11.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 72/43

—

ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu stāvokli Afganistānā un Pakistānā (1),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju Pakistānā, it īpaši 2011. gada 20. janvāra (2) un 2010. gada 20. maija rezolūciju (3),

—

ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā (4),

—

ņemot vērā augstās pārstāves preses sekretāra 2012. gada 10. oktobra paziņojumu par jaunās cilvēktiesību aktīvistes sašaušanu Pakistānā,

—

ņemot vērā ANO struktūras dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai (UN Women) izpilddirektores 2012. gada 10. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Malala Yousafzai,

—

ņemot vērā Padomes secinājumus par neiecietību, diskrimināciju un vardarbību ticības vai pārliecības dēļ, ko tā pieņēma 2011. gada 21. februārī,

—

ņemot vērā 2012. gada martā pieņemto ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecgades plānu, kurā iekļautas tādas prioritātes kā laba pārvaldība, sadarbība sieviešu līdzdalības jomā un cilvēktiesību dialogs,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnija secinājumus par Pakistānu, kurā uzsvērts, ka ES no tās sagaida cilvēktiesību veicināšanu un ievērošanu,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (UDHR) 26. pantu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1993. gada 20. decembra Deklarāciju par vardarbības izskaušanu pret sievietēm,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību un ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1888 (2009) par seksuālo vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņota konflikta situācijās, kurā uzsvērta visu valstu atbildība izbeigt nesodāmību un sākt to personu kriminālvajāšanu, kuras izdarījušas noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, tai skaitā noziegumus, kas saistīti ar seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā 2012. gada 9. oktobrī 14. gadīgajai Svātas ielejas iedzīvotājai Malala Yousafzai uzbruka skolas autobusā ceļā uz mājām un iešāva galvā un kaklā, nodarot smagus miesas bojājumus, un uzbrukumā ievainojot vēl divas citas meitenes;

B.

tā kā Malala Yousafzai bija kļuvusi par nacionālās pretošanās simbolu Taliban centieniem atņemt meitenēm izglītības iespējas, jo viņa kopš 11 gadu vecuma par to raksta savos emuāros, 2011. gadā saņemot Nacionālo jauniešu miera prēmiju, kas viņai par godu tika pārsaukta par Nacionālo Malalas miera prēmiju;

C.

tā kā par pēc uzbrukuma par to atbildību uzņēmās Tehreek-e-Taliban Pakistan (TTP) grupējums, sniedzot paziņojumu, kurā tas norādīja, ka ir svarīgi nogalināt ikvienu, kas īsteno kampaņu pret islāma likumiem un ka tas centīsies nogalināt Malala Yousafzai, ja viņa atlabs no šiem ievainojumiem;

D.

tā kā Pakistānā un citās musulmaņu valstīs ir notikuši protesti, lai paustu apbrīnu un solidaritāti Malala Yousafzai un nosodītu Taliban brutālo uzbrukumu;

E.

tā kā uz to ir reaģējuši drošības spēki, arestējot daudzus noziegumā aizdomās turamos, un tā kā Pakistānas parlaments ir apspriedis rezolūcijas pieņemšanu, kurā nosodītu šo uzbrukumu, tomēr pret to ir iebildusi galvenā opozīcijas partija, Pakistānas musulmaņu līga–N;

F.

tā ka pēdējo 12 mēnešu laikā pirms uzbrukuma Malala Yousafzai ir nogalinātas cilvēktiesību aktīvistes Farida Afridi un Zarteef Afridi, iespējams, par viņu centieniem sieviešu labklājības un izglītības labā;

G.

tā kā pēdējos mēnešos Pakistānā joprojām notiek bruņotu grupu uzbrukumi, kuros izmanto iebiedēšanas taktiku un ietekmējas no Taliban vai Al-Qaida, tostarp TTP, grupējumiem vai sadarbojas ar tiem, un šie uzbrukumi bieži ir vērsti uz valdības mītnēm, skolām un civiliedzīvotājiem, arī bērniem, Haiberas Paštunkvas (Khyber Pakhtunkhwa) jeb Ziemeļrietumu pierobežas provincē, Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos (FATA) un pilsētās;

H.

tā kā 2011. gadā tika ziņots par 11 gadījumiem, kad bruņoti grupējumi bija izmantojuši bērnus, lai tie veiktu pašnāvnieku uzbrukumus, bērni ir cietuši vispārējos uzbrukumos, tostarp ar pašizgatavotiem spridzināšanas līdzekļiem un pašnāvnieku bumbu sprādzienos, attiecīgajā laikposmā 57 bērnus nogalināja kājnieku bumbas, sprādzienbīstamas kara munīcijas atliekas un pašizgatavoti spridzināšanas līdzekļi, bumbu sprādzieni, apšaudes un mērķtiecīgi uzbrukumi, turklāt tiek apgalvots, ka 2011. gada 13. septembrīTTP uzbruka skolas autobusam Haiberas Paštunkvas provincē, nogalinot četrus bērnus;

I.

tā kā pēc valdības sniegtajām ziņām konflikta dēļ ar Taliban grupējumu Haiberas Paštunkvas provincē 2012. gadā tika iznīcinātas 246 skolas (59 meiteņu skolas, 187 zēnu skolas) un bojātas 763 skolas (244 meiteņu skolas, 519 zēnu skolas), atņemot tūkstošiem bērnu iespēju gūt izglītību;

J.

tā kā no 2009. gada bruņotie grupējumi joprojām tieši uzbrūk meiteņu skolām, izmantojot bumbas un pašizgatavotus spridzināšanas līdzekļus, kā rezultātā 2011. gadā 152 gadījumos ir daļēji vai pilnīgi iznīcinātas skolu ēkas Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos un Haiberas Paštunkvas provincē; tā kā tiek apgalvots, ka šie uzbrukumi bija paredzēti, lai atriebtos par militārajām operācijām šajā reģionā un pretotos sekulārajai izglītībai un meiteņu izglītošanai; tā kā pēdējais uzbrukums meiteņu skolai tika veikts 2012. gada 25. septembrī Čarsadas apgabalā;

K.

tā kā daudzu sieviešu un meiteņu situācija Pakistānā ir ļoti nopietna un tā kā pēc Pasaules dzimumu nevienlīdzības indeksa Pakistāna sievietēm ir pasaulē trešā bīstamākā vieta;

L.

tā kā Unesco struktūras “Izglītība visiem”2012. gada 16. oktobra globālajā novērošanas ziņojumā tika norādīts, ka Pakistāna ir samazinājusi izglītībai paredzēto finansējumu līdz mazāk par 2,3 % no nacionālā kopprodukta, neraugoties uz to, ka šajā valstī ir otrais lielākais skolu neapmeklējošo meiteņu skaits pasaulē;

M.

tā kā meitenes joprojām bieži vien cieš no vardarbības ģimenē, cilvēku tirdzniecības un piespiedu laulībām vai viņas izmanto kā izlīguma valūtu domstarpību risināšanā;

N.

tā kā lielākajā daļā gadījumu pret sievietēm un meitenēm vērstās vardarbības veicēji paliek nesodīti;

O.

tā kā Pakistānā ir spēkā daudzi sievietes diskriminējoši likumi, tomēr Pakistānas valdība 2011. un 2012. gadā ir pieņēmusi jaunus likumus, lai efektīvāk apkarotu pret sievietēm vērsto diskrimināciju un vardarbību, tostarp likumus pret piespiedu laulībām, sieviešu aizskaršanu darba vietā un mājās un uzbrukumus ar skābēm; tā kā šie likumi vēl ir jāīsteno un jānodrošina to izpilde;

P.

tā kā Taliban kontroles palielināšanās dažās teritorijās negatīvi ietekmē sievietes un meitenes, neļaujot viņam izmantot savas tiesības;

Q.

tā kā 2012. gada attiecību stiprināšanas piecgades plānā ES atkārtoti apliecināja apņemšanos veidot stipras ilgtermiņa partnerattiecības ar Pakistānu, pamatojoties uz savstarpējām interesēm un kopīgām vērtībām, atbalstot Pakistānas demokrātiskās iestādes un pilsonisko pārvaldi, kā arī pilsonisko sabiedrību;

R.

tā kā ES — lai gan ir gatava turpināt sadarbību — paļaujas uz to, ka Pakistāna ievēros savas starptautiskās saistības, it īpaši drošības un cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, jomā;

S.

tā kā ES un Pakistāna 2012. gada 5. jūnijā paziņoja, ka tiek dibināta Terorisma apkarošanas koordinācijas komiteja, lai pastiprinātu sadarbību terorisma apkarošanā;

T.

tā kā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punkts paredz, ka demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi un ka tās ir vispārējs pamats attiecībām ar trešām valstīm; tā kā ES palīdzība tirdzniecības un attīstības jomā ir atkarīga no cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanas,

1.

stingri nosoda vardarbīgo uzbrukumu Malala Yousafzai un nopietnu ievainojumu nodarīšanu divām viņas klasesbiedrenēm, atzīmējot, ka šis uzbrukums ir smags bērna tiesību pārkāpums un trieciens gan cilvēka pamatvērtībām, gan visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Pakistānā;

2.

pauž apbrīnu un atzinību par Malala Yousafzai drosmi un apņēmību, ar kādu viņa tik agrīnā vecumā ir iesaistījusies cīņā par meiteņu tiesībām iegūt izglītību un ir kļuvusi par paraugu daudzām sava vecuma meitenēm; atzinīgi vērtē Pakistānas militāro ārstu un Apvienotās Karalistes ārstu ātro rīcību un pauž stipras cerības, ka meitene spēs pilnībā atveseļoties no nopietnajiem ievainojumiem;

3.

atzinīgi vērtē lielas daļas Pakistānas sabiedrības, akadēmiski izglītoto musulmaņu un lielākās daļas svarīgāko politisko partiju plašo nosodījumu šim uzbrukumam; aicina visas politiskās partijas skaidri nosodīt Pakistānas Taliban organizāciju (TTP), kas uzņēmusies atbildību par šo uzbrukumu;

4.

pauž atbalstu visām tām Pakistānas ģimenēm, kas mudina savas meitas iegūt izglītību;

5.

aicina Pakistānas valdību nodrošināt Malala Yousafzai un viņas ģimenes drošību un saukt pie atbildības tos, kas ir vainojami šajā uzbrukumā; aicina Pakistānas valdību nodrošināt citu cilvēktiesību aktīvistu — it īpaši sabiedriski un politiski aktīvu sieviešu un meiteņu — drošību, kuri ir saņēmuši draudus no Taliban un citiem ekstrēmistu grupējumiem; pauž bažas par draudiem, ko saņēmusi 17 gadus vecā Hinna Khan un viņas ģimene;

6.

pauž nopietnas bažas par sieviešu un meiteņu stāvokli un par atkārtotajiem ziņojumiem par bērnu un sieviešu tiesību pārkāpumiem Pakistānā, tai skaitā ziņojumiem par gadījumiem, kad bruņotas grupas izmanto bērnus pašnāvnieku uzbrukumu veikšanai; uzsver, ka sieviešu un meiteņu stāvoklim Pakistānā steidzami jāvelta pastiprināta starptautiskā uzmanība;

7.

pauž dziļas bažas par vardarbīgā ekstrēmisma pastiprināšanos, kas nopietni apdraud sievietes un meitenes, kā arī par iebiedēšanas un vardarbības pielietošanu, kas jau ir novedusi pie meiteņu skolu uzspridzināšanas un sieviešu pēršanas Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos (FATA) un Haiberas Paštunkvas provincē;

8.

mudina Pakistānas iestādes saukt pie kriminālatbildības indivīdus un grupas, kas musina uz vardarbību, un it īpaši tos, kuri pieprasa nogalināt tos cilvēkus un pat cilvēku grupas, kuri viņiem nepiekrīt;

9.

prasa, lai Pakistānas valdība īstenotu daudz lielākus centienus simtiem, ja ne tūkstošiem, piespiedu kārtā pazudušo personu, tai skaitā bērnu, daži no kuriem ir deviņus desmit gadus vecas meitenes, meklēšanā; prasa publicēt valdības iekšējās izmeklēšanas rezultātus, kura tika veikta, lai noteiktu šīs problēmas apmērus;

10.

atzinīgi vērtē 2012. gada 10. janvārī uzsākto bērnu aizsardzības politiku Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos, kuras mērķis ir īstenot plānu, kas paredz visās FATA aģentūrās izveidot bērnu aizsardzības dienestus un bērnu aizsardzības vienības;

11.

atzinīgi vērtē to, ka 2010. gadā pieņemtais Bērnu aizsardzības likums, kas jau ir stājies spēkā Haiberas Paštunkvas (Khyber Pakhtunkhwa) provincē, tagad ir nekavējoties jāpiemēro arī Provinciāli pārvaldītajos cilšu apgabalos (PATA), tai skaitā Svātā; cer, ka šī likuma efektīva piemērošana palīdzēs likt PATA ievērot tajā noteiktās prasības;

12.

mudina Pakistānas valdību izmantot pašreizējo situāciju, lai veiktu patiesus uzlabojumus sieviešu un meiteņu tiesību jomā, pārskatot un grozot Hududa dekrētu (Hudood Ordinances), Pierādījumu likumu, Likumu par bērnu laulību ierobežošanu un citus tiesību aktus, kas ierobežo sieviešu stāvokli sabiedrībā un pārkāpj sieviešu tiesības, liekot viņām pakļauties likumam;

13.

atzinīgi vērtē to, ka Pakistānas valdība 2011. un 2012. gadā pieņēma jaunus tiesību aktus, lai efektīvāk risinātu diskriminācijas un pret sievietēm vērstas vardarbības problēmas, un aicina valdību nodrošināt šo jauno tiesību aktu īstenošanu un tās uzraudzību;

14.

mudina Pakistānas valdību ciešā sadarbībā ar ANO un ES īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus, it īpaši 2. mērķi, kas paredz, ka “līdz 2015. gadam visiem bērniem, gan meitenēm, gan zēniem, jābūt nodrošinātai iespējai pabeigt pilnu pamatizglītības kursu”; aicina Pakistānas valdību par prioritāti noteikt skolas izglītību apgūstošo meiteņu skaita palielināšanu un garantēt viņu drošību izglītības apgūšanas laikā;

15.

aicina Pakistānas valdību palielināt finansējumu publiskām skolām un veikt efektīvus pasākumus, lai visām privātā vai valsts īpašumā esošām madrasām — kas bieži vien ir vienīgais izglītības avots, it īpaši lauku apgabalos, — noteiktu obligātu pamatizglītības mācību standartprogrammu un pārbaudes režīmu;

16.

aicina Komisiju savas attīstības palīdzības politikas ietvaros kopā ar Pakistānas valdību izstrādāt izglītības programmas, kuru mērķis būtu uzlabot Pakistānas sieviešu prasmi lasīt un rakstīt, kā arī viņu vispārējo izglītības līmeni;

17.

mudina Komisiju un Padomi, kā arī starptautisko sabiedrību būtiski palielināt līdzekļus, kas paredzēti centieniem aizsargāt sievietes un meitenes no izvarošanas, ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības ģimenē, un pasākumiem, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības kustības pret sieviešu un meiteņu diskrimināciju;

18.

aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar savā paziņojumā “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” pausto apņemšanos un nodrošināt, ka ES dara visu iespējamo, lai veicinātu un aizsargātu bērnu tiesības;

19.

uzstāj, ka jautājums par sieviešu un bērnu tiesībām un it īpaši jautājums par cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm, it īpaši par piespiedu laulībām, vardarbību ģimenē un sieviešu nogalināšanu, ir skaidri jārisina visos cilvēktiesību dialogos, un tāpat arī uzstāj, ka jānoraida jebkādu ieražu, tradīciju vai reliģisko apsvērumu piesaukšana ar mērķi izvairīties no pienākuma izskaust šādu brutalitāti; uzskata, ka ir ļoti svarīgi novērst bērnu laulību praktizēšanu, lai nodrošinātu pusaugu meiteņu pamattiesību ievērošanu Pakistānā;

20.

aicina kompetentās ES iestādes politiskajā dialogā ar Pakistānu arī turpmāk uzsvērt jautājumu par reliģisko iecietību sabiedrībā, jo šim jautājumam ir liela nozīme ilgtermiņa cīņā pret islāmistu ekstrēmismu;

21.

mudina kompetentās ES iestādes uzstāt, lai Pakistānas valdība ievērotu demokrātijas un cilvēktiesību klauzulu, kas iekļauta Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republikas sadarbības nolīgumā; atkārtoti aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos regulāri ziņot par minētā sadarbības nolīguma un demokrātijas un cilvēktiesību klauzulas īstenošanu, tostarp par sieviešu un bērnu tiesību ievērošanu;

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO struktūrai dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai (UN Women), ANO Cilvēktiesību padomei un Pakistānas valdībai un parlamentam.