Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012PC0047

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā

/* COM/2012/047 final - 2012/0021 (NLE) */

52012PC0047

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā /* COM/2012/047 final - 2012/0021 (NLE) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

(1) Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija) mērķis ir novērst, mazināt, apkarot un, cik iespējams, izskaust Vidusjūras apgabala piesārņošanu un aizsargāt un uzlabot jūras vidi šajā apgabalā, lai veicinātu tā ilgtspējīgu attīstību. Tas ir starpvaldību līgums, kurš ar ANO Vides programmas atbalstu pieņemts kā reģionālo jūru programma. Eiropas Savienība kopš 1977. gada ir Līgumslēdzēja puse Barselonas konvencijā[1], un 1999. gadā tā noslēdza Protokolu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā un tā pielikumus (protokols)[2].

(2) Konvencijas lēmējinstitūcija ir Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kurai piešķirtas pilnvaras pēc vajadzības pieņemt, pārskatīt un grozīt konvencijas vai tās protokolu pielikumus, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu ierosinātajiem grozījumiem. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi par protokola II un III pielikuma grozījumiem. Šos priekšlikumus iesniedza novērtēšanai nacionālo koordinācijas centru sanāksmē 2011. gada 17.–20. maijā Marseļā (Francija), lai tos pieņemtu Barselonas konvencijas un tās protokolu Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē, kura norisināsies Parīzē (Francija) 2012. gada 8.–10. februārī.

(3) Saskaņā ar konvencijas 17. pantu un protokola 14. panta 1. punktu protokola pielikumu grozījums stājas spēkā visām protokola Līgumslēdzējām pusēm pēc tam, kad beidzies termiņš, ko attiecīgās Līgumslēdzējas puses ir noteikušas, grozījumu pieņemot (izņemot tās Līgumslēdzējas puses, kuras rakstiski ir paziņojušas depozitāram par grozījuma nepieņemšanu). Tādēļ Padomei jāpieņem lēmums atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktam, lai noteiktu nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē. Nacionālo koordinācijas centru sanāksmē 2011. gadā Marseļā (Francija) Konvencijas sekretariāts iesniedza priekšlikumu par desmit haizivju sugu aizsardzības režīma pastiprināšanu, pārceļot tās no III pielikuma uz II pielikumu. No šīm desmit sugām divām (Galeorinus galeus un Isurus oxirhincus) būtu jāpaliek III pielikumā, jo vēl nav notikusi ICCAT gadskārtējā sanāksme, kurā plānots pārskatīt šo sugu krājumu stāvokli. III pielikumā būtu jāpaliek arī abām atlikušajām raju dzimtas sugām (Leucoraja circularis un L. melitensis), taču tām turpmāk jāvelta īpaša uzmanība. Būtu vajadzīgi pasākumi, lai savāktu pilnīgākus datus par raju dzimtas zivīm, un tas ļautu sagatavot precīzus zinātniskos ieteikumus, ar kuriem vēlāk pamatot šo sugu iespējamu pārcelšanu uz II pielikumu.

(4) Lai pieņemtu ierosinātos grozījumus, nebūs vajadzīgi nekādi grozījumi Savienības tiesību aktos. Tie nav pretrunā ne ar Putnu direktīvu[3], ne ar Biotopu direktīvu[4], ne ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)[5]. Savienībai būtu jāatbalsta šie priekšlikumi, jo: 1) tie ir zinātniski pamatoti, 2) tie veicina iekšējās un ārējās darbības konsekvenci, 3) ES ir uzņēmusies saistības starptautiskā sadarbībā aizsargāt bioloģisko daudzveidību, kā paredz ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 5. pants un tās Līgumslēdzēju pušu iepriekšējā sanāksmē Nagojā 2010. gadā panāktās vienošanās un arī Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību izvirzītais mērķis "līdz 2010. gadam ievērojami samazināt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības mazināšanās tempu".

Ņemot vērā iepriekš minēto, Barselonas konvencijas Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē Savienībai būtu jāatbalsta pielikumu grozījuma pieņemšana.

2012/0021 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[6],

tā kā:

(1)       ES ir Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija)[7] Līgumslēdzēja puse un Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā un tā pielikumu (protokols)[8] Puse.

(2)       Konvencijas lēmējinstitūcija ir Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kurai piešķirtas pilnvaras pēc vajadzības grozīt Konvencijas un tās protokolu pielikumus. Saskaņā ar Barselonas konvencijas 17. pantu un protokola 14. panta 1. punktu protokola pielikumu grozījums stājas spēkā visām protokola Līgumslēdzējām pusēm pēc tam, kad beidzies termiņš, ko attiecīgās Līgumslēdzējas puses noteikušas, grozījumu pieņemot (izņemot tās Līgumslēdzējas puses, kuras rakstiski paziņojušas depozitārijam par grozījuma nepieņemšanu).

(3)       Lai nodrošinātu stingrāku aizsardzības režīmu vairākām konkrētām sugām, konvencijas sekretariāts ir iesniedzis priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu protokola II un III pielikumā, un tos paredzēts izskatīt Barselonas konvencijas un tās protokolu Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē, kura norisināsies Parīzē (Francija) 2012. gada 8.–10. februārī.      

(4)       Lai pieņemtu ierosinātos grozījumus, nebūs vajadzīgi nekādi grozījumi Savienības tiesību aktos.

(5)       ES būtu jāatbalsta vairāki no šiem priekšlikumiem, jo tie ir zinātniski pamatoti, atbilst Savienības tiesību aktiem un Savienības saistībām starptautiskā sadarbībā aizsargāt bioloģisko daudzveidību un turklāt ir saskaņā gan ar ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību[9] 5. pantu, gan ar mērķi līdz 2020. gadam ievērojami samazināt pašreizējo bioloģiskās daudzveidības mazināšanās tempu, par ko 2010. gada sanāksmē vienojās Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Līgumslēdzējas puses,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Barselonas konvencijas un tās protokolu Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē Eiropas Komisija, balsodama saistībā ar priekšlikumiem, kuri paredz pastiprināt vairāku sugu aizsardzības režīmu, pārceļot tās no protokola III pielikuma uz II pielikumu, pauž turpmāk norādīto Eiropas Savienības nostāju.

Eiropas Komisija atbalsta turpmāk uzskaitīto sugu iekļaušanu protokola II pielikumā un attiecīgi to svītrošanu no III pielikuma:

(a) Lamna nasus (Bonnaterre, 1788);

(b) Rhinobatos cemiculus (Saint-Hilaire, 1817);

(c) Rhinobatos rhinobatos (Linnaeus, 1758);

(d) Sphyrna lewini (Griffith & Smith, 1834);

(e) Sphyrna mokarran (Rüppell, 1837);

(f) Sphyrna zygaena (Linnaeus, 1758).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā […].

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs                                                                        [...]

[1]               Padomes 1977. gada 25. jūlija Lēmums 77/585/EEK, ar ko noslēdz Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem, OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp.

[2]               Padomes 1999. gada 22. oktobra Lēmums 1999/800/EK kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību Vidusjūrā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas konvencija), OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp.

[3]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, OV L 20, 26.1.2010., 7.–25. lpp.

[4]               Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[5]               Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[6]               OV C […], […], […] lpp.

[7]               Padomes 1977. gada 25. jūlija Lēmums 77/585/EEK, ar ko noslēdz Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem, OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp.

[8]               Padomes 1999. gada 22. oktobra Lēmums 1999/800/EK kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību Vidusjūrā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu (Barselonas konvencija), OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp.

[9]               Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums 93/626/EEK, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu, OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.

Top