52011PC0842

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisijas prioritāte daudzgadu finanšu shēmas (DFS) kontekstā ir vienkāršot regulējuma vidi un atvieglot Savienības atbalsta pieejamību partnervalstīm un reģioniem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, maziem un vidējiem uzņēmumiem utt., lai veicinātu tiem regulā paredzēto mērķu sasniegšanu.

Jauno instrumentu ieviešanas gaitā vienkāršotas un elastīgas lēmumu pieņemšanas procedūras dotu iespēju ātrāk pieņemt īstenošanas pasākumus un tādējādi sniegt ES atbalstu, jo īpaši valstīs, kas atrodas krīzes, pēckrīzes un nestabilitātes situācijā.

Turklāt Finanšu regulas pārskatīšana, kas ir sevišķi svarīga saistībā ar īpašu noteikumu paredzēšanu ārējām darbībām, veicinās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un mazo uzņēmumu līdzdalību finansējuma programmās, piemēram, ja tiks vienkāršoti noteikumi, samazinātas līdzdalības izmaksas un paātrinātas finansējuma piešķiršanas procedūras. Komisija gatavojas īstenot šo regulu, izmantojot jaunpieņemtajā Finanšu regulā noteiktās jaunās elastīgās procedūras.

Ņemot to vērā, Komisija ierosina vienkāršotu un saskaņotu īstenošanas noteikumu un procedūru kopumu, kas piemērojams četriem ģeogrāfiskajiem instrumentiem, t. i., Attīstības sadarbības instrumentam (ASI), Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (PPI) un Partnerības instrumentam (PI), kā arī trim tematiskajiem instrumentiem, proti, Stabilitātes instrumentam (SI), Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EDCI) un Instrumentam sadarbībai kodoldrošības jomā (Instrument for Nuclear Safety Cooperation, INSC). Tomēr PPI un EKI gadījumā pirmsiestāšanās un pārrobežu sadarbības specifiskās iezīmes noteiks vajadzību pēc papildu un īpašiem īstenošanas noteikumiem un procedūrām, kas kā lex specialis papildinās kopīgo noteikumu kopumu, kurš paredzēts Kopīgajā īstenošanas regulā.

Ņemot vērā Eiropas Attīstības fonda (EAF) un Grenlandes lēmuma finansēšanas mehānismu specifisko raksturu, šie instrumenti netiks iekļauti Regulas darbības jomā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM REZULTĀTI UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Sabiedriskā apspriešana

Laikā no 2010. gada 26. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanu par ES ārējās darbības turpmāko finansēšanu. Šā procesa pamatā bija tiešsaistē publicēta anketa, ko papildināja pamatinformācijas dokuments “ES ārējās darbības finansēšanas instrumenti pēc 2013. gada”. Kopumā saņemtās atbildes neliecināja par vajadzību veikt būtiskus labojumus pašlaik spēkā esošajos īstenošanas mehānismos, lai gan ievērojams respondentu vairākums atbalstīja lielāku īstenošanas elastību un vienkāršošanu.

Pieredzes apkopošana un izmantošana

Komisija veica dažādu ziņojumu (novērtējumu, revīziju, pētījumu, vidusposma pārskatu) iekšējo pārskatīšanu. Pārskatīšanā tika izvērtēts, kas patiešam darbojas un kādi trūkumi ir novērojami, kā arī izdarīti secinājumi finanšu instrumentu izstrādei.

Pārskats apliecināja, ka spēkā esošie instrumenti jaunattīstības valstīs sniedza ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Tādi īstenošanas līdzekļi kā budžeta atbalsts un “nozares mēroga pieeja” ir nodrošinājuši iespēju padziļināti sadarboties ar partnervalstīm un īstenot efektīvāku darba dalīšanu, vairākiem līdzekļu piešķīrējiem veicot līdzfinansēšanu.

Tomēr pārskatā konstatēja arī vairākus trūkumus. Spēkā esošais īstenošanas process tika novērtēts kā pārāk sarežģīts, norādot, ka tas vajadzības gadījumā nesniedz iespēju veikt ātrus pielāgojumus. Šajā regulā šie trūkumi ir tiešā veidā risināti.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) Piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā ir noteikts tiesiskais regulējums sadarbībai ar partnervalstīm un reģioniem. Ierosinātā Kopīgā īstenošanas regula attiecīgi ir balstīta uz LESD 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu, un Komisija to ir sagatavojusi atbilstīgi 294. pantā noteiktajai procedūrai. Tā kā LESD 310.–320. pants ir piemērojams Euratom (sk. Euratom līguma 106.a pantu), priekšlikums var ietvert arī finanšu sadarbību INSC ietvaros.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Nepiemēro.

5.           GALVENIE ELEMENTI

(1)        I sadaļa. Īstenošana. 1.–3. pants

Šīs sadaļas 1. pantā (Priekšmets un principi) ir izklāstīti Regulas mērķi, kas ietver saskaņotas īstenošanas noteikumu kopuma nodrošināšanu Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta instrumentiem, Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī vienkāršošanas un elastības veicināšanu šo instrumentu īstenošanā.

Šīs sadaļas 2. pantā (Rīcības programmu, atsevišķu pasākumu un īpašu pasākumu pieņemšana) ir noteikts, ka Komisijas pieņemtajiem finanšu lēmumiem ir jābūt sagatavotiem rīcības programmu veidā, balstoties uz daudzgadu plānošanas dokumentiem. Izņēmuma gadījumos, nodrošinot atbilstību daudzgadu plānošanas dokumentiem, atsevišķus pasākumus var pieņemt ārpus rīcības programmas ietvariem. Neparedzētos, bet pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav atrunāti daudzgadu plānošanas dokumentos. Šajā pantā ir izklāstīti arī komitoloģijas noteikumi, kas ir jāievēro, pieņemot minētos lēmumus, kā arī iespējamie izņēmumi.

Šīs sadaļas 3. pantā (Atbalsta pasākumi) ir noteikti izdevumu veidi, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu šīs regulas īstenošanai un ko var finansēt no Savienības līdzekļiem (piemēram, sagatavošanas, pārbaudes, pārraudzības, revīzijas un novērtēšanas pasākumi, informācijas un saziņas darba veikšana). Šos pasākumus var finansēt ārpus plānošanas dokumentu darbības jomas.

(2)        II sadaļa. Noteikumi par finansēšanas metodēm. 4.–6. pants

Šīs sadaļas 4.–6. pantā, kas nav izsmeļoši un ir balstīti uz pašreizējo praksi un noteiktajām vajadzībām, ir uzskaitīti finansējuma veidi, kurus var izmantot atbilstīgi šai regulai. Ieviestajās izmaiņās ir ņemti vērā jaunpieņemtās Finanšu regulas noteikumi. Šīs sadaļas 4. pantā ir paredzēti inovatīvi instrumenti, piemēram, aizdevumi, garantijas, pašu kapitāla un riska dalīšanas instrumenti, un aprakstīti iespējamie pasākumi saistībā ar nodokļiem, nodevām un maksājumiem. Tajā ir norādīts, ka šajā regulā noteiktos pasākumus Komisija var īstenot tiešā veidā vai netiešā veidā — nododot budžeta īstenošanas uzdevumus jebkurai Finanšu regulā minētai struktūrai vai personai. Šajā pantā ir noteikts arī līdzfinansējuma veids (paralēlais vai kopīgais līdzfinansējums).

Šīs sadaļas 7. pantā (Savienības finansiālo interešu aizsardzība) ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt Savienības finansiālās intereses un jo īpaši sniegt tai (galvenokārt Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF)) iespēju veikt visas vajadzīgās īstenoto pasākumu pārbaudes.

(3)        III sadaļa. Noteikumi par valstspiederību un izcelsmi attiecībā uz publiskā iepirkuma, dotāciju un citām piešķiršanas procedūrām. 8.–12. pants

Šīs sadaļas 8.–11. pantā (Noteikumi par valstspiederību un izcelsmi attiecībā uz publiskā iepirkuma, dotāciju un citām piešķiršanas procedūrām) ir izklāstīti nosacījumi, kas regulē piekļuvi publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrām Regulas īstenošanas nolūkā. Ierosinātie noteikumi ir ievērojami vienkāršoti un liecina par mērķi virzīties uz vienotu palīdzības sniegšanu. Tomēr pantos ir detalizēti izklāstīti atbilstības nosacījumi attiecībā uz trešām valstīm (savstarpīguma prasība, līdzdalība īstenotajā programmā, atsevišķu valstu neatbilstība utt.) un izņēmumi (apstāklis, ka ražojumi un pakalpojumi nav pieejami, ārkārtas steidzamība, trīspusēja sadarbība utt.).

Šīs sadaļas 12. pantā (Novērtēšana) paredzēta Komisijas pienākums regulāri novērtēt īstenoto politiku un programmu rezultātus, nozaru politikas un pašas plānošanas efektivitāti. Novērtēšanā iesaistīs visas attiecīgās ieinteresētās personas, un ziņojumu iesniegs Padomei un Eiropas Parlamentam.

(4)        IV sadaļa. Nobeiguma noteikumi. 13.–17. pants

Šīs sadaļas 13. pantā (Gada ziņojums) ir paredzēta Komisijas gada ziņojuma sagatavošana par gūtajiem rezultātiem un šīs regulas īstenošanu. Ziņojumu iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šīs sadaļas 14. pantā (Klimata politika un izdevumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību) ir paredzēta īpaša izsekošanas sistēma, kas ir balstīta uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) metodiku (“Rio politikas rādītāji”).

Šīs sadaļas 15. pantā (Komitejas) ir aprakstīta attiecīgo komiteju līdzdalība šīs jaunās regulas īstenošanā, kas ir pielāgota jaunajai komitoloģijas regulai[1].

Šīs sadaļas 16. pantā (Instrumentu pārskatīšana un novērtēšana) ir noteikts, ka līdz 2018. gada vidum Komisija sagatavos un iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir novērtēta šīs regulas īstenošana, un vajadzības gadījumā iesniegs priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru ievieš vajadzīgos grozījumus. Šajā ziņojumā novērtēs arī to pasākumu ietekmi, kas ir pieņemti, pamatojoties uz šo regulu.

Šīs sadaļas 17. pantā (Stāšanās spēkā) ir noteikta kārtība attiecībā uz regulas stāšanos spēkā un tās piemērošana no 2014. gada 1. janvāra, nenosakot beigu datumu.

2011/0415 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas Savienībai būtu jāpieņem visaptverošs tādu instrumentu kopums, kuri attiecas uz daudzām ar ārējo darbību saistītām politikas jomām un kuru īstenošanai ir vajadzīgi īpaši kopīgi noteikumi un procedūras. Šajā kopumā ietilpst: Attīstības sadarbības instruments (ASI), Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EDCI), Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), Stabilitātes instruments (SI), Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (PPI) un Partnerības instruments (PI).

(2) Noteikumi, ar ko regulē šo instrumentu izmantošanu, parasti paredz, ka darbībām, ko var finansēt no minēto instrumentu līdzekļiem, ir jābūt definētām daudzgadu provizoriskajā programmā, kurā ir noteikts regulējums, kā ietvaros būtu jāpieņem ar finansēšanu saistītie lēmumi atbilstīgi Finanšu regulai[2] un procedūrām, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[3].

(3) Lēmumi par finansējumu būtu jāsagatavo gada vai daudzgadu rīcības programmu veidā, vai kā atsevišķi pasākumi gadījumā, ja tos pieņem pēc daudzgadu provizoriskajā programmā paredzētās plānošanas, un kā īpaši pasākumi neparedzētu, bet pamatotu vajadzību gadījumā, vai kā atbalsta pasākumi.

(4) Ņemot vērā šo īstenošanas aktu politikas plānošanu vai finanšu izpildes raksturu, jo īpaši to ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai kopumā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot neliela finansiālā apjoma pasākumus. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar vajadzību pēc ātras Savienības reakcijas nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

(5) Lēmumos par finansējumu katras darbības apraksts, norādot tās mērķus, galvenos pasākumus, iecerētos rezultātus, iespējamo budžetu un laika grafiku, kā arī darbības rezultātu uzraudzības pasākumus, būtu jāapstiprina atbilstīgi Regulā (ES) Nr. 182/2011 noteiktajām procedūrām.

(6) Attiecībā uz finanšu instrumentu īstenošanu, ja darbības pārvaldība ir uzticēta starpniekam, Komisijas lēmumā jāietver īpaši noteikumi par riska dalīšanu, atlīdzību par īstenošanu atbildīgajiem starpniekiem, līdzekļu izmantošanu un atkārtotu izmantošanu, kā arī iespējamo peļņu.

(7) Kopīgo noteikumu un procedūru kopumam būtu jāatbilst Savienības ikgadējam budžetam piemērojamiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, turpmāk “Finanšu regula”[4], vienmēr minot atsauci uz jaunāko šīs regulas spēkā esošo redakciju, tostarp attiecīgajiem Komisijas pieņemtajiem noteikumiem[5] par Finanšu regulas īstenošanu.

(8) Lai gan ar Savienības ārējo palīdzību saistītās finanšu vajadzības pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta situācija ierobežo šādai palīdzībai pieejamos līdzekļus. Tāpēc Komisijai jācenšas pieejamos resursus izlietot visefektīvākajā veidā, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kam piemīt sviras efekts. Šādu sviras efektu var kāpināt, atļaujot izmantot un atkārtoti izmantot ar finanšu instrumentu palīdzību ieguldītos un radītos līdzekļus.

(9) Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses ar samērīgiem pasākumiem, ietverot pasākumus pārkāpumu novēršanai, konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai un — vajadzības gadījumā — sodus. Šie pasākumi būtu jāveic atbilstīgi piemērojamiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

(10) Būtu jānosaka papildu regulējums attiecībā uz finansēšanas metodēm, Savienības finansiālo interešu aizsardzību, noteikumiem par valstspiederību un izcelsmi, un instrumentu novērtēšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

ĪSTENOŠANA

1. pants

Priekšmets un principi

1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi un nosacījumi Savienības finanšu palīdzības sniegšanai darbībām, tostarp rīcības programmām un citiem pasākumiem, šādu instrumentu ietvaros: Attīstības sadarbības instruments (ASI), Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EDCI), Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), Stabilitātes instruments (SI), Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā (INSC), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (PPI) un Partnerības instruments (PI), turpmāk arī kopā — „instrumenti” un atsevišķi — „piemērojamais instruments”.

2. Komisija nodrošina, ka pasākumi tiek veikti atbilstīgi piemērojamā instrumenta mērķiem un, ievērojot efektīvu Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Finanšu palīdzība, ko sniedz, pamatojoties uz instrumentiem, ir saskanīga ar Finanšu regulā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, kuri nodrošina tiesisko un finansiālo pamatregulējumu to īstenošanai.

3. Piemērojot šo regulu, Komisija, ņemot vērā katra pasākuma raksturu, attiecīgos gadījumos un kur iespējams, atbalsta elastīgāko procedūru izmantojumu, lai nodrošinātu efektīvu un optimālu ieviešanu.

2. pants

Rīcības programmu, atsevišķu pasākumu un īpašu pasākumu pieņemšana

1. Komisija attiecīgos gadījumos pieņem gada vai daudzgadu rīcības programmas, pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, kas minēti piemērojamā instrumentā.

Izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija, pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, var pieņemt atsevišķus pasākumus atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro rīcības programmu gadījumā.

Neparedzētos, bet pienācīgi pamatotos gadījumos, apstākļos vai saistību dēļ Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav atrunāti indikatīvās plānošanas dokumentos. Īpašus pasākumus drīkst izmantot arī, lai atvieglotu pāreju no ārkārtas palīdzības uz ilgtermiņa attīstības darbībām, tostarp pasākumiem nolūkā labāk sagatavot cilvēkus atkārtotu krīžu pārvarēšanai.

2. Šīs regulas 1. pantā noteiktās rīcības programmas un atsevišķos pasākumus, kam Savienības finanšu palīdzība pārsniedz EUR 10 miljonus, un īpašos pasākumus, kuriem Savienības palīdzība pārsniedz EUR 30 miljonus, pieņem atbilstīgi 15. panta 3. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

Šī procedūra nav jāpiemēro rīcības programmām un pasākumiem, kuru finansējums nesasniedz minētos sliekšņus, un to nebūtiskiem grozījumiem. Nebūtiski grozījumi ir tehniskas korekcijas, piemēram, pagarinot īstenošanas periodu, no jauna piešķirot līdzekļus prognozētajā budžetā vai palielinot vai samazinot budžeta apjomu mazāk nekā par 20 % no sākotnējā budžeta apjoma, ja šādi grozījumi būtiski neietekmē sākotnējos rīcības programmas vai pasākuma mērķus. Šādā gadījumā par rīcības programmām un pasākumiem, kā arī to nebūtiskiem grozījumiem mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes, pēckrīzes un nestabilitātes situācijā vai, pastāvot demokrātijas, tiesiskuma principa, cilvēktiesību vai pamatbrīvību apdraudējumam, Komisija drīkst pieņemt īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties, tostarp spēkā esošu rīcības programmu grozījumus un pasākumus atbilstīgi procedūrai, kura noteikta 15. panta 4. punktā.

4. Projekta līmenī veic piemērotu vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu videi jutīgiem projektiem, jo īpaši svarīgiem jauniem infrastruktūras objektiem. Ja nepieciešams, sektorālo programmu īstenošanā izmanto stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Nodrošina vides novērtējumā ieinteresēto personu iesaistīšanos un sabiedrībai pieejamus rezultātus.

3. pants

Atbalsta pasākumi

1. Savienības finansējums var segt izdevumus, kuri paredzēti instrumentu īstenošanai un mērķu sasniegšanai, tostarp saistībā ar administratīvo atbalstu, kas saistīts ar īstenošanai nepastarpināti vajadzīgajiem sagatavošanas, pārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri rodas Savienības delegācijām, lai nodrošinātu administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs instrumentu ietvaros finansēto darbību pārvaldībai.

2. Ja a), b) un c) apakšpunktā minētie pasākumi ir saistīti ar tā piemērojamā instrumenta vispārējiem mērķiem, ko īsteno ar rīcības palīdzību, Savienības finansējums var segt:

(a) pētījumus, tikšanās, informāciju, informētības līmeņa paaugstināšanu, apmācību, publicēšanas pasākumus un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi pasākumu pārvaldībai,

(b) pētniecības pasākumus un pētījumus par attiecīgajiem jautājumiem un to izplatīšanu,

(c) izdevumus saistībā ar informācijas un saziņas pasākumu nodrošināšanu, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm.

3. Palīdzības pasākumus var finansēt ārpus indikatīvās plānošanas dokumentu darbības jomas. Attiecīgos gadījumos Komisija pieņem palīdzības pasākumus saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

II SADAĻA

Noteikumi par finansēšanas metodēm

4. pants Vispārēji finansēšanas noteikumi

1. Savienības finanšu atbalstu cita starpā var sniegt, izmantojot šādus Finanšu regulā paredzētus finansēšanas veidus:

a)      dotācijas;

b)      iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem;

c)      budžeta atbalstu;

d)      iemaksas Komisijas izveidotajos ieguldījumu fondos;

e)      finanšu instrumentus, piemēram, aizdevumus, garantijas, pašu kapitālu vai kvazikapitālu, ieguldījumus vai līdzdalību, kā arī riska dalīšanas instrumentus, iespējams, apvienojumā ar dotācijām;

f)       akcijas/ kapitāla daļas vai līdzdalību akciju kapitālā starptautiskās finanšu institūcijās, tostarp reģionālās attīstības bankās.

Saskaņā ar Finanšu regulu Savienības finanšu palīdzību var sniegt arī ar iemaksām starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, ko izveidojušas vai pārvalda Eiropas Investīciju banka, starptautiskas organizācijas, dalībvalstis vai partnervalstis un reģioni, lai piesaistītu kopēju finansējumu no vairākiem līdzekļu piešķīrējiem, vai fondos, kurus izveidojis viens vai vairāki līdzekļu piešķīrēji nolūkā kopīgi īstenot projektus.

2. Attiecībā uz iepriekš e) apakšpunktā minēto finanšu instrumentu īstenošanu un saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 4. punktu finanšu instrumenta radītus ieņēmumus un atmaksas piešķir attiecīgajam finanšu instrumentam kā iekšēji piešķirtus ieņēmumus. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas laikā, šos ieņēmumus un atmaksas piešķir attiecīgajam jaunajam finanšu instrumentam 2014.–2020. gada periodā.

3. Savienības finanšu palīdzību īsteno Komisija atbilstīgi Finanšu regulas noteikumiem, tieši — Komisijas struktūrvienības, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, vai netieši, nododot budžeta izpildes uzdevumus Finanšu regulā uzskaitītajām struktūrām, tostarp īstenojot dalītu vadību kopā ar dalībvalstīm.

4. Šā panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā minētos finansēšanas veidus, kā arī šā panta 3. punktā minētās īstenošanas metodes izvēlas, balstoties uz to spēju nodrošināt konkrēto pasākumu mērķu sasniegšanu, cita starpā ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas izskatīšanu.

5. Instrumentu ietvaros finansētos pasākumus var īstenot, izmantojot paralēlo vai kopīgo līdzfinansējumu.

Paralēla līdzfinansējuma gadījumā pasākumu sadala vairākās skaidri nodalāmās daļās, katru no kurām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr varētu noteikt finansējuma lietojuma mērķi.

Kopīgā līdzfinansējuma gadījumā kopējās pasākuma izmaksas sadala starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un līdzekļus apvieno kopējā fondā tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katrai atsevišķai darbībai, kuru veic kā projekta vai programmas daļu.

6. Izmantojot 1. punktā vai 6. panta 1. punktā minēto finansējuma veidu, Savienības un tās partneru sadarbību cita starpā var īstenot kā:

(a) trīspusējus darījumus, ar kuru palīdzību Savienība ar trešām valstīm saskaņo palīdzības sniegšanu partnervalstij vai reģionam,

(b) administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, kā mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām iestādēm, valsts iestādēm vai privāto tiesību juridiskajām personām, kam nodoti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, vai kā sadarbības pasākumus, iesaistot valsts sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās iestādes;

(c) ieguldījumus izmaksās, kas vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai;

(d) nozaru politikas atbalsta programmas, ar kuru palīdzību Savienība sniedz atbalstu partnervalsts nozares programmai;

(e) Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (PPI) un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) gadījumā — kā ieguldījumu valstu līdzdalībai Savienības programmās un aģentūrās.

5. pants

Nodokļi, nodevas un maksājumi

Savienības palīdzība nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

Attiecīgos gadījumos ar partnervalstīm apspriež atbilstīgus noteikumus, lai pasākumus, ar ko īsteno Savienības finanšu palīdzību, atbrīvotu no nodokļu, muitas nodevu vai citu nodokļu maksājumu piemērošanas. Citos gadījumos šādi nodokļi, nodevas un maksājumi ir piemērojami atbilstīgi Finanšu regulā paredzētajiem noteikumiem.

6. pants

Īpaši finansēšanas noteikumi

1. Papildus 4. panta 1. punktā minētajiem finansējuma veidiem Savienības finanšu palīdzību turpmāk minēto instrumentu ietvaros atbilstīgi Finanšu regulai var sniegt, izmantojot arī šādus finansējuma veidus:

(a) Attīstības sadarbības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros — parādu atvieglojumi saskaņā ar parādu atvieglojumu programmām, par kurām panākta starptautiska vienošanās;

(b) Attīstības sadarbības instrumenta un Stabilitātes instrumenta ietvaros — izņēmuma gadījumos nozaru vai vispārējās programmas importam, kas var būt:

(i)         nozaru importa programmas skaidrā naudā;

(ii)         nozaru importa programmas ar palīdzību ārvalstu valūtā nozaru importa finansēšanai vai

(iii)        vispārējas importa programmas ar palīdzību ārvalstu valūtā, lai finansētu vispārēju importu, kurš attiecas uz plašu produktu klāstu;

(c) Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros tieši piešķirot:

(i)         mazas vērtības dotācijas cilvēktiesību aizstāvjiem, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus;

(ii)         dotācijas, lai finansētu pasākumus vissarežģītākajos apstākļos vai situācijās, kuras minētas Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta 2. panta 4. punktā un kurās nebūtu piemērota uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana. Šādas dotācijas nepārsniedz EUR 2 000 000, to ilgums ir līdz 18 mēnešiem, un termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem objektīvu un neparedzētu šķēršļu dēļ, kas radušies pasākumu īstenošanā;

(iii)        dotācijas

– ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam;

– Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu un ES un ANO sadraudzības programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību, kas bez ierobežojumiem ir pieejama trešo valstu valstspiederīgajiem.

2. Savienības finanšu palīdzību PPI un EKI ietvaros var īstenot, piemērojot dalītu vadību ar dalībvalstīm un netiešu pārvaldību attiecībā uz pārrobežu sadarbību EKI ietvaros, ja deleģētajā aktā, ko pieņem, balstoties uz piemērojamo instrumentu, iekļauj Finanšu regulā paredzētos noteikumus un citus atbilstīgus nosacījumus.

3. Budžeta saistības tādiem pasākumiem PPI un EKI ietvaros, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

7. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas vai attiecīgā gadījumā, ja saņēmēja ir valsts vai trešās valsts iestāde, panākot to atlīdzināšanu. Vajadzības gadījumā piemēro arī iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2. Komisijai un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kā arī citas trešās personas, kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[6] noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses..

Neskarot šā punkta pirmo un otro daļu, nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

III SADAĻA

Noteikumi par valstspiederību un izcelsmi attiecībā uz publiskā iepirkuma, dotāciju un citām piešķiršanas procedūrām

8. pants

Kopīgi noteikumi

1. Dalība procedūrās līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai, dotāciju un citās līgumu piešķiršanas procedūrās saistībā ar atbilstīgi šai regulai finansētām darbībām trešo personu interesēs būs atļauta visām fiziskām personām, kurām ir atbilstīgās valsts valstspiederība, vai juridiskām personām, kas faktiski darbojas šajā valstī, kā attiecībā uz piemērojamo instrumentu noteikts turpmākajos šīs sadaļas pantos, un starptautiskām organizācijām.

2. Tādu darbību gadījumā, ko līdzfinansēt kopā ar partneri vai īsteno ar kādas pilnvarotās struktūras starpniecību netiešās pārvaldības ietvaros, vai īsteno ar Komisijas izveidotā ieguldījumu fonda palīdzību atbilstīgi Finanšu regulai, valstis, kuras atbilst šādas struktūras noteikumiem, kas norādīti nolīgumā ar līdzfinansējuma vai īstenošanas iestādi vai noteikti ieguldījumu fonda dibināšanas dokumentā, ir atbilstīgas neatkarīgi no konkrētajiem noteikumiem, kuri paredzēti turpmākajos pantos. Līdzfinansējuma vai īstenošanas iestāde papildus piekrīt piemērot šajā regulā noteiktos atbilstības noteikumus, kā norādīts šajos nolīgumos.

3. Gadījumā, kad darbības finansē ar vienu instrumentu un papildus tam — ar vēl kādu ārējās darbības instrumentu, tostarp Eiropas Attīstības fondu, vai globālu, reģionālu vai pārrobežu darbību gadījumā, iesaistot arī tās saņēmējvalstis, kas atbilst šo instrumentu noteikumiem, valstis, kuras noteiktas jebkurā no šiem instrumentiem, var uzskatīt par atbilstīgām šīs darbības mērķim.

4. Visas preces un materiāli, kas iegādāti saskaņā ar iepirkuma līgumu vai dotāciju nolīgumu, kuru finansē šīs regulas ietvaros, piegādā no atbilstīgas izcelsmes valsts. Tomēr gadījumos, kad ir atļauts konkurss ar sarunu procedūru, preces un materiālus var piegādāt no jebkuras valsts. Šīs regulas piemērošanas nolūkā jēdziens „izcelsme” ir definēts atbilstīgajos Savienības tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas nolūkos.

5. Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbilstīga uzņēmēja vai attiecīgos gadījumos — apakšuzņēmēja nodarbinātām personām vai personām, ar kurām ir noslēgts cits likumīgs līgums, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.

6. Gadījumos, kad Finanšu regula attiecībā uz uzņēmēja izvēli paredz rīcības brīvību, prioritāte attiecīgos gadījumos ir vietējam un reģionālam valsts iepirkumam.

7. Atkāpjoties no visiem pārējiem noteikumiem, šajā sadaļā noteikto atbilstību var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, atrašanās vietu vai to veidu, ja tas vajadzīgs darbības veida un mērķu dēļ un tās efektīvai īstenošanai. Šādus ierobežojumus jo īpaši var piemērot dalībai līgumu piešķiršanas procedūrās pārrobežu sadarbības pasākumu gadījumā.

8. Kandidāti, pieteikumu iesniedzēji un pretendenti, kam piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, ievēro piemērojamos tiesību aktus vides jomā, tostarp daudzpusējos vides nolīgumus, kā arī starptautiski pieņemtās darba tiesību pamatnormas.[7]

9. pants

Attīstības sadarbības instruments, Eiropas kaimiņattiecību instruments, Partnerības instruments un Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā

1. Finansējumu ASI, EKI, PI un INSC ietvaros būs tiesīgi saņemt kandidāti, pieteikumu iesniedzēji un pretendenti no šādām valstīm:

a)      dalībvalstīm, Savienības atzītām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;

b)      EKI gadījumā, EKI ietilpstošām partnervalstīm un Krievijas Federācijas, ja attiecīgo procedūru izmanto tādu daudzvalstu un pārrobežu sadarbības programmu kontekstā, kurās šī valsts piedalās;

c)      Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/APK) noteiktām jaunattīstības valstīm un teritorijām, kas nav G 20 valstu grupas locekles, aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas Padomes Lēmums [2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK[8]];

d)      ESAO/APK noteiktajām jaunattīstības valstīm, kas ir G 20 valstu grupas locekles, un citām valstīm un teritorijām, ja tās ir šajā pantā minēto instrumentu ietvaros īstenotu Savienības finansētu darbību saņēmējas;

e)      valstīm, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai. Savstarpēju piekļuvi uz ierobežotu periodu vismaz viena gada ilgumā var piešķirt, ja vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgiem tādus uzņēmumus, kuri pārstāv Savienību un valstis, kas ir atbilstīgas šajā pantā minēto instrumentu ietvaros. Komisija pieņems lēmumu par savstarpēju piekļuvi un tās ilgumu saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un pēc apspriešanās ar saņēmēju valsti vai attiecīgajām valstīm, un

f)       ESAO/APK noteiktajās vismazāk attīstītajās valstīs īstenotu līgumu gadījumā — ESAO/APK dalībvalsts.

2. Kandidātus, pieteikumu iesniedzējus un pretendentus no neatbilstīgām valstīm vai neatbilstīgas izcelsmes preces Komisija var pieņemt kā atbilstīgas, ja:

a)      valstīm ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari ar kaimiņu saņēmējvalstīm vai

b)      tiek īstenoti trīspusējas sadarbības mehānismi ar trešām valstīm, vai

c)      pastāv steidzamība vai tādā gadījumā, ja ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbilstības noteikumu dēļ projekta, programmas vai darbības īstenošana būtu neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta.

3. Attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti, piemērojot dalītu vadību, attiecīgajai dalībvalstij, kurai Komisija ir deleģējusi īstenošanas pasākumus, ir tiesības Komisijas vārdā kā atbilstīgus pieņemt pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm saskaņā ar 2. punktu vai neatbilstīgas izcelsmes preces saskaņā ar 8. panta 4. punktu.

10. pants

Pirmspievienošanās palīdzības instruments

1. Tiesības saņemt finansējumu PPI ietvaros ir kandidātiem, pieteikumu iesniedzējiem un pretendentiem no šādām valstīm:

(a) dalībvalstīm, saņēmējvalstīm, uz kurām attiecas PPI, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un partnervalstīm, uz kurām attiecas EKI, un

(b) līdzekļu piešķīrējām valstīm, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai atbilstīgi 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Kandidātus, pieteikumu iesniedzējus un pretendentus no neatbilstīgām valstīm vai neatbilstīgas izcelsmes preces pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var pieņemt kā atbilstīgas,

(a) ja atbilstības noteikumu dēļ darbības īstenošana nebūtu iespējama vai būtu pārmērīgi apgrūtināta, pamatojoties uz apstākli, ka ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai ārkārtas steidzamības gadījumā, vai

(b) nolūkā īstenot trīspusējas sadarbības mehānismus ar trešām valstīm.

3. Attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti, piemērojot dalītu vadību, attiecīgajai dalībvalstij, kurai Komisija ir deleģējusi īstenošanas pasākumus, ir tiesības Komisijas vārdā kā atbilstīgus pieņemt pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgajām valstīm saskaņā ar 2. punktu vai neatbilstīgas izcelsmes preces atbilstīgi 8. panta 4. punktam.

11. pants

Stabilitātes instruments un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments

1. Neskarot ierobežojumus, kas piemīt 8. panta 7. punktā noteiktās darbības raksturam un mērķiem, būs nodrošināta neierobežota dalība procedūrās līgumslēgšanas tiesību vai dotāciju piešķiršanai, kā arī ekspertu nolīgšanā SI un EDCI ietvaros.

2. EDCI ietvaros saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu uz finansējumu var pretendēt šādas organizācijas un dalībnieki:

(a) pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp nevalstiskas bezpeļņas organizācijas un neatkarīgi politiskie fondi, sabiedriskas organizācijas un privātā sektora bezpeļņas aģentūras, institūcijas un organizācijas, kā arī to tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

(b) valsts sektora bezpeļņas organizācijas, institūcijas un organizācijas, kā arī tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

(c) valsts, reģionālās un starptautiskās parlamentārās struktūras, ja tas vajadzīgs instrumenta mērķu sasniegšanai un ierosināto pasākumu nav iespējams finansēt cita Savienības ārējās palīdzības instrumenta ietvaros;

(d) starptautiskas un reģionālas starpvaldību organizācijas;

(e) fiziskas personas, saimnieciskas vienības bez juridiskas personas statusa, kā arī izņēmuma gadījumā un pienācīgi pamatotos gadījumos citas šajā pantā neminētas organizācijas un dalībnieki, ja tas ir vajadzīgs instrumenta mērķu sasniegšanai.

12. pants

Darbību novērtēšana

1. Komisija pastāvīgi pārrauga un pārskata savas darbības, kā arī novērtē nozaru politiku un darbību īstenošanas rezultātus un plānošanas efektivitāti, attiecīgos gadījumos veicot neatkarīgu ārēju novērtējumu, lai noskaidrotu, vai ir sasniegti mērķi, un lai tā spētu sagatavot ieteikumus nolūkā uzlabot turpmākās darbības.

2. Komisija informēšanas nolūkā nosūta tās novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstis var pieprasīt apspriešanos par konkrētiem novērtējumiem 15. pantā minētajās komitejās. Rezultātus izmantos kā atgriezenisko saiti programmas izstrādē un resursu piešķiršanā.

3. Saskaņā ar šo regulu sniegtās Savienības palīdzības novērtēšanas posmā Komisija atbilstīgi iesaistīs visas ieinteresētās personas.

IV SADAĻA

CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

13. pants

Divgadu ziņojums

1. Komisija novērtē panākumus, kas gūti, ārējās darbības ietvaros īstenojot finanšu palīdzības pasākumus, un reizi divos gados, sākot ar 2016. gadu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par īstenošanu un rezultātiem un, ciktāl iespējams, par Savienības finanšu palīdzības galvenajiem rezultātiem un ietekmi. Šo ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai.

2. Divgadu ziņojums ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu — par finansētajiem pasākumiem, pārraudzības rezultātiem un novērtējuma uzdevumiem, attiecīgo partneru līdzdalību un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildi. Tajā novērtē Savienības finanšu palīdzības rezultātus, pēc iespējas plašāk izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz tās nozīmi instrumentu mērķu sasniegšanā.

14. pants

Klimata politika un izdevumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību

Instrumentu kontekstā piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz ESAO metodiku (“Rio politikas rādītāji”), kura integrēta esošajā ES programmu darbības pārvaldības metodikā, lai noteiktu ar klimata politiku, bioloģisko daudzveidību un 2. panta 1. punktā minētajiem īpašajiem pasākumiem saistīto izdevumu apjomu rīcības programmu līmenī, un to reģistrē novērtējumos un divgadu ziņojumos. Kopējo izdevumu ikgadēju novērtējumu saistībā ar klimata politiku un bioloģisko daudzveidību veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Komitejas

1. Komisijai sniedz palīdzību komitejas, kas izveidotas instrumentu ietvaros.

2. Gadījumos, kad ir sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro 4. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011.

Gadījumos, kad komitejas atzinums ir jāsaņem, izmantojot rakstisku procedūru, šo procedūru pārtrauc bez rezultātiem, ja atzinuma sniegšanai atvēlētajā laikā šādu lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3. Gadījumos, kad ir sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011.

Gadījumos, kad komitejas atzinums ir jāsaņem, izmantojot rakstisku procedūru, šo procedūru pārtrauc bez rezultātiem, ja atzinuma sniegšanai atvēlētajā laikā šādu lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

4. Gadījumos, kad ir sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

16. pants

Instrumentu pārskatīšana un novērtēšana

1. Ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī Komisija pieņem ziņojumu par katra instrumenta mērķu sasniegšanu, izmantojot rezultātu un ietekmes rādītājus, ar ko nosaka resursu izmantojuma efektivitāti un instrumentu Eiropas mēroga pievienoto vērtību, ņemot vērā lēmumu par instrumentu ietvaros īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai pārtraukšanu. Turklāt ziņojumā aplūko vienkāršošanas mērogu, iekšējo un ārējo saskaņotību, visu mērķu aktualitāti, kā arī pasākumu sniegto ieguldījumu Savienības prioritāšu īstenošanā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā visus konstatējumus un secinājumus par instrumentu ilgtermiņa ietekmi.

2. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un vajadzības gadījumā to papildina priekšlikumi tiesību aktiem, ar kuriem instrumentos ievieš vajadzīgos grozījumus.

3. Rādītāju vērtības 2014. gada 1. janvārī izmantos par pamatu, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi.

4. Komisija pieprasa, lai partnervalstis nodrošinātu visus vajadzīgos datus un informāciju atbilstīgi starptautiskām saistībām palīdzības efektivitātes jomā, lai ļautu pārraudzīt un novērtēt attiecīgos pasākumus.

5. Ilgtermiņa ietekmi un instrumentu rezultātu ilgtspējību novērtēs saskaņā ar tajā laikā piemērojamiem noteikumiem un procedūrām.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Regula (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar komitejas procedūras noteikumiem Komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Banku, var piedalīties Eiropas Investīciju bankas novērotājs (sk. Komitejas procedūras standartreglamentu, OV C 206, 12.7.2011., 11. lpp.).

[2]               Kā minēts 6. apsvērumā.

[3]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[4]               Pašlaik Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

[5]               Pašlaik Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, EURATOM) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

[6]               OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[7]               SDO darba tiesību pamatnormas, konvencijas par biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, piespiedu un obligātā darba novēršanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darbaspēka aizliegšanu.

[8]               OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.