15.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 366/106

1.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”), kura atrodas Parmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002 (1). Tās galvenie uzdevumi ir sniegt zinātnisku informāciju, kas vajadzīga Savienības tiesību aktu izstrādei, vākt un analizēt datus, kas ļauj aprakstīt un kontrolēt riskus, kā arī sniegt neatkarīgu informāciju par šiem riskiem (2).

2.

Iestādes 2010. gada budžets bija 74,7 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 71,4 miljoni EUR). Gada beigās Iestādē strādāja 433 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 407 darbinieki.

3.

Saskaņā ar 287. panta 1. punkta otro daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību Palāta revidēja Iestādes gada pārskatus (3), kuri ietver finanšu pārskatus (4) un budžeta izpildes pārskatus (5) par 2010. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

4.

Šī ticamības deklarācija ir adresēta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (6) 185. panta 2. punktu.

5.

Būdams Iestādes kredītrīkotājs, direktors izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Iestādes finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros (7). Direktors atbild par to, lai viņa vadītajā iestādē būtu izveidota tāda organizatoriskā struktūra un iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras (8), kas ļautu sagatavot galīgos gada pārskatus (9) bez būtiskām neatbilstībām krāpšanas vai kļūdas dēļ un nodrošinātu pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

6.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, sagatavot deklarāciju par Iestādes gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

7.

Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un ar Starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem (ISSAI) (10) un ētikas kodeksiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu ievērot tajos minētās ētikas normas, kā arī plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka pārskatos nav būtisku neatbilstību un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

8.

Palātas veiktā revīzija ietver procedūras, lai iegūtu revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūru izvēle ir atkarīga no revidenta novērtējuma arī par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos varētu būt būtiskas neatbilstības vai ka pakārtotie darījumi varētu būt nelikumīgi vai nepareizi. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, Palātas revidenti, novērtējot minēto risku, pārbauda iekšējās kontroles mehānismus, ko revidējamā vienība piemēro pārskatu sagatavošanai un izklāstam. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un vadības veikto grāmatvedības aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

9.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu turpmāk sniegtos atzinumus.

10.

Palāta uzskata, ka Iestādes gada pārskati (11) visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2010. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Iestādes finanšu noteikumi.

11.

Palāta uzskata, ka Iestādes 2010. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

12.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

13.

Valdes locekļu interešu deklarācijas pārbauda priekšsēdētājs ar savu vietnieku palīdzību. Šis pārbaudes process nav pietiekami stingrs un detalizēti izstrādāts. Līdzīgos gadījumos piemēro atšķirīgas pieejas interešu konflikta jautājumu risināšanai. Ir iespējams uzlabot šīs procedūras pilnīgumu un pārredzamību.

14.

Revidenti konstatēja nepilnības dažās darbā pieņemšanas procedūrās: nebija ievērota rakstisko pārbaudījumu anonimitāte, par vajadzīgo punktu skaitu atlases procesa dažādo posmu turpināšanai lēma pēc novērtēšanas procesa sākuma, un izmantotie kritēriji bija neskaidri. Šie jautājumi apdraud darbā pieņemšanas procesa pārredzamību.