This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012PC0047
Proposal for a COUNCIL DECISION establishing the position to be adopted on behalf of the European Union with regard to the proposals for amending Annexes II and III to the Protocol concerning Specially Protected Areas and Biological Diversity in the Mediterranean of the Convention for the Protection of the Marine Environment and the Coastal Region of the Mediterranean at the seventeenth meeting of the Contracting Parties
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā
/* COM/2012/047 final - 2012/0021 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā /* COM/2012/047 final - 2012/0021 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS (1)
Konvencijas par Vidusjūras reģiona
jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija)
mērķis ir novērst, mazināt, apkarot un, cik iespējams,
izskaust Vidusjūras apgabala piesārņošanu un aizsargāt un
uzlabot jūras vidi šajā apgabalā, lai veicinātu tā
ilgtspējīgu attīstību. Tas ir starpvaldību
līgums, kurš ar ANO Vides programmas atbalstu pieņemts kā
reģionālo jūru programma. Eiropas Savienība kopš
1977. gada ir Līgumslēdzēja puse Barselonas konvencijā[1], un 1999. gadā
tā noslēdza Protokolu par īpaši aizsargājamām
teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā un
tā pielikumus (protokols)[2]. (2)
Konvencijas lēmējinstitūcija ir
Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kurai piešķirtas
pilnvaras pēc vajadzības pieņemt, pārskatīt un
grozīt konvencijas vai tās protokolu pielikumus, pamatojoties uz
Līgumslēdzēju pušu ierosinātajiem grozījumiem. Ir
iesniegti vairāki priekšlikumi par protokola II un III pielikuma
grozījumiem. Šos priekšlikumus iesniedza novērtēšanai
nacionālo koordinācijas centru sanāksmē 2011. gada
17.–20. maijā Marseļā (Francija), lai tos pieņemtu
Barselonas konvencijas un tās protokolu Līgumslēdzēju pušu
septiņpadsmitajā sanāksmē, kura norisināsies
Parīzē (Francija) 2012. gada 8.–10. februārī. (3)
Saskaņā ar konvencijas 17. pantu un
protokola 14. panta 1. punktu protokola pielikumu grozījums
stājas spēkā visām protokola
Līgumslēdzējām pusēm pēc tam, kad beidzies
termiņš, ko attiecīgās Līgumslēdzējas puses ir
noteikušas, grozījumu pieņemot (izņemot tās
Līgumslēdzējas puses, kuras rakstiski ir paziņojušas
depozitāram par grozījuma nepieņemšanu). Tādēļ
Padomei jāpieņem lēmums atbilstīgi Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktam, lai noteiktu
nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem
Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā
sanāksmē. Nacionālo koordinācijas centru sanāksmē
2011. gadā Marseļā (Francija) Konvencijas sekretariāts
iesniedza priekšlikumu par desmit haizivju sugu aizsardzības režīma
pastiprināšanu, pārceļot tās no III pielikuma uz
II pielikumu. No šīm desmit sugām divām (Galeorinus
galeus un Isurus oxirhincus) būtu jāpaliek
III pielikumā, jo vēl nav notikusi ICCAT
gadskārtējā sanāksme, kurā plānots
pārskatīt šo sugu krājumu stāvokli. III pielikumā
būtu jāpaliek arī abām atlikušajām raju dzimtas
sugām (Leucoraja circularis un L. melitensis), taču
tām turpmāk jāvelta īpaša uzmanība. Būtu
vajadzīgi pasākumi, lai savāktu pilnīgākus datus par
raju dzimtas zivīm, un tas ļautu sagatavot precīzus
zinātniskos ieteikumus, ar kuriem vēlāk pamatot šo sugu
iespējamu pārcelšanu uz II pielikumu. (4)
Lai pieņemtu ierosinātos grozījumus,
nebūs vajadzīgi nekādi grozījumi Savienības
tiesību aktos. Tie nav pretrunā ne ar Putnu direktīvu[3], ne ar Biotopu direktīvu[4], ne ar kopējo
zivsaimniecības politiku (KZP)[5].
Savienībai būtu jāatbalsta šie priekšlikumi, jo: 1) tie ir
zinātniski pamatoti, 2) tie veicina iekšējās un
ārējās darbības konsekvenci, 3) ES ir
uzņēmusies saistības starptautiskā sadarbībā
aizsargāt bioloģisko daudzveidību, kā paredz ANO
Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 5. pants un tās
Līgumslēdzēju pušu iepriekšējā sanāksmē
Nagojā 2010. gadā panāktās vienošanās un arī
Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmē par
ilgtspējīgu attīstību izvirzītais mērķis
"līdz 2010. gadam ievērojami samazināt pašreizējo
bioloģiskās daudzveidības mazināšanās tempu". Ņemot vērā iepriekš
minēto, Barselonas konvencijas Līgumslēdzēju pušu
septiņpadsmitajā sanāksmē Savienībai būtu
jāatbalsta pielikumu grozījuma pieņemšana. 2012/0021 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kura Eiropas
Savienības vārdā jāieņem Līgumslēdzēju
pušu septiņpadsmitajā sanāksmē attiecībā uz
priekšlikumiem izdarīt grozījumus Konvencijas par Vidusjūras
reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību Protokola par
īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko
daudzveidību Vidusjūrā II un III pielikumā EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1.
punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[6], tā kā: (1) ES ir Konvencijas par
Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību
(Barselonas konvencija)[7]
Līgumslēdzēja puse un Protokola par īpaši
aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību
Vidusjūrā un tā pielikumu (protokols)[8] Puse. (2) Konvencijas
lēmējinstitūcija ir Līgumslēdzēju pušu
sanāksme, kurai piešķirtas pilnvaras pēc vajadzības
grozīt Konvencijas un tās protokolu pielikumus. Saskaņā ar
Barselonas konvencijas 17. pantu un protokola 14. panta
1. punktu protokola pielikumu grozījums stājas spēkā
visām protokola Līgumslēdzējām pusēm pēc
tam, kad beidzies termiņš, ko attiecīgās
Līgumslēdzējas puses noteikušas, grozījumu pieņemot
(izņemot tās Līgumslēdzējas puses, kuras rakstiski
paziņojušas depozitārijam par grozījuma nepieņemšanu). (3) Lai nodrošinātu
stingrāku aizsardzības režīmu vairākām
konkrētām sugām, konvencijas sekretariāts ir iesniedzis
priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu protokola II un
III pielikumā, un tos paredzēts izskatīt Barselonas
konvencijas un tās protokolu Līgumslēdzēju pušu
septiņpadsmitajā sanāksmē, kura norisināsies
Parīzē (Francija) 2012. gada 8.–10. februārī. (4) Lai pieņemtu
ierosinātos grozījumus, nebūs vajadzīgi nekādi
grozījumi Savienības tiesību aktos. (5) ES būtu jāatbalsta
vairāki no šiem priekšlikumiem, jo tie ir zinātniski pamatoti,
atbilst Savienības tiesību aktiem un Savienības
saistībām starptautiskā sadarbībā aizsargāt
bioloģisko daudzveidību un turklāt ir saskaņā gan ar
ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību[9] 5. pantu, gan ar
mērķi līdz 2020. gadam ievērojami samazināt
pašreizējo bioloģiskās daudzveidības mazināšanās tempu,
par ko 2010. gada sanāksmē vienojās Konvencijas par
bioloģisko daudzveidību Līgumslēdzējas puses, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Barselonas konvencijas un tās protokolu
Līgumslēdzēju pušu septiņpadsmitajā sanāksmē
Eiropas Komisija, balsodama saistībā ar priekšlikumiem, kuri paredz
pastiprināt vairāku sugu aizsardzības režīmu,
pārceļot tās no protokola III pielikuma uz
II pielikumu, pauž turpmāk norādīto Eiropas Savienības
nostāju. Eiropas Komisija atbalsta turpmāk
uzskaitīto sugu iekļaušanu protokola II pielikumā un
attiecīgi to svītrošanu no III pielikuma: (a)
Lamna nasus (Bonnaterre, 1788); (b)
Rhinobatos cemiculus (Saint-Hilaire, 1817); (c)
Rhinobatos rhinobatos (Linnaeus, 1758); (d)
Sphyrna lewini (Griffith
& Smith, 1834); (e)
Sphyrna mokarran (Rüppell,
1837); (f)
Sphyrna zygaena
(Linnaeus, 1758). 2. pants Šis lēmums
stājas spēkā […]. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs
[...] [1] Padomes
1977. gada 25. jūlija Lēmums 77/585/EEK, ar ko noslēdz
Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un
Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko
rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem, OV L 240, 19.9.1977.,
1. lpp. [2] Padomes 1999. gada 22. oktobra Lēmums
1999/800/EK kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši
aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību
Vidusjūrā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu
(Barselonas konvencija), OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp. [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu
aizsardzību, OV L 20, 26.1.2010., 7.–25. lpp. [4] Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva
92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras
aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. [5] Padomes 2002. gada 20. decembra
Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu
saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar
kopējo zivsaimniecības politiku, OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. [6] OV C […], […], […] lpp. [7] Padomes
1977. gada 25. jūlija Lēmums 77/585/EEK, ar ko noslēdz
Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un
Protokolu par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, ko
rada atkritumi no kuģiem un lidaparātiem, OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp. [8] Padomes 1999. gada 22. oktobra Lēmums
1999/800/EK kas attiecas uz protokola noslēgšanu par īpaši
aizsargājamām teritorijām un bioloģisko dažādību
Vidusjūrā un minētā protokola pielikumu akceptēšanu
(Barselonas konvencija), OV L 322, 14.12.1999., 1. lpp. [9] Padomes
1993. gada 25. oktobra Lēmums 93/626/EEK, kas attiecas uz
Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu, OV L 309,
13.12.1993., 1. lpp.