PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar šo ierosināto Partnerības instrumentu tiek aizstāts Finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI)[1], kas stājās spēkā 2007. gadā un ir bijis galvenais ES līdzeklis sadarbībai ar attīstītajām valstīm. Ir pierādījies, ka ICI ir efektīvs rīks diferencētai un atbilstošai reaģēšanai, lai paplašinātu un padziļinātu sadarbību ar 17 valstīm (industrializētām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni Ziemeļamerikā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā un Persijas līča reģionā). Nesen, pieņemot ICI+ priekšlikumu, tas ir paplašināts, ietverot jaunattīstības valstis. Tomēr, ņemot vērā, ka tā darbības termiņš noslēdzas 2013. gada beigās, ir nepieciešams jauns finanšu instruments.

Turklāt kopš ICI regulas stāšanās spēkā ir notikusi jo īpaši tādu ekonomiku kā Indijas, Ķīnas un Brazīlijas ekonomikas attīstība, kurām ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, daudzpusējos forumos (ANO un G 20) un globāla mērogu problēmjautājumu risināšanā. Lai gan tajās aizvien pastāv attīstības un nabadzības izskaušanas problēmas, šīs valstis drīz vien būs pārspējušas jaunattīstības valstu statusam raksturīgos rādītājus. Lai uzturētu savas ekonomikas atlabšanu, Eiropas Savienības stratēģiskajās interesēs ir veicināt šo valstu reālistiskus centienus adekvāti risināt globālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas.

Vēl ES ir izstrādājusi plašus nolīgumus ar galvenajiem partneriem un jaunietekmes ekonomikas valstīm, lai risinātu divpusējus globāla mēroga jautājumus. Šo instrumentu (piemēram, nolīgumu, deklarāciju, rīcības plānu u.tml.) īstenošanai ir vajadzīgs speciāls finanšu instruments, lai ES rīcībā būtu līdzekļi tās interešu popularizēšanai visā pasaulē un globālu jautājumu risināšanai, ja rodas tāda nepieciešamība.

Turklāt, ņemot vērā izmaiņas attiecībās ar Krieviju, finanšu krīzi, kas ir radījusi jaunus izaicinājumus pasaules ekonomikai un tās ekonomiskajai kārtībai, aizvien lielāku ES un tās galveno partneru savstarpējo atkarību, mainīgos tirdzniecības modeļus, pieaugošo pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības/tirdzniecības kopienu lomu gan Eiropā, gan partnervalstīs, kuras rezultātā ir nepieciešams aktīvāks dialogs, integrācija un apmaiņa ar informāciju. Pieaug nepieciešamība risināt sociālos problēmjautājumus (globalizācijas labuma nevienmērīga sadale starp sociālajām šķirām un ekonomiskās lejupslīdes smagā ietekme uz patēriņu, ienākumiem un jaunu darbavietu radīšanu), kā arī vides un klimata pārmaiņu problēmjautājumus. Šajā kontekstā jaunietekmes ekonomikas valstu pieaugošā loma, tostarp attiecībā uz tirdzniecības dienvidu valstu vidū un sadarbības jautājumiem, nepieciešamību apvienot attīstības atbalstu, tirdzniecības instrumentus, uzņēmējdarbības dialogus, infrastruktūras un tehnoloģiskos jauninājumus, ieguldījumus, lai atbalstītu gudru un iekļaujošu izaugsmi, tirdzniecības integrāciju, privātā sektora attīstību, sociālo kohēziju, reformas un modernizācijas programmas, rada nepieciešamību ieviest jaunu instrumentu.

ES rīcībā šobrīd nav īsta instrumenta, kas ļautu tai sadarboties ar jaunajām jaunietekmes ekonomikas valstīm tādos jautājumos, kas saistīti ar ES pamatinterešu virzīšanu, un globālos problēmjautājumos (piemēram, klimata pārmaiņas vai nepieciešamība veicināt ilgtspējīgu attīstību visos līmeņos). Lai gan, 2011. gada 1. decembrī pieņemot ICI+, ICI ir paplašināts, ietverot jaunattīstības valstis, tā darbības joma ir ierobežota.

Ierosinātā Partnerības instrumenta mērķis ir pārvarēt šo ierobežojumu attiecībā uz ES spēju starptautiski iesaistīties visefektīvākajā veidā. Tas aizpildītu iepriekš minēto tukšumu un jo īpaši ļautu ES īstenot programmas ne tikai saistībā ar attīstības sadarbību ar globālajiem partneriem, bet arī aizstāvēt ES intereses sarunās ar jebkuru citu partnervalsti, ja rodas tāda nepieciešamība. Tas varētu arī būt pamatā jaunām partnerībām ar valstīm, kam vairs nav nepieciešama divpusēja attīstības palīdzība.

Šim instrumentam jo īpaši būtu šādi konkrēti mērķi:

(a) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot ES divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un vidi;

(b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot sadarbību uzņēmējdarbības un normatīvajā jomā;

(c) uzlabot izpratni par ES, tās vispārējo pamanāmību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu ES vērtības un intereses.

Tādējādi Partnerības instruments ļaus noteikt un popularizēs ES un abpusējās intereses un piešķirs stratēģijai „Eiropa 2020” globālu mērogu, efektīvi un elastīgi reaģējot uz sadarbības mērķiem, kuri izriet no ES attiecībām ar partnervalstīm, un risinot globālus problēmjautājumus. Tam būs globāls mērogs, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajiem partneriem un jaunietekmes ekonomikas valstīm. Nav paredzēta obligāta izdevumu kā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) klasifikācija, lai gan šāda iespēja ir jāsaglabā, īpaši attiecībā uz tirdzniecības atbalstu un ar tirdzniecību saistītu palīdzību. Finanšu summa laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam ir 1,131 miljoni euro.

Partnerības instruments būs neatņemama ārējās darbības finanšu instrumentu vispārējās arhitektūras sastāvdaļa, un tā pamatā būs četras sadaļas: uz politiku balstīta sadaļa, kuras galvenais mērķis būs sadarbība ar partnervalstīm visos līmeņos; sadaļas attiecībā uz pārnozaru prioritāšu un vērtību – cilvēktiesības un demokrātija, humānā palīdzība un civilā aizsardzība un krīžu pārvaldība un novēršana – attīstību.

Viena no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm ir atjaunot izaugsmi, kas ir saderīga ar Eiropas redzējumu par nākotni, kurā ir zema oglekļa emisija, un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Programmā ir atzīts, ka strauji augošām jaunietekmes ekonomikas valstīm, kurās vidusšķira kļūst aizvien plašāka, būs ļoti svarīga loma Eiropas preču un pakalpojumu eksporta uzturēšanā, jo ES ir salīdzinoša priekšrocība šajā ziņā. Piemēram, nākotnē paredzamajām klimata politikām (vai to neesamībai) Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un ASV būs būtiska ietekme uz konkurētspēju nākotnē, izpēti un izstrādi un zinātnisko sadarbību minētajos reģionos, kā arī uz starptautisko tirdzniecību. Mūsu interesēs ir veicināt maksimālu saskaņošanu un sadarbību. Partnerības instrumentam jāsniedz būtisks atbalsts tirdzniecības politikai[2], jo īpaši attiecībā uz stratēģiskajiem ekonomiskajiem partneriem. Atbalsts tirgus pieejamības uzlabošanai Eiropas uzņēmumiem papildinās Konkurētspējas un MVU programmas ietvaros finansēto rīcību.

Jaunietekmes ekonomikas valstīm ir aizvien izteiktāka loma kā atbildīgiem partneriem globālu problēmjautājumu risināšanā pašreizējās ekonomiskās krīzes kontekstā. ES atzīst, ka ir svarīgi palielināt jaunietekmes ekonomikas valstu atbildību attiecībā pret mazāk attīstītajām valstīm un citām jaunattīstības valstīm. Kritiskus jautājumus, piemēram, nabadzības mazināšana, konkurētspēja un tirgus liberalizācija, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, ilgtspējīga attīstība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, tostarp darba pamatstandartu un sociālā dialoga ievērošana, digitālo līdzekļu lietošanas prasmju uzlabošana un iekļaušana, pandēmijas, kiberdrošība, terorisms un organizētā noziedzība, ieskaitot pirātismu, var risināt tikai starptautiskā kontekstā. Ņemot vērā straujo globalizāciju, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu nodrošināšanu iekšējā programmā un ES iekšējās politikas kopumā atbalsta piemērota ārēja finansiālā palīdzība. Minētajai iekšējās politikas ārējai dimensijai ir jāuzlabo ES ārējās darbības konsekvence un saskanība, izvairoties no dublēšanās un palielinot ietekmi.

Līdz ar to Partnerības instrumenta prioritāte būs atbalstīt citas ES ārējās politikas jomas, piemēram, tirdzniecības politiku, kā arī ES politiku ārējo dimensiju klimata pārmaiņu, vides, enerģētikas, transporta, nodarbinātības un sociālās politikas, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Partnerības instrumenta ietvaros klimata iestrādāšanai un mērķiem būs īpaši liela nozīme attiecībā uz darbībām politikas dialoga veicināšanai ar industrializētajām un jaunietekmes ekonomikas valstīm.

Resursu efektivitātei būs ļoti liela nozīme ekonomiskās izaugsmes ilgtspējības nodrošināšanā atbilstoši vides ierobežojumiem. ES pieņem Resursu efektivitātes stratēģiju kā vienu no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Tā ietekmēs ES normas, tomēr būs patiesi efektīva tikai tādā gadījumā, ja visas lielākās ekonomikas pieņems resursu ziņā efektīvu praksi. Jaunietekmes ekonomikas valstīm ir iespēja apiet neilgtspējīgos patēriņa un ražošanas modeļus, kurus ES un citas attīstītās ekonomikas bieži vien izmantoja industrializācijas laikā, un ES ir ļoti ieinteresēta palīdzēt šajā procesā.

Tomēr jaunietekmes ekonomikas valstīs, jo īpaši Indijā un Ķīnā, ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas dzīvo absolūtā nabadzībā un kuru iztika ir atkarīga no veselīgām ekosistēmām, piemēram, tīra ūdens un ražojošām jūrām un mežiem. Tajā pašā laikā Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Indijā un Ķīnā ir ārkārtīgi liela bioloģiskā daudzveidība. Šo valstu ekonomika nosaka arī resursu izlietojumu pārējā jaunattīstības pasaulē, jo īpaši trūcīgākās jaunattīstības valstīs. Sadarbība ekosistēmu aizsardzībā un to ilgtspējīgas pārvaldības jomā ir gan ES, gan tās partneru interesēs.

Dialogam un praktiskai sadarbībai ar galvenajiem globālajiem enerģijas ražotājiem un patērētājiem ir būtiska nozīme, lai risinātu ES energoapgādes drošības aizsardzības problēmjautājumu, jo īpaši tāpēc, ka aizvien palielinās mūsu atkarība no importa un vienlaikus tiek veicināta globāla programma ar zemu oglekļa emisiju, ilgtspējīgas enerģētikas politika, globālo enerģētikas tirgu pārredzamība un paredzamība un tehnoloģiskā sadarbība.

Vairākām valstīm vairs nav nepieciešama divpusēja attīstības palīdzība, un tādēļ tās meklē jaunus sadarbības veidus. Tehnoloģiju un inovāciju jomā, ja ES vēlas arī turpmāk būt stratēģisks partneris un ieņemt vadošo pozīciju globālo standartu jomā, tai jāspēj veidot partnerības šajās jomās, balstoties uz abpusējām interesēm.

ES iekšējo politiku uz āru vērstās darbības tādēļ tiks pilnībā iekļautas Partnerības instrumenta programmās. Tā ierobežotā finansējuma ietvaros tas var papildināt citu ES programmu ietvaros īstenoto iekšējo politiku uz āru vērstās darbības (piemēram, rīcība „Horizon 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogramma”, Konkurētspējas un MVU programmas, tostarp attiecībā uz sadarbību tūrisma jomā, Migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda, kā arī programmas „Erasmus visiem” ietvaros), lai izvairītos no jebkādas dublēšanās. Tas var atbalstīt arī citas ES ārējās politikas jomas, piemēram, tirdzniecības politiku. Visā plānošanas posmā tiks ņemta vērā saskaņa un papildināmība ar citiem ārējās darbības ģeogrāfiskajiem instrumentiem, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu, vienlaikus integrējot diferenciācijas un koncentrācijas principus.

2.           APSPRIEŽU AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Eiropas Komisija laika posmā no 2010. gada 26. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim organizēja publisku apspriešanu par turpmāko ES ārējās darbības finansējumu. Šī procesa pamatā bija tiešsaistes anketa, kurai bija pievienots Komisijas un EĀDD darbinieku sagatavots vispārīgs informatīvs dokuments „ES ārējās darbības finansējums pēc 2013. gada”.

Vairums respondentu (aptuveni 70 %) apstiprināja, ka ES finanšu palīdzība nodrošina būtisku pievienoto vērtību galvenajās ES ārējās darbības finanšu instrumentu atbalstītajās politikas jomās[3]. Daudzi respondenti pauda uzskatu, ka ES pievienotā vērtība ir galvenais dzinējspēks nākotnes vajadzībām: viņi uzskatīja, ka ES ir jāizmanto šī salīdzinošā priekšrocība, kas ir saistīta ar tās atrašanos uz globālās skatuves, plašajām zināšanām, pārvalstisko raksturu un koordinācijas veicinātājas lomu, un apjomradītie ietaupījumi.

Gandrīz visi respondenti (92 %) kā ES finanšu instrumentu ietekmes palielināšanas veidu atbalstīja diferencētāku pieeju, kas pielāgota saņēmējas valsts situācijai un kuras pamatā ir droši kritēriji un efektīva datu apkopošana.

Bija dažādi viedokļi par instrumentu vienkāršošanu un ģeogrāfisko un tematisko instrumentu līdzsvaru. Daudzi pauda bažas, ka, samazinot ES tematisko programmu skaitu, tiktu samazināts vispārējais tematiskai rīcībai pieejamais apjoms, tāpēc aicināja tā vietā vienkāršot noteikumus, kas regulē tematiskā finansējuma pieejamību un īstenošanu. Ievērojams vairākums respondentu atbalstīja ES instrumentu ģeogrāfiskās elastības palielināšanu kā starpreģionu problēmjautājumu risināšanas veidu.

Atsaucoties lūgumam noteikt dažādu interesējošo jomu prioritāro secību, vairums ieinteresēto personu pieminēja „makroekonomisko un finanšu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi” un „tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanu”, pēc tam „enerģētiku, resursu efektivitāti un klimata pārmaiņas” un „nodarbinātību un sociālos jautājumus (tostarp izaugsme un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība)”.

Ļoti daudzi respondenti arīdzan piekrita, ka privātais sektors ir galvenais ekonomiskās attīstības dzinējspēks un būtiski veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Šī iemesla dēļ viņi aicināja ES daudz aktīvāk iesaistīt uzņēmējdarbības kopienu kā partneri ES un trešajās valstīs, lai aizvien vairāk – gan finansiālā, gan zināšanu apkopošanas ziņā – iesaistītu privāto sektoru kā ilgtspējīgas attīstības dzinējspēku.

Daudzi respondenti piekrita, ka plānošana un līdzfinansējums, kurā piedalās arī dalībvalstis, varētu palielināt ES ārējās darbības ietekmi un saskaņu, vienkāršot atbalsta sniegšanu un samazināt vispārējās darījumu izmaksas.

Attiecībā uz veiktspējas novērtējumu lielākas uzmanības pievēršana uzraudzības darbībām projektu un programmu īstenošanas laikā, kā arī noteikumu, kas regulē ārējo finansējumu, vienkāršošana saņēma plašu atbalstu kā veids, lai nodrošinātu, ka ES ārējiem instrumentiem ir cerētā ietekme.

Daudzas ieinteresētās personas atbalstīja aktīvākas informācijas un komunikācijas darbības ES ārējā finansējuma pamanāmības uzlabošanai, jo īpaši saņēmējās valstīs. Tomēr šķiet, ka ES pamanāmību labāk sekmē efektīvas politikas, stratēģijas un klātbūtne trešās valstīs, nevis papildu izdevumi komunikācijai. Plašu atbalstu saņēma iecere pastiprināt ES koordinējošo lomu citu līdzekļu devēju vidū un nodrošināt, ka īstenošanas partneri uzlabo ES finansējuma pamanāmību.

Pirms šā priekšlikuma par Partnerības instrumentu iesniegšanas Komisija izskatīja četras politikas alternatīvas: pārtraukt ICI, saglabāt status quo, veikt grozījumus ASI, lai pieļautu izdevumus, kas nav oficiālā attīstības palīdzība, vai ieviest jaunu instrumentu, veidojot to uz ICI/ICI+ bāzes.

Veicot rūpīgu izvērtēšanu, nedz ICI pārtraukšana, nedz status quo saglabāšana netika atzīta par politiski dzīvotspējīgu risinājumu. Izdevumu ierobežošana, attiecinot tos tikai uz rīcību, kas saistīta ar nabadzības mazināšanu, vai uzmanības pievēršana tikai sadarbībai ar jaunietekmes ekonomikas valstīm mākslīgi ierobežotu ES ārējo darbību un neievērotu ES pamatintereses.

Alternatīvai veikt grozījumus Attīstības sadarbības instrumentā, lai pieļautu izdevumus, kas nav saistīti ar oficiālo attīstības palīdzību, būtu ģeogrāfiskās saskaņas (viens instruments valstī) priekšrocība, tomēr grūtības, kas saistītas ar tāda instrumenta pārvaldīšanu, kuram ir divi ļoti atšķirīgi mērķi, tika uzskatītas par būtisku trūkumu.

Ietekmes novērtējums

Ekonomiskās ietekmes novērtējums:

Jauna Partnerības instrumenta ieviešana nodrošinātu ES vēl vienu iespēju popularizēt tās uzņēmumus (jo īpaši MVU) un produktus. Tas varētu atbalstīt ES uzņēmumus trešās valstīs, nodrošinot stimulu ES konkurētspējai un novatorismam papildus Konkurētspējas un MVU programmas un „Horizon 2020” (izpēte un inovācijas) ietvaros finansētām darbībām. Tas varētu atbalstīt ES starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus, kas savukārt atvieglotu ārvalstu ieguldījumus ES. Vēl šim instrumentam varētu būt nozīmīga loma attiecībā uz tirdzniecību dienvidu valstu vidū un sadarbību, veicinot mūsu partneru trešās valstīs (jo īpaši trūcīgākās jaunattīstības valstīs) atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Ir iespējams pievērsties daudzām sadarbības jomām, tostarp klimata pārmaiņām, enerģētikai[4], videi, tehnisko noteikumu tuvināšanai un standartizācijai, kopīgai sociālajai atbildībai, intelektuālā īpašuma tiesībām, personas datu aizsardzībai, paraugpraksei ekonomikas, tirdzniecības, ieguldījumu, nodokļu un finanšu jautājumos un tūrismam. Tādējādi varētu tikt stiprināta ES ekonomiskā drošība un radītas jaunas darbavietas, kas galu galā veicinātu ekonomisko izaugsmi. Jaunais instruments varētu veicināt pārdomāti izstrādātas ekonomiskās sadarbības formas starp ES un partnervalstīm. Šajā saistībā ES būtu iespēja nodrošināt, ka, izstrādājot un īstenojot politikas un programmas, tiek pienācīgi ņemtas vērā vides, ilgtspējīgas enerģētikas, sociālās, nodarbinātības un citas labklājības vērtības.

Sociālās ietekmes novērtējums:

Saskaņojot ES un dalībvalstu finansēšanas instrumentus un atbalstot kopīgas darbības ar citiem divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem, jaunajam instrumentam varētu būt būtiska ietekme uz jaunietekmes valstu sociālo struktūru. Tas varētu atbalstīt labklājības sistēmu reformas, valsts nodarbinātības politikas, valsts apmācības un prasmju uzlabošanas politikas, izglītību, pētniecības un inovāciju veidošanas programmas un pasākumus valsts drošības „tīklu” stiprināšanai. Videi draudzīgu papildu darbavietu radīšana palielinātu ienākumus un stiprinātu sociālo kohēziju un nabadzības mazināšanas stratēģijas valsts līmenī. Šajā saistībā tas veicinātu sekmīgu ANO Starptautiskās darba organizācijas un G 8/G 20 virzītās starptautiskās sociālās programmas īstenošanu.

Vides ietekmes novērtējums:

Jaunā instrumenta ietvaros izveidoto ES partnerību mērķis būs iedrošināt izaugsmi un ilgtermiņa vides ilgtspējīgumu. Šajā saistībā ir paredzams, ka jaunajam instrumentam būs būtiska loma atbalsta sniegšanā gan ES, gan partnervalstu vides un ar klimata pārmaiņām saistītu rīcību un politikas dialogu ziņā. Minētais instruments varētu atbalstīt uzņēmējdarbības modeli, kura pamatā ir zema oglekļa emisija, nodrošinot stimulu Eiropas privātajam sektoram. Balstoties uz COP-16 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par klimata pārmaiņām, kas norisinājās Kankunā, sekmīgajiem rezultātiem, to varētu izmantot, lai palīdzētu ES uzņēmumiem izstrādāt efektīvu un izdevīgu politiku videi draudzīgu mērķu sasniegšanai partnervalstīs. Vēl tas palīdzētu partnervalstīm pilnvērtīgi izmantot inovāciju labumus vides, ekoloģijas un energoefektivitātes jomā. Tādējādi varētu tikt veicināta pāreja uz videi draudzīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Pieaugošais pieprasījums pēc precēm jaunietekmes ekonomikas valstīs nozīmē, ka ir jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi privātajā sektorā un videi draudzīga iepirkuma politika. Instruments pieļautu sadarbību, kuras mērķis ir uzlabot izpratni par bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas un ekosistēmas sagraušanas ekonomiskajām un sociālajām izmaksām globālas nozīmes valstīs.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Likumdevējas iestādes rīkotajās diskusijās par Komisijas priekšlikumu par ICI+ (COM/2009/197) un pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās visas trīs iestādes panāca vienošanos par Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punkta un 209. panta 1. punkta piemērošanu, lai īstenotu darbības, kas aptvers ne tikai attīstības sadarbību jaunattīstības valstīs. Attiecībā uz valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, ir piemērots LESD 212. panta 2. punkts.

Lai īstenotu minēto vienošanos, ierosinātā Partnerības instrumenta pamatā būs šādu LESD trīs pantu kombinācija: 212. panta 2. punkts, 207. panta 2. punkts un 209. panta 1. punkts.

ES ir noslēgusi daudzus starptautiskus nolīgumus ar partnervalstīm visā pasaulē, kuru noslēgšana katrai dalībvalstij atsevišķi nebūtu iespējama, un tādējādi Savienībai ir dota iespēja ietekmēt situāciju gandrīz jebkurā starptautisko attiecību jomā. Ņemot vērā, ka 27 dalībvalstis rīkojas kopēju politiku un stratēģiju ietvaros, ES ir kritiskā masa, lai reaģētu uz globāliem problēmjautājumiem. Vēl ES ir unikāla iespēja popularizēt ES normas un standartus un pārveidot tos par globāliem standartiem ar starptautiskās sadarbības starpniecību.

Ierosinātais Partnerības instruments piedāvās lielāku pievienoto vērtību nekā šobrīd, jo tajā ir ietverta stratēģija „Eiropa 2020”, balstoties uz sadarbību, kas vērsta uz videi draudzīgu izaugsmi, liekot lielāku uzsvaru uz ES interesēm sadarbībā ar topošajām un industrializētajām valstīm un vairāk uzmanības pievēršot uzņēmējdarbības, ieguldījumu, tirdzniecības, izpētes un inovāciju vides uzlabošanai. Tā ietvaros ir jāizstrādā proaktīva abpusējo interešu darba kārtība ar partnervalstīm, īpašu uzmanību pievēršot ES stratēģiskajiem partneriem.

Jaunajā Partnerības instrumentā tiks sekmīgāk ievērotas ES saistības ar trešām valstīm, ar kurām ir noslēgts partnerības un sadarbības līgums/pamatlīgums. Tādējādi tiks uzlabota ES ārpolitikas ticamība un saskaņa, izveidojot saikni starp tās vērtību un interešu popularizēšanu un konkrētām sadarbības aktivitātēm. Nolīgumu ietvaros Partnerības instruments varētu pildīt arī katalizatora funkciju attiecībā uz kopīgiem ES un dalībvalstu projektiem, jo ES un tās dalībvalstīm ir saistoši šo nolīgumu noteikumi. Visbeidzot tas atbalstīs ES reģionālo un divpusējo politiku, kā arī ES saistības attiecībā uz reģionālās un starptautiskās sadarbības procesiem un struktūrām.

ES ekonomiskās sadarbības aktivitātes, dialogi uzņēmējdarbības jomā un citi ārējās ekonomiskās rīcības veidi varētu kļūt par spēcīgu ārpolitikas rīku. Tie varētu veicināt ES pamanāmību un ārējo ietekmi. Tādējādi varētu tikt atbalstītas Eiropas ieceres kļūt par svarīgu ekonomisku un politisku dalībnieku uz starptautiskās skatuves gan divpusēji, gan daudzpusējās struktūrās, piemēram, G 20.

Turklāt kopīga rīcība ar ES dalībvalstīm un novatoriski resursu mobilizēšanas veidi varētu kļūt aizvien izplatītāki un pieņemamāki Partnerības instrumenta ietvaros nekā pašreizējā situācijā ICI ietvaros. Būs pieejams vairāk naudas līdzekļu, lai atbalstītu līdzfinansēšanas darbības sadarbībā ar ES dalībvalstu divpusējo palīdzību un finanšu struktūrām vai aģentūrām. Daudzgadu programmas sekmētu strukturētāku un integrētāku uzņēmējdarbību. Būtu vieglāk izveidojamas publiskās un privātās partnerības, iesaistot tajās vairākas ieinteresētās personas no Eiropas uzņēmējdarbības kopienas. Dotāciju un aizdevumu sapludināšana arī varētu kļūt par vēlamu alternatīvu attiecīgā gadījumā.

Instrumenta izvēle

Komisija uzskata, ka, paplašinot Sadarbības attīstības instrumenta darbības jomu, lai iekļautu darbību, kas nav saistīta ar attīstību, tiek radīts sasprindzinājuma risks starp dažādiem mērķiem, un tādējādi var tikt izraisītas būtiskas aizkavēšanās lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Tā iesaka izveidot vienotu jaunu globālu instrumentu, kura uzmanības centrā ir ES pamatinterešu aizstāvēšana un globālu problēmjautājumu risināšana, skaidri nosakot darbību jomu. Tāpēc Komisija iesaka ierosināt jaunu instrumentu.

Priekšlikuma par jaunu instrumentu iesniegšana tiek uzskatīta par vislabāko alternatīvu. Ir panākta plaša vienprātība par pašreizējā finanšu instrumentu kopuma izmantošanu, lai gan ir jāatspoguļo Lisabonas līguma ieviestās institucionālās izmaiņas. Šīs alternatīvas ietvaros pašreizējā instrumentu struktūra, kuru gan ieinteresētās personas, gan ES dalībvalstis uzskata par piemērotu un atbilstošu, netiktu būtiski mainīta. Tomēr jauns globāla mēroga partnerības instruments ar konkrētiem mērķiem veicinās rūpīgu esošo politikas veidošanas, plānošanas un rezultātu panākšanas metožu pielāgošanu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Partnerības instrumenta vajadzībām ierosinātā finanšu līdzekļu summa veido 1 131 miljonus euro, saglabājoties pašreizējām cenām, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Šī summa ir saderīga ar ierosinātās finanšu shēmas 2014.-2020. gadam 4. kategoriju „Globālā Eiropa”.

Lai nodrošinātu tā paredzamību, finansējumu augstākās izglītības aktivitātēm trešās valstīs programmas „Erasmus visiem” kontekstā nodrošina saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem, piešķirot līdzekļus diviem laika posmiem, kas aptver pirmos 4 gadus un attiecīgi atlikušos 3 gadus. Finansējums tiks atspoguļots Partnerības instrumenta daudzgadu indikatīvajā programmā saskaņā ar attiecīgajās valstīs konstatētajām vajadzībām un prioritātēm. Līdzekļu piešķiršanu var pārskatīt būtisku neparedzamu apstākļu vai ievērojamu politisku pārmaiņu gadījumā saskaņā ar ES ārējām prioritātēm. Šo līdzekļu izlietojumam būs piemērojami „Erasmus visiem” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) No. [..], ar ko izveido „Erasmus visiem”,[5] noteikumi.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Vienkāršošana

Viena no Komisijas prioritātēm jaunajā regulā – tāpat kā citās programmās Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros – ir vienkāršot normatīvo vidi un atvieglot ES palīdzības pieejamību partnervalstīm un reģioniem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām u.c., ja šādi tiek nodrošināta regulas mērķu sasniegšana.

Jaunā PI regula ļautu ātrāk pieņemt īstenošanas pasākumus un tādējādi paplašinātu sadarbības iespējas. Turklāt Finanšu regulas pārskatīšana, kura ir īpaši būtiska attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par ārējo darbību, atvieglos pilsoniskās sabiedrības organizāciju un MVU līdzdalību finansēšanas programmās, piemēram, vienkāršojot noteikumus, samazinot līdzdalības izmaksas un paātrinot piešķiršanas procedūras. Komisija ir iecerējusi īstenot šo regulu, izmantojot jaunās elastīgās procedūras, kas paredzētas pārskatītajā Finanšu regulā.

Īstenošanas noteikumi ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regulā (ES) Nr. [..], ar ko izveido kopējos noteikumus un procedūras ES ārējās rīcības instrumentu īstenošanai.

2011/0411 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Šī regula ir viens no instrumentiem, kas nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Savienības ārpolitikai. Tā aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI)[6].

(2) Pēdējo desmit gadu laikā ES ir neatlaidīgi stiprinājusi tās divpusējās attiecības ar ļoti daudzām industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni visos pasaules reģionos, galvenokārt Ziemeļamerikā, Austrumāzijā, Austrālijā-Āzijā, kā arī Dienvidaustrumāzijā un Persijas līča reģionā.

(3) Turklāt kopš 2007. gada ES ir stiprinājusi un padziļinājusi sadarbību un partnerību ar jaunattīstības un pārejas valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Irānu, Jemenu un Dienvidāfriku, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI).

(4) Sadarbības mērogs ģeogrāfisko programmu ietvaros ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, kas noteikts Attīstības sadarbības instrumenta ietvaros, attiecas tikai uz finansēšanas pasākumiem, kas izstrādāti, lai atbilstu kritērijiem, kuri noteikti oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) un kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK).

(5) Tika paredzētas sagatavošanās darbības, piemēram, dialogi uzņēmējdarbības jomā, tirdzniecības veicināšana un apmaiņa ar zinātnisko informāciju, lai stiprinātu un padziļinātu sadarbību jomās, kas neietilpst Attīstības sadarbības instrumenta darbības jomā, ar Indiju un Ķīnu, kā arī ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm, kas ietilpst valstu grupā ar vidēju ienākumu līmeni.

(6) Turklāt ES ir stiprinājusi divpusējās attiecības ar citām aizvien nozīmīgākām Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm, kas ietilpst valstu grupā ar vidēju ienākumu līmeni, paplašinot sadarbības partnerību un politikas dialogus, attiecinot tos uz jomām un tematiem, kas nav saistīti tikai ar sadarbību attīstības jomā. Ir attīstījušās attiecības arī ar Krieviju, tostarp ar ES un Krievijas modernizācijas partnerības starpniecību, uzsverot Krievijas kā ES stratēģiskā partnera nozīmi gan divpusējās attiecībās, gan globālos jautājumos.

(7) Eiropas Savienība ir ieinteresēta padziļināt attiecības ar partneriem, kuriem ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, tirdzniecībā starp dienvidu valstīm un sadarbībā, daudzpusējos forumos, tostarp Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupā (G 20), globālajā pārvaldībā un globālu problēmjautājumu risināšanā. ES ir jāveido visaptverošas partnerības ar jauniem dalībniekiem uz starptautiskās skatuves, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, aizstāvētu ES pamatintereses un šajās valstīs palielinātu zināšanas par Eiropas Savienību.

(8) ES ir nepieciešams globāla mēroga finanšu instruments, lai varētu finansēt pasākumus, kas nav kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme tās attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām partnervalstīm, īpaši ar politikas dialogu un partnerību izveides starpniecību.

(9) Neskarot īpašas uzmanības pievēršanu globālajiem dalībniekiem, regulas darbības mērogam ir jāaptver visas pasaules valstis, lai būtu iespējams atbalstīt sadarbības pasākumus ar jaunattīstības valstīm, ar kurām ES saistās būtiskas intereses saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

(10) Stratēģijā „Eiropa 2020”[7] ES ir atkārtoti paudusi apņēmību veicināt tās iekšpolitikā un ārpolitikā gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, apvienojot tajā trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru.

(11) ES attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt pienācīgas darbavietas visiem, kā arī ratificēt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus darba standartus un daudzpusējus vides nolīgumus.

(12) Jo īpaši klimata pārmaiņu apkarošana ir atzīta par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem ES jāsaskaras, un jomu, kurā ir nepieciešama steidzama starptautiska mēroga rīcība. Saskaņā ar Komisijas paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020””[8] pausto nodomu palielināt ES budžeta proporciju ar klimatu saistītiem jautājumiem par vismaz 20 % šai regulai ir jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(13) ES ir apņēmusies palīdzēt sasniegt globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(14) Šīs regulas ietvaros ES ir jāatbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, jo īpaši mērķi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku un resursu efektivitāti, tirdzniecību un ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un jāveicina sabiedriskā diplomātija, izglītības/akadēmiskā sadarbība un informācijas sniegšanas aktivitātes.

(15) Turklāt daudzveidīgu sadarbības un partnerību iniciatīvu veicināšana vienotā instrumentā veicinātu apjomīgus ietaupījumus, sinerģijas ietekmi, lielāku efektivitāti, saskaņotāku lēmumu pieņemšanu un pārvaldību un augstu ES ārējo darbību atpazīstamību.

(16) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāpielieto diferencēta un elastīga pieeja, izstrādājot modeļus sadarbībai ar galvenajām partnervalstīm, kuros tiek ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politiku prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā iejaukties jebkurā pasaules vietā.

(17) ES ir jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un/vai neparedzētām vajadzībām, lai apņemtos padarīt tās intereses attiecībās ar trešām valstīm efektīvākas, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvās programmās.

(18) Tā kā dalībvalstīm vienām pašām nav iespējas pietiekami sasniegt šīs regulas mērķus un tāpēc darbības mēroga dēļ to labāka sasniegšana ir iespējama Eiropas Savienības līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts minētajā pantā, šī regula paredz tikai to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(19) Lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir jādeleģē Komisijai attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kuras ir noteiktas pielikumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, laikus un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[9]. Ņemot vērā šo īstenošanas dokumentu būtību, jo īpaši to politiskās orientācijas būtību vai ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā principā ir jāpielieto pārbaudes procedūra, izņemot attiecībā uz maza finanšu mēroga tehniskiem īstenošanas pasākumiem.

(21) Kopējie noteikumi un procedūras ES ārējās darbības instrumentu īstenošanai ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. .../... (turpmāk tekstā – Kopējā īstenošanas regula).

(22) Eiropas Ārējās darbības dienesta organizācija un darbība ir raksturota Padomes Lēmumā 2010/427/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets un mērķi

(1) Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, lai noteiktu un popularizētu ES un abpusējās intereses. Partnerības instruments atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no ES divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un risina globālus problēmjautājumus.

(2) Minētā instrumenta ietvaros finansējamie pasākumi atspoguļo šādus ES mērķus:

(a) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot ES divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem, piemēram, saistībā ar energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un vidi. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik sekmīgi ir veidojusies galveno partnervalstu izpratne par stratēģijas „Eiropa 2020” politikas jomām un mērķiem;

(b) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot ES daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos šīs regulas ietvaros;

(c) uzlabot izpratni par ES, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar publiskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu ES vērtības un intereses. Šī mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, cita starpā, analizējot aptaujas vai novērtējumus.

2. pants Darbības joma

(1) Šī regula ir attiecināma uz sadarbību ar visām trešām valstīm, reģioniem un teritorijām.

(2) Tomēr vispirms šī regula atbalsta sadarbības pasākumus ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien svarīgāka loma starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, daudzpusējos forumos, globālajā pārvaldībā un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā, kā arī valstīm, kurās ES ir būtiskas intereses.

3. pants Vispārējie principi

(1) ES vēlas popularizēt, attīstīt un konsolidēt brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību principu un tiesiskumu, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un veidojot sadarbību ar trešām valstīm.

(2) Lai pastiprinātu ES palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar partnervalstīm, ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, lai tiktu ņemts vērā to ekonomiskais, sociālais un politiskais konteksts, kā arī ES īpašās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

(3) ES un dalībvalstīm to attiecīgajās kompetences jomās ir jāveicina daudzpusēja pieeja globāliem problēmjautājumiem un sadarbība ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, ESAO un Divdesmit valstu finanšu ministru un centrālās bankas pārvaldītāju grupu (G 20) un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

(4) Īstenojot šo regulu, ES mērķim ir jābūt nodrošināt saskaņu un atbilstību ar citām ārējās darbības jomām, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu jaunattīstības valstīm, un citām attiecīgajām ES politikām, formulējot politiku, stratēģisko plānošanu un īstenošanas pasākumus.

(5) Šīs regulas ietvaros finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir jābūt sadarbības politikām, kas noteiktas instrumentos, piemēram, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos starp ES un attiecīgajām trešām valstīm un reģioniem, kā arī tiem ir jābūt saistītiem ar Eiropas īpašās intereses jomām, politikas prioritātēm un stratēģijām.

(6) ES atbalstu šīs regulas ietvaros īsteno saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu.

4. pants Sadarbības jomas

Detalizēts sadarbības jomu, kurās saskaņā ar šo regulu ir sniedzams atbalsts, saraksts ir sniegts pielikumā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 7. pantu, lai grozītu vai papildinātu minēto pielikumu.

5. pants Plānošana un indikatīva līdzekļu piešķiršana

(1) Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 3. punktā minēto izskatīšanas procedūru. Šī procedūra ir piemērojama arī būtiskai pārskatīšanai, kuras rezultātā tiek veiktas ievērojamas izmaiņas stratēģijā vai tās plānošanā.

(2) Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka ES stratēģiskās un/vai abpusējās intereses un prioritātes, īpašos mērķus un paredzamos rezultātus. Attiecībā uz valstīm vai reģioniem, kuriem ir izveidots kopīgs pamatdokuments, ar ko nosaka visaptverošu ES stratēģiju, šī dokumenta pamatā ir jābūt daudzgadu indikatīvajām programmām.

(3) Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka arī prioritārās jomas, kuras ir izvēlētas kā ES finansējuma saņēmējas, un izklāsta līdzekļu indikatīvu finanšu piešķiršanu gan kopumā, gan atbilstoši prioritārajai jomai un partnervalstij vai partnervalstu grupai attiecīgajā laika periodā, tostarp dalību globālās iniciatīvās; attiecīgā gadījumā šīs summas var izteikt kā diapazonu.

(4) Daudzgadu indikatīvās programmas nepieciešamības gadījumā pielāgo, ņemot vērā atsauces dokumenta, kas ir to pamatā, starpposma vai ad hoc pārskatus.

(5) Daudzgadu indikatīvajās programmās var izveidot rezervi nepiešķirtiem līdzekļiem. Lēmumu par šo līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar Kopējo īstenošanas regulu.

(6) Šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanas procedūru nepiemēro nebūtiskām izmaiņām daudzgadu indikatīvajās programmās, tehniskām korekcijām, līdzekļu pārdalei paredzamā sadalījuma ietvaros katrai prioritārajai jomai vai sākotnējā vispārējā sadalījuma lieluma palielināšanai vai samazināšanai par mazāk nekā 20 %, ja šīs izmaiņas neietekmē prioritārās jomas un mērķus, kas noteikti daudzgadu indikatīvajās programmās. Eiropas Parlamentu un Padomi informē par šīm izmaiņām viena mēneša laikā.

(7) Kopējās īstenošanas regulas 15. panta 4. punktā minēto procedūru var piemērot izmaiņu veikšanai daudzgadu indikatīvajās programmās, ja ir nepieciešama ātra ES atbilde.

6. pants Komiteja

Komisijai palīdz Partnerības instrumenta komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

7. pants Deleģēšanas īstenošana

(1) Šīs regulas 4. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu īsteno regulas spēkā esības laikā.

(2) Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

(3) Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(4) Pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8. pants Finanšu atsauces summa

1.           Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 1 131 000 000. Lēmumu par gada apropriācijām budžeta iestāde pieņem kā daļu no ikgadējās budžeta procedūras, ievērojot Daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

2.           Kā noteikts „Erasmus visiem” regulas 13. panta 2. punktā, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem ārējo darbību instrumentiem (Attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, Partnerības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda) tiks piešķirti aptuveni EUR 1 812 100 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no valstīm ārpus ES, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēros „Erasmus visiem” regulas noteikumus.

Finansējumu nodrošinās, izmantojot divas daudzgadu programmas, kas attiecīgi aptver tikai pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas izmaiņas, atvēlēto finansējumu var pārskatīt atbilstīgi Eiropas Savienības ārējām prioritātēm.

9. pants Eiropas Ārējās darbības dienests

Šī regula ir piemērojama saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību.

10. pants Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

2. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

DETALIZĒTS SADARBĪBAS JOMU SARAKSTS PARTNERĪBAS INSTRUMENTA IETVAROS

Lai atbalstītu 1. pantā paredzētos mērķus ES palīdzība, cita starpā, var ietvert šādas sadarbības jomas:

(a)          atbalsts konkrētām iniciatīvām, tostarp izpētes darbam, pētījumiem, eksperimentālām shēmām vai kopīgiem projektiem, kuru mērķis ir efektīvi un elastīgi reaģēt uz sadarbības mērķiem, kas izriet no ES attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm;

(b)          sadarbības, partnerību un kopīgu uzņēmumu izveides veicināšana starp ekonomikas, sociālās jomas, kultūras, valdības un zinātnes aprindās iesaistītajām personām Savienībā un trešās valstīs;

(c)          tirdzniecības attiecību un tirdzniecības integrācijas procesu, tostarp tirdzniecības starp dienvidu valstīm, atvieglošana (un atbalsts), atbalsts ES ieguldījumu plūsmām un ekonomiskajām partnerībām, tostarp īpašas uzmanības pievēršana maziem un vidējiem uzņēmumiem;

(d)          politiku un nozaru dialogu veicināšana, iesaistot tajos ar politiku, ekonomiku, reglamentēšanu, vidi, sabiedrību, pētniecību un kultūru saistītas personas, kas ir saistītas vai nav saistītas ar ES, un nevalstiskās organizācijas;

(e)          informācijas sniegšanas aktivitāšu, intelektuālās apmaiņas un starpkultūru dialogu veicināšana;

(f)           ES vai abpusējas intereses iniciatīvu un rīcību veicināšana tādās jomās kā klimata pārmaiņas, vides jautājumi, tostarp bioloģiskā daudzveidība, resursu efektivitāte, izejvielas, enerģētika, transports, zinātne, pētniecība un inovācijas, nodarbinātība un sociālā politika, ilgtspējīga attīstība, tostarp pienācīgas darbavietas un kopīgas sociālās atbildības popularizēšana, tirdzniecība starp dienvidu valstīm un sadarbība, izglītība, kultūra, tūrisms, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselība, tieslietas, muita, nodokļu sistēma, finanšu, statistikas un jebkuri citi jautājumi, kas saistīti ar ES konkrētajām interesēm vai ES un trešo valstu abpusējām interesēm;

(g)          informētības un izpratnes par ES un tās atpazīstamības uzlabošana trešās valstīs.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠLIKUMIEM

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi(s)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠLIKUMIEM

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. …, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[10]

19. virsraksts: Ārējās attiecības

Aktivitāte 19 05: Attiecības un sadarbība ar industrializētām trešām valstīm.

Šīs budžeta sadaļas 19 05 virsraksts sakrīt ar finanšu instrumentu 2007.-2013. gadam pašreizējo struktūru. Ir ierosināts saglabāt aktivitātes numerāciju 19 05, bet veikt šādas izmaiņas sadaļas virsrakstā laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam:

19 05 : Sadarbība ar trešām valstīm Partnerības instrumenta ietvaros

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[11]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus ir plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šī finansēšanas instrumenta mērķis ir atbalstīt šādu stratēģisko mērķi, kas noteikts Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020” – II daļa” (COM/2011/500 – Budžets stratēģijai „Eiropa 2020” – II daļa. Faktu lapas „Ārējā darbība”, 42. lpp.):

„ES politikas virzienu plānošana, lai atbalstītu tādu galveno globālo problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņu apkarošana, bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršana un globālo sabiedrisko labumu un resursu aizsardzība, jāstiprina turpmāk. Komisija ierosina izstrādāt proaktīvu darba kārtību ES un savstarpējām interesēm ar trešām valstīm, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskiem partneriem.”

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Aktivitātes 19 05 ietvaros būs sasniedzami trīs īpaši mērķi:

1) īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, atbalstot ES divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogus un izstrādājot kolektīvas pieejas un atbildes uz globāliem problēmjautājumiem;

2) uzlabot tirgus pieejamību un attīstīt tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem, izveidojot ekonomiskās partnerības un veicinot sadarbību uzņēmējdarbības un normatīvajā jomā;

3) uzlabot izpratni par ES, tās vispārējo redzamību un lomu uz pasaules skatuves ar sabiedriskās diplomātijas, izglītības/akadēmiskās sadarbības un informācijas sniegšanas aktivitāšu starpniecību, lai popularizētu ES vērtības un intereses.

Attiecīgā(s) ABM/ABB aktivitāte(s)

Aktivitātes 19 05 „jaunais nosaukums” būs šāds: Sadarbība ar trešām valstīm Partnerības instrumenta ietvaros

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Novatorisks Partnerības instruments ļautu ES īstenot tās politiku visā pasaulē.

Ietekme uz ES ekonomiku un ES ekonomiskajiem dialogiem ar partnervalstīm

Jauna Partnerības instrumenta īstenošana nodrošinātu ES vēl vienu iespēju popularizēt tās uzņēmumus (jo īpaši MVU) un produktus. Tas radītu finansiālu iespēju atbalstīt ES uzņēmējdarbību trešās valstīs, nodrošinot stimulu ES konkurētspējai un novatorismam tādā veidā, kas arī turpmāk papildinātu Konkurētspējas un MVU programmas un „Horizon 2020” (izpēte un inovācijas) ietvaros finansētās darbības un atbalstītu ES starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus, kas savukārt atvieglotu ārvalstu ieguldījumus ES. Ir iespējams pievērsties daudzām sadarbības jomām, tostarp klimata pārmaiņām, videi, tehnisko noteikumu tuvināšanai un standartizācijai, kopīgai sociālajai atbildībai, intelektuālā īpašuma tiesībām, personas datu aizsardzībai, paraugpraksei ekonomikas, tirdzniecības, nodokļu un finanšu jautājumos, tirdzniecībai starp dienvidu valstīm un sadarbībai. Tādējādi varētu tikt stiprināta ES ekonomiskā drošība un, iespējams, radītas jaunas darbavietas, kas galu galā veicinātu ekonomisko izaugsmi.

Šis instruments varētu uzlabot ES tirdzniecības attiecības ar partnervalstīm, pozitīvi ietekmējot ES maksājumu bilanci, ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar pārējo pasauli, vienlaikus ievērojot tirgus pieejamības/atvērta tirgus principus. Tādējādi tas arī veicinātu protekcionisma riska samazināšanu, kā arī atbalstītu starptautisko konkurētspēju un globalizācijas procesu, vienlaikus nodrošinot, ka visas valstis ir ieguvējas atbilstoši stratēģijas „Eiropa 2020” principiem.

Jaunais Partnerības instruments arī nodrošinātu atbalstu ES konkurētspējai ar mērķtiecīgas cilvēkresursu attīstības starpniecību: augsti kvalificētu iedzīvotāju pieejamība un to spēja ieviest jauninājumus un veicināt zinātnes un tehnoloģiju attīstību ir priekšnosacījums ekonomikas uzplaukumam.

Ekonomiskā ietekme uz partnervalstīm

Jaunais instruments varētu veicināt pārdomāti izstrādātas ekonomiskās sadarbības formas starp ES un partnervalstīm. Šajā saistībā ES tiktu dota iespēja nodrošināt, ka politikas programmas izstrādē un īstenošanā ir pienācīgi ņemtas vērā vides, ilgtspējīgas enerģētikas, sociālās, nodarbinātības un citas labklājības vērtības.

Arī lielāki ES uzņēmumu ieguldījumi veicinātu ekonomisko izaugsmi uzņēmējā valstī. Darbības, kuru mērķis ir veicināt kopējo sociālo atbildību, uzlabos sociālos, darba un vides noteikumus un īstenošanu partnervalstī.

Nodrošinot tehnisko palīdzību, instruments varētu norādīt uz ilgtspējīgām izaugsmes finanšu konsolidācijas iespējām, tādējādi palīdzot valstīm iegūt kontroli pār to norēķiniem. Tas varētu arī atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot administratīvo efektivitāti, darbinieku naudas pārvedumu produktīvu izmantošanu un veicināt jaunus ieguldījumus un tehnoloģiju nodošanu infrastruktūras attīstības valsts industrializācijas programmās, lai veicinātu resursu efektivitāti un ilgtspēju, tostarp enerģijas ražošanā un izmantošanā.

Ietekme uz ekonomikas pārvaldību

Ir paredzēts, ka Partnerības instrumentam būs ietekme arī uz ekonomikas pārvaldību. Krīzes rezultātā ir gūtas smagas mācības par tirgu ierobežojumiem. Tā ir mudinājusi pārskatīt valdības lomu, līdzsvaru starp valsti un tirgu un meklēt jaunus veidus, kā rosināt pilsoņu uzticēšanos gan valstij, gan tirgum.

Krīze parādīja, ka sabiedriskā politika ir nozīmīgs valsts ekonomikas enkurs nemierīgas ekonomiskās situācijas laikā, kad valdības apturēja finanšu tirgus brīvo kritienu un nepieļāva finanšu katastrofu. Tomēr izrietošais finanšu spiediens daudzās valstīs palielināja nepieciešamību samazināt valsts izdevumus, kas daudzos gadījumos nozīmē valsts racionalizēšanu. Tā rezultātā ir nepieciešams no jauna izvērtēt valdības iejaukšanās lomu, lai panāktu labāku un efektīvāku pārvaldību, drošas iestādes un efektīvus noteikumus un procedūras.

Vēl viens svarīgs pārvaldības jautājums ir saistīts ar korupcijas novēršanu, pārredzamību un integritāti. Jauno instrumentu varētu izmantot, lai uzlabotu korupcijas novēršanas rīkus un pastiprinātu to īstenošanu. Jaunās iniciatīvas varētu uzlabot korupcijas novēršanas un pārredzamības darbību koordinēšanu visā pasaulē, kā arī atbilstību attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, „paraugpraksei” un vadlīnijām.

Visbeidzot stratēģisko partneru pilnvērtīgas iesaistīšanas veicināšanai globālās vides politikas veidošanā un pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, būs ļoti liela nozīme ilgtspējīgu ekonomisko pārmaiņu veicināšanā.

Sociālā ietekme uz ES ekonomiku

ES ir apņēmusies pievērsties savstarpēji saistītiem sociālās politikas virzieniem un noteikt stratēģiskus virzienus, kas attiecas ne tikai uz izaugsmi. Tādējādi varētu tikt uzlabota ekonomiskā sadarbība ar partnervalstīm, stiprinātas valsts un starptautiskās normatīvās sistēmas un veicināta uzlabota valsts, reģionālā vai globālā ekonomikas pārvaldība. Šīm stratēģijām un pieejām varētu būt pozitīva ietekme uz ES nodarbinātības un sociālās politikas virzieniem, piemēram, ES sociālās aizsardzības labklājības modeli, videi draudzīgāku darbavietu radīšanu, sociālo programmu „ES 2020” u.c. Pieaugošā konkurence no jaunietekmes ekonomikas valstu puses arī varētu pildīt stratēģiska stimula funkciju, lai Eiropa piešķirtu vairāk līdzekļu apmācībai un pārkvalificēšanai, uzlabotu apmācību un izpētes kvalitāti un īstenotu reformas vietējās labklājības sistēmās.

Sociālā ietekme uz partnervalstīm

Saskaņojot ES un ES dalībvalstu finansēšanas instrumentus un atbalstot kopīgas darbības ar citiem divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem, jaunajam instrumentam varētu būt būtiska ietekme uz jaunietekmes valstu sociālo struktūru. Tas varētu atbalstīt labklājības sistēmu reformas, valsts nodarbinātības politikas, valsts apmācības un prasmju uzlabošanas politikas, izglītību, pētniecības un inovāciju veidošanu un programmas, kā arī stiprināt valsts drošības „tīklus”. Tas sniegtu būtisku ieguldījumu videi ļoti draudzīgu darbavietu radīšanā, ienākumu uz vienu iedzīvotāju palielināšanā un efektīvās sociālās kohēzijas un nabadzības mazināšanas stratēģijās valsts līmenī. Šajā saistībā tas veicinātu sekmīgu ANO Starptautiskās darba organizācijas un G 8/G 20 virzītās starptautiskās sociālās programmas īstenošanu.

Vides ietekme uz ES un partnervalstīm

Turpmākajos gados dažas no jaunā instrumenta nozīmīgākajām stratēģiskajām prioritātēm būs videi draudzīgas izaugsmes realizēšana praksē, stratēģijas īstenošana un partnervalstu atbalstīšana attiecībā uz to politikām, kuru pamatā ir tiekšanās pēc ekoloģiskākas izaugsmes.

Jaunā instrumenta ietvaros izveidoto ES partnerību mērķis būs iedrošināt un atbalstīt izaugsmi un ilgtermiņa vides ilgtspējīgumu. Šajā saistībā ir paredzams, ka jaunajam instrumentam būs būtiska loma atbalsta sniegšanā gan ES, gan partnervalstu vides un ar klimata pārmaiņām saistību rīcību un politikas dialogu ziņā.

Minētais instruments varētu atbalstīt uzņēmējdarbības modeli, kura pamatā ir zema oglekļa emisija, nodrošinot stimulu Eiropas privātajam sektoram. Balstoties uz COP-16 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par klimata pārmaiņām, kas norisinājās Kankunā, sekmīgajiem rezultātiem, to varētu izmantot, lai palīdzētu izstrādāt efektīvu un izdevīgu politiku ES uzņēmējdarbības jomā videi draudzīgu mērķu sasniegšanai partnervalstīs. Vēl tas palīdzētu partnervalstu ekonomikām pilnvērtīgi izmantot inovāciju labumus vides, ekoloģijas un energoefektivitātes jomā.

Instruments pieļautu sadarbību, lai uzlabotu izpratni par bioloģiskās daudzveidības zuduma un ekosistēmas sagraušanas ekonomiskajām un sociālajām izmaksām globālas nozīmes valstīs.

1.4.4.     Rezultāti un ietekmes rādītāji

Trīs konkrētie mērķi tiks uzraudzīti ar šādu trīs rādītāju starpniecību:

1) analīze, cik sekmīgi ir veidojusies galveno stratēģisko partnervalstu izpratne par stratēģijas „Eiropa 2020” politikām un mērķiem un to ietekme uz politikas izstrādi šajās valstīs;

2) ES daļa ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm, kā arī tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos šīs regulas ietvaros;

3) labāka ES izpratne un savstarpējā sapratne galvenajās stratēģiskajās partnervalstīs, kas parādīta, cita starpā, ar aptauju un/vai novērtējumu starpniecību.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Skat. tiesību akta priekšlikuma paskaidrojuma rakstu un ietekmes novērtējumu:

Ierosinātā Partnerības instrumenta mērķis ir novērst ierobežojumu attiecībā uz ES spēju starptautiski iesaistīties visefektīvākajā veidā. Tas ļautu ES īstenot programmas ne tikai saistībā ar attīstības sadarbību ar jaunajām lielvarām, bet arī aizstāvēt ES pamatprogrammu sarunās ar jebkuru citu partnervalsti, ja rodas tāda nepieciešamība. Ierosinātā Partnerības instrumenta galvenās iezīmes salīdzinājumā ar iepriekšējo instrumentu par sadarbību ar industrializētām valstīm ir šādas:

Ģeogrāfiskais pārklājums: globāls mērogs, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajiem partneriem (industrializētas valstis, jaunietekmes ekonomikas valstis, Krievija).

Mērķis: īpašas uzmanības pievēršana ES interešu un stratēģijas „Eiropa 2020” virzīšanai, efektīvi un elastīgi reaģējot uz sadarbības mērķiem, kas izriet no ES divpusējām/reģionālajām attiecībām ar partnervalstīm, un risinot globālus problēmjautājumus.

Prioritārās jomas: stratēģijas „Eiropa 2020” starptautiskā dimensija, politikas dialogi, globālie problēmjautājumi, sadarbība uzņēmējdarbības un normatīvajā jomā, divpusēja/trīspusēja/reģionālā sadarbība, publiskā diplomātija, izglītības/akadēmiskā sadarbība un informācijas sniegšana.

Plānošana: OAP prasības nav saistošas, daudzgadu programmas ilgtermiņu ieguldījumiem, neplānojami noteikumi ātrai reaģēšanai uz izmaiņām vidē un ad hoc darbības.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES ir noslēgusi daudzus starptautiskus nolīgumus ar partnervalstīm visā pasaulē, kuru noslēgšana katrai dalībvalstij atsevišķi nebūtu iespējama un saskaņā ar kuriem tām visām ir dota iespēja ietekmēt situāciju gandrīz jebkurā starptautisko attiecību jomā. Ņemot vērā, ka 27 dalībvalstis rīkojas kopēju politiku un stratēģiju ietvaros, ES ir kritiskais svars, lai reaģētu uz globāliem problēmjautājumiem. ES kā globālā dalībnieka rīcībā ir ticamība un neitralitāte, kas nav pieejama dalībvalstīm atsevišķi. Vēl ES ir unikāla iespēja popularizēt ES normas un pārveidot tās par globāliem standartiem ar starptautiskās sadarbības starpniecību.

Ierosinātajam Partnerības instrumentam būs lielāka pievienotā vērtība nekā šobrīd, jo tajā ir ietverta stratēģija „Eiropa 2020”, balstoties uz sadarbību, kas vērsta uz videi draudzīgu izaugsmi, liekot lielāku uzsvaru uz ES interesēm sadarbībā ar topošajām un industrializētajām valstīm un vairāk uzmanības pievēršot uzņēmējdarbības, ieguldījumu, tirdzniecības, izpētes un inovāciju klimata uzlabošanai. Tā ietvaros ir jāizstrādā proaktīva abpusējo interešu darba kārtība ar partnervalstīm, īpašu uzmanību pievēršot ES stratēģiskajiem partneriem.

Jaunajā Partnerības instrumentā tiks sekmīgāk ievērotas ES saistības ar trešām valstīm, ar kurām ir noslēgts partnerības un sadarbības līgums/pamatlīgums. Tādējādi tiks uzlabota ES ārpolitikas ticamība un saskaņa, izveidojot saikni starp tās vērtību un interešu popularizēšanu un konkrētām sadarbības aktivitātēm. Nolīgumu ietvaros Partnerības instruments varētu pildīt arī katalizatora funkciju attiecībā uz kopīgiem ES un dalībvalstu projektiem, jo ES un dalībvalstīm ir saistoši šo nolīgumu noteikumi. Visbeidzot tas atbalstīs ES reģionālo un divpusējo politiku, kā arī ES saistības attiecībā uz reģionālās un starptautiskās sadarbības procesiem.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

2009. gadā tika veikts Ārējām darbībām paredzētā finanšu instrumenta starpposma pārskats (MTR) (COM/2009/196), un tajā tika secināts, ka Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) ierobežotā darbības joma kavē tādu darbību finansēšanu, kuras nav orientētas uz partneriem, piemēram, oficiālā attīstības palīdzība (OAP), bet ir abpusēji izdevīgas globalizācijas kontekstā. Attīstības sadarbības instruments (ASI) netika uzskatīts par piemērotu risinājumu problēmai, jo tā galvenais mērķis ir veicināt jaunattīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību, jo īpaši nabadzības izskaušanu partnervalstīs un reģionos ilgtspējīgas attīstības kontekstā, tostarp sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Šis ierobežojums ietekmēja pasaules dinamiskākos reģionus (piemēram, Latīņameriku, Āziju, Dienvidāfriku), un ES palika bez finanšu instrumenta, ar ko varētu atbalstīt ar globalizāciju saistītu starptautisko attiecību attīstību, jo īpaši attiecībā uz jaunietekmes ekonomikas valstīm. Šim nolūkam budžeta lēmējinstitūcija izveidoja sagatavošanās darbības Latīņamerikā un Āzijā, lai uz laiku aizpildītu nepilnības likumdošanā. Eiropas Komisija 2009. gada aprīlī ierosināja turpinājuma dokumentu (COM/2009/197), lai pieļautu pasākumu finansēšanu valstīs, uz kurām attiecas ASI regula, un paplašinātu pašreizējā Industrializētām valstīm paredzētā instrumenta (ICI) ģeogrāfisko darbības jomu, attiecinot to uz jaunattīstības valstīm (tostarp jaunietekmes ekonomikas valstīm), proti, Āziju, Latīņameriku, Irānu, Irāku, Jemenu un Dienvidāfriku.

Vēl Starpposma pārskatā (MTR) tika atzīts, ka ICI, kas ir šī priekšlikuma par jaunu instrumentu pamatā, ir nodrošinājis elastīgu bāzi sadarbības attīstīšanai ar plašāku industrializēto teritoriju un teritoriju ar augstu ienākumu līmeni skaitu, lai gan finanšu iespējas bija diezgan ierobežotas.

Papildus Starpposma pārskatam iepriekšējos gados ir veikti vadošo programmu novērtējumi, kuras bija finansētas ICI instrumenta „ES eksporta veicināšanas programma Japānai un Korejas Republikai” (ES paviljonu finansēšana tirdzniecības izstādēs) un ES centru (augstskolu konsorciji, kas piedāvā „ES studiju” moduļus un izplata svarīgāko informāciju par ES ļoti plašam iedzīvotāju lokam) ietvaros, un tie bija ļoti pozitīvi.

2010. gadā veiktā novērtējuma par Uzņēmuma vadošo darbinieku apmācību programmu (ETP) (valodas un apmācību programmas vadītājiem) rezultāti[12] liecina, ka ETP piedāvā unikālu iespēju programmas struktūras (Japānas un Korejas uzņēmējdarbības kultūras pārzināšana ir nenovērtējami rīki) un mērķa auditorijas (programmu novērtē gan lielie, gan mazie un vidējie uzņēmumi) ziņā. Tas piedāvā iespēju potenciālajiem dalībniekiem no dalībvalstīm, kurās nav līdzīgu iniciatīvu. Turklāt tādējādi tiek nodrošināta laba ES pamanāmība. ETP ir bijusi pozitīva ietekme uz ES uzņēmumiem, kas ir apņēmušies uzsākt/attīstīt uzņēmējdarbību Japānā un Korejā, palīdzot ES uzņēmumam piekļūt Japānas/Korejas tirgum, nodrošinot ilgstošu, nevis īstermiņa vai pagaidu ietekmi uz ES uzņēmumu uzņēmējdarbību un paplašinot ES uzņēmumu iespējas citās Āzijas valstīs.

2010. gadā veiktā ES centru (kas specializējas sabiedriskās diplomātijas jomā) iniciatīvas novērtējuma[13] rezultāti liecina, ka „centri pievieno reālu vērtību un Komisija ļoti daudz iegūst no iniciatīvas. Centru veiktā darba apjoms vairāk nekā pietiekami kompensē izmaksas, kuras Komisijai rodas programmas īstenošanas rezultātā.” Programma ir nostabilizējusies valstīs, kas pirmās pievienojās šai iniciatīvai (ASV un Kanāda), un tā gūst lielus panākumus Austrālijā un Jaunzēlandē. ES finansējums var pildīt sagatavošanas līdzekļu funkciju, galvenokārt piesaistot citus finansējuma avotus iniciatīvai, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa ilgtspēju.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Lisabonas līgumā ir izklāstīti kopējie principi un mērķi un noteikta jauna Eiropas ārējās darbības (jo īpaši EĀDD) struktūra, paaugstinot cerības ārējās darbības jomā gan ES teritorijā, gan partneru cerības valsts un reģionālā līmenī, tostarp daudzpusējā kontekstā. Partnerības instruments būs neatņemama ārējās darbības finanšu instrumentu vispārējās arhitektūras sastāvdaļa, un tā pamatā būs četras sadaļas: uz politiku balstīta sadaļa, kuras galvenais mērķis būs sadarbība ar partnervalstīm divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sadaļas attiecībā uz pārnozaru prioritāšu un vērtību – cilvēktiesības un demokrātija, humānā palīdzība un civilā aizsardzība un krīžu pārvaldība un novēršana – attīstību. PI ietilpst pirmajā sadaļā, t.i., sadarbība ar partnervalstīm. Tā galvenais mērķis ir aizsargāt ES politikas, atbalstot stratēģijas „Eiropa 2020” darba kārtību, risinot svarīgus globālos problēmjautājumus, izstrādājot proaktīvu ES darba kārtību un abpusējas intereses ar industrializētajām valstīm un jaunietekmes ekonomikas valstīm, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajiem partneriem.

Viena no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm ir atjaunot izaugsmi. Programmā ir atzīts, ka strauji augošām jaunietekmes ekonomikas valstīm, kurās vidusšķira kļūst aizvien plašāka, būs ļoti svarīga loma Eiropas preču un pakalpojumu eksporta uzturēšanā, jo ES ir salīdzinoša priekšrocība šajā ziņā. Partnerības instrumentam jābūt ļoti noderīgam tirdzniecības politikas[14] atbalstīšanā, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskajiem ekonomiskajiem partneriem. Atbalsts tirgus pieejamības uzlabošanai Eiropas uzņēmumiem papildinās Konkurētspējas un MVU programmas ietvaros finansētās darbības.

Jaunietekmes ekonomikas valstīm ir aizvien lielāka loma kā atbildīgiem partneriem globālu problēmjautājumu risināšanā: piemēram, tādus jautājumus kā nabadzības mazināšana, migrācija, konkurētspēja un tirgus liberalizācija, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, digitālo līdzekļu lietošanas prasmju uzlabošana un iekļaušana, pandēmijas, kiberdrošība, terorisms un organizētā noziedzība var risināt tikai starptautiskā kontekstā. Ņemot vērā straujo globalizāciju, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu nodrošināšanu iekšējā programmā un ES iekšējās politikas kopumā papildina ārēja dimensija. Minētajai iekšējās politikas ārējai dimensijai ir jāuzlabo ES ārējās rīcības konsekvence un saskanība un jāpapildina tā, vienlaikus izvairoties no centienu dublēšanās.

Līdz ar to Partnerības instrumenta prioritāte būs atbalstīt ES politiku klimata pārmaiņu, vides, enerģētikas, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārējo dimensiju. ES jau ir izstrādājusi ļoti mūsdienīgu stimulu un noteikumu kopumu, lai atvieglotu mūsu pāreju uz ekonomiku, kurā ir zema oglekļa emisija, un vienpusēji pieņemtu tālejošus mērķus. Šajā shēmā ir ietverts visaptverošs un konkrēts ieskats politikā, ko varētu izmantot un kas jāizmanto, lai atvieglotu mūsu galveno stratēģisko partneru līdzīgus tālejošus mērķus. Šāda rīcība neapšaubāmi nāktu par labu dabai, jo tā pildītu katalizatora funkciju plaša mēroga ieguldījumiem izpētē un inovācijās, kapacitātes veidošanā un programmās, jaunās videi draudzīgākās tehnoloģijās un nodrošinātu tirdzniecības iespējas ES rūpniecības nozarei. Partnerības instrumenta ietvaros klimata optimizācijai un mērķiem būs īpaši liela nozīme attiecībā uz darbībām politikas dialoga veidošanai ar industrializētajām un jaunietekmes ekonomikas valstīm.

Resursu efektivitātei būs ļoti liela nozīme ekonomiskās izaugsmes ilgtspējības nodrošināšanā atbilstoši planētas vides ierobežojumiem. ES pieņem Resursu efektivitātes stratēģiju kā vienu no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Tā, cita starpā, ietekmēs ES normas, tomēr būs patiesi efektīva tikai tādā gadījumā, ja visas lielākās ekonomikas pieņems resursu ziņā efektīvu praksi. Jaunietekmes ekonomikas valstīm ir iespēja apiet piesārņojošos neilgtspējīgos patēriņa un ražošanas modeļus, kurus ES un citas attīstītās ekonomikas bieži vien izmantoja industrializācijas laikā, un ES ir ļoti ieinteresēta palīdzēt šajā procesā. Tomēr jaunietekmes ekonomikas valstīs, jo īpaši Indijā un Ķīnā, ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas dzīvo absolūtā nabadzībā un kuru iztika ir atkarīga no veselīgām ekosistēmām, piemēram, tīra ūdens un ražīgām jūrām un mežiem, savukārt Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Indijā un Ķīnā ir novērojama ārkārtīgi liela bioloģiskā daudzveidība. Iesaistīšanās dialogā un sadarbībā ekosistēmu aizsardzības ekonomikas un ilgtspējīgas pārvaldības jomā ir gan ES, gan tās partneru interesēs.

Dialogam un praktiskai sadarbībai ar galvenajiem globālajiem enerģijas ražotājiem un patērētājiem ir būtiska nozīme, lai risinātu ES energoapgādes drošības aizsardzības problēmjautājumu, jo īpaši tāpēc, ka aizvien palielinās ES atkarība no importa, kā arī veicinātu globālu programmu ar zemu oglekļa emisiju, ilgtspējīgu enerģētikas politiku, globālu enerģētikas tirgu pārredzamību un paredzamību un tehnoloģisko sadarbību.

Valstis, kuras vairs neatbilst „jaunattīstības valsts” statusam, meklē jaunus sadarbības veidus tehnoloģiju un inovāciju jomā. Ja ES vēlas arī turpmāk būt stratēģisks partneris minētajās jomās un ieņemt vadošo pozīciju globālo standartu popularizēšanā, tai jāspēj veidot sadarbības partnerības šajās jomās.

Kopumā ES iekšējo politiku uz āru vērstās darbības tiks pilnībā iekļautas Partnerības instrumenta programmās, kas atbilstoši tā ierobežotajam finansējumam papildinās citu ES programmu ietvaros īstenoto iekšējo politiku uz āru vērstās darbības (piemēram, rīcība „Horizon 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogramma”, Konkurētspējas un MVU programmas, tostarp attiecībā uz sadarbību tūrisma jomā, programmas „Erasmus visiem”, Migrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros), lai izvairītos no jebkādas dublēšanās. Visā plānošanas posmā tiks ņemta vērā saskaņa un papildināmība ar citiem ārējās darbības ģeogrāfiskajiem instrumentiem, jo īpaši Attīstības sadarbības instrumentu, vienlaikus integrējot diferenciācijas un koncentrācijas principus.

1.6.      Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– x Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– x Finansiālā ietekme: no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– ¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[15]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

x Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[16]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Eiropas Komisijas Uzraudzības un novērtēšanas sistēmu uzmanības centrā jo īpaši ir rezultāti. Tie attiecas gan uz vietējiem darbiniekiem, gan ārējiem ekspertiem.

Uzdevumu pārvaldītāji delegācijās un galvenajās mītnēs pastāvīgi dažādos veidos uzrauga projektu un programmu īstenošanu, tostarp apmeklējot objektu, ja tas ir iespējams. Uzraudzība nodrošina vērtīgu informāciju par progresu; tā palīdz pārvaldītājiem noteikt reālās un iespējamās vājās vietas un veikt novēršanas pasākumus.

Neatkarīgus ekspertus no ārpuses nolīgst, lai novērtētu ES ārējo darbību rādītājus ar trīs dažādu sistēmu starpniecību. Šie novērtējumi uzlabo pārskatatbildību un aktuālos iejaukšanās pasākumus; tajos tiek apkopotas atziņas par iepriekšējo pieredzi, lai varētu to izmantot nākamajās politikās un darbībās. Visos rīkos tiek izmantoti starptautiski atzīti ESAO un APK novērtēšanas kritēriji, tostarp (iespējamā) ietekme.

Pirmkārt, projektu līmenī galveno mītņu pārvaldītā uz rezultātiem orientētā uzraudzības (ROM) sistēma sniedz konspektīvu, koncentrētu ieskatu par iejaukšanās pasākumu parauga kvalitāti. Izmantojot ļoti strukturētu, standartizētu metodoloģiju, neatkarīgi ROM eksperti piešķir novērtējumu, kas izceļ projekta stipros un vājos punktus, un iesaka, kā uzlabot to efektivitāti.

Projektu līmeņa novērtējumos, kurus pārvalda par projektu atbildīgā ES delegācija, sniedz detalizētāku, padziļinātu analīzi un palīdz projektu vadītājiem uzlabot aktuālos un sagatavot nākamos iejaukšanās pasākumus. Neatkarīgi eksperti ar tematiskām un ģeogrāfiskām zināšanām tiek nolīgti no ārpuses, lai veiktu analīzi un apkopotu visu ieinteresēto personu, arī galīgo saņēmēju, atsauksmes un liecības.

Vēl Komisija veic tās politiku stratēģiskus novērtējumus, sākot ar plānošanu un stratēģiju un beidzot ar iejaukšanās pasākumu īstenošanu konkrētā nozarē (piemēram, veselības, izglītības u.c. nozarē), valstī vai reģionā vai attiecībā uz konkrētu instrumentu. Šie novērtējumi ir būtiski informācijas avoti politiku formulēšanas un instrumentu un projektu izstrādes vajadzībām. Tie visi tiek publicēti Komisijas tīmekļa vietnē, un atziņu kopsavilkums tiek iekļauts ikgadējā ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Partnerības instrumenta darbības vidi raksturo šādi riski, kas apdraud instrumenta mērķu sasniegšanu:

- ģeogrāfiski izkliedēti projekti un programmas: PI būs globāls mērogs, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskajiem partneriem. Tas turpinās pašreizējo sadarbību ar (pašreizējās ICI) industrializētajām valstīm un teritorijām, bet neuzsāks jaunus projektus/programmas ar tādu valstu grupu, kurā sadarbības uzmanības centrā ir OAP. Vispasaules mērogs var radīt loģistiskus/ar resursiem saistītus problēmjautājumus uzraudzības ziņā, jo īpaši attiecībā uz jebkādām turpmākajām pārbaudes darbībām uz vietas;

- jaunu programmu/projektu īstenošanas uzsākšana kopā ar institucionālās un administratīvās kapacitātes trūkuma risku atsevišķās partnervalstīs var radīt grūtības un aizkavējumus iejaukšanās pasākumu izstrādē un īstenošanā;

- grūtības turpināt un noteikt šādas sadarbības ietekmes apjomu attiecībā uz ES un partnervalstīm var negatīvi ietekmēt Komisijas spēju ziņot un atskaitīties par rezultātiem;

- ekonomiskā/politiskā darba kārtība var radīt grūtības un aizkavējumus iejaukšanās pasākumu izstrādē un īstenošanā;

- tā kā PI ir jauns instruments, nepietiekami cilvēkresursi un administratīvie līdzekļi, lai atbalstītu instrumenta īstenošanu delegācijās un galvenajās mītnēs, var radīt grūtības pienācīgi pārvaldīt šo instrumentu.

2.2.2.     Paredzētie pārvaldības veidi

Komisijas iekšējās kontroles/pārvaldības process ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par mērķu sasniegšanu tās darbību lietderībā un efektivitātē, tās finanšu ziņojumu uzticamību un atbilstību attiecīgajai normatīvajai un procedūru sistēmai.

Lai nodrošinātu tās darbību lietderību un efektivitāti un mazinātu augsto riska līmeni ārējās sadarbības vidē, papildus visiem plašajā Komisijas Stratēģiskā politikas un plānošanas procesā ietvertajiem elementiem, iekšējā audita videi un citām Komisijas iekšējās kontroles standartu prasībām ir piemērojami šādi elementi:

– attiecīgā gadījumā ES delegāciju nodota sadarbības pārvaldība attiecīgajā jomā;

– skaidras finanšu pārskatatbildības vadlīnijas ar pastarpinātas deleģēšanas starpniecību, ko galvenajā mītnē īsteno pastarpināti deleģēts pilnvarotājs (direktors/dienesta vadītājs) attiecībā uz delegācijas vadītāju;

– regulāri ES delegāciju ziņojumi galvenajai mītnei, tostarp delegācijas vadītāja ikgadējais atzinums par pārskatu ticamību;

– pilnvērtīgas apmācību programmas nodrošināšana gan darbiniekiem galvenajā mītnē, gan delegācijā;

– būtisks galvenās mītnes/delegācijas atbalsts un ieteikumi (tostarp ar interneta starpniecību);

– regulāras ex post pārbaudes;

– projekta un programmas cikla pārvaldības metodoloģija, tostarp:

– kvalitātes atbalsta rīki iejaukšanās pasākumu izstrādei, tās īstenošanas metode, finansēšanas mehānisms, pārvaldības sistēma, izvērtēšana un jebkuru īstenošanas partneru izvēle u.tml.,

– programmu un projektu pārvaldības, uzraudzības un ziņošanas rīki efektīvai īstenošanai, tostarp regulāras projektu uzraudzības pārbaudes uz vietas,

– būtiski novērtēšanas un auditu komponenti.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Ņemot vērā augsta riska vidi ārējo darbību jomā, sistēmās ir jābūt paredzētai varbūtībai, ka tiks konstatētas atbilstības kļūdas (pārkāpumi) darījumos, un izveidotam augsta līmeņa apkarošanas, atklāšanas un labošanas mehānismam jau agrīnā maksājuma procesa stadijā. Praksē tas nozīmē, ka atbilstības pārbaudes mehānismos visvairāk tiks ņemtas vērā būtiskas ex-ante pārbaudes, kuras ik pēc noteikta gadu skaita veic gan ārējie auditori, gan Komisijas darbinieki attiecīgajā jomā pirms projekta noslēguma maksājumiem (kamēr vēl tiek veiktas atsevišķas ex-post revīzijas un pārbaudes), veicot ne tikai Finanšu regulā noteiktos finanšu drošības pasākumus. Atbilstības sistēmu veido šādi būtiski elementi:

· profilakses pasākumi;

· obligāta pamatapmācība sadarbības pārvaldības darbiniekiem par krāpšanas jautājumiem;

· ex-ante atbilstības novērtējumi, lai nodrošinātu, ka visi īstenošanas partneri ir ieviesuši atbilstošus krāpšanas novēršanas pasākumus, lai novērstu un atklātu krāpšanu ES fondu pārvaldībā;

· Komisija 2008. gadā Akrā parakstīja Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvu (IATI), vienojoties par palīdzības pārredzamības standartu, kas nodrošina savlaicīgāku, detalizētāku un regulārāku informāciju par palīdzības plūsmām un dokumentiem;

· atklāšanas un labošanas pasākumi;

· ex-ante pārbaudes attiecībā uz visiem darījumiem, kuras Komisijas darbinieki veic attiecībā uz visiem līgumiem un maksājumu darījumiem;

· ārējie auditi un pārbaudes (gan obligāti, gan balstīti uz risku), tostarp tādi, ko veic Eiropas Revīzijas palāta;

· pārbaudes ar atpakaļejošu spēku (balstoties uz risku) un piedziņa.

Turklāt, ja ir aizdomas, ka pārkāpums ir izdarīts ar nodomu (krāpšana), var piemērot šādus pasākumus:

· struktūras informēšanas un maksājumu termiņa atcelšana;

· konkrēti auditi (ad hoc/tiesas audits);

· agrīnās brīdināšanas sistēma un pastiprināta līgumu uzraudzība;

· līguma darbības apturēšana/pārtraukšana;

· izslēgšanas procedūra.

Komisijas dienesti cieši sadarbosies ar OLAF, lai īstenotu Komisijas jaunās krāpšanas apkarošanas stratēģijas, kuru Kolēģija pieņēma 2011. gadā, rīcības plānu, lai, cita starpā, nodrošinātu, ka:

– iekšējie ar krāpšanas apkarošanu saistītie kontroles mehānismi pilnībā atbilst CAFS;

– krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir izstrādāta tā, lai noteiktu krāpšanas riska jomas un attiecīgu atbildes reakciju;

– sistēmas, kuras izmanto ES fondu izlietošanai trešās valstīs, pieļauj attiecīgo datu iegūšanu, lai ievadītu šos datus krāpšanas riska pārvaldības sistēmā (piemēram, dubultfinansējums);

– attiecīgā gadījumā varētu izveidot tīkla grupas un atbilstošus IT rīkus, kas paredzēti krāpšanas gadījumu analizēšanai ārējā atbalsta nozarē.

2.4         Kontroles mehānismu paredzamās izmaksas un ieguvumi

Partnerības instrumenta iekšējās kontroles/pārvaldības izmaksām jābūt līdzīgām tām izmaksām, kuras EuropeAid aprēķinājusi attiecībā uz tās ārējās darbības instrumentu pārvaldību (t.i., 6 % no finansējuma):

Kopumā ir aplēsts, ka EuropeAid portfeļa iekšējās kontroles/pārvaldības izmaksas veido vidējās izmaksas 658 miljonu euro apmērā gadā apropriācijās budžeta plānošanā 2014.-2020. gadam. Šajā skaitlī ir iekļauta EAF pārvaldība, kas integrēti darbojas EuropeAid pārvaldības struktūras ietvaros. Minētās „ar darbību nesaistītās” izmaksas veido aptuveni 6,4 % no aplēstās vidējās summas 10,2 miljardu euro gadā, kas ir ieplānoti visām (darbības + administratīvajām) EuropeAid apropriācijām attiecībā uz tās izdevumu portfeli, kas tiek finansēts no ES vispārējā budžeta un Eiropas Attīstības fonda 2014.-2020. gadam.

Minētajās pārvaldības izmaksās ir ņemti vērā visi EuropeAid darbinieki galvenajā mītnē un delegācijās, infrastruktūra, ceļojumi, apmācība, uzraudzība, novērtēšana un auditu līgumi (tostarp līgumi, kuru ierosinātāji ir galīgie saņēmēji).

EuropeAid plāno laika gaitā samazināt pārvaldības/darbības aktivitāšu proporciju jauno instrumentu uzlaboto un vienkāršoto pasākumu ietvaros, ņemot vērā izmaiņas, kuras ir iespējamas saskaņā ar pārskatīto Finanšu regulu. Šo pārvaldības izmaksu galvenās priekšrocības tiek realizētas politikas mērķu izpildes, efektīvas un lietderīgas resursu izmantošanas un spēcīgu, izdevīgu profilakses pasākumu un citu pārbaužu īstenošanas ziņā, lai nodrošinātu likumīgu un regulāru līdzekļu izmantošanu.

Lai gan arī turpmāk tiks veikti uzlabojumi pārvaldības darbību un atbilstības pārbaužu būtībā un mērķos attiecībā uz portfeli, šīs izmaksas ir globāli nepieciešamas, lai efektīvi un lietderīgi sasniegtu instrumentu mērķus, līdz minimumam samazinot neatbilstības risku (mazāk nekā 2 % atlikuma kļūdas). Tie ir ievērojami mazāki nekā riski, kas saistīti ar iekšējās kontroles atcelšanu vai samazināšanu šajās jomās, kurās pastāv liels risks.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts…...….] || Dif./nedif. [17] || no EBTA[18] valstīm || no kandidāt-valstīm[19] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

4. izdevumu kategorija – Globālā Eiropa || 19 01 04 08 – Industrializēto valstu instruments (ICI) — Administratīvās pārvaldības izdevumi 19 05 01 – Sadarbība ar industrializētām trešām valstīm 19 05 02 – KEDO 19 05 03 – Izmēģinājuma projekts – Transatlantiskās metodes pasaules mēroga problēmu risināšanā 19 09 03 – Sadarbības pasākumi, kas nav oficiālā attīstības palīdzība (Latīņamerikā) 19 09 02 – Sagatavošanas darbība — Sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Latīņamerikā 19 10 04 – Sadarbības pasākumi, kas nav oficiālā attīstības palīdzība (Āzijā, Vidusāzijā, Irānā, Irākā un Jemenā) 19 10 01 03 – Sagatavošanas darbība — apmaiņa ar Indiju uzņēmējdarbības un zinātnes jomā 19 10 01 04 – Sagatavošanas darbība — apmaiņa ar Ķīnu uzņēmējdarbības un zinātnes jomā 19 10 01 05 – Sagatavošanas darbība — Sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Āzijā || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

4. izdevumu kategorija – Globālā Eiropa || 19 01 04 08 – Partnerības instruments (PI) — Administratīvās pārvaldības izdevumi 19 05 01 – Sadarbība ar trešām valstīm Partnerības instrumenta ietvaros 19 05 02 – Sadarbība ar industrializētām valstīm, kas nav dalībvalstis – iepriekšējās programmas 2007.-2013. gadam pabeigšana (iepriekš BP 19 05 01) NB: pārējās esošās budžeta pozīcijas sadaļā 19 09 un 19 10 attieksies uz darbību izbeigšanu (ar norādi „pm” attiecībā uz apropriācijām) || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 4. izdevumu kategorija – Globālā Eiropa

ĢD: FPI || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ ||

Ÿ Darbības apropriācijas (pašreizējās cenas 2 % apmērā no 2011. gada cenām) || || || || || || || || ||

19 05 01 – Sadarbība ar trešām valstīm Partnerības instrumenta ietvaros || Saistības || (1) || 128,853 || 135,586 || 143,670 || 153,001 || 163,782 || 176,106 || 188,812 || 1 089,710 ||

Maksājumi (a) || (2) || 27,753 || 68,486 || 110,870 || 143,201 || 152,182 || 162,506 || 174,112 || 839,110 ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[20] || || || || || || || || ||

19 01 04 08 – Partnerības instruments (PI) — Administratīvās pārvaldības izdevumi (b) || || (3) || 4,847 || 5,114 || 5,430 || 5,799 || 6,218 || 6,694 || 7,188 || 41,290 ||

KOPĀ – apropriācijas FPI ĢD || Saistības || =1+1a +3 || 133,700 || 140,700 || 149,100 || 158,800 || 170,000 || 182,800 || 196,000 || 1 131,000 ||

Maksājumi || =2+2a +3 || 32,600 || 73,600 || 116,300 || 149,000 || 158,400 || 169,200 || 181,300 || 880,400 ||

(a) Maksājumi par darbības izdevumiem ir aprēķināti, izmantoti standarta projekta ciklu 4 gadu garumā 20 %-30 %-30 %-20 %.

(b) 4 % no budžeta ir atlikti administratīvā atbalsta izdevumiem.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” ||

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

ĢD: FPI ||

Ÿ Cilvēkresursi || 3,227 || 3,195 || 3,163 || 3,131 || 3,131 || 3,131 || 3,131 || 22,111

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,150 || 0,153 || 0,156 || 0,159 || 0,163 || 0,166 || 0,169 || 1,116

KOPĀ FPI ĢD || Apropriācijas || 3,377 || 3,348 || 3,319 || 3,291 || 3,294 || 3,297 || 3,301 || 23,227

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || (Saistību summa = maksājumu summa) || 3,377 || 3,348 || 3,319 || 3,291 || 3,294 || 3,297 || 3,301 || 23,227

Miljonos EUR

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018-2020 || KOPĀ

KOPĀ — apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.-5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || 137,077 || 144,048 || 152,419 || 162,091 || 173,294 || 186,097 || 199,301 || 1 154,227

Maksājumi || 35,977 || 76,948 || 119,619 || 152,291 || 161,694 || 172,497 || 184,601 || 903,627

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ ||

|| REZULTĀTI ||

|| Rezultāta veids[21] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 Stratēģijas „Eiropa 2020” ārējās dimensijas izveide, politikas dialogi, globālie problēmjautājumi || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Kopējā apakšsumma konkrētajam mērķim Nr. 1 || || 70,861 || || 74,571 || || 79,023 || || 84,164 || || 90,100 || || 96,884 || || 103,880 || || 599,483 ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 Ekonomiskās partnerības, sadarbība uzņēmējdarbības un normatīvajā jomā || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Kopējā apakšsumma konkrētajam mērķim Nr. 2 || || 26,740 || || 28,140 || || 29,820 || || 31,760 || || 34,000 || || 36,560 || || 39,200 || || 226,220 ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 Publiskā diplomātija, akadēmiskā/izglītības sadarbība un informācijas sniegšana || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Kopējā apakšsumma konkrētajam mērķim Nr. 3 || || 24,567 || || 25,840 || || 27,372 || || 29,137 || || 31,182 || || 33,522 || || 35,932 || || 207,452 ||

Nepiešķirtā rezerve || || 6,685 || || 7,035 || || 7,455 || || 7,940 || || 8,500 || || 9,140 || || 9,800 || || 56,555 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 128,853 || || 135,586 || || 143,670 || || 153,001 || || 163,782 || || 176,106 || || 188,812 || || 1 089,710

N.B.:sadalījums pa konkrētiem mērķiem ir šāds atbilstoši budžetam 1 131,000 miljonu euro apmērā:

1. mērķis: 53 %

2. mērķis: 20 %

3. mērķis: 18 %

Nepiešķirtā rezerve: ieplānot 5 % starp visiem 3 mērķiem atbilstoši vajadzībām.

Līdzekļu piešķiršana rezultātiem nav pieņemama, ņemot vērā instrumenta būtību (nav rezultātu standarta skaita un nav vidējo izmaksu).

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Cilvēkresursi || 3,227 || 3,195 || 3,163 || 3,131 || 3,131 || 3,131 || 3,131 || 22,111

Citi administratīvie izdevumi || 0,150 || 0,153 || 0,156 || 0,159 || 0,163 || 0,166 || 0,169 || 1,116

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA – apakšsumma || 3,379 || 3,350 || 3,321 || 3,293 || 3,296 || 3,299 || 3,303 || 23,240

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[22] || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || TOTAL

Cilvēkresursi || 3,565 || 3,658 || 3,778 || 3,925 || 4,139 || 4,384 || 4,631 || 28,080

Citi administratīva rakstura izdevumi || 1,282 || 1,456 || 1,652 || 1,875 || 2,079 || 2,310 || 2,557 || 13,210

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS – apakšsumma || 4,847 || 5,114 || 5,430 || 5,799 || 6,218 || 6,694 || 7,188 || 41,290

KOPĀ || 8,224 || 8,462 || 8,750 || 9,090 || 9,512 || 9,991 || 10,489 || 64,517

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu prasības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Ÿ Štatu plāna amati (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 17,4 || 17,3 || 17,1 || 16,9 || 16,9 || 16,9 || 16,9

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībā: FTE)[23] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 13,0 || 12,9 || 12,8 || 12,6 || 12,6 || 12,6 || 12,6

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || 2,0 || 1,9 || 1,9 || 1,9 || 1,9 || 1,9 || 1,9

19 01 04 08 [24] || || || || || || || || 10,2

- delegācijās || 39,4 || 40,4 || 41,8 || 43,4 || 45,7 || 48,4 || 51,2

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 71,8 || 72,5 || 73,5 || 74,9 || 77,2 || 79,9 || 82,7

5. izdevumu kategorijā norādītie cilvēkresursi atbilst darbiniekiem, kas nepieciešami, lai pārvaldītu jauno Partnerības instrumentu.

Tajā ir ietvertie esošie FPI darbinieki, kas pārvalda pašreizējo ICI, t.i. 3,6 AD; 7 AST; 4,3 AC, 2 AL Vašingtonā = 17 FTE, un papildu darbinieku pieprasījums, kas ir aplēsts 4 AD, 3 AST, 9 AC = 16 FTE.

19 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās tā ĢD darbinieki, kuriem jau ir uzdota darbības pārvaldība un/vai kuri ir pārcelti citā amatā ĢD, attiecīgā gadījumā kopā ar jebkādiem papildu līdzekļiem, kurus varētu piešķirt vadošajam ĢD ikgadējās līdzekļu piešķiršanas procedūras ietvaros un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Programmas un projekta cikla pārvaldība

Ārštata darbinieki || Programmas un projekta cikla pārvaldība

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– xPriekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai 2014.-2020. gadam

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[25]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ý  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[26]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo stabiņu skaitu (skat. 1.6. punktu)

..... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               ASV, Japāna, Kanāda, Korejas Republika, Austrālija un Jaunzēlande; atsevišķas Āzijas industrializētās valstis un teritorijas, kuras ir izslēgtas no APK saņēmējvalstu saraksta (Singapūra, Honkonga, Makao, Taivāna un Bruneja), kā arī Persijas līča sadarbības padome (Bahreina, Kuveita, Omāna, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti), kas arī ir izslēgta no OAP saņēmēju APK saraksta.

[2]               „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises – Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM/2010/612), 2010. gada 9. novembris.

[3]               T.i., miers un drošība, nabadzības mazināšana, humānā palīdzība, ieguldījumi, lai veicinātu stabilitāti un izaugsmi paplašināšanās valstīs un kaimiņvalstīs, globālo problēmjautājumu risināšana, ES un starptautisko standartu un vērtību popularizēšana un izaugsmes un konkurētspējas atbalstīšana ārvalstīs.

[4]               „ES enerģētikas politika: attiecību veidošana ar partneriem ārpus mūsu robežām”, COM(2011)539, 2011. gada 7. septembris.

[5]               OV L ...

[6]               OV L 405, 30.12.2006.

[7]               „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei”, COM(2010)2020.

[8]               COM(2011)500.

[9]               OV L 055, 28.02.2011., 13. – 18. lpp.

[10]             ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[11]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[12]             Atsauces novērtējums: Uzņēmuma vadošo darbinieku apmācību programmu Japānā un Korejā starpposma novērtējums. 2010. gada februāris. Deloitte Consulting.

[13]             Atsauces novērtējums: http://www.eeas.europa.eu/eu-centres/docs/2010_evaluation_en.pdf

[14]             „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises – Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM/2010/612), 2010. gada 9. novembris.

[15]             Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[16]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[17]             Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[18]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[19]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[20]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[21]             Rezultāti ir piegādājamie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, izbūvēto ceļu km skaits u.tml.).

[22]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[23]             CA = līgumdarbinieks; INT = aģentūras darbinieks („Intérimaire”); JED = „Jeune Expert en Délégation” (jaunais eksperts delegācijā); LA = vietējais darbinieks; SNE = norīkotais valsts eksperts.

[24]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[25]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[26]             Attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodokļiem, nodevām par cukuru) ir jānorāda neto summas, t.i., bruto summas pēc iekasēšanas izmaksu ieturējuma 25 % apmērā.