52012DC0714

KOMISIJAS ZIŅOJUMS 29. pārskats par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2011. gads)

Ievads

Eiropas Savienība nevar sasniegt savus politiskos mērķus, ja dalībvalstis praksē efektīvi nepiemēro ES tiesību aktus. Komisijas un dalībvalstu attiecīgās atbildības jomas ir skaidri noteiktas Līgumos. Dalībvalstis ir atbildīgas par ES acquis[1] pareizu piemērošanu, un to pienākums ir pareizi un savlaicīgi transponēt direktīvas. Komisijas pienākums ir uzraudzīt dalībvalstu centienus un nodrošināt to atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp vajadzības gadījumā uzsākot formālās juridiskās procedūras.

Politikas efektīvas īstenošanas nolūkā Komisija, pirms uzsākt oficiālu pienākumu neizpildes procedūru, sadarbojas ar dalībvalstīm, lai efektīvā un apmierinošā veidā mēģinātu atrisināt problēmas un izskatīt sūdzības, ko pilsoņi, uzņēmumi, NVO un citas ieinteresētās personas ir iesniegušas saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu.

Ja šīs problēmas neizdodas atrisināt, Komisija var sākt oficiālu pienākumu neizpildes procedūru (saskaņā ar LESD 258. pantu[2]). Šīs procedūras var attiekties uz novēlotu vai nepareizu direktīvu transponēšanu vai tiesību aktu nepareizu piemērošanu.

Šajā pārskatā ir aplūkoti rezultāti attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanas pamataspektiem un sniegts pārskats par stratēģiskajiem jautājumiem. Šim pārskatam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir aplūkoti rezultāti un problēmas saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu pa nozarēm un dalībvalstīm.

1. Direktīvu transponēšana 1.1. Pārskats par transponēšanas darbu 2011. gadā

Dalībvalstīm 2011. gadā vajadzēja transponēt vairāk direktīvu nekā iepriekšējā gadā (t.i., 131 direktīvas pretstatā 111 direktīvām 2010. gadā).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2011. gadā bija ievērojami vairāk lietu saistībā ar novēlotu transponēšanu. Komisija 2011. gadā uzsāka 1185 pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu salīdzinājumā ar 855 pienākumu neizpildes procedūrām 2010. gadā un 531 ‑ 2009. gadā. Salīdzinājumā ar 2010. gada beigām 2011. gada beigās bija ierosinātas 763 lietas saistībā ar novēlotu transponēšanu, kas ir pieaugums par 60 %. Novēlotas transponēšanas pārraudzība ir viena no Komisijas prioritātēm[3], un Komisija saskaņā ar īpašu sankciju režīmu, kas noteikts LESD 260. panta 3. punktā, ierosina noteikt sodus dalībvalstīm, kuras direktīvas netransponē savlaicīgi (sīkāk izklāstīts 1.2. punktā turpmāk).

Turpmākajā grafikā ietverti svarīgākie rādītāji[4] par pienākumu neizpildes procedūrām saistībā ar novēlotu transponēšanu, kuras Komisija uzsāka 2011. gadā.

Turpmākajā grafikā norādītas pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu pa dalībvalstīm[5].

Trīs politikas jomas, kurās 2011. gadā tika uzsākts visvairāk pienākumu neizpildes procedūru saistībā ar novēlotu transponēšanu, bija transports (240 procedūras), iekšējais tirgus un pakalpojumi (198) un veselība un patērētāji (164).

Daudzas no šīm lietām aptvēra lielu skaitu dalībvalstu. Piemēram, Komisija pret 23 dalībvalstīm sāka procedūras par direktīvas par energoefektīviem autotransporta līdzekļiem[6] novēlotu transponēšanu. Līdzīgi 22 dalībvalstis bija iesaistītas pienākumu neizpildes procedūrās saistībā ar direktīvas par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību[7] novēlotu transponēšanu, 23 pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu tika sāktas attiecībā uz direktīvu par publiskajiem iepirkumiem, ko veic aizsardzības un drošības jomā[8], un 23 procedūras saistībā ar PVKIU pārstrādāto direktīvu[9]. Pret 12 dalībvalstīm pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu tika sāktas attiecībā uz zāļu tirdzniecības atļaujām[10].

1.2. Tiesā iesniegtās prasības saskaņā ar LESD 258. pantu / 260. panta 3. punktu

Saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu, ja Komisija saskaņā ar 258. pantu ierosina lietu Tiesā par novēlotu transponēšanu, Komisija var noteikt finansiālas sankcijas, negaidot pirmo spriedumu.

Šā Lisabonas līgumā ietvertā jauninājuma mērķis ir dot dalībvalstīm spēcīgāku stimulu transponēt direktīvas likumdevēja noteiktajos termiņos un tādējādi nodrošināt Savienības tiesību akti patiesu efektivitāti.

Komisija 2011. gada beigās ierosināja Tiesā pirmo pienākumu neizpildes procedūru saistībā ar novēlotu transponēšanu ar lūgumu noteikt finansiālas sankcijas saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu[11]. Piecas dalībvalstis 2011. gadā bija iesaistītas deviņos šādos lēmumos: Austrija (1 lieta), Vācija (3), Grieķija (1), Itālija (1) un Polija (3). Ierosinātā kavējuma nauda par dienu bija robežās no EUR 44 876,16 līdz EUR 215 409,60 (netika lūgts noteikt sodanaudu.

Komisijas dienestu darba dokumentā dalībvalstu profilos saistībā ar pienākumu neizpildi ietverta sīkāka informāciju par attiecīgajām lietām.

2. ES tiesību aktu nepareiza transponēšana un piemērošana

Komisija kā iestāde, kas uzrauga Līgumu izpildi, veic pati savu izmeklēšanu nolūkā atklāt ES tiesību aktu neizpildi (2.1.2. punkts), taču pilsoņi, uzņēmumi un ieinteresētās personas sniedz būtisku ieguldījumu saistībā ar šo uzraudzību, ziņojot par nepilnībām, dalībvalstu iestādēm transponējot un/vai piemērojot ES tiesību aktus (skatīt 2.1.1. punktu "Sūdzības"). Līdzko Komisija ir konstatējusi problēmas, starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti tiek sāktas divpusējas sarunas, lai šīs problēmas pēc iespējas ātrāk atrisinātu, izmantojot EU Pilot platformu.

2.1. Problēmu konstatēšana un neformālie risinājumi 2.1.1. Sūdzības

Sūdzības iesniedz pilsoņi, uzņēmumi, NVO vai citas organizācijas. Tās izskata saskaņā ar Komisijas paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu[12], kurā noteikts, ka Komisijai 12 mēnešu laikā no sūdzības reģistrācijas brīža lieta jāslēdz vai jāuzsāk oficiālā procedūra. Turpmākajā grafikā sniegti svarīgākie dati[13] par pilsoņu sūdzībām 2011. gadā.

3115 jaunas sūdzības – trīs dalībvalstis, pret kurām tika iesniegts visvairāk sūdzību, bija Itālija (386 sūdzības), Spānija (306) un Vācija (263). Pilsoņi, uzņēmumi un organizācijas ziņoja par pārkāpumiem jo īpaši saistībā ar vidi, iekšējo tirgu un pakalpojumiem un tieslietām (attiecīgi 604, 530 un 434 sūdzības).

3078 izskatītās sūdzības – pēc tam, kad tika veikts 2011. gadā iesniegto vairāk nekā 3000 sūdzību sākotnējais novērtējums, Komisija sāka divpusējas apspriedes ar attiecīgo dalībvalsti saistībā ar 619 sūdzībām, lai noskaidrotu, vai notikusi ES noteikumu pārkāpšana[14]. Sūdzības, kuru rezultātā tika sāktas divpusējas sarunas, visbiežāk attiecās uz vidi, iekšējo tirgu un pakalpojumiem, nodokļu politiku un muitas savienību (attiecīgi 149, 101 un 87 lietas pirms pienākumu neizpildes procedūras sākšanas). Divpusējās apspriedes ar dalībvalstīm norisinās EU Pilot ietvaros (skatīt 2.1.3. punktu).

Lūgumrakstos Eiropas Parlamentam pilsoņi turpināja norādīt uz nepilnībām, kā dalībvalstis piemēro ES tiesību aktus. Eiropas Parlaments īpašu uzmanību pievērsa tādām jomām kā vide, nodarbinātība, tieslietas un pamattiesības, reģionālā politika un veselība un patērētāji. Sīka informācija par lūgumrakstiem ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā (II daļa).

2.1.2. Pēc savas iniciatīvas uzsāktas lietas

Komisija pēc savas iniciatīvas arī norāda uz iespējamajiem ES tiesību aktu pārkāpumiem. Tāpat kā sūdzību gadījumā Komisija vispirms sāk divpusējas apspriedes ar attiecīgo dalībvalsti nolūkā rast ātru risinājumu. 2011. gadā tika sākta 1271 izmeklēšana. Visvairāk iespējamo pārkāpumu tika konstatēts tādās jomās kā vide, transports, nodokļu politika un muitas savienība (attiecīgi 376, 178 un 177 jaunas lietas). Galvenokārt tas attiecās uz Itāliju, Spāniju un Poliju (attiecīgi 125, 113 un 81 jaunas lietas).

Dažas formālas pienākumu neizpildes procedūras Komisija uzsāka tieši (bez EU Pilot izmantošanas), nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli saskaņā ar LESD 258. pantu. Šie ārkārtas gadījumi attiecās uz

· 20 dalībvalstu pasākumiem vīnkopības un vīna organizācijas ietvaros (Organisation Internationale de la Vigne et du Vin) un

· divpusējo nolīgumu starp Itāliju un Ķīnu, ar kuru diplomātiskās pases turētāji tiek atbrīvoti no vīzas prasības.

2.1.3. Partnerība ar dalībvalstīm: EU Pilot

EU Pilot ir Komisijas iniciatīva, kuras mērķis ir atbildēt uz jautājumiem un risināt problēmas saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu. Tā ir balstīta uz tiešsaistes datu bāzi un saziņas rīku. EU Pilot sniedz iespēju atrisināt problēmas, pirms tiek uzsāktas oficiālas pienākumu neizpildes procedūras. Tā kā lietas principā būtu jāizskata 20 nedēļu laikā, EU Pilot dialogs veicina problēmu ātru atrisināšanu.

Dalībvalstis tika pakāpeniski iekļautas EU Pilot. 2011. gada beigās bija pievienojušās 25 dalībvalstis, un sagatavošanās darbs ar atlikušajām divām dalībvalstīm bija būtiski pavirzījies uz priekšu[15]. Turpmākajā grafikā apkopoti svarīgākie skaitļi par EU Pilot[16] 2011. gadam.

1201 jaunās lietas 2011. gadā – šo skaitli veido 510 sūdzības, ko apstiprinājusi Komisija, un 691 jauna lieta, kas uzsākta pēc Komisijas iniciatīvas.

700 lietas 2011. gadā tika slēgtas – no 700 EU Pilot lietām 2011. gadā Komisija slēdza 508 lietas, jo attiecīgā dalībvalsts bija sniegusi apmierinošu atbildi. Tas nozīmē, ka dalībvalstis atrisina 72,5 % lietu (par 8,5 % mazāk nekā 2010. gadā, kad rādītājs bija 81 %).[17]

1096 lietas vēl nebija izskatītas – 2011. gada beigās lielākā daļa EU Pilot lietu tika adresētas Itālijai (371), Spānijai (365) un Vācijai (193). Kas attiecas uz politikas jomām, vide bija galvenā joma ar 335 izskatīšanā esošām lietām, otrajā vietā ierindojoties iekšējam tirgum un pakalpojumiem (129), savukārt trešajā vietā ‑ nodokļu politikai un muitas savienībai (117).

Komisija pagājušajā gadā slēdza 183 EU Pilot lietas, uzsākot oficiālas pārkāpuma procedūras. Visbiežāk negatīvi rezultāti EU Pilot procedūras ietvaros bija saistībā ar vidi (49 lietas), nodokļu politiku un muitas savienību (24) un transportu (21 atteikums). Itālija, Polija un Spānija bija dalībvalstis, attiecībā uz kurām tika ierosināts visvairāk šādu pienākumu neizpildes procedūru (attiecīgi 21, 15 un 14 lietas).

Jaunākajā novērtējuma ziņojumā par EU Pilot[18] ir sniegta sīkāka informācija.

2.2. Pienākumu neizpildes procedūras

Ja dalībvalsts nenovērš ES tiesību aktu iespējamo pārkāpumu, Komisija uzsāk pārkāpumu procedūras saskaņā ar LESD 258. pantu[19] un var nodot strīdu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā ("Tiesa").

2011. gada beigās 1775 lietas saistībā ar pienākumu neizpildi nebija vēl izskatītas[20]. Izskatīšanā esošu ar pienākumu neizpildi saistīto lietu skaits katru gadu ir samazinājies: 2100 lietas 2010. gadā un aptuveni 2900 lietas 2009. gadā. Turpmākajā grafikā pārkāpumi iedalīti pa dalībvalstīm un politikas jomām.

Apspriedes starp attiecīgo dalībvalsti un Komisiju turpinās oficiālās procedūras laikā, lai panāktu valstu tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Saskaņā ar statistikas datiem dalībvalstis pieliek lielas pūles, lai novērstu savus pārkāpumus, pirms lieta tiek ierosināta Tiesā[21]. 2011. gadā

· Komisija slēdza 203 lietas saistībā ar pienākumu neizpildi pēc tam, kad tika nosūtīta oficiālā paziņojuma vēstule;

· vēl 167 lietas tika atrisinātas pēc tam, kad attiecīgajai dalībvalstij tika nosūtīts argumentēts atzinums; un

· 29 lietas saistībā ar pienākumu neizpildi tika slēgtas (vai atsauktas no Tiesas) pēc tam, kad Komisija bija nolēmusi ierosināt lietu Tiesā.

Pavisam 399 lietas saistībā ar pienākumu neizpildi tika slēgtas, jo attiecīgā dalībvalsts bija pierādījusi, ka tās tiesību akti atbilst ES tiesību aktiem. Tiesa 2011. gadā saskaņā ar LESD 258. pantu bija pasludinājusi 62 spriedumus, no kuriem 53 spriedumi (85 %) bija par labu Komisijai.

Dalībvalstis parasti veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu savlaicīgi. Tomēr 2011. gada beigās Komisijai vēl bija jāturpina 77 pienākumu neizpildes procedūras saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu, jo dalībvalstis nebija izpildījušas Tiesas spriedumus. Lielākā daļa šo lietas attiecās uz Grieķiju (13), Itāliju (12) un Spāniju (8). Gandrīz puse no pienākumu neizpildes gadījumiem saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu attiecās uz vidi (36), un dažos gadījumos arī uz iekšējo tirgu un pakalpojumiem (10) un transportu (8).

No šīm 77 lietām 2011. gada beigās 11 lietas Tiesā jau tika iesniegtas otro reizi. Pagājušā gadā tikai divi Tiesas spriedumi, proti, attiecībā uz Grieķiju[22] un Itāliju[23] tika pasludināti saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu. Principā Tiesas spriedums saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu uzliek sodanaudu un/vai kavējuma naudu par dienu dalībvalstij, kas nav izpildījusi saistības. Attiecīgajai dalībvalstij sodanauda jāmaksā nekavējoties, vienlaicīgi maksājot kavējuma naudu par dienu, līdz tā nodrošina Tiesas pirmā sprieduma pilnīgu izpildi.

3. Pienākumu neizpilde politikas ciklā 3.1. Informācija par pienākumu neizpildi – iemesls rīcībai

Informāciju par dalībvalstu rezultātiem saistībā ar tiesību aktu piemērošanu iekļauj politikas ciklā. Pienākumu bieža neizpilde norāda uz iespējamām problēmām saistībā ar īstenošanu, kuras ir jārisina (piemēram, grozot spēkā esošos noteikumus, precizējot jau esošo tiesību aktu interpretāciju vai, iespējams, izstrādājot jaunus tiesību aktus). Dažas stratēģiskās iniciatīvas Komisijas 2011. gada darba programmā tika īpaši izstrādātas, lai atrisinātu problēmas saistībā ar īstenošanu.

· Jaunā tiesību akta priekšlikuma par darba ņēmēju norīkošanu darbā mērķis ir uzlabot Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā[24] īstenošanu un piemērošanu praksē.

· Priekšlikumā par jaunu tiesisko regulējumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju atzīts, ka sakarā ar neskaidro spēkā esošo ES tiesisko regulējumu vairāki noteikumi vēl nav transponēti vai arī nav pareizi transponēti valsts tiesību aktos[25].

· Iniciatīvā grozīt Kapitāla prasību direktīvu (CRD IV) pierādīts, ka daudzās valstu izvēles iespējas un rīcības brīvības iepriekšējās CRD neļāva konsekventi īstenot kapitāla prasības visā Eiropā …[26].

3.2. Labāka sagatavošana un īstenošanas plānošana

Ar tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu saistīto problēmu izprašana ir būtiska politikas izstrādes agrīnos posmos (piemēram, ietekmes novērtējuma posmā). Lai varētu novērtēt, vai priekšlikums ir pamatots, Komisijai agrīnā posmā jābūt idejai par to, kā priekšlikums varētu tikt īstenots dalībvalstīs.

Ar īstenošanu saistīto problēmu aplūkošana ietekmes novērtējuma posmā atvieglo turpmāko darbu saistībā ar īstenošanu vēlākos posmos. Komisija var atbalstīt kompetento valstu iestāžu centienus nodrošināt ES noteikumu pareizu transponēšanu un piemērošanu, nosakot galvenos riskus jauno (vai grozīto) tiesību aktu savlaicīgai un pareizai īstenošanai un iesakot darbības, lai īstenošanas plānos šos risku mazinātu.

Komisija 2011. gadā stratēģiskajām iniciatīvām izstrādāja vairākus īstenošanas plānus, tostarp par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana)[27]; alternatīvu patērētāju strīdu izšķiršanu[28];grozījumiem Direktīvā 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas[29], un kopēju konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi[30].

Cita veida atbalsts dalībvalstīm ietver divpusējus kontaktus starp valstu pārvaldes iestādēm un Komisiju, ekspertu grupu sasaukšanu un pamatnostādņu, rokasgrāmatu, skaidrojošo piezīmju un darba dokumentu publicēšanu.

3.3. Apmaiņa ar informāciju — virzība uz uzlabotu zināšanu bāzi

Saistībā ar lietpratīga regulējuma mērķiem svarīgi ir nodrošināt, lai iedzīvotāji un uzņēmumi saprot, kā ES tiesību akti tiek piemēroti dalībvalstīs. 2011. gadā varēja atrisināt ilgstošas domstarpības starp ES iestādēm šajā jomā. Domstarpības attiecās uz detalizētu dalībvalstu skaidrojuma veidu par to, kā tās transponē direktīvas savos tiesību aktos (skatīt iedaļu "Korelācijas tabulas" iepriekšējos gada pārskatos par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību).

Risinājums, par kādu vienojušās ES iestādes, ir izveidot kopīgas politiskas deklarācijas, un tas stājās spēkā 2011. gada 1. novembrī[31]. Saskaņā ar šo vienošanos Komisija katrā gadījumā atsevišķi un ar pienācīgu pamatojumu var lūgt, lai dalībvalstis nosūta skaidrojošos dokumentus.

 Ja dalībvalstis uzskata par lietderīgu, šos dokumentus var arī nosūtīt kā korelācijas tabulu. Skaidrojošajiem dokumentiem jāatspoguļo attiecības starp valstu noteikumiem par transponēšanu un attiecīgās direktīvas konkrētajiem noteikumiem. Direktīvas preambulā būs apsvērums, kas norāda uz dalībvalstu politisko apņemšanos iesniegt Komisijai vienu vai vairākus skaidrojošos dokumentus. Pirmo pārskatīšanu, lai noteiktu, vai šīs deklarācijas sasniegušas savus mērķus, veiks līdz 2013. gada 1. novembrim.

4. Secinājumi

ES tiesību aktu pareiza piemērošana dalībvalstīs joprojām rada problēmas. Problēmas ir bieži sastopamas īstenošanas sākumposmos, un novēlota transponēšana rada aizvien vairāk problēmu. Ar novēlotu transponēšanu saistīto lietu skaits pēdējos trijos gados ir nepārtraukti palielinājies, kas ir satraucoša tendence. Tomēr, kad Komisija uzsāk pienākumu neizpildes procedūras, dalībvalsts parasti ātri paziņo par saviem valsts pasākumiem.

Problēmu risināšanas mehānismi darbojas. 2011. gadā EU Pilot pievienojās vēl 7 dalībvalstis, kā rezultātā kopējais dalībnieku skaits bija 25. Pateicoties problēmu risināšanas sarunām EU Pilot ietvaros, 2011. gadā bija iespējams savlaicīgi atrisināt gandrīz divas trešdaļas iespējamo pienākumu neizpildes gadījumu.

Oficiālo pienākuma neizpildes procedūru skaits, kā arī EKT ierosināto lietu skaits turpināja samazināties. Tas daļēji atspoguļo EU Pilot panākumus un daļēji to, ka dalībvalstis ir pielikušas nopietnas pūles, lai pēc procedūras uzsākšanas savus tiesību aktus vai praksi saskaņotu ar ES tiesību aktiem.

Komisija kā iestāde, kas uzrauga Līgumu izpildi, turpinās aktīvi pārraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu. Tā kā īstenošana ir noteicošais faktors sekmīgai un efektīvai politikas veidošanai ES līmenī un Komisijas lietpratīga regulējuma programmas neatņemama daļa, informācija par rezultātiem saistībā ar pienākumu neizpildi arī tiek sistemātiskāk iekļauta politikas attīstības ciklā, jo īpaši novērtējumos.

[1]               2011. gada beigās papildus primārajiem tiesību aktiem (Līgumiem) ES acquis veidoja 8862 regulas (2010. gadā aptuveni 8400) un 1885 direktīvas (2010. gadā aptuveni 2000).

[2]               Jāatzīmē, ka pienākumu neizpildes procedūras var sākt saskaņā ar citiem ES tiesību aktu noteikumiem, piemēram, LESD 106. pantu kopā ar LESD 101. vai 102. pantu.

[3]               Komisijas paziņojums "Rezultātu Eiropa — Kopienas tiesību aktu piemērošana", COM(2007)502 galīgā redakcija 9. lpp.

[4]               No summas, ko veido 2010. gadā uzsāktās pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu un jaunās pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu 2011. gadā (470 + 1185 = 1655), atņem slēgtās pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar novēlotu transponēšanu (1655 – 893 = 763).

[5]               Turpmākajā tabulā ir norādīts pienākumu neizpildes procedūru skaits saistībā ar novēlotu transponēšanu, kuras 2011. gada 31. decembrī bija uzsāktas, neatkarīgi no tā, kurā gadā pienākumu neizpildes procedūra tika ierosināta. Turpretim iedaļā "Direktīvu transponēšana" I pielikuma lappusēs, kas ir paredzētas dalībvalstīm, parādīts, cik daudz jaunu pienākumu neizpildes procedūru saistībā ar novēlotu transponēšanu tika sākts pret dalībvalstīm 2011. gadā.

[6]               Direktīva 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

[7]               Direktīva 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību.

[8]               Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības.

[9]               Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

[10]             Direktīva 2009/53/EK, ar ko groza [iepriekšējās direktīvas] attiecībā uz pārmaiņām zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos.

[11]             Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 3. punkta īstenošanu ir ietverti sīki izstrādāti norādījumi par to, kā Komisija piemēro šo pantu.

[12]             COM(2002)141 final. Šis paziņojums 2012. gada 2. aprīlī tika aizstāts ar COM(2012)154.

[13]             No summas, ko veido 2010. gadā iesniegtās sūdzības un jaunās sūdzības 2011. gadā (2197 + 3115 = 5312), atņem izskatīto sūdzību skaitu (5312 – 3078 = 2234).

[14]             Pārējo sūdzību izskatīšana netika turpināta vai nu tāpēc, ka ES tiesību akti netika pārkāpti, vai tāpēc, ka Komisijai trūka kompetences, vai arī sarakste nebija uzskatāma par sūdzību. Turklāt atzīmēts, ka steidzamos un izņēmuma gadījumos Komisija var lemt par oficiālas paziņojuma vēstules (LESD 258. pants) nosūtīšanu attiecīgajai dalībvalstij, iepriekš nevedot divpusējas sarunas.

[15]             Beļģija, Polija, Latvija un Rumānija EU Pilot pievienojās 2011. gada janvārī, savukārt Kipra – 2011. gada martā. Pēc tam, kad Francija un Grieķija bija pievienojušās 2011. gada septembrī, sistēmai 2011. gadā nebija pievienojušās vienīgi Luksemburga un Malta.

[16]             No summas, ko veido 2010. gadā sāktās EU Pilot lietas un jaunās EU Pilot lietas 2011. gadā (1384 + 1201 = 2585), atskaita izskatīto lietu skaitu (2585 – 804 = 1781).

[17]             28. gada pārskats par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2010. gads).

[18]             Otrais novērtējuma ziņojums par EU Pilot, publicēts 2011. gada 21. decembrī.

[19]             Vai saskaņā ar citiem LESD noteikumiem, sk. 2. zemsvītras piezīmi.

[20]             Tas ietver visas procedūras, ja dalībvalsts ir saņēmusi vismaz oficiālā paziņojuma vēstuli no Komisijas saskaņā ar LESD 258. pantu.

[21]             Šādi skaitļi tika aprēķināti attiecībā uz lietām, kas balstītas uz sūdzībām un ierosinātas pēc Komisijas iniciatīvas, un tie neietver datus par pienākumu neizpildi saistībā ar novēlotu transponēšanu, kuri ir aplūkoti I punktā iepriekš.

[22]             Komisija pret Grieķiju C-407/09 (naudas sods EUR 3 000 000,00)

[23]             Komisija pret Itāliju C-496/09 (naudas sods EUR 30 000 000,00).

[24]             Ceļvedis un priekšlikums direktīvai par to, kā īstenot Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

[25]             Ceļvedis un priekšlikums direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju.

[26]             Ceļvedis un priekšlikumi (1, 2) grozīt Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) 2006/48/EK un 2006/49/EK.

[27]             COM(2011) 651 galīgā redakcija.

[28]             COM(2011) 793 galīgā redakcija.

[29]             COM(2011) 778.

[30]             COM(2011) 121/4.

[31]          2011. gada 28. septembra (OV C 369, 17.12.2011.,14–14. lpp.) un 2011. gada 27. oktobra kopīgā politiskā deklarācija (OV C 369, 17.12.2011., 15–15. lpp.).