52012PC0123

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Nolīgums starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā stājās spēkā 2007. gada 7. augustā. Nolīguma XII panta 2) punktā noteikts: „Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus, un to var atjaunot ar savstarpēju nolīgumu starp Pusēm pēc novērtēšanas katra sekojošā atjaunošanas laikposma priekšpēdējā gadā.”

2.           Eiropas Savienības interesēs ir pagarināt šo nolīgumu, lai arī turpmāk veicinātu sadarbību ar Brazīliju kopīgās zinātnes un tehnoloģiju prioritārajās jomās, radot ieguvumus abām Pusēm.

3.           Abas Puses apstiprināja savu nodomu pagarināt nolīgumu ES un Brazīlijas Kopīgās koordinācijas komitejas piektajā sanāksmē, kura notika Brazīlijā 2011. gada 22. novembrī.

4.           Pagarinātais nolīgums pēc satura sakrīt ar pašlaik spēkā esošo nolīgumu.

5.           Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija aicina Padomi:

-         Savienības vārdā pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas apstiprināt Nolīguma starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem;

-        pilnvarot Padomes priekšsēdētāju norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas paziņot Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras, lai šis pagarinātais nolīgums varētu stāties spēkā.

2012/0059 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[2],

tā kā:

(1)       Ar 2005. gada 6. jūnija Lēmumu 2005/781/EK[3] Padome apstiprināja Nolīguma starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā noslēgšanu.

(2)       Nolīguma XII panta 2) punktā noteikts: „Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus, un to var atjaunot ar savstarpēju nolīgumu starp Pusēm pēc novērtēšanas katra sekojošā atjaunošanas laikposma priekšpēdējā gadā.”

(3)       ES un Brazīlijas Kopīgās koordinācijas komitejas piektajā sanāksmē, kura notika Brazīlijā 2011. gada 22. novembrī, abas Puses apstiprināja savu ieinteresētību pagarināt minēto nolīgumu vēl uz pieciem gadiem.

(4)       Pagarinātais nolīgums pēc satura sakrīt ar nolīgumu, kura termiņš beidzas 2012. gada 6. augustā.

(5)       Eiropas Savienības vārdā būtu jāapstiprina Nolīguma starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts, ka Nolīgumu starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarina vēl uz pieciem gadiem.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu(-as), kas Savienības vārdā un saskaņā ar nolīguma XII panta 2. punktu ir tiesīga(-as) paziņot Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai, ka Savienība ir pabeigusi vajadzīgās iekšējās procedūras, lai šis pagarinātais nolīgums varētu stāties spēkā, un sniegt Brazīlijai šādu paziņojumu:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas Līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz "Eiropas Kopienu" nolīguma tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz "Eiropas Savienību".

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums — Padomes lēmums par Nolīguma starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā pagarināšanu.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[4]

Politikas stratēģija un koordinēšana, jo īpaši starp DEVCO, RTD, JRC, EAC, ENER, ENTR, INFSO un MOVE ģenerāldirektorātiem.

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5]

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un padarīt intensīvāku sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1.

Šim lēmumam būtu jāļauj gan Brazīlijai, gan Eiropas Savienībai uzlabot sadarbību un izveidot stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un darbības jomu, risinot būtiskas sabiedrības problēmas, veicinot savstarpēju piekļuvi programmām un finansējumam, kā arī nepieciešamības gadījumā veicinot reģionālo sadarbību.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Šis lēmums gan Brazīlijai, gan Eiropas Savienībai dos iespēju gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas panākti ar sadarbības palīdzību pētniecības jomā to īpašajās pētniecības programmās. Tas ļaus apmainīties ar konkrētām zināšanām un nodot zinātību, sniedzot labumu zinātnieku aprindām, ražošanas nozarēm un iedzīvotājiem.

Šā nolīguma pagarināšana ļaus veidot ciešāku sadarbību.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisijas dienesti regulāri uzraudzīs visas atbilstīgi nolīgumam īstenotās darbības, tostarp veiks ES novērtējumu. Šis novērtējums ietvers šādus elementus:

a) darbības rādītāji – Brazīlijas piedāvāto priekšlikumu skaits konkrētā programmā salīdzinājumā ar finansēšanai izvēlēto priekšlikumu skaitu šajā programmā;

b) datu vākšana – pamatojoties uz informāciju no pamatprogrammas īpašajām programmām (un informāciju, ko Brazīlija sniedz nolīgumā paredzētajai Kopīgajai koordinācijas komitejai).

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Vajadzības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Šis lēmums ļaus abām Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, kurās ieguvējas ir abas puses.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nolīguma pamatā ir savstarpēja izdevīguma princips, abpusēja piekļuve otras Puses programmām un pasākumiem saistībā ar nolīguma priekšmetu, diskriminācijas aizlieguma princips, intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība un intelektuālā īpašuma tiesību taisnīga sadale. Šā nolīguma pagarināšana ļaus vairot zinātniskās zināšanas, kas savukārt radīs tirgus pieejamības iespējas.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatojoties uz līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnes un tehnoloģiju jomā, tiek uzskatīts, ka ir savstarpēji izdevīgi turpināt sadarbību pētniecības jomā ar Brazīliju, pagarinot spēkā esošo nolīgumu vēl uz pieciem gadiem.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiek uzskatīts, ka nolīguma pagarināšana ar Brazīliju ir pilnīgā saskaņā ar ES pamatprogrammu atvēršanu visu pasaules valstu līdzdalībai.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

þ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– þ  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 07.08.2012. līdz 06.08.2017

– þ  Finansiālā ietekme no 2012. līdz 2017. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[6]

þ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[7]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Brazīlijas līdzdalība pamatprogrammā tiek regulāri uzraudzīta ar nolīguma 6. pantu izveidotās Kopīgās koordinācijas komitejas sanāksmēs.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku informācijas koplietošanu un kontroles dalīšanu. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finanšu līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, jo īpaši tad, ja tai būs pamats apšaubīt paveiktā vai pasākumu pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.

Savienība veiks finanšu revīzijas vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību aktiem atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta riska, uz ko tai var norādīt revidējamā puse. Turklāt, veicot pētniecības pasākumus, Komisija nodrošinās to, ka Savienības finanšu intereses aizsargās efektīvas pārbaudes un pārkāpumu atklāšanas gadījumā — preventīvi un proporcionāli pasākumi un sodi.

Lai panāktu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 1073/99.

Jo īpaši līgumos būs jānodrošina šādi aspekti:

- īpašu līguma pantu iekļaušana ES finansiālo interešu aizsardzībai, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;

- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstīgi Regulām Nr. 2185/96, Nr. 1073/1999 un Nr. 1074/1999;

- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi Pamatregulai Nr. 2988/95, tostarp iekļaušana melnajā sarakstā;

- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā jāstājas spēkā visiem iekasēšanas rīkojumiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.

Turklāt Pētniecības ģenerāldirektorāta atbildīgais personāls regulāri īstenos kontroles programmu attiecībā uz zinātniskiem un budžeta aspektiem; iekšējo revīziju veiks Pētniecības ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa; pārbaudes uz vietas veiks Eiropas Savienības Revīzijas palāta.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…...….] || Dif./nedif. ([8]) || no EBTA[9] valstīm || no kandidātvalstīm[10] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1.a || 08.01.05 || nedif. || JĀ || JĀ ||  NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY.] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1.a || [1.a izdevumu kategorija – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: <…….> || || || 2012. gads[11] || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2) || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1.a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2.a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[12] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || 08.01.05 || (3) || || || || || || || ||

Apropriācijas KOPĀ — RTD ĢD || Saistības || =1+1.a+3 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || || 0.660

Maksājumi || =2+2.a +3 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || || 0.660

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || || 0.660

Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas <1.a> IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || =4+ 6 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || || 0.660

Maksājumi || =5+ 6 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || || 0.660

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJA (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĢD: <…….> ||

Ÿ Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

KOPĀ — <….> ĢD || Apropriācijas || || || || || || || ||

Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N gads[13] || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Apropriācijas KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[14] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1[15]... || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 2... || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2012. gads[16] || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[17] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0.064 || 0.064 || 0.064 || 0.064 || 0.064 || 0.064 || || 0.384

Citi administratīvie izdevumi || 0.046 || 0.046 || 0.046 || 0.046 || 0.046 || 0.046 || || 0.276

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || 0.110 || || 0.660

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || 2012. gads || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads ||

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || || || || || || ||

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| 08 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0.5 || 0.5 || 0.5 || 0.5 || 0.5 || 0.5 ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[18] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy[19] || - Galvenajā mītnē[20] || || || || || || ||

|| - Delegācijās || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 0.5 || 0.5 || 0.5 || 0.5 || 0.5 || 0.5 ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta kategorija.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Nolīguma VI pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un pārvaldība un komandējumi, kas paredzēti nolīguma sekmīgas darbības un īstenošanas, kā arī regulāras pārskatīšanas nodrošināšanai.

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[21]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.     Trešo personu dalība finansējumā

– þ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[22]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

…. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV

[2]               OV

[3]               OV L 295, 6.6.2005., 38. lpp.

[4]               ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — bud˛eta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[5]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[6]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[7]               Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[8]               Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[9]               EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[10]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[11]             N gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[12]             Tehniska un/vai administratīva palīdzība un izdevumi ES programmu un/vai pasākumu (kādreizējo „BA” pozīciju) īstenošanas atbalstam, netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[13]             N gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[14]             Rezultāti ir nodrošināmie produkti un pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņas gadījumu skaits, izbūvēto ceļu kilometru skaits utt.).

[15]             Kā norādīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi...”.

[16]             N gads ir gads, kurā sāk priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanu.

[17]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[18]             CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls (Intérimaire); JED — jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation) , LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.

[19]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[20]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[21]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[22]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.