This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011SC0826
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Swedenand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Sweden, 2011-2014
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Swedenand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Sweden, 2011-2014
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Swedenand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Sweden, 2011-2014
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Adopted by | 32011H0723(03) |
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the National Reform Programme 2011 of Swedenand delivering a Council opinionon the updated Convergence Programme of Sweden, 2011-2014
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Zviedrijas 2011. gada valsts reformu
programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu
par atjaunināto Zviedrijas konverģences programmu 2011.–2014. gadam EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes 1997. gada
7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa
uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas
stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu
komiteju, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita
Eiropas Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un
nodarbinātības stratēģiju — „Eiropa 2020” —, kam
pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām,
kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas
ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī —
lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm[3],
kas kopā veido „integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes. (3)
Komisija 2011. gada 12. janvārī
pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu,
tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās
pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un
integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz
stratēģiju „Eiropa 2020”. (4)
Eiropadome 2011. gada 25. martā
apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu
reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada
15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi
Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Eiropadome uzsvēra, ka
prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās
stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka
tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem stiprināt
izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes
izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to
stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu
programmās. (5)
Zviedrija 2011. gada 29. aprīlī
iesniedza savu atjaunināto 2011. gada konverģences programmu,
kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu
programmu. Abas minētās programmas ir izvērtētas
vienlaikus. (6)
Pirms 2008.–2009. gada ekonomikas krīzes
Zviedrijas ekonomikā vairāk nekā desmit gadus valdīja
spēcīga izaugsme, kuru sekmēja gan iekšzemes pieprasījums,
gan neto eksports. Tā kā Zviedrijas tautsaimniecība ir
orientēta uz eksportu un tajā ir vērā ņemams finanšu
sektors, to spēcīgi ietekmēja ārējā
pieprasījuma kritums un finanšu tirgu sastingums 2008. gadā, un
IKP 2009. gadā samazinājās par 5,1 %, bet bezdarba
līmenis palielinājās no aptuveni 6 % līdz vairāk
nekā 9 %. Tā kā Zviedrijā bija stabils sākuma
stāvoklis bez nepieciešamības veikt lielas korekcijas
mājsaimniecības, banku un publiskajā sektorā, kā
arī atbilstoši monetārās un fiskālās politikas
pasākumi, recesija bija diezgan īslaicīga un galvenokārt
skāra uz eksportu vērsto ražošanas nozari. Atjaunojoties pasaules
tirdzniecībai, Zviedrijas ekonomikā notika ļoti spēcīga
un plaša atveseļošanās, un 2010. gadā IKP pieaugums no
jauna sasniedza 5,5 %. Automātisko stabilizatoru un
diskrecionāro pasākumu ietekmē pasliktinājās
fiskālā situācija — no 3,7 % no IKP fiskālā
pārpalikuma 2007. gadā līdz 0,9 % no IKP
deficītam 2009, tomēr 2010. gadā fiskālais
līdzsvars atjaunojās. (7)
Pamatojoties uz atjauninātās
konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes
Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas
scenārijs, uz kuru pamatojas budžeta prognozes, kopumā ir ticams,
izņemot 2012. gadu, kad tas ir pārāk optimistisks. Budžeta
stratēģija, kā izklāstīts atjauninātajā
konverģences programmā, ir piemērota, jo tā
palīdzētu sasniegt Zviedrijas vidēja termiņa
mērķi (VTM), proti, ekonomikas cikla laikā sasniegt
pārpalikumu 1 % apmērā no IKP. Tas nodrošinātu
zināmu drošības rezervi pret 3 % no IKP atsauces
vērtības pārsniegšanu, ja ekonomikas lejupslīde
nākotnē atkārtotos. Programmā paredzēts, ka
vispārējās valdības budžeta pārpalikums
palielināsies no 0,6 % no IKP 2011. gadā līdz
3,7 % no IKP 2014. gadā, kas ir programmas pēdējais
gads. Šādu pieaugumu radītu pieņēmums par spēcīgu
ekonomikas izaugsmi, jo minētajā laikposmā programmā nav
paredzēti nekādi konsolidācijas pasākumi. Riski, kas
apdraud budžeta mērķu izpildi, kopumā ir līdzsvaroti.
Tā kā programmā iekļautā ieņēmumu prognoze
2011. gadam ir nedaudz piesardzīga, budžeta rezultāti
minētajā gadā varētu izrādīties nedaudz
labāki, bet zināmi negatīvie riski, kas var apdraudēt
budžeta prognožu izpildi, sākot ar 2012. gadu, ir saistīti ar
optimistiskiem makroekonomikas pieņēmumiem. Tā kā
valdība ir norādījusi, ka, sākot ar 2012. gadu,
varētu tikt īstenoti papildu ekspansīvi fiskālie
pasākumi, kas paredzēti 2011. gada likumā par valsts
budžetu (tostarp piektais posms strādājošo nodokļa atlaidēm
algota darba ņēmējiem, valsts ienākuma nodokļa
maksāšanas robežlīmeņa turpmāka palielināšana, PVN
samazināšana restorānu pakalpojumiem un zemāki pensiju
nodokļi), ja fiskālā situācija to pieļaus, pastāv
procikliskas fiskālās politikas nostājas risks. Ņemot
vērā demogrāfiskās perspektīvas, ir svarīgi, lai
Zviedrija arī turpmāk izpildītu VTM. (8)
Iespējamas nestabilitātes avots ir
pašreizējā situācija mājokļu un hipotekārajos
tirgos. Pēc īslaicīgas un nelielas korekcijas finanšu
krīzes augstākajā punktā, Zviedrijā pretstatā
citām valstīm turpinājās spēcīgā
mājokļu cenu pieauguma tendence, kas vērojama kopš
1990. gadu otrās puses, un patlaban tās ir sasniegušas
rekordskaitļus. Mājokļu cenu spēcīgais kāpums ir
gājis roku rokā ar mājsaimniecību pieaugošu parādu
nastu, kas 2010. gada vidū sasniedza rekordlīmeni — 170 %
no izmantojamajiem ienākumiem. Turklāt liela daļa
hipotekāro kredītu ir izsniegta ar mainīgajām likmēm
ar nelielu amortizāciju. Tas padara Zviedrijas mājsaimniecības
īpaši neaizsargātas pret procentu likmju paaugstināšanu vai
nodarbinātības pasliktināšanos. Ievērojamai korekcijai
mājokļu tirgū varētu būt negatīva ietekme uz
makroekonomikas stabilitāti, jo mājsaimniecībām būtu
jāierobežo patēriņš, lai līdzsvarotu ienākumus un
izdevumus, un Zviedrijas bankām varētu pieaugt finansēšanas
izmaksas. (9)
Attiecībā uz Zviedrijas darba tirgu
jāatzīmē, ka jauniešu un to iedzīvotāju
situācija, kuriem nav ES pilsonības, ir slikta
salīdzinājumā ar ES vidējiem radītājiem. Ir
būtiski turpināt uzlabot minēto grupu situāciju darba
tirgū, lai paaugstinātu vispārējo nodarbinātības
līmeni un ilgtermiņā uzlabotu darbaspēka
piedāvājumu, šādā veidā risinot iedzīvotāju
novecošanas radītās demogrāfiskās problēmas.
Zviedrijas valdība patlaban īsteno vairākas reformas, lai
uzlabotu abu minēto grupu nodarbinātības situāciju, un
tās ir saistītas ar finansējuma palielināšanu
darbaudzināšanai, darba pieredzes amata vietām, profesionālo
izglītību pieaugušajiem, mācekļu prakses
darbaudzināšanu, mērķsubsīdijām algām un
modernizētiem zviedru valodas kursiem. Jaunākie statistikas dati
skaidri rāda, ka uzlabojas visi Zviedrijas darba tirgus
rādītāji, izņemot attiecībā uz
ārvalstīs dzimušām sievietēm. (10)
Komisija ir izvērtējusi konverģences
programmu un valsts reformu programmu[4].
Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to
lietderību ilgtspējīgas fiskālās un
sociālekonomiskās politikas izveidē Zviedrijā, bet arī
to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā,
ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā
ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos
valstu lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisija
uzskata, ka programmās ir pienācīgi risinātas Zviedrijas
galvenās problēmas. Tomēr, lai gan valdības
fiskālā stratēģija turpināt izpildīt VTM ir
piemērota, sākot ar 2012. gadu jārūpējas par to, lai
labvēlīgas izaugsmes laikā fiskālā politika
pārlieku nezaudētu stingrību. Vajadzētu izvērtēt
makroekonomiskās nelīdzsvarotības riskus, jo īpaši tos,
kurus rada pieaugošas mājokļu cenas un mājsaimniecību
parādu nasta. Turklāt jāuzrauga un jāuzlabo mazāk
aizsargāto grupu, jo īpaši jauniešu un ārvalstīs dzimušu
sieviešu, dalība darba tirgū. (11)
Ņemot vērā šo novērtējumu
Padome ir izskatījusi Zviedrijas konverģences programmas
2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums[5] jo
īpaši ir pausts ieteikuma 1. punktā. Ņemot vērā
Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir
izskatījusi Zviedrijas valsts reformu programmu, IESAKA Zviedrijai laikposmā no
2011. līdz 2012. gadam rīkoties šādi. (1)
Rūpēties, lai fiskālā politika
arī turpmāk nodrošinātu vidēja termiņa mērķu
izpildi, un nepieļaut prociklisku fiskālās politikas
nostāju pašreizējā ekonomikas augšupejas laikā. (2)
Īstenot preventīvas darbības
nolūkā novērst makroekonomiskos riskus, kas saistīti ar
pieaugošām mājokļu cenām un mājsaimniecību
parādu slogu, tostarp reformēt hipotekāro aizdevumu
sistēmu, īres maksas noteikumus, īpašumu aplikšanu ar
nodokļiem un būvatļaujas. (3)
Uzraudzīt un uzlabot jauniešu un citu
mazāk aizsargāto grupu dalību darba tirgū. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 209,
2.8.1997., 1. lpp. [2] OV C , ,
…lpp. [3] Saglabātas
2011. gadam ar Padomes 2011. gada 19. maija Lēmumu
2011/308/ES. [4] SEC(2011)
735 [5] Kā
paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 9. panta
3. punktā.