52012DC0626

SATURS

1........... Kopsavilkums................................................................................................................. 3

2........... Faktiskais progress laikā no 1990. līdz 2010. gadam....................................................... 5

2.1........ SEG emisiju tendences dalībvalstīs.................................................................................. 5

2.2........ SEG intensitāte un emisijas uz vienu iedzīvotāju 2010. gadā.............................................. 6

2.3........ SEG emisijas 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu..................................................... 8

2.4........ Emisiju tendences galvenajās nozarēs.............................................................................. 8

3........... Paredzamās sekmes Kioto mērķa sasniegšanā................................................................. 9

3.1........ SEG emisiju prognozes................................................................................................... 9

3.1.1..... ES-27............................................................................................................................ 9

3.1.2..... ES-15............................................................................................................................ 9

3.1.3..... ES-12.......................................................................................................................... 10

3.2........ Savienības klimata pārmaiņu politikas īstenošanas stāvoklis............................................ 12

3.3........ ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) īstenošana.......................................... 15

3.3.1..... Otrais tirdzniecības periods (2008. līdz 2012. gads)....................................................... 15

3.3.2..... Kopīgās īstenošanas un tīras attīstības mehānisma izmantojums....................................... 15

3.4........ Savienības valstu plāni par Kioto mehānismu izmantošanu.............................................. 15

3.5........ Oglekļa piesaistītājsistēmu plānotā izmantošana.............................................................. 16

4........... 2020. gadam noteiktā mērķa sasniegšana...................................................................... 16

4.1........ Savienības SEG emisiju samazināšanas mērķis līdz 2020. gadam.................................... 16

4.2........ Rīcībpolitikas, kas sekmē mērķu sasniegšanu................................................................. 16

4.3........ Prognozes saistībā ar mērķa sasniegšanu....................................................................... 17

5........... Pielāgošanās klimata pārmaiņām.................................................................................... 19

6........... Situācija Savienības kandidātvalstīs............................................................................... 19

1.           Kopsavilkums

Sekmīga virzība uz Kioto mērķi, 2008.-2012 gads.

Kopējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, neietverot emisijas un to uztveršanu no zemes izmantojuma, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecības (LULUCF), ES-27 valstīs 2010. gadā1 bija par 15 % zemākas salīdzinājumā ar 1990. gadu. Salīdzinājumā ar 2009. gadu emisijas pieauga par 2,4 %. Tas daļēji līdzsvaro SEG emisiju ievērojamo samazinājumu 2009. gadā, ko izraisīja ekonomikas lejupslīde (-7,3 %). Neņemot vērā par izņēmumu uzskatāmo kritumu 2009. gadā, arī 2010. gadā turpinājās 2004. gadā sākusies SEG emisiju vispārējas samazināšanās tendence.

Turklāt pēc provizoriskiem datiem par 2011. gadu2 ES-15 un ES-27 siltumnīcefekta gāzu emisijas 2011. gadā samazinājās attiecīgi par 3,6 % un 2,5 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Saskaņā ar šīm aplēsēm emisijas ES-15 valstīs ir par 14 % zemākas nekā bāzes gadā. Emisijas ES-27 valstīs 2011. gadā bija par aptuveni 18 % zemākas nekā 1990. gadā. IKP laikposmā no 1990. līdz 2011. gadam ES-15 valstīs pieauga par 43 % un ES-27 valstīs – par 48 %, bet laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam ­– aptuveni par 1,5 %. Lai gan ir notikusi ievērojama ekonomikas izaugsme, gan ES-27, gan ES-15 dalībvalstu emisijas ir samazinājušās, un tas norāda, ka kopš 1990. gada ir nemitīgi turpinājusies ekonomikas izaugsmes atsaistīšana no SEG emisijām.

Saskaņā ar Kioto protokolu ES-15 dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2008.-2012. gadam samazināt SEG emisijas par 8 % salīdzinājumā ar bāzes gada rādītājiem. Pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem uzskaites datiem par 2010. gadu1, kopējās SEG emisijas ES-15 bija par 11 % zemākas nekā bāzes gadā, aprēķinos neietverot LULUCF. Kopumā, kā redzams 1. attēlā, kopējo SEG emisiju prognozes3 liecina, ka ES-15 valstis ir uz pareizā ceļa Kioto mērķa sasniegšanai. Šī aplēse rāda, ka mērķis, visticamāk, tiks izpildīts ar uzviju.

1. diagramma. Faktiskās un prognozētās ES-15 valstu emisijas (milj. t CO2 ekvivalenta)

Piezīme. Bultiņas pamatojas uz 2008.-2012. gada vidējiem rādītājiem, tādēļ tās precīzi neatbilst 2010. gadā prognozēto emisiju vērtībām. Avots. Eiropas Komisija, EVA.

Saskaņā ar SEG prognozēm, kas iesniegtas 2011. gadā un atjauninātas 2012. gadā, sešas ES-15 dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Francija, Grieķija, Somija, Vācija un Zviedrija) sasniegs savus individuālos SEG samazināšanas mērķus, kā redzams 5. attēlā. Ņemot vērā, ka plānots izmantot arī Kioto elastīgos mehānismus, ES ETS jaunajiem dalībniekiem paredzētās rezerves neizmantotās kvotas un oglekļa piesaistītājsistēmas, kā arī politikas papildpasākumus, tikai viena dalībvalsts (Itālija) atpaliek no izvirzīto mērķu sasniegšanas.

Saskaņā ar prognozēm lielākajā daļā to divpadsmit dalībvalstu, kuras pievienojās Savienībai 2004. gadā un pēc tam, emisijas 2009.–2012. gadā nedaudz paaugstināsies. Tomēr tās deviņas dalībvalstis, kurām ir noteikts Kioto mērķis, izpildīs savas saistības vai pat tās pārsniegs, izmantojot tikai spēkā esošo politiku un pasākumus. Paredzams, ka Slovēnija sasniegs savu mērķi, ja visi pašreizējie un plānotie pasākumi, tostarp Kioto kredītu iegāde, būs tik rezultatīvi, kā paredzēts.

Jauni pasākumi, lai sasniegtu vērienīgo stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi

2009. gadā pieņemtajā klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā4 paredzēta integrēta un vērienīga politika un pasākumi klimata pārmaiņu problēmu risināšanai līdz 2020. gadam un pēc tam. Tas veido vienu no pieciem nodarbinātības un ekonomikas attīstības stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem. No 2013. gada Savienības kopējie centieni līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %5, salīdzinot ar 1990. gadu, tiks sadalīti starp ES ETS nozarēm un ETS neietvertajām nozarēm. Iepriekšējā iedaļā sniegtie SEG dati attiecas uz Kioto protokola pirmo saistību periodu, un tos nevar tieši izmantot, lai novērtētu, cik sekmīgi Savienības valstis pilda 2020. gadam noteiktās saistības, jo tie aptver plašāku nozaru spektru.

Sagatavošanās darbi, lai līdz 2020. gadam īstenotu līdz SEG samazināšanas saistības, ir gandrīz pabeigti. Kopš 2011. gada oktobrī sagatavotā progresa ziņojuma ievērojami uz priekšu ir pavirzījusies gatavošanās ES ETS 3. posmam (2013.–2020. gads), tostarp saistībā ar izsoļu platformu, Vienoto Savienības reģistru un harmonizēto noteikumu par monitoringu, ziņošanu, akreditāciju un verifikāciju pieņemšanu. Attiecībā uz Lēmumu par kopīgiem centieniem, kas reglamentē SEG emisijas ES ETS neietvertās nozarēs, katrai dalībvalstij nosakot ikgadējus saistošus SEG emisiju mērķus, turpinās darbs pie īstenošanas pasākumiem, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu mērķu absolūto vērtību noteikšanu un atbilstības sistēmu, kas tiks ieviesta, lai katru gadu pārraudzītu dalībvalstu rīcību un mērķu neizpildes gadījumā palīdzētu tām veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus.

SEG samazināšanas par 20 % mērķis ir ietverts arī stratēģijā "Eiropa 2020" – stratēģijā nodarbinātībai un gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei —, ko Eiropadome pieņēma 2010. gada jūnijā. Emisiju samazināšanas mērķis ir viens no pieciem pamatmērķiem. Kā atzīmēts Komisijas Gada izaugsmes pētījumā par 2011. gadu, klimata pārmaiņu mazināšanas jomā esošie un plānotie pasākumi vēl nav pietiekami, lai sasniegtu 2020. gada pamatmērķus. Daudzām dalībvalstīm jāveic papildu pasākumi, lai varētu izpildīt savas Lēmumā par kopīgiem centieniem noteiktās saistības.

2. attēlā redzams, ka ir vajadzīgi ievērojami emisiju samazināšanas centieni starp ierastās darbības scenāriju 2020. gadam un Savienības 2020. gada mērķu sasniegšanu (attiecīgi -20 % un -30 %). 2011. gadā ES-27 emisijas (tostarp starptautiskās aviācijas emisijas) bija par 16 % mazākas nekā 1990. gadā. Ierastās darbības scenārijs, kas pamatojas uz PRIMES/GAINS modeli, ietver īstenotu Savienības un valstu politiku, sākot ar 2009. gada vidu, un aptver klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma emisiju jomu. Ierastās darbības scenārijs ļautu laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam samazināt emisijas par aptuveni 15 %.

Saskaņā ar jaunākajām pieejamajām SEG prognozēm, kurās ietverta klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošana, ES kolektīvi izpildītu 2020. gada mērķi (sīkākai informācijai sk. 6 attēlu). Tomēr sagaidāms, ka tikai 13 dalībvalstis izpildīs savas 2020. gada saistības ar jau ieviestajiem politikas pasākumiem, un vēl 8 dalībvalstis sasniegs savus mērķus, ja to politikas papildpasākumi un citi pasākumi būs tik rezultatīvi, kā plānots. Lai sasniegtu mērķi, atlikušajām 6 dalībvalstīm jāpieņem papildu politikas pasākumi un/vai jāizmanto klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā paredzētie elastības paņēmieni.

2. diagramma. Faktiskās un prognozētās ES-27 valstu emisijas (milj. t CO2 ekvivalenta)

Piezīme. Lai prognozētu emisiju izmaiņas laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam, ir izmantotas PRIMES/GAINS prognozes3.

Avots. Eiropas Komisija, EVA.

2.           Faktiskais progress laikā no 1990. līdz 2010. gadam

2.1.        SEG emisiju tendences dalībvalstīs

Kopējās ES SEG emisiju tendencēs galvenā loma ir divām lielākajām emitētājvalstīm – Vācijai un Apvienotajai Karalistei –, kuru emisijas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējām ES-27 SEG emisijām. Šajās divās dalībvalstīs salīdzinājumā ar 1990. gadu panākts SEG emisiju samazinājums par 483 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Galvenie šādas labvēlīgās tendences iemesli Vācijā bija spēkstaciju un siltumcentrāļu efektivitātes palielināšana un ekonomikas modernizēšana piecās jaunajās Vācijas federālajās zemēs pēc Vācijas atkalapvienošanās. Galvenie iemesli SEG emisiju samazinājumam Apvienotajā Karalistē bija enerģijas tirgu liberalizācija un tai sekojošā pāreja no naftas un ogļu izmantošanas uz dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, kā arī N2O emisiju samazināšanas pasākumi adipīnskābes ražošanas nozarē.

Francija un Itālija 2010. gadā bija trešais un ceturtais lielākais emitents, un to emisijas veidoja attiecīgi 11,1 % un 10,6 % no kopējām ES-27 emisijām. Francijas emisijas 2010. gadā bija par 6,6 % zemākas nekā 1990. gadā. Francijā tika panākts liels N2O emisiju samazinājums adipīnskābes ražošanā, bet CO2 emisijas no autotransporta un HFC emisijas no halogenēto ogļūdeņražu patēriņa laikā no 1990. līdz 2010. gadam būtiski palielinājās. Itālijas SEG emisijas 2010. gadā bija par 3,5 % zemākas nekā 1990. gadā. Emisijas kopš 1990. gada palielinājās galvenokārt autotransporta, elektroenerģijas un siltuma ražošanas un naftas pārstrādes dēļ, tomēr kopējās SEG emisijas kopš 2008. gada ir ievērojami samazinājušās (par 7,2 %).

Spānija un Polija ir piektā un sestā lielākā ES-27 emitētājvalsts, un to emisijas 2010. gadā veidoja attiecīgi 8,5 % un 7,5 % no kopējām ES-27 valstu SEG emisijām. Polijā laikā no 1990. līdz 2010. gadam SEG emisiju apjoms samazinājās par 12,4 % un par 28,9 % kopš bāzes gada, kas Polijas gadījumā ir 1988. gads. Nozīmīgākie faktori, kas ietekmējuši emisiju samazinājumu Polijā (un arī citās jaunajās dalībvalstīs), bija no enerģijas viedokļa neefektīvās smagās rūpniecības nozares panīkums un ekonomikas vispārēja modernizācija 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā. Būtisks izņēmums bija transporta (īpaši autotransporta) nozare, kurā emisijas palielinājās. Spānijas emisijas pieauga par 25,8 % laikā no 1990. līdz 2010. gadam un par 22,8 % kopš bāzes gada. Lielā mērā to noteica emisiju daudzuma pieaugums autotransporta, elektroenerģijas un siltuma ražošanas un rūpniecības nozarē.

SEG emisijas sešās dalībvalstīs 2010. gadā pārsniedza bāzes gada (pārsvarā 1990. gada) rādītājus, bet pārējās deviņpadsmit dalībvalstīs emisijas bija zemākas nekā bāzes gadā. SEG emisiju procentuālās izmaiņas no bāzes gada līdz 2010. gadam svārstās no -56 % (Rumānija) līdz +23 % (Spānija). Kioto protokols neparedz emisiju ierobežošanas saistības Kiprai un Maltai. Abās minētajās dalībvalstīs emisijas 2010. gadā pārsniedza 1990. gada rādītājus.

2.2.        SEG intensitāte un emisijas uz vienu iedzīvotāju 2010. gadā

Gan ES-27, gan ES-15 emisijas ir samazinājušās, kaut arī ekonomika ir ievērojami augusi. 3. attēlā redzams, ka kopš 1990. gada saistība starp ekonomikas izaugsmi un SEG emisijām turpina samazināties.

3. diagramma. IKP, SEG emisiju un emisiju intensitātes (t. i. siltumnīcefekta gāzu emisiju attiecība pret IKP) attīstība – indekss (1990. gads = 100)

Avots. EVA, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (Ameco datubāze), Eurostat

ES-27 valstīs 1990.-2010. gadā IKP pieauga par 46 %, savukārt emisijas samazinājās par 15 %, bet ES-15 valstīs IKP pieauga par 41 % un SEG emisijas samazinājās par 11 %. Laikā starp 2009. un 2010. gadu IKP pieauga par 2 %, bet emisijas – par 2,4 %. Tādējādi palielinājās arī emisiju intensitāte. Tomēr jāatzīmē, ka emisiju intensitāte 2010. gadā bija labāka nekā 2008. gadā.

SEG intensitāte laikā no 1990. līdz 2010. gadam samazinājās visās dalībvalstīs. Vislielākais samazinājums tika novērots Igaunijā (-75 %), Slovākijā (-72 %), Rumānijā (-63 %), Lietuvā (-62 %) un Bulgārijā (-62 %). Vismazākās pārmaiņas notika Portugālē (-18 %), Kiprā (-18 %), Itālijā (-21 %), Spānijā (-22 %) un Maltā (-23 %).

ES-27 valstīs 2010. gadā emisijas uz vienu iedzīvotāju bija 9,4 t CO2 ekvivalenta. Emisijas uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 2,4 t CO2 ekvivalenta, kas atbilst 21 % samazinājumam salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tomēr 2010. gadā SEG emisiju rādītājos uz vienu iedzīvotāju dalībvalstu vidū joprojām novērojamas būtiskas atšķirības, un to diapazons ir 5,4 (Latvijā) līdz 24,1 (Luksemburgā) t CO2 ekvivalenta uz vienu iedzīvotāju. Emisijas lielā mērā ir atkarīgas no katras valsts energointensitātes un enerģijas bilances. Dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras arī emisiju tendences uz vienu iedzīvotāju. Kopš 1990. gada lielākie samazinājumi uz vienu iedzīvotāju ir sasniegti Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīs, Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā un Beļģijā. Kopš 1990. gada emisijas uz vienu iedzīvotāju ir palielinājušās sešās dalībvalstīs. Tomēr emisijas uz vienu iedzīvotāju šajās dalībvalstīs ir zemākas nekā Savienības vidējais rādītājs, izņemot Grieķijā un Kiprā (sk. arī 2. attēlu Komisijas dienestu darba dokumentā).

2.3.        SEG emisijas 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu

Pēc tam, kad ekonomikas lejupslīdes dēļ 2009. gadā SEG emisijas Eiropā būtiski samazinājās (-7,3 %), 2010. gadā tās Eiropā palielinājās (+2,4 %), jo atsākās ekonomikas izaugsme, kā arī ziema bija aukstāka nekā parasti.

Rūpniecības nozarēs lielāko palielinājumu kopā veido ražošanas un celtniecības nozaru emisijas (tostarp dzelzs un tērauda kausēšanas emisijas) un emisijas no siltuma ražošanas publiskajam sektoram un elektroenerģijas ražošanas. Šķiet, ka lielāka rūpnieciskā aktivitāte 2010. gadā pēc spēcīgās lejupslīdes 2009. gadā ir strauji palielinājusi pieprasījumu pēc galīgā enerģijas pieprasījuma šajās nozarēs, attiecīgi pieaugot arī emisijām. Tomēr nozare, kura 2010. gadā ES bija visvairāk atbildīga par augstākām emisijām, bija “mājsaimniecības un komercuzņēmumi”, uz kuru pārsvarā neattiecas ES ETS. Galvenais iemesls emisiju palielinājumam par 43 miljoniem tonnu bija 2010. gada aukstā ziema, kad palielinājās pieprasījums pēc apkures, jo īpaši mājsaimniecībās. Tā kā turpināja spēcīgi pieaugt atjaunojamo energoresursu izmantošana un ir uzlabojusies fosilā kurināmā oglekļa intensitāte – pateicoties ievērojamam dabasgāzes patēriņam –, tas neļāva SEG emisijām pieaugt vēl vairāk.

Aptuveni 56 % no SEG emisiju pieauguma ES radīja Vācija (+3 %), Polija (+5 %) un Apvienotā Karaliste (+3 %). Procentuālā izteiksmē emisijas visstraujāk pieauga Igaunijā (+25 %), Somijā (+13 %), Zviedrijā (+11 %) un Latvijā (+10 %). Pretstatā šīm valstīm Spānijā, Grieķijā, Portugālē, Rumānijā, Kipra un Īrijā SEG emisijas 2010. gadā turpināja samazināties. Emisiju pieaugumu 2010. gadā daļēji izraisīja ekonomikas atlabšana pēc 2009. gada lejupslīdes daudzās Eiropas valstīs, un lejupslīdes dēļ 2008. un 2009. gadā visās dalībvalstīs arī ievērojami samazinājās emisijas. Galīgais enerģijas pieprasījums 2010. gadā palielinājās par 3,7 %, tādējādi pārsniedzot ražošanas apjoma pieaugumu (2,0 %).

2.4.        Emisiju tendences galvenajās nozarēs

Kā redzams 4. attēlā, visvairāk emitējošās nozares ir energoapgāde un enerģijas izmantošana, tostarp transports, kuru emisiju īpatsvars 2010. gadā sasniedza 78 % no kopējām Savienības emisijām. Lauksaimniecība radīja 10 % no kopējām SEG emisijām, rūpnieciskie procesi – 7 %, bet atkritumu nozare – 3 %. Kopš 1990. gada samazinājumu transporta nozarē daļēji līdzsvaroja pieaugums enerģētikā, lauksaimniecībā, rūpnieciskajos procesos un atkritumu nozarē (sīkāku informāciju sk. arī Komisijas dienestu darba dokumentā). Tomēr arī kopējās transporta radītās emisijas kopš 2007. gada samazinās.

4. diagramma. ES-27 SEG emisiju izmaiņas pa nozarēm un nozaru īpatsvars kopējās SEG emisijās.

Avots. Valstu 2012. gada pārskati.

3.           Paredzamās sekmes Kioto mērķa sasniegšanā

3.1.        SEG emisiju prognozes

3.1.1.     ES-27

Kioto saistību periodā plānots, ka kopējās ES-27 valstu SEG emisijas būs aptuveni par 18,2 % zemākas par bāzes gada rādītājiem. Šajā aplēsē izmantotas dalībvalstu prognozes3 un tiek ņemtas vērā pastāvošās rīcībpolitikas un pasākumi. Prognozētais samazinājums ir vēl lielāks, ja aprēķinā ņem vērā oglekļa piesaistītājsistēmas un papildu pasākumus, kā arī to, ka valdības iegādāsies kredītus, izmantojot Kioto mehānismus (sīkāku informāciju skatīt 7.a un 7.b tabulā Komisijas dienestu darba dokumentā).

3.1.2.     ES-15

Kopprognoze par visām nozarēm liecina, ka kopējās ES-15 valstu SEG emisijas Kioto saistību periodā, visticamāk, būs par 11,3 % zemākas nekā bāzes gadā. Ja aprēķinos ietver to, ka

(1)          valdības izmanto Kioto mehānismus, ar kuriem var panākt papildu 1,8 % emisiju samazinājumu, un

(2)          kopējais ar oglekļa piesaistītājsistēmām piesaistīto emisiju apjoms, kas panākams ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktā minētajiem pasākumiem, ES-15 valstīs radīs 1,4 % samazinājumu,

paredzams, ka ES-15 emisijas samazināsies pat vairāk. Ņemot vērā arī kvotu un emisiju samazināšanas kredītu tirdzniecību ES emisiju tirdzniecības sistēmā, paredzamais SEG emisiju kopējais samazinājums Kioto saistību periodā var sasniegt 12,6 %, salīdzinot ar bāzes gadu.

5. diagrammā redzama starpība starp prognozētajām emisijām nozarēs, uz kurām neattiecas ES ETS, un attiecīgajiem mērķiem šajās nozarēs katrai dalībvalstij. Šī analīze liecina, ka ES-15 valstīm pietiktu ar esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem, lai tās varētu izpildīt savu kopējā Kioto mērķa daļu, kas attiecas uz ES ETS neietvertajām nozarēm. Tomēr visām 15 dalībvalstīm būs jāizpilda savas attiecīgās saistības saskaņā ar Kioto protokolā paredzēto kopīgas izpildes vienošanos. Saskaņā ar iesniegto informāciju, iespējams, ka divas dalībvalstis varētu savus mērķus nesasniegt.

3.1.3.     ES-12

Pamatojoties uz valstu pašreizējo rīcībpolitiku un pasākumiem, paredzams, ka kopējās emisijas tajās 12 dalībvalstīs, kuras iestājās Savienībā pēc 2004. gada, būs tuvas 2010. gada emisijām un Kioto saistību periodā būs par aptuveni 37,9 % zemākas nekā bāzes gadā. Slovēnija ir vienīgā no ES-12 dalībvalstīm, kas paredz investēt Kioto mehānismos. Bulgārija, Čehija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija plāno reģistrēt oglekļa piesaistītājsistēmu nodrošinātos samazinājumus. Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija ir pārdevušas vai plāno pārdot daļu no savām neizmantotajām noteiktā daudzuma vienībām (NDV).

5. diagramma. Relatīvā starpība starp SEG prognozēm ETS neietvertajās nozarēs saistību periodā un attiecīgajiem 2008.-2012. gada mērķiem, pamatojoties uz SEG prognozēm un Kioto mehānismu un oglekļa piesaistītājsistēmu izmantojumu. Negatīvās un pozitīvās vērtības norāda, par cik procentiem attiecīgi ir pārsniegta vai nav sasniegta bāzes gada emisiju vērtība.

Piezīme. Īrijai emisiju samazinājumam nozarēs, kas nav ETS nozares, ir ņemtas vērā ETS jaunajiem dalībniekiem paredzētās rezerves neizmantotās kvotas.

Avots. EVA, Eiropas Komisija.

3.2.        Savienības klimata pārmaiņu politikas īstenošanas stāvoklis

Eiropas klimata pārmaiņu programma (EKPP)

ES-27 dalībvalstu politikas un pasākumu izvērtēšanas rezultātā tika noteiktas astoņas kopējas un koordinētas rīcībpolitikas un pasākumi, kuri, paredzams, nodrošinās SEG emisiju ievērojamu ietaupījumu Savienībā. Paredzams, ka lielāko ietaupījumu sniegs pārskatītā ES ETS direktīva (2003/87/EK) un atjaunojamo energoresursu direktīva (2009/28/EK), kas veicina elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Transporta nozarē būtiska nozīme ir degvielas kvalitātes tiesību aktiem un automašīnu radītā CO2 samazināšanai. Turklāt enerģijas pieprasījums tiks samazināts, īstenojot direktīvas par ēku energoefektivitāti, ekodizaina prasībām, enerģijas nodokļiem un koģenerācijas (siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīga ražošana) veicināšanu. Visbeidzot, paredzams, ka arī Kioto protokola elastīgie mehānismi ļaus panākt ievērojamus SEG emisiju ietaupījumus.

Papildus šīm astoņām galvenajām rīcībpolitikām un pasākumiem tika noteiktas vēl piecas kopējas un koordinētas rīcībpolitikas un koordinēti pasākumi, kas var nodrošināt ievērojamus ietaupījumus Savienības mērogā. Šīs piecas rīcībpolitikas ir atkritumu poligonu direktīva (99/31/EK), efektivitātes prasības jauniem karstā ūdens boileriem, direktīva par ierīču marķēšanu (2010/30/ES), rūpniecisko emisiju direktīva (2010/75/ES) un Motoru uzlabošanas programma, kuras mērķis ir paaugstināt rūpniecisko elektromotoru energoefektivitāti. Komisijas ziņojumā par Regulas (EK) Nr. 842/2006 piemērošanu, sekām un atbilstību secināts, ka jau ir panākts zināms fluorēto gāzu emisiju samazinājums salīdzinājumā ar scenāriju, ja šāda regula nebūtu pieņemta41. Līdz ar direktīvu par mobilajām gaisa kondicionēšanas sistēmām (2006/40/EK) ir iespēja ar šo regulu līdz 2020. gadam un turpmāk panākt ievērojamu prognozēto emisiju samazinājumu.

Pirmās astoņas rīcībpolitikas nodrošina 92 % no kopējo un koordinēto rīcībpolitiku un pasākumu kopējā sagaidāmā ietaupījuma ES-27 valstīs. Tas liecina par šo svarīgāko rīcībpolitiku ievērojamo ietekmi uz dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Jaunākās norises

Kopš klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pieņemšanas turpinās darbs pie to īstenošanas pasākumiem. Līdz 2012. gada beigām ir jāievieš apmēram divdesmit jauni tiesību akti un dokumenti, lai nodrošinātu pārskatītās ES ETS pienācīgu darbību, kā arī veiktu visus vajadzīgos sagatavošanas darbus valstu SEG emisiju mērķu sasniegšanai nozarēs, kas nav ETS nozares.

Pārskatītajā ES ETS direktīvā paredzēta ES ETS operāciju centralizēšana vienotā Eiropas Savienības reģistrā, vienlaicīgi uzlabojot arī tā drošumu. Šo jauno reģistru uztur Komisija, un tas aizvieto visus līdzšinējos dalībvalstu ES ETS reģistrus. Regulu par Savienības reģistra izveidošanu Komisija pieņēma 2011. gada novembrī. Savienības reģistrs tika pilnībā un sekmīgi aktivēts 2012. gada jūnijā, ieskaitot vairāk nekā 30 000 ES ETS kontu pārcelšanu no valstu reģistriem.

Komisija jau otro reizi ir grozījusi to nozaru sarakstu, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa pārvirzes riskam, pievienojot tam minerālvates. Komisija patlaban izvērtē, vai dalībvalstu plāni īstenot Komisijas lēmumu par kvotu bezmaksas piešķiršanu rūpniecības nozarēm atbilst noteikumiem.

No 2012. gada uz aviācijas emisijām attiecas ES ETS kvotu ierobežojums. Tās ir izmaiņas, kas ietvertās emisijas palielina par aptuveni 10 %. Ir veikts pamatīgs darbs, lai šīs izmaiņas ieviestu, tostarp, lai uzraudzītu un veicinātu atbilstību un lai sagatavotu un attiecīgos gadījumos koordinētu rīcību saistībā ar izpildi.

Patlaban tiek pārskatīta Izsoļu regula, jo īpaši attiecībā uz izsoļu grafiku nolūkā nodrošināt tirgus sakārtotu darbību un risināt piedāvājuma-pieprasījuma neatbilstības, ko radījusi pāreja uz 3. posmu un saasinājis kvotu pārpalikums, kas uzkrājies ekonomikas krīzes dēļ. Šajā sakarā Komisija ir arī ierosinājusi Lēmumu, lai precizētu ES ETS direktīvas noteikumus attiecībā uz savām pilnvarām koriģēt emisiju kvotu izsoļu grafiku šādos ārkārtas apstākļos.

Eiropas Komisija apstiprināja 7 dalībvalstu pieprasījumus pēc 2012. gada piešķirt to elektroenerģētikas nozarēm pārejas bezmaksas kvotas. Šie lēmumi tika pieņemti, stingri piemērojot direktīvas noteikumus, saskaņā ar kuriem pie noteiktiem nosacījumiem iespējami laikā ierobežoti un pakāpeniski mazāki izņēmumi no vispārējā izsoļu noteikuma.

Turpinās darbs, lai pilnveidotu noteikumus par SEG emisiju monitoringu un ziņošanu, kas jāveic operatoriem, uz kuriem attiecas ES ETS, un lai uzlabotu emisiju ziņojumu verificēšanas un verificētāju akreditācijas un pārraudzības prasības, un šī darba mērķis ir piemēroto noteikumu labāka saskaņošana. 2012. gada jūnijā tika pieņemtas divas jaunas regulas, un līdz trešajam ETS periodam tās tiks papildinātas ar vadlīniju dokumentiem.

Turpinās sagatavošanās darbs pie pasākumiem, kas paredzēti Lēmuma par kopīgajiem centieniem īstenošanai, un tas pašlaik ir vērsts uz dalībvalstu ikgadējo emisiju mērķu absolūto vērtību noteikšanu 2013.-2020. gadam un dalībvalstu ikgadējo emisiju kvotu savstarpējas pārskaitīšanas noteikumu paredzēšanu, kā arī pārskaitīšanas pārredzamības nodrošināšanu. Sagaidāms, ka attiecīgie tiesību akti tiks pieņemti 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.

Turklāt patlaban Padomē un Parlamentā tiek apspriesta ES monitoringa mehānisma pārskatīšana un priekšlikums par zemes izmantojuma, izmaiņu zemes izmantojumā un mežsaimniecības ietveršanu uzskaitē. Šo priekšlikumu pamatā jo īpaši ir vajadzība pievērsties klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā paredzētajai ziņošanai un uzskaitei, stratēģijai "Eiropa 2020", jaunām prasībām, kas izriet no Durbanas lēmumiem, kā arī līdz šim gūtajai pieredzei.

2012. gada jūnijā Eiropas Parlaments, Padome un ES Komisija panāca politisku vienošanos par Energoefektivitātes direktīvu. Šī direktīva palīdzēs sasniegt 2020. gadam nosprausto Eiropas 20 % energoefektivitātes mērķi.

Notiek darbs pie Regulas (EK) 443/2009 īstenošanas pasākumiem saistībā ar CO2 emisijām no vieglajiem automobiļiem un Regulas (ES) 510/2011 īstenošanas pasākumiem saistībā ar CO2 emisijām no vieglajiem kravas automobiļiem. Pasākumu īstenošana attiecībā uz vieglajiem automobiļiem ir pavirzījusies tālāk nekā to īstenošana attiecība uz vieglajiem kravas automobiļiem, tomēr starp šiem pasākumiem tiks ievērota konsekvence. Komisija pašlaik ir ierosinājusi īstenot 2020. gada CO2 mērķus vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, un šie ierosinājumi tagad tiks apspriesti Padomē un Parlamentā.

Saistībā ar klimata pasākumu integrēšanu ES politikas jomās Komisijas priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam pirmo reizi ir iekļauts mērķis vismaz 20 % no kopējā budžeta tērēt ar klimatu saistītiem pasākumiem. Konkrētāk, kohēzijas politikā pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā ir ierosināts atsevišķs tematisks mērķis papildus jau esošajam zema oglekļa emisiju līmeņa tematiskajam mērķim un minimālajam līmenim 20 %/6 % attīstītākajiem/mazāk attīstītiem reģioniem attiecībā uz pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanai. Ierosinātajā pārskatītajā kopējā lauksaimniecības politikā un lauksaimniecības fondā lauku attīstībai arī ir paredzēti jauni ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumi, un 35 % no Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem būtu jāatvēl ar klimatu saistītai pētniecībai un inovācijai. LIFE programmā kā jauns elements būs apakšprogramma, kas vērsta uz klimata politiku un kuras īpatsvars LIFE programmā būs aptuveni 25 %. Komisija nodrošinās sekošanu virzībai uz ierosināto mērķi, proti, 20 % izdevumu klimata vajadzībām, un ziņošanu par to.

Nobeigumā jāmin arī 2012. gada sākumā Komisijas dienestu sagatavotais darba dokuments (SWD(2012) 5 final), kurā novērtēts, kā emisiju turpmāka samazināšana no 20 % līdz 30 % līdz 2020. gadam ietekmētu katru no dalībvalstīm.

Nesen pieņemtie tiesību akti

Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošana.

(1) ES ETS izsoles – pirmās izsoles. Komisijas Regula (ES) Nr. 1210/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu daudzumu, kas izsolāms pirms 2013. gada.

(2) ES ETS reģistrs – Savienības reģistrs. Komisijas Regula (ES) Nr. 1193/2011, ar ko izveido Savienības reģistru Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai tirdzniecības periodā, kurš sākas 2013. gada 1. janvārī, un turpmākajos tirdzniecības periodos.

(3) ES ETS saskaņoti piešķiršanas noteikumi. Komisijas Lēmums 2011/278/ES8, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei.

(4) ES ETS monitoringa, ziņošanas, verifikācijas un akreditācijas noteikumi. Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju un Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu.

(5) ES ETS starptautisko kredītu izmantošana. Komisijas Regula (ES) Nr. 550/201110 par to, lai noteiktu konkrētus ierobežojumus, kas piemērojami starptautisku kredītu izmantošanai no projektiem, kuri saistīti ar rūpnieciskajām gāzēm.

Citi tiesību akti.

(6) Aviācija un ES ETS. Komisijas Regula (ES) Nr. 394/201111, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 748/2009 par gaisakuģu operatoru sarakstu.

(7) CO2 un vieglie automobiļi. Komisijas Regula (ES) Nr. 63/201113 ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz atkāpi no īpatnējo CO2 emisiju mērķiem.

(8) CO2 un vieglie kravas automobiļi. Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/99/ES par sīki izstrādātiem noteikumiem maksas iekasēšanai par pārsniegtajām CO2 emisijām attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem.

3.3.        ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) īstenošana

2012. gads būs ES ETS otrā tirdzniecības perioda (2008. līdz 2012. gads) pēdējais gads. 2013. gadā sāks darboties būtiski pārskatīta sistēma.

3.3.1.     Otrais tirdzniecības periods (2008. līdz 2012. gads)

Laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam ES mērogā vidējais maksimāli pieļaujamais līmenis ir 2081 miljons kvotu gadā. 2011. gadā ES ETS aptvēra vairāk nekā 12 000 spēkstaciju un ražošanas iekārtu. Verificētas siltumnīcefekta gāzu emisijas no šīm iekārtām 2011. gadā samazinājās līdz 1904 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par vairāk nekā 2 % mazāk nekā 2010. gada līmenis un par vairāk nekā 9 % mazāk nekā maksimāli pieļaujamais līmenis. Tas notika, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi Eiropā.

Iekārtu atbilstības līmenis bija ļoti augsts. Tikai mazāk nekā 1 % iekārtu, kas piedalās ES ETS, līdz noteiktajam termiņam – 2012. gada 30. aprīlim – nebija nodevušas kvotas par visām 2011. gada emisijām.

3.3.2.     Kopīgās īstenošanas un tīras attīstības mehānisma izmantojums

Saskaņā ar otrajiem valstu sadales plāniem katras dalībvalsts operatoriem tika noteikts maksimālais projektu kredītvienību ierobežojums attiecībā uz kopīgo īstenošanu (KĪ) un tīras attīstības mehānismu (TAM). Ik gadu visu dalībvalstu ETS iekārtas kopā un vidēji otrajā tirdzniecības periodā var izmantot līdz 278 miljoniem SES vai ESV, kas atbilst 13,4 % ierobežojumam ES mērogā šajā periodā. Operatori 2008.–2011. gadā izmantoja 555 miljonus SES vai ESV, kas atbilda 7 % no visām atbilstībai nodotajām vienībām. Atbilstīgi ES ETS direktīvā16 noteiktajam, sākot no 2013. gada, noteikumus par KĪ un TAM kredītvienību izmantošanu pārskatīs.

3.4.        Savienības valstu plāni par Kioto mehānismu izmantošanu

Desmit ES-15 dalībvalstis, kā arī Slovēnija, ir nolēmušas iegādāties un izmantot Kioto mehānismu starptautiskās kredītvienības Kioto mērķu sasniegšanai. Kopā šīs ES-15 dalībvalstis iecerējušas iegādāties 76 milj. t CO2 ekvivalenta gadā, lai izpildītu Kioto protokola pirmā saistību perioda saistības. Tas būtu aptuveni 1,8 procentpunkti no ES-15 Kioto mērķa, proti, emisiju samazinājuma par 8 % (skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 12. tabulu).

Šīs 10 dalībvalstis kopā ir nolēmušas ieguldīt apmēram EUR 3,0 miljardus, lai iegūtu emisiju vienības, izmantojot KĪ, TAM vai AAU tirdzniecību. Vislielāko budžetu ir atvēlējusi Austrija, Nīderlande, Spānija, Īrija un Beļģija (attiecīgi EUR 611 miljonus, 500 miljonus, 382 miljonus, 290 miljonus un 276 miljonus) piecu gadu saistību periodam. Slovēnija šim mērķim ir paredzējusi EUR 80 miljonus lielu budžetu. Tomēr, ņemot vērā nesenās lejupslīdes ietekmi uz SEG emisijām, iespējams, ka dalībvalstīm nebūs nepieciešami tik daudzas starptautiskas kredītvienības, kā sākotnēji plānots. Līdz šim šķiet, ka šo hipotēzi pierāda fakts, ka uz dalībvalstu kontiem reģistros faktiski pārskaitīto kredītvienību daudzums ir tikai aptuveni 32 milj. t CO2 ekvivalenta.

Attiecībā uz dalībvalstu pārdotajām noteiktā daudzuma vienībām (AAU) saskaņā ar reģistru datiem līdz šim ir pārskaitītas apmēram 68 milj. t CO2 ekvivalenta, bet daži daudzumi, par kuriem noslēgti līgumi, iespējams, vēl nav piegādāti. Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Slovākija un Ungārija sniedza informāciju, ka plāno vēl pārdot AAU. Viena dalībvalsts (Apvienotā Karaliste) ir pieņēmusi tiesību aktu, kas paredz, ka tā norakstīs visas AAU, kas paliks pāri pēc Kioto mērķa un Apvienotās Karalistes vienpusējā “oglekļa budžeta” sasniegšanas pēc 1. saistību perioda.

3.5.        Oglekļa piesaistītājsistēmu plānotā izmantošana

Papildus rīcībpolitikām un pasākumiem, kas vērsti uz dažādiem SEG emisiju avotiem, dalībvalstis var izmantot oglekļa piesaistītājsistēmas. Līdz šim sniegtā informācija liecina, ka ES-15 valstīs kopējais tīrās piesaistes apjoms saistību periodā no apmežošanas vai mežu atjaunošanas darbībām saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. punktu būs apmēram 14,8 milj. t CO2 gadā. Turklāt tiek prognozēts, ka 3. panta 4. punktā paredzētās darbības palīdzēs saistību periodā ES-15 valstīs samazināt emisiju apjomu vēl par 30,6 milj. t CO2 gadā. Ņemot vērā ES-12 valstu sasniegto samazinājumu, šos pasākumu devums būs 25,8 milj. t un 38,4 milj. t CO2 gadā (sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumenta 13. tabulā).

Paredzams, ka kopā visas darbības saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu saistību periodā ES-15 dalībvalstīs samazinās emisijas par 57,9 milj. t CO2 gadā. Tas atbilst nedaudz vairāk kā 1 procentpunktam no ES-15 dalībvalstu samazināšanas saistībām, kuras 1. saistību periodā ir 8 %, salīdzinot ar emisijām bāzes gadā.

4.           2020. gadam noteiktā mērķa sasniegšana

4.1.        Savienības SEG emisiju samazināšanas mērķis līdz 2020. gadam

Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā ES-27 valstīm tika noteikts mērķis līdz 2020. gadam samazināt SEG emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas atbilst samazinājumam par 14 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Šīs saistības tiks sadalītas starp ES ETS nozarēm un pārējām nozarēm saskaņā ar šādu principu:

(a) līdz 2020. gadam samazinājums par 21 % ES ETS nozarēs salīdzinājumā ar 2005. gadu;

(b) līdz 2020. gadam nozarēs, kuras nav ES ETS nozares, samazinājums par apmēram 10 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Šie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi tika iekļauti stratēģijā "Eiropa 2020" – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

4.2.        Rīcībpolitikas, kas sekmē mērķu sasniegšanu

Laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam noteiktie emisiju ierobežojumi ir noteikti Lēmumā par kopīgiem centieniem (LKC) un pārskatītajā ETS direktīvā. ES ETS ir uz tirgu balstīts mehānisms, kas aptver vairāk nekā 12 000 iekārtu. LKC uzliek dalībvalstīm par pienākumu laikā no 2013. līdz 2020. gadam lineāri ierobežot SEG emisijas, nosakot saistošus ikgadējus mērķus, kas nodrošinās pakāpenisku virzību uz saskaņotajiem 2020. gada mērķiem. LKC regulē SEG emisijas visās nozarēs, izņemot aviācijas nozari un tādas iekārtas, uz kurām attiecas ES ETS, LULUCF un starptautiskos jūras pārvadājumus. LKC nozarēs dalībvalstīm sasniegt izvirzītos mērķus palīdzēs Savienības mēroga politikas papildpasākumi, piemēram, saistošie mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitātes pasākumi, emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas transportlīdzekļiem, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas direktīva, fluorēto gāzu regula un degvielas kvalitātes direktīva. Zināma nozīme šajā jautājumā būtu arī Komisijas un dalībvalstu centieniem veicināt SEG emisiju samazinošo inovatīvo tehnoloģiju demonstrējumus un ieviešanu, kas paredzētas, piemēram, Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (SET plānā) un NER300 lēmumā.

Saskaņā ar LKC dalībvalstis būs atbildīgas par šīs Savienības mēroga politikas un pasākumu īstenošanu šajās nozarēs, un, ja nepieciešams, par papildu valsts politikas un pasākumu noteikšanu attiecīgās valsts emisiju samazināšanai. Dalībvalstu darbības pārraudzībai tiks ieviesta stabila ziņošanas un atbilstības sistēma, kas palīdzēs tām veikt visus nepieciešamos korektīvos pasākumus, ja tām neizdotos sasniegt savus mērķus.

4.3.        Prognozes saistībā ar mērķa sasniegšanu

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm Kioto protokola saistību izpildē, par kurām liecina prognozes 2008.-2012. gadam, lai sasniegtu Savienības 2020. gada mērķus, ir nepieciešami papildu pasākumi un politika. Mērķus palīdzēs sasniegt arī dažādās iespējas, kas paredzētas LKC un pārskatītajā ETS direktīvā, piemēram, starptautisku kredītvienību izmantošana. 6. diagrammā redzamas pirmās aplēses par starpību starp prognozētajām SEG emisijām no ETS neietilpstošām nozarēm līdz 2020. gadam un 2020. gada mērķi.

Saskaņā ar šīm provizoriskajām prognozēm dalībvalstīm joprojām būs jāpieliek daudz pūļu, lai tās sasniegtu savus 2020. gada mērķus, kas noteikti ETS neiekļautajām nozarēm. Sagaidāms, ka tikai 13 dalībvalstis spēs izpildīt šīs saistības, izmantojot spēkā esošo politiku un pasākumus. Vēl 8 dalībvalstis varētu sasniegt savus mērķus ar plānoto papildu politiku un pasākumiem. Visticamāk, ka savas saistības pat ar papildu pasākumiem, kādi patlaban paredzēti, nespēs izpildīt 6 dalībvalstis. Tomēr attiecībā uz ES-27 valstīm aplēses rāda, ka kopīgais mērķis ETS neietilpstošajām nozarēm tiks sasniegts. Šajā analīzē vēl nav ņemta vērā tās elastības izmantošana, kas paredzēta LKC, piemēram, starptautisku kredītvienību izmantošana.

Lai sagatavotu ceļu netraucētai 2020. gada mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm obligāti ne vien jānodrošina savlaicīga esošās emisiju samazināšanas politikas un pasākumu īstenošana, bet arī jāpaātrina papildu politikas un pasākumu izstrāde un pilnīga īstenošana, kā arī jāapsver citas iespējas, tostarp starptautisko kredītvienību izmantošana. Sīkākus ieteikumus valstīm Padome sniedza 2012. gada jūlijā 2012. gada Eiropas pusgada laikā.

6. diagramma. Prognozētā starpība starp faktiskajām emisijām un 2020. gadam noteikto mērķi nozarēs, kas nav ETS nozares. Negatīvās un pozitīvās vērtības norāda, par cik procentiem attiecīgi ir pārsniegts vai nav sasniegts 2005. gada emisiju līmenis.

Piezīme. 1) Šajā aprēķinā izmantotie dati ir ņemti no dalībvalstu prognozēm 2020. gadam par ETS neietilpstošo nozaru emisijām, vajadzības gadījumā papildinot trūkstošos datus un veicot korekcijas3, kā arī izmantoti dalībvalstīm aplēstie 2020. gada mērķi attiecībā uz ETS neietilpstošām nozarēm (vēl tiks ieviestas dažas izmaiņas). Vairākas dalībvalstis (CZ, EE, FI, LT, NL, PL) nav sagatavojušas īpašas valsts prognozes par ETS neietilpstošajām nozarēm, tādēļ bija jāaplēš šo emisiju īpatsvars. 2) Šajā diagrammā sniegtais novērtējums metodoloģijas un pieņēmumu dēļ ir uzskatāms par informatīvu. Atsevišķi dati, piemēram, Grieķijas un Lietuvas prognoze, ievērojami atšķiras no prognozēm pētījumā “Enerģētikas tendences 2030. gadam – 2009. gada redakcija” (Eiropas Savienības un Enerģētikas ģenerāldirektorāta publikācija sadarbībā ar Klimata politikas ģenerāldirektorātu un Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātu , ISBN 978-92-79-16191-9).

Avots. EVA, Eiropas Komisija.

5.           Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Samazinot emisijas tuvākajās desmitgadēs, joprojām iespējams izvairīties no bīstamām liela mēroga klimata pārmaiņām. Tomēr pat tad, ja vidējais globālās temperatūras pieaugums pasaulē saglabāsies mazāks par 2°C gadā, Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus skars neizbēgamo klimata pārmaiņu negatīvās sekas, un tādēļ tiem ir jārod iespējas izmaksu ziņā efektīvai adaptācijai.

Eiropas Komisija 2009. gada aprīlī pieņēma Balto grāmatu par adaptāciju klimata pārmaiņām, kurā izklāstīts Savienības politikas satvars pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Baltajā grāmatā iekļautie 33 pasākumi patlaban ir nonākuši līdz īstenošanas pēdējiem posmiem (sk. 15. tabulu Komisijas dienestu darba dokumentā).

2012. gada martā informācijas koplietošanas nolūkā tika sekmīgi aizsākta Eiropas pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām – Climate-ADAPT (http://climate-adapt.eea.europa.eu). Šī tīmekļa vietne ik dienas tiek apmeklēta gandrīz 1000 reižu. Climate-ADAPT veicina labāku izpratni par situāciju pētniecībā par adaptāciju un adaptācijas politikas pasākumiem, projektiem, programmām un sistēmām. Ir darīta pieejama adaptācijas gadījumu izpēte un labā prakse, kā arī notiek valstu un starptautisku pasākumu kartēšana.

Tiek gatavota Eiropas Savienības adaptācijas stratēģija, un to ir paredzēts pieņemt 2013. gada pavasarī. ES adaptācijas stratēģijas vispārējais mērķis ir konstatēt, kādi pasākumi jāveic ES līmenī, lai palīdzētu padarīt Eiropu noturīgu pret klimata pārmaiņām, un kā to īstenot ar iespējami zemākām izmaksām. Tas nozīmē ES gatavības un spēju uzlabošanu reaģēšanai uz klimata pārmaiņu ietekmi, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu jautājumiem un nozarēm, kas ir cieši integrētas ES līmenī, izmantojot kopējas rīcībpolitikas.

6.           Situācija Savienības kandidātvalstīs

Horvātijas SEG emisijas laikposmā no 1990. gada17 līdz 2010. gadam samazinājās par 9 %; salīdzinot ar 2009. gadu, tās samazinājās par 2 %. Savukārt saskaņā ar 5. valsts paziņojumā iekļautajām SEG prognozēm Horvātijai radīsies grūtības sasniegt Kioto mērķi, īstenojot tikai pašreizējās rīcībpolitikas un pasākumus.

Islandes SEG emisijas laikposmā no 1990. līdz 2010. gadam palielinājās par 30 %, bet 2010. gadā tās bija par 3,4 % mazākas nekā 2009. gadā. Ņemot vērā lēmumu 14/CP.7, un saskaņā ar 5. valsts paziņojumā iekļautajām SEG prognozēm Islande izpildīs savu Kioto mērķi.

Turcijas SEG emisijas laikposmā no 1990. līdz 2010. gadam palielinājās par 115 %, bet laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam – par 8,7 %. Lai gan Turcija ir I pielikuma dalībvalsts, tā savā 1. saistību periodā nav uzņēmusies SEG ierobežošanas saistības saskaņā ar Kioto protokolu.

Aktualizēti uzskaites dati par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas SEG emisijām nav pieejami. Laikposmā no 1990. līdz 2005. gadam kopējās SEG emisijas samazinājās par aptuveni 19 %.

Sīkāku informāciju par SEG emisijām Savienības kandidātvalstīs sk. Komisijas dienestu darba dokumenta 2. iedaļā.