Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011XC0212(05)

    Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

    OV C 45, 12.2.2011, p. 28–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    12.2.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 45/28


    Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

    2011/C 45/11

    Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

    KOPSAVILKUMS

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

    “ZGORNJESAVINJSKI ŽELODEC”

    EK Nr.: SI-PGI-0005-0416-29.10.2004

    ACVN ( ) AĢIN ( X )

    Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

    1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

    Nosaukums:

    Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano RS

    Adrese:

    Dunajska 58

    SI-1000 Ljubljana

    SLOVENIJA

    Tel.

    +386 14789109

    Fakss

    +386 14789055

    E-pasts:

    varnahrana.mkgp@gov.si

    2.   Grupa:

    Nosaukums:

    Združenje izdelovalcev Zgornjesavinjskega želodca

    Adrese:

    Rečica ob Savinji 55

    SI-3332 Rečica ob Savinji

    SLOVENIJA

    Tel.

    +386 38390910

    Fakss

    E-pasts:

    Sastāvs:

    ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

    3.   Produkta veids:

    1.2. grupa.

    Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

    4.   Specifikācija:

    (Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

    4.1.   Nosaukums:

    “Zgornjesavinjski želodec”

    4.2.   Apraksts:

    “Zgornjesavinjski želodec” ir gaisā žāvēts/nogatavināts gaļas izstrādājums no labas kvalitātes cūkgaļas (šķiņķis, pleci) un muguras cietā speķa. Gaļas pildījumu, kam pievienots sāls un pipari, iepilda vai nu dabīgos cūkas iekšējo orgānu – kuņģa, urīnpūšļa – apvalkos, vai liellopu aklās zarnas apvalkā, vai arī caurlaidīgos plastmasas apvalkos.

    Produkta nosaukumam par pamatu ir tas, ka gaļas maisījumu tradicionāli iepildīja dabīgos iekšējo orgānu apvalkos, galvenokārt cūkas kuņģa apvalkā.

    “Zgornjesavinjski želodec” veido gaļa un speķis attiecībās no 85:15 līdz 80:20. Pārējās sastāvdaļas ir ķiploki, sāls, pipari un cukurs. Nitrītu, nitrātu vai citu piedevu izmantošana nav atļauta. Sāls saturs ir zemāks par 7 %.

    Žāvētajam izstrādājumam ir apaļa vai taisnstūrveida forma. Tas sver vismaz 0,7 kg, un pēc raksturīgās saplacināšanas presējot tā biezums ir no 3 līdz 5 cm. Apvalks ir gluds, tas cieši piekļauts pildījumam un viegli klāts ar tipisku pelēkzaļu Penicillium ģints sēņu radītu iepelējumu kārtiņu.

    Saplacinātās formas dēļ “Zgornjesavinjski želodec” šķēles ir šauras un garas. Produkts “želodec” izceļas ar stipru aromātu, ko pastiprina garšvielas, kuras tomēr nenomāc nogatavinātas gaļas un speķa smaržu.

    Pēc konsistences produkts ir viegli kompakts un labi padodas griešanai šķēlēs. Šķēles var atpazīt pēc raksturīgās “mozaīkas”, ko veido rozīgi sarkanā gaļa un labi saskatāmais baltais vai iebaltais speķis. Šķēles ir gludas un ēdot strauji kūst mutē.

    4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

    Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var apzīmēt tikai produktu, kura izcelsme ir Augšsaviņas (Zgornja Savinja) ielejas apgabalā (območje). Apgabala ziemeļu robeža iet pa Olševas (Olševa) kalnu grēdu, šķērsojot Smrekoveca (Smrekovec) kalnu grēdu. Dienvidos robeža stiepjas pār Dobrovoļes (Dobrovlje) un Meņinas (Menina) virsotnēm, kas Augšsaviņas (Zgornja Savinja) ieleju atdala no Lejassaviņas (Spodnja Savinja) un Tuhiņa (Tuhinj) ielejas. Rietumos robeža šķērso Črņiveca (Črnivec) kalnu pāreju, stiepjas uz Kraņas Reberu (Kranjska Reber), Veļiku Plaņinu (Velika Planina) un šķērso Presedļaja (Presedljaj) aizu uz Ojstricas (Ojstrica) pusi. No turienes robeža turpinās un iet pa Grintaveca (Grintavec) kalnu grēdu līdz Skutai (Skuta), tad virzienā uz ziemeļiem līdz Mrzlas (Mrzla) kalnam. Tad tā stiepjas līdz Slovēnijas un Austrijas robežai, iet gar to virzienā uz ziemeļiem līdz Pavličeva (Pavličev) kalnu pārejai, pēc tam tā maina virzienu un pavēršas uz austrumiem, līdz sasniedz Olševu.

    4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

    Produktu “želodec” izgatavo un nogatavina ģeogrāfiskajā apgabalā. Lai nodrošinātu produkta izsekojamību, “Zgornjesavinjski želodec” ražotnēm jābūt reģistrētām noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

    Visiem ražotājiem ir jāglabā dati, kas pierāda “Zgornjesavinjski želodec” atbilstību specifikācijas prasībām. Dati norāda iegādātos un izmantotos izejvielu daudzumus, ražošanas norisi, saražoto un pārdoto “želodec” izstrādājumu skaitu un svaru. Uz katra “želodec” ir etiķete, uz kuras norādīts partijas numurs un izgatavošanas datums. Katra partija ir apzīmēta ar sērijas numuru, norādīts partijā ietilpstošo “želodec” skaits un svars.

    4.5.   Ražošanas metode:

    “Zgornjesavinjski želodec” ir gatavots no augstas kvalitātes gaļas šķirņu cūku un to krustojumos izaudzētu cūku gaļas (šķiņķis un pleci) un muguras cietā speķa. Atdzesēto gaļu sagraiza 8–10 mm lielos gabalos, bet atdzesēto speķi sakapā 6–8 mm lielos gabalos. Gaļa un speķis ir attiecībās no 85:15 līdz 80:20. Maisījumam pievieno ķiplokus (vai nu 1–2 % ķiploku, vai 4–6 % ķiploku marinādes uz ūdens bāzes), sāli, piparus un cukuru. Masu maisa mehanizēti vai ar rokām. Maisījumu vienmērīgi iepilda dabīgos dzīvnieku iekšējo orgānu – kuņģa, urīnpūšļa vai liellopu aklās zarnas – apvalkos vai mākslīgos, ūdens tvaiku caurlaidīgos plastmasas apvalkos. Apvalkus noslēdz ar koka puļķi vai aizšuj. Svaigi iepildītas “želodec” masa ir no 1,3 līdz 2,5 kg. Tad “želodec” desas 2 dienas notecina, pēc tam 4–7 dienas presē starp dēlīšiem, nodrošinot nelielu gaisa cirkulāciju.

    Nogatavināšanu un žāvēšanu veic atmosfēras gaisā piemērotās telpās – bēniņu žāvētavās. Žāvēšanas/nogatavināšanas temperatūra var būt no 12 līdz 18 °C, bet relatīvais gaisa mitrums – no 60 līdz 80 %. Ja laikapstākļi nav labvēlīgi, gaisa mitrumu un temperatūru regulē ar piemērotu vēdināšanu vai daļēju gaisa kondicionēšanu.

    “Želodec” žāvē uz plauktiem. Žāvēšanas sākumā “želodec” desas apgriež uz otru pusi 2–7 reizes nedēļā. Žāvēšana/nogatavināšana ilgst no 3 līdz 5 mēnešiem atkarībā no izstrādājumu masas. Žāvēšanas laikā attīstās raksturīgie pelēcīgi brūnie Penicillium ģints sēņu radītie iepelējumi. Tā kā pelējumam ir dabīga izcelsme, tas nerada nepatīkamu smaku un piešķir “Zgornjesavinjski želodec” desai raksturīgās organoleptiskās īpašības, kā arī nepieļauj produkta pārāk strauju žāvēšanos.

    Žāvēšanās laikā izstrādājums zaudē vismaz 36 % no savas masas. Tā galīgā masa ir vismaz 0,7 kg.

    Pēc žāvēšanas/nogatavināšanas beigām ar maņu orgāniem pārbauda izstrādājuma kvalitāti. “Želodec” desas iesaiņo vakuumiepakojumā veselas vai pārgrieztas uz pusēm. Šķēles iesaiņo vakuumiepakojumā vai modificētas atmosfēras iepakojumā. Produktu uzglabā tumšā un vēsā telpā, kur temperatūra nepārsniedz + 8 °C.

    4.6.   Saikne:

    “Zgornjesavinjski želodec” desas aizsardzības pamatā ir tās reputācija. “Zgornjesavinjski želodec” galvenā specifika ir tās tradicionālā gatavošanas metode: pārējos Slovēnijas apgabalos gatavotie gaļas žāvējumi lielākoties ir mājas desas un sālītas gaļas izstrādājumi, taču šajā kalnu ietvertajā apgabalā autentiskās “želodec” izgatavošanas recepti no paaudzes paaudzē pārmanto jau gadsimtiem ilgi. Sākotnēji šo izstrādājumu izgatavoja Augšsaviņas kalnu ielejā. Pirmie rakstu avoti, kuros minēta “želodec” gatavošana, datējami ar 19. gadsimta sākumu. Etnogrāfs Jože Lekše (Jože Lekše) savos manuskriptos apraksta “želodec” rituālo nozīmi, kad to cēla galdā tādos īpašos notikumos kā precībās (kāzās), bērēs vai ģimenes svētkos. 20. gadsimtā “želodec” desu sāka ražot arī ielejas zemākajos un apdzīvotākajos apvidos, kā par to cita starpā liecina recepte rokrakstā, kura datējama aptuveni ar 1930. gadu un saskaņā ar kuru šī desa gatavota Logara (Logar) fermā, kas atrodas Logara (Logar) ielejā.

    Aleksanders Videčņiks (Aleksander Videčnik), publicists un iedzīvotāju tikumu un sadzīves pētnieks Zgorna Savinja ielejā, cita starpā stāsta, ka laikā starp abiem pasaules kariem Anglijas karalis Džordžs VI, vizītes laikā pie karaļa Aleksandra apmeklējot Logara ieleju (kas ietilpst Augšsaviņas ielejā), nogaršojis “želodec” desu. Tā Anglijas karalim tik ļoti garšojusi, ka vēlāk viņš to regulāri pasūtinājis uz Anglijas galmu.

    Gadu gaitā izstrādājums atzīts par ekskluzīvu šā apgabala pārtikas produktu, un joprojām mūsu dienās to pasniedz kā vienu no galvenajiem ēdieniem tādos svarīgos notikumos kā svētku dienās, kāzās un Lieldienās, kad iedzīvotāji to nesuši uz baznīcu pasvētīt.

    Augšsaviņas ielejas ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgs Alpu un Priekšalpu klimats. Klimatiskie apstākļi apgabalā pārsvarā atkarīgi no tā augstuma virs jūras līmeņa. Augstākajos apvidos ir Alpu klimats, visaukstākajā mēnesī vidējā temperatūra tajos ir zemāka par – 3 °C, bet apgabala zemākajos apvidos ir mērens Priekšalpu klimats. Saviņas un Dretas (Dreta) ielejā no alpīnajām pļavām ienāk svaigs kalnu gaiss, tāpēc vasara ir patīkama un nekad nav pārāk karsta. Rudens, tāpat kā pavasaris, ir vēss, un ziema pārsvarā auksta un ilga. Līdztekus šādiem vispārējiem klimatiskajiem apstākļiem vērojamas arī vietējas īpatnības (saulainas un ēnainas vietas, slēgtas ielejas).

    Svarīga šā apgabala īpatnība ir ievērojamās temperatūras starpības starp saulainajiem un ēnainajiem apvidiem, starp apgabaliem lielākā augstumā virs jūras līmeņa un tiem, kas atrodas zemākā augstumā; tas rada gaisa plūsmas, kas ļauj “želodec” desas žāvēšanā izmantot dabisko gaisa cirkulāciju.

    Augšsaviņas ielejā valda savdabīgs mikroklimats, tur ir plaši egļu meži, augsti pakalni kaimiņos un neparasti daudz ūdensresursu. Gan apgabala, gan arī to apvidu mikroklimatam, kuros “želodec” žāvē, ir liela nozīme šīs desas žāvēšanā un nogatavināšanā.

    Egles koksne, akmens un ķieģeļi ir to žāvētavu galvenie celtniecības materiāli, kurās “želodec” desu žāvē.

    Šo specifisko apstākļu kopums stipri ietekmē “želodec” žāvēšanu un nogatavināšanu, kā arī desas garšu un smaržu.

    Līdztekus dabiskajiem labvēlīgajiem apstākļiem produkta kvalitāti ietekmējuši arī darbīgie cilvēki, kas ražošanas apgabalā izkopuši savdabīgus “želodec” gatavošanas, veidošanas un žāvēšanas paņēmienus. “Želodec” ražošana šodien joprojām notiek pēc tradicionālās metodes, un tehnisku jauninājumu ieviešana nemaina ne produkta tipisko izskatu, ne arī organoleptiskās īpašības. Vide un egļu mežu smarža apvienojumā ar klimatiskajiem apstākļiem un cilvēkiem, kas savā darbā prasmīgi izmanto uzkrāto pieredzi, īpašus tehniskos paņēmienus un praktiskās zināšanas, “Zgornjesavinjski želodec” ražošanas procesā ir neaizstājami.

    4.7.   Pārbaudes struktūra:

    Nosaukums:

    Bureau Veritas, d.o.o.

    Adrese:

    Linhartova 49a

    SI-1000 Ljubljana

    SLOVENIJA

    Tel.

    +386 14757670

    Fakss

    +386 14747602

    E-pasts:

    info@bureauveritas.si

    4.8.   Marķējums:

    Sertificētie produkti ir apzīmēti ar nosaukumu “Zgornjesavinjski želodec”, aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (“zaščitena geografska označba”), attiecīgo Kopienas simbolu, valsts kvalitātes zīmi un izstrādājuma “Zgornjesavinjski želodec” logotipu. “Želodec” desu piedāvājot tirdzniecībā, uz tās obligāti jābūt logotipam.


    (1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


    Top