52012PC0270

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Tiesa 2012. gada 2. februārī ar spriedumu lietā C-249/10[1] P - Brosmann Footwear (HK) Ltd u.c./Eiropas Savienības Padome (“Brosmann lieta”) atcēla Padomes 2006. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, daļā, kas attiecas uz pieprasījuma iesniedzējiem. Tiesa savā spriedumā nolēma, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantā paredzēto atlases metodi nevar piemērot, lai konstatētu tādu individuālā tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījumu atbilstību, kas sagatavojami atbilstīgi 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Tiesa minētajā spriedumā noteica, ka saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu ražotājiem, kuri sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, ir tiesības uz to, lai viņu tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījums tiktu izskatīts neatkarīgi no tā, vai šiem uzņēmumiem ir vai nav aprēķināma individuālā dempinga starpība. Tiesa arī norādīja, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētā atbilstības konstatēšana jāveic trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas.

Komisijai saskaņā ar Tiesas spriedumu par Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 piemērošanu jāizskata visi tirgus ekonomikas režīma pieprasīšanas pieteikumi, kurus iesnieguši ražotāji, kas sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, neatkarīgi no ražotāju skaita. Tomēr šāda prakse radītu nesamērīgi lielu administratīvo slogu Savienības iestādēm, kuras veic izmeklēšanu. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 1225/2009, jo īpaši attiecībā uz trīs mēnešu termiņu, kurā Komisijai jāpieņem lēmums par tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu.

Turklāt jānorāda, ka, izmantojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantā paredzēto atlases metodi tādu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu atbilstības konstatēšanai, kas iesniedzami saskaņā ar minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, netiek pārkāptas Savienībai atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem uzliktās saistības. Piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padome strīdā DS405 (2012. gada 22. februāra ziņojums “Eiropas Savienība — Antidempinga pasākumi par konkrētiem Ķīnas izcelsmes apaviem”) konstatēja – Ķīna nebija pierādījusi, ka Eiropas Savienība, sākotnējā ierobežotajā izmeklēšanā nepārbaudot to Ķīnas ražotāju pieteikumus par tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu rīkojusies neatbilstīgi Antidempinga nolīguma 2.4. pantam un 6.10.2. pantam, Ķīnas Pievienošanās protokola 15. panta c) punkta ii) apakšpunktam un Ķīnas Pievienošanās darba grupas ziņojuma 151. panta e) un f) punktam.

Tāpēc, ņemot vērā šo pamatinformāciju un juridiskās noteiktības labad tiek uzskatīts par lietderīgu ieviest noteikumu, kas precizētu, ka lēmums izmeklēšanā pārbaudīt tikai samērīgu skaitu ražotāju ar atlases palīdzību, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantu, attiecas arī uz personām, kam piemērojama pārbaude saistībā ar tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu saskaņā ar 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu. Tādēļ arī jāprecizē, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētā atbilstības konstatēšana attiecībā uz ražotājiem, kuri nav iekļauti izlasē, būtu jāveic tikai tad, ja tie ir pieprasījuši un tiem ir noteikta atsevišķa pārbaude saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

Turklāt jāprecizē, ka antidempinga maksājums, kas jāpiemēro precēm, kuras importē ražotāji, kas bija informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet kas netika iekļauti pārbaudāmo sarakstā, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kas konstatēta izlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām tika noteikta, pamatojoties uz 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 7. punkta a) apakšpunktu.

Visbeidzot, trīs mēnešu termiņš, kurā saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu būtu jāveic atbilstības konstatēšana, vairākās antidempinga procedūrās, jo īpaši tad, kad saskaņā ar 17. pantu piemēro atlasi, ir izrādījies praksē nerealizējams. Komisija priekšlikumā par konkrētu noteikumu grozīšanu, lai panāktu atbilstību ar Lisabonas līgumu ieviestajiem noteikumiem (priekšlikums Trade Omnibus I)[2], iekļāva grozījumu, kas paredz Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem (priekšlikuma Trade Omnibus I pielikuma 24. nodaļas 1 punkts). Tomēr, ņemot vērā Brosmann lietā pieņemto spriedumu par šādu termiņu, kas tika noteikts vienu gadu pēc priekšlikuma Omnibus I sagatavošanas, tiek uzskatīts, ka juridiskās noteiktības labad termiņa pagarināšana līdz sešiem mēnešiem vairs nav lietderīga. Tiek uzskatīts, ka ir lietderīgāk šo termiņu svītrot no Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā priekšlikumu Trade Omnibus I, nebūtu jāgroza 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētais termiņš, un tai par saviem nodomiem būtu jāinformē Padome un Eiropas Parlaments.

Juridiskās noteiktības labad un ievērojot labas pārvaldības principu, jānodrošina, lai šie grozījumi pēc iespējas drīzāk attiektos uz visām jaunām un jau notiekošām izmeklēšanām.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Nepiemēro.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punkts, kurā noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

Ar šo priekšlikumu tiek grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009, kuras pamatā ir līdzvērtīgs Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikums, proti, 133. pants.

· Subsidiaritātes princips

Šis priekšlikums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: regula jāgroza ar regulu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Nepiemēro.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Nepiemēro.

2012/0145 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Tiesa lietā C‑249/10 P[3] nolēma, ka Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[4], 17. pantā paredzēto atlases metodi nevar piemērot, lai konstatētu tādu tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas pieprasījumu atbilstību, kas sagatavojami atbilstīgi 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(2)       Saskaņā ar Tiesas spriedumu visi tirgus ekonomikas režīma pieprasīšanas pieteikumi, kurus iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, Komisijai jāizskata arī tad, ja šādu ražotāju skaits ir liels. Tomēr šāda prakse radītu nesamērīgi lielu administratīvo slogu Savienības iestādēm, kuras veic izmeklēšanu. Tāpēc ir jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009.

(3)       Turklāt saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantā paredzēto atlases metodi drīkst izmantot tādu tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu atbilstības konstatēšanai, kas sagatavojami atbilstīgi minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padome strīdā DS405 (2012. gada 22. februāra ziņojums “Eiropas Savienība — Antidempinga pasākumi par konkrētiem Ķīnas izcelsmes apaviem”) konstatēja – Ķīna nebija pierādījusi, ka Eiropas Savienība, sākotnējā izmeklēšanā nepārbaudot to Ķīnas ražotāju eksportētāju pieteikumus par tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu rīkojusies neatbilstīgi Antidempinga nolīguma 2.4. pantam un 6.10.2. pantam, Ķīnas Pievienošanās protokola 15. panta c) punkta ii) apakšpunktam un Ķīnas Pievienošanās darba grupas ziņojuma 151. panta e) un f) punktam.

(4)       Tāpēc, ņemot vērā šo pamatinformāciju un juridiskās noteiktības labad būtu jāievieš noteikums, kas precizētu, ka lēmums izmeklēšanā pārbaudīt tikai samērīgu skaitu ražotāju ar atlases palīdzību, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 17. pantu, attiecas arī uz personām, kurām piemērojama pārbaude saskaņā ar 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu. Tādēļ arī jāprecizē, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētā atbilstības konstatēšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri nav iekļauti izlasē, būtu jāveic tikai tad, ja tie ir pieprasījuši un tiem ir noteikta atsevišķa pārbaude saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

(5)       Turklāt jāprecizē, ka antidempinga maksājums, kas jāpiemēro precēm, kuras importē eksportētāji vai ražotāji, kas bija informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet netika iekļauti pārbaudāmo sarakstā, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kas konstatēta izlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām tika noteikta, pamatojoties uz 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 7. punkta a) apakšpunktu.

(6)       Visbeidzot, trīs mēnešu termiņš, kurā saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu būtu jāveic atbilstības konstatēšana, jo īpaši procedūrās, kad saskaņā ar 17. pantu izmanto atlasi, ir izrādījies praksē nerealizējams. Tāpēc šis termiņš ir jāsvītro.

(7)       Juridiskās noteiktības labad un ievērojot labas pārvaldības principu, jānodrošina, lai šie grozījumi pēc iespējas drīz tiktu attiecināti uz visām jaunām un jau notiekošām izmeklēšanām.

(8)       Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 groza šādi.

1) Regulas 2. panta 7. punktu groza šādi:

a) minētā punkta c) apakšpunkta priekšpēdējo teikumu groza šādi:

frāzi “trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas” svītro;

b) pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) Ja Komisija ir ierobežojusi pārbaudi saskaņā ar 17. pantu, atbilstības konstatēšanu atbilstīgi b) un c) apakšpunktam veic tikai attiecībā uz pārbaudāmajām personām un visiem ražotājiem, uz kuriem attiecas 17. panta 3. punktā paredzētie individuālie noteikumi.”

2) Regulas 9. panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja Komisija ir ierobežojusi pārbaudi saskaņā ar 17. pantu, antidempinga maksājums, ko piemēro precēm, kuras tiek importētas no tādiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas tika informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet kas netika iekļauti pārbaudāmo sarakstā, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kura konstatēta izlasē iekļautajām personām, neatkarīgi no tā, vai normālā vērtība šādām personām noteikta, pamatojoties uz 2. panta 1. līdz 6. punktu vai 7. punkta a) apakšpunktu.”

2. pants

Šī regula tās spēkā stāšanās dienā attiecas uz visām jaunām un jau notiekošām izmeklēšanām.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               2012. gada 2. februāra spriedums lietā C-249/10 P – Brosmann Footwear (HK) Ltd u.c./Eiropas Savienības Padome (Krājumā vēl nav publicēts).

[2]               Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza konkrētas regulas par kopējo tirdzniecības politiku attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūru (COM(2011) 82 galīgā redakcija).

[3]               2012. gada 2. februāra spriedums lietā C-249/10 P – Brosmann Footwear (HK) Ltd u.c./Eiropas Savienības Padome.

[4]               OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.