17.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/11

—

uzsver, ka rūpniecībai ir jābūt vienam no Kopienas veidošanas pīlāriem — tā jānosaka par īstu politisku prioritāti, kam tiek nodrošināts tikpat liels politiskais atbalsts kā kohēzijai, infrastruktūrai un lauksaimniecībai;

—

uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāizmanto visas iespējas, kas ar Lisabonas līgumu paredzētas rūpniecības politikas jomā un noteiktas LESD 173. pantā;

—

atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot vadības grupu, lai Eiropas, valstu un reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī sagrupētu kompetences un līdzekļus, kas pašlaik ir izkliedēti visos līmeņos un nozarēs;

—

vērš uzmanību uz faktu, ka daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības jau noteikušas ekonomisko, sociālo un vides inovāciju par savu attīstības stratēģiju pamatelementu; to rīcībā ir tīkli un pieredze, lai veidotu MVU attīstībai nepieciešamās inovācijas ekosistēmas;

—

ierosina izdot projektu obligācijas MVU finansēšanai, kas ļautu plašāk virzīt reģionālo investīciju fondu līdzekļus MVU un vidēja lieluma uzņēmumiem un stiprināt Eiropas riska kapitāla nozari, kas balstīta uz teritoriālajām vienībām;

—

iesaka reģionālās inovācijas shēmas pakāpeniski pārveidot par reģionālām rūpniecības inovācijas un attīstības shēmām.

Ziņotājs

Claude GEWERC kgs (FR/PSE), Pikardijas reģiona padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”

COM(2012) 582 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā ir skaidri uzsvērta rūpniecības nozīme.

2.

Rūpniecības īpatsvars eksportā un privāto pētniecības un izstrādes izdevumu apjomā ir 80 %, tāpēc tā joprojām ir instruments, ar ko Eiropa globalizācijas apstākļos tiecas nodrošināt sev vadošās pozīcijas. Rūpniecība joprojām būtiski stimulē ekonomiku kopumā, tostarp saistībā ar nodarbinātību (tajā nodarbināti 35 miljoni iedzīvotāju) un ietekmi uz pakalpojumu nozari.

3.

Tomēr pēdējā laikā iezīmējas Eiropas ražošanas jaudas samazināšanās, palielinās nevienlīdzība Kopienas iekšienē un bažas par ražošanas pārvietošanu un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

4.

Eiropas Savienība veidojās uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas pamata. Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir nostiprinājusi uzskatu, ka Savienības labklājība un pastāvība ir atkarīga no spējas saglabāt stabilu rūpniecības bāzi, šajā nolūkā veidojot jaunu rūpniecības modeli, kura pamatā ir inovācija un lielāki ieguldījumi jaunās tehnoloģijās un kas vieno un apliecina tās vietu pasaules ekonomikā. Eiropai kā rūpniecības revolūcijas šūpulim ir ekonomiskās, kultūras, zinātnes un politiskās priekšrocības, kas nepieciešamas rūpniecības atdzimšanai — plašs tirgus ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju, apmācīti un kvalificēti darba ņēmēji, otrā spēcīgākā valūta pasaulē, aktīvi uzņēmumi, kas darbojas gandrīz visās nozarēs, stabila politiskā situācija.

5.

Šis konstatējums apliecina, ka rūpniecībai ir jābūt vienam no Kopienas veidošanas pīlāriem — tā jānosaka par īstu politisku prioritāti, kam tiek nodrošināts tikpat liels politiskais atbalsts kā kohēzijai, infrastruktūrai un lauksaimniecībai.

6.

Šāda nostāja tiek pausta arvien biežāk, taču dalībvalstis to ne vienmēr atbalsta, kā liecina sarunās par daudzgadu finanšu shēmu Eiropadomē ierosinātie nesamērīgie budžeta samazinājumi tādās rūpniecībai svarīgās jomās kā pētniecība un inovācija (“Apvārsnis 2020”) un Eiropas mēroga infrastruktūra (infrastruktūras savienošanas instruments).

7.

RK uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāizmanto visas iespējas, kas ar Lisabonas līgumu paredzētas rūpniecības politikas jomā un noteiktas LESD 173. pantā, īpaši iespēja “nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu [dalībvalstu] koordināciju [rūpniecības politikas jomā], jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai”.

8.

Tāpēc RK atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu izveidot vadības grupu, lai Eiropas, valstu un reģionālo un vietējo pašvaldību līmenī sagrupētu kompetences un līdzekļus, kas pašlaik ir izkliedēti visos līmeņos un nozarēs.

9.

Komisija vēlas stiprināt rūpniecību, lai tās īpatsvars sasniegtu 20 % no Eiropas IKP. To paredzēts panākt, nosakot sešas prioritārās darbības jomas: progresīvas ražošanas tehnoloģijas, svarīgākās pamattehnoloģijas, bioprodukti, ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejvielas, “tīri” transportlīdzekļi un viedie tīkli. Šim paziņojumam ir četras sadaļas.

10.

piekrīt, ka rūpniecības jautājums ir jārisina steidzami — tāpēc arī Komisija ir papildinājusi savus vidējā un ilgtermiņa priekšlikumus ar priekšlikumiem, kuru ietekmei vajadzētu būt ātrākai;

11.

norāda, ka grūtības, kas skar rūpniecību daudzās dalībvalstīs, ir saistītas ar strukturāliem iemesliem un tāpēc rūpniecības politikas koncepcijā, pārvaldībā un finansēšanā ir nepieciešamas dziļas un straujas pārmaiņas, un to īstenošanai jāpiešķir šim mērķim atbilstīgi institucionālie un finanšu resursi;

12.

piekrīt, ka rūpniecībai un ieguldījumiem uzņēmumos un to ekosistēmā labvēlīgu vispārīgu nosacījumu radīšana ir priekšnoteikums, lai uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Eiropas uzņēmumu konkurētspēja ir atkarīga ne tikai no darbaspēka izmaksām, bet galvenokārt no ražīguma palielināšanas, tāpēc jāpalielina resursu, īpaši cilvēkresursu, ilgtspējīgas pārvaldības efektivitāte, izmantojot mūžizglītību, inovāciju un internacionalizāciju un dalot atbildību un peļņu ar darba ņēmējiem;

13.

tāpat kā Komisija, konstatē finanšu krīzes ietekmi uz reālās ekonomikas finansēšanu, bet norāda, ka “vairāki pasākumi” nevarēs novērst sistēmiska līdzsvara trūkumu;

14.

vēlas uzsvērt prasmju nozīmīgumu Eiropas rūpniecības attīstībā un modernizācijā;

15.

uzstāj, ka steidzami jācentrē uzmanība uz rūpniecības pārmaiņu humāno, sociālo un teritoriālo dimensiju;

16.

norāda, ka vienotā tirgus paplašināšana pagaidām nav stiprinājusi Savienības rūpniecības bāzi, un neizprot, kāpēc tirgus piekļuves nosacījumos nav iekļauta valūtu paritāte;

17.

atbalsta apņemšanos veicināt uzņēmējdarbību, bet uzsver, ka vienlīdz svarīgi ir atbalstīt un atzīt rūpniecības nozares profesijas;

18.

aicina Komisiju padziļināt analīzi, kā arī pilnveidot uzņēmumiem paredzētos atbalsta instrumentus un izskatīt iespēju izveidot jaunu kategoriju, kādu tā piekrita izveidot pārtikas un lauksaimniecības nozarē un kurā ietilptu vidēji lieli uzņēmumi (starp MVU un lieliem uzņēmumiem), kas nodarbinātu no 250 līdz 750 darbinieku un kuru apgrozījums būtu mazāks par EUR 200 miljoniem. Šādi uzņēmumi varētu saņemt piemērotu atbalsta apmēru, kas būtu lielāks par lielajiem uzņēmumiem paredzēto un mazāks par MVU uzņēmumiem paredzēto atbalstu;

19.

pauž nožēlu par to, ka rūpniecības politikas teritoriālā dimensija ir minēta tikai virspusēji, lai gan tieši teritoriālajā līmenī notiek mūsu līdzpilsoņu dzīve un izglītošanās, rodas jauni dzīvesveidi, izveidota infrastruktūra un apmaiņas forumi, tiek veidoti tīkli un sadarbības grupas, kā arī veidojas uzticēšanās, kas saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām;

20.

atbalsta spēcīgākas rūpniecības politikas pamatelementus: ieguldījumus inovācijā, labākus nosacījumus piekļuvei tirgum, finanšu kapitālam, cilvēkkapitālam un prasmēm.

21.

Daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības jau noteikušas ekonomisko, sociālo un vides inovāciju par savu attīstības stratēģiju pamatelementu; to rīcībā ir tīkli un pieredze, lai veidotu MVU attīstībai nepieciešamās inovācijas ekosistēmas.

22.

Progresīvās tehnoloģijas, ar kurām paredzēts nodrošināt tīru ražošanu, un ilgtspējīgas izejvielas, ir dabiski saistītas ar tādu pieeju, kas no rūpniecības ekoloģijas viedokļa veicina izejvielu pārstrādi un enerģijas patēriņa kontroli.

23.

Būvniecības un ilgtspējīgu izejvielu nozare arī ir cieši saistīta ar vietējo līmeni, jo tieši šajā līmenī var pārliecināties, kur tiek ieguldītas un virzītas publiskās investīcijas.

24.

Elektriskajiem un hibrīda transportlīdzekļiem cita starpā ir nākotne arī jaunā mobilitātes koncepcijā, ja tiek iecerēts jauns intermodalitātes formāts, kas nostiprinās galvenokārt dzelzceļa staciju nozarē. Taču ir iespējami arī citi elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas veidi. Konkrēti, būtu jāizstrādā jaunas pieejas mobilitātei pilsētās, ietverot arī piepilsētu teritorijas;

25.

Šis ir tieši tāds jautājums, kura risināšanā varētu izmantot gan nozaru, gan kohēzijas pieeju un kas varētu nodrošināt ciešu saikni starp ilgtspējīgu teritoriālplānojumu un rūpniecības attīstību.

26.

RK aicina Komisiju ātrāk publicēt Eiropas tērauda rūpniecības rīcības plānu, ko pašlaik ir paredzēts publiskot 2013. gada jūnijā.

27.

Mūsu reģioni turklāt nodrošina dabisku vidi gan digitālās ekonomikas, gan vecumdienu problēmu risināšanas eksperimentiem un publisko un privāto investīciju konverģencei.

28.

Visās šajās jomās Eiropas spēks slēpjas labas līdzāspastāvēšanas un daudzveidības kultūrā. Tas ir viens no turpmāko gadu galvenajiem ekonomiskās attīstības uzdevumiem pasaules līmenī.

29.

atbalsta Komisijas ierosināto konkrētām teritorijām paredzēto “pārdomātas specializācijas” stratēģiju, vienlaikus uzsverot, ka tā attiecas uz visām rūpniecības nozarēm, kurās tai jāpalīdz ieviest izmaiņas visā Eiropas Savienības teritorijā;

30.

uzstāj, ka projektu sagatavošanā ir svarīgi, lai teritoriālajā līmenī tiktu iesaistīti publiskie un privātie partneri un viņi varētu efektīvi piedalīties Savienības apstiprināto svarīgāko stratēģisko lēmumu pieņemšanā;

31.

uzsver, ka būtu vēlams šo pieeju pakļaut Kopienas iekšējās sadarbības loģikai, lai veicinātu tādas inovāciju Eiropas veidošanos, kas balstīta uz teritorijām;

32.

atkārtoti pauž savu ierosinājumu par teritoriālajiem līgumiem, kas dod iespēju organizēt dažādus ar projektu saistītus sadarbības līmeņus; ierosina šo pieeju noteikt vienotā programmdokumentā, lai teritoriālajā līmenī saskaņotu valsts un vietējo politiku ar nozaru politiku un Savienības kohēzijas politiku;

33.

aicina nodrošināt, lai investīcijām, kas saistītas ar šiem vienotajiem programmdokumentiem, tiktu paredzēts īpašs finansējums aizdevuma formā, ko piešķirtu Eiropas Investīciju banka, kas par savu uzdevumu izvirzītu jaunu teritoriālo ekosistēmu veidošanu ekonomiskajai un sociālajai inovācijai. Tas varētu būt efektīvs līdzeklis, lai atbalstītu inovatīvus risinājumus, nodrošinātu uzņēmumiem paraugu, veicinātu konsorciju veidošanu saistībā ar jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešama jauna uzņēmumu partnerība. Tā kā šīs ekosistēmas ir balstītas uz publiskā un privātā sektora partnerību, tām vajadzētu izvirzīt divkāršu mērķi — uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un publisko pakalpojumu efektivitāti (racionalizēt tādējādi publiskos izdevumus).

34.

Par vienu no galvenajiem rūpniecības politikas instrumentiem Komisija noteikusi piekļuves uzlabošanu preču tirgum. Komisijas priekšlikumi ietver gan tirgus paplašināšanu drošības, aizsardzības un medikamentu jomā, kā arī tematus, kas saistīti ar standartiem, rūpniecisko īpašumu un uzņēmējdarbības attīstību.

35.

piekrīt Komisijai, ka ir svarīgi noteikt ES standartus, kas jāpiemēro Savienībā un jāaizstāv pasaules tirgū, lai, piemēram, Eiropas uzņēmumu inovācijas vides aizsardzības jomā nekaitētu pašiem uzņēmumiem, bet tieši pretēji — lai šie standarti pamazām stātos spēkā visā pasaules tirgū; vēlas, lai Savienība nodrošinās ar līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai diskutētu par šiem standartiem un panāktu to ievērošanu tādās jomās kā vide, rūpniecības drošība, arodapdraudējuma novēršana un minimālie sociālie un nodarbinātības standarti, lai Eiropas ražojumi līdzvērtīgos konkurences apstākļos varētu konkurēt pasaules tirgū;

36.

viennozīmīgi atbalsta arī Komisijas vēlmi panākt, lai tiktu novērstas nodokļu un sociālās atšķirības, kas rada Eiropas reģionu savstarpējo konkurenci, bet nerada jaunu vērtību radīšanas dinamiku Savienības līmenī.

37.

Stratēģiskās jomas, uz kurām Komisija pamatoti norādījusi, var radikāli mainīt patēriņa modeļus, ražošanas organizāciju, rūpniecības un pakalpojumu jomu sāncensību, pašreizējās darbības jomas un nozares, un kopumā — veidu, kā ar tīkla palīdzību mūsu rūpniecības produkcija nonāk tirgū. Tāpēc ļoti svarīgs uzdevums ir sagatavot mūsu uzņēmumus šiem jaunajiem apstākļiem, pastiprinot uzņēmumu sadarbību, veidojot konsorciju un dažos gadījumos — publiskā un privātā sektora partnerību. Savlaicīgi ir jāsagatavojas un jāatbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir pielāgoties jaunajām prasībām, kuras mēs ar savu darbību esam daļēji izraisījuši, lai varētu darboties gan iekšējā, gan pasaules tirgū. Eiropai ir nepieciešama tāda tirgus inženierija, kas atbilstu tās tehnoloģiskajai veiktspējai.

38.

Šai inženierijai, kuras uzdevums ir preču laišana tirgū, ir jābūt vienam no kopējo reģionālo platformu raksturlielumiem.

39.

Lai gan stāvoklis valstīs ir atšķirīgs, uzņēmumu finansēšanai izmantotie aizņēmumi no kapitāla tirgus Eiropā sasniedz tikai 7 % no IKP, savukārt ASV tie ir 35 %.

40.

Komisija norāda, ka tas ir viens no nestabilitātes faktoriem, ko vajadzētu pārvarēt, plašāk izmantojot publiskā sektora atbalstu un vienlaikus veicot virkni pasākumu, kas būtu vērsti uz atvieglotu piekļuvi kapitāla tirgiem.

41.

norāda, ka nepieciešama visaptveroša pieeja valūtai un finansējumam. Faktiski tādai rūpniecībai, kuras cikli ir garāki un rentabilitāte neliela, ir grūti piesaistīt kapitālu, kas mērķēts uz tūlītēju lielu peļņu. Ieguldījumi, kas tiek veikti nolūkā ātri gūt lielu peļņu, var apdraudēt uzņēmuma ilgtermiņa attīstību;

42.

tāpēc aicina rūpniecības finansēšanu noteikt par vienu no svarīgākajiem Savienības finanšu un monetārās struktūras mērķiem;

43.

ierosina izlaist projektu obligācijas MVU finansēšanai, kas ļautu plašāk virzīt reģionālo investīciju fondu līdzekļus MVU un vidēja lieluma uzņēmumiem un stiprināt Eiropas riska kapitāla nozari, kas balstīta uz teritoriālajām vienībām;

44.

atkārtoti pauž atbalstu “iedzīvotāju obligāciju” popularizēšanai un ieviešanai, lai veicinātu rūpniecības attīstību vietējā mērogā. Šādas iedzīvotāju obligācijas varētu dot iespēju ES atbalstītiem projektiem saņemt papildu finansējumu no iedzīvotājiem vai citiem publiskiem finansējuma avotiem, un par šiem ieguldījumiem pretī varētu saņemt garantētas un taisnīgas dividendes;

45.

aicina Komisiju izstrādāt finanšu instrumentus, kas veicinātu rūpniecības nozaru sadarbību ES robežās;

46.

atkārtoti iebilst pret Komisijas priekšlikumu noteikt, ka reģionālais atbalsts tērauda rūpniecības un sintētisko šķiedru nozares uzņēmumiem principā neatbilst iekšējā tirgus noteikumiem;

47.

uzskata, ka ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos publiskās investīcijas ir ārkārtīgi nepieciešamas kā daļa no visaptverošas izaugsmes stratēģijas. Šajā kontekstā RK piekrīt valsts atbalsta sistēmas vispārējai reformai, lai tā kļūtu vienkāršāka, pārredzamāka un elastīgāka. Eiropas Komisijas politikas pārorientācijai valsts atbalsta jomā ir vajadzīga arī vairāk uz ekonomiku vērsta pieeja, lai tiktu ņemts vērā reālais risks, ka valsts atbalsts varētu ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību, un reālie konkurences kropļojumi iekšējā tirgū. Līdztekus ir jāievēro prasība rūpēties par publisko izdevumu kvalitātes uzlabošanos un jo īpaši par to, lai Eiropas makroekonomiskās uzraudzības noteikumos tiktu iekļauta īpaša kategorija, kas atspoguļotu attiecību starp publiskajiem ieguldījumiem infrastruktūras vai inovācijas jomā un publiskajiem administratīvajiem izdevumiem;

48.

ierosina izskatīt apakškategorijas izveides iespēju saistībā ar “Bāzeles II” nolīgumiem, lai liktu banku iestādēm investēt ekonomikā ar zemu oglekļa emisijas līmeni, veikt investīcijas, kas paredzētas revolucionārām tehnoloģijām un kas atbilst sociālās atbildības principam.

49.

Komisija atgādina, ka darba vietu radīšana ir prioritāte, un norāda, ka konkurētspējīgas un efektīvas rūpniecības politikas pamatā jābūt dinamiskam darba tirgum, savukārt darbaspēka mobilitāte šajā procesā ir mainīgais rādītājs, kas nodrošina nepieciešamo pielāgošanos.

50.

Komisija uzsver, ka ekonomikas lejupslīdes periodā iekšējais elastīgums var būt ļoti efektīvs līdzeklis nodarbinātības saglabāšanai un pielāgošanās izmaksu samazināšanai.

51.

Komisija arī norāda, ka valstīm, kurās krīzes ietekme uz darba tirgu ir bijusi mazāka, raksturīga kopīga iezīme — spēcīgs sociālais dialogs. Tāpēc RK aicina pastiprināt sociālo partneru iesaisti rūpniecības politikā un konkrēti pauž atbalstu priekšlikumam direktīvai, kuras mērķis ir uzlabot informācijas sniegšanu darba ņēmējiem un apspriešanos ar viņiem, gatavojoties un pārraugot Eiropas Parlamenta ierosinātos pārstrukturēšanas pasākumus.

52.

Komisija ierosina ieguldīt prasmēs un profesionālajā apmācībā, lai palīdzētu pielāgoties strukturālajām pārmaiņām un savlaicīgi prognozēt vajadzības nodarbinātības un prasmju jomā.

53.

piekrīt, ka prasmju pārvaldība vienlaikus ir gan absolūta prioritāte, lai nodrošinātu rūpniecības pārmaiņu veiksmīgu norisi Savienībā, gan arī viens no pretcikliskās politikas instrumentiem;

54.

uzsver, ka šajā nolūkā ir jāpārvar šādi šķēršļi: jaunieši nav ieinteresēti ar rūpniecību saistītās profesijās, nepietiekama un jaunajām tendencēm neatbilstīga tālākizglītības un arodapmācības vadība un attīstība, trūkst Eiropas metodes un tādas vietas, kur notiktu debates par rūpniecības nākotni un stratēģiju, un ekspertu komitejām tiek nodota tādu jautājumu risināšana, kuri būtu jāskata sociālā un teritoriālā dialoga ietvaros;

55.

apliecina, ka pārmaiņas nav nejaušība, bet rūpniecības pārstrukturēšanas, ar ko Savienībai nākas saskarties, pamatelements;

56.

ierosina perspektīvā paredzamo prasmju un pārmaiņu pārvaldību noteikt par pamatelementu visos rūpniecības stratēģijas līmeņos;

57.

norāda, ka ir jāpaaugstina prasmju līmenis IT nozarē un svešvalodās, lai palielinātu to MVU skaitu, kuri eksportē preces uz trešām valstīm, un aicina Komisiju precīzāk apzināt mazāko uzņēmumu vajadzības šajās jomās;

58.

apliecina vietējā līmeņa nozīmi nodarbinātības/apmācības un rūpniecības restrukturizācijas pasākumu koordinēšanā;

59.

šajā sakarā atkārtoti pauž atbalstu Globalizācijas pielāgošanās fonda saglabāšanai, lai uzlabotu valstu un pašvaldību spēju pārvaldīt krīzes sekas un palīdzētu īstenot aktīvus darba tirgus pasākumus darba ņēmējiem, kas cietuši no pārstrukturēšanas. RK uzskata, ka papildus Globalizācijas pielāgošanās fondam būtu lietderīgi paredzēt pārmaiņu pielāgošanās fondu, lai veicinātu prasmju attīstību un rūpniecības restrukturizāciju. Vispirms varētu iecerēt, ka zināmus struktūrfondu un programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļus novirza, lai nodrošinātu pielāgošanos pārmaiņām. RK uzsver, ka sociālās jomas dalībniekiem uzņēmumos, valstīs un reģionos jārīkojas maksimāli savlaicīgi un proaktīvi pirms pārstrukturēšanas, lai to novērstu vai vismaz samazinātu tās sekas nodarbinātības jomā, vai nodrošinātu pielāgošanos pārejai, ko nosaka jaudas pārpalikums, un laikus ieviestu izmaiņas;

60.

uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jārīko vietējie pasākumi, lai veicinātu Savienības jauniešu interesi par rūpniecību.

61.

atbalsta apņemšanos efektīvāk koordinēt ES un valstu politikas rūpniecības atbalstam;

62.

uzstāj, ka sociālajam un teritoriālajam dialogam ir jābūt šīs dinamikas pamatelementam visos līmeņos;

63.

aicina šajā nolūkā veidot resursu tīklu, kas stimulētu demokrātiskas debates par rūpniecības nākotni;

64.

atbalsta reģionu iesaistīšanu pārdomātas specializācijas stratēģijas īstenošanā;

65.

iesaka reģionālās inovācijas shēmas pakāpeniski pārveidot par reģionālām rūpniecības inovācijas un attīstības shēmām.