This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0388
Amended proposal for a COUNCIL REGULATION laying down the multiannual financial framework for the years 2014-2020
Grozīts priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
Grozīts priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam
/* COM/2012/0388 final - 2011/0177 (APP) */
Grozīts priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam /* COM/2012/0388 final - 2011/0177 (APP) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. GROZĪTĀ
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Pēc tam, kad Komisija bija
pieņēmusi priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu
finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[1] ("DFS regula"), tā iesniedza
priekšlikumus visiem leģislatīvajiem aktiem par daudzgadu
programmām minētajam periodam. Kā sīkāk
aprakstīts 2. punktā turpmāk, divi no šiem priekšlikumiem
ietver grozījumus DFS regulas priekšlikumā. Tāpat arī nepieciešams atjaunināt
DFS regulas pielikumā iekļauto daudzgadu finanšu shēmas tabulu,
lai ņemtu vērā šādus elementus: (a)
Komisijas priekšlikumu ES-27, balstoties uz
2011. gada 9. decembrī parakstīto pievienošanās aktu[2],
papildina ar piešķīrumiem Horvātijas Republikai; (b)
ir pieejami jauni dati par reģionālo IKP
un valsts NKI, kā rezultātā Savienības kohēzijas
politikas ietvaros ir izmaiņas reģionālajos un valstu
atbilstības nosacījumos un līdz ar to reģionālie un
valstu piešķīrumi ir jāpārrēķina; (c)
jaunākās makroekonomikas prognozes
jāņem vērā, lai aprēķinātu maksimālos
valsts piešķīrumus dalībvalstīm, kurām kohēzijas
politikai piešķirtais finansējums ir ierobežots, kā arī lai
DFS tabulā noteiktos maksimālos apjomus 2014.-2020. gadam
izteiktu kā procentu no ES-28 NKI. 2. GROZĪTĀ
PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Ierosinātie apsvērumu un pantu
grozījumi pievienotajā grozītajā priekšlikumā ir
izcelti treknrakstā un pasvītroti. 2.1. Regulas 7. pants Komisija 2011. gada 15. novembrī
iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz
vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un
finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai,
noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu
pārvarēšanai[3]
("horizontālā regula"), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu[4], un
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Iekšējās
drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu
policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un
krīžu pārvarēšanai[5].
Tajā pašā dienā Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda
ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām
robežām un vīzām[6].
Šajās trijās regulās noteikts, ka uz tām attiecas
horizontālās regulas noteikumi. Horizontālajā
regulā Komisija paziņoja, ka tā grozīs priekšlikumu DFS
regulai, lai 7. panta noteikumus attiecinātu arī uz
programmām, ko Patvēruma un migrācijas fonds un
Iekšējās drošības fonds[7]
īsteno ar dalīto pārvaldību. Šāds solis ir daļa
no Komisijas centieniem saskaņot dalītajai pārvaldībai
piemērojamos noteikumus. Attiecīgi, lai arī jāpieliek visas
pūles, lai nodrošinātu, ka valstu programmas abu fondu ietvaros tiktu
pieņemtas 2014. gadā, ir jābūt iespējamam veikt
to piešķīrumu pārvietojumu uz nākamajiem gadiem, kuri nav
izmantoti 2014. gadā, lai izvairītos no attiecīgo
saistību apropriāciju zaudēšanas. 2.2 Regulas
8. pants (un 7. apsvērums) Komisija 2011. gada 6. oktobrī
iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz
kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu,
Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas
Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais
stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas
Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo
fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006
("VSS regula")[8]. VSS regulas 21. pantā ir ietverti
noteikumi par nosacījumiem, kas saistīti ar dalībvalstu
ekonomikas politikas koordinēšanu, tostarp saistību un maksājumu
iespējamo apturēšanu programmām, kuras saņem atbalstu no
fondiem, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars. Saskaņā ar minētās regulas
21. panta 8. punkta pēdējo daļu, ja ir izpildīti
nosacījumi par saistību vai maksājumu apturēšanas atcelšanu,
tajā pašā laikā Padome pēc Komisijas priekšlikuma izlemj
apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā
saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā, ar ko nosaka daudzgadu
finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Tādējādi
8. pants (un 7. apsvērums) ir attiecīgi jāgroza, lai
apturētās saistības varētu pārvietot un atkārtoti
iekļaut budžetā. Regulas 6. pantu
piemēro lēmumiem, kas saistīti ar maksājumu
apropriāciju apturēšanas atcelšanu. 2.3 Regulas 11. pants un jaunais
11.a pants (un 7. apsvērums, un 9. panta 5. punkts) Papildus divām iepriekšminētajām
izmaiņām, kas izriet no tiesību aktu priekšlikumiem par
daudzgadu programmām, Komisija arī ierosina grozīt
11. pantu DFS regulas priekšlikumā. Juridiskās skaidrības
un terminoloģijas apsvērumu dēļ tā ierosina
11. pantu sadalīt divos pantos, lai tādējādi
nodalītu starp jaunas dalībvalsts pievienošanos Savienībai un
Kipras atkalapvienošanu. Tādēļ attiecīgi jāgroza
7. apsvērums un 9. panta 5. punkts. 2.4 Grozījumi
8. apsvērumā un 5. pantā Skaidrības nolūkā, un ņemot
vērā jaunākās makroekonomikas prognozes, priekšlikuma
8. apsvērumā un 5. pantā ir veikti daži nelieli
grozījumi. 3. IETEKME UZ BUDŽETU 3.1 Horvātijai paredzēto
piešķīrumu iekļaušana DFS tabulā Komisijas priekšlikums struktūrfondiem,
Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku
attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam,
Patvēruma un migrācijas fondam un Iekšējās drošības
fondam jāpapildina ar piešķīrumiem konkrētai valstij, proti
šajā gadījumā Horvātijas Republikai. Šos piešķīrumus aprēķina,
pamatojoties uz to pašu metodi, kādu piemēro ES-27, un uz tiem
attiecas pievienošanās aktā ietvertie pārejas noteikumi. Attiecīgi struktūrfondiem un
Kohēzijas fondam summām, kas aprēķinātas, balstoties
uz ierosināto piešķiršanas metodi 2014.-2020. gadam, tiek
veiktas divu veidu korekcijas: –
pakāpeniskas ieviešanas posmā
2014. gadā tiks piešķirti 70 %, savukārt
2015. gadā – 90 %; –
piešķīrumiem 2014. un 2015. gadam
jābūt attiecīgi 2,33 un 3 reizes lielākiem par
piešķīrumiem 2013. gadam, ciktāl tas ir iespējams
saskaņā ar jauno acquis (t.i., nepārsniedzamo likmi,
proti, 2,5 % no valsts IKP, nedrīkst pārsniegt). Attiecībā uz KLP –
tirgus pasākumiem piešķīrumu
aprēķina, balstoties uz acquis pilnīgu piemērošanu,
ievērojot īpašos nosacījumus, kādi pievienošanās
aktā ir noteikti attiecībā uz vīna nozari; –
tiešos maksājumus pakāpeniski ievieš
10 gadu laikā, līdz tiks sasniegts tāds šo maksājumu
līmenis, kāds tas ir ES-15, kā tas bija to dalībvalstu
gadījumā, kuras ES pievienojās 2004. gada
1. maijā un 2007. gada 1. janvārī; –
attiecībā uz lauku attīstību
piešķīrums balstās uz to pašu metodi, ko Komisija piemēroja
ES-27 paredzētajām kopējām summām.
Pievienošanās aktā nav paredzēts pakāpeniskas ieviešanas
periods. Attiecībā uz EJZF piešķīrumam
piemēro tās pašas divu veidu korekcijas 2014.-2015. gadam
(pakāpeniska ieviešana un reizināšanas koeficients) kā
struktūrfondiem un Kohēzijas fondam. No 2014. gada Horvātija
pilnībā iesaistās Patvēruma un migrācijas fonda
darbībā. Tā saņem īpašu "Šengenas"
piešķīrumu 2014. gadam un līdz ar to 2014. gadā
tā nesaņem līdzekļus no Iekšējās drošības
fonda komponentes "ārējās robežas un vīzas". Turklāt Horvātija uz pagaidu laiku
gūs labumu no naudas plūsmas mehānisma, lai uzlabotu savu neto
budžeta pozīciju 2014. gadam. Horvātija ne tikai saņem šīs
iepriekšpiešķirtās summas, bet tā arī pilnībā
iesaistās visās pārējās iekšpolitikas jomās.
Tādēļ viss finansējums, kas nav iepriekš piešķirts, ir
attiecīgi jāpielāgo. Jāpiemēro tāda pati pieeja
kā 2013. gada summām pievienošanās sarunu noslēgšanai – t.i.,
summas aprēķina proporcionāli Horvātijas daļai IKP un
ES-27 iedzīvotāju skaitam, kā rezultātā viss
ierosinātais iepriekš nepiešķirtais finansējums tiek palielināts
par 0,62 %[9].
Jāatjauno būtu arī 5. izdevumu
kategorija, lai ņemtu vērā papildu administratīvo izdevumu
vajadzības, kādas rodas saistībā ar Horvātijas
pievienošanos. Ar Horvātijas pievienošanos un, lai pārvaldītu
paplašināto Savienību, būs vajadzīgi papildu līdzekļi
galvenokārt valodnieciskiem, juridiskiem un programmu vadības uzdevumiem.
Komisijai vien nepieciešamais neto palielinājums būs 384 papildu
pilnslodzes ekvivalenta vienības, galvenokārt tādu amata vietu
veidā, kuras jāpieskaita štatu sarakstam, pabeidzot to
pakāpenisku palielināšanu līdz 2014. gadam.
Pārējām iestādēm papildu līdzekļi būs
vajadzīgi galvenokārt valodnieciskiem un juridiskiem izdevumiem,
aprīkojumam un darbības izdevumiem, saziņas darbībām
un IT pārvaldības uzdevumiem, kam nepieciešams neto palielinājums
par aptuveni 274 papildu pilnslodzes ekvivalenta vienībām
galvenokārt amata vietu veidā. Šīs papildu vietas sekmēs
arī Horvātijas valstspiederīgo integrēšanu, lai
nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru. Papildu izmaksas
2014.-2020. gadā visām iestādēm tiek lēstas
536 miljoni euro (2011. gada cenās). Visbeidzot, šo papildu saistību ietekme ir
jāpievieno gada vispārējo maksājumu maksimālajām
summām, balstoties uz tiem pašiem maksājumu grafikiem, ko izmanto
ES-27. Kopsavilkums par šīm papildu summām
sniegts turpmāk tabulā. Attiecīgi jāpielāgo
ierosinātās maksimālās summas ES-27. Papildu
summas Horvātijai DFS 2014.-2020. gadam 3.2 Maksimālās summas gudrai un
iekļaujošai izaugsmei un maksimālās apakšsummas ekonomikas,
sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atjaunināšana Piešķīrumi kohēzijai Komisijas
priekšlikumos tika balstīti uz jaunākajiem datiem, kādi bija
pieejami priekšlikumu pieņemšanas brīdī, t.i., vidējo
reģionālo IKP 2006.-2008. gadam, reģionālās
izglītības un darba tirgus datiem 2007.-2009. gadam, vidējo
NKI 2007.-2009. gadam, kā arī 2011. gada pavasara makroekonomikas
prognozi un tai pievienotajām vidēja termiņa prognozēm. Pēc reģionālo IKP datu
publicēšanas 2009. gadam, reģionālās
izglītības un darba tirgus datu publicēšanas 2010. gadam un
NKI datu publicēšanas 2010. gadam šie priekšlikumi tagad ir jāatjaunina.
Vidēji trīs gadu termiņš, lai noteiktu atbilstību
(palīdzības saņemšanai), tiek mainīts uz
2007.-2009. gadu attiecībā uz reģionālo IKP un uz
2008.-2010. gadu attiecībā uz NKI. Turklāt maksimālais
finansējums dalībvalstīm, kurām tiek piemērota
2,5 % likme no valsts IKP, tagad tiek aprēķināts,
balstoties uz 2012. gada pavasara prognozi un atjauninātajām
vidēja termiņa prognozēm. Tā rezultātā kopējā
piešķīrumā ES-27 ir šādas izmaiņas. 3.3 Vispārējo maksimālo
summu maksājumu apropriācijām atjaunināšana Gada vispārējās
maksimālās summas maksājumiem jāatjaunina, balstoties uz
jaunāko pieejamo informāciju: –
budžeta izpilde 2011. gadam, –
pieņemtais budžets 2012. gadam, –
budžeta projekts 2013. gadam un tam
pievienotie pārskatītie maksājumu grafiki. 3.4 Atjauninātas kopējās
gada maksimālās summas saistībām un maksājumiem, kas
izteiktas kā procentuālā daļa no ES NKI Visbeidzot, kopējās gada
maksimālās summas saistībām un maksājumiem DFS
tabulā, kā grozīts 3.1. un 3.2. iedaļā iepriekš,
jāizsaka kā procentuālā daļa no ES-28 NKI un
jāaprēķina, balstoties uz Komisijas 2012. gada pavasara
makroekonomikas prognozi un atjauninātajām vidēja termiņa
prognozēm. 2011/0177 (APP) Grozīts priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu
2014.–2020. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu
un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo
īpaši tā 106.a pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[10], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
piekrišanu[11], pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, saskaņā ar īpašu likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Šajā regulā nosakot
saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu
kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām,
jāņem vērā [Padomes Lēmumā XXXX/XX/ES,
Euratom] noteiktais saistību un pašu resursu maksimālais apjoms. (2) Ņemot vērā
nepieciešamību panākt noteiktu paredzamību, sagatavojot un
īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, finanšu
shēmas noteiktais ilgums ir septiņi gadi, skaitot no 2014. gada
1. janvāra, un termiņa vidū tiek novērtēta
finanšu shēmas īstenošana. Šā novērtējuma
rezultāti būtu jāņem vērā finanšu shēmas
pēdējo triju gadu laikā. (3) Lai Savienība
varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem
vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar
finansēt maksimālā pieejamā apjoma ietvaros, kas pieejams
vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts
finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši
instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas
Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve krīzes
situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerve
ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad
nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši
noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību
apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto
maksimālo apjomu. (4) Ja Savienības budžeta
garantijas jāizmanto attiecībā uz aizdevumiem, kuri izsniegti
saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu un Eiropas finanšu
stabilizācijas mehānismu, kā noteikts Padomes 2002. gada
18. februāra Regulā (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido
vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu
attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm[12], un
Padomes 2010. gada 11. maija Regulā (ES) Nr. 407/2010,
ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[13],
būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz
finanšu shēmā noteikto saistību un maksājumu
apropriāciju maksimālo apjomu, tajā pašā laikā
ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu. (5) Finanšu shēma būtu
jānosaka 2011. gada cenās. Tāpat arī būtu
jāparedz noteikumi finanšu shēmas tehniskām korekcijām, lai
pārrēķinātu maksimālo apjomu un pieejamās rezerves. (6) Finanšu shēmā
nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus
finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Eiropas Parlamenta un
Padomes […] Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] par finanšu noteikumiem, ko
piemēro Savienības gada budžetam[14], nozīmē. (7) Būtu jāparedz
noteikumi citām situācijām, kad varētu būt
vajadzīga finanšu shēmas korekcija. Šīs korekcijas var būt
saistītas ar budžeta izpildi, makroekonomikas nosacījumiem
saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanupārmērīgu
valsts budžeta deficītu, līgumu pārskatīšanu,
paplašināšanos, Kipras atkalapvienošanu vai tādu
jaunu noteikumu novilcinātu pieņemšanu, kuri regulē noteiktas
politikas jomas. (8) Kohēzijas politikaiizaugsmei
un nodarbinātībai paredzētā finansējuma sadale pa
valstīm tiek noteikta, balstoties uz prognozēm par iekšzemes
kopproduktu (turpmāk "IKP") 20121. gada
pavasarī. Ņemot vērā prognožu nedrošību un ietekmi uz
aptvertajām dalībvalstīm, būtu jāveic vidusposma
novērtējums nolūkā salīdzināt prognozēto un
faktisko IKP un tā ietekmi uz finansējumu. Ja IKP
2014.-2016. gadam atšķirsies par vairāk nekā +/- 5 %
no 20121. gadā izmantotās prognozes,
finansējumā attiecīgajām dalībvalstīm
2018.-2020. gadam jāveic korekcijas. Jāievieš noteikumi
attiecībā uz šo korekciju. (9) Var rasties
nepieciešamība pārskatīt finanšu shēmu, ja izveidojas
neparedzēti apstākļi, kurus nevar atrisināt finanšu
shēmā noteiktā maksimālā apjoma ietvaros.
Tādēļ šādos gadījumos jānodrošina iespēja
pārskatīt finanšu shēmu. (10) Jāparedz
vispārīgi noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta
procedūras laikā. (11) Lai veicinātu budžeta
procedūras netraucētu norisi, jāparedz pamatnoteikumi
kopējās ārpolitikas un drošības politikas izdevumu
iekļaušanai budžetā un jānorāda kopējā summa
laikposmam, uz kuru attiecas finanšu shēma. (12) Sīki izstrādāti
noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā un
kopējās ārpolitikas un drošības politikas izdevumu
iekļaušanu budžetā ir paredzēti 201x. gada [..]
Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju
par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu
pārvaldību[15]. (13) Nepieciešami arī
īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem
infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz finanšu
shēmas darbības laiku. Jānosaka maksimālais apjoms
iemaksām šādos projektos no Savienības budžeta. Šādi
līdzekļu pieprasījumi nedrīkst ietekmēt citus
projektus, kuri tiek finansēti no Savienības budžeta. (14) Komisijai līdz
2018. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz priekšlikums
jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu
pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā
nākamā finanšu shēma. Ja līdz šajā regulā
paredzētās finanšu shēmas termiņa beigām netiek
pieņemta jauna finanšu shēmas regula, būtu jāturpina
piemērot šajā regulā noteikto finanšu shēmu, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants
Daudzgadu
finanšu shēma Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no
2014. līdz 2020. gadam (turpmāk „finanšu shēma”) ir
ietverta pielikumā. 2. pants
Finanšu
shēmas maksimālā apjoma ievērošana 1. Eiropas Parlaments, Padome un
Komisija katras budžeta procedūras un attiecīgā gada budžeta
izpildes laikā ievēro finanšu shēmā noteikto gada izdevumu
maksimālo apjomu. 2. Gadījumos, kad atbilstoši Padomes Regulai (EK)
Nr. 2012/2002[16],
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1927/2006[17], Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulai Nr. xxxx/201x[18] un
201x. Gada [..] Iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta
jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (turpmāk
„Iestāžu nolīgums”) ir nepieciešams izmantot ārkārtas
palīdzības rezerves, Eiropas Savienības Solidaritātes
fonda, elastības instrumenta, Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonda, rezerves krīzes situācijām
lauksaimniecības nozarē un rezerves ārkārtas
gadījumiem līdzekļus, saistību apropriācijas var
iekļaut budžetā, pārsniedzot finanšu shēmā noteikto
attiecīgo izdevumu kategoriju maksimālo apjomu. 3. Ja jāizmanto garantija
attiecībā uz aizdevumu, kuru sedz no Savienības budžeta
atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 332/2002 vai Regulai (ES)
Nr. 407/2010, šādas garantijas apjoms pārsniedz finanšu
shēmā noteikto maksimālo apjomu. 3. pants
Pašu
resursu maksimālā apjoma ievērošana 1. Nevienā gadā, uz ko
attiecas finanšu shēma, vajadzīgā maksājumu
apropriāciju kopsumma — pēc ikgadējās korekcijas
un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai
pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta
piemērošanu, — nedrīkst radīt vajadzību pēc
pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš
noteikts saskaņā ar[Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom]. 2. Vajadzības
gadījumā finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu
samazina, lai nodrošinātu pašu resursu maksimālā apjoma, kas
noteikts saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom],
ievērošanu. 4. pants
Tehniskās korekcijas 1. Katru gadu pirms budžeta
procedūras n + 1 gadam Komisija finanšu shēmā
veic šādas tehniskas korekcijas: (a) maksimālā apjoma, saistību
apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu
pārvērtēšana n + 1 gada cenās; (b) aprēķini par rezervi, kas
pieejama līdz pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts
saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom]; (c) aprēķini par rezerves
ārkārtas gadījumiem absolūto summu, kas noteikta
Iestāžu nolīguma 15. punktā. 2. Komisija veic
1. punktā minētās tehniskās korekcijas, pamatojoties
uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā. 3. Šā panta
1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to
pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas
Parlamentam un Padomei. 4. Attiecībā uz
attiecīgo gadu nevar veikt citas tehniskas korekcijas ne
attiecīgajā gadā, ne arī ex-post korekcijas
turpmākajos gados. 5. pants
Kohēzijas politikas finansējuma korekcijas 1. Ja tiek konstatēts, ka
kādas aptvertās dalībvalsts kumulatīvais
iekšzemes kopprodukts ("IKP") 2014.-2016. gadā par
vairāk nekā +/- 5 % ir novirzījies no kumulatīvā
IKP, kas aplēsts 20121. gadā,
piešķirot dalībvalstīm kohēzijas politikas finansējumu
laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, Komisija tehniskajā
korekcijā attiecībā uz 2018. gadu koriģē summas,
kuras attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas minētajam
laikposmam no līdzekļiem kohēzijas atbalstam. 2. Šā panta
1. punktā minēto korekciju kopējā neto
ietekme — pozitīva vai negatīva — nedrīkst
pārsniegt 3 miljardus euro. 3. Vajadzīgās
korekcijas sadala vienādās proporcijās laikposmā no
2018. līdz 2020. gadam, un attiecīgais maksimālais
apjoms finanšu shēmā tiek attiecīgi izmainīts. 6. pants
Korekcijas saistībā ar budžeta izpildi Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par
finanšu shēmā veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija,
ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par
korekcijām attiecībā uz maksājumu apropriāciju
kopsummu, kuras tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu
sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību
apropriācijām. Lēmumus par minētajiem priekšlikumiem
pieņem līdz n gada 1. maijam. 7. pants
Struktūrfondu,
Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai
fonda un,
Eiropas fondu Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Patvēruma un
migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda korekcijas 1. Ja pēc 2014. gada
1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā
ar dalīto pārvaldību attiecībā uz
struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības
fonda lauku attīstībai fonda un, Eiropas fonda Jūrlietu
un zivsaimniecības fonda, Patvēruma un migrācijas fonda un
Iekšējās drošības fonda darbībupārvaldību,
finanšu shēmu koriģē, lai 2014. gadā neizmantotās
piešķirtās summas tiktu pārvietotas uz turpmākiem gadiem,
pārsniedzot izdevumu atbilstīgo maksimālo apjomu. 2. Korekcijas, kas attiecas uz
2014. gadā neizmantoto piešķirto summu pārvietošanu,
pieņem līdz 2015. gada 1. maijam. 8. pants
Korekcijas attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem
saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijupārmērīgu
valsts budžeta deficītu Ja tiek atcelta budžeta saistību
apturēšana attiecībā uz Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas
fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu attiecībā
uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar
dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijupārmērīgu
valsts budžeta deficītu, Padome saskaņā ar
Līgumu un ievērojot attiecīgo pamataktu lemj par apturēto
saistību pārvietošanu uz turpmākajiem gadiem. N gada
apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut
budžetā pēc n + 2 gada. 9. pants
Finanšu shēmas pārskatīšana 1. Neparedzētu
apstākļu gadījumā finanšu shēmu var
pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas
noteikts saskaņā ar [Lēmumu XXXX/XX/ES, Euratom]. 2. Veicot finanšu shēmas
pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, ņem
vērā, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp
programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām
attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju
jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu. Mērķis ir pēc
iespējas panākt, lai neviena nozīmīga summa — gan
absolūtā izteiksmē, gan procentos no jaunajiem plānotajiem izdevumiem — nepārsniegtu
izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu. 3. Veicot finanšu shēmas
pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, ņem
vērā, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas
maksimālā apjoma palielinājumu var izlīdzināt ar
kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma
samazinājumu. 4. Veicot finanšu shēmas
pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam, tiek saglabāta
atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem. 5. Veikt šīs regulas
3. panta 2. punktā, 6., 7., 8., 10., 11, 11.a un
16. pantā minētās korekcijas arī nozīmē
veikt finanšu shēmas pārskatīšanu. 10. pants
Finanšu shēmas koriģēšana, ja tiek pārskatīti
Līgumi Ja finanšu shēmas darbības
laikā tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana
ietekmē budžetu, attiecīgi veic nepieciešamās korekcijas finanšu
shēmā. 11. pants
Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos
un Kipras apvienošanos Ja finanšu shēmas darbības
periodā Savienībā tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis,
finanšu shēmu koriģē, ņemot vērā nepieciešamos
izdevumus saistībā ar pievienošanās sarunu iznākumu. 11.a pants
Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar Kipras
atkalapvienošanos Ja finanšu shēmas darbības
periodā notiek Kipras atkalapvienošanās, finanšu
shēmu koriģē, ņemot vērā Kipras konflikta
vispārēju risinājumu un ar atkalapvienošanos
saistīto vajadzību pēc papildu finansējuma. 12. pants
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija
(turpmāk „iestādes”) veic visus pasākumus, lai sekmētu
ikgadējās budžeta procedūras norisi. Iestādes godprātīgi sadarbojas
visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju.
Iestādes sadarbojas, izmantojot atbilstošus savstarpējos kontaktus,
lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu visos procedūras posmos
sasniegto konverģences līmeni. Iestādes pēc iespējas
ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai darbs noritētu
saskaņoti un vienoti, nodrošinot budžeta pieņemšanu
galīgajā variantā. Trīspusējas sanāksmes var
sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības
līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura.
Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko savus
dalībniekus katrai sanāksmei, nosaka to sarunu pilnvaras un
savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju
organizēšanu. 13. pants
Kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšana Kopējās ārpolitikas un
drošības politikas (turpmāk „KĀDP”) uzturēšanas izdevumu kopsummu
pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā
"KĀDP". Šī summa aptver faktiskās paredzamās
vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta
projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un
drošības politikas jautājumos, un pietiekamu rezervi
neparedzētām darbībām. Rezervei līdzekļus nevar
piešķirt. 14. pants
Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai Laikposmā no 2014. līdz
2020. gadam no ES budžeta pieejamā maksimālā summa Eiropas
navigācijas satelītu programmām (EGNOS un Galileo)
ir EUR 7000 miljoni 2011. gada cenās. 15. pants
Termiņa vidusposma novērtējums par finanšu shēmas
īstenošanu Komisija 2016. gadā iesniedz
novērtējumu par finanšu shēmas īstenošanu, kam
nepieciešamības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus.
16. pants
Pāreja uz nākamo finanšu shēmu Komisija līdz 2018. gada
1. janvārim iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu
shēmu. Ja līdz 2020. gada
31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna
daudzgadu finanšu shēma, maksimālo apjomu un citus noteikumus finanšu
shēmas pēdējam darbības gadam turpina piemērot,
līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu
shēma. Ja pēc 2020. gada Savienībai pievienojas jaunas
dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības
gadījumā koriģē, ņemot vērā
pievienošanās sarunu iznākumu. 17. pants
Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā
trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs PIELIKUMS Daudzgadu
finanšu shēmas tabula (ES-28) [1] COM(2011)
398 galīgā redakcija, 29.6.2011. [2] OV L 112, 24.4.2012.,
21. lpp. [3] COM(2011) 752 galīgā redakcija. [4] COM(2011) 751 galīgā redakcija. [5] COM(2011) 753 galīgā redakcija. [6] COM(2011) 750 galīgā redakcija. [7] COM(2011) 752 galīgā
redakcija, paskaidrojuma raksta 5.1. punkts, 7. lpp.,
pēdējais ievilkums. [8] COM(2011) 615 galīgā
redakcija. [9] Horvātijas daļa iedzīvotāju skaita
ziņā un IKP no ES 27 ir 0,62 %. Šo daļu izmantoja, lai
noteiktu summas 2013. gadam kopējā nostājā par
33. nodaļu – Finanšu un budžeta noteikumi. [10] OV C…, …,
… lpp. [11] OV C…,
…, … lpp. [12] OV L 53,
23.2.2002., 1. lpp. [13] OV L 118,
12.5.2010., 1. lpp. [14] OV L . . [15] OV C … [16] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. [17] OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. [18] OV L, .. lpp.