PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ierosinātā Euratom pētniecības un mācību programma (2014.–2018. gadam); turpmāk “Euratom programma”, attiecas uz pētniecības darbībām, ko veic kodolenerģijas (kodolsintēzes un kodolskaldīšanas) un radiācijaizsardzības jomā. Priekšlikums ir neatņemama daļa no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Tajā ir noteikts vispārējais budžets tiešajām un netiešajām darbībām, izvirzīti pētniecības un izstrādes darbību mērķi un norādīti to atbalsta instrumenti.

Priekšlikums paredz atsevišķu regulu, kura aptver visus aspektus, kas ir būtiski pētniecības darbību īstenošanā minētajās jomās, kurā izklāstīti zinātniskie un tehnoloģiskie mērķi un kurā paredzēti attiecīgie noteikumi par pētniecības organizāciju, universitāšu un rūpniecības nozares dalību. Tas attieksies uz kodolsintēzes enerģijas pētniecības un attīstības programmu, kodolskaldīšanas un radiācijaizsardzības pētniecības darbībām un JRC tiešajām darbībām kodoldrošuma un drošības jomā.

Tāpēc priekšlikums nodrošinās Savienības finansētu pētniecības un mācību darbību turpināšanu kodolzinātnē un tehnoloģijā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam, tādējādi saglabājot tās efektīvās un lietderīgās programmas, ar kurām pašlaik tiek sekmētas un koordinētas darbības dalībvalstīs, lai maksimāli palielinātu Savienības pievienoto vērtību.

Atbalstot minētās prioritātes, Euratom programma (2014.–2018. gadam) sniegs ieguldījumu to trīs stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas izklāstīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, proti, zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risinājumi. Attiecīgi tiks uzturēta atbilstoša saikne un mijiedarbība starp Euratom programmu un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Ierosinātā Euratom programma ir acīmredzami saistīta ar stratēģiju “Eiropa 2020” un “Enerģētika 2020” mērķiem. Programma veicinās pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība” īstenošanu, atbalstot pētniecību pirmskomercializācijas posmā un ar politiku saistīto pētniecību un veicinot tehnoloģiju nodošanu starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecības nozari. Liekot īpašu uzsvaru uz mācībām visās programmas darbībās, veicinot konkurētspēju esošajā kodolrūpniecībā un jo īpaši radot jaunu augsto tehnoloģiju rūpniecības nozari kodolsintēzes enerģijas jomā, Euratom programma veicinās izaugsmi un jaunu darbavietu izveidi dažādās disciplīnās.

Euratom līgums ierobežo pētniecības programmu ilgumu kodolenerģijas jomā līdz pieciem gadiem[1]. Tāpēc ierosinātie tiesību akti zaudēs spēku 2018. gada beigās.

Uz ITER attiecas atsevišķa direktīva, jo finansējums šim projektam tiks nodrošināts ārpus daudzgadu finanšu shēmas atbilstoši paziņojumam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011)500, 29.6.2011).

Euratom programma (2014.–2018. gadam) tiek īstenota ar atsevišķu regulu, kas paredz visus kodolpētniecības īstenošanai vajadzīgos noteikumus. Šī jaunā pieeja atšķiras no iepriekšējiem plānošanas periodiem, kuros uz saturu, ko aptver šī regula, tika attiecināti četri dažādi leģislatīvi akti (trīs lēmumi, katrs attiecīgi par pamatprogrammu, īpašo programmu JRC netiešajām darbībām un īpašo programmu JRC tiešajām darbībām, kā arī regula, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalību un pētījumu rezultātu izplatīšanu).

Regula tāpat ir vērsta uz vienkāršošanas mērķi, atsaucoties uz tādu pašu dalībnieku garantiju fondu, kāds paredzēts pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Turklāt Euratom programma (2014. –2018. gadam) paredz ievērojami vienkāršot finansēšanas noteikumus, kā arī pārskatīt kontroles stratēģiju, tādējādi atbalstot vispārējo vienkāršošanas mērķi.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Sagatavojot priekšlikumu par Euratom programmu, tika pilnībā ņemtas vērā atbildes uz plašo sabiedrisko apspriešanu, kas veikta, pamatojoties uz Zaļo grāmatu “No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru Savienības pētniecības un inovācijas finansējumam”[2]. Lai ar valdību pārstāvjiem un vairākām ieinteresētajām personām no rūpniecības nozares, akadēmiķu aprindām un pilsoniskās sabiedrības pārrunātu turpmākās pētniecības programmas enerģētikas problēmas, tika organizētas papildu apspriedes par kodolenerģijas un ar kodolenerģiju nesaistītiem jautājumiem. Komisija ir arī ņēmusi vērā to apspriežu rezultātus, kuras notika Padomē, Eiropas Parlamentā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā par priekšlikumu Euratom pamatprogrammai 2012. un 2013. gadam.

Priekšlikuma sagatavošanā ir arī izmantots padziļināts ietekmes novērtējums, kas sagatavots, pamatojoties uz apspriedēm ar ieinteresētajām personām un iekšējiem un ārējiem izvērtējumiem. Novērtējumā tika secināts, ka kodoldrošības jautājumus un ar kodolenerģētiku saistītu prasmju mazināšanās problēmu var efektīvi risināt, izmantojot sinerģijas starp dalībvalstu un privātā sektora pētniecības centieniem un starp zinātnes disciplīnām un tehnoloģijas nozarēm. Rīcība Savienības līmenī var nostiprināt pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinēt dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma pēc iespējas efektīvāku izmantošanu. Savienības līmeņa programma var arī pārņemt augsta riska un ilgtermiņa pētniecības un izstrādes programmu kodolenerģijas jomā, tādējādi sadalot risku un nodrošinot plašu darbības jomu un apjomradītus ietaupījumus, ko citādi nevarētu sasniegt.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats šai pamatprogrammai ir paredzēts Euratom līguma 7. pantā.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Šā priekšlikuma budžets ir dots nemainīgās 2011. gada cenās. Šim regulas priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā ir izklāstīta ietekme uz budžetu (pašreizējās cenās), cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.

2011/0400 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk “Euratom līgums”) un jo īpaši tā 7. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

tā kā:

(1) Viens no Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk “Kopiena”) mērķiem ir veicināt dzīves līmeņa celšanos dalībvalstīs, cita starpā veicinot un sekmējot kodolpētniecību dalībvalstīs papildinājumā ar Kopienas pētniecības un mācību programmas īstenošanu.

(2) Kodolpētniecība var veicināt sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju, uzlabojot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību. Vienlīdz svarīgs ir kodolpētniecības ieguldījums enerģētikas sistēmas drošā, efektīvā un nekaitīgā ilgtermiņa dekarbonizācijā.

(3) Atbalstot kodolpētniecību, Kopienas pētniecības un mācību programma (turpmāk “Euratom programma”) sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar [..] Regulu (ES) Nr. XX/XXXX[5] (turpmāk “pamatprogramma “Apvārsnis 2020”), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, kā arī Eiropas Pētniecības telpas izveidi un darbību.

(4) Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz enerģijas piegādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas var apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc Euratom pētniecības un mācību programmā pēc iespējas lielāka uzmanība jāpievērš kodoldrošuma un — attiecīgā gadījumā — kodoldrošības aspektiem.

(5) Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas, vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus (jo īpaši medicīniskiem nolūkiem), Padome 2008. gada 2. decembra secinājumos[6] ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību un tiek koordinēta Eiropas līmenī.

(6) Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai[7], Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda, izmantojot Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “kopuzņēmums “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām””), kas izveidots ar Padomes 2007. gada 27. marta lēmumu[8].Kopuzņēmuma “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”, tostarp ITER, darbības jāreglamentē, pieņemto atsevišķu leģislatīvu aktu.

(7) Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis virzībai uz elektroenerģijas ražošanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams pārorientēt Eiropas kodolsintēzes programmu. Būtu vairāk jāpievēršas darbībām, kas atbalsta ITER. Šāda racionalizācija būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās.

(8) Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas virzienu formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošības un kodoldrošuma pētniecības un mācību jomā.

(9) Kopīgajam pētniecības centram būtu jāturpina ģenerēt papildu resursus ar konkurences darbībām, ieskaitot dalību Euratom programmā, trešo personu darbu un — mazākā mērā — intelektuālā īpašuma izmantošanu.

(10) Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, Savienības loma ir visu tās dalībvalstu interesēs izstrādāt satvaru, kas balstītu kopīgus pirmrindas pētījumus, zināšanu radīšanu un zināšanu saglabāšanu saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, īpaši uzsverot drošumu, drošību, radiācijaizsardzību un neizplatīšanu. Tam vajadzīgas neatkarīgas zinātniskas liecības, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts Komisijas Paziņojumā „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība””[9], kurā Komisija pauda nodomu stiprināt zinātniskos pierādījumus politikas izveidei ar JRC palīdzību. JRC ierosina risināt šo problēmu, koncentrējot savu kodoldrošuma un drošības pētniecību uz Savienības politiskajām prioritātēm.

(11) Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, Euratom programmai būtu jāveicina pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības apzināta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnē, padarot pieejamāku zinātnisko pieredzi, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to iesaistīšanos Euratom programmas darbībās.

(12) Euratom programmas īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikā un sabiedrībā. Tāpēc programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai ņemtu vērā jaunas norises. Euratom programmas īstenošanā nepārtraukti būtu jāprasa ārēju ekspertu padoms, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas tehnoloģiju platformas.

(13) Euratom programmai būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta Eiropas Pētnieku hartai un Uzvedības kodeksam pētnieku pieņemšanai darbā[10], kā arī citiem atbilstīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas Pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.

(14) Euratom programmas ietvaros izstrādātās darbības būtu jāvērš uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši novēršot dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, izmantojot pētnieku — gan sieviešu, gan vīriešu — potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimumu aspektu projektu saturā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Darbības arī būtu jāvērš uz to principu īstenošanu, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantā.

(15) Euratom programmas atbalstītajās pētniecības un inovācijas darbībās būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumi. Pētniecības darbībās būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, lai galu galā aizstātu to izmantošanu. Visas darbības būtu jāveic, nodrošinot augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību.

(16) Būtu jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot Euratom programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāpiegriež mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei.

(17) Euratom programmai būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši drošības jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju labumu.

(18) Lai uzturētu vienādus konkurences noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, Euratom programmas finansējums būtu veidojams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tādus tirgus kropļojumus kā privātā finansējuma izspiešana, neefektīvu tirgus struktūru rašanās vai nelietderīgu uzņēmumu saglabāšana.

(19) Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā atzina 2011. gada 4. februāra Eiropadome, prasot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu[11] aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvu un finansiālu vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansēšanas pārvaldībā būtu vairāk jābalstās uz uzticēšanos un jāievēro lielāka iecietība pret risku attiecībā pret dalībniekiem.

(20) Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un — attiecīgā gadījumā — sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, pārvirzot galveno uzmanību no kļūdu koeficientu samazināšanas uz kontroli, kas balstīta uz risku, un krāpšanas atklāšanu, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.

(21) Ir svarīgi nodrošināt Euratom programmas pareizu finanšu pārvaldību un pēc iespējas efektīvāku un lietotājdraudzīgāku tās īstenošanu, vienlaikus arī nodrošinot tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem. Ir jānodrošina atbilstība Padomes Regulai (ES) Nr. XXXX/2012 [jaunā Finanšu regula][12] un vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām.

(22) Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu un vieglas piekļuves iespējas visiem dalībniekiem ar vienkāršotu procedūru starpniecību un izveidotu saskaņotu, vispusīgu un pārredzamu satvaru dalībniekiem, dalībai Euratom programmā un pētījumu rezultātu izplatīšanai būtu jāpiemēro noteikumi, kas piemērojami pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un ir izklāstīti [..] Regulā (ES) Nr. XX/XXXX, ar atsevišķiem pielāgojumiem.

(23) Ir svarīgi turpināt dalībnieku radītā intelektuālā īpašuma izmantošanas veicināšanu, vienlaikus aizsargājot citu dalībnieku un Kopienas likumīgās intereses saskaņā ar Euratom līguma 2. nodaļu.

(24) Ir pierādījies, ka dalībnieku garantiju fondi, ko pārvalda Komisija un kas ir izveidoti ar Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (Euratom) Nr. 1908/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas 7. pamatprogrammas darbībā un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2011. gads)[13] un [...] Regulu (Euratom) Nr. XX/XX, kurā izklāstīti noteikumi uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2012–2013)[14], ir svarīgs nodrošināšanas mehānisms, kas mazina riskus, kuri saistīti ar maksājamajām summām, kuras nav atmaksājuši saistību nepildītāji dalībnieki. Dalībnieku garantiju fondam, kas izveidots atbilstīgi Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Noteikumi par dalību un izplatīšanu], būtu jāaptver arī darbības saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1908/2006, Regulu (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom Dalības noteikumi (2012–2013)] un šo regulu.

(25) Ar Euratom līguma 7. pantu Komisijai ir uzticēts pienākums īstenot Euratom programmu. Euratom programmas īstenošanā, izņemot tās tiešo darbību īstenošanu, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no dalībvalstu konsultatīvās komitejas, lai nodrošinātu atbilstošu saskaņošanu ar valstu politiku jomās, uz kurām attiecas šī pētniecības un mācību programma.

(26) Lai sasniegtu Euratom programmas mērķus attiecīgajās jomās, ir vajadzīgs atbalsts transversālām darbībām — gan Euratom programmas ietvaros, gan apvienojumā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām.

(27) Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams izstrādāt īpašus rezultatīvos rādītājus, ko var novērtēt laika gaitā, un tai jābūt gan reālistiskai, gan jāatspoguļo intervences motivācija, un jābūt saistītai ar attiecīgo mērķu un darbību hierarhiju, Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi koordinācijai starp Euratom programmas īstenošanu un uzraudzību un Eiropas Pētniecības telpas virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību.

(28) Ar Kopīgā pētniecības centra Valdi, kas izveidota ar Komisijas 1996. gada 10. aprīļa Lēmumu 96/282/Euratom par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju[15], ir notikušas apspriedes par JRC tiešo darbību zinātnisko un tehnoloģisko saturu.

(29) Juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums 2006/970/Euratom par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) 7. pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads)[16], Regula (Euratom) Nr. 1908/2006, Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/976/Euratom par Īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) 7. pamatprogrammu kodolpētniecības un apmācību pasākumiem (2007.–2011.)[17], Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/977/Euratom par Īpašo programmu, ko īsteno ar Kopīgā pētniecības centra tiešām darbībām atbilstīgi Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) 7. pamatprogrammai kodolpētniecības un apmācību pasākumiem (2007.–2011.)[18], Padomes [...] Lēmums XXXX/XXXX par Eiropas Atomenerģijas kopienas kodolpētniecības un mācību pasākumu pamatprogrammu (2012-2013)[19], Regula (Euratom) Nr. XXX/XXXX [Euratom dalības noteikumi (2012-2013)], Padomes [...] Lēmums XXXX/XXXX/Euratom par īpašo programmu, kas izpildāma ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)[20], un Padomes [...] Lēmums XXXX/XXXX/Euratom par īpašo programmu, kas izpildāma ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas Kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)[21].

(30) Komisija ir apspriedusies ar Euratom Zinātnes un tehnikas komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

IZVEIDE

1. pants

Izveide

Ar šo regulu izveido pētniecības un mācību programmu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim; turpmāk “Euratom programma”, un paredz noteikumus par dalību minētajā programmā, tostarp dalību to finansēšanas struktūru programmās, kuras pārvalda saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus, un darbībās, ko īsteno kopīgi atbilstoši šai regulai un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. XX/XXX (turpmāk pamatprogramma “Apvārsnis 2020”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) “pētniecības un inovācijas darbības” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas darbību klāsts, tostarp pasākumi, lai veicinātu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšanas un pētnieku apmācības un mobilitātes stimulēšana Eiropas Atomenerģijas kopienā (turpmāk — "Kopiena");

(b) "tiešās darbības" ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija īsteno caur Kopīgo pētniecības centru;

(c) "netiešās darbības" ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Savienība sniedz finansiālu atbalstu un kuras uzņemas dalībnieki;

(d) “publiskā un privātā sektora partnerības” ir partnerības, kurās privātā sektora partneri, Kopiena un — attiecīgā gadījumā — citi partneri apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai stratēģiski svarīgu darbību izstrādi un īstenošanu;

(e) “publiskā-publiskā sektora partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kam uzticēta sabiedrisku pakalpojumu sniegšana reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, kopā ar Kopienu apņemas kopīgi atbalstīt un īstenot pētniecības un inovācijas programmu vai darbību izstrādi un īstenošanu.

3. pants

Mērķi

1. Euratom programmas vispārējais mērķis ir uzlabot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību un veicināt enerģētikas sistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā. Vispārējo mērķi īsteno, veicot I pielikumā norādītās darbības, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, kuras vērstas uz šā panta 2. un 3. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2. Euratom programmas netiešajām darbībām ir šādi konkrētie mērķi:

(a) atbalstīt kodolsistēmu drošu ekspluatāciju;

(b) veicināt risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai;

(c) attīstīt un saglabāt kompetenci kodolenerģijas jomā;

(d) veicināt radiācijaizsardzību;

(e) virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas;

(f) veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu;

(g) veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju;

(h) nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.

3. Euratom programmas tiešajām darbībām ir šādi konkrētie mērķi:

(a) uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;

(b) uzlabot kodoldrošību, tostarp drošības pasākumus kodolenerģijas jomā, kodolieroču neizplatīšanu, nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un ar kodolmateriāliem saistītu tiesu ekspertīzi;

(c) palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām;

(d) veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;

(e) atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku un ar to saistītos jaunpieņemtos Savienības tiesību aktus.

4. Euratom programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un darbības atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veiktas, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības attīstību.

5. Šā panta 2. un 3. punktā minēto konkrēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas Euratom programmas īstenošanas laikā, tostarp reaģēt uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi, un to darbību koordināciju, kuras paredzēts atbalstīt nākotnes programmās.

4. pants

Budžets

1. Finansējums Euratom programmas īstenošanai ir EUR 1 788,889 miljoni. Minēto summu sadala šādi:

(a) netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai — EUR 709,713 miljoni;

(b) netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un radiācijaizsardzībā — EUR 354,857 miljoni;

(c) tiešās darbības — EUR 724,319 miljoni.

Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi nav lielāki par 13,5 %.

2. No Euratom programmas finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši ar pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl tās saistītas ar šās regulas vispārējiem mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, un visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai, pārvaldot Euratom programmu.

3. Vajadzības gadījumā apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2018. gada tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas netiek pabeigtas līdz 2018. gada 31. decembrim.

4. Ja tiešās darbības sniedz ieguldījumu ierosmēs, ko izveido vienības, kurām Komisija uzticējusi uzdevumu īstenojusi saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 15. pantu, šādu ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām ierosmēm piešķirtā finansiālā ieguldījuma.

5. pants

Trešu valstu iesaistīšanās

1. Euratom programmā var iesaistīties:

(a) valstis, kas pievienojas Savienībai, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un asociācijas padomju lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

(b) atsevišķas trešās valstis, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

(i)      tām ir attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

(ii)      tām ir veiksmīga pieredze dalībā Savienības pētniecības un inovācijas programmās;

(iii)     tām ir cieša ekonomiskā un ģeogrāfiskā saikne ar Savienību;

(iv)     tās ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles vai valstis vai teritorijas, kuras uzskaitītas pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. XX/2012[22].

2. Īpašus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz asociēto valstu dalību Euratom programmā, tostarp finansiālo ieguldījumu, pamatojoties uz asociētās valsts iekšzemes kopproduktu, nosaka starptautiskos nolīgumos starp Savienību un asociētajām valstīm.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

I NODAĻA

ĪSTENOŠANA, PĀRVALDĪBA UN ATBALSTA VEIDI

6. pants

Pārvaldība un Kopienas atbalsta veidi

1. Euratom programmu īsteno ar netiešām darbībām, izmantojot vienu vai vairākus finansiālā atbalsta veidus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā finanšu regula], tostarp dotācijas, prēmijas, iepirkumu un finanšu instrumentus un finansiālus ieguldījumus. Turklāt Kopienas atbalstu veido arī tiešās darbības, kas izpaužas kā pētniecības un inovācijas darbības, kuras uzņemas Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

2. Saskaņā ar Euratom Līguma 10. pantu daļu Euratom programmas īstenošanas Komisija var uzticēt Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [Jaunā Finanšu regula] [55. panta 1. punkta b) apakšpunktā] minētajām finansēšanas struktūrām.

Euratom programmas netiešās darbības īstenošanu Komisija var uzticēt struktūrām, kas radītas atbilstīgi pamatprogrammai "Apvārsnis 2020" vai minētas tajā.

7. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1. Jebkuras juridiskas vienības dalību netiešās darbībās, ko īsteno Euratom programmā, reglamentē noteikumi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. XX/2012 [Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi], ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

2. Euratom programmas nolūkiem “drošības noteikumi”, kas minēti Regulas (XX) [Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi] 40. panta 2. punkta pirmajā daļā, ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom līguma 24. panta nozīmē.

Atkāpjoties no minētās regulas 41. panta 3. punkta pirmās daļas, Komisija vai finansēšanas struktūra attiecībā uz rezultātiem, ko radījuši dalībnieki, kuri saņēmuši Kopienas finansiālu ieguldījumu, var iebilst pret īpašumtiesību nodošanu vai pret ekskluzīvas vai neekskluzīvas licences nodošanu trešām personām, kas nodibinātas trešā valstī, kura nav piesaistīta Euratom programmai, ja Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka šāda piešķiršana vai nodošana nav saskaņā ar Savienības konkurētspējas attīstības interesēm vai ir nesaderīga ar ētikas principiem vai drošības apsvērumiem. “Drošības apsvērumi” ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom Līguma 24. panta nozīmē.

Atkāpjoties no minētās regulas 46. panta 1. punkta pirmās daļas, Kopienai un tās kopuzņēmumiem nolūkā izstrādāt, īstenot un uzraudzīt Kopienas politikas virzienus un programmas vai saistības, kas uzņemtas, īstenojot starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kurš saņēmis Kopienas finansiālu ieguldījumu. Šādas piekļuves tiesības ietver tiesības atļaut trešām personām izmantot rezultātus publiskā iepirkumā un tiesības piešķirt apakšlicences, bet ir ierobežotas līdz izmantošanai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, un tās piešķir bez autoratlīdzības.

3. Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstoši Regulai (ES) Nr. XX/2012 [Dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi], aizstāj dalībnieku garantiju fondus, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 un Padomes Regulai (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom Dalības noteikumi 2012.–2013. gadam], un turpina to darbību.

Visas summas no dalībnieku garantiju fondiem, kas izveidoti atbilstoši Padomes Regulām (Euratom) Nr. 1908/2006 un (Euratom) Nr. XX/XX [Euratom dalības noteikumi (2012.–2013. gads)], pārskaita Dalībnieku garantiju fondā uz 2013. gada 31. decembri. Dalībnieki, kas piedalās darbībās atbilstoši Padomes Lēmumam XX/XX [Euratom programma 2012.–2013. gadam] un paraksta dotācijas nolīgumus pēc 2013. gada 31. decembra, veic savas iemaksas Dalībnieku garantiju fondā.

8. pants

Transversālas darbības

1. Lai sasniegtu Euratom programmas mērķus un risinātu problēmas, kas ir kopīgas Euratom programmai un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, transversālām darbībām, kas aptver netiešās darbības, kuras noteiktas I pielikumā, un darbībām, ar kurām īsteno pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu XX/XXXX/ES[23], var izmantot Savienības finansiālo ieguldījumu.

2. Šādu finansiālo ieguldījumu, kas norādīts 1. punktā, var kombinēt no finansiālā ieguldījuma netiešajām darbībām, kas noteiktas šās regulas 4. pantā un Regulas (ES) Nr. XX/XXXX [regula, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”] 6. pantā, un īstenot, izmantojot atsevišķu finansēšanas shēmu.

9. pants

Dzimumu līdztiesība

Euratom programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimumu aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

10. pants

Ētikas principi

1. Visās pētniecības un inovācijas darbībās, ko veic Euratom programmā, ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpaša uzmanība jāpievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

2. Pētniecības un inovācijas darbības, ko veic Euratom programmā, ekskluzīvi vērš uz civilo pielietojumu.

11. pants

Darba programmas

1. Komisija pieņem darba programmas netiešo darbību īstenošanai. Darba programmās ņem vērā augšupējās pieejas, ko izmanto mērķu inovatīvai sasniegšanai.

Darba programmās izklāsta būtiskos elementus darbību īstenošanai saskaņā ar Regulu Nr. XX/2012 [Finanšu regulu], tostarp sīki izstrādātus to mērķus, saistīto finansējumu un grafiku, kā arī daudzgadu pieeju un stratēģiskos virzienus nākamajiem īstenošanas gadiem.

2. Attiecībā uz tiešajām darbībām Komisija saskaņā ar Lēmumu 96/282/Euratom izstrādā daudzgadu darba programmu, kurā sīkāk izklāsta I pielikumā minētos mērķus un zinātnes un tehnoloģijas prioritātes, kā arī to īstenošanas grafiku.

Šādā daudzgadu darba programmā arī ņem vērā attiecīgās pētniecības darbības, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

3. Darba programmās ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā tās atjaunina.

4. Darba programmās iekļauj atsevišķu iedaļu, kurā norāda 8. pantā minētās transversālās darbības.

12. pants

Programmas pārvaldība

1. Euratom programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijai palīdz šādas konsultatīvās komitejas:

a)      attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar kodolskaldīšanu, — konsultatīvā komiteja, kas minēta Padomes Lēmuma 84/338/Euratom, EOTK, EEK[24] pielikuma 5. un 6. punktā;

b)      attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar kodolsintēzi, — kodolsintēzes programmas konsultatīvā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes 1980. gada 16. decembra lēmumu[25].

Atkāpjoties attiecīgi no Lēmuma 84/338/Euratom, EOTK, EEK 3. panta 3. punkta un Padomes 1980. gada 16. decembra lēmuma 9. punkta, konsultatīvās komitejas vada Komisija.

2. Komisija regulāri informē attiecīgo 1. punktā minēto komiteju par Euratom programmas īstenošanas vispārējo norisi un savlaicīgi sniedz tai informāciju par visām netiešajām darbībām, kas ierosinātas vai ko finansē saskaņā ar Euratom programmu.

13. pants

Ārēju ekspertu padoms un sabiedrības iesaistīšanās

1. Euratom programmas īstenošanā ņem vērā padomus un ievaddatus, ko attiecīgā gadījumā sniedz Euratom līguma 134. pantā paredzētā Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja, Komisijas izveidotas neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu grupas, kā arī dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem, uz nākotni vērstas darbības, mērķtiecīgas sabiedriskas apspriešanas un pārredzamus un interaktīvus procesus, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.

2. Pilnībā ņem vērā arī Eiropas tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas ierosmju un Eiropas inovācijas partnerību izstrādāto pētniecības un inovācijas programmu aspekti.

II NODAĻA

ĪPAŠAS DARBĪBAS

14. pants

Mazi un vidēji uzņēmumi

Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) pienācīgu dalību Euratom programmā un tās inovāciju ietekmi uz MVU. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.

15. pants

Publiskā un privātā sektora partnerības un publiskā-publiskā sektora partnerības

Lai sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus, Euratom programmas īpašas darbības var īstenot, izmantojot:

(a) kopuzņēmumus, kas izveidoti atbilstoši Euratom līguma 5. nodaļai;

(b) publiskā-publiskā sektora partnerības, pamatojoties uz finansēšanas shēmu “programmas līdzfinansējuma darbības”;

(c) līgumiskas publiskā un privātā sektora partnerības, kas minētas Regulas (ES) Nr. xxx/201x 19. pantā.

16. pants

Starptautiskā sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1. Struktūras, kas reģistrētas trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas var piedalīties Euratom programmas netiešajās darbībās ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. XX/XXX [Dalības noteikumi]. Izņēmumi attiecībā uz vispārējo principu ir noteikti 7. pantā. Euratom programma veicina starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai:

(a) nostiprinātu Savienības izcilību un pievilcīgumu pētniecībā un inovācijā, kā arī tās ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju;

(b) efektīvi risinātu vispārējās sabiedrības problēmas;

(c) atbalstītu Savienības ārpolitikas mērķus, papildinot ārējās programmas.

2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz kopējām interesēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamās ietekmes pakāpi.

Būtu jārosina savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu iniciatīvām.

Nosakot sadarbības prioritātes, ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā un iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī iespējamos trūkumus trešo valstu intelektuālā īpašuma sistēmā.

17. pants

Saziņa un izplatīšana

1. Īstenojot Euratom programmu, izplatīšanas un saziņas darbības uzskata par neatņemamu uzdevumu darbībās, ko atbalsta Euratom programma.

2. Saziņas darbības var ietvert:

(a) iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam Euratom programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kas ir pārstāvēti nepietiekami;

(b) mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu paziņošanu un izplatīšanu;

(c) iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar plašāku sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas novatoriskas tehnoloģijas un metodoloģijas;

(d) Savienības politikas prioritāšu paziņošana, ar nosacījumu, ka tās ir saistītas ar šās regulas mērķiem.

3. Ievērojot Euratom līguma un atbilstošo Savienības tiesību aktu piemērojamos noteikumus, izplatīšanas darbības var ietvert:

(a) darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas datubāzes un ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi;

(b) rezultātu izplatīšana politikas veidotājiem, tostarp standartizācijas iestādēm, lai veicinātu to, ka attiecīgās iestādes izmanto ar politiku saistītos rezultātus starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

III NODAĻA

KONTROLE

18. pants

Kontrole un revīzija

1. Kontroles sistēmu, ko izveido šās regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

2. Kontroles sistēma nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, tā, lai varētu sasniegt Euratom programmas mērķus un lai programmai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visnovatoriskākos uzņēmumus.

3. Kontroles sistēmas ietvaros revīzijas stratēģija attiecībā uz izdevumiem netiešajām darbībām Euratom programmā ir balstīta uz reprezentatīva izdevumu parauga finanšu revīziju par visu programmu. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

Netiešo darbību izdevumu revīzijas Euratom programmā veic saskaņoti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, lai mazinātu revīzijas radīto slogu dalībniekiem.

19. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.           Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veiktajām pārbaudēm un inspekcijām, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un citām trešām personām, kuras saņēmušas Savienības finansējumu.

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt ne vēlāk kā četru gadu laikā pēc galīgā maksājuma veikšanas.

3.           Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt apskates uz vietas un tādu uzņēmēju pārbaudes, kas ir tieši vai netieši saistīti ar šādu finansējumu, saskaņā ar kārtību, ko nosaka Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96[26], lai pārliecinātos vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu.

4.           Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotācijas nolīgumos, lēmumos par dotācijas piešķiršanu un līgumos, kas izriet no šās regulas īstenošanas, skaidri nosaka, ka Komisija, Revīzijas palāta un OLAF ir tiesīgi veikt revīzijas, apskates uz vietas un pārbaudes.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

20. pants

Uzraudzība

1. Komisija katru gadu uzrauga Euratom programmas īstenošanu, kā arī tās virzību un panākumus.

2. Komisija paziņo un izplata šādas uzraudzības rezultātus.

21. pants

Novērtēšana

1. Novērtēšanu veic tik laicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Līdz 2017. gada 31. maijam, ņemot vērā pēcnovērtējumu par Euratom 7. pamatprogrammu, kas izveidota ar Lēmumu 2006/970/Euratom, un Euratom programmu (2012.–2013. gadam), kas izveidota ar Lēmumu 20XX/XX/Euratom, kurš jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom programmas starpposma novērtējumu attiecībā uz mērķu sasniegšanu rezultātu un ietekmes panākšanas līmenī un visu pasākumu atbilstības turpināmību, resursu efektivitāti un izlietojumu, turpmākas vienkāršošanas iespējām un Eiropas pievienoto vērtību. Minētajā novērtējumā turklāt ņem vērā pasākumu ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu sasniegšanā un iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes rezultātus.

Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Euratom Programmas pēcnovērtējumu. Šādā novērtējumā ņem vērā pasākumu motivāciju, īstenošanu un sasniegumus, kā arī ietekmi ilgākā termiņā un ilgtspēju, lai novērtējuma rezultātus varētu izmantot lēmuma pieņemšanai par kāda vēlāka pasākuma iespējamo atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu.

2. Neskarot 1. punktu, Euratom programmas tiešās un netiešās darbības novērtē atsevišķi.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos novērtējumos izvērtē panākumus virzībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā attiecīgos rezultatīvos rādītājus, kas noteikti II pielikumā.

4. Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas veikšanai.

5. Komisija paziņo 1. un 2. punktā minēto novērtējumu secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

III SADAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

22. pants

Atcelšanas un pārejas noteikumi

1. No 2014. gada 1. janvāra tiek atcelti Lēmums 2006/970/Euratom, Regula (Euratom) Nr. 1908/2006, Lēmums 2006/976/Euratom, Lēmums 2006/977/Euratom, Lēmums XXXX/XXXX [Euratom Pamatprogramma (2012-2013)], Regula (Euratom) Nr. XXX/XXXX [Euratom Dalības noteikumi (2012-2013)], Lēmums XXXX/XXXX/Euratom [Īpašā programma (2012-2013)] un Lēmums XXXX/XXXX/Euratom [Īpašā programma – tiešās darbības (2012-2013)].

2. Darbības, kurām tiek piešķirts Kopienas finansiālais ieguldījums atbilstoši programmām, kas izveidotas ar 1. punktā minēto Lēmumu, un saistītās finansiālās saistības turpina reglamentēt minētajām programmām piemērojamie noteikumi.

3. Ar 4. pantā minēto finanšu piešķīrumu var segt arī tādas tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp minēto programmu un pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar Lēmumu Nr. XX/XX/Euratom [Euratom pamatprogramma (2012.–2013. gadam)], Lēmumu XXXX/XXXX/Euratom [Īpašā programma (2012-2013)] un Lēmumu XXXX/XXXX/Euratom [Īpašā programma – tiešās darbības (2012-2013)].

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

I PIELIKUMS — DARBĪBAS

1. Euratom programmas motivācija — sagatavošanās 2020. gadam

Sasniedzot 3. pantā noteiktos mērķus, Euratom programma nostiprina rezultātus, kas tiek sasniegti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs prioritārajās jomās, proti, zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana. Euratom programma jo īpaši atbalsta pāreju uz uzticamu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu nākotnē, ņemot vērā enerģijas deficīta palielināšanos, to, ka pieprasījums pēc enerģijas arvien palielinās, kā arī klimata pārmaiņas.

Euratom programma nostiprina pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinē dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu.

Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekļa dioksīdu neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, ievēro ceļvedi ar noteiktiem starpmērķiem virzībā uz mērķi saražot konkrētu elektroenerģijas daudzumu līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā veic ar kodolsintēzi saistītā darba būtisku pārstrukturēšanu, tostarp pārvaldes, finansēšanas un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka pašreizējais uzsvars uz tīru pētniecību tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā ir vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un valstu finansēšanas aģentūrām.

Lai saglabātu Savienības zinātību, kas vajadzīga minēto mērķu sasniegšanai, programma vēl vairāk palielina tās lomu apmācībā, izveidojot Eiropas nozīmes mācību iestādes, kuras nodrošina īpašu programmu apguvi. Tādējādi tiek turpināta Eiropas Pētniecības telpas attīstīšana un jauno dalībvalstu un asociēto valstu integrācija.

2. Darbības, kas vajadzīgas programmas mērķu sasniegšanai 2.1. Netiešās darbības

(a) Atbalsts kodolsistēmu drošai ekspluatācijai (sabiedrības problēmas)

Atbalsts kopīgām pētniecības darbībām attiecībā uz Savienībā izmantoto reaktorsistēmu (tostarp kodoldegvielas cikla iekārtu) drošu ekspluatāciju vai, ciktāl tas vajadzīgs, lai saglabātu plašo zinātību kodoldrošības jomā Savienībā, to reaktoru veidu drošu ekspluatāciju, kuri var tikt izmantoti nākotnē, koncentrējoties tikai uz drošības aspektiem, tostarp visiem kodoldegvielas cikla aspektiem, piemēram, sadalīšanos un transmutāciju, vienlaikus ievērojot vispārējo mērķi.

(b) Galīgo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas risinājumu izstrādes veicināšana (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmas)

Kopīgas un/vai koordinētas pētniecības darbības, kas vērstas uz pārējiem lietotās degvielas un ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu ģeoloģiskās apglabāšanas pamataspektiem, attiecīgā gadījumā ar tehnoloģiju un drošības demonstrējumiem. Minētās darbības veicina Savienības vienotas nostājas veidošanu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, sākot no degvielas izmešanas līdz apglabāšanai. Pētniecības darbības, kas saistītas ar citu tādu radioaktīvo atkritumu plūsmu pārvaldību, attiecībā uz kurām pašlaik nav rūpnieciski pārdomātu procesu.

(c) Atbalsts kompetences attīstībai un ilgtspējai kodolenerģijas jomā Savienības līmenī (zinātnes izcilība)

Kopīgu apmācības un mobilitātes darbību veicināšana starp pētniecības centriem un rūpniecības nozari un starp dažādām dalībvalstīm un asociētām valstīm, kā arī atbalsts kompetences saglabāšanai vairākās disciplīnās kodolenerģijas jomā, lai garantētu atbilstoši kvalificētu pētnieku, inženieru un darbinieku pieejamību Savienības kodolenerģijas nozarē ilgtermiņā.

(d) Radiācijaizsardzības veicināšana (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmas)

Kopīgas un/vai koordinētas pētniecības darbības, jo īpaši saistībā ar riskiem, ko rada nelielas devas rūpnieciskā, medicīniskā vai vides iedarbībā, un ar ārkārtas pārvaldību negadījumos, kas saistīti ar radiāciju, lai nodrošinātu Eiropas mēroga zinātnisko un tehnoloģisko bāzi stabilai, atbilstīgai un sociāli pieņemamai aizsardzības sistēmai.

(e) Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem un izpēti, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas (vadošā loma rūpniecībā, sabiedrības problēmu risināšana)

Atbalsts kopīgām pētniecības darbībām, ko veic Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma slēdzējas puses, lai nodrošinātu ātru ITER īpaši produktīvas darbības uzsākšanu, tostarp atbilstošu objektu (tostarp JET — kopīgais Eiropas tors) izmantošanu, integrētu modelēšanu, izmantojot augstas veiktspējas datorus, kā arī apmācības pasākumus, lai sagatavotu pētnieku un inženieru nākamo paaudzi.

(f) Pamatu veidošana nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu (vadošā loma rūpniecībā, sabiedrības problēmu risināšana)

Atbalsts kopīgām darbībām, ko uzņēmušās Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma slēdzējas puses, lai izstrādātu un kvalificētu materiālus spēkstacijas demonstrācijas modelim, kam cita starpā ir nepieciešams sagatavošanās darbs atbilstošas materiālu testēšanas iekārtas izveidei, un sarunas par Savienības dalību atbilstošā starptautiskā satvarā tādas iekārtas vajadzībām.

Atbalsts kopīgām pētniecības darbībām, kuras uzņēmušās Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma slēdzējas puses un kurās izvērtē reaktoru darbības jautājumus un izstrādā un demonstrēs visas tehnoloģijas, kas ir būtiskas kodolsintēzes spēkstacijas demonstrācijas modelim. Minētās darbības ietver spēkstacijas demonstrācijas modeļa pilnīga(-u) skices projekta(-u) sagatavošanu un izpēti par iespēju izmantot stellaratorus kā spēkstacijas tehnoloģiju.

(g) Inovācijas un rūpniecības konkurētspējas veicināšana (vadošā loma rūpniecībā)

Pasākumi, lai īstenotu vai atbalstītu zināšanu pārvaldību un tehnoloģiju nodošanu no pētniecības, ko līdzfinansē ar šo programmu, uz rūpniecības nozari, kas izmanto visus pētniecības novatoriskos aspektus.

Inovācijas veicināšana, cita starpā nodrošinot piekļuvi zinātniskajām publikācijām, datubāzi zināšanu pārvaldībai un izplatīšanai un veicinot ar tehnoloģiju saistītu tēmu iekļaušanu izglītības programmās.

Ilgtermiņā Euratom programma atbalsta konkurētspējīgas kodolsintēzes rūpniecības nozares sagatavošanu un attīstīšanu, jo īpaši īstenojot ceļvedi tehnoloģijas ieviešanai kodolsintēzes spēkstacijā, aktīvi iesaistot rūpniecības nozari projektēšanas un attīstības projektos.

(h) Eiropas nozīmes kodolpētniecības infrastruktūru pieejamības un izmantošanas nodrošināšana (zinātnes izcilība)

Darbības, lai atbalstītu galveno pētniecības infrastruktūru izbūvi, renovāciju, izmantošanu un nepārtrauktu pieejamību Euratom programmā, kā arī nodrošinātu atbilstošu piekļuvi minētajām infrastruktūrām un sadarbību starp tām.

(i)           Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgums

Juridiskai vienībai, ko reģistrējušas vai izraudzījušās Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma slēdzējas puses savu darbību īstenošanai un koordinēšanai, piešķir dotāciju (programmas līdzfinansējuma darbība). Tāda dotācija var ietvert no Kopienas piešķirtus līdzekļus natūrā, piemēram, iespēju izmantot JET iekārtu zinātnes un tehniskiem mērķiem saskaņā ar Euratom līguma 10. pantu vai Komisijas ierēdņu norīkošanu.

2.2. JRC tiešās darbības

Ar kodolenerģiju saistīto JRC darbību mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom[27] un 2011/70/Euratom[28], kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošības un kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā. JRC jo īpaši mobilizē vajadzīgo potenciālu un zinātību, lai veicinātu kodoliekārtu drošības novērtēšanu un uzlabošanu un kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu miermīlīgu izmantošanu, nodrošinātu zinātnisko bāzi attiecīgiem Savienības tiesību aktiem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģētu uz kodolincidentiem un kodolavārijām. Tālab JRC veic pētniecību un novērtēšanu, nodrošina atsauces materiālus un standartus un piedāvā atbilstošu apmācību un izglītību. Attiecīgā gadījumā cenšas nodrošināt sinerģiju ar Ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģijas platformu (SNETP) un citām transversālām iniciatīvām.

(a)     Kodoldrošuma uzlabošana, tostarp degvielas un reaktoru drošums, atkritumu pārvaldība un ekspluatācijas pārtraukšana, kā arī gatavība ārkārtas situācijām

JRC veicina tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošības standartus attiecībā uz Eiropai svarīgiem kodolenerģijas reaktoriem un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietver šādus:

(1) smagu avāriju analīze, modelēšana un metodoloģija kodoliekārtu darbības drošības pielaižu novērtēšanai, atbalsts Eiropas vienotas pieejas izstrādei attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu novērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēte un izplatīšana. JRC turpinās nostiprināt “Eiropas Informācijas centru atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, kas izveidots, lai reaģētu uz kodoldrošības problēmām, kas rodas pēc avārijas Fukusimas atomreaktorā;

(2) zinātnisko neskaidrību mazināšana, prognozējot radioaktīvo atkritumu uzvedību ilgtermiņā un radionuklīdu izkliedi vidē, un kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas pētniecības pamataspekti;

(3) pasākumi, lai uzlabotu Savienības spēju reaģēt uz kodolavārijām un kodolincidentiem, turpinot attīstīt brīdināšanas sistēmas un modeļus radioloģiskajai izkliedei gaisā un mobilizējot resursus un zinātību kodolavāriju analīzei un modelēšanai un sniedzot atbilstošu tehnisko atbalstu.

(b)     Kodoldrošības uzlabošana, tostarp drošības pasākumi kodolenerģijas jomā, kodolieroču neizplatīšana, nelikumīgas tirdzniecības apkarošana un ar kodolmateriāliem saistīta tiesu ekspertīze

Vislielāko iespējamo uzmanību pievērš kodolieroču neizplatīšanas jomai. JRC:

(1) izstrādā uzlabotu metodoloģiju un atklāšanas/pārbaudes metodes un tehnoloģijas, lai atbalstītu Kopienas drošības pasākumus un pastiprinātu starptautiskos drošības pasākumus;

(2) izstrādā un piemēro uzlabotas metodes un tehnoloģijas, lai novērstu, atklātu kodolincidentus un ar radioaktīvām vielām saistītus incidentus un reaģētu uz tiem, ieskaitot atklāšanas tehnoloģijas kvalificēšanu un ar kodolmateriāliem saistītas tiesu ekspertīzes metožu un paņēmienu izstrādi cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību, mijiedarbojoties ar vispārējo (CBRN) ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu regulējumu;

(3) atbalsta Kodolieroču neizplatīšanas līguma īstenošanu un ar Savienību saistītās stratēģijas, veicot analītisku izpēti un uzraugot eksporta kontroles režīmu tehnisko attīstību, lai atbalstītu attiecīgos Komisijas un Savienības dienestus.

(c) Kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilības palielināšana standartizācijas vajadzībām

JRC turpina izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvaru liek uz aktinīdu, konstrukcijas materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošina mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādā un īsteno attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalsta medicīnisku pielietojumu, proti, jaunas vēža terapijas, kuras pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām, turpmāku attīstīšanu.

(d) Zināšanu pārvaldības, izglītības un apmācības veicināšana

JRC ņem vērā jaunās norises pētniecībā un instrumentu izstrādē, noteikumus drošības un vides jomā. Šajā nolūkā īsteno progresīvu ieguldījumu plānu attiecībā uz zinātniskajām infrastruktūrām.

Lai saglabātu Savienības vadošo stāvokli kodoldrošības un kodoldrošuma jomā, JRC izstrādā zināšanu pārvaldības instrumentus, ar savas Kodolenerģētikas cilvēkresursu observatorijas starpniecību uzrauga Savienības norises cilvēkresursu jomā un nodrošina specializētas apmācības un izglītības programmas, aptverot arī ekspluatācijas pārtraukšanas aspektus.

(e) Atbalsts Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politikai un ar to saistīto jauno Savienības tiesību aktu pieņemšanai

JRC uzlabo savu kompetenci, lai nodrošinātus neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu kodoldrošības un kodoldrošuma jomā.

JRC kā Euratom īstenošanas pārstāvis ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā (GIF) turpina koordinēt Kopienas ieguldījumu GIF. JRC turpinās attīstīt starptautiskas pētniecības partnerības ar galvenajām partnervalstīm un starptautiskām organizācijām (SAEA, OECD/NEA), lai virzītu ES kodoldrošības un kodoldrošuma politiku.

3. Transversālas darbības Euratom programmā

Lai sasniegtu savus vispārējos mērķus, Euratom programma atbalsta papildu darbības (tiešas un netiešas, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu problēmu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, radiācijaizsardzība).

4. Transversālas darbības un mijiedarbība ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

Lai sasniegtu Euratom programmas mērķus, nodrošina atbilstošu saikni un mijiedarbību, piemēram, kopīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu.

Euratom programma var sniegt ieguldījumu tāda pieprasījuma virzīta finanšu instrumenta izstrādē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, ko paplašina, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus.

5. Prioritāšu noteikšana

Lai nodrošinātu to, ka Euratom programmas netiešās darbības savstarpēji nostiprina dalībvalstu un privātā sektora pētniecības centienus, darba programmu prioritātes nosaka, pamatojoties uz ieguldījumu no valsts iestādēm un kodolizpētē ieinteresētajām personām, kas sagrupētas struktūrās vai sistēmās, piemēram, tehnoloģiju platformām un tehniskajiem forumiem attiecībā uz kodolsistēmām un kodoldrošību (SNETP), galīgo atkritumu apsaimniekošanu (IGDTP) un radiācijaizsardzību/zemas devas risku (MELODI), Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma vai jebkuras atbilstošas kodolenerģijas jautājumos iesaistīto personu organizācijas vai foruma.

Prioritātes attiecībā uz tiešajām darbībām nosaka, apspriežoties ar Eiropas Komisijas politikas ģenerāldirektorātiem un JRC valdi.

6. Starptautiskā sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

Turpina starptautisko sadarbību kodolpētījumos un inovācijā, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un savstarpēju uzticēšanos, nolūkā radīt acīmredzamu un būtisku labumu Savienībai. Tādējādi sniedzot ieguldījumu 3. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, Kopiena cenšas nostiprināt Savienības zinātnisko un tehnisko zinātību, noslēdzot starptautiskus sadarbības nolīgumus, un veicināt Savienības kodolrūpniecības piekļuvi jaunietekmes tirgiem.

Starptautisko sadarbību veicina, izveidojot daudzpusējas struktūras (piemēram, IAEA, OECD, ITER, GIF), īstenojot pašreizējo sadarbību un nodibinot jaunu divpusējo sadarbību ar valstīm, kurām ir spēcīga pētniecības un izstrādes, un rūpnieciskā bāze, kā arī pētnieciskās iekārtas, kas tiek ekspluatētas, projektētas vai būvētas.

 II PIELIKUMS — REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

Šajā pielikumā attiecībā uz katru Euratom programmas konkrēto mērķi ir noteikts ierobežots rezultatīvo rādītāju skaits rezultātu un ietekmes novērtēšanai.

1. Rādītāji attiecībā uz netiešajām darbībām

(a) Atbalsts kodolsistēmu drošai ekspluatācijai

– To finansēto projektu procentuālā daļa (kopīgs pētniecības un/vai koordinētas darbības), kuri varētu acīmredzami uzlabot kodoldrošības praksi Eiropā.

(b) Galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanas risinājumu izstrādes veicināšana

– Tādu lietotās kodoldegvielas un/vai augstas aktivitātes atkritumu ģeoloģisko repozitoriju skaits, kurus plānots izveidot Eiropā un attiecībā uz kuriem Kopiena ir atbalstījusi drošības plāna sagatavošanu un iespējamo pirmsbūvniecības posmu.

(c) Atbalsts kompetences attīstībai un ilgtspējai kodolenerģijas jomā Savienības līmenī

– Apmācība ar pētniecības starpniecību — ar Euratom kodolskaldīšanas projektiem atbalstīto PhD studentu un pēcdoktorantūras pētnieku skaits.

– Stipendiātu un praktikantu skaits Euratom kodolsintēzes programmā.

(d) Radiācijaizsardzības veicināšana

– To finansēto projektu procentuālā daļa, kuriem varētu būt acīmredzama ietekme uz radiācijaizsardzības reglamentācijas praksi.

(e) Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas.

– Publikāciju skaits īpaši ietekmīgos žurnālos.

(f) Pamatu veidošana nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu

– To 2014.–2018. gadam noteikto Kodolsintēzes ceļveža starpmērķu skaits, kurus sasniegusi Euratom programma.

(g) Inovācijas un rūpniecības konkurētspējas veicināšana

– No kodolsintēzes pētniecības uzņēmumiem atdalījušos jauno uzņēmumu skaits Euratom programmā.

– Eiropas kodolsintēzes laboratoriju sagatavoto patenta pieteikumu skaits.

(h) Eiropas nozīmes kodolpētniecības infrastruktūru pieejamības un izmantošanas nodrošināšana

– Kopienas līmenī atbalstīto pētniecības infrastruktūru skaits un to pētnieku skaits, kuri izmanto pētniecības infrastruktūras ar mobilitātes un piekļuves atbalstu.

2. Rādītāji attiecībā uz tiešajām darbībām

(a) Ietekmes rādītājs attiecībā uz JRC politikas atbalstu

– Tādu gadījumu skaits, kad ir jūtama būtiska ietekme uz Savienības politikas virzieniem, kura izriet no JRC sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta.

(b) JRC zinātniskās produktivitātes rādītājs

– Zinātniski recenzētu publikāciju skaits

Rādītājus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, var atspoguļot saskaņā ar šādiem Kopienas tiešo darbību mērķiem:

· uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;

· uzlabot kodoldrošību, tostarp drošības pasākumus kodolenerģijas jomā, kodolieroču neizplatīšanu, nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un ar kodolmateriāliem saistītu tiesu ekspertīzi;

· palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām;

· veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;

· atbalstīt Savienības kodoldrošuma un drošības politiku un ar to saistītos jaunveidojamos Savienības tiesību aktus.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētās pārvaldības metodes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Padomes Regula par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu (2014.–2018. gadam), kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

1.2. Attiecīgā politikas joma ABM/ABB struktūrā[29]

- 08 Pētniecība un inovācija

- 10 Kopīgais pētniecības centrs

1.3. - 10 Kopīgais pētniecības centrs Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[30]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Euratom programma nostiprina pētniecības un inovācijas sistēmu kodolenerģijas jomā un koordinē dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Euratom programmas tehniskie mērķi ir uzlabot kodoldrošumu, kodoldrošību un radiācijaizsardzību un veicināt enerģētikas sistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā. Šie mērķi ir saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020” un “Enerģētika 2020” mērķiem. Programma veicinās pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība” īstenošanu, atbalstot ar politiku saistītu pētniecību, pētniecību pirmskomercializācijas posmā un transversālu kodolpētniecību un veicinot zināšanu tehnoloģiju nodošanas procesu starp akadēmiskajām aprindām, rūpniecības nozari un valsts iestādēm. Liekot īpašu uzsvaru uz mācībām visās programmas darbībās, veicinot konkurētspēju pašreizējā kodolrūpniecībā un jo īpaši radot jaunu augsto tehnoloģiju rūpniecības nozari kodolsintēzes enerģijas jomā, Euratom programma veicinās izaugsmi un jaunu darbavietu izveidi dažādās disciplīnās. Attiecībā uz stratēģiju “Enerģētika 2020” Euratom programma pievērsīsies kodoldrošības un kodoldrošuma jautājumiem un saglabās Savienības ilgtermiņa tehnoloģiju konkurētspēju.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības attiecībā uz netiešajām darbībām

1. konkrētais mērķis — atbalstīt kodolsistēmu drošu ekspluatāciju;

2. konkrētais mērķis — veicināt galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanas risinājumu izstrādi;

3. konkrētais mērķis — atbalstīt kompetences attīstību un ilgtspēju kodolenerģijas jomā Savienības līmenī;

4. konkrētais mērķis — sekmēt radiācijaizsardzību;

5. konkrētais mērķis — virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas;

6. konkrētais mērķis — veidot pamatus nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu;

7. konkrētais mērķis — veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju;

8. konkrētais mērķis — nodrošināt Eiropas nozīmes kodolpētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.

Attiecīgā ABM/ABB darbība: 08 Pētniecība un inovācija

1.4.3. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības attiecībā uz JRC tiešajām darbībām

1. konkrētais mērķis — uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;

2. konkrētais mērķis — uzlabot kodoldrošumu, tostarp drošības pasākumi kodolenerģijas jomā, kodolieroču neizplatīšana, nelikumīgas tirdzniecības apkarošana un ar kodolmateriāliem saistīta tiesu ekspertīze;

3. konkrētais mērķis — palielināt zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām;

4. konkrētais mērķis — veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;

5. konkrētais mērķis — atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku un ar to saistītu jaunu Savienības tiesību aktu pieņemšanu.

Attiecīgā ABM/ABB darbība: 10 Kopīgais pētniecības centrs

1.4.4. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1) Paredzamā Euratom programmas ietekme — Kopienas pievienotā vērtība, jo uzlabosies esošo un nākotnes kodolspēkstaciju droša ekspluatācija, tiks veikti turpmāki būtiski pasākumi virzībā uz augstas aktivitātes un ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu ģeoloģiskās apglabāšanas drošu īstenošanu, un tiks nodrošināts stabilāks regulējums attiecībā uz rūpniecisko un medicīnisko praksi, kas ietver jonizējošā starojuma izmantošanu.

2) Euratom programma palielinās kodoldrošību, veicot pētniecību par kodoldrošības pasākumiem un īstenojot uzlabotas pārbaudes un atklāšanas tehnoloģijas attiecībā gan uz kodolmateriāliem, gan kodoldegvielas ciklu.

3) Euratom programma veicinās prasmju un zināšanu attīstīšanu un saglabāšanu Savienībā kodolenerģētikas jomā, īstenojot pētniecības, apmācības un mobilitātes pasākumus un uzlabojot pētniecības iekārtu pieejamību un izmantošanu.

4) Atbalstot kodolsintēzes pētniecību, Euratom programma nodrošinās ātru ITER ekspluatācijas uzsākšanu, izstrādās un kvalificēs materiālus spēkstacijas demonstrācijas modelim un attīstīs un demonstrēs attiecīgās tehnoloģijas spēkstacijas demonstrācijas modelim. Programmas darbības ietvers spēkstacijas demonstrācijas modeļa pilnīga(-u) skices projekta(-u) sagatavošanu un izpēti attiecībā uz iespēju izmantot stellaratorus kā spēkstacijas tehnoloģiju.

1.4.5. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Turpmākajā iedaļā ir norādīti vairāki pamatrādītāji rezultātu un ietekmes novērtēšanai attiecībā uz Euratom programmas konkrētajiem mērķiem.

Rādītāji attiecībā uz netiešajām darbībām

1) Atbalsts kodolsistēmu drošai ekspluatācijai

Rādītājs — to finansēto projektu (kopīgie pētījumi un/vai koordinētas darbības) procentuālā daļa, kuri varētu acīmredzami uzlabot kodoldrošības praksi Eiropā.

Pašlaik — 90 % (2011. gads); mērķis — 100 % (2018. gads).

2) Galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanas risinājumu izstrādes veicināšana

Rādītājs — tādu lietotās kodoldegvielas un/vai augstas aktivitātes atkritumu ģeoloģisko repozitoriju skaits, kurus plānots izveidot Eiropā un attiecībā uz kuriem Savienība ir atbalstījusi drošības plāna sagatavošanu un iespējamo pirmsbūvniecības posmu.

Pašlaik — 0 (2011. gads); mērķis — 3 (2018. gads)

3) Atbalsts kompetences attīstībai un ilgtspējai kodolenerģijas jomā Savienības līmenī

Rādītājs — apmācība ar pētniecības starpniecību — Euratom kodolskaldīšanas projektos iesaistīto PhD studentu un pēcdoktorantūras pētnieku skaits.

Pašlaik — apm. 200 (kopā par 2007.–2011. gadu); mērķis — 300 (kopā par 2014.–2018. gadu)

Rādītājs — stipendiātu un praktikantu skaits Euratom kodolsintēzes programmā.

Pašlaik — vidēji 27 gadā (2011. gads); mērķis — 40 gadā (2018. gads)

4) Radiācijaizsardzības veicināšana

Rādītājs — to finansēto projektu procentuālā daļa, kuriem varētu būt acīmredzama ietekme uz radiācijaizsardzības reglamentācijas praksi.

Pašlaik — 90 % (2011. gads); mērķis — 100 % (2018. gads).

5) Virzība uz kodolsintēzes kā enerģijas avota demonstrējumiem, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas

Rādītājs — publikāciju skaits īpaši ietekmīgos žurnālos.

Pašlaik — apm. 800 (2010. gads); mērķis — saglabāt pašreizējo līmeni (2018. gads).

Rādītāja apraksts: datu avots — datubāze Scopus. Lūgums ņemt vērā, ka līdz ar uzsvara novirzīšanu Euratom kodolsintēzes programmā no pētniecības uz tehnoloģiju attīstīšanu šis rādītājs nākotnē var būt zemāks. Rādītājs attiecas uz rakstiem, kuros vismaz viens no līdzautoriem ir pārstāvis no Eiropas kodolsintēzes laboratorijas, kura piedalās Euratom programmā. To aprēķina, pamatojoties uz šādiem pieciem starptautiskiem zinātniski recenzētiem žurnāliem: Nuclear Fusion, Plasma Physics and Controlled Fusion, Fusion Engineering and Design, Fusion Science and Technology, Journal of Fusion Energy.

6) Pamatu veidošana nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skices projektu

Rādītājs — to 2014.–2018. gadam noteikto Kodolsintēzes ceļveža starpmērķu skaits, kurus sasniegusi Euratom programma.

Pašlaik — jauns rādītājs, 0 %

Mērķis — 90 %, ieskaitot Ziņojumu par kodolsintēzes spēkstaciju skices projektu izstrādes pasākumiem (2018. gads).

Rādītāja apraksts: jauns rādītājs, kas tiks pamatots ar kodolsintēzes programmas ceļvedi, kurš jāpieņem līdz 2014. gadam.

7) Inovācijas un industriālās konkurētspējas veicināšana

Rādītājs — no kodolsintēzes pētniecības uzņēmumiem atdalījušos jauno uzņēmumu skaits Euratom programmā.

Pašlaik — 33 % līgumu, kā rezultātā izveidojušies jauni uzņēmumi (2011. gads); mērķis — 50% (2018. gads)

Rādītāja apraksts: jauni produkti vai pakalpojumi, ko izstrādājuši kodolsintēzes pētniecībā iesaistīti uzņēmumi.

Rādītājs — Eiropas kodolsintēzes laboratoriju sagatavoto patenta pieteikumu skaits.

Pašlaik — 2–3 jauni patenti gadā (2011. gads); mērķis — vidēji 4–5 jauni patenti gadā (2018. gads).

8) Eiropas nozīmes infrastruktūru pieejamības un izmantošanas nodrošināšana

Rādītājs — Kopienas līmenī atbalstīto pētniecības infrastruktūru skaits un to pētnieku skaits, kuri izmanto pētniecības mobilitātes ar mobilitātes un piekļuves atbalstu.

Pašlaik — apm. 800 (2008. gads); mērķis — 1200 (2018. gads);

Rādītāja apraksts: mobilitātes shēma atbilstoši kodolsintēzes programmai atbalsta Eiropas zinātnieku īstermiņa vizītes uz tādām kodolsintēzes iekārtām kā, piemēram, JET.

Rādītāji attiecībā uz tiešajām darbībām

1) Ietekmes rādītājs attiecībā uz JRC politikas atbalstu

Tādu gadījumu skaits, kad ir jūtama būtiska ietekme uz Savienības politikas virzieniem, kura izriet no JRC sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta.

Pašlaik — 39 (2010. gads); mērķis — 45 (2018. gads)

2) JRC zinātniskās produktivitātes rādītājs

Zinātniski recenzētu publikāciju skaits

Pašlaik — 190 (2010. gads); mērķis — 210 (2018)

Rādītājus, kas minēti 1) un 2) punktā, var atspoguļot saskaņā ar šādiem Kopienas tiešo darbību mērķiem:

- uzlabot kodoldrošumu, tostarp degvielas un reaktoru drošumu, atkritumu pārvaldību un ekspluatācijas pārtraukšanu, kā arī gatavību ārkārtas situācijām;

- uzlabot kodoldrošību, tostarp drošības pasākumus kodolenerģijas jomā, kodolieroču neizplatīšanu, nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un ar kodolmateriāliem saistītu tiesu ekspertīzi;

- palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām;

- veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;

- atbalstīt Savienības kodoldrošuma un drošības politiku un ar to saistītos jaunveidojamos Savienības tiesību aktus.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Vajadzības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Zemestrīce Japānā, kas notika 2011. gada martā, un vēlākie notikumi Fukusimas Daiichi kodolspēkstacijā ir stingrs atgādinājums, ka, kaut arī kodolskaldīšana ir uzticams zema oglekļa satura pamatslodzes elektroenerģijas avots, ir nepieciešami pastāvīgi centieni attiecībā uz drošību un sagatavotību avārijas situācijām. Galvenie veicamie uzdevumi attiecībā uz pašreizējo kodoltehnoloģiju, lai tā vēl vairāk veicinātu Eiropas enerģētikas sistēmu konkurētspēju, piegādes drošību un dekarbonizāciju, ir uzturēt nepārtraukti augstu drošības līmeni, izstrādāt risinājumus galīgo atkritumu apsaimniekošanai un saglabāt ar kodolenerģijas jomu saistītās prasmes. Vienlīdz svarīga ir vajadzība nodrošināt stabilu radiācijaizsardzības sistēmu Savienības līmenī, ņemot vērā radiācijas pielietojumu priekšrocības medicīnā un rūpniecībā. Ņemot vērā pieaugošās bažas par kodolieroču neizplatīšanas risku un kodolterorisma draudus, ir arī nepieciešams izstrādāt atbilstošus drošības pasākumus kodoldrošības garantēšanai Eiropā un pasaulē.

1.5.2. Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

Vajadzība pēc Kopienas intervences, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar kodoldrošību un prasmju līmeņa krišanos kodolenerģijas jomā Eiropā, ir acīmredzama. Arī tirgi nespēs tikt galā ar lielo risku un ilgtermiņa pētniecības un izstrādes programmu kodolsintēzes jomā. Arvien pārliecinošāki sāk kļūt pierādījumi, ka dalībvalstis vienas pašas nespēs nodrošināt vajadzīgo valsts intervenci. To ieguldījums pētniecībā un inovācijā ir salīdzinoši zems un sadrumstalots. Maz ticams, ka dalībvalstis pašas spēs atrisināt problēmas, ko rada starpvalstu sadarbības trūkums. Euratom ir izdevīgā situācijā, lai nodrošinātu pievienoto vērtību, izmantojot sinerģijas starp dalībvalstu un privātā sektora pētniecības centieniem un starp zinātnes disciplīnām un tehnoloģiju nozarēm. Kopienas līmeņa intervence var nostiprināt pētniecības un inovācijas sistēmu kodoltehnoloģiju jomā un koordinēt dalībvalstu pētniecības darbības, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Euratom programma arī pamatojas uz augsta riska un ilgtermiņa pētniecības un izstrādes programmu kodolenerģijas jomā, tādējādi sadalot risku un nodrošinot plašu darbības jomu un apjomradītus ietaupījumus, ko citādi nevarētu sasniegt. Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības nodrošina pievienoto vērtību, jo tām ir unikāla Eiropas dimensija. Ieguvumi ir vairāki, sākot no reaģēšanas uz Komisijas vajadzību pēc iekšējas piekļuves zinātniskiem pierādījumiem neatkarīgi no valstu un privātām interesēm līdz pat tiešiem ieguvumiem Savienības pilsoņiem, ko nodrošina ieguldījums politikā, kuras rezultātā tiek uzlaboti ekonomiskie, vides un sociālie apstākļi.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Euratom programma ir balstīta uz pieredzi, kas uzkrāta līdzšinējās Euratom pamatprogrammās. Vairāku desmitgažu laikā Euratom programmas:

– ir bijušas veiksmīgas, iesaistot Eiropas labākos pētniekus un institūtus kodolenerģijas jomā;

– ir sniegušas nozīmīgu ieguldījumu Eiropas zināšanu bāzē kodolenerģijas jomā un būtiski ietekmējušas tīklu veidošanu un sadarbību, izraisot būtisku pārstrukturizācijas ietekmi Eiropas kodolpētniecībā.

Papildus panākumiem ir gūtas arī svarīgas pagātnes atziņas, kas jāņem vērā:

– pētniecības, inovācijas un izglītības jautājumi ir jārisina koordinētāk;

– pētniecības rezultātus var labāk izplatīt un lietderīgāk izmantot jaunos produktos, procesos un pakalpojumos;

– intervences motivācijai jābūt mērķtiecīgākai, konkrētākai, detalizētākai un pārredzamākai;

– ir jānostiprina uzraudzība un izvērtēšana.

Nesenajos novērtējuma ziņojumos sniegtajos ieteikumos par tiešajām darbībām ir norādīts, ka JRC var:

– veicināt ciešāku integrāciju zināšanu ražošanā Savienībā;

– jaunās JRC programmas ietvaros ieviest ietekmes analīzi un izmaksu un ieguvumu izpēti attiecībā uz konkrētu darbu;

– uzlabot sadarbību ar rūpniecības nozari, lai nostiprinātu ietekmi par labu Eiropas ekonomikas konkurētspējai.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Euratom programma (2014.–2018. gadam) sniedz ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas izklāstīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gadam) Attiecīgi tiks radīta atbilstoša saikne un mijiedarbība starp Euratom programmu un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, īstenojot transversālas darbības.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

ý Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ý  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim

– ý  Finansiālā ietekme: no 2014. līdz 2026. gadam

¨ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no YYYY. līdz YYYY. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[31]

ý Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

ý Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ý  izpildaģentūrām

– ý  Kopienu izveidotām struktūrām[32]

– ý valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

ý Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm (kad vien piemērojams)

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Komisija ir iecerējusi izmantot dažādus pārvaldības veidus, lai īstenotu šo darbību, pamatojoties uz pārvaldības veidiem, ko izmanto atbilstoši pašreizējiem finanšu plāniem. Pārvaldība tiks īstenota ar Komisijas dienestu starpniecību un dažu esošo Komisijas izpildaģentūru starpniecību, līdzsvarotā veidā atjaunojot un pagarinot to mandātus.

Paredzams, ka ārpakalpojumu piesaistīšana Euratom programmas turpmākām darbībām, jo īpaši izmantojot esošās aģentūras, turpināsies, kamēr vien tā būs saderīga ar galveno politikas kompetenču saglabāšanu Komisijas dienestos. Ārpakalpojumu izmantošanas līdzekļi, kas tiks saglabāti šo darbību īstenošanai, tiks atlasīti, pamatojoties uz to pierādīto efektivitāti un lietderību. Tajā pašā laikā Komisijas izpildaģentūrām atvēlētajam personālam būs jāpalielinās proporcionāli tai budžeta daļai, kas atbilst ārpakalpojumu darbībām, ņemot vērā Komisijas apņemšanos attiecībā uz personāla nodrošināšanu (Budžets Eiropai 2020, COM (2011) 500).

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Vienkāršošana

Euratom programmai jāpiesaista visizcilākie zinātnieki un visnovatoriskākie Eiropas uzņēmumi. To ir iespējams sasniegt, tikai izmantojot programmu, kas rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu dalībniekiem, un paredzot atbilstošus finansēšanas noteikumus. Euratom programmas vienkāršošana ir daļa no plašāka vienkāršošanas procesa, kas ierosināts attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Tāpēc tāpat kā attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vienkāršošana Euratom programmā tiks vērsta uz trim pamatmērķiem, proti, mazināt administratīvās izmaksas dalībniekiem, paātrināt priekšlikumu un dotāciju pārvaldības procesus un samazināt finanšu kļūdu koeficientu.

Vienkāršošana Euratom programmā tiks sasniegta vairākos virzienos.

1) Strukturāla vienkāršošana Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumi tiks izmantoti arī Euratom programmai.

2) Būtiska finansēšanas noteikumu vienkāršošana atvieglos priekšlikumu sagatavošanu un projektu pārvaldību. Tajā pašā laikā tā samazinās finanšu kļūdu skaitu. Tiek ierosināta šāda pieeja:

galvenais dotāciju finansēšanas modelis:

– faktisko tiešo izmaksu vienkāršota atlīdzināšana, plašāk atzīstot atbalsta saņēmēju ierasto grāmatvedības praksi, arī attiecībā uz konkrētu nodokļu un maksas atbilstību;

– iespēja izmantot personāla vienību izmaksas (vidējās personāla izmaksas) tiem atbalsta saņēmējiem, kuriem šī ir ierastā to uzskaites metode, un MVU īpašniekiem, kuri nesaņem algu;

– laika reģistrācijas vienkāršošana, paredzot skaidru un vienkāršu nosacījumu minimuma kopumu, un jo īpaši laika reģistrācijas pienākumu atcelšana darbiniekiem, kas strādā vienīgi Savienības projektam;

– viena atsevišķa atlīdzības likme visiem darbiniekiem to trīs dažādu likmju vietā, kuras piemēro atkarībā no dalībnieka veida;

– viena vienota nemainīga likme, kas sedz netiešās izmaksas, to četru metožu vietā, kuras parasti izmanto netiešo izmaksu aprēķināšanai;

– uz rezultātiem balstīts finansējums ar vienreizējiem maksājumiem par projektiem kopumā īpašās jomās, ko drīz paredzēts piemērot.

3) Pārskatīta kontroles stratēģija, kas aprakstīta 2.2.2. iedaļā un kas ļauj sasniegt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, vēl vairāk mazinās administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

Papildus vienkāršākajiem noteikumiem un kontrolei tiks racionalizētas visas projektu īstenošanai paredzētās procedūras un procesi. Šāda racionalizācijas ietvers sīki izstrādātus noteikumus par priekšlikumu saturu un struktūru, procesus priekšlikumu pārvēršanai projektos, prasības attiecībā uz ziņošanu un uzraudzību, kā arī saistītos vadlīniju dokumentus un atbalsta pakalpojumus. Būtisku ieguldījumu dalības administratīvo izmaksu mazināšanā sniegs vienota lietotājdraudzīga IT platforma, kuras pamatā būs Savienības 7. pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007.–2013. gads) dalībnieku portāls.

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Tiks izstrādāta jauna sistēma Euratom programmas netiešo darbību izvērtēšanai un uzraudzībai. Tā būs balstīta uz visaptverošu, atbilstoši saplānotu un saskaņotu stratēģiju, īpašu uzsvaru liekot uz caurlaidspēju, ieguvumu, rezultātiem un ietekmi. To papildinās atbilstošs datu arhīvs, eksperti, īpašs pētniecības pasākums un ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un tās vērtība tiks radīta, īstenojot atbilstīgas izplatīšanas un ziņošanas darbības. Attiecībā uz tiešajām darbībām JRC tupinās uzlabot savu uzraudzību, vēl vairāk pielāgojot savus rādītājus, pēc kuriem novērtē rezultātus un ietekmi.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

Par galveno rādītāju likumības un pareizības jomā attiecībā uz pētniecības jomu tika pieņemta 2 % kļūdas robeža. Tomēr tas ir izraisījis vairākas neparedzētas vai nevēlamas blakusparādības. Atbalsta saņēmēji un arī likumdevēja iestāde īpaši smagi izjūt to, ka kontroles slogs ir kļuvis pārāk liels. Tas, savukārt, var mazināt Savienības pētniecības programmu, tostarp Euratom programmas, pievilcīgumu un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pētniecību un inovāciju.

Kā secināts Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmē, “Ir ļoti svarīgi vienkāršot ES instrumentus, kas paredzēti pētniecības, attīstības un inovācijas stiprināšanai, lai tos varētu pilnīgāk izmantot vislabākie zinātnieki un visnovatoriskākie uzņēmumi, tostarp attiecīgām iestādēm vienojoties par jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, kā arī starp riska uzņemšanos un izvairīšanos no riska.” (Sk. EUCO 2/1/11 REV1, Brisele, 2011. gada 8. marts).

Eiropas Parlaments savā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā (P7_TA(2010)0401) par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu nepārprotami atbalsta augstāku kļūdas riska robežu attiecībā uz finansējumu pētniecībai un “pauž bažas par to, ka pašreizējā FP7 pārvaldības sistēma un prakse pārāk vērsta uz kontroli, tādējādi nelietderīgi izmantojot resursus, samazinot dalībnieku skaitu un pētniecības iespēju pievilcību; ar bažām atzīmē, ka pašreizējā pārvaldības sistēma, kas paredz “nulles riska pielaidi”, šķiet, izvairās no riska faktoriem, nevis pārvalda tos.”

Straujais revīziju skaita pieaugums un vēlākā rezultātu ekstrapolācija ir arī izraisījuši ļoti liela sūdzību skaita saņemšanu no pētnieku aprindām (piemēram, iniciatīvas “Uzticies pētniekiem”[33], no kuras līdz šim saņemti vairāk nekā 13 800 parakstu).

Tāpēc starp ieinteresētajām personām un iestādēm pastāv vienprātība par to, ka pašreizējā pieeja ir jāpārskata. Ir arī citi mērķi un intereses, jo īpaši pētniecības politikas, starptautiskās konkurētspējas un zinātniskās izcilības sasniegumi, kas ir jāņem vērā. Tajā pašā laikā ir acīmredzami nepieciešams efektīvi un lietderīgi pārvaldīt budžetu un novērst krāpšanu un resursu izšķērdēšanu. Šīs problēmas ir kopīgas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Euratom programmai.

Komisijas galīgais mērķis joprojām ir panākt, lai atlikušais kļūdas koeficients ir mazāks nekā 2 % no kopējiem izdevumiem visā programmas darbības laikā, un tāpēc tā ir ieviesusi vairākus vienkāršošanas pasākumus. Tomēr ir jāapsver citi mērķi, piemēram, Savienības pētniecības politikas pievilcīgums un panākumi, starptautiskā konkurence, zinātnes izcilība un jo īpaši kontroles pasākumu izmaksas (2.2.2. punkts).

Līdzsvarojot šos elementus, tiek ierosināts, lai ģenerāldirektorāti, kam uzticēta pētniecības un inovācijas budžeta izpilde, izveido tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura radīs pamatotu pārliecību par to, ka kļūdas risks katru gadu visā daudzgadu izdevumu periodā ir 2–5 % robežās; galīgais mērķis ir panākt kļūdu līmeni, kas būtu tuvu 2 % daudzgadu programmu noslēgumā, kad būs ņemta vērā visu revīziju, korekciju un atgūšanas pasākumu finansiālā ietekme.

2.2.1. Iekšējās kontroles sistēma

Iekšējā kontroles sistēma attiecībā uz dotācijām ir balstīta uz šādiem elementiem:

– Komisijas Iekšējās drošības standartu īstenošana;

– procedūras vislabāko projektu atlasei un to pārvēršanai juridiskos instrumentos;

– projektu un līgumu pārvaldība visā ikviena projekta darbības termiņā;

– priekšpārbaudes attiecībā uz pilnīgi visām prasībām, tostarp revīzijas sertifikātu saņemšana un izmaksu metodoloģiju priekšsertificēšana;

– pēcrevīzijas attiecībā uz prasību izlasi un

– projektu rezultātu zinātniska izvērtēšana.

Attiecībā uz tiešajām darbībām finanšu ķēdes ietver ar priekšpārbaudes, ko veic attiecībā uz iepirkumu, un pēckontroles pasākumus. Katru gadu tiek novērtēts risks, un regulāri tiek uzraudzīta darbu izpildes norise un resursu izlietojums, pamatojoties uz noteiktiem mērķiem un rādītājiem.

2.2.2. Kontroles izmaksas un ieguvumi

Aplēstās izmaksas, kas saistībā ar iekšējo kontroles sistēmu radīsies Komisijas ģenerāldirektorātiem, kuriem uzticēta pētniecības un inovācijas budžeta izpilde (ieskaitot Euratom), ir EUR 267 miljoni gadā (pamatojoties uz 2009. gadā noteikto pieļaujamo kļūdas risku). Tās ir arī radījušas ievērojamu slogu atbalsta saņēmējiem un Komisijas dienestiem. Atbalsta saņēmēji un arī likumdevēja iestāde īpaši smagi izjūt to, ka kontroles slogs ir kļuvis pārāk liels. Tas, savukārt, var mazināt Savienības pētniecības programmas pievilcīgumu un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pētniecību un inovāciju.

No Komisijas dienestu kopējām kontroles izmaksām (neskaitot atbalsta saņēmēja izmaksas) 43 % sedz projekta pārvaldības posmā, 18 % — atlasot priekšlikumus, un 16 % — pārrunājot līgumu slēgšanu (16 %). Pēcrevīzijām un no tām izrietošajai īstenošanai tika izmantoti 23 % (EUR 61 miljons) no kopējām izmaksām.

Tomēr šie ievērojamie kontroles centieni nav spējuši pilnībā sasniegt izvirzīto mērķi. Ņemot vērā visas atgūtās summas un korekcijas, kas ir vai tiks veiktas, aplēstais “atlikušais” kļūdas koeficients 6. pamatprogrammai joprojām ir vairāk nekā 2 %. Pēc Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta veiktajām revīzijām pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā pašreizējais 7. pamatprogrammas kļūdas koeficients ir apmēram 5 %, un, lai gan tas tiks samazināts revīziju ietekmes dēļ un zināmā mērā ir subjektīvs, jo ir koncentrēts uz iepriekš nerevidētiem atbalsta saņēmējiem, maz ticams, ka tiks sasniegts 2 % “atlikušais” kļūdas koeficients. Eiropas Revīzijas palātas noteiktais kļūdas koeficients ir tādās pašās robežās.

2.2.3.     Paredzamais neatbilstības riska līmenis

Atskaites punkts ir pašreizējā situācija, pamatojoties uz līdz šim 7. pamatprogrammā veiktajām revīzijām. Provizoriskais reprezentatīvais kļūdas koeficients ir gandrīz 5 % (attiecībā uz Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu). Lielākā daļa konstatēto kļūdu rodas tāpēc, ka pašreizējā pētniecības finansēšanas sistēma ir balstīta uz dalībnieka deklarēto pētniecības projekta faktisko izmaksu atlīdzināšanu. Tas ievērojami sarežģī attiecināmo izmaksu novērtēšanu.

Kļūdas koeficientu analīze Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta līdz šim veiktajās 7. pamatprogrammas revīzijās liecina, ka

- apmēram 27 % skaita ziņā un 35 % summas ziņā ir saistīti ar kļūdām personāla izmaksu norādīšanā. Identificētās problēmas, kas atkārtojas, ir vidējo vai budžetā iekļauto izmaksu (nevis faktisko izmaksu) norādīšana, programmai atvēlētā laika uzskaites neveikšana, neatbilstošu pozīciju norādīšana.

- apmēram 40 % skaita ziņā un 37 % vērtības ziņā ir saistīti ar citām tiešajām izmaksām (kas nav personāla izmaksas). Identificētās kļūdas, kas atkārtojas, ir PVN iekļaušana, skaidras saiknes ar projektu neesamība, rēķinu vai maksājumus apliecinošu dokumentu neiesniegšana un nolietojuma nepareiza aprēķināšana, norādot aprīkojuma izmaksas pilnā apmērā, nevis nolietojuma summu, apakšuzņēmuma līgumu slēgšana bez iepriekšējas atļaujas vai neievērojot noteikumus par finansiālo izdevīgumu, u. c.

- apmēram 33 % skaita ziņā un 28 % summas ziņā ir saistīti ar kļūdām netiešajās izmaksās. Šajā ziņā ir attiecināmi tie paši riski, kas pastāv attiecībā uz personāla izmaksām, turklāt papildu risks ir pieskaitāmo izmaksu neprecīza vai netaisnīga sadale projektiem.

Vairākos gadījumos netiešās izmaksas ir nemainīgs procents no tiešajām izmaksām, un tāpēc kļūda netiešajās izmaksās ir proporcionāla kļūdai tiešajās izmaksās.

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Euratom programmu tiek ieviests ievērojams skaits svarīgu vienkāršošanas pasākumu (sk. 2. punktu), kas pazeminās kļūdu koeficientu visās kļūdu kategorijās. Tomēr apspriedes ar ieinteresētajām personām un iestādēm par turpmāku vienkāršošanu un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietekmes novērtējums skaidri liecina, ka vēlamā iespēja ir turpināt uz faktisko izmaksu atlīdzināšanu balstīta finansēšanas modeļa izmantošanu. Uz rezultātiem balstīta finansējuma, vienotu likmju vai vienreizēju maksājumu sistemātiska izmantošana varētu apdraudēt dalībnieku intereses un dalību. Tomēr uz faktisko izmaksu atlīdzināšanu balstītas sistēmas saglabāšana nozīmē, ka kļūdas turpinās atkārtoties.

7. pamatprogrammas revīziju laikā apzināto kļūdu analīze liecina, ka apmēram 25–35 % gadījumu no tām varētu izvairīties, vienkāršojot ierosinātos pasākumus. Tādā gadījumā var cerēt, ka kļūdu koeficients samazināsies par 1,5 %, t. i., no gandrīz 5 % līdz aptuveni 3,5 %, kas, kā norādīts Komisijas paziņojumā, nodrošina pareizo līdzsvaru starp administratīvajām kontroles izmaksām un kļūdu risku.

Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecībā uz Euratom programmas pētniecības izdevumiem gada kļūdu risks 2–5 % robežās ir reālistisks mērķis, ņemot vērā kontroļu izmaksas, vienkāršošanas pasākumus, kas ierosināti, lai mazinātu noteikumu sarežģītību, un risku, kas saistīts ar pētniecības projekta atmaksāšanas izdevumiem. Galīgais mērķis ir panākt kļūdu līmeni, kas būtu maksimāli tuvu 2 % daudzgadu programmu noslēgumā, kad būs ņemta vērā visu revīziju, korekciju un atgūšanas pasākumu finansiālā ietekme.

Izdevumu pēcrevīzijas stratēģijā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un Euratom programmā šis mērķis ir ņemts vērā. Revīzijas pamatā būs viena reprezentatīva izdevumu parauga finanšu revīzija par visu programmu papildinājumā ar paraugu, kas atlasīts, ņemot vērā riska apsvērumus.

Pēcrevīziju kopējais skaits tiks ierobežots līdz tam, kāds ir noteikti vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai un stratēģijas īstenošanai. Orientējoši Komisija uzskata, ka visā plānošanas periodā revīzijai tiks pakļauti ne vairāk kā 7 % pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Euratom programmas dalībnieku. Līdzšinējā pieredze liecina, ka revidējamie izdevumi būs ievērojami lielāki — minimālais segums, ko var paredzēt, ir 40 %.

Pēcrevīzijas stratēģija attiecībā uz likumību un pareizību tiks papildināta ar pastiprinātu zinātnisku izvērtēšanu un krāpšanas apkarošanas stratēģiju (sk. 2.3. punktu).

Šā scenārija pamatā ir pieņēmums, ka vienkāršošanas pasākumiem nepiemēro būtiskus pārveidojumus lēmumu pieņemšanas procesā.

Piezīme. Šī iedaļa attiecas tikai uz dotāciju pārvaldības procesu; attiecībā uz administratīviem un darbības izdevumiem, kas radušies publiskā iepirkuma procesos, pieļaujamā kļūdas riska koeficients būs ne vairāk kā 2 %.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Ģenerāldirektorāti, kam uzticēta pētniecības un inovācijas budžeta izpilde, ir apņēmušies apkarot krāpšanu visos dotācijas piešķiršanas procesa posmos. Tie ir izstrādājuši un īsteno krāpšanas apkarošanas stratēģijas, tostarp izlūkdatu plašāku izmantošanu, jo īpaši izmantojot progresīvus IT rīkus, un personāla apmācību un informēšanu. Ir ieviestas sankcijas, lai atturētu no krāpšanas, kā arī noteikti atbilstoši sodi gadījumiem, ja tāda tiek konstatēta. Šie centieni tiks turpināti. Attiecībā uz priekšlikumiem pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Euratom programmai ir veikta pārbaude, lai noskaidrotu, ciktāl ir iespējama krāpšana, un tās ietekmes novērtējums. Kopumā ierosinātajiem pasākumiem vajadzētu labvēlīgi ietekmēt krāpšanas apkarošanu, jo īpaši liekot lielāku uzsvaru uz revīziju, kas tiek veikta, pamatojoties uz risku, un nostiprinot zinātnisko izvērtēšanu un kontroli.

Jāuzsver, ka atklāto krāpšanas gadījumu skaits ir bijis ļoti zems attiecībā pret kopējiem izdevumiem, tomēr ģenerāldirektorāti, kam uzticēta pētniecības budžeta izpilde, joprojām ir apņēmušies to apkarot.

Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, kad tiek īstenotas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, ar efektīvām pārbaudēm un, ja tiek konstatētas nelikumības, ar nepareizi izmaksātu summu atgūšanu, un — attiecīgos gadījumos — ar iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem sodiem.

Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt revīziju, balstoties uz dokumentiem un klātienē, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar Programmu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt klātienes pārbaudes un inspekcijas ekonomikas dalībniekiem, kurus tieši vai netieši skar šāds finansējums, Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajā kārtībā, lai konstatētu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas iespaido Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu, dotācijas lēmumu vai līgumu par Savienības finansējumu. Neskarot iepriekšējos punktus, sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un dotāciju nolīgumi, dotāciju lēmumi un līgumi, kas radušies, īstenojot šo regulu, nepārprotami pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas, klātienes pārbaudes un inspekcijas.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts…...….] || dif./nedif. ([34]) || no EBTA[35] valstīm || no kandidāt-valstīm[36] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || || dif. || NĒ || JĀ/NĒ* || JĀ || JĀ

|| || || || ||

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs Pozīcija || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || 08 01 Politikas jomas „Zinātniskā pētniecība” administratīvie izdevumi 08 01 05 01 Izdevumi saistībā ar zinātniskās pētniecības personālu 08 01 05 02 Zinātniskās pētniecības ārštata darbinieki 08 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi zinātniskai pētniecībai 10 01 Politikas jomas „Tiešā pētniecība” administratīvie izdevumi 10 01 05 Atbalsta izdevumi politikas jomas „Tiešā pētniecība” darbībām 10 01 05 01 Izdevumi saistībā ar pētniecības personālu 10 01 05 02 Pētniecības ārštata darbinieki 10 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi pētniecībai 10 01 05 04 - Pētniecības infrastruktūras 08 03 02 01 Euratom kodolsintēzes enerģija 08 03 02 02 Euratom — kodola skaldīšana un radiācijaizsardzība 08 04 01 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo pušu iemaksām zinātniskajai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei 10 03 Apropriācijas tieši finansētai zinātniskajai pētniecībai — Euratom 10 03 01 Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbības kodolenerģētikā 10 03 02 Apropriācijas, kas uzkrātas no trešo personu iemaksām || Nedif. || NĒ || JĀ/NĒ || JĀ || NĒ

* Apspriešanās ar Turciju par asociācijas nolīgumiem kodolpētniecības jomā turpinās.

JRC pieprasa jaunu budžeta pozīciju ieguldījumiem infrastruktūrā. Lielākā daļa JRC ēku ir būvētas 60. un 70. gados un neatbilst mūsdienu prasībām. Līdz ar to ir vajadzīgas jaunas ēkas un esošās infrastruktūras modernizācija, lai izpildītu JRC daudzgadu darba programmu atbilstīgi ES drošības un aizsardzības standartiem, kā arī ES/20/20/20 vides mērķiem. JRC ir izveidojis savu "Infrastruktūras attīstības plānu 2014-2020", kurā apzinātas ieguldījumu vajadzības līdz 2020. gadam visiem JRC objektiem, kas ir atspoguļotas jaunajā ierosinātajā budžeta pozīcijā.

JRC ir Komisijas ĢD, kas ir izvietots piecās dažādās valstīs, un tam ir 7 zinātniski institūti piecās ES dalībvalstīs: Ispra (Itālijā), Gēla (Beļģijā), Petena (Nīderlandē), Karlsrūe (Vācijā) un Seviļa (Spānijā). JRC pētniecības objektu vidū ir kodoliekārtas un visdažādākās unikālās augsti specializētās laboratorijas, kam ir jāievēro katras uzņēmējas valsts kodolizpētes, vides un drošības noteikumi. Vajadzīgos specializētos tehniskos pakalpojumus šo objektu uzturēšanai un ekspluatācijai sniedz JRC personāls (ieskaitot drošību un aizsardzību, ugunsdzēsību utt.), un tiem nav ekvivalenta citos Komisijas dienestos.

Budžeta pozīciju 10.01.05.01 izmanto, lai finansētu ierēdņus, kuri ieņem amatus JRC štatos, bet pozīcija 10.01.05.02 aptver ārējo personālu ar pagaidu līgumiem (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti, stipendiāti, stažieri utt.), kas ļauj JRC palikt pētniecības avangardā un risināt specifiskās vajadzības, kas saistītas ar tā misiju būt par Komisijas tieša zinātniskā atbalsta dienestu.

Šie personāla kredīti lielākoties ir domāti to zinātnieku un tehniķu finansēšanai, kuri strādā zinātnes darbībās, kas īsteno JRC darba programmu. Tīri "administratīvā" komponente šajās pozīcijās ir relatīvi maza (zem 20 %), kā apstiprināja Cilvēkresursu ĢD savā ikgadējā "pārmeklēšanas" pasākumā.

Budžeta pozīcija 10.01.05.03 attiecas uz atbalstu tehniskajai infrastruktūrai, kas attiecīgi skar vai neskar kodolpētniecību. Lielākā daļa šās pozīcijas kredītu ir domāta tam, lai 1) nodrošinātu JRC institūtu normālu darbību (t. i., uzturēšanu, tehnisko aprīkojumu, ūdens/gāzes/elektrības piegādi, drošību/drošumu, radiācijaizsardzību, IT, telesakarus, datu apstrādi utt.), 2) vienreizējus pasākumus (remontdarbus, esošo objektu modernizāciju, atbilstību jauniem standartiem utt.).

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums – Netiešā pētniecība pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

Netiešā pētniecība || || || gads || gads || gads || gads || gads || gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || > 2018 ||

Budžeta pozīcijas numurs: 08 03 02 kopā || Saistības || (1) || 159.641 || 171.785 || 184.350 || 197.350 || 210.794 || || 923.920

Maksājumi || (2) || 100.131 || 125.934 || 152.733 || 162.535 || 196.821 || 185.766 || 923.920

Budžeta pozīcijas numurs: 08 03 02 01 Budžeta pozīcijas numurs: 08 03 02 02 || Saistības || (1) || 108.073 || 116.201 || 124.612 || 133.312 || 142.309 || || 624.507

Maksājumi || (2) || 80.065 || 94.967 || 104.867 || 107.771 || 128.659 || 108.178 || 624.507

Saistības || (1) || 51.568 || 55.584 || 59.739 || 64.038 || 68.485 || || 299.414

Maksājumi || (2) || 20.066 || 30.967 || 47.867 || 54.764 || 68.162 || 77.589 || 299.415

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no Euratom programmas piešķīruma[37] 08 01 05 01 Izdevumi saistībā ar zinātniskās pētniecības personālu 08 01 05 02 Zinātniskās pētniecības ārštata darbinieki 08 01 05 03 Citi pārvaldības izdevumi zinātniskai pētniecībai || 17.780 2.240 7.007 || 18.136 2.285 7.147 || 18.498 2.330 7.290 || 18.868 2.377 7.436 || 19.246 2.425 7.585 || || 92.529 11.657 36.465

Budžeta pozīcijas numurs: 08 01 05 || || (3) || 27.027 || 27.568 || 28.119 || 28.681 || 29.255 || || 140.650

KOPĀ — Pētniecības un inovācijas ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 186.668 || 199.353 || 212.469 || 226.031 || 240.049 || || 1064.570

Maksājumi || =2+2a+3 || 127.158 || 153.502 || 180.852 || 191.216 || 226.076 || 185.766 || 1064.570

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 159.641 || 171.785 || 184.350 || 197.350 || 210.794 || || 923.920

Maksājumi || (5) || 100.131 || 125.934 || 152.733 || 162.350 || 196.821 || 185.766 || 923.920

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no Euratom programmas piešķīruma || (6) || 27.027 || 27.568 || 28.119 || 28.681 || 29.255 || 0 || 140.650

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 186.668 || 199.353 || 212.469 || 226.031 || 240.049 || || 1064.570

Maksājumi || =5+ 6 || 127.158 || 153.502 || 180.852 || 191.216 || 226.076 || 185.766 || 1064.570

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

nepiemēro

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || Administratīvie izdevumi

pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || gads 2014 || gads 2015 || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || KOPĀ

ĢD: Tiešā pētniecība ||

Ÿ Cilvēkresursi || || || || || || 0 ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || 0 ||

<….> ĢD KOPĀ || Apropriācijas || || || || || || 0 ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || 0

pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || > 2018 || KOPĀ

KOPĀ — KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 186.668 || 199.353 || 212.469 || 226.031 || 240.049 || || 1064.570

Maksājumi || 127.158 || 153.502 || 180.852 || 191.216 || 226.076 || 185.766 || 1064.570

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums – Tiešā pētniecība

                                                                                           pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

  KPC ĢD (Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektorāts) Tiešā pētniecība || || || gads 2014 || gads 2015 || gads 2016 || gads 2017 || gads 2018 || gads ≥ 2019 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 10.03 || Saistības || (1a) || 10.457 || 10.666 || 10.879 || 11.097 || 11.319 || 0 || 54.417

Maksājumi || (2a) || 4.706 || 8.982 || 10.208 || 10.935 || 11.153 || 8.434 || 54.417

Budžeta pozīcijas numurs: 10.03.01 || Saistības || (1a) || 10.457 || 10.666 || 10879 || 11.097 || 11.319 || 0 || 54.417

Maksājumi || (2a) || 4.706 || 8.982 || 10.208 || 10.935 || 11.153 || 8.434 || 54.417

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no Euratom programmas piešķīruma[38] 10 01 05            10 01 05 01             10 01 05 02             10 01 05 03 10 01 05 04 || 126.796 61.598 11.205 38.706 15.286 || 130.284 63.754 11.457 39.481 15.592 || 133.874 65.986 11.715 40.270 15.903 || 137.571 68.295 11.979 41.076 16.222 || 141.377 70.686 12.248 41.897 16.546 || || 669.901 330.319 58.604 201.430 79.549

KOPĀ — JRC ĢD / tiešajai pētniecībai || Saistības || =1+1a +3 || 137.253 || 140.950 || 144.753 || 148.668 || 152.695 || || 724.319

Maksājumi || =2+2a+3 || 131.501 || 139.266 || 144.082 || 148.506 || 152.530 || 8.434 || 724.319

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 10.457 || 10.666 || 10.879 || 11.097 || 11.319 || 0 || 54.417

Maksājumi || (5) || 4.706 || 8.982 || 10.208 || 10.935 || 11.153 || 8.434 || 54.417

Ÿ KOPĀ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no piešķīruma Euratom programmai || (6) || 126.796 || 130.284 || 133.874 || 137.571 || 141.377 || 0 || 669.901

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 137.253 || 140.950 || 144.753 || 148.668 || 152.695 || 0 || 724.319

Maksājumi || =5+ 6 || 131.501 || 139.266 || 144.082 || 148.506 || 152.530 || 8.434 || 724.319

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

nepiemēro

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || Administratīvie izdevumi

pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || gads 2014 || gads 2015 || gads 2016 || gads 2017 || gads 2018 || KOPĀ

ĢD: Tiešā pētniecība ||

Ÿ Cilvēkresursi || || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || ||

<….> ĢD KOPĀ || Apropriācijas || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || ||

pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || gads 2014 || gads 2015 || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || > 2018 || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 137.253 || 140.950 || 144.753 || 148.668 || 152.695 || 0 || 724.319

Maksājumi || 131.501 || 139.266 || 144.082 || 148.506 || 152.530 || 8.434 || 724.319

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums – Netiešā pētniecība + Tiešā pētniecība pašreizējās cenās – miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

Kopsavilkums Netiešā pētniecība / Tiešā pētniecība || || || gads || gads || gads || gads || gads || gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || > 2018 ||

Budžeta pozīcijas numurs: 08 03 02 || Saistības || (1) || 159.641 || 171.785 || 184.350 || 197.350 || 210.794 || || 923.920

Maksājumi || (2) || 100.131 || 125.934 || 152.733 || 162.535 || 196.821 || 185.766 || 923.920

Budžeta pozīcijas numurs: 10.03 || Saistības || (1a) || 10.457 || 10.666 || 10.879 || 11.097 || 11.319 || 0 || 54.417

Maksājumi || (2a) || 4.706 || 8.982 || 10.208 || 10.935 || 11.153 || 8.434 || 54.417

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no Euratom programmas piešķīruma[39] 08 01 05 10 01 05             || 27.027 || 27.568 || 28.119 || 28.681 || 29.255 || 0 || 140.650

137.252 || 140.950 || 144.753 || 148.669 || 152.696 || 0 0 || 724.320

Budžeta pozīcijas numurs: 08 01 05 / 10 01 05 || || (3) || 153.822 || 157.852 || 161.992 || 166.253 || 170.632 || || 810.551

KOPĀ — Pētniecības un inovācijas ĢD tiešajai pētniecībai piešķirtās apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 323.920 || 340.303 || 357.221 || 374.700 || 392.745 || || 1788.889

Maksājumi || =2+2a+3 || 258.659 || 292.768 || 324.933 || 339.723 || 378.606 || 194.200 || 1788.889

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 170.098 || 182.451 || 195.229 || 208.447 || 222.113 || || 978.338

Maksājumi || (5) || 104.837 || 134.916 || 162.941 || 173.470 || 207.974 || 194.200 || 978.338

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no piešķīruma Euratom programmas programmām || (6) || 153.822 || 157.852 || 161.992 || 166.253 || 170.632 || || 810.551

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS || Saistības || =4+ 6 || 323.920 || 340.303 || 357.221 || 374.700 || 392.745 || || 1788.889

Maksājumi || =5+ 6 || 258.659 || 292.768 || 324.933 || 339.723 || 378.606 || 194.200 || 1788.889

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no Euratom programmas piešķīruma || (6) || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || ||

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || ‑{}‑ || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[40] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

1.-8. KONKRĒTAIS MĒRĶIS netiešajām darbībām[41] || || || || || ||

-Rezultāts – EURATOM kodolsintēze || ** || ** || 100 || 108.073 || 100 || 116.201 || 100 || 124.612 || 100 || 133.312 || 100 || 142.309 || 500 || 624.507

-Rezultāts – EURATOM kodolskaldīšana || || || 25 || 51.568 || 25 || 55.584 || 25 || 59.739 || 25 || 64.038 || 25 || 68.485 || 125 || 299.414

Starpsumma – 1.-8. konkrētais mērķis netiešajām darbībām || || || || || ||

1.-5. KONKRĒTAIS MĒRĶIS netiešajām darbībām[42] || || || || || ||

-Rezultāts – EURATOM tiešā pētniecība – JRC || *** || *** || 150 || 10.457 || 150 || 10.666 || 150 || 10.879 || 150 || 11.097 || 150 || 11.319 || 750 || 54.417

Starpsumma – 1.-5. konkrētais mērķis tiešajām darbībām || 150 || 10.457 || 150 || 10.666 || 150 || 10.879 || 150 || 11.097 || 150 || 11.319 || 750 || 54.417

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 275 || 170.098 || 275 || 182.451 || 275 || 195.229 || 275 || 208.447 || 275 || 222.113 || 1,375 || 978.338

(*)              aptuveni novērtētais rezultātu skaits

(**)            Pētniecības dotācijas parastais rezultāts ir pārskats, kurā aprakstīti fakti, konstatējumi un rezultāti.

(***)          Rezultāta veids: produkti un pakalpojumi ES politikas veidotājiem.

Rezultāta vidējās izmaksas: katra rezultāta izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, regulārs dokuments (piem., periodiskais biļetens par paredzamo graudu ražu) nav salīdzināms ar galīgo pārskatu par apjomīgu un, iespējams, dārgu pētījumu, par kuru ievērojamas apropriāciju summas dēļ izstrādāts vienots dokuments. Abi ir svarīgi un lietderīgi, taču tie kalpo dažādiem mērķiem. Norādītās vidējās izmaksas ir tikai matemātisks aprēķins, budžetu dalot ar aptuveni novērtēto rezultātu skaitu.

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| gads 2014 || gads 2015 || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || ||

Starpsumma — IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || ||

|| gads 2014 || gads 2015 || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[43] || Netiešā pētniecība || Tiešā pētniecība || Netiešā pētniecība || Tiešā pētniecība || Netiešā pētniecība || Tiešā pētniecība || Netiešā pētniecība || Tiešā pētniecība || Netiešā pētniecība || Tiešā pētniecība

Cilvēkresursi || 20.020 || 72.803 || 20.421 || 75.211 || 20.828 || 77.701 || 21.245 || 80.274 || 21.671 || 82.934

Citi administratīvie izdevumi || 7.007 || 53.992 || 7.147 || 55.072 || 7.290 || 56.174 || 7.436 || 57.297 || 7.585 || 58.443

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS || 27.027 || 126.796 || 27.568 || 130.284 || 28.118 || 133.874 || 28.681 || 137.571 || 29.256 || 141.377

KOPĀ || 27.027 || 126.796 || 27.568 || 130.284 || 28.118 || 133.874 || 28.681 || 137.571 || 29.256 || 141.377

* Skaitļus varētu koriģēt atkarībā no paredzētā ārpakalpojumu procesa rezultātiem.

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| gads 2014 || gads 2015 || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads

|| Ÿ Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

|| X 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || || || || ||

|| xx 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

|| 08 01 05 01 (Netiešā pētniecība)* || 140 || 140 || 140 || 140 || 140

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 566 || 566 || 566 || 566 || 566

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE)[44]

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || ||

|| 08 01 04 40[45] || - galvenajā mītnē[46] || || || || ||

|| || - delegācijās - ierēdņi un pagaidu darbinieki - CA GFI-IV - SNE || || || || ||

|| 08 01 05 02 (CA, INT, SNE — Netiešā pētniecība)* || 35 || 35 || 35 || 35 || 35

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || 194 || 194 || 194 || 194 || 194

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || ||

|| KOPĀ || 935 || 935 || 935 || 935 || 935

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

* no šīm kopsummām ir izņemti ierēdņi, pagaidu darbinieki, kā arī ārštata darbinieki, kas vada ITER projektu galvenajā mītnē (Briselē). Šie darbinieki ir minēti Papildu pētniecības programmā ITER projektam LFS.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Uzdevumi, kas izriet no Euratom Pētniecības un mācību programmas (tiešās un netiešās darbības), it sevišķi saistībā ar kodolatkritumu apsaimniekošanu, kodoldrošību un kodolaizsardzības pasākumiem un drošumu. Viņi veiks arī pasākumus, kas vajadzīgi JRC Euratom kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšanai

Ārštata darbinieki

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[47]

Nav / nepiemēro / neattiecas

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| gads 2014-2018

Norādīt līdzfinansētāju || Ar programmu asociētās trešās valstis

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas* || Pm Trešo personu iemaksas pievienos vēlāk

Trešo personu iemaksas vēl nav noteiktas; tās pievienos vēlāk.

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– X          dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[48]

no 2014. līdz 2018. g.

6011 pants* 6012. pants* 6013. pants 6031. pants** || || pm pm pm pm

* Nolīgumi par Šveices iemaksām, kā arī iemaksām no JET Kopējā fonda vēl nav pabeigti. Pašlaik notiek diskusijas ar Turciju par sadarbību kodolpētniecības jomā.

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

08 04 01 Apropriācijas, kas uzkrātas no (ārpus Eiropas Ekonomikas zonas) trešo pušu iemaksām zinātniskajai pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un inovācijai.

10 03 02 Apropriācijas, kas uzkrātas no (ārpus Eiropas Ekonomikas zonas) trešo pušu iemaksām zinātniskajai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Dažas asociētās valstis var dot papildu finansējumu pamatprogrammai, izmantojot asociācijas nolīgumus. Šajos asociācijas nolīgumos ir saskaņota aprēķina metode, un tai nav noteikti jābūt vienādai visos nolīgumos. Vairumā gadījumu aprēķins ir balstīts uz asociētās valsts IKP salīdzinājumā ar dalībvalstu kopējo IKP, un šo procentuālo daļu piemēro attiecībā uz kopējo budžetu.

[1]               Euratom līguma 7. pants.

[2]               COM(2011) 48.

[3]               OV C , , . lpp.

[4]               OV C , , . lpp.

[5]               OV L [...]

[6]               Padomes 2008. gada 2. decembra secinājumi par prasmju trūkumu kodolenerģētikas jomā (15406/08).

[7]               OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

[8]               OV L 90, 30.03.2007.

[9]               COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.

[10]             C(2005) 576 galīgā redakcija, 11.3.2005.

[11]             INI/2010/2079.

[12]             OV […]

[13]             OV L 400, 30.12.2006, 1. lpp.

[14]             OV L [...]

[15]             OV L 107, 30.4.1996, 12. lpp.

[16]             OV L 400, 30.12.2006, 60. lpp.

[17]             OV L 400, 30.12.2006, 404. lpp.

[18]             OV L 400, 30.12.2006, 434. lpp.

[19]             OV L ...

[20]             OV L ...

[21]             OV L ...

[22]             OV L [..]

[23]             OV L [...]

[24]             OV L 177, 4.7.1984., 25. lpp.

[25]             Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts.

[26]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[27]             OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.

[28]             OV L 199, 19.7.2011., 1. lpp.

[29]             ABM — darbībās balstīta pārvaldība; ABB — darbībās balstīta budžeta izstrāde.

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[31]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[32]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[33]             http://www.trust-researchers.eu/

[34]             Dif. — diferencētās apropriācijas; nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[35]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[36]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[37]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[38]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[39]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[40]             Rezultāti ir attiecīgie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņas braucienu skaits, uzbūvēto ceļu garums km utt.).

[41]             Kā norādīts 1.4.2. punktā "Īpašie mērķi netiešajām darbībām"

[42]             Kā norādīts 1.4.2. punktā "Īpašie mērķi netiešajām darbībām"

[43]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[44]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki („Intérimaire”); JED — Jeune Expert en Délégation (Jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[45]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[46]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[47]             Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[48]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.