52012DC0781

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu

1.           Vispārīga informācija

1.1.        Ievads

Saskaņā ar lēmumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011. gads)[1] šajā ziņojumā sniegts pārskats par minētā Eiropas gada īstenošanu, rezultātiem un vispārējiem sasniegumiem, pamatojoties uz Eiropas gada neatkarīga novērtējuma[2] secinājumiem.

Eiropas Komisija 2006. gadā apspriedās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par turpmāko attīstības virzienu brīvprātīgā darba jomā Eiropas līmenī. Viens no galvenajiem ieteikumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2006. gada decembra izpētes atzinumā par brīvprātīgas darbības nozīmi Eiropas sabiedrībā un tās ietekmi bija šāds: “izsludināt Brīvprātīgā darba gadu un pēc iespējas ātrāk publicēt Balto grāmatu par brīvprātīgo darbību un aktīvu pilsoniskumu Eiropā”[3].

Tika izveidota tādu NVO savienība, kuras atbalsta Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, un uzsākta pilsoniskās sabiedrības kampaņa ar mērķi panākt, ka 2011. gads tiek pasludināts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Eiropas Parlaments, atbalstot aicinājumu 2011. gadu pasludināt par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu un tādējādi radot būtisku impulsu un lielas cerības, 2008. gadā pieņēma deklarāciju[4].

Eiropas Parlaments un Padome 2009. gadā apstiprināja Komisijas priekšlikumu pasludināt 2011. gadu par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (turpmāk — EYV 2011).

Desmit gadus pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā brīvprātīgā darba gada (2001. gads) EYV 2011 tika pasludināts īstajā brīdī, lai piepildītu pilsoniskās sabiedrības cerības un dalībvalstīs mobilizētu brīvprātīgās ieinteresētās personas attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu kā sabiedriskās līdzdalības izpausmi. Tas apliecināja to, ka eiropieši ir gatavi aizstāvēt tādas vērtības kā solidaritāte, taisnīgums un atvērtība, un pierādīja, ka Eiropas iestādēm ir būtiska nozīme brīvprātīgā darba veicināšanā.

1.2.        Eiropas gads (2011. gads) un tā mērķi

Pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, EYV 2011 tika izstrādāts ar nolūku, tiecoties sasniegt turpmāk norādītos četrus mērķus, veicināt tādu pasākumu īstenošanu, ko dalībvalstis, reģionālās un vietējā līmeņa iestādes uzsākušas, lai radītu labākus apstākļus brīvprātīgam darbam un uzlabotu tā pamanāmību Eiropas Savienībā:

· izveidot labvēlīgu vidi, kas veicinātu brīvprātīgo darbu ES, lai padarītu brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības veicināšanas sastāvdaļu;

· palielināt brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaras, lai uzlabotu brīvprātīgā darba kvalitāti;

· atzīt brīvprātīgo darbu;

· veicināt izpratni par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi.

2.           Kas tika sasniegts Eiropas gadā?

2.1.        Konteksts

EYV 2011 pasākumi tika īstenoti pasaules ekonomikas krīzes apstākļos. Šādā situācijā iedzīvotāji atzina, cik svarīga ir tāda sabiedriskā solidaritāte, kas veidota, pamatojoties uz atsevišķu cilvēku brīvprātīgo darbu, un tāpēc kļuva atvērtāki brīvprātīgā darba idejām un vērtībām un labāk saprata tā nozīmi sabiedriskās līdzdalības veicināšanā.

Šajā kontekstā EYV 2011 apliecināja nepieciešamību turpināt kvalitatīva brīvprātīgā darba attīstību saskaņā ar atbilstošu tiesisko regulējumu. Tika atzīts, ka brīvprātīgais darbs ir iedzīvotāju savstarpējās solidaritātes izpausme, kas vairo mūsu sabiedrības labklājību un mazina sociālās atstumtības, nabadzības, neiecietības, rasisma, ksenofobijas un netaisnības nelabvēlīgo ietekmi. Šajā ziņā starp EYV 2011 un iepriekšējo Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010. gads) pastāv dabiska saikne.

2.2.        Stingra politiska apņemšanās

EYV 2011 bija kā politisko pārmaiņu katalizators gan Eiropas līmenī, gan valstu līmenī. Šā gada laikā tika pieņemti vairāki svarīgi politikas dokumenti.

Komisija pieņēma “Paziņojumu par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā”[5];

Padome Polijas ES prezidentūras laikā pieņēma Secinājumus par brīvprātīgā darba lomu sociālajā politikā[6], kā arī Secinājumus par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā[7];

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2012. gada martā pieņēma atzinumu par Komisijas 2011. gada septembra paziņojumu[8];

Eiropas Parlaments 2012. gada jūnijā pieņēma “Ziņojumu par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā”[9].

Eiropas līmenī brīvprātīgais darbs, jo īpaši pārrobežu brīvprātīgais darbs, tiks veicināts, īstenojot turpmākus pasākumus.

Aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei veltītajā Eiropas gadā (2012. gads) (turpmāk — EY 2012) jautājums par brīvprātīgo darbu tika aktualizēts, veicinot vecāku gadagājumu cilvēku brīvprātīgo darbu. Vienā no tā galvenajiem pasākumiem, proti, Eiropas Senioru brīvprātīgā darba dienā [European Seniorforce Day], vietējās iestādes un brīvprātīgā darba organizācijas tika aicinātas piedāvāt jaunus veidus, kā iesaistīt vecāku gadagājumu iedzīvotājus brīvprātīgās darbībās.

Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads) tiks veidots, pamatojoties uz EYV 2011 rezultātiem.

Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvām “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma” Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes ieteikumam par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu[10], lai, izmantojot tādus pasākumus kā brīvprātīgais darbs, palīdzētu uzlabot ārpus skolas iegūtās prasmes un zināšanas.

Praktiskajā līmenī informāciju par brīvprātīgo darbu būs iespējams iekļaut arī Eiropas kvalifikāciju apliecībā, kas ir jauna elektroniska mape, kurā iedzīvotāji var norādīt informāciju par prasmēm un kvalifikāciju, ko viņi ieguvuši formālas un/vai neformālas mācīšanās procesā.

Uzmanība brīvprātīgajiem arī turpmāk tiks pievērsta ES finansētajās programmās, kas tiek īstenotas dažādās politikas jomās, piemēram, programmas “Jaunatne darbībā”[11] Eiropas Brīvprātīgo dienestā (EVS), programmā “Eiropa pilsoņiem”[12], Grundtvig programmā[13] un turpmākajā programmā, kas plānota izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (Komisijas priekšlikums programmai “Erasmus visiem”)[14].

Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss (ES palīdzības brīvprātīgie), kas paredzēts LESD 214. panta 5. punktā, tiks izveidots 2014. gadā, pēc trīs gadus ilga sagatavošanas darba pabeigšanas[15].

Turklāt pašlaik tiek īstenotas iniciatīvas, ar kurām tiks veicināta brīvprātīgā darba iekļaušana dažādās ES politikas jomās, piemēram, atjaunotā ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību[16].

Vienlaikus EYV 2011 atzīta nepieciešamība pēc lielākas līdzdalības valsts līmenī. Dalībvalstu līmenī joprojām pastāv šķēršļi, kas apgrūtina brīvprātīgo darbu un ko ir iespējams likvidēt. EYV 2011 pierādīja, ka brīvprātīgais darbs galvenokārt ir vietējā līmeņa parādība, proti, lielākā daļa brīvprātīgo darbojas vietējā līmenī vai reģiona līmenī. Tomēr viens no EYV 2011 secinājumiem ir tas, ka dalībvalstis var veicināt brīvprātīgā darba attīstību, izstrādājot valsts brīvprātīgā darba shēmas attiecībā uz pārrobežu brīvprātīgo darbu.

EYV 2011 valstu koordinācijas iestādes kopā izveidoja spēcīgu tīklu, un šo iestāžu sadarbības rezultātā Eiropas gada noslēguma konferencē 2011. gada decembrī tika pieņemta “Varšavas deklarācija par rīcības ilgtspējību brīvprātīgā darba jomā un aktīvu pilsonību”.

2.3.        Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides izveide Eiropā

Labvēlīgas vides izveide bija īpaši tālejošs EYV 2011 mērķis. Lai arī labvēlīgas vides būtiskā nozīme tika atzīta visās dalībvalstīs, viedokļu atšķirības pastāvēja attiecībā uz to, ciktāl tiesiskais regulējums varētu būtu uzskatāms par risinājumu uzlabotas vides nodrošināšanai. Eiropas gada sākumā 12 valstīs (BE, CY, CZ, HU, IT, LV, LU, MT, PL, PT, RO, ES) bija spēkā īpašs tiesiskais regulējums, kas reglamentē brīvprātīgā darba jomu, savukārt citās 12 dalībvalstīs (AT, DK, EE, FI, FR, DE, GR, IE, LT, NL, SE, UK) brīvprātīgā darba jomu reglamentēja vispārēji tiesību akti[17]. Slovākija, Slovēnija un Lietuva 2011. gadā izstrādāja savu pirmo īpašo tiesisko regulējumu šajā jomā. Arī Bulgārijā 2011. gadā tika izstrādāts un 2012. gadā pieņemts tiesību akts par brīvprātīgo darbu. Polija pieņēma jaunu stratēģiju attiecībā uz brīvprātīgo darbu, Austrija atjaunoja tiesību aktu attiecībā uz brīvprātīgo darbu un Portugāle sagatavoja jaunu tiesību aktu, ko plānots pieņemt 2012. gadā. Papildus tam 2011. gadā tika apspriests Eiropas Jaunatnes foruma ierosinājums izstrādāt Eiropas Brīvprātīgo kustības hartu saskaņā ar tiesībpamatotu pieeju.

Attiecībā uz tādu brīvprātīgo uzņemšanu Eiropas Savienībā, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi, Komisija 2011. gadā publicēja pirmo ziņojumu par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[18].

Eiropas gads iedrošināja dalībvalstis piemērot Rokasgrāmatu par brīvprātīgā darba novērtēšanu [Manual on the Measurement of Volunteer Work], ko Eiropas gadā oficiāli apstiprinājusi Starptautiskā Darba organizācija (ILO).

ILO Rokasgrāmata par brīvprātīgā darba novērtēšanu tika apstiprināta 2011. gada martā, un tajā valstīm sniegti norādījumi par sistemātisku un starptautiski salīdzināmu datu sagatavošanu attiecībā uz brīvprātīgo darbu, izmantojot regulārus darbaspēka apsekojumu papildinājumus. Mērķis ir uzlabot zināšanas par brīvprātīgo darbu un noskaidrot tā ekonomisko vērtību.

Polija un Ungārija bija pirmās Eiropas valstis, kas 2011. gadā sāka piemērot ILO rokasgrāmatu. Itālija to pieņems 2012. gadā, savukārt Slovākija ir izmantojusi tās metodoloģiju savos pētījumos, un interesi par to ir izrādījusi arī Francija, Latvija, Čehija, Portugāle, Spānija un Melnkalne, kura ir ES kandidātvalsts.

2.4.        Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana

EYV 2011 ir ievērojami veicinājis to, ka tiek palielinātas brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaras un stiprināta to savstarpējā partnerība. Īpaši būtiska nozīme Eiropas gada pasākumos iesaistīto personu savstarpējo sakaru un sadarbības veicināšanā bija EYV 2011 Alliance, un tā arī spēja panākt to, ka tiek sadzirdēts pilsoniskās sabiedrības viedoklis. Vienota “jumta” grupa, ar kuru tiek koordinētas pilsoniskās sabiedrības darbības un ieguldījumi politikas veidošanā, bija efektīvs veids, kā sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un sasniegt simtiem tūkstošu brīvprātīgo un iespējamo brīvprātīgo.

EYV 2011 Alliance darba grupu darbs, kura rezultātā tika izstrādāta pilsoniskās sabiedrības Politikas programma brīvprātīgajam darbam Eiropā (P.A.V.E.), vidējā termiņā un ilgtermiņā ir uzskatāms par efektīvu ieguldījumu brīvprātīgā darba vadības kvalitātes uzlabošanā.

EYV 2011 Alliance tika izveidota 2007. gadā kā atvērta un neformāla to Eiropas tīklu grupa, kuri darbojas brīvprātīgā darba jomā ar mērķi kopīgi popularizēt un īstenot EYV 2011. Laika posmā no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada decembrim šajā tīklā iesaistīto skaits palielinājās no 24 tīkliem līdz 39 tīkliem[19], kopā pārstāvot aptuveni 2000 tiešo dalīborganizāciju un partnerorganizāciju visā Eiropā un ārpus tās.

Viens no EYV 2011 Alliance mērķiem bija Politikas programmas brīvprātīgajam darbam Eiropā (P.A.V.E.) izstrāde, un šī programma tika oficiāli iesniegta Eiropas Komisijai EYV 2011 noslēguma konferencē 2011. gada decembrī. Sagatavošanas darbs galvenokārt notika sešās darba grupās, kas 2011. gadā tikās piecās sanāksmēs. P.A.V.E. sniegti brīvprātīgā darba jomā iesaistīto personu ieteikumi efektīvākai un produktīvākai politikai Eiropā brīvprātīgo atbalstam un darbības veicināšanai.

2.5.        Brīvprātīgā darba atzīšana

Brīvprātīgā darba atzīšana tika uzskatīta par svarīgu EYV 2011 mērķi. Par to liecina arī lielais tādu apbalvošanas shēmu un ceremoniju skaits, kas tika izstrādātas visā ES ar mērķi paust atzinību un pateicību brīvprātīgajiem. Piemēram, Nīderlandē tika organizēta “Aplausu nedēļa”, bet Rumānijā, Ungārijā, Īrijā un Slovēnijā atzinība brīvprātīgajiem tika pausta valsts līmeņa apbalvošanas ceremonijās.

Eiropas gada pirmā tematiskā konference bija veltīta jautājumam par brīvprātīgā darba procesā iegūto prasmju un zināšanu atzīšanu un par pastāvošajiem mehānismiem, ar kuriem tiek veicināta šādu prasmju un zināšanu apstiprināšana. Šajā saistībā kā vērtīgus instrumentus var norādīt Eiropas kvalifikāciju sistēmu, Europass un Youthpass.

2.6.        Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību

Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību tika atzīta par svarīgu EYV 2011 mērķi gan Eiropas līmenī, gan dalībvalstīs. Šā mērķa sasniegšanu veicināja Eiropas informācijas kampaņa un valstu kampaņas. Daudzās dalībvalstīs Eiropas kampaņa papildināja pastāvošos izpratnes veicināšanas pasākumus, nodrošinot papildu resursus.

Turklāt EYV 2011 tika plaši atspoguļots drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

3.           Eiropas gads (2011. gads) — īstenošana un galvenie pasākumi

Eiropas līmenī un 27 ES dalībvalstīs veikto pasākumu atbalstam 2011. gadā kopā tika piešķirti EUR 7,7 miljoni.

Atsevišķs budžets EUR 2,994 miljonu apmērā 2010. gadā bija pieejams sagatavošanas pasākumu īstenošanai, lai izstrādātu EYV 2011 informācijas kampaņu un izveidotu koordinācijas struktūru, kas Eiropas līmenī apvienotu galvenās ieinteresētās personas.

3.1.        EYV 2011 īstenošana dalībvalstīs

Lai nodrošinātu dalību Eiropas gada pasākumos, katra dalībvalsts izraudzījās savu valsts koordinācijas iestādi (VKI), un šo iestāžu plašais diapazons liecināja par dalībvalstīs pastāvošo brīvprātīgā darba tradīciju daudzveidību.

VKI kopā tika piešķirti EUR 3,549 miljoni EYV 2011 pasākumu koordinēšanai attiecīgajā valstī saskaņā ar valsts darba programmu, kuru izstrādājusi attiecīgā VKI un apstiprinājusi Eiropas Komisija. Katrai valstij saņemtā summa jāpapildina ar līdzfinansējumu vismaz 20 % apmērā; dažās valstīs piešķirtais līdzfinansējums pārsniedza šo noteikto minimālo līmeni.

Dalībvalstīs valsts, reģionu un vietējā līmenī tika īstenoti daudzi pasākumi, tostarp:

· izpratnes veicināšanas pasākumi (informācijas kampaņas, pamanāmības veicināšanas pasākumi, konkursi un apbalvošanas ceremonijas, tīmekļa vietnes, informatīvās lapas, reklāmas materiāli, darbs ar plašsaziņas līdzekļiem, sociālā tīklošanās u. c.);

· debates (konferences, semināri, sanāksmes u. c.);

· ar speciālām zināšanām saistīti pasākumi (pētniecība, pētījumi, publikācijas u. c.).

Valsts informācijas kampaņās tika sasniegti labi rezultāti, jo šīs kampaņas bija pielāgotas attiecīgajā valstī pastāvošajiem apstākļiem. Sadarbība ar dalībvalstīs esošajām Komisijas pārstāvniecībām un ar Europe Direct tīklu ļāva sasniegt plašāku sabiedrību. Eiropas gads papildināja programmas un darbības, kas valstīs tiek īstenotas brīvprātīgā darba jomā, piešķirot tām finanšu līdzekļus, un palīdzēja piešķirt tām Eiropas dimensiju.

Valstu un vietējā līmenī apkopoti daudzi labas prakses piemēri un novatoriski pasākumi (dalībvalstu labās prakses piemērus sk. 1. pielikumā).

3.2.        Eiropas pamatprojekti

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pamatiniciatīvām tika publicēts 2010. gada oktobrī, un 2011. gada martā tika izraudzīti 33 projekti, ar kuriem tiktu veicināta sakaru veidošana un novatorisms brīvprātīgā darba jomā. Četrpadsmit dalībvalstīs finansējums tika piešķirts vienam projektam, finansējums diviem projektiem tika piešķirts Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Spānijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē, savukārt Portugālē finansējums tika piešķirts trīs projektiem.

Pamatprojektu līdzfinansēšanai tika piešķirts budžets EUR 1,964 miljonu apmērā. Tika noteikts, ka Komisijas līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt 60 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Prioritāte tika piešķirta projektiem, kuros tika pārbaudītas un izstrādātas jaunas un novatoriskas shēmas un veidotas ilgtermiņa partnerības starp brīvprātīgā darba jomā iesaistītajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valsts sektora iestādēm.

Turklāt prioritāte tika piešķirta atsevišķiem tematiem, proti, darba devēju atbalstītam brīvprātīgajam darbam, mobilitātes shēmām brīvprātīgā darba jomā visu gadagājumu cilvēkiem, īpašu uzmanību veltot gados jauniem cilvēkiem, sociālajai atstumtībai un vecāku gadagājumu cilvēku iesaistīšanai brīvprātīgajā darbā (atbalstīto pamatprojektu piemēri norādīti 2. pielikumā).

Ar Eiropas pamatprojektiem tika ieviestas vairākas novatoriskas pieejas attiecībā uz brīvprātīgo darbu, un tās tika izplatītas ar partnerību starpniecību, kuras bija izveidotas saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Tomēr rezultātu izplatīšanas ziņā pamatprojektu potenciāls ne vienmēr tika pilnīgi izmantots.

3.3.        Izpratnes veicināšana ES līmenī

Attiecīgo ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības izpratne par Eiropas gadu tika veicināta, izmantojot daudzus pasākumus.

Šos pasākumus var iedalīt četrās pasākumu grupās.

EYV 2011 Tour

Tika organizēts vienu gadu ilgs informatīvais izbrauciens, dēvēts par EYV Tour, kura laikā tika apmeklētas visu dalībvalstu galvaspilsētas. Valstu koordinācijas iestādes bija lūgtas sazināties ar vietējām brīvprātīgā darba organizācijām un izstrādāt izbrauciena pasākumu programmu to pārstāvētajā valstī. Šā pasākuma pamatā bija iecere uz brīdi izcelt un parādīt brīvprātīgo darbu, kas tiek veikts valsts līmenī un vietējā līmenī, kā arī nodrošināt platformu sakaru veidošanai un labākās prakses apmaiņai starp ieinteresētajām personām attiecīgajā valstī.

Dažās valstīs EYV Tour pasākumi norisinājās veiksmīgāk nekā citās valstīs. Norises veiksmīgums bija atkarīgs no valsts un pilsētas iestāžu iesaistīšanās un ieinteresētības līmeņa, no brīvprātīgo sektora pilnvarojuma sajūtas un pašapziņas, kā arī no galvenās pasākumu norises vietas un ārpustelpu pasākumiem, ar kuriem tika piesaistīti apmeklētāji. Papildināmība ar citu ES programmu, piemēram, ar programmas “Jaunatne darbībā” un Grundtvig programmas, informatīvajiem pasākumiem un sadarbība ar Komisijas pārstāvniecībām un Europe Direct tīkliem izcēla Eiropas dimensijas svarīgumu.

EYV 2011 konferences

EYV 2011 izziņošana plašsaziņas līdzekļiem notika Briselē 2010. gada decembrī, un 2011. gadā tika organizētas četras ES līmeņa tematiskās konferences.

Eiropas gadu oficiāli atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviane Reding nepilnas dienas konferencē Budapeštā 2011. gada 8. janvārī. Konference bija paredzēta galvenokārt politikas veidotājiem, un tajā tika apspriests jautājums par brīvprātīgā darba atzīšanu. Šajā pasākumā piedalījās arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Staffan Nilsson.

Divu dienu tematiskā konference, kas tika organizēta kopā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, notika Briselē 2011. gada 23. un 24. maijā, un tās mērķis bija apspriest dažādus ar brīvprātīgo darbu saistītus jautājumus no brīvprātīgo viedokļa. Šajā konferencē piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jerzy Buzek, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviane Reding un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Staffan Nilsson.

Tematam “Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana” veltīta pusotru dienu ilga konference notika Atēnās 2011. gada 3. un 4. novembrī, un tajā piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviane Reding un komisāre Maria Damanaki, galveno uzmanību pievēršot jautājumam par “brīvprātīgā darba kvalitāti”.

EYV 2011 noslēguma konference notika Varšavā 2011. gada 2. un 3. decembrī. Šajā politikas jautājumiem veltītajā konferencē, kurā piedalījās komisāre Kristalina Georgieva, tika noteikta politikas izstrādes joma un joma turpmākai darbībai ES, valsts un reģionu līmenī ar mērķi turpmākajos gados uzlabot brīvprātīgā darba apstākļus.

Dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja šīs tematiskās konferences. Apsekojumos, kas veikti pēc četrām minētajām konferencēm, konstatēts, ka liela daļa dalībnieku uzskata, ka šīs Eiropas konferences bijušas lietderīgas vai pat ļoti lietderīgas un ka tās būtiski veicinājušas sakaru veidošanu.

EYV 2011 tīmekļa vietne

EYV 2011 informācijas pasākumu oficiālā tīmekļa vietne (www.europa.eu/volunteering) ir izstrādāta kā interaktīva tīmekļa vietne, kas aicina uz līdzdalību un vairo kopības sajūtu. Šīs tīmekļa vietnes saturu veido (un attiecīgi augšupielādē) brīvprātīgie reportieri (sk. turpmāk), brīvprātīgie, kas dalās personīgajā pieredzē, un VKI. Tīmekļa vietnē pieejama arī vispārīgāka informācija par brīvprātīgo darbu, daži izvilkumi no plašsaziņas līdzekļu sagatavotiem materiāliem, kā arī ziņojumi un fotogrāfijas, kas atspoguļo EYV 2011 Tour pasākumus.

Tīmekļa vietne ir spējusi piesaistīt daudzus apmeklētājus, tomēr novērtējumā norādīts, ka tīmekļa vietne varēja būt izstrādāta tā, lai tās lietošana būtu ērtāka.

EYV 2011 brīvprātīgie reportieri

No katras dalībvalsts tika izraudzīts viens gados jauns brīvprātīgais reportieris, kura uzdevums bija sagatavot videomateriālu un rakstisku materiālu par EYV 2011 īstenošanu citā dalībvalstī. Šie videosižeti tika augšupielādēti EYV 2011 tīmekļa vietnē, un no to fragmentiem tika izveidota īsfilma.

EYV 2011 brīvprātīgo reportieru ziņojumi izpelnījās ļoti daudzu tīmekļa vietnes apmeklētāju uzmanību, taču novērtējumā atzīts, ka šos ziņojumus būtu vajadzējis ciešāk sasaistīt ar citiem Eiropas gada pasākumiem.

3.4.        EYV 2011 Alliance

EYV 2011 Alliance, kas ir koordinējošā struktūra, kura apvieno galvenos brīvprātīgā darba jomā iesaistītos Eiropas tīklus un organizācijas, 2010. gadā saņēma darbības dotāciju EUR 400 000 apmērā. Tīmekļa vietne: www.eyv2011.eu.

Saskaņā ar Komisijas apstiprināto darba plānu EYV 2011 Alliance apņēmās papildināt Komisijas īstenotos informācijas un saziņas pasākumus, īstenojot pasākumus, kas vērsti konkrēti uz brīvprātīgo un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanu, un koordinējot sešas darba grupas, kuras sagatavoja dokumentu, kas uzskatāms par pilsoniskās sabiedrības galveno devumu Eiropas gadam, proti, “Politikas programmu brīvprātīgajam darbam Eiropā” (P.A.V.E.).

4.           Secinājumi

Eiropas Brīvprātīgā darba gads ir labvēlīgi ietekmējis brīvprātīgā darba jomu gan Eiropas līmenī, gan valstu līmenī. Eiropas gadam bija būtiski mērķi un pasākumi, un šo mērķu sasniegšanai visās dalībvalstīs tika piemērota mērķtiecīga un uz rezultātiem vērsta pieeja, lai arī šīs pieejas ietekme dažādās dalībvalstīs atšķīrās atkarībā no attiecīgajā dalībvalstī pastāvošajiem apstākļiem.

Eiropas gads radīja un paātrināja pārmaiņas brīvprātīgā darba vidē Eiropas un valstu līmenī, un tā ietekmē dažās dalībvalstīs tika pieņemtas vai pārveidotas brīvprātīgā darba stratēģijas un tiesiskais regulējums. Tas ļāva organizatoriem uzlabot kvalitāti un pievērst uzmanību tādām jomām kā uzņēmumu brīvprātīgā darba kustība un brīvprātīgais darbs kā neformālas mācīšanās pieredze. Ar Eiropas gadā īstenotajām dažādajām iniciatīvām tika panākta brīvprātīgā darba plašāka atzīšana, un ar plašsaziņas līdzekļu un Eiropas informācijas kampaņu starpniecību Eiropas gads uzlaboja izpratni par brīvprātīgo darbu un tā vērtību sabiedrībai. Šo ES līmeņa pasākumu ietekmi būtiski pastiprināja valstu līmenī veiktie pasākumi.

Eiropas gads galvenokārt veicināja tīklu attīstību un jaunu iniciatīvu izstrādi. Tas papildināja pastāvošos pasākumus un izcēla brīvprātīgā darba Eiropas dimensiju.

EYV 2011 atstātais mantojums bija šajā gadā izstrādātie pasākumi, kas jāturpina īstenot, un struktūras, kas tiks saglabātas arī turpmāk, un 2011. gadā apstiprinātā labākā prakse radīs pārmaiņas turpmākajos gados.

EYV 2011 veicināja piecu ES politikas dokumentu pieņemšanu attiecībā uz jautājumu par brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā – Komisijas paziņojums, divi Padomes secinājumu dokumenti, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums un Eiropas Parlamenta ziņojums.[20]

Aktīvai novecošanai veltītais Eiropas gads (2012. gads) ar dažiem konkrētiem pasākumiem zināmā mērā nodrošina EYV 2011 pēctecību. Ilgtspējība tiks nodrošināta, veidojot sinerģiju ar Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads). Organizējot dažādiem ar pilsonību saistītiem aspektiem veltītus Eiropas gadus (Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gads (2010. gads), Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011. gads), Aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei veltīts Eiropas gads (2012. gads) un Eiropas Pilsoņu gads (2013. gads)), Komisija veicina iedzīvotāju iesaistīšanas koncepcijas izpēti dažādās tās dimensijās.

PIELIKUMI

1. PIELIKUMS. EYV 2011 skaitļos

· Iesaistītas 27 dalībvalstis.

· 4 plašas ievērības pasākumi ES līmenī (Budapeštā, Briselē, Atēnās un Varšavā).

· Vairāki pamanāmības veicināšanas pasākumi, ko organizēja Eiropas iestādes, piemēram, 2. Brīvprātīgā darba konvencija un ieinteresēto personu konference, kuru organizēja Eiropas Jaunatnes forums un uzņēma Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Parlaments, un forums “Regional and local authorities in action during the EYV 2011” [Reģionālās un vietējās iestādes darbībā EYV 2011 ietvaros], ko organizēja Reģionu komiteja.

· Četras atklātās uzklausīšanas, ko par brīvprātīgo darbu organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

· Daudzi valsts, reģiona vai vietējā līmeņa pasākumi, ko visās 27 dalībvalstīs atbalstīja valstu koordinācijas iestādes vai pilsoniskā sabiedrība.

· Kopējais budžets EUR 6,021 miljona apmērā dalībvalstīs īstenojamo pasākumu vajadzībām.

· Vidējais valstu līdzfinansējums no valsts budžeta līdzekļiem ar Eiropas gadu saistītajiem valstu pasākumiem — 41,04 % no kopējā finansējuma.

· Eiropas pamatprojektiem pieejamais kopējais budžets — EUR 3,274 miljoni.

· Vidējais līdzfinansējuma līmenis Eiropas pamatprojektiem — 40,99 %.

· Kopējais budžets EUR 14,507 miljonu apmērā veidots no šādām daļām — EUR 10,694 miljoni (ES piešķirtie finanšu līdzekļi) + EUR 2,471 miljons (valstu piešķirtie finanšu līdzekļi) + EUR 1,342 miljoni (līdzfinansējums pamatprojektiem).

· Vairāk nekā 56 000 apmeklētāju EYV 2011 Tour pasākumos.

· 950 semināri un apspriedes par brīvprātīgā darba jautājumiem un 261 kultūras pasākums EYV 2011 Tour norises laikā.

· EYV 2011 Tour pasākumos piedalījušās 1660 organizācijas.

· Tūkstošiem drukātu/ tiešsaistē pieejamu rakstu par Eiropas gadu un EYV 2011 Tour.

· 366 172 EYV 2011 tīmekļa vietnes apmeklētāji, un aplūkoti 1,556 miljoni lappušu.

· EYV 2011 tīmekļa vietnē augšupielādēti vairāk nekā 3880 attēli.

· EYV 2011 tīmekļa vietnē augšupielādēti vairāk nekā 420 videomateriāli.

· EYV 2011 videoklipi skatīti vairāk nekā 26 000 reizes.

· Brīvprātīgie reportieri no visām dalībvalstīm sagatavojuši 27 rakstiskus ziņojumus, kā arī rakstus, attēlus un videosižetus par EYV 2011 pasākumiem.

· Brīvprātīgo reportieru ziņojumus tiešsaistē skatījuši vairāk nekā 1,2 miljoni apmeklētāju.

· EYV 2011 Alliance tīmekļa vietnē www.eyv2011.eu reģistrētas 2175 527 brīvprātīgā darba stundas.

2. PIELIKUMS.         Pasākumi dalībvalstīs — labas prakses piemēri

Apvienotā Karaliste

Apvienotās Karalistes EYV11 darba programmā iekļautā Volunteering England (VE) uzdevums bija noteikt, izstrādāt un izplatīt labo praksi attiecībā uz darba devēju atbalstītu brīvprātīgo darbu (ESV). Šajā saistībā VE izveidoja tiešsaistes “centru”, kurā bija iespējams saņemt informāciju par ESV, piemēram, iepazīties ar situācijas pētījumiem, jaunāko pētniecības darbu un vispusīgu sarakstu, kurā norādīti gan plaši pazīstami, gan mazāk pazīstami ESV konsultanti un starpnieki. VE lūdza trīs Brīvprātīgā darba centriem (vietējā līmeņa organizācijām, kas nodrošina brīvprātīgā darba infrastruktūras atbalstu) izmēģināt sešas jaunas darba devēju atbalstīta brīvprātīgā darba veicināšanas metodes. VE spēja piesaistīt 500 000 cilvēku lielu auditoriju no visiem sektoriem, vienlaikus izmantojot Brīvprātīgā darba centrus jaunu shēmu un ideju padziļinātai izmēģināšanai. Tika organizēti 23 pasākumi, un kopā tajos piedalījās 1700 delegāti.

Austrija

Brīvprātīgā darba organizācijas visā Austrijā 17. un 18. jūnijā pirmo reizi organizēja Brīvprātīgā darba dienu “Tag der freiwilligen Überraschungen”. Šā pasākuma pamatā bija iecere par atvērto durvju dienu, kurā būtu iespējams iepazīties ar brīvprātīgo darbu, kas tiek veikts Austrijā, un ieinteresētie iedzīvotāji tiktu aicināti apvienot spēkus un iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tika izveidota datubāze, kuru ieinteresētie iedzīvotāji varēja izmantot, lai atrastu tādu brīvprātīgo darbu, kas atbilstu viņu interesēm vai ko būtu iespējams veikt apkaimē, kurā viņi dzīvo. Visā valstī notika vairāk nekā 600 pasākumi, un tajos piedalījās vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.

Beļģija

Brīvprātīgie no trīs Beļģijas kopienām 2011. gada 15. novembrī tikās ar Beļģijas karaliskās ģimenes pārstāvjiem. Savā Ziemassvētku apsveikumā 2011. gadā karalis pateicās brīvprātīgajiem par viņu darbu. Franciski runājošajā Beļģijas daļā tika izrādīta izstāde, kurā bija portretēti 52 brīvprātīgie, bet vāciski runājošajā Beļģijas daļā brīvprātīgie iestādīja 76 000 kokus (vienu koku par katru iedzīvotāju).

Bulgārija

Fiziskās izglītības un sporta ministrija un Ārvalstīs dzīvojošo bulgāru valsts aģentūra organizēja konferenci Banskā [Bansko], kurā piedalījās 250 bērni no Maķedonijā, Serbijā, Albānijā, Rumānijā, Moldovā un Ukrainā dzīvojošajām bulgāru kopienām. Šī pasākuma laikā Banskā tika iestādīts Brīvprātīgā darba mežs.

Čehija

Čehijā 2011. gada janvārī sāka darboties jauna brīvprātīgā darba jautājumiem veltīta tīmekļa vietne, un tā kļuva par valsts līmeņa tīmekļa vietni visām brīvprātīgā darba organizācijām. Šai tīmekļa vietnei 2011. gada novembrī tika pievienota datubāze, kurā norādītas visas brīvprātīgā darba iespējas un kurā organizācijas var publicēt savus brīvprātīgā darba sludinājumus, bet brīvprātīgie — meklēt brīvprātīgā darba organizācijas. Saistībā ar EYV 2011 tika sagatavota publikācija, kas lasītāju iepazīstina ar divdesmit diviem brīvprātīgajiem — jauniešiem, vecāku gadagājumu cilvēkiem, vīriešiem, sievietēm, augstāko mācību iestāžu vai vidusskolu absolventiem, cilvēkiem no lielajām pilsētām vai no lauku reģioniem. Publikācija tika sagatavota čehu un angļu valodā.

Dānija

EYV Tour pasākumi Dānijā notika laika posmā no 1. augusta līdz 3. augustam, un to norises vieta bija telts Axel Tory laukumā Kopenhāgenā; šo pasākumu moto bija “Daudzās brīvprātīgā darba sejas”, un to mērķis bija parādīt Dānijā veiktā brīvprātīgā darba daudzveidību. Brīvprātīgā darba organizācijām bija iespēja iepazīstināt ar saviem projektiem un pasākumiem. Piedalījās vairāk nekā 28 organizācijas. Apmeklētāju piesaistīšanas nolūkā tika organizēta fotoizstāde, koncerti, futbola sacensības un modes skate, kā arī pirmās palīdzības sniegšanas paraugdemonstrējumi, bet teltī bija izveidots organizāciju tirdziņš.

Francija

Francijā tika izstrādāts projekts “Action de sensibilisation des jeunes” ar mērķi uzlabot jauniešu izpratni par brīvprātīgā darba jautājumiem un mobilizēt šos jauniešus. Projektu koordinēja asociāciju un Francijas ministriju pārstāvju grupa. Gados jaunu brīvprātīgo vēstnieku grupa tika apmācīta apspriest ar brīvprātīgo darbu saistītus jautājumus ar skolēniem un studentiem. Ministrijas nosūtīja vēstuli skolu direktoriem, lūdzot uzaicināt šos vēstniekus apmeklēt viņu vadītās skolas. Skolās tika izplatīti skolotājiem un skolu direktoriem paredzēti norādījumi, kā arī dažādām vecuma grupām paredzētas informatīvās lapas. Projekts spēja nodrošināt aptuveni 10 000 jauniešu lielu auditoriju.

Grieķija

Grieķijā tika nolemts apvienot neformālo izglītību ar formālās izglītības sistēmu, sagatavojot vidusskolu skolēniem paredzētu izglītības rokasgrāmatu par brīvprātīgo darbu. Šā pasākuma pamatā bija iecere veicināt jaunas brīvprātīgā darba kultūras nostiprināšanos agrīnā jauniešu attīstības posmā. Rokasgrāmata būs pieejama tiešsaistē un tiks izplatīta skolās. Tajā būs sniegta vispārīga informācija par brīvprātīgo darbu, šā darba raksturu, būtību un par maldiem, kas bieži vien pastāv attiecībā uz brīvprātīgo darbu, par brīvprātīgā darba sniegtajām priekšrocībām un trūkumiem, par brīvprātīgo motivāciju, brīvprātīgā darba vēsturi, izstāstīti reāli gadījumi no brīvprātīgo pieredzes, kā arī sniegta informācija par pieejamajām brīvprātīgā darba programmām un izskaidrots tas, kā plānot un organizēt brīvprātīgā darba pasākumu savā klasē. Rokasgrāmatā tiks iekļautas arī fotogrāfijas un zīmēti attēli.

Igaunija

Igaunijā tika izstrādāta divus mēnešus ilga izmēģinājumu programma, kurā bija iesaistīti uzņēmumos un valsts sektorā strādājošie darba ņēmēji, kas veic brīvprātīgo darbu, un šajā programmā brīvprātīgie no pieciem uzņēmumiem un piecām ministrijām tika nosūtīti uz 20 nevalstiskajām organizācijām. Programmas mērķis bija uzlabot sadarbību starp šiem trīs sektoriem, proti, starp brīvprātīgajiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts sektoru. Rezultātā 28 brīvprātīgie brīvprātīgajā darbā pavadīja aptuveni 160–226 stundas. Turklāt NVO apguva to, kā uzlabot profesionāļu un darba ņēmēju izpratni par brīvprātīgo darbu un labumu, ko tas sniedz. Turpmāko programmu koordinēs NENO (Igaunijas bezpeļņas organizāciju tīkls) nedaudz atšķirīgā veidā, un to finansēs Igaunijas Iekšlietu ministrija.

Itālija

Saistībā ar EYV 2011 un Itālijas apvienošanas 150. gadadienas svinībām CSVnet projekta mērķis bija valsts līmenī koordinēt brīvprātīgā darba apkalpošanas centrus, izstrādājot līdzdalības procesus, kuros tika sagatavots “Manifests par jauniešu brīvprātīgā darba veicināšanu” un organizēts jauniešiem paredzēts pamanāmības veicināšanas pasākums. CSVnet un Valsts Jauniešu foruma pārstāvētais projekts un pētījums “When young people participate” [Kad jaunieši piedalās] apliecināja, ka ir neatgriezeniski mainījusies jauniešu attieksme pret skolu, darbu un brīvprātīgo darbu un ka tāpēc ir būtiski jauniešus iesaistīt viņiem paredzētu brīvprātīgā darba pasākumu izstrādes un ieviešanas procesā.

Īrija

Īrijas VKI kopā ar 20 brīvprātīgo centriem koordinēja Brīvprātīgā darba dienas organizēšanu 2011. gada 30. septembrī. Galvenais pasākums šajā dienā bija valsts līmeņa “adīšanas maratons”, kurā tūkstošiem brīvprātīgo visā valstī adīja šalles, cepures un dūraiņus un nodeva tos labdarības organizācijām. Visā valstī skolas tika iesaistītas naudas līdzekļu vākšanas un praktiska brīvprātīgā darba projektos. Projektā piedalījās vairāk nekā 10 000 brīvprātīgo no visas valsts. Dažādu uzņēmumu darbinieki no visas Īrijas veltīja savu laiku un enerģiju valstī notiekošajiem brīvprātīgā darba projektiem. Pasākumā Dublinā piedalījās pieci valsts prezidenta amata kandidāti. Šī Brīvprātīgā darba diena tika plaši atspoguļota drukātajos plašsaziņas līdzekļos, radio un televīzijas pārraidēs un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos.

Kipra

EYV Tour pasākumus Nikosijā, kas notika laika posmā no 2011. gada 4. aprīļa līdz 6. aprīlim, atklāja Kipras Republikas pirmā lēdija Elsie Christofia. Brīvprātīgā darba organizācijas iepazīstināja ar savu pieredzi un pasākumiem tādās jomās kā sports, jaunatnes lietas, narkotisko vielu lietošanas apkarošana, satiksmes drošība, palīdzība vecāku gadagājumu cilvēkiem. Pašvaldības sniedza piemērus tam, kā palīdzēt citiem cilvēkiem, un stāstīja par lielisko pieredzi, ko iespējams gūt brīvprātīgajā darbā. Apmeklētājiem bija iespēja piedalīties pirmās palīdzības sniegšanas apmācības kursā un apgūt zīmju valodas pamatus.

Latvija

Viena no veiksmīgajām Latvijā īstenotām EYV 2011 iniciatīvām bija virtuālo “satikšanās platformu” veidošana brīvprātīgā darba veicināšanas nolūkā, lai atvieglotu sadarbību starp brīvprātīgajiem un “brīvprātīgā darba nodrošinātājiem”. Pamatojoties uz atklāto uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus, atbalsts tika piešķirts četriem NVO projektiem ar mērķi izstrādāt un popularizēt saziņas platformas, kas iedrošinātu iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā un motivētu dažādām sociālajām grupām piederošus cilvēkus, jo īpaši jauniešus, kļūt par brīvprātīgajiem. Projekts sniedza iespēju valsts un vietējā līmeņa organizācijām izvēlēties brīvprātīgos, kā arī brīvprātīgajiem izvēlēties brīvprātīgā darba veikšanas vietu. Virtuālas brīvprātīgā darba veikšanas vietu datubāzes darbība tiks nodrošināta arī pēc 2011. gada.

Lietuva

Konkurss “Brīvprātīgā darba kapitāls” bija Lietuvas piemērs tam, kā brīvprātīgā darba pasākumi tiek veicināti reģionu līmenī. Piecas Lietuvas pilsētas (Birži, Alīta, Ķēdaiņi, Šauļi un Palanga) uz vienu mēnesi tika izraudzītas par Brīvprātīgā darba galvaspilsētām. Projekta īstenošanas laikā notika simtiem pasākumu, un tajos piedalījās tūkstošiem cilvēku. Minētajās pilsētās notika daudzi dažādi pasākumi, sākot no labdarības pasākumiem un koncertiem līdz sporta pasākumiem, vides aizsardzības pasākumiem, mākslas konkursiem, dzīvnieku tiesību aizsardzības pasākumiem un pasaku lasīšanai bērnu auditorijai pilsētu parkos un vietējo brīvprātīgā darba centru veidošanai. Minētajos pasākumos pašvaldības iestāžu pārstāvji, uzņēmumi un vietējie iedzīvotāji sanāca kopā, lai apspriestu noteiktu tematu.

Luksemburga

Luksemburgas pilsētā Šengenā ļoti sekmīgi norisinājās pārrobežu pasākums, proti, notika “Fête du Bénévolat” svinības. Pateicoties Francijas un Vācijas partneru līdzdalībai, šis pasākums spēja iemiesot gada eiropeisko raksturu. Pasākums tika organizēts ar mērķi pateikties brīvprātīgajiem par darbu, ko viņi veikuši sabiedrības labā. Galvenie svinību dienas notikumi bija ugunsdzēsēju un glābēju paraugdemonstrējumi, mūzikas priekšnesumi un bērniem paredzētas spēles.

Malta

EYV 2011 Eiropas izbrauciena pēdējā pietura bija Malta no 28. novembra līdz 5. decembrim. Šim nolūkam Valletas Vecajā autobusu stacijā tika uzslieta telts. Maltas Brīvprātīgā darba sektora padome izveidoja 15 stendus un nodeva tos vietējo brīvprātīgā darba organizāciju rīcībā, lai tās varētu iepazīstināt apmeklētājus ar savu darbību. Katra diena tika veltīta konkrētam tematam, proti, vides aizsardzībai, dzīvnieku labturībai, mākslai un kultūrai, jaunatnes lietām, sportam, sociālajai un humānai palīdzībai un veselības aprūpei.

Nīderlande

Nīderlandes pašvaldības tika aicinātas piešķirt apbalvojumus par izciliem brīvprātīgā darba pasākumiem četrās kategorijās, proti, Apbalvojumu par aizrautību, kas piešķirams cilvēkam vai organizācijai, kura spējusi visnesavtīgāk veikt brīvprātīgo darbu, Apbalvojumu par inovāciju, kas piešķirams inovatīvākajam cilvēkam vai organizācijai, Apbalvojumu par līdzdalību, kas piešķirams cilvēkam vai organizācijai, kura iesaistījusi visvairāk cilvēku brīvprātīgajā darbā, un Apbalvojumu par kompetenci, kas piešķirams cilvēkam vai organizācijai ar visaugstākajiem sasniegumiem talanta attīstīšanas ziņā. Pamatojoties uz vietējā un reģiona līmenī veikto atlasi, valsts līmeņa apbalvošanas ceremonija notika EYV 2011 noslēguma pasākuma laikā Amsterdamā 7. decembrī, un tajā piedalījās Nīderlandes princese Margrieta.

Polija

Starptautiskā Darba organizācija, Eiropas Brīvprātīgā darba novērtēšanas projekts un Polijas Darba un sociālās politikas ministrija Varšavā 28.–29. septembrī organizēja semināru, kas bija paredzēts par darba statistikas apstrādi atbildīgajiem darbiniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Semināra mērķis bija pulcēt statistikas birojus un pilsoniskās sabiedrības grupas un sniegt viņiem apmācību par metodoloģiju, kas noteikta jaunajā ILO Rokasgrāmatā par brīvprātīgā darba novērtēšanu, apspriest iespēju piemērot šo rokasgrāmatu ES dalībvalstīs un apmainīties ar informāciju par praksi starp valstīm, kas sāk piemērot rokasgrāmatu vai apsver tās piemērošanu. Polijas Centrālais statistikas birojs jau darbojas saskaņā ar ILO rokasgrāmatu.

Portugāle

Portugāles EYV 2011 valsts koordinācijas iestāde 23. un 24. maijā organizēja semināru “Brīvprātīgais darbs Vidusjūras reģionā — kultūras identitāte”, un tajā piedalījās eksperti no Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas, Portugāles un Spānijas, kas pārstāvēja dažādas universitātes un vienlaikus bija atbildīgi par brīvprātīgā darba infrastruktūru un organizācijām. Seminārā tika apspriests jautājums par brīvprātīgā darba veicēju kultūras identitāti (vērtības un jēdzieni) un par brīvprātīgā darba organizēšanu katrā valstī, kā arī notika labas prakses apmaiņa. Pēc profesora Rogério Roque Amaro ierosinājuma noslēguma sesijā notika debates par tematu “Brīvprātīgais darbs krīzes laikā — ietekme un problēmas”.

Rumānija

Rumānijā svinīgais pasākums, kurā pausta atzinība brīvprātīgajiem un brīvprātīgā darba projektiem, notika Howard Johnson Grand Plaza Hotel, Bukarestē 2011. gada 12. decembrī. Šo pasākumu organizēja VKI, Volum federācija un Sabiedrisko izglītības un apmācības programmu valsts aģentūra. Apbalvojumi 22 kategorijās tika piešķirti par darbu, kas veikts 2011. gadā, pamatojoties uz pārredzamu brīvprātīgā darba veicēju un brīvprātīgā darba projektu nominēšanas sistēmu . Organizētāji saņēma vairāk nekā 200 ierosinājumu attiecībā uz kandidātiem, un puse no tiem tika izraudzīti un uzaicināti uz ceremoniju. Uzvarētāju noteica neatkarīga žūrija. Tika publicēta brošūra “Brīvprātīgā darba veicēja portrets”, kurā aprakstīti finālisti un darbības, kuras bijušas par iemeslu viņu izvirzīšanai. Pasākums tika atspoguļots plašsaziņas līdzekļos.

Slovākija

Ar slovāku ceļojošās izrādes “Caravana” starpniecību EYV 2011 Tour ideja tika izplatīta piecās Slovākijas reģionu pašvaldībās — Košicē [Košice], Prešovā [Prešov], Žilinā [Žilina], Nitrā [Nitra] un Komārno [Komárno], sniedzot arī citu pilsētu (ne tikai Bratislavas) iedzīvotājiem iespēju uzzināt par Eiropas gadu un tā mērķiem, kā arī par brīvprātīgā darba iespējām attiecīgajā reģionā. Daudzas vietējās un reģionālās NVO iepazīstināja ar savu darbību, šim nolūkam izmantojot informatīvos stendus, attēlus, fotogrāfijas un videomateriālus, un apsprieda ar iedzīvotājiem brīvprātīgā darba iespējas. Vietējās kultūras un mākslas grupas organizēja dejas un mūzikas priekšnesumus, bērni spēlēja spēles un saņēma dāvanas, apmeklētāji varēja piedalīties konkursos par ES un Eiropas Brīvprātīgā darba gadu un saņemt informāciju par ES iestādēm, programmām, iniciatīvām un kontaktpunktiem. Caravana veicināja sakaru veidošanos starp NVO, politikas veidotājiem, vietējo pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem un palīdzēja izveidot saikni starp galvaspilsētu un attālajiem reģioniem.

Slovēnija

Arī Slovēnijā tika nolemts, ka EYV Tour pasākumi jāorganizē arī ārpus galvaspilsētas, tāpēc tika organizēts Slovēnijas Brīvprātīgā darba izbrauciens pa 20 dažādām Slovēnijas pilsētām, lai plaši popularizētu brīvprātīgo darbu un iedrošinātu cilvēkus iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Brīvprātīgā darba organizāciju izstādes tika organizētas ar mērķi sniegt šīm organizācijām iespēju iepazīstināt apmeklētājus ar savu darbu. Apaļā galda apspriedēs, paneļdiskusijās un debatēs tika apspriesti dažādi jautājumi, jo īpaši jautājums par jauniešu brīvprātīgo darbu, uzņēmumu darbinieku iesaistīšanu brīvprātīgajā darbā un valsts pārvaldes izpratnes veicināšanu par brīvprātīgā darba būtisko nozīmi. Kopumā pasākumos piedalījās aptuveni 400 brīvprātīgā darba organizācijas. Slovēnijas izbrauciens tika plaši atspoguļots valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos, un par to tika saņemtas pozitīvas atsauksmes no sabiedrības.

Somija

EYV 2011 tīmekļa vietnē www.tuntitili.fi ievietota meklētājprogramma brīvprātīgā darba iespēju meklēšanai. Vairāk nekā 120 organizācijas no dažādiem sektoriem piedalījās šīs programmas datubāzes izveidē, un šajā datubāzē apmeklētāji var ievadīt savu kontaktinformāciju un norādīt to, cik daudz laika viņi vēlas veltīt brīvprātīgajam darbam attiecīgajā projektā. Līdz 2011. gada decembrim bija nostrādātas vairāk nekā 99 000 stundas. Minētā meklētājprogramma tika reklamēta žurnālos, bibliotēkās un sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

Spānija

Viens no EYV 2011 Tour pasākumiem Madridē bija starppaaudžu spēle “Dale color al mundo” starp Madrides autonomajā apgabalā esošajām augstākās izglītības iestādēm un vidusskolām, no vienas puses, un veco ļaužu aprūpes centriem, no otras puses. Šā pasākuma pamatā bija iecere izstrādāt metodoloģiju, ar kuru tiktu nodrošināts, ka jaunieši kopā ar vecāku gadagājumu cilvēkiem atklāj brīvprātīgā darba sociālo vērtību. Konkursa pirmajā posmā spēles notika paralēlās jauniešu un vecāku gadagājumu cilvēku grupās. Otrajā posmā jauniešu un vecāku gadagājumu cilvēku gūtie secinājumi tika apvienoti kopīgos secinājumos. Projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Spānijā. Tas tika plaši atspoguļots Spānijas plašsaziņas līdzekļos, tostarp televīzijā.

Ungārija

Viens no pamanāmākajiem EYV 2011 pasākumiem Ungārijā bija vērienīga atkritumu savākšanas iniciatīva “TeSzedd! Volunteer for a clean Hungary”, ko organizēja Valsts pārvaldes un tieslietu ministrija un Lauku attīstības ministrija. Vairāk nekā 160 000 dalībnieku reģistrējās tīmekļa vietnē. Vairākas vietējo brīvprātīgo grupas ar attiecīgās pašvaldības koordinatoru tīkla palīdzību 2011. gada 21. maijā sakopa savu apkaimi. Atsevišķi indivīdi, sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi, ministrijas, vietējās pašvaldības un iestādes pievienojās kampaņai, kas kopumā norisinājās 1500 vietās visā Ungārijā. Rezultātā tika savākti tūkstošiem tonnu atkritumu. Valsts līmeņa kampaņa tika organizēta arī televīzijā, radio, laikrakstos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai izziņotu “TeSzedd!” atkritumu savākšanas pasākumu.

Vācija

Starptautiskais projekts “Sieben Brücken, die verbinden” notika piecās Eiropas valstīs (Dānijā, Polijā, Čehijā, Austrijā un Vācijā) ar ļoti atšķirīgām brīvprātīgā darba definīcijām un tradīcijām. Šo projektu izstrādāja Potsdamas Sociālā akadēmija AWO SANO sadarbībā ar Federālo Ģimenes, vecāku gadagājumu iedzīvotāju, sieviešu un jaunatnes lietu ministriju. No Vācijas puses projektā piedalījās brīvprātīgās ieinteresētās personas no Mēklenburgas-Rietumpomerānijas, Brandenburgas, Saksijas un Bavārijas. Projekta mērķis bija sniegt iespēju dalībniekiem satikties Eiropas kontekstā, mācīties vienam no otra un apspriest to, cik būtiska nozīme ir iedzīvotāju līdzdalībai katrā no iesaistītajām valstīm.

Zviedrija

Aptuveni 100 000 cilvēku apmeklēja ikgadējo Gēteborgas grāmatu izstādi (22.–25. septembris), kur Zviedrijas VKI dalīja kopīgu izstādes stendu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Aptuveni 250 cilvēki noklausījās intervijas ar septiņiem slaveniem Zviedrijas rakstniekiem, kuri stāstīja par to, kas viņus ir motivējis iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Grāmatu izstāde sniedza iespēju iepazīt citas šo autoru personības šķautnes. Tā ļāva Valsts Jaunatnes lietu padomei apvienot spēkus ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību Eiropas Brīvprātīgā darba gadam.

3. PIELIKUMS.         Eiropas pamatprojekti — labas prakses piemēri

Kopējā summa EUR 1,964 miljonu apmērā tika piešķirta 33 pamatprojektiem vairākās ar brīvprātīgo darbu saistītās jomās, lai segtu ne vairāk par 60 % no kopējām attiecināmajām izmaksām 23 dalībvalstīs. Pasākumi atbilda kādam no sešiem tematiem atbilstoši turpmāk norādītajam sadalījumam:

· vienpadsmit projekti, kuros tika pilnveidota informācija un izstrādāti veicināšanas pasākumi un izpētes pasākumi (apsekojumi, kvalitātes standartu noteikšana, radoši konkursi audiovizuālo materiālu sagatavošanai) attiecībā uz brīvprātīgo darbu, lai izplatītu labāko praksi, pastiprinātu sabiedrības ieinteresētību un padziļinātu zināšanas par šo jomu;

· seši projekti, kas paredzēti jauniešu mērķauditorijai (jauniešu nosūtīšana brīvprātīgā darbā uz ārvalstīm, jauniešu izpratnes uzlabošana un motivācijas kļūt sabiedriski aktīviem un piedalīties brīvprātīgā darba pasākumos stiprināšana) vai vecāku gadagājumu cilvēkiem, lai pārliecinātu viņus pavadīt vairāk laika kopā ar gados jaunākiem cilvēkiem;

· pieci projekti “apņēmīgu iedzīvotāju veidotu dinamisku kopienu” veicināšanai, atbalstot migrantu un mazaizsargātu cilvēku integrāciju vietējās kopienās un izceļot brīvprātīgā darba būtisko sociālo nozīmi, raugoties gan no kopienas viedokļa, gan no vides aizsardzības viedokļa;

· četri projekti sociālo pakalpojumu jomā (“bīstamas rīcības” novēršana un atbalsts tādam brīvprātīgajam darbam, kas veicina sociālo integrāciju) un attiecībā uz brīvprātīgo darbu veselības aprūpes jomā;

· četri projekti, kuros galvenā uzmanība veltīta tehnoloģijas izpētei, apmaiņai un izplatīšanai, lai panāktu, ka arvien vairāk brīvprātīgā darba veicēju izmanto šo tehnoloģiju;

· trīs projekti attiecībā uz brīvprātīgo darbu, ko veic darba ņēmēji.

PAMATPROJEKTU INICIATĪVU PIEMĒRI

Eiropas nakts bez nelaimes gadījumiem — 2011. gada 15. oktobris Brīvprātīgie ir cieši iesaistīti tādos sociālos pasākumos, kuru mērķis ir novērst bīstamu rīcību, — “Eiropas nakts bez nelaimes gadījumiem” bija pamatprojekts, ko koordinēja Beļģijā reģistrētais Atbildīgu jauno autovadītāju fonds un kas notika visās 27 ES dalībvalstīs naktī no 2011. gada 15. oktobra uz 16. oktobri. Šajā pasākumā 1000 brīvprātīgo vecumā no 18 līdz 29 gadiem centās uzlabot gados jaunu autovadītāju izpratni par drošu braukšanu un atturēšanos no narkotisko vielu un alkohola lietošanas. Viens tūkstotis brīvprātīgo mierīgā, neformālā un biedriskā garā viesojās 200 naktsklubos visā ES. Pie klubu ieejas tika novietotas tā dēvētās “apzinīguma kabīnes”, un “sestdienas nakts drudža” pārņemtie jaunieši tika aicināti pieņemt izaicinājumu — iepūst alkometrā pirms došanās ceļā un apņemties palikt skaidrā prātā visu vakaru, tādējādi apliecinot savas apņēmības spēku. Izraudzītie autovadītāji tika aicināti pirms aiziešanas no naktskluba veikt atkārtotu alkohola testu un/vai narkotisko vielu testu, lai noskaidrotu, vai viņi spēs droši aizbraukt mājās un var rādīt priekšzīmi saviem draugiem un vienaudžiem.

“Ciparu tehnoloģija brīvprātīgā darba un sociālās iekļaušanas vajadzībām” Šo pamatprojektu koordinēja “Banco Informatico, Tecnologico e Biomedico”, un tas tika īstenots sadarbībā ar četrām asociācijām un reģionālajām organizācijām Itālijā; ar šo pamatprojektu ievērojamam daudzumam sociālo projektu tika paplašināta piekļuve ciparu tehnoloģijai. Pamatprojektā iesaistītie partneri apvienoja spēkus, lai savāktu “novecojušas” tehnoloģiskās iekārtas, galvenokārt datorus un medicīnas instrumentus, kas citādi tiktu norakstīti, un izmantotu šīs iekārtas, lai uzlabotu brīvprātīgā darba organizāciju un mazaizsargātu cilvēku zināšanas par ciparu tehnoloģijām. Ar šo iniciatīvu ievērojamam daudzumam asociāciju ir nodrošināti labāki digitālie instrumenti un, veicot īpašu apmācību, uzlabotas tādu cilvēku “digitālās iemaņas”, kuri iepriekš ar neuzticību raudzījušies uz datoriem vai izmantojuši tos ļoti reti, un kopumā šī iniciatīva ir veicinājusi ciparu tehnoloģijas izplatīšanos “bezpeļņas sektorā”.

Brīvprātīgā parku kustība Šo projektu koordinēja Jaunatnes alternatīvās darbības grupa, un tajā piedalījās četras partnerorganizācijas no Grieķijas un Kipras, tostarp ministrija; ar šo projektu potenciāli ieinteresētie cilvēki no visām vecuma grupām tika motivēti kļūt sabiedriski aktīviem un iesaistīties zaļo zonu iekārtošanas brīvprātīgajā darbā. Iniciatīvu, proti, konferenču, semināru un izpētes, mērķis bija veicināt izpratni par labumu, ko sniedz pilsētas parkos veiktais brīvprātīgais darbs, un par apkārtējās vides kvalitāti. Projektā tika sniegtas jaunas, uz zinātnes atziņām balstītas zināšanas par brīvprātīgo darbu pilsētu un piepilsētu zaļo zonu un parku iekārtošanas jomā, tādējādi sniedzot savu artavu cīņā pret klimata pārmaiņām (it īpaši informācijas un izpratnes veicināšanas ziņā).

“Kalpot pilsētai” “Kalpot pilsētai” ir Portugālē īstenots projekts attiecībā uz bezpajumtniekiem un sociāli atstumtu cilvēku grupām — piecas asociācijas strādāja vienu gadu, lai “pakalpotu” mazaizsargātajām Lisabonas iedzīvotāju grupām, veltot tām savu laiku. Brīvprātīgie organizēja vairākus bezmaksas ēdināšanas pasākumus, kuru neformālajā, agrāk neizjustajā un patīkamajā gaisotnē viņi piedāvāja unikālu iespēju veidot ilgstošas attiecības, tostarp saņemt emocionālo, psiholoģisko, garīgo un praktisko atbalstu. Atšķirībā no ierastajām bezmaksas maltītēm, kuras piedāvā baznīcas un citas asociācijas un kuras cilvēkiem var izraisīt kauna sajūtu vai šķist bezpersoniskas, “Kalpot pilsētai” piegādāja bezmaksas maltītes sociāli atstumto grupu cilvēkiem un bezpajumtniekiem tajās sabiedriskajās vietās, kurās šie cilvēki katru vakaru pulcējas, lai saņemtu dažādu organizāciju piedāvāto pārtiku. Līdz ar to ar saziņas un organizatoriskajām prasmēm saistītie brīvprātīgā darba organizāciju potenciālie uzlabojumi tika papildināti ar pievienoto vērtību mērķauditorijas grupām.

Apraide un tās nozīme brīvprātīgā darba veicināšanā Trīs asociācijas (no Apvienotās Karalistes un Nīderlandes), ko vadīja Apvienotās Karalistes CSV (sabiedrisko pakalpojumu brīvprātīgie) sadarbojās ar starptautiska līmeņa raidorganizāciju BBC, lai piesaistītu jaunus partnerus un izveidotu spēcīgāku brīvprātīgā darba tīklu ideju un pieredzes apmaiņai par to, kā nodot informāciju sabiedrībai ar raidorganizāciju starpniecību. Visoriģinālākais ieguvums no projekta radies, ar raidorganizāciju starpniecību cenšoties popularizēt brīvprātīgo darbu Eiropas līmenī. Divas dienas ilgā konferencē 2011. gada septembrī delegāti no daudzām ES dalībvalstīm apsprieda to, kā īstenot labākās stratēģijas, lai pastiprinātu pamanāmības uzlabošanas un potenciālo brīvprātīgo aktīvas līdzdalības veicināšanas pasākumus. Galvenā uzmanība debatēs tika pievērsta stratēģijām, ko tādas valstis, kurām ir nelielas tradīcijas sociālās rīcības atspoguļošanā ar raidorganizāciju starpniecību un/vai brīvprātīgā darba jomā vai šādu tradīciju nav vispār, var piemērot, lai pārvarētu būtiskākos šķēršļus, kas apgrūtina cilvēku informēšanu par brīvprātīgo darbu, un motivētu viņus kļūt sociāli aktīviem. Lai veicinātu šo procesu, ar minētās konferences secinājumiem tika iepazīstināti dalībnieki, kas piedalījās 20. Volunteurope ikgadējā konferencē Edinburgā 2011. gada 20.–23. oktobrī.

Brīvprātīgais! … izmantojot satiksmes drošību Projektu “Brīvprātīgais! … izmantojot satiksmes drošību” vadīja Bulgārijas organizācija “Open Youth” kopā ar divām Beļģijas asociācijām, Bulgārijas pašvaldību un Bulgārijas Veselības ministriju, un tā mērķis bija pārbaudīt pieeju tāda Eiropas modeļa izstrādei, kurā tiek nodrošināta apzināta lēmuma pieņemšana attiecībā uz to, vai organizēt vienreizēju brīvprātīgā darba pasākumu vai pilnu brīvprātīgā darba kampaņu, ņemot vērā pastāvošos apstākļus un vēlamo rezultātu, pamatojoties uz vienādranga sakariem un veicinot pilsonisko līdzdalību. Pamatojoties uz praktiskiem konstatējumiem, projektā tika izstrādāta unikāla metodoloģija, ko iespējams bez grūtībām pārņemt Eiropas līmenī. Papildus atbildei uz jautājumu “Būt par brīvprātīgo — ko tas nozīmē?” projektā tiek sniegtas konkrētas atbildes arī uz būtiskākiem jautājumiem, piemēram, uz jautājumiem “Kādēļ kļūt par brīvprātīgo?” un “Kā kļūt par brīvprātīgo?”. Cita starpā projektā tika izveidotas trīs animācijas īsfilmas (attiecīgi 29, 51 un 50 sekundes ilgas, par tematiem “Kas?”, “Kāpēc?”, “Kā?”), lai uzjautrinošā un neparastā veidā nodotu informāciju, ko brīvprātīgie vēlas pateikt. Šīs īsfilmas var noskatīties projekta tīmekļa vietnē: http://roadsafetyvolunteers.open-youth.org/index.php?lang=en

Brīvprātīgā darba un elektroniskā brīvprātīgā darba vērtības un pasākumi Šo projektu vadīja Polijas “Good Network Foundation” sadarbībā ar trīs Polijas asociācijām un pašvaldības iestādi; projekts veidots no diviem savstarpēji papildinošiem pasākumiem: a) kampaņa “Brīvprātīgā darba galvenās vērtības”, ar kuru tika popularizēti dažādi brīvprātīgā darba veidi un uzlabota izpratne par brīvprātīgā darba vērtību, lai likvidētu brīvprātīgā darba ierobežoto un negatīvo tēlu Polijā; b) Eiropas konkurss “Iepazīsti elektronisko brīvprātīgo darbu”, kurš tika organizēts Eiropas mērogā un kurā galvenā uzmanība tika pievērsta, lai veicinātu vienu īpašu brīvprātīgā darba veidu — elektronisko brīvprātīgo darbu (tas ir, brīvprātīgais darbs, kas tiek veikts, izmantojot internetu). Projekta mērķis ir uzlabot izpratni par brīvprātīgā darba vērtību, palielināt brīvprātīgo darbību daudzveidību un iedrošināt pilsonisko sabiedrību izmantot jaunus brīvprātīgā darba veidus (jo īpaši elektronisko brīvprātīgo darbu) savā labā, lai uzlabotu savu rīcībspēju, spētu cīnīties pret sociālo atstumtību un arī uzlabotu brīvprātīgā darba kvalitāti. Projektā arī tika pētīti dažādi brīvprātīgā darba veidi un vērtības un apkopoti brīvprātīgo stāsti no dzīves kā interaktīvs un novatorisks filmēšanas un brīvprātīgo pieredzes izplatīšanas paņēmiens: projekta tīmekļa vietnes (www.tojestwolontariat.pl) lietotāji var augšupielādēt savas īsfilmas.

[1]               Padomes 2009. gada 27. novembra Lēmums Nr. 37/2010/EK par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads), OV L 17, 22.1.2010., 43.–49. lpp.

[2]               Evaluation of the European Year of Volunteering 2011, Deloitte, 2012. gada jūnijs.

[3]               Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums “Brīvprātīga darbība: tās loma Eiropas sabiedrībā un tās ietekme”, SOC/243-EESC 1575/2006.

[4]               Rakstiska 2008. gada 9. aprīļa deklarācija, ar ko 2011. gads pasludināts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu.

[5]               Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā”, COM(2011) 568 galīgā redakcija, 20.9.2011.

[6]               Padomes secinājumi (2011. gada 3. oktobris) par brīvprātīgā darba lomu sociālajā politikā.

[7]               Padomes secinājumi (2011. gada 28. un 29. novembris) par sporta nozarē veikto brīvprātīgo darbību nozīmi pilsoniskās aktivitātes veicināšanā.

[8]               Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā”, 2012. gada 28. marts, SOC 431-CESE 824/2012.

[9]               Ziņojums par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā, 2012. gada 12. jūnijs, Eiropas Parlaments, A7-0166/2012/P7_TA(2 12)0236.

[10]             COM(2012) 485, 5.9.2012.

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1719/2006/EK, OV L 327, 24.11.2006., 30.–44. lpp.

[12]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums Nr. 1904/2006/EK, OV L 378, 27.12.2006., 32.–40. lpp.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1720/2006/EK, OV L 327, 24.11.2006., 45.ff lpp.

[14]             “Erasmus visiem”, ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, COM(2011)787 galīgā redakcija, 23.11.2011.

[15]             COM(2012) 514, 19.9.2012.

[16]             Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, COM(2011) 681 galīgā redakcija, 25.10.2011.

[17]             Volunteering in the European Union, Eiropas Komisijas pētījums — EAC ĢD, GHK, 2010. gads.

[18]             Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Padomes Direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā piemērošanu, COM(2011) 587 galīgā redakcija, 28.9.2011.

[19]             AGE, AEVSO, AVSO, Caritas Europe, COFACE, CVA, CSR Europe, ENGAGE, Erasmus Student Network, Euclid Network, Eurodiaconia, EAPN, CEDAG, ENGSO, ENGSO Youth, ESAN, AEGEE, CEV, YFJ, ICYE, ISGF, Johanniter International, MHE, Red Cross, Social Platform, SOLIDAR, ALDA, CESES, EUCIS-LLL, EFIL, FEBA, EURAG, EJJO, ENNA, IPPF EN, ISCA, WAGGS, WOSM, Volonteurope.

[20]             Atsauces sk. 5.–9. zemsvītras piezīmē.