Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012PC0155

    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

    /* COM/2012/0155 final - 2012/0077 (COD) */

    52012PC0155

    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto /* COM/2012/0155 final - 2012/0077 (COD) */


    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

    Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (“plāns”). Minētais tiesību akts tika pieņemts pirms Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) stāšanās spēkā.

    Plāna galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai Baltijas jūras mencu krājumus varētu izmantot ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos apstākļos. Lai to panāktu, plānā ir izklāstīti noteikumi par to, kā nosakāmas šo krājumu ikgadējās zvejas iespējas kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un zvejas piepūles izteiksmē. Šajos noteikumos ir izmantoti konkrēti tehniskie parametri, pēc kuriem var noteikt, vai krājums ir labākā vai sliktākā saglabāšanās stāvoklī, proti, tuvāk vai tālāk no plānā izvirzītā mērķa. Šie parametri ir zinātniski pamatoti un nav izvēlēti politisku apsvērumu dēļ. Zinātne var attīstīties un pilnveidoties, un plānā ir jāiekļauj vajadzīgie noteikumi, lai nodrošinātu tā atbilstību labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.

    Turklāt regulas 27. pantā noteikts, ka tad, ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka zvejas izraisītās mirstības rādītāji neatbilst plāna mērķiem, Padomei ar kvalificētu balsu vairākumu jāpārskata zvejas izraisītās mirstības rādītāji, lai gādātu par plānā paredzēto pārvaldības mērķu sasniegšanu. Tāpēc pašreizējā redakcijā Padomei ir piešķirtas pilnvaras grozīt šos nebūtiskos plāna elementus. Pēc LESD stāšanās spēkā šāda lēmumu pieņemšanas procedūra vairs nav iespējama.

    Līdzīgi 26. pantā paredzēts, ka Padome var grozīt dažus nebūtiskus plāna elementus, lai nodrošinātu tā mērķu sasniegšanu.

    LESD 290. pantā paredzēts, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tātad regulas 26. un 27. pantā paredzētā lēmumu pieņemšanas procedūra būtu jāpārveido par tādu deleģēto pilnvaru sistēmu, kuras Komisijai jāīsteno saskaņā ar plānā paredzētajiem nosacījumiem. Tādēļ plāns būtu attiecīgi jāgroza.

    Plānā ir iekļauta prasība novērtēt pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un attiecīgajām zvejniecībām. Spēkā esošajā regulā noteiktie termiņi nav ne reāli izpildāmi, ne lietderīgi. Šīs prasības izpilde ir saistīta ar ievērojamām grūtībām, jo pienācīga novērtējuma veikšanai vajadzīgie dati ir pieejami tikai ierobežotā mērā. Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka plāna 3 gadu īstenošanas efektivitāti nevar pilnībā novērtēt, kamēr nav pagājuši 5 gadi no plāna uzsākšanas. Tātad būtu jāgroza plāna novērtēšanas termiņi.

    Būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras precizēt, vai šīs regulas 29. pantā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tātad vai attiecīgie noteikumi ir piemērojami konkrētajos apakšrajonos.

    Turklāt Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās vēlākais 2015. gadā panākt noplicināto krājumu izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY), taču plānā šāds mērķis nav norādīts. Lai novērstu neskaidrības plānā, tajā būtu jāiekļauj atsauce uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

    Lai precizētu, ka attiecīgā procedūra ir Līgumā paredzētā procedūra, būtu attiecīgi jāgroza 5. un 8. pants.

    Šis grozījums attiecas galvenokārt uz tām izmaiņām, kas ļauj efektīvi īstenot šo plānu jaunajā lēmumu pieņemšanas kārtībā, kura izveidota ar Lisabonas līgumu.

    2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

    Neattiecas.

    3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

    • Ierosināto pasākumu kopsavilkums

    Juridiskās darbības galvenais mērķis ir identificēt pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007, un klasificēt tās kā deleģētās vai īstenošanas pilnvaras.

    • Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

    • Subsidiaritātes princips

    Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

    • Proporcionalitātes princips

    Ar šo priekšlikumu groza pasākumus, kas jau paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007, tāpēc nerodas šaubas par proporcionalitātes principa ievērošanu.

    • Instrumentu izvēle

    Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

    Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: regula ir jāgroza ar regulu.

    4.           IETEKME UZ BUDŽETU

    Šis pasākums Savienībai nerada papildu izdevumus.

    2012/0077 (COD)

    Priekšlikums

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

    ar kuru groza Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

    tā kā:

    (1)       Lai izvairītos no neskaidrībām un nodrošinātu saskanību ar starptautiskajām saistībām, ko Savienība uzņēmusies, lai panāktu noplicinātu krājumu izmantošanu maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, būtu attiecīgi jāprecizē mērķi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007[2] izveidotajā daudzgadu plānā Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto.

    (2)       Regulā (EK) Nr. 1098/2007 paredzēts, ka regulāri jākontrolē tajā noteiktie minimālie zvejas izraisītās mirstības rādītāji un, ja minētie rādītāji neatbilst plāna mērķiem, tie jāpārskata.

    (3)       Saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisijai var piešķirt pilnvaras papildināt vai grozīt nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus, pieņemot deleģētus aktus.

    (4)       Lai efektīvi sasniegtu Regulā (EK) Nr. 1098/2007 noteiktos mērķus un varētu ātri reaģēt uz izmaiņām krājuma stāvoklī vai zvejniecībā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saistībā ar minimālo zvejas izraisītās mirstības rādītāju pārskatīšanu, ja zinātniski dati liecina, ka šie rādītāji vairs nav piemēroti un pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu plāna mērķus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

    (5)       Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (6)       Lai nodrošinātu vienotus Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[3].

    (7)       Lai būtu iespējams lietderīgi novērtēt plāna efektivitāti, būtu jāgroza Regulā (EK) Nr. 1098/2007 paredzētie novērtējuma termiņi.

    (8)       Turklāt pēc Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā būtu jāprecizē Regulā (EK) Nr. 1098/2007 minētā lēmumu pieņemšanas procedūra, kas saistīta ar zvejas iespēju noteikšanu.

    (9)       Tāpēc ierosinātie grozījumi attiecas galvenokārt uz tām izmaiņām, kas ļauj efektīvi īstenot plānu jaunajā lēmumu pieņemšanas kārtībā, kura izveidota ar Lisabonas līgumu.

    (10)     Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1098/2007,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulu (EK) Nr. 1098/2007 groza šādi:

    (1) regulas 4. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

    “Plāns nodrošina attiecīgo mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, kuras pamatā ir maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms, pakāpeniski samazinot un uzturot zvejas izraisītās mirstības rādītājus [koeficientus], kas nav zemāki par:”;

    (2) regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1. Padome saskaņā ar Līgumu katru gadu pieņem lēmumu par attiecīgo mencu krājumu KPN nākamajam gadam.”;

    (3) regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

    “3. Padome saskaņā ar Līgumu katru gadu atbilstīgi 4. un 5. punktā izklāstītajiem noteikumiem pieņem lēmumu par maksimālo dienu skaitu, kad nākamajā gadā atļauts atrasties ārpus ostas periodos, kas nav noteikti 1. punktā, un kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem.”;

    (4) regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

    “26. pants

    Plāna novērtēšana

    “Reizi piecos gados, skaitot no 2007. gada 18. septembra, Komisija novērtē šā daudzgadu plāna darbību un efektivitāti. Attiecīgā gadījumā Komisija var ierosināt daudzgadu plāna pielāgojumus vai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu.”;

    (5) regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

    “27. pants

    Minimālo zvejas izraisītās mirstības rādītāju pārskatīšana

    Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 29.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pārskatītu 4. pantā noteiktos minimālos zvejas izraisītās mirstības rādītājus, ja zinātniskie dati rāda, ka minimālie zvejas izraisītās mirstības rādītāji neatbilst pārvaldības plāna mērķiem.”;

    (6) regulas 29. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “2. Šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 3., 4. un 5. punktu ICES 27. un/vai 28.2. apakšrajonā nepiemēro tad, ja ir pierādījumi, ka mencas nozvejas minētajos ICES apakšrajonos ir mazākas par 3 % no mencas kopējās nozvejas B apgabalā. Komisija katru gadu, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskiem datiem, ar īstenošanas aktiem precizē to, vai šādi pierādījumi eksistē un, attiecīgi, vai minētajos apakšrajonos piemēro 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3. Šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 3., 4. un 5. punktu ICES 28.1. apakšrajonā piemēro tikai tad, ja ir pierādījumi, ka mencas nozvejas ir lielākas par 1,5 % no mencas kopējās nozvejas B apgabalā. Komisija katru gadu, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskiem datiem, ar īstenošanas aktiem precizē, vai šādi pierādījumi eksistē un, attiecīgi, vai minētajā apakšrajonā piemēro 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    4. Īstenošanas aktus, kas minēti 2. un 3. punktā, piemēro no 1. janvāra līdz nākamā gada 31. decembrim.”;

    (7) iekļauj šādu VIa nodaļu:

    “VIa nodaļa

    29.a pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2. Šīs regulas 26. un 27. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

    3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 26. un 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu tiek izbeigta tajā norādītā pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā tiesību akta derīgumu.

    4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 26. un 27. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

    29.b pants

    Komitejas procedūra

    1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    29.c pants

    Padomes lēmumi

    Ja šajā regulā paredzēts, ka Padomei jāpieņem lēmumi, Padome rīkojas saskaņā ar Līgumu.”

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē,

    Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

    [1]               OV C […], […], […] lpp.

    [2]               OV L 248, 22.9.2007.

    [3]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

    Top