikumi, un tie ir saskanīgi jāīsteno visā Eiropā. Komisijai kā programmas vadītājai, kura darbojas Savienības – sistēmas īpašnieces – vārdā, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai veicinātu šo saskanību. Ja tas netiktu darīts, palielinātos drošības riski.

1.2.        Vispārīgais konteksts Galileo programmā Šveice ir viena no Savienības ciešākajām sadarbības partnerēm starp trešām valstīm jau kopš šīs programmas pirmsākumiem. Šveice jau ilgus gadus ir sniegusi politisku, tehnisku un finansiālu ieguldījumu visos Galileo programmas posmos, būdama Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) dalībniece un neoficiāli piedaloties Galileo veltītās ES pārvaldības struktūrās. Ar šo nolīgumu šī ciešā Šveices iesaiste Eiropas GNSS programmās tiks padziļināta un padarīta oficiāla. Ja šis nolīgums netiktu noslēgts, pastāvētu neskaidrība par sadarbību tādās jomās kā drošība, eksporta kontrole, standartizācija, sertifikācija un radiofrekvenču spektrs. Turklāt šis nolīgums ļauj ES noteikt vispārējus principus, tostarp drošības pasākumus drošības un eksporta kontroles jomās.

1.3.        Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Pievienotajā nolīgumā Šveices sadarbība Galileo programmā tiks organizēta tā, lai nodrošinātu visaptverošu sadarbības pamatu, aptverot arī principus sadarbībai nākotnē un papildu noteikumus attiecībā uz sadarbību drošības, standartizācijas un sertifikācijas jomās.

1.4.        Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Priekšlikums ir saskaņā ar politiku integrēt Eiropas GNSS programmās konkrētas trešās valstis, kas ir EKA dalībvalstis un kas tādējādi ir piedalījušās Galileo un EGNOS programmās jau kopš to pirmsākumiem. Turklāt priekšlikums ir saskaņā ar Komisijas mērķiem, nostiprinot Savienības dimensiju sadarbībā, kas attiecas uz visa veida neizplatīšanas politiku.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Gan sarunu norāžu posmā, gan arī sarunu posmā divpusējās sanāksmēs ir notikusi apspriešanās ar Padomes Īpašo komiteju un ar dalībvalstu un Šveices iestādēm. Tika aptaujāti tehniskie, drošības un transporta eksperti dalībvalstu un Šveices iestādēs, ārlietu ministrijās, aizsardzības un iekšlietu ministrijās, EKA un valstu kosmosa aģentūrās.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Minētās ieinteresētās personas ir atbalstījušas Šveices ciešu integrāciju sadarbībā, kas attiecas uz Eiropas GNSS programmām, un ir uzsvērušas to, cik būtiski ir iekļaut nolīgumā tādus jautājumus kā drošība un eksporta kontrole.

2.2.        Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas Kosmosa tehnoloģija/uz zemes izvietotās iekārtas, drošība/nozares un valsts drošība, informācijas drošība un starptautiskās tiesības/privilēģijas un imunitātes.

Izmantotās metodes Sanāksmes un informācijas apmaiņa.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus ES dalībvalstu ministrijas un kosmosa aģentūras, EKA, kosmosa nozare.

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav norādīts, ka pastāvētu potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām.

Bija plaša vienprātība par nolīgumā noteiktajiem sadarbības principiem un par mērķi cieši integrēt Šveici programmā, tostarp nosakot tiesības un atbilstīgus pienākumus.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Ekspertu atzinumi nav publiskoti.

2.3.        Ietekmes novērtējums Pasākuma mērķis ir nodrošināt Šveices aktīvu līdzdalību Galileo un EGNOS programmu izstrādes un darbības posmos. Abas šīs iniciatīvas raksturo būtiski rūpnieciskie, ekonomiskie un stratēģiskie elementi. Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir reformēta Eiropas GNSS programmu pārvaldība, pārvietojot uzsvaru no publiskā un privātā sektora partnerības uz programmām, kuras pārvalda Savienība, un sistēmām, kuras pieder Savienībai. Gan šai uzsvara maiņai, gan arī sadarbības saturam, kas ietekmē drošību, ir vajadzīgi oficiāli reglamentējoši pasākumi. Tādēļ tika apsvērtas trīs iespējas, kā sasniegt šo mērķi. Pirmā iespēja bija Šveices iesaistīšana programmā ar īpašas starptautiskas sadarbības organizācijas (Galileo starptautiskās padomes) starpniecību, kurā piedalās visas trešās valstis, kas ir ieinteresētas Galileo programmā. Pēc ilgām diskusijām, kas par šo organizāciju norisinājās ar Šveici un citām trešām valstīm, piemēram, Norvēģiju, šī iespēja tika noraidīta. Šveice uzskatīja, ka nav taisnīgi to pielīdzināt ievērojami mazāk integrētām ārpus Eiropas esošām trešām valstīm, kuras nesniedz finansiālu ieguldījumu programmā. Otra iespēja bija pievienotā nolīguma noslēgšana. Tas ļauj nostiprināt noteikumus attiecībā uz drošību un eksporta kontroli un noteikt principus un vadlīnijas, kas nodrošina abpusēji izdevīgas sadarbības attiecības ilgtermiņā, kā arī iegūt papildu finansējumu. Trešā iespēja bija nerīkoties vispār. Tā rezultātā veidotos neskaidrība attiecībās ar Šveici GNSS jomā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija ierosina Padomei pilnvarot parakstīt un pagaidu kārtā piemērot sadarbības nolīgumu par Eiropas satelītu navigācijas programmām starp ES un tās dalībvalstīm un Šveici. ES kompetencē ietilpstošo nolīguma elementu pagaidu piemērošana ir nepieciešama, lai paātrinātu nolīguma piemērošanu un saņemtu Šveices finansiālo ieguldījumu programmās.

3.2.        Juridiskais pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pants kopā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu.

3.3.        Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Galileo programma, kuras izmaksas tiek lēstas vairākos miljardos euro, ir Eiropas iniciatīva, ko neviena valsts atsevišķi nevēlas finansēt. Ierosinātā nolīguma saturu nevar attiecināt tikai uz kādu atsevišķu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu, jo tas ietekmē visu Savienību kopumā, bet dažos aspektos – pat visu pasauli.

Rūpnieciskās zināšanas un tehniskās zināšanas kosmosa nozarē ir uzkrātas vairākās Eiropas valstīs, tostarp Šveicē, nevienai valstij nespējot tās visas apgūt pašas spēkiem. Ja nepastāvētu koordinēta darbība un informācijas apmaiņa, palielinātos riski, ka ar Šveici tiek panāktas vienošanās par risinājumiem, kas nav pilnībā pieņemami. Kļūdas drošības jomā varētu pasliktināt to detaļu, kurām piemēro eksporta kontroli, piegādes drošību Eiropas GNSS programmām. Tas paaugstinātu programmu izmaksas.

Vienlaikus Eiropas GNSS programmu apjoma un sarežģītības dēļ ir vajadzīgas centralizētas un vienkāršas pārvaldības struktūras un skaidras saskarnes starp Savienību un trešām valstīm. Plašs divpusējo attiecību tīkls ar Šveici radītu augstu efektivitātes trūkuma, kavējumu un pretrunu risku, kurš industriālā projektā ātri pārvērstos augstākās izmaksās, kas būtu jāsedz no Savienības budžeta. Turklāt, dalībvalstīm darbojoties individuāli, tām būtu mazākas iespējas noteikt Šveicei principus un nosacījumus salīdzinājumā ar to, kas tiek panākts ar sadarbības palīdzību.

Nolīgums attiecas vienīgi uz kopīgiem sadarbības principiem un pienākumiem un uz konkrētiem jautājumiem, kas ir daļa no Savienībai piederošajām GNSS programmām. Lielākās nolīguma noteikumu daļas īstenošanas pamatā ir dalībvalstu esošās iespējas (piemēram, eksporta kontroles, konfidenciālas informācijas apmaiņas jomā).

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

3.4.        Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ.

Nolīgums ir tradicionāls, starptautiskajās attiecībās labi pazīstams instruments, kurš tiek izstrādāts sadarbībā ar esošajām ekspertu darba grupām un kuru apstiprina esošās lēmumu pieņemšanas struktūras. Tas neparedz jaunu administratīvu struktūru izveidi.

3.5.        Juridisko instrumentu izvēle

Starptautisks nolīgums ir vienīgais instruments, kurš Savienības līmenī nodrošina konsekvenci attiecībās ar Šveici satelītu navigācijas jomā. Piemērošanas viendabība ir īpaši svarīga drošības jomā, kas ir nolīguma galvenā daļa. Vienlaikus nolīgums pieļauj elastību attiecībā uz īstenošanas pasākumiem sevišķi standartizācijas un sertifikācijas jomā, kurā starptautiskajās organizācijās rīkojas tieši dalībvalstis. Līgumi neparedz citus reāli izpildāmus risinājumus, lai reglamentētu attiecības ar trešu valsti.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums Savienības budžetu ietekmē tikai pozitīvi. Šveice finansiāli piedalīsies Eiropas GNSS programmās saskaņā ar tādu pašu režīmu kā Šveices dalība ES 7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā (FP7). Šveices ieguldījums tiks aprēķināts ar proporcionalitātes koeficientu, ko iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Priekšlikumā ietverta pārskatīšanas klauzula.

2012/0230 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par sadarbības nolīguma Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un provizorisku piemērošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padome ar 2010. gada 29. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Šveici, lai izstrādātu sadarbības nolīgumu satelītu navigācijas jomā.

(2)       Šis sadarbības nolīgums ļauj Šveicei piedalīties Eiropas satelītu navigācijas programmās. Šveice savukārt dos finansiālu ieguldījumu šajās programmās.

(3)       Sarunas sekmīgi noslēdzās, parafējot nolīgumu [2012. gada xx].

(4)       Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Eiropas Savienības vārdā, ievērojot tā noslēgšanu vēlāk.

(5)       Lai nodrošinātu nolīguma tūlītēju īstenošanu un atbilstīgu Šveices līdzdalību programmās, tie elementi, kas ietilpst Eiropas Savienības kompetencē, būtu jāpiemēro provizoriski saskaņā ar nolīguma 27. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta sadarbības nolīguma Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Šveici parakstīšana, ievērojot minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu, lai nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu, parakstītu persona vai personas, ko izraudzījies nolīguma sarunvedējs.

3. pants

Nolīgumu saskaņā ar tā 27. panta 2. punktu piemēro provizoriski, kamēr nav pabeigtas procedūras tā noslēgšanai. Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, informējot par nolīguma provizoriskas piemērošanas datumu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1.           PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

SADARBĪBAS NOLĪGUMS EIROPAS SATELĪTU NAVIGĀCIJAS PROGRAMMU JOMĀ STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES

2.           BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa: 66

Pants: 660

Postenis: 6600

Attiecīgajam gadam budžetā paredzētā summa: p.m.

3.           FINANSIĀLĀ IETEKME

Priekšlikums finansiāli neietekmē izdevumus, bet finansiāli ietekmē ieņēmumus, un tas izpaužas šādi:

(EUR)

|| ||

Budžeta pozīcija || Ieņēmumi || 12 mēnešu periods no || 2012

pants: 660; pozīcija: 6600 || Citas iemaksas un piešķirtās kompensācijas – Piešķirtie ieņēmumi || 01/01/2012 || 20 000 000

Pēc darbības

|| 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || …

pants: 660; pozīcija: 6600 || 40 000 000 || 20 050 870 || Tiks aprēķināts vēlāk || Tiks aprēķināts vēlāk || Tiks aprēķināts vēlāk

4.           KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

5.           CITAS PIEZĪMES

(a) Šis ES un Šveices sadarbības nolīgums GNSS jomā ir beztermiņa nolīgums. Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas satelītu navigācijas programmās laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam ir 60 000 000 euro, bet 2014. gadā – 20 050 870 euro.

(b) Šveices finansiālo ieguldījumu aprēķinās atbilstīgi proporcionalitātes koeficientam, kas izklāstīts nolīguma 18. pantā. Laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam šo proporcionalitātes koeficientu piemēro summai 3005 miljonu euro apmērā. Sākot no 2014. gada, to pašu proporcionalitātes koeficientu piemēros ikgadējām budžeta apropriācijām, kas paredzētas Eiropas satelītu navigācijas programmām.

Eiropas Komisijas DEKLARĀCIJA

Komisija atgādina par tās vispārējo politikas mērķi attiecīgā gadījumā risināt sarunas par nolīgumiem, kurus slēdz vienīgi Savienība.

____________________

SADARBĪBAS NOLĪGUMS EIROPAS SATELĪTU NAVIGĀCIJAS PROGRAMMU JOMĀ STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā – “dalībvalstis”, no vienas puses,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk tekstā – “Šveice”, no otras puses,

turpmāk tekstā – “puse” vai “puses”,

ŅEMOT VĒRĀ kopīgo interesi pilnveidot globālo navigācijas satelītu sistēmu (turpmāk tekstā – “GNSS”), kas īpaši izveidota civiliem mērķiem,

ATZĪSTOT Eiropas GNSS programmu ieguldījuma nozīmi navigācijas un informācijas infrastruktūrā Eiropas Savienībā un Šveicē,

ŅEMOT VĒRĀ GNSS lietojumu straujo attīstību Eiropas Savienībā, Šveicē un citviet pasaulē,

ŅEMOT VĒRĀ kopīgo interesi veidot ilgtermiņa sadarbību satelītu navigācijas jomā starp Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un Šveici,

ATZĪSTOT Šveices ciešo līdzdalību Galileo un EGNOS programmās kopš to definēšanas posma,

ŅEMOT VĒRĀ Kosmosa padomes rezolūcijas, jo īpaši “Par Eiropas kosmosa politiku”, kas pieņemta 2007. gada 22. maijā, un “Attīstot Eiropas kosmosa politiku”, kas pieņemta 2008. gada 29. septembrī, kurās Eiropas Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk tekstā – “EKA”) un to attiecīgās dalībvalstis ir atzītas par trim galvenajiem dalībniekiem Eiropas kosmosa politikā, kā arī “Globālas problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana”, kas pieņemta 2010. gada 25. novembrī un kur Eiropas Komisija un EKA aicinātas sekmēt procesu, kādā ES un EKA dalībvalstis un valstis, kuras nav to dalībvalstis, piedalās visos sadarbības programmu posmos,

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”,

VĒLOTIES oficiāli izveidot sadarbību visos Eiropas GNSS programmu aspektos,

ATZĪSTOT Šveices ieinteresētību visos GNSS pakalpojumos, ko nodrošina EGNOS un Galileo, ieskaitot publisko regulēto pakalpojumu (turpmāk tekstā – “PRS”),

ŅEMOT VĒRĀ 2007. gada 25. jūnija Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses,

ATZĪSTOT 2008. gada 28. aprīļa Nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai (turpmāk tekstā – “nolīgums par drošību”),

ŅEMOT VĒRĀ ieguvumus, ko nodrošina Eiropas GNSS programmu un to pakalpojumu līdzvērtīgs aizsardzības līmenis pušu teritorijās,

ATZĪSTOT pušu saistības atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, īpaši Šveices kā pastāvīgi neitrālas valsts saistības,

ATZĪSTOT, ka Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir noteikts, ka Eiropas Kopiena ir visu saistībā ar Eiropas GNSS programmām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu, iegūto vai izveidoto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece,

ŅEMOT VĒRĀ 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas GNSS aģentūru,

ŅEMOT VĒRĀ 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1104/2011/ES par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I.            VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

1. Šā nolīguma mērķis ir veicināt un atvieglināt pušu ilgtermiņa sadarbību civilā kontrolē esošās satelītu navigācijas jomā, jo īpaši Šveicei piedaloties Eiropas GNSS programmās.

2. Šajā nolīgumā ir izstrādāts veids un nosacījumi Šveices dalībai minētajās programmās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

1. “Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas” (turpmāk tekstā – “Eiropas GNSS”) ir sistēma, kas izveidota ar Galileo programmu, un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS);

2. “diferenciālā korekcija” ir reģionāli vai vietēji mehānismi, piemēram, EGNOS, kas globālās GNSS lietotājiem dod iespēju iegūt uzlabotu efektivitāti, piemēram, lielāku precizitāti, pieejamību, integritāti un uzticamību;

3. “Galileo” ir autonoma civilā kontrolē esoša Eiropas globālās satelītu navigācijas un sinhronizācijas sistēma, kuru izmanto Eiropas Savienības, EKA un to attiecīgo dalībvalstu izstrādāto un pilnveidoto GNSS pakalpojumu nodrošināšanai. Galileo ekspluatāciju var nodot privātpersonai. Galileo nodrošina atklātus, komerciālus, dzīvības drošības, meklēšanas un glābšanas pakalpojumus, kā arī drošu publisku regulētu pakalpojumu ar ierobežotu piekļuvi, kas īpaši paredzēts valsts sektora pilnvarotu lietotāju vajadzībām;

4. “Galileo vietējie elementi” ir vietējie mehānismi, kas Galileo satelītu navigācijas un sinhronizācijas signālu lietotājiem sniedz ievades informāciju papildus tai, kura iegūta no galvenās satelītu kopas. Lai iegūtu papildu sniegumu, vietējos elementus var izvietot ap lidostām, jūras ostām, pilsētās un citur ģeogrāfiski problemātiskā vidē. Galileo nodrošinās vispārēju modeli vietējiem elementiem;

5. “globālās navigācijas, pozicionēšanas un sinhronizācijas aprīkojums” ir jebkurš aprīkojums, kuru izmanto civilām vajadzībām un kurš ir projektēts, lai pārraidītu, uztvertu vai apstrādātu satelītu navigācijas vai sinhronizācijas signālus ar mērķi sniegt pakalpojumus vai sadarboties ar reģionālu diferenciālo korekciju;

6. “publisks regulēts pakalpojums (PRS)” ir pakalpojums, kuru nodrošina ar Galileo programmu izveidotā sistēma un kuru var izmantot tikai valsts pārvaldes iestāžu pilnvaroti lietotāji diskrētiem lietojumiem, kas prasa efektīvu piekļuves kontroli un pakalpojumu ievērojamu stabilitāti;

7. “reglamentējošs pasākums” ir jebkurš puses likums, noteikumi, politikas pasākums, norma, procedūra, lēmums vai līdzīgs administratīvs pasākums;

8. “savietojamība” ir spēja globālās un reģionālās navigācijas satelītu sistēmas un diferenciālās korekcijas un to sniegtos pakalpojumus lietot kopā, lai lietotāju līmenī nodrošinātu labāku sniegumu nekā tas būtu iespējams, ja izmantotu tikai vienas sistēmas atklāto pakalpojumu;

9. “intelektuālais īpašums” ir definēts 2. panta viii) punktā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijā, kas parakstīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā;

10. “klasificēta informācija” ir informācija jebkurā veidā, kura ir jāaizsargā pret nesankcionētu atklāšanu, kas dažādā mērā varētu kaitēt pušu vai atsevišķu dalībvalstu būtiskām interesēm, tostarp valsts drošībai. Informācijas slepenības pakāpi norāda, izmantojot klasifikācijas marķējumu. Šādu informāciju puses klasificē saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, un tā ir jāaizsargā pret jebkādu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības apdraudējumu.

3. pants

Sadarbības principi

Puses vienojas, ka sadarbībā, uz kuru attiecas šis nolīgums, ievēro šādus principus:

1. abpusējs izdevīgums, kas balstīts uz vispārēju līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, ietverot ieguldījumu un piekļuvi visiem pakalpojumiem, kā noteikts 15. pantā,

2. abpusējas iespējas piedalīties sadarbībā Eiropas Savienības un Šveices GNSS projektos,

3. savlaicīga apmaiņa ar informāciju, kura var ietekmēt sadarbību,

4. intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga un efektīva aizsardzība, kā minēts šā nolīguma 9. pantā,

5. brīvība sniegt satelītu navigācijas pakalpojumus pušu teritorijās,

6. neierobežota Eiropas GNSS preču tirdzniecība pušu teritorijās.

II. NOTEIKUMI PAR SADARBĪBU

4. pants

Sadarbības pasākumi

1. Sadarbība satelītu navigācijā un sinhronizācijā notiek šādās jomās – radiofrekvenču spektrs, zinātniskā izpēte un mācības, iepirkums, rūpnieciskā sadarbība, intelektuālā īpašuma tiesības, eksporta kontrole, tirdzniecība un tirgus attīstība, standarti, sertificēšana un regulatīvie pasākumi, drošība, klasificētas informācijas apmaiņa, personāla apmaiņas un piekļuve pakalpojumiem. Puses var grozīt šo jomu sarakstu saskaņā ar šā nolīguma 25. pantu.

2. Šis nolīgums neskar Eiropas Savienības institucionālo autonomiju regulēt Eiropas GNSS programmas, kā arī Eiropas Savienības izveidoto struktūru Eiropas GNSS programmu darbībai. Tāpat šis nolīgums neietekmē piemērojamos reglamentējošos pasākumus, ar ko īsteno neizplatīšanas saistības, eksporta kontroli, nemateriālas tehnoloģiju pārneses kontroli, kā arī neskar valstu drošības pasākumus.

3. Ievērojot to piemērojamos reglamentējošos pasākumus, puses, cik vien iespējams, veicina sadarbību saistībā ar šo nolīgumu ar mērķi nodrošināt salīdzināmas līdzdalības iespējas pasākumos 1. punktā norādītajās jomās.

5. pants

Radiofrekvenču spektrs

1. Puses vienojas turpināt sadarbību un savstarpēju atbalstu radiofrekvenču spektra jautājumos Starptautiskajā Telesakaru savienībā (turpmāk tekstā – “ITU”), ņemot vērā 2004. gada 5. novembra Saprašanās memorandu par Galileo satelītu radionavigācijas sistēmas frekvenču pieteikumu ITU pārvaldību.

2. Šajā kontekstā puses apmainās ar informāciju par piešķirtajām frekvencēm un aizsargā atbilstošu frekvenču piešķīrumu Galileo, lai nodrošinātu Galileo pakalpojumu pieejamību lietotājiem visā pasaulē un jo īpaši Šveicē un Eiropas Savienībā.

3. Turklāt puses atzīst, cik nozīmīgi ir aizsargāt radionavigācijas spektru no pārrāvumiem un traucējumiem. Šim nolūkam tās identificē traucējumu avotus un izstrādā savstarpēji pieņemamus risinājumus tās apkarošanai.

4. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas liktu atkāpties no piemērojamajiem ITU noteikumiem, tostarp no ITU noteikumiem par radiosakariem.

6. pants

Zinātniskā izpēte un mācības

1. Puses sekmē kopīgu izpēti un mācības Eiropas GNSS jomā Eiropas Savienības un Šveices pētniecības programmās un citās saistītās pušu pētniecības programmās. Kopīgā izpēte dod ieguldījumu Eiropas GNSS attīstības plānošanā.

2. Puses vienojas noteikt piemērotu mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt efektīvus kontaktus un dalību attiecīgajās izpētes programmās.

7. pants

Iepirkums

1. Veicot iepirkumu saistībā ar Eiropas GNSS programmām, puses piemēro to saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā – “PTO”) Nolīgumā par valsts iepirkumu (turpmāk tekstā – “GPA”) un 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem.

2. Neskarot GPA XXIII pantu (pārskatītā GPA III pantu), Šveices subjektiem ir tiesības piedalīties iepirkumā, kura mērķis ir nodrošināt ar Eiropas GNSS programmām saistītu pakalpojumu sniegšanu.

8. pants

Rūpnieciskā sadarbība

Puses veicina un atbalsta sadarbību starp abu pušu rūpniecības nozarēm, tostarp ar tādiem līdzekļiem kā kopuzņēmumi un Šveices subjektu līdzdalība attiecīgajās Eiropas rūpniecības apvienībās, kā arī Eiropas Savienības subjektu līdzdalība attiecīgajās Šveices rūpniecības apvienībās, ar mērķi nodrošināt Eiropas satelītu navigācijas sistēmu netraucētu darbību, kā arī veicināt Galileo lietojumu un pakalpojumu izmantošanu un attīstību.

9. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības

Lai atvieglinātu rūpniecisko sadarbību, puses piešķir un nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību piemērotu un efektīvu aizsardzību attiecīgajās Eiropas GNSS attīstības un darbības jomās un nozarēs saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, kā noteikts PTO Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), tostarp efektīvus šādu standartu ieviešanas līdzekļus.

10. pants

Eksporta kontrole

1. Lai attiecībā uz Eiropas GNSS programmām nodrošinātu viendabīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas politiku starp pusēm, Šveice savā jurisdikcijā un saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem un procedūrām savlaicīgi pieņem un ievieš eksporta kontroles pasākumus un tādu tehnoloģiju, datu un priekšmetu, kas ir īpaši konstruēti vai pielāgoti Eiropas GNSS programmām, neizplatīšanas pasākumus. Šie pasākumi nodrošina eksporta kontroli un neizplatīšanu tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Eiropas Savienībā spēkā esošajam līmenim.

2. Ja kāda iemesla dēļ nevar sasniegt līdzvērtīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas līmeni, piemēro 22. pantā izstrādāto procedūru.

11. pants

Tirdzniecība un tirgus attīstība

1. Puses veicina tirdzniecību un ieguldījumus Eiropas Savienības un Šveices satelītu navigācijas infrastruktūras aprīkojumā, tostarp arī ar Eiropas GNSS programmām saistītos vietējos elementos un lietojumos.

2. Šim nolūkam puses vairo sabiedrības informētību par darbībām Galileo satelītu navigācijas jomā, identificē iespējamos šķēršļus GNSS lietojumu attīstībai un atbilstoši rīkojas, lai šo attīstību veicinātu.

3. Lai noteiktu lietotāju vajadzības un efektīvi uz tām reaģētu, pušu subjekti var izmantot GNSS lietotāju forumu, kas tiks izveidots.

4. Šis nolīgums neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO nolīgumā.

12. pants

Standarti, sertifikācija un reglamentējošie pasākumi

1. Atzīstot to, cik vērtīga ir koordinēta pieeja starptautiskajos standartizācijas un sertificēšanas forumos saistībā ar globālās satelītu navigācijas pakalpojumiem, puses vienojas jo īpaši kopīgi atbalstīt Galileo un EGNOS standartu izstrādi un veicināt to piemērošanu visā pasaulē, uzsverot savstarpēju savietojamību ar citām GNSS.

Viens no koordinēšanas mērķiem ir veicināt Galileo pakalpojumu plašu un novatorisku izmantošanu atklātiem, komerciāliem un dzīvības drošības mērķiem kā pasaules mēroga navigācijas un sinhronizācijas standartu. Puses vienojas radīt labvēlīgus apstākļus Galileo lietojumu attīstībai.

2. Tādēļ, lai veicinātu un īstenotu šā nolīguma mērķus, puses vajadzības gadījumā sadarbojas visos GNSS jautājumos, kas nonāk Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un ITU darba kārtībā.

3. Puses nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar tehniskajiem standartiem, sertificēšanas un licencēšanas prasībām un procedūrām attiecībā uz Eiropas GNSS, nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai. Vietējās prasības pamatojas uz objektīviem, nediskriminējošiem, iepriekš noteiktiem un pārskatāmiem kritērijiem.

4. Puses veic nepieciešamos reglamentējošos pasākumus, lai ļautu pilnībā izmantot Galileo uztvērējus un zemes un kosmosa segmentus to jurisdikcijā esošajās teritorijās. Šim nolūkam Šveice savā jurisdikcijā esošajā teritorijā nodrošina Galileo tādu attieksmi, kas nav mazāk labvēlīga kā pret citām līdzīgām satelītu navigācijas pakalpojumu sistēmām.

13. pants

Drošība

1. Lai Eiropas GNSS programmas aizsargātu no tādiem draudiem kā ļaunprātīga izmantošana, traucējumi, pārrāvumi un naidīga rīcība, puses veic visus iespējamos pasākumus, lai, neskarot 4. panta 2. punktu, savās teritorijās nodrošinātu satelītu navigācijas pakalpojumu un ar tiem saistītās infrastruktūras pastāvību, drošumu un drošību.

2. Šajā kontekstā Šveice saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām savlaicīgi pieņem un tās jurisdikcijā ievieš pasākumus, kas attiecībā uz paaugstināta riska ierīču, informācijas un tehnoloģiju aizsardzību pret draudiem un nevēlamu izpaušanu, kā arī to kontroli un pārvaldību nodrošina tādu drošības un drošuma līmeni, kurš ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina Eiropas Savienībā piemērojamie pasākumi.

3. Ja kāda iemesla dēļ nevar sasniegt līdzvērtīgu drošuma un drošības līmeni, piemēro 22. pantā izstrādāto procedūru.

14. pants

Klasificētas informācijas apmaiņa

1. Eiropas Savienības klasificētās informācijas apmaiņu un aizsardzību veic saskaņā ar nolīgumu par drošību un saskaņā ar nolīguma par drošību īstenošanas kārtību.

2. Šveice var veikt ar valsts klasifikācijas marķējumu apzīmētas klasificētas informācijas par Eiropas GNSS programmām apmaiņu ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar kurām tā ir noslēgusi atbilstīgas divpusējas vienošanās.

3. Puses cenšas izveidot visaptverošu un saskanīgu tiesisko regulējumu, kas ļauj apmainīties ar klasificētu informāciju par Galileo programmu starp visām šī nolīguma pusēm.

15. pants

Piekļuve pakalpojumiem

Šveicei ir piekļuve visiem Eiropas GNSS programmu pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam, kā arī PRS, ievērojot atsevišķu PRS nolīgumu.

Šveice ir paudusi ieinteresētību par PRS, uzskatot, ka tas ir svarīgs aspekts tās līdzdalībā Eiropas GNSS programmās. Puses cenšas noslēgt PRS nolīgumu, lai nodrošinātu Šveices līdzdalību, tiklīdz Šveice iesniedz attiecīgu lūgumu un ir pabeigta Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā procedūra.

16. pants

Dalība Eiropas GNSS aģentūrā

Šveicei ir tiesības piedalīties Eiropas GNSS aģentūrā atbilstīgi nosacījumiem, kas jāizstrādā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveici. Šīs sarunas sāksies, tiklīdz Šveice iesniegs attiecīgu lūgumu un no Eiropas Savienības puses būs pabeigtas nepieciešamās procedūras.

17. pants

Dalība komitejās

Šveices pārstāvji tiek aicināti novērotāju statusā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām un bez balsstiesībām piedalīties komitejās, kas izveidotas ar Eiropas GNSS programmām saistīto darbību vadībai, attīstībai un īstenošanai. Tas ietver, jo īpaši, dalību GNSS programmu komitejā un GNSS drošības padomē, kā arī to darba grupās un speciālo uzdevumu grupās.

III. FINANŠU NOTEIKUMI

18. pants

Finansējums

Šveice dod ieguldījumu Eiropas GNSS programmu finansēšanā. Šveices ieguldījumu aprēķina ar proporcionalitātes koeficientu, ko iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās.

Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam Šveices finansiālā līdzdalība Eiropas GNSS programmās ir 80 050 870 euro.

Šo summu maksā šādi:

2012. gadā: 20 000 000 euro,

2013. gadā: 40 000 000 euro,

2014. gadā: 20 050 870 euro.

Laika posmā no 2014. gada Šveice ieguldījumu maksā katru gadu.

IV. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atbildība

Tā kā Šveice nav Eiropas GNSS īpašniece, tai nav nekādas atbildības saistībā ar īpašumtiesībām.

20. pants

Apvienotā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja ar nosaukumu “Eiropas Savienības un Šveices GNSS komiteja”; tajā ir pušu pārstāvji, un tā ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un pareizu piemērošanu. Šim nolūkam komiteja izstrādā ieteikumus. Tā pieņem lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos; šos lēmumus puses īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus, kopīgi vienojoties.

2. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā tostarp paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru termiņa noteikšanas kārtība.

3. Apvienotās komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības. Sanāksmes sasaukšanu var pieprasīt Eiropas Savienība vai Šveice. Apvienotās komitejas sanāksme notiek 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

4. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot tādas darba grupas vai ekspertu grupas, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai palīdzētu tai veikt tās uzdevumus.

5. Apvienotā komiteja var nolemt grozīt pielikumu.

21. pants

Apspriešanās

1. Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, puses regulāri apmainās ar informāciju un pēc kādas puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

2. Ja kāda no pusēm to pieprasa, puses nekavējoties apspriežas par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

22. pants

Drošības pasākumi

1. Katra puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pieņemt pienācīgus drošības pasākumus, ietverot viena vai vairāku sadarbības pasākumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka starp pusēm vairs netiek nodrošināts līdzvērtīgs eksporta kontroles vai drošības līmenis. Ja kavēšanās varētu apdraudēt GNSS netraucētu darbību, var tikt pieņemti pagaidu drošības pasākumi bez iepriekšējas apspriešanās, taču ar nosacījumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.

2. Šādu pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu un nodrošinātu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam. Otra puse var pieprasīt apspriešanos Apvienotajā komitejā par šo pasākumu proporcionalitāti. Ja šo strīdu nav iespējams izšķirt 6 mēnešu laikā, jebkura puse saskaņā ar pielikumā izstrādāto procedūru strīdu var iesniegt šķīrējtiesā, kuras lēmums ir saistošs. Ar to nevar atrisināt nekādus jautājumus par tādu šā nolīguma noteikumu interpretēšanu, kuri ir identiski atbilstošiem noteikumiem Eiropas Savienības tiesību aktos.

23. pants

Strīdu izšķiršana

Neskarot 22. panta noteikumus, strīdus par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu izšķir, apspriežoties Apvienotajā komitejā.

24. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama daļa.

25. pants

Pārskatīšana

Šo nolīgumu var grozīt un pilnveidot jebkurā laikā, abām pusēm savstarpēji vienojoties.

26. pants

Pārtraukšana

1. Eiropas Savienība vai Šveice var pārtraukt šā nolīguma darbību, paziņojot par to otrai pusei. Šis nolīgums beidz darboties pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

2. Šā nolīguma darbības pārtraukšana neietekmē saskaņā ar šo nolīgumu izstrādāto pasākumu vai intelektuālā īpašuma tiesību jomā iegūtu tiesību un pienākumu spēkā esamību vai darbības laiku.

3. Ja šā nolīguma darbību pārtrauc, Apvienotā komiteja izstrādā priekšlikumu, lai puses varētu atrisināt jebkādus nenokārtotus jautājumus, tostarp par finansiālām sekām, ievērojot pro rata temporis principu.

27. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu puses apstiprina saskaņā ar to iekšējām procedūrām. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par apstiprināšanu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Šveice un Eiropas Savienība attiecībā uz elementiem, kas ir tās kompetencē, vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko dienai, kad ir sastādīts otrais paziņojums par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

4. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

--------------------------------

I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

(1) Ja strīdu iesniedz šķīrējtiesā, izraugās trīs šķīrējtiesnešus, ja vien puses nenolemj citādi.

(2) Katra puse 30 dienu laikā izraugās vienu šķīrējtiesnesi.

(3) Abi šādi izraudzītie šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās ieceļ šķīrējtiesnesi, kas nav vienas vai otras puses valstspiederīgais. Ja šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā pēc to izraudzīšanās nevar vienoties, šo šķīrējtiesnesi izvēlas no septiņu personu saraksta, ko sastādījusi Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja šo sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar savu reglamentu.

(4) Ja vien puses nenolemj citādi, šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu. Tā savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

II PIELIKUMS

Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas GNSS programmās

1. Lai piedalītos Eiropas GNSS programmās, Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas Savienības budžetā laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam ir šāds (EUR):

2012. gads || 2013. gads || 2014. gads

20 000 000 || 40 000 000 || 20 050 870

Laika posmā no 2014. gada Šveice ieguldījumu maksā katru gadu.

2. Kopumā un jo īpaši Šveices finansiālā ieguldījuma pārvaldībai tiek piemērota Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[1], un tās īstenošanas noteikumi[2].

3. Šveices pārstāvju un ekspertu ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar viņu piedalīšanos Komisijas organizētajās sanāksmēs par programmu īstenošanu, atmaksā Komisija ar tādu pašu pamatojumu un saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda ir spēkā attiecībā uz Savienības dalībvalstu ekspertiem.

4. Pēc tam, kad uzsākta šā nolīguma provizoriska piemērošana, un katra nākamā gada sākumā Komisija nosūtīs Šveicei pieprasījumu saskaņā ar šo nolīgumu iemaksāt programmām paredzētajā budžetā tās ieguldījumam atbilstošos līdzekļus.

Šo iemaksu izsaka euro un ieskaita Komisijas euro bankas kontā.

5. Šveice iemaksu veic līdz 1. aprīlim, ja pieprasījumu veikt iemaksu Komisija ir nosūtījusi līdz 1. martam, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc pieprasījuma veikt iemaksu, ja Komisija šo pieprasījumu ir nosūtījusi pēc minētā datuma.

Ieguldījuma samaksas kavējums būs par pamatu procentu maksājuma uzlikšanai Šveicei par termiņā nesamaksāto summu. Procentu likme atbilst tai likmei, ko Eiropas Centrālā banka maksājuma termiņa dienā piemēro saviem darījumiem euro, palielinot to par 3,5 procentu punktiem.

KOPĪGA DEKLARĀCIJA

par Šveices dalību komitejās

Līgumslēdzējas puses paziņo, ka Šveices dalība atbilstīgi 17. pantam komitejās, kas ES izveidotas ar Eiropas GNSS programmām saistīto darbību vadībai, attīstībai un īstenošanai, nebūtu jāuzskata par precedentu citiem nolīgumiem starp ES un Šveici.

[1]               Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2007. gada 17. decembra Regulu Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

[2]               Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).