52012DC0125

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 2 PROJEKTS 2012. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM III iedaļa — Komisija

Ņemot vērā:

– Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

– Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[1], un jo īpaši tās 37. pantu,

– Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2011. gada 1. decembrī,

– budžeta grozījuma Nr. 1/2012 projektu[2], kas pieņemts 2012. gada 27. janvārī,

Eiropas Komisija ar šo iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai 2012. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu.

IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-en.htm). Izmaiņas šajā kopsavilkumā angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas kā budžeta pielikums.

SATURS

1.      Ievads.. 3

2.      ES Solidaritātes fonda izmantošana.. 3

3.      Finansējums.. 4

4.      Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām... 6

1.           Ievads

2012. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projekts (BGP) attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 18 061 682 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar plūdiem Itālijā (Ligūrijā un Toskanā) 2011. gada oktobrī.

2.           ES Solidaritātes fonda izmantošana

2011. gada 25. oktobrī Itālijas ziemeļrietumos ekstremāli laika apstākļi izraisīja stipras lietusgāzes dažu stundu garumā. Vissmagāk skartie reģioni bija La Spezia Ligūrijā un Massa Carrara Toskanā. Šo lietusgāžu rezultātā daudzas nelielas kalnu upes izgāja no saviem krastiem, nesot lielu daudzumu ūdens, dubļu un atkritumu uz ielejām, radot plūdus vairākās pilsētās, kas atrodas Vara un Magra upju krastos. Smagi tika skarta arī netālā Cinque Terre zona La Spezia provincē. Šī katastrofa radīja lielus postījumus dzīvojamām mājām, uzņēmumiem un lauksaimniecībai un radīja traucējumus galvenajos transporta tīklos un valsts pamata infrastruktūrās. Skartā teritorija daļēji atrodas "Cinque Terre" zonā, kas atrodas Itālijas Rivjērā un ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekts.

Tādēļ Itālija iesniedza pieteikumu finansiālas palīdzības saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda.

Komisijas dienesti rūpīgi izvērtēja pieteikumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Vērtējuma būtiskākās atziņas kopumā ir šādas.

(1) Pieteikumu Komisija saņēma 2011. gada 22. decembrī noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2011. gada 25. oktobrī reģistrētajiem postījumiem.

(2) Tā ir dabas katastrofa, un tā ietilpst Solidaritātes fonda piemērošanas jomā.

(3) Itālijas iestādes ir aplēsušas, ka kopējie tiešie zaudējumi katastrofas skartajā zonā, ietverot Ligūrijas un Toskānas kaimiņu reģionus, ir EUR 722 467 299. Šī summa ir 20,43 % no parastās 2011. gadā Itālijai piemērojamās robežas Solidaritātes fonda izmantošanai, kas ir EUR 3,536 miljardi (t.i., EUR 3 miljardi 2002. gada cenās).

(4) Tā kā kopējais zaudējumu apmērs ir mazāks nekā parastā robeža Solidaritātes fonda izmantošanai, pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz tā saukto "neparastu reģionālo katastrofu" kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta pēdējā daļā, kurā ietverti nosacījumi Solidaritātes fonda izmantošanai "ārkārtējos apstākļos". Atbilstoši šiem kritērijiem reģions var saņemt palīdzību no fonda tikai tad, ja šo reģionu ir skārusi ārkārtēja katastrofa; galvenokārt tas attiecas uz dabas katastrofām, kas skar lielu daļu tā iedzīvotāju un kam ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti reģionā. Regulā paredzēts īpašu uzmanību pievērst attāliem un izolētiem reģioniem, tādiem kā salas un tālākie reģioni, kas definēti Līguma 349. pantā. Skartais Itālijas reģions pie šīs kategorijas nepieder. Regulā paredzēta "vislielākā rūpība", novērtējot pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar "neparastu reģionālo katastrofu" noteikumiem.

(5) Kā minēts Solidaritātes fonda gada ziņojumā (2002.-2003. gads), Komisija uzskata, ka, lai reģionālo katastrofu konkrētie kritēriji būtu nozīmīgi valsts mērogā, ir jānosaka atšķirība starp nopietniem reģionāliem un vienīgi vietējas nozīmes notikumiem. Atbilstoši subsidiaritātes principam vietējas nozīmes notikumi ir valsts iestāžu atbildības jomā, bet nopietnu reģionālu notikumu gadījumā var izskatīt iespējas piešķirt atbalstu no Solidaritātes fonda. Lai atbilstu Solidaritātes fonda kritērijiem, Itālijas iestādes ir iesniegušas savu pieteikumu attiecībā uz teritoriju, kas ietver 20 komūnas, kuras katastrofā tika vissmagāk skartas. Šī zona atrodas Cinque Terre piekrastes joslā, Vara upes hidrogrāfiskajā baseinā La Spezia provincē un Lunigiana zonā Massa Carrara provincē, un šīs skartās zonas kopējais iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 52 000 iedzīvotāju.

(6) Viens no Regulas (EK) Nr. 2012/2002 nosacījumiem Solidaritātes fonda ārkārtas izmantošanai ir tāds, ka katastrofa ir skārusi lielāko daļu tā reģiona iedzīvotāju, uz kuru attiecas pieteikums. Itālijas pieteikumā ir norādīts, ka katastrofa tieši skāra kopā 28 858 iedzīvotājus 20 komūnās, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 52 251 iedzīvotājs. Iesniegtā informācija šķiet reāla. Tādējādi var secināt, ka katastrofa ir tieši skārusi lielāko daļu iedzīvotāju un kas šis nosacījums ir izpildīts.

(7) Attiecībā uz prasību pierādīt nopietnu un ilgstošu ietekmi uz dzīves apstākļiem un reģiona ekonomisko stabilitāti pieteikumā norādīta komunālo pakalpojumu tīklu un citu infrastruktūru izpostīšana un darbības pārtraukumi (piemēram, transporta, ūdens un elektrības jomā), plūdu ietekme uz apkārtējo vidi, ietekme uz uzņēmumiem un tūrismu, kā arī ģimenes mājokļu izpostīšana. Skartajā Ligūrijas zonā katastrofā bojā gāja 13 cilvēki, un vairāk nekā tūkstotim cilvēku bija jāpamet savas mājas. Toskanā tika reģistrēti divi nāves gadījumi, un bija jāevakuē vairāk nekā 300 cilvēki. Mājas tika iznīcinātas, tās tika būtiski bojātas vai bojājumu rezultātā kļuvušas neapdzīvojamas, tādējādi neļaujot iedzīvotajiem atgriezties savās mājās tuvākajā laikā. Ceļi tika izpostīti, autoceļš A15 tika daļēji slēgts, dzelzceļa tīkla darbība tika traucēta un dambji un tilti sabrukuši. Komunālo pakalpojumu tīklu, piemēram, ūdens, gāzes, elektrības, notekūdeņu un ūdens attīrīšanas iekārtu, darbība tika pārtraukta. Plūdu sekas smagi ietekmēja 846 MVU, kas galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi un kuros strādāja 1209 darbinieki. Vairāk nekā divas trešdaļas šo uzņēmumu ir tieši saistīti ar tūrismu, kas ir viena no vadošajām nozarēm šajā zonā. Turklāt šī dabas katastrofa radīja lielus bojājumus pludmalēm un pastaigu takām, kas bija tūrisma nozares galvenie elementi. Itālijas iestādes lēš, ka 2012. gadā ieņēmumu zaudējumi būs apmēram 20 % līdz 25 % no IKP. Lai pilnībā atjaunotu normālus apstākļus, būs nepieciešams vismaz viens gads vai vairāk.

(8) Tiek lēsts, ka darbu izmaksas, ko sedz atbilstoši 3. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 2012/2002, ir EUR 511,4 miljoni, un tās ir iedalītas 4 kategorijās. A) tūlītēja infrastruktūras atjaunošana, lai tā būtu darba kārtībā, B) pagaidu izmitināšana un glābšanas dienesti, C) aizsardzības infrastruktūras un tūlītēja kultūras mantojuma aizsardzība un D) sakārtošanas darbi katastrofas skartajos reģionos/zonās. Augstākās izmaksas tiek lēstas transporta atjaunošanai un aizsardzības infrastruktūrām, kā arī saistībā ar skarto zonu sakārtošanas darbiem.

(9) Skartais reģions ir tiesīgs saņemt atbalstu kā "Konkurētspējas un nodarbinātības mērķa reģions" saskaņā ar 2007.-2013. gada struktūrfondiem. Itālijas iestādes ir norādījušas Komisijai, ka tās plāno līdzekļus, kas paredzēti Struktūrfondu programmās Ligūrijai un Toskānai, piešķirt skarto reģionu atjaunošanas pasākumiem.

(10) Itālijas iestādes norādīja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ jāsecina, ka pieteikumā minētos plūdus var uzskatīt par ārkārtējiem regulas izpratnē un tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 2. panta 2. punkta pēdējā daļā Regulā (EK) Nr. 2012/2002 par Solidaritātes fonda izmantošanu izņēmuma kārtā.

3.           Finansējums

Kopējais Solidaritātes fondam pieejamais gada budžets ir EUR 1000 miljoni. Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums Fonda izveidei, Komisija uzskata, ka Fonda atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei zaudējumu daļa, kas pārsniedz robežu (0,6 % no NKI jeb EUR 3 miljardi 2002. gada cenās, ņemot vērā to summu, kura ir mazākā), ir pamatā lielākai atbalsta intensitātei nekā zaudējumiem līdz šai robežai. Agrāk pielietotā likme, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem Fonda izmantošanas robežas, un 6 %, kuri ir virs robežas. Solidaritātes fonda atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada pārskatā par Solidaritātes fondu, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments.

Šajā gadījumā ir ierosināts izmantot tās pašas procentu likmes un piešķirt šādas atbalsta summas.

|| || || || || (EUR)

|| Atzītie tiešie zaudējumi || Robežvērtība || Summa, pamatojoties uz 2,5 % || Summa, pamatojoties uz 6 % || Ierosinātā ES atbalsta kopējā summa

Plūdi Ligūrijā un Toskānā 2011. gadā || 722,467 miljoni || 3536 miljoni || 18 061 682 || - || 18 061 682

Kopā || || || || || 18 061 682

Šajā gada posmā un balstoties uz īstenošanas prognozēm, nav neviens finansējuma avots, kas ļautu pārvietot nepieciešamās maksājumu apropriācijas.  Visi rādītāji liecina par to, ka vēlāk gada gaitā ir iespējama maksājumu apropriāciju nepietiekamība.

Tādējādi Komisija ierosina atbilstoši palielināt maksājumu apropriāciju līmeni.

4.           Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Finanšu shēma Izdevumu kategorija/apakškategorija || 2012. gada finanšu shēma || 2012. gada budžets (ieskaitot BG Nr. 1/2012) || BGP Nr. 2/2012 || 2012. gada budžets (t. sk. BGP Nr. 1-2/2012)

SA || MA || SA || MA || SA || MA || SA || MA

1. ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME || || || || || || || ||

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 14 853 000 000 || || 15 403 000 000 || 11 500 977 788 || || || 15 403 000 000 || 11 500 977 788

Rezerve || || || -50 000 000 || || || || -50 000 000 ||

1b. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai || 52 761 000 000 || || 52 752 576 141 || 43 835 746 321 || || || 52 752 576 141 || 43 835 746 321

Rezerve || || || 8 423 859 || || || || 8 423 859 ||

Kopā || 67 614 000 000 || || 68 155 576 141 || 55 336 724 109 || || || 68 155 576 141 || 55 336 724 109

Rezerve[3] || || || -41 576 141 || || || || -41 576 141 ||

2. DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA || || || || || || || ||

Tostarp ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi || 48 093 000 000 || || 43 969 637 305 || 43 875 978 049 || || || 43 969 637 305 || 43 875 978 049

Kopā || 60 810 000 000 || || 59 975 774 185 || 57 034 220 262 || || || 59 975 774 185 || 57 034 220 262

Rezerve || || || 834 225 815 || || || || 834 225 815 ||

3. PILSONISKUMS, BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS || || || || || || || ||

3a. Brīvība, drošība un tiesiskums || 1 406 000 000 || || 1 367 806 560 || 835 577 878 || || || 1 367 806 560 || 835 577 878

Rezerve || || || 38 193 440 || || || || 38 193 440 ||

3b. Pilsoniskums || 699 000 000 || || 697 436 780 || 648 700 180 || 18 061 682 || 18 061 682 || 715 498 462 || 666 761 862

Rezerve || || || 1 563 220 || || || || 1 563 220 ||

Kopā || 2 105 000 000 || || 2 065 243 340 || 1 484 278 058 || 18 061 682 || 18 061 682 || 2 083 305 022 || 1 502 339 740

Rezerve[4] || || || 39 756 660 || || || || 39 756 660 ||

4. ES — GLOBĀLO PROCESU DALĪBNIECE || 8 997 000 000 || || 9 405 937 000 || 6 955 083 523 || || || 9 405 937 000 || 6 955 083 523

Rezerve[5] || || || -150 000 000 || || || || -150 000 000 ||

5. ADMINISTRĀCIJA || 8523 000 000 || || 8 279 641 996 || 8 277 736 996 || || || 8 279 641 996 || 8 277 736 996

Rezerve[6] || || || 327 358 004 || || || || 327 358 004 ||

KOPĀ || 148 049 000 000 || 141 360 000 000 || 147 882 172 662 || 129 088 042 948 || 18 061 682 || 18 061 682 || 147 900 234 344 || 129 106 104 630

Rezerve || || || 1 209 764 338 || 12 445 957 052 || || || 1 209 764 338 || 12 445 957 052

[1]               OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[2]               COM(2012) 31 final.

[3]               Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGPF) nav ietverts 1.a izdevumu kategorijas rezerves aprēķinā (EUR 500 miljoni). 50 miljonus euro, kas pārsniedz maksimālo robežu, finansē, izmantojot elastības fondu.

[4]               Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) summa ir iekļauta papildus attiecīgajām izdevumu kategorijām saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (OV C 139, 14.6.2006.).

[5]               2012. gada 4. izdevumu kategorijas rezervē nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 258,9 miljoni). EUR 150 miljonus, kas pārsniedz maksimālo robežu, finansē, izmantojot elastības fondu.

[6]               Lai aprēķinātu 5. izdevumu kategorijas maksimālās robežas rezervi, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.–2013. gada finanšu shēmā par summu EUR 84 miljonu apmērā personāla iemaksām pensiju shēmā.