PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

2010. gada jūnijā Eiropadome apstiprināja “Eiropa 2020” — reformu darba kārtību, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropai atgūties no krīzes un kļūt stiprākai, īstenojot koordinētu, vispusīgu stratēģiju viedai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei.

Izglītība un apmācība ir centrālais elements gan stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020”, gan dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas integrētajās pamatnostādnēs[1]. Nevienu no stratēģijas “Eiropa 2020” uzdevumiem un pamatmērķiem nekādi nebūs iespējams sasniegt bez apjomīgiem ieguldījumiem cilvēku kapitālā. No izglītības un apmācības modernizēšanas ir atkarīgas piecas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas: “Jaunatne kustībā”, “Jaunu prasmju un darbavietu programma”, “Digitālā programma Eiropai”, “Inovācijas Savienība” un “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”.

Savā paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[2] Komisija norāda, ka ir jāpalielina Savienības atbalsts izglītībai un apmācībai, lai uzlabotu pilsoņu prasmes un daudzās dalībvalstīs palīdzētu novērst augsto bezdarbu jauniešu vidū. Turklāt Komisija uzsver, ka savā ārējā darbībā tā koncentrēs uzmanību uz Savienības vērtību veicināšanu un aizstāvību ārvalstīs, sekmēs atbalstu pārejas un demokrātijas procesiem un izvērsīs iekšpolitikas ārējo dimensiju.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

              Apspriešanās

No 2010. gada sākuma līdz 2011. gada vidum notika plaša mēroga apspriešanās ar sabiedrību un ieinteresētajām personām izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā.

Attiecībā uz izglītību, apmācību un jaunatni varēja novērot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļu vienotību, un jautājumus, par kuriem valdīja vienprātība, var apkopot šādi:

· ļoti pozitīvs to rezultātu novērtējums, kas sasniegti Mūžizglītības programmā, programmā “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus" programmā;

· nepieciešamība izstrādāt integrētāku pieeju, kas apvienotu izglītības sektorus, citas ar jauniešiem saistītas programmas un dažādas Savienības augstākās izglītības programmas neatkarīgi no tā, vai tās ir Eiropas ("Erasmus"), pasaules ("Erasmus Mundus"), reģionālas (Tempus, Alfa un Edulink) vai divpusējas (piemēram, sadarbībā ar ASV un Kanādu);

· nepieciešamība izveidot stiprāku saikni starp politikas izstrādi un programmu ietvaros atbalstītajiem pasākumiem;

· ir svarīgi turpināt pievērst galveno uzmanību kvalitātei, it sevišķi augstākajā izglītībā gan Savienībā, gan ārpus tās;

· ir svarīgi saglabāt Savienības instrumentus, lai atbalstītu gan formālo, gan neformālo jauniešu izglītību, un jāuzlabo mācīšanās procesa rezultātu atzīšana;

· jāvienkāršo formalitātes un mērķtiecīgāk jāplāno pasākumi un prioritātes;

· jāuzlabo programmas atpazīstamība.

Attiecībā uz sportu galvenos aspektus, ko uzsvēra ieinteresētās personas, var apkopot šādi:

· nepietiekama sporta un fizisko nodarbību pieejamība visos izglītības līmeņos;

· nepietiekama brīvprātīgas darbības atzīšana sportā;

· dopings kā galvenais drauds godīgumam sporta sacensībās;

· nepietiekama uzmanība sporta sociālajai vērtībai salīdzinājumā ar tā komerciālajiem aspektiem;

· komerciāls spiediens, kas apdraud sākotnējo sportisko garu, kura pamatā ir godīga rīcība.

              Ietekmes novērtējuma ziņojums

Četros ietekmes novērtējumos tika analizēta trīs esošo programmu darbība saistībā ar izglītību, apmācību un jaunatni (Mūžizglītības programma, programma “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus") un — sporta gadījumā — sagatavošanas darbi, par ko nobalsoja budžeta lēmējinstitūcija.

Tā kā šajās jomās mērķi, juridiskais pamats un Savienības kompetence ir līdzīgi, katrā ietekmes novērtējumā ir aplūkotas līdzīgas iespējas: pārtraukt esošos pasākumus vai programmas, turpināt tās pašreizējā veidā, būtiski pastiprināt tām pievērsto uzmanību politiskajā līmenī vai apvienot Mūžizglītības programmu, programmu “Jaunatne kustībā” un programmu "Erasmus Mundus", izveidojot vienu mērķtiecīgu programmu.

Visos četros ietekmes novērtējumos par labāko iespēju tika atzīta programmu apvienošana vienā programmā, kas ir saskaņā ar 2011. gada 29. jūnijā pieņemto Komisijas Paziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu. Šī iespēja būtu pati loģiskākā un rentablākā šādu galveno iemeslu dēļ:

– tā atbilst nepieciešamībai palielināt Savienības ieguldījumus izglītībā un apmācībā šajā ekonomikas un finanšu krīzes laikā, jo ekonomikas izaugsme ir atkarīga gan no augsti kvalificētu darbinieku pieejamības, gan no bezdarbnieku prasmju un zināšanu mobilizēšanas;

– tajā galvenā uzmanība ir pievērsta tiem pasākumiem, par kuriem esošajās programmās ir norādīts, ka tie rada vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, un kuriem ir vislielākais turpmāku atbalstu veicinošs efekts, kas taustāmi iespaido Eiropas izglītības un apmācības sistēmas un tādējādi ievērojami palielina ienākumus no ieguldījuma;

– koncentrējot pasākumus jaunajā, mērķtiecīgajā programmas arhitektūrā, būs iespējama lielāka sinerģija starp esošajām programmām un dažādiem izglītības sektoriem, tādējādi, īstenojot transversālu pamatpasākumu mērķtiecīgu kopumu, tiks atbalstīta mūžizglītības koncepcija, palielināta saskaņotība un uzlabota potenciālo finansējuma saņēmēju pieeja izglītībai;

– papildus sadarbībai starp pašām izglītības iestādēm tādā veidā spēcīgāks uzsvars tiks likts uz izglītības un cilvēku kapitāla izšķirošo lomu inovācijā, veicinot izglītības iestāžu un uzņēmumu līdzdalību un izvirzot mērķi panākt izcilību mācību procesā, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā;

– visbeidzot tas ietver izstrādes un pārvaldības procedūru racionalizēšanu un vienkāršošanu, kas nodrošinās ievērojamas īstenošanas izmaksu samazināšanas iespējas salīdzinājumā ar pašreizējo programmu (t. i., Mūžizglītības programmas, programmas “Jaunatne kustībā” un augstākās izglītības programmu sadarbībā ar trešām valstīm) īstenošanas izmaksu summu.

              Vienkāršošana

Viena no šīs programmas prioritātēm saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir uzsvērt mērķtiecīgāku līdzekļu piešķīrumu plānošanu, vienkāršošanu un līdzekļu piešķiršanu atkarībā no rezultātiem. Šī pieeja tiek izmantota programmā “Erasmus visiem”, kas ir izstrādāta, pamatojoties uz Finanšu regulas noteikumiem.

Programmā tiks samazināts atbalstam paredzēto pasākumu skaits. Efektivitātes paaugstināšanai vairāk tiks izmantoti vienotas likmes piešķīrumi; mobilitātes pasākumiem plaši tiks piemēroti tik veiksmīgi līdzekļi kā, piemēram, vienreizējo maksājumu piešķīrumi. Valstu aģentūras vairs nenodarbosies ar individuālās mobilitātes pārraudzību, līdz ar to samazinot veicamo formalitāšu slogu.

Valstu aģentūras turpmāk būs galvenais sākumpunkts mobilitātes pasākumiem mācību nolūkos, kuras būs pieejamas jauniešiem neatkarīgi no tā, vai viņi piedalās programmā kā augstskolu vai arodizglītības iestāžu studenti vai kā brīvprātīgie. To pieejamība akreditētajām augstākās izglītības mācību iestādēm tiks uzlabota arī starptautiskā līmenī, integrējot atšķirīgas starptautiskās sadarbības programmas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

“Erasmus visiem” — vienotā programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ir atbalstāma, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantā noteiktajiem mērķiem un subsidiaritātes principu.

Saskaņā ar LESD 165. pantu, “veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Savienība sekmē pilnvērtīgās izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību”.

LESD 166. pantā ir paredzēts, ka “Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju”.

Abi minētie panti nosaka, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmē sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām attiecīgi izglītības un sporta (165. panta 3. punkts) un arodapmācības (166. panta 3. punkts) jomā.

Mūžizglītības programmas, programmas “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus" programmas starpposma izvērtējumos ir uzsvērts, ka programmas Eiropas pievienotā vērtība ir saistīta ar to, ka veiktie pasākumi, kā arī produkti un partnerības, ko šīs programmas palīdz attīstīt Eiropā, ir inovatīvi un starptautiski. Veiksmīgas sadarbības veicināšana starp dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmām, kā arī jaunatnes pasākumu un sporta jomās palīdzētu identificēt un īstenot politikas nostādnes un praksi, kas ir reāli izmantojamas un veicina mācīšanos vienam no otra.

Lai gan Regulā ir noteikti īstenošanas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu piešķīrumiem, tas paredz piemērot pārbaudes procedūru saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 5. pantā Regulā (ES) Nr. 182/2011. Lēmumi par atlasi tiks nosūtīti Eiropas Parlamentam un Komitejai informācijai.

Ar šo regulu ievieš arī deleģēšanas pilnvaras, kuru pamatā ir LESD 290. pants. Šo jauno juridisko instrumentu izmanto vienīgi attiecībā uz to noteikumu grozījumiem, kas attiecas uz darbības rezultātu kritērijiem un valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem.

Iepriekšējās programmās gūtā pieredze liecina, ka programmas īstenošanas laikā, iespējams, būs jāpārskata 13. panta 7 punktā un 22. panta 2. punktā iekļautie noteikumi attiecībā uz snieguma kritērijiem un valsts aģentūru pārvaldītajām darbībām. Galvenās attiecīgo nozaru ieinteresētās personas kritizēja Mūžizglītības programmu, programmu “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus" programmu par to neelastību un norādīja, ka nav instrumentu, lai pielāgotu programmas mūsu sabiedrības mainīgajām vajadzībām.

Dalībvalstu viedoklis tiek pienācīgi ņemts vērā, rīkojot sistemātiskas apspriedes ar ekspertiem. Apspriedēs piedalīsies arī Eiropas Parlamenta norīkotie eksperti, lai nodrošinātu lielu pārstāvību. Atbilstošā gadījumā Komisija apspriedīsies arī ar ieinteresētajām personām attiecīgajās nozarēs.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai paredz EUR 17 299 000 000 (pašreizējās cenas) veltīt Vienotajai izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmai, kā arī papildu naudas līdzekļus, ko nodrošinās 4. izdevumu kategorijas finanšu instrumenti un kas atbilst summai EUR 1 812 100 000 (pašreizējās cenas) apmērā.

Minimālais līdzekļu piešķīrums katram sektoram

Lai nodrošinātu, ka finansējums, kas piešķirts galvenajām ieinteresēto personu un finansējuma saņēmēju kategorijām, nesamazinās zem līmeņa, kurš Mūžizglītības programmai, programmai “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus" programmai garantēts 2007.–2013. gadam, šīs programmas īstenošanas rezultātā galvenajiem izglītības sektoriem jāpiešķir līdzekļi ne mazāk kā:

– 25 % apmērā augstākajai izglītībai;

– 17 % apmērā arodizglītībai, arodapmācībai un pieaugušo izglītībai un apmācībai, no kuriem 2 % pieaugušo izglītībai un apmācībai;

– 7 % apmērā skolu izglītībai;

– 7 % apmērā jaunatnes pasākumiem.

5.           REGULAS KOPSAVILKUMS

Regulā ir izklāstīti noteikumi jaunai, vienotai programmai, kura aptvers izglītību, apmācību, jaunatnes pasākumus un sportu un kuras nosaukums būs “Erasmus visiem”. Pamatojoties uz Erasmus sektorālās programmas vispārēju atzīšanu, šīs programmas mērķis būs atbalstīt visus izglītības sektorus (proti, augstāko izglītību, arodizglītību, arodapmācību un pieaugušo izglītību un apmācību, skolu izglītību un jaunatnes pasākumus) mūžizglītības perspektīvā.

“Erasmus visiem” programmā galvenā uzmanība ir pievērsta trim pamata jomām, proti, studentu, jauniešu, skolotāju un personāla mobilitātei mācību nolūkos starpvalstu un starptautiskā mērogā, sadarbībai inovācijas sekmēšanai un labas prakses apmaiņai starp izglītības iestādēm, kā arī sadarbībai ar organizācijām, kas aktīvi darbojas saistībā ar jauniešu pasākumiem, un atbalstam politiskajām programmām, kā arī atbalstam resursu palielināšanai trešās valstīs, tostarp paplašināšanās valstīs, īpašu uzmanību pievēršot kaimiņattiecību politikas valstīm un starptautiskajam politiskajam dialogam.

Atbilstoši paziņojumam par ES budžetu stratēģijai "Eiropa 2020", Erasmus integrēs visas esošās starptautiskās programmas (Erasmus Mundus, Tempus, Edulink un Alfa) un sadarbības programmas ar rūpnieciski attīstītajām valstīm. Šajā nolūkā programmas budžets tiks papildināts ar finanšu piešķīrumiem no dažādiem ārējās sadarbības instrumentiem. Finansējums būs pieejamas, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi 4 un 3 gadus, lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību. Minētajiem piešķīrumiem būtu jāatspoguļo ES ārējās rīcības prioritātes, tostarp atbilstošus attīstības mērķus. Ietekmīgu, neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā tos var pielāgot, lai atspoguļotu būtiskas pārmaiņas politiskajās prioritātēs.

Izcilība pedagoģijā un izpētē Eiropas pētījumos ir aplūkota īpašā rakstā par Jean Monnet programmu. Viena nodaļa ir veltīta sportam, galveno uzmanību pievēršot cīņai pret dopingu, vardarbību un rasismu un starptautisko pasākumu sekmēšanai, lai veicinātu labu sporta organizāciju pārvaldību.

Ir ieviests jauns finanšu instruments — aizdevumu garantijas instruments, kas sniegs studentiem iespēju studēt maģistrantūrā kādā citā Eiropas valstī. Pašreizējā situācijā šādām studijām ir grūti iegūt finansējumu, jo valstu izsniegtie piešķīrumi uz aizdevumi bieži vien nedrīkst šķērsot valsts robežas, vai arī nav pieejami maģistrantūras studijām, un privātbanku aizņēmumi ir neaizsniedzami dārgi. Lai pārvarētu minētās grūtības, ES sniegs daļēju garantiju finanšu iestādēm (bankām vai studiju kredītu iestādēm), kas ir ar mieru piedāvāt studentiem aizdevumus maģistrantūras studijām citās piedalošajās valstīs ar izdevīgiem nosacījumiem.

Programmu pārvaldīs saskaņā ar netiešas pārvaldības principu. Pienākumus kopīgi uzņemsies gan dalībvalstis, gan Komisija. Valstu aģentūras būs atbildīgas par galveno līdzekļu daļu, lielākoties par tiem līdzekļiem, kas piešķirti mobilitātes veicināšanas pasākumiem un sadarbībai. Komisija deleģēs izpildaģentūrai lielāko sadarbības projektu pārvaldību, politiskā atbalsta nodrošināšanu, Eurydice tīkla izveidi, kā arī Jean Monnet pasākumu un sporta pasākumu organizēšanu. Tādēļ iespējams, ka Komisija, pamatojoties uz izdevumu un ieguvumu analīzi, izmantos pašreizējo izpildaģentūru programmas “Erasmus visiem” īstenošanai 2014.–2020. gada periodā kā paredzēts Padomes 2002. gada 19. decembra Regulā Nr. 58/2003/EK[3] par izpildaģentūrām, ar ko nosaka reglamentu tām izpildaģentūrām, kurām tiek uzticēti noteikti uzdevumi Kopienas programmu pārvaldīšanā.

2011/0371 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[6] ir prasīts izveidot vienotu izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmu, kas ietvertu augstākās izglītības starptautiskos aspektus, apvienotu Mūžizglītības darbības programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK[7], un programmu “Jaunatne kustībā”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1719/2006/EK[8], "Erasmus Mundus" darbības programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 1298/2008/EK[9], ALFA III programmu, kas izveidota ar 2006. gada 18. decembra Regulu Nr. 1905/2006/EK[10], un programmas TEMPUS un EDULINK, ar mērķi nodrošināt lielāku efektivitāti, spēcīgāku stratēģisko uzsvaru un labāk izmantot dažādu vienotās programmas aspektu sinerģijas. Turklāt ir ierosināts vienotajā programmā iekļaut sportu.

(2) Esošās Mūžizglītības programmas, programmas “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus" programmas starpposma izvērtējumos un sabiedriskajā apspriešanā par turpmāko Savienības rīcību izglītības, mācību un jaunatnes jomā, kā arī augstākās izglītības jomā atklājās, ka pastāv spēcīga un zināmā mērā pieaugoša vajadzība šajās jomās turpināt sadarbību un mobilitāti Eiropas līmenī. Novērtēšanas ziņojumos ir uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politiskajiem notikumiem izglītības, mācību un jaunatnes jomā, pausta vēlme strukturēt Savienības rīcību tā, lai labāk reaģētu uz mūžizglītības paradigmu, un pieprasīts izstrādāt vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šādas rīcības īstenošanā un izbeigt starptautisko augstākās izglītības sadarbības programmu fragmentāciju.

(3) Zīmolvārdu “Erasmus” plašā sabiedrībā gan dalībvalstīs, gan trešās šīs programmas dalībvalstīs atpazīst kā sinonīmu Savienības studentu mobilitātei, tāpēc šis zīmols ir jāizmanto plašāk galvenajos programmas aptvertajos izglītības sektoros.

(4) Sabiedriskā apspriešana par Savienības stratēģiskajām izvēlēm jaunās Savienības kompetences īstenošanai sportā un izvērtējuma ziņojums par sagatavošanas darbībām sporta jomā sniedza vērtīgas norādes attiecībā uz Savienības rīcības prioritārajām jomām un ilustrēja pievienoto vērtību, ko ES var dot, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir iegūt, koplietot un izplatīt pieredzi un zināšanas par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz sportu Eiropas līmenī.

(5) Eiropas stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (“Eiropa 2020”) ir noteikta Savienības izaugsmes stratēģija turpmākajiem desmit gadiem, kurā ir noteikti ambiciozi mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, lai samazinātu priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu zem 10 % un nodrošinātu, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību[11]. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz “Jaunatne kustībā”[12] un “Jaunu prasmju un darbavietu programmu”[13].

(6) Eiropas Savienības Padome 2009. gada 12. maijā aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) , nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu atlikušās problēmas, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem.

(7) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu, programmai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība un jāapkaro diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(8) Programmai ir jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem “ET 2020” mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī, lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un ieguldījumu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstībā trešās valstīs.

(9) Atjaunotajā sistēmā sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam)[14] ir jāatzīst, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, un jāaizstāv viņu tiesības piedalīties to politikas nostādņu izstrādē, kas attiecas uz viņiem, izmantojot konsekventu strukturētu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām visos līmeņos.

(10) Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai būtu jāizveido Eiropas aizdevuma garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā kādā citā valstī. Minētajam instrumentam būtu jābūt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās piedalošajās valstīs ar izdevīgiem nosacījumiem.

(11) Dalībvalstīm jācenšas noteikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai programmas darbībai. Tas ietver arī tūlītēju vīzu izsniegšanu dalībniekiem, lai nepieļautu, ka kāds dalībnieks nokavē studijas, mācību programmu vai apmaiņas programmu vai kādu tās daļu un lai novērstu mobilitātes pasākumu un projektu atcelšanu. Saskaņā ar 19. pantu Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvā 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[15], dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(12) Paziņojumā “Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” ir izklāstīta sistēma, kādā Eiropas Savienība, dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes var sadarboties, lai palielinātu augstskolu beidzēju skaitu, uzlabotu izglītības kvalitāti un maksimāli palielinātu ieguldījumu, ko augstākā izglītība un izpēte var sniegt, lai palīdzētu mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai pēc krīzes kļūt stiprākai.

(13) Ar Boloņas deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, noteica starpvaldību procesu, kura mērķis ir izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu”, kam ir nepieciešams atbalsts Savienības līmenī.

(14) Atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam) bija noteikts ambiciozs un globāls skatījums uz arodizglītības un mācību politiku Eiropā un pieprasīts atbalsts saskaņotajām prioritātēm Savienības izglītības programmās, tostarp atbalsts starptautiskajai mobilitātei un dalībvalstu īstenotajām reformām.

(15) Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtā[16], proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu skolotāja profesiju un skolu vadību[17]. Šajā saistībā īpašu nozīmi piešķirs stratēģiskajiem mērķiem samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatprasmes, veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti[18], kā arī mērķiem pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci[19] un uzlabot izredzes uz izglītību migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm[20].

(16) Padomes [datums] rezolūcijā[21] iekļautās atjaunotās Eiropas Pieaugušo mācību programmas mērķis ir attīstīt un uzlabot visu pieaugušo prasmes un spējas visas dzīves laikā, īpašu uzmanību pievēršot problēmai, ko rada lielais zemi kvalificēto eiropiešu skaits, kas risināta stratēģijā “Eiropa 2020”.

(17) Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkls, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienesti, Europass tīkla centri un Eiropas Savienības informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, tostarp arī regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par dažādām savas darbības jomām un informējot Savienību un programmas trešās dalībvalstis par tās rezultātiem.

(18) Būtu jāstiprina sadarbība starp programmu un starptautiskajām organizācijām izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi.

(19) Programmai būtu jāveicina izcilības attīstība Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē; jo īpaši tai būtu jāatbalsta iestādes ar Eiropas pārvaldības struktūru, kuras aptver Savienību interesējošo politikas nozaru pilnīgu klāstu, kuras ir bezpeļņas organizācijas un piedāvā atzītus akadēmiskos grādus.

(20) Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumā “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā”[22] ir izklāstītas Komisijas idejas Savienības līmeņa rīcībai sporta jomā pēc tam, kad būs stājies spēkā Lisabonas līgums, un ierosināti konkrēti pasākumi Komisijai un dalībvalstīm trīs vispārīgās nodaļās: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija un sporta organizācija.

(21) Lielākai kvalifikāciju un spēju pārredzamībai un plašākai Savienības rīku atzīšanai jāsekmē mobilitāte visā Eiropā mūžizglītības nolūkos un tātad jāsniedz ieguldījums kvalitatīvas izglītības un mācību attīstībā, kā arī jāsekmē mobilitāte darba nolūkos starp valstīm un nozarēm. Paverot jauniem studentiem (tostarp arodapmācības un izglītības studentiem) piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot viņu nodarbināmību pasaules ekonomikā, kā arī tas padarīs pievilcīgākas starptautiska profila darba vietas.

(22) Tālab ir ieteicams paplašināt vienotās sistēmas izmantošanu, lai nodrošinātu kvalifikāciju un spēju pārredzamību (Europass) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK [23], un izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu[24], Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (European Credit (Transfer) System for Vocational Education and Training, ECVET) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumu[25] un Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšanas sistēmu (European Credit Transfer and Accumulation System, ECTS).

(23) Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtos līdzekļus izmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(24) Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo programmu, un papildināmība dalībvalstu pasākumiem atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras, izpētes, rūpniecības un kohēzijas politikas, paplašināšanās politikas un ārējo attiecību jomā.

(25) Efektīvai izpildes pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un uzraudzībai, ir jāizstrādā īpaši darbības rādītāji, kurus iespējams novērtēt laika gaitā, kuri ir reāli un atspoguļo intervences loģiku un ir atbilstoši attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai.

(26) Šī regula nosaka finanšu piešķīruma apjomu visam programmas laikam, kas budžeta iestādei ikgadējā budžeta piešķīruma procedūras laikā ir galvenā atsauce atbilstīgi 17. pantam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [datums] Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību.

(27) Regulā ir noteikta nepieciešamība ieviest darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.

(28) Savienības kandidātvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, var piedalīties Savienības programmās, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai tamlīdzīgiem nolīgumiem.

(29) Šveices Konfederācija var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nolīgumu, kas parakstīts starp Savienību un šo valsti.

(30) Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos savā kopīgajā Paziņojumā “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”[26] cita starpā norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un spēju veidošanas pasākumos augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt kaimiņvalstīm paredzētu izglītības programmu.

(31) Ir jāaizsargā Eiropas Savienības finansiālās intereses, veicot proporcionālus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un atbilstošā gadījumā iekasējot soda naudas. Lai gan nepieciešamā finansējuma apjoms Savienības ārējās palīdzības jomā pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta stāvokļa dēļ šādas palīdzības sniegšanai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti. Tādēļ Komisijai jāatrod visracionālākais veids pieejamo līdzekļu tērēšanā, jo īpaši, izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas sniedz iespējas palielināt šī finansējuma ietekmi.

(32) Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” Komisija uzsvēra savu apņemšanos vienkāršot Savienības finansējumu. Vienotās izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas izveidei jānodrošina iespējas būtiskai vienkāršošanai, racionalizācijai un sinerģijām programmas pārvaldībā. Turklāt to īstenošana tiktu atvieglota, ja izmantotu vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu un samazinātu formālās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm

(33) Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā programmas darbības laikā, Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteikumiem saistībā ar darbības rezultātiem un valstu aģentūru īstenotajiem programmas pasākumiem. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, tās īstenošanas pilnvaras jāpiešķir Komisijai.

(35) Īstenošanas pilnvaras saistībā ar darba programmu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[27].

(36) Ir lietderīgi nodrošināt pareizu programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanos turpināšanu par tās pārvaldību, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā jānodrošina to pasākumu pārvaldība, kas saskaņā ar iepriekšējām programmām vēl nebūs pabeigti līdz 2013. gada beigām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Programmas piemērošanas joma

1. Ar šo regulu izveido Savienības rīcības programmu izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā, kuras nosaukums ir “Erasmus visiem” (turpmāk tekstā — “programma”).

2. Programmu īsteno laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3. Programma aptver izglītību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, jo īpaši augstāko izglītību, arodizglītību un arodmācības un pieaugušo izglītību un mācības, skolu izglītību un darbu ar jauniešiem.

4. Tā ietver starptautisku dimensiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un atbalstīs arī aktivitātes sporta jomā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.           “mūžizglītība” ir jebkāda vispārēja izglītība, arodizglītība un arodmācības, neformāla izglītība un neformālas mācības, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, sociālajām un/vai nodarbinātības vajadzībām, tostarp konsultāciju un virzības pakalpojumu nodrošināšanu;

2.           “neformāla vide” ir mācīšanās vide, kas bieži vien ir plānota un organizēta, bet nav daļa no formālās izglītības un mācību sistēmas;

3.           “mobilitāte mācību nolūkos” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai citādā veidā mācītos, un ietver stažēšanos un neformālo izglītību, mācību un dalību starptautiskos profesionālās izaugsmes pasākumos. Tas var ietvert sagatavošanas apmācību kursu uzņēmējas valsts valodā. Mobilitāte mācību nolūkos attiecas arī uz jauniešu apmaiņas programmas un starptautiskus profesionālās izaugsmes pasākumus, iesaistot darbiniekus jauniešu jautājumos;

4.           “sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai” ir starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību un/vai jaunatnes jomā, un kuros var piedalīties arī citas organizācijas;

5.           “atbalsts politikas reformai” ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un mācību sistēmu modernizēšanu, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atklātās koordinācijas metodes;

6.           “virtuālā mobilitāte” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalstīti pasākumi iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos;

7.           “personāls” ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgā veidā piedalās izglītībā, mācībās vai jauniešu neformālajā izglītībā. Tas var ietvert skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, darbiniekus jauniešu jautājumos un personālu, kura pienākumi nav saistīti ar izglītību;

8.           “darbinieks jauniešu jautājumos” ir profesionālis vai brīvprātīgais, kas piedalās neformālajā izglītībā;

9.           “jaunieši” ir personas vecumā no trīspadsmit līdz trīsdesmit gadiem;

10.         “augstākās izglītības iestāde” ir

(a) jebkāda augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstākās izglītības līmeņa kvalifikāciju, neatkarīgi no tā, kā šādu iestādi sauc;

(b) jebkāda iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā arodizglītību vai apmācību augstākās izglītības līmenī;

11.         “skola” ir jebkura veida iestāde, kas sniedz vispārējo (pirmskolas, pamata vai vidējo) izglītību, arodizglītību vai tehnisko izglītību;

12.         “akadēmiska iestāde” ir jebkura izglītības iestāde, kas piedāvā izglītību un veic izpēti;

13.         “arodmācības” ir jebkāda primārā arodizglītība vai apmācība, tostarp tehniskās mācības un arodmācības un stažēšanās mācekļa statusā, kas ir daļa no tādas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, kuru atzīst kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tā iegūta, kā arī arodizglītības vai apmācību turpināšana, ko persona sāk savas profesionālās darbības laikā;

14.         “pieaugušo izglītība un apmācība” ir jebkādas pieaugušo mācības, kas nav arodizglītība, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta oficiālā izglītības sistēmā, ārpus tās vai neoficiāli;

15.         “kopīgi grādi” ir integrēta studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas izsniedz vienu diplomu, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes;

16.         “divaugstskolu grāds / vairākaugstskolu grāds” ir studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas (divaugstskolu) vai vairāk (vairākaugstskolu) augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas students saņem atsevišķu diplomu no katras dalībiestādes;

17.         “jaunatnes pasākums” ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma vai brīvprātīgais darbs), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, un kuru raksturo neformālās izglītība pieeja;

18.         “partnerība” ir nolīgums starp vairākām iestādēm vai organizācijām dažādās dalībvalstīs, lai veiktu kopīgas darbības izglītības, mācību un jaunatnes jomā Eiropā vai formāla vai neformāla tīkla izveidošana attiecīgajā jomā. Attiecībā uz porta jomu tas ir nolīgums, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām pusēm, piemēram, ar profesionālām sporta organizācijām vai sponsoriem dažādās dalībvalstīs, un kura mērķis ir piesaistīt papildu atbalsta līdzekļu avotus vēlamo programmas rezultātu sasniegšanai;

19.         “uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību publiskajā vai privātajā sektorā, neatkarīgi no tā lieluma, juridiskā statusa vai tautsaimniecības nozares, kurā tas darbojas, tostarp sociālekonomikas nozarē;

20.         “prasmes” ir spēja piemērot zināšanas un izmantot zinātību, lai paveiktu uzdevumus un atrisinātu problēmas;

21.         “spējas” ir pierādīta prasme atbildīgi un autonomi izmantot zināšanas, prasmes un praktiskās iemaņas mācīšanās procesā un sociālo un profesionālo uzdevumu veikšanai;

22.         “pamata spējas” ir pamata zināšanas, prasmes un praktiskās iemaņas, kas ir nepieciešamas ikvienam personiskajai attīstībai, aktīvai pilsonībai, sociālajai iekļaušanai un nodarbinātībai;

23.         “rezultāti” it jebkādi dati, zināšanas un informācija, neatkarīgi no formas vai veida un neatkarīgi no tā, vai to var aizsargāt, kas tiek iegūta darbības procesā, kā arī jebkādas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

24.         “rezultātu izplatīšana” ir šīs un iepriekšējo programmu rezultātu publiska atklāšana, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu šo rezultātu atbilstošu atpazīšanu, demonstrēšanu un īstenošanu plašā mērogā;

25.         “atklātās koordinācijas metode” (AKM) ir starpvaldību metode, kas kalpo kā to dalībvalstu sadarbības satvars, kuru politikas nostādnes tādējādi iespējams pielāgot noteiktu kopīgu mērķu sasniegšanai. Šajā programmā AKM attiecas uz izglītību, mācībām un jaunatni;

26.         “ES pārredzamības instrumenti” ir instrumenti, ar kuru palīdzību ieinteresētās personas visā Savienībā var saprast, novērtēt un atbilstošā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas;

27.         “kaimiņattiecību politikas valstis” ir valstis, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regulas Nr. [XX/2012], ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu[28], pielikumā — Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Moldova, Okupētā Palestīnas teritorija, Sīrija, Tunisija un Ukraina. Saistībā ar pasākumiem jaunatnes jomā par kaimiņattiecību politikas valsti uzskata arī Krieviju;

28.         “duālā karjera” ir augsta līmeņa sporta treniņu apvienošana ar vispārējo izglītību vai darbu.

3. pants

Eiropas pievienotā vērtība

1.           Programmai jāatbalsta tikai tās darbības un pasākumi, kas potenciāli rada Eiropas pievienoto vērtību un veicina vispārējo mērķu sasniegšanu, kā norādīts 4. pantā.

2.           Programmas darbību un pasākumu Eiropas pievienotā vērtība jānodrošina, jo īpaši, izmantojot šādus to aspektus:

(a) transnacionālo būtību, jo īpaši starptautisko mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtermiņa sistēmisku ietekmi;

(b) papildināmību un sinerģiju ar citām valstu, starptautiskām un citām Savienības programmām un politikām, nodrošinot apjoma ekonomiju un kritisko masu;

(c) ieguldījumu efektīvā Savienības rīku izmantošanā kvalifikācijas atzīšanai un pārredzamībai.

4. pants

Programmas vispārējie mērķi

1.           Programmas mērķis ir palīdzēt sasniegt gan stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, gan 2020. gada izglītības un apmācības stratēģiskās sistēmas (“ET 2020”) mērķus, tostarp panākt atbilstību attiecīgajiem kritērijiem, kas paredzēti šajos instrumentos, kā arī sniegt ieguldījumu atjauninātā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam), ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā augstākās izglītības jomā trešās valstīs un Eiropas dimensijas attīstīšanā sportā.

2.           Īpaši tajā ir jāsasniedz šādi stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi:

(a) samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu;

(b) nodrošināt to studentu skaita pieaugumu, kuri vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību.

II NODAĻA

Izglītība, mācības un jaunatne

5. pants

Konkrētie mērķi

Programma sasniedz šādus konkrētus mērķus izglītības, mācību un jaunatnes jomā:

(a) paaugstināt pamata spēju un prasmju līmeni atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā, jo īpaši, palielinot jauniešiem, skolēniem, personālam un darbiniekiem jauniešu jautājumos mobilitātes iespējas mācību nolūkos un stiprinot sadarbību starp studējošo jaunatni un darba tirgu visā pasaulē;

– Attiecīgie rādītāji:

– dalībnieku % daļa, kas ir uzlabojuši pamatspējas un prasmes, kas ir būtiskas darbam;

– jauniešu dalībnieku % daļa, kuri uzskata, ka ir labāk sagatavoti līdzdalībai sociālajā un politiskajā dzīvē.

(b) sekmēt kvalitātes uzlabošanu, izcilību inovācijās un internacionalizāciju izglītības iestāžu līmenī, kā arī darbā ar jauniešiem, jo īpaši, uzlabojot starptautisko sadarbību starp izglītības un mācību nodrošinātājiem/ jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām;

– Attiecīgais rādītājs: organizāciju % daļa, kas ir piedalījušās programmā un kas ir izstrādājušas/pielāgojušas inovatīvas metodes.

(c) veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas valsts līmenī, atbalstīt izglītības un mācību sistēmu, tostarp neformālās izglītības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi;

– Attiecīgais rādītājs: dalībvalstu skaits, kas, izstrādājot savas valsts politiku, izmanto atklātās koordinācijas metodes rezultātus.

(d) uzlabot izglītības, mācību un darba ar jauniešiem starptautisko dimensiju, jo īpaši, augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo rīcību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Eiropas Savienības un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs;

– Attiecīgais rādītājs: Eiropas Savienības augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības pasākumos.

(e) uzlabot valodu mācīšanu un veicināt valodu daudzveidību;

– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes.

(f) veicināt izcilību pedagoģijas un izpētes pasākumos Eiropas integrācijā, visā pasaulē, īstenojot Jean Monnet pasākumus, kā norādīts 10. pantā.

– Attiecīgais rādītājs: studentu skaits, kuri ir ieguvuši apmācību, piedaloties Jean Monnet pasākumos.

6. pants

Programmā paredzētā darbība

1.           Izglītības, mācību un jaunatnes jomā programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādu trīs veidu darbību:

(a) personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos,

(b) sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai,

(c) atbalsts politikas reformām.

2.           Īpašie Jean Monnet pasākumi ir aprakstīti 10. pantā.

7. pants

Personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos

1.           Darbība personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos atbalsta:

(a)     augstākās izglītības un arodmācību iestāžu studentu pārrobežu mobilitāti, kā arī neformālos pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp 18. pantā minētajām programmas dalībvalstīm. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partnera iestādē, stažēšanās ārvalstīs vai piedalīšanās jauniešu pasākumos un jo īpaši brīvprātīgajā darbā. Maģistrantūras studentu mobilitāti atbalsta, nodrošinot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 14. panta 3. punktā;

(b)     personāla pārrobežu mobilitāti 18. pantā minētajās programmas dalībvalstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšanas veids vai piedalīšanās profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.

2.           Šis darbības veids atbalstīs arī studentu, jauniešu un personāla starptautisko mobilitāti uz trešām valstīm un no tām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, tostarp mobilitāti, ko organizē kvalitatīvu kopīgu, divaugstskolu vai vairākaugstskolu grādu iegūšanai vai dalībai kopīgos konkursos, kā arī saistībā ar neformālo izglītību.

8. pants

Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai

1.           Sadarbības inovācijas un labas prakses veicināšanai darbības veids atbalsta:

(a) tādu organizāciju starptautiskas stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību, mācībām un/vai darbu ar jauniešiem vai citos attiecīgos sektoros un kas izstrādā un īsteno kopīgas iniciatīvas un veicina pieredzes un zinātības apmaiņu;

(b) starptautiskas partnerības starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm šādā formā:

– zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kuri veicina radošumu, inovācijas un uzņēmējdarbību, piedāvājot atbilstošas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu izstrādi;

– sektoru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un uzņēmumiem, veicinot nodarbinātību, izstrādājot jaunas, konkrētajam sektoram raksturīgas studiju programmas, izstrādājot novatoriskus veidus arodizglītības un apmācības iegūšanai un ieviešot praksē visā Savienībā atzītus instrumentus.

(c) informācijas tehnoloģiju (IT) atbalsta platformas, tostarp e–sadraudzības projektu (e-Twinning), kas aptver izglītības sektorus un darbu ar jauniešiem un nodrošina savstarpēju mācīšanos, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu, kā arī nodrošina pieeju dalībniekiem no kaimiņattiecību politikas valstīm.

2.           Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, resursu palielināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Savienībā un trešās valstīs, kā arī jaunatnes sektorā, jo īpaši, nodrošinot savstarpēju mācīšanos, veidojot kopīgus izglītības projektus un veicinot reģionālo sadarbību, sevišķi kaimiņattiecību politikas valstīm.

9. pants

Atbalsts politikas reformām

1.           Atbalsts politikas reformām ietver pasākumus, kas tiek ierosināti Savienības līmenī un ir saistīti ar:

(d) pasākumus, kas saistīti ar Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības, mācību un jaunatnes jomās (atklātās koordinācijas metodes), kā arī Boloņas un Kopenhāgenas procesu un strukturētu dialogu ar jauniešiem;

(e) Savienības pārredzamības instrumentu īstenošanu programmas dalībvalstīs, jo īpaši Europass, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI), Eiropas kredītpunktu pārneses un krāšana sistēmu (ECTS), Eiropas kredītpunktu uzkrāšanas un pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības programmās (ECVET) un atbalsta ES mēroga tīkliem īstenošanu;

(f) politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības, mācību un jaunatnes jomā;

(g) Eiropas Jaunatnes forumu, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centrus (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīklu, kā arī Eiropas Savienības e-sadraudzības projekta (eTwinning) atbalsta dienestus, Europass tīkla centrus un Eiropas Savienības birojus kaimiņattiecību politikas valstīs un Savienības pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs, kas programmā piedalās daļēji.

2.           Šis darbības vieds atbalsta arī politisko dialogu ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

10. pants

Jean Monnet pasākumi

Jean Monnet pasākumu mērķis ir:

(a) veicināt mācīšanu un izpēti par Eiropas integrāciju visā pasaulē akadēmisko speciālistu, audzēkņu un pilsoņu vidū, jo īpaši, veidojot Jean Monnet katedras un veicot citus akadēmiskos pasākumus, kā arī atbalstot citus zināšanu uzkrāšanas pasākumus augstākās izglītības iestādēs;

(b) atbalstīt akadēmisko iestāžu un apvienību pasākumus Eiropas integrācijas studiju jomā un atbalstīt Jean Monnet zīmolu, kas simbolizē izcilību;

(c) atbalstīt šādas Eiropas akadēmiskās mācību iestādes, kas darbojas Eiropas interesēs;

i)        Eiropas Universitātes institūtu Florencē;

ii)       Eiropas Koledžas (studentu pilsētiņas Brigē un Natolinā);

(d) veicināt politiskās debates un zināšanu apmaiņu par Savienības politikas prioritārajām jomām akadēmisko aprindu un politikas veidotāju vidū.

III NODAĻA

Sports

11. pants

Konkrētie mērķi

Saskaņā ar vispārējiem mērķiem programma sasniedz šādus konkrētus mērķus sporta jomā:

(a) novērst starptautiskos apdraudējumus sportā, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, vardarbību, rasismu un neiecietību;

– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai cīnītos pret apdraudējumiem sportā.

(b) atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras;

– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu labu pārvaldību un duālās karjeras.

(c) veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā;

– Attiecīgais rādītājs: dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un līdzdalības rādītāju palielināšanos.

12. pants

Darbības

1.           Mērķus, kas noteikti sadarbībai sporta jomā, īsteno, veicot šāda veida starptautiskas darbības:

(a) atbalsta starptautiskus sadarbības projektus,

(b) atbalsta nekomerciālus Eiropas sporta pasākumus, kuros piedalās vairākas Eiropas valstis;

(c) atbalsta faktu materiālu bāzes stiprināšanu politikas veidošanai;

(d) atbalsta to sporta organizāciju resursu palielināšanu;

(e) īsteno dialogu ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm Eiropā.

2.           Atbalstītajiem sporta pasākumiem atbilstošā gadījumā jānodrošina papildu finansējums, slēdzot partnerības nolīgumus ar trešajām personām, piemēram, ar privātuzņēmumiem.

IV NODAĻA

Finanšu noteikumi

13. pants

Budžets

1.           Finanšu piešķīrums šīs programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, ir noteikts EUR 17 299 000 000 apmērā.

Programmas darbību nodrošināšanai tiek piešķirti līdzekļi šādā apjomā:

a)       EUR 16 741 738 000 darbībām izglītības, mācību un jaunatnes jomā kā norādīts 6. panta 1. punktā;

b)       EUR 318 435 000 Jean Monnet pasākumiem kā norādīts 10. pantā;

c)       EUR 238 827 000 darbībām sporta jomā kā norādīts III nodaļā.

2.           Papildus 1. punktā norādītajam finanšu piešķīrumam un, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1 812 100 000[29] apmērā no dažādiem ārējiem instrumentiem (Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Partnerības instruments un Eiropas Attīstības fonds), piešķirs mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no valstīm, kas nav minētas 18. panta 1. punktā, un sadarbībai un politiskajam dialogam ar šo valstu iestādēm/institūcijām/organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šīs regulas noteikumi.

Finansējums būs pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptvers attiecīgi pirmos 4 un atlikušos 3 gadus, lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību. Minētais finansējums tiks atspoguļots šo instrumentu daudzgadu indikatīvajā shēmā atbilstoši noteiktajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu, neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pielāgot atbilstoši ES ārējām prioritātēm. Sadarbību ar valstīm, kuras nav programmas dalībvalstis, atbilstošā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriējumus no partneru valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.

3.           Saskaņā ar paredzamo pievienoto vērtību, ko nodrošinās 6. panta 1. punktā minēto triju veidu darbības, un kritiskā daudzuma, koncentrācijas, efektivitātes un darbības rezultātu principiem 13. panta 1. punktā norādīto summu sadalīs šādi:

– [65 %] no šīs summas piešķirs personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos,

– [25 %] no šīs summas piešķirs sadarbībai inovācijas un labas prakses veicināšanai,

– [4 %] no šīs summas piešķirs politisko reformu atbalstam;

– [3%] no šīs summas ir paredzēti darbības piešķīrumu nodrošināšanai valstu aģentūrām;

– [2%] no šīs summas ir paredzēti administratīvo izdevumu segšanai.

4.           Finanšu piešķīrumu programmai drīkst arī izmantot izmaksu segšanai, kas rodas saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas ir vajadzīgas programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai saziņai par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm apmērā, kādā tās ir saistītas ar vispārējiem šīs regulas mērķiem, ar informācijas tehnoloģijām saistīto izmaksu segšanai, kas ir vērstas uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kopā ar visām pārējām tehniskā un administratīvā atbalsta izmaksām, kas Komisijai rodas programmas pārvaldīšanas rezultātā.

5.           Finanšu piešķīrumu drīkst arī izmantot tehniskā un administratīvā atbalsta izmaksu segšanai, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pāreju no programmas uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido Mūžizglītības programmu, Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu “Jaunatne kustībā” un Lēmumu Nr. 1298/2008/EK, ar ko izveido programmu "Erasmus Mundus". Apropriācijas tamlīdzīgu izdevumu segšanai var attiecīgi tikt iekļautas budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu tādu darbību pārvaldīšanu, kas līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas.

6.           Līdzekļus personu mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos, kas minēti 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas jāpārvalda valsts aģentūrai, piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un iztikas minimumu attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un darbības rezultātiem. Darbības rezultātu parametrs veido 25 % no kopējās summas, kas piešķirta atbilstoši 7. un 8. punktā minētajiem kritērijiem.

7.           Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz darbības rezultātiem, lai veicinātu efektīvu un lietderīgu resursu izlietošanu. Darbības rezultātu novērtēšanai izmantotos kritērijus pamato ar jaunākajiem pieejamiem datiem. Kritēriji ir šādi:

(a) gada laikā faktiski sasniegto rezultātu apjomu saistībā ar rezultātiem, par ko panākta vienošanās;

(b) gada laikā faktiski izlietoto līdzekļu apjomu.

Iespējams, ka šie kritēriji programmas darbības laikā tiks pārskatīti saskaņā ar 28. pantā izklāstīto procedūru saistībā ar deleģētajiem aktiem.

8.           Līdzekļu piešķiršanu 2014. gadam pamato uz visjaunākajiem pieejamiem datiem par līdz 2014. gada 1. janvārim īstenotās Mūžizglītības programmas, programmas “Jaunatne kustībā” un "Erasmus Mundus" programmas rezultātiem un šajās programmās izlietotajiem līdzekļiem.

9.           Programma var nodrošināt atbalstu saskaņā ar īpašu, inovatīvu finansēšanas kārtību, jo īpaši saskaņā ar 14. panta 3. punktu.

14. pants

Īpaša finansēšanas kārtība

1.           Komisija īsteno Savienības finanšu atbalstu saskaņā ar Regulu Nr. [XX/2012] [Finanšu regula].

2.           Komisija var organizēt kopīgus konkursus ar trešām valstīm vai to organizācijām un aģentūrām, lai kopīgi finansētu projektus. Projektus var izvērtēt un atlasīt, piemērojot kopīgas izvērtēšanas un atlases procedūras, par kurām jāvienojas attiecīgajām finansēšanas aģentūrām, ievērojot Regulā Nr. [XX/2012][30] [Finanšu regula] noteiktos principus.

3.           Komisija finansē aizdevumu garantijas studentiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no programmas dalībvalstīm atbilstoši 18. panta 1. punktā sniegtajai definīcijai un kas studē maģistrantūrā kādā citā programmas dalībvalstī, un šīs garantijas jānodrošina ar tādas personas starpniecību, kas ir pilnvarota īstenot šo finanšu instrumentu, pamatojoties uz fiduciāriem nolīgumiem, kuros sīki izklāstīti noteikumi un prasības, kas reglamentē tā īstenošanu, kā arī attiecīgie personu pienākumi. Finanšu instruments atbilst Finanšu regulā un deleģētajā aktā, ar ko aizstāj īstenošanas noteikumus, ietvertajiem noteikumiem par finanšu instrumentiem. Saskaņā ar 18. panta 2. punktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 garantiju rezultātā radītie ieņēmumi un atmaksātie naudas līdzekļi ir jāpiešķir attiecīgajam finanšu instrumentam. Šis finanšu instruments, tostarp tirgus vajadzības un darbības uzsākšanu, tiks uzraudzīts un izvērtēts atbilstoši 15. panta 2. punktam.

4.           Uzskata, ka publiskajām organizācijām, kā arī skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem gada laikā ir saņēmuši no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir vajadzīgie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, lai veiktu programmā paredzētos pasākumus. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai to pierādītu.

5.           Piešķīrumus, kas izsniegti personām mobilitātes nodrošināšanai mācību nolūkos, neapliek ar nodokļiem un sociālām nodevām. Šāds atbrīvojums attiecas arī uz starpnieku organizācijām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

6.           Finanšu regulas 127. panta 1. punktā paredzētā naudas līdzekļu apmērs neattiecas uz finanšu atbalstu, kas piešķirts personām mobilitātes nodrošināšanai mācību nolūkos.

V NODAĻA

Darbības rezultāti un to izplatīšana

15. pants

Darbības un rezultātu uzraudzība un izvērtēšana

1.           Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri uzrauga programmas darbību un rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, jo īpaši attiecībā uz:

(a) Eiropas pievienoto vērtību, kas minēta 3. pantā;

(b) ar galvenajiem izglītības sektoriem saistīto līdzekļu sadalījumu ar mērķi līdz programmas beigām nodrošināt tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantēs būtisku un sistemātisku ietekmi.

2.           Papildus pastāvīgai uzraudzībai Komisija ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām izstrādā izvērtēšanas ziņojumu, lai noteiktu mērķu sasniegšanas efektivitāti un programmas lietderīgumu un tās radīto Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi pieņemt lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu. Izvērtēšanā jāanalizē programmas vienkāršošanas iespējas, tās iekšējā un ārējā saskaņotība, turpmākā visu mērķu atbilstība, kā arī šo pasākumu ieguldījums Savienības prioritāšu īstenošanā saistībā ar gudru, ilgtspējīgu un integrējošu attīstību. Tajā jāņem vērā arī iepriekšējo programmu (Mūžizglītības programma, "Erasmus Mundus" un citu starptautisko augstākās izglītības programmu) ilgtermiņa ietekmes rezultātu novērtējums.

3.           Neskarot VII sadaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru saistības, kas minētas 22. pantā, dalībvalstis attiecīgi līdz 2017. gada 31. martam un 2019. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumus par programmas īstenošanu un ietekmi.

16. pants

Saziņa un izplatīšana

1.           Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina informācijas izplatīšanu par programmas atbalstītajiem pasākumiem, to reklamēšanu un izpildi, kā arī iepriekšējās Mūžizglītības programmas, "Erasmus Mundus" un “Jaunatne kustībā” programmas rezultātu izplatīšanu.

2.           Atbalstīto projektu finansējuma saņēmējiem, veicot 6., 10. un 12. pantā norādītās darbības un pasākumus, jānodrošina pienācīga informēšana par iegūtajiem rezultātiem un panākto ietekmi, kā arī šo datu izplatīšana.

3.           Turpmāk 22. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku, lai efektīvā veidā izplatītu un izmantotu to pasākumu rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldītā darbība programmas ietvaros, un palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par programmu un tās rezultātiem.

4.           Publiskās un privātās organizācijas galvenajos izglītības sektoros, kurus aptver programma, saziņai un ar šo programmu saistītās informācijas izplatīšanai izmanto zīmolvārdu “Erasmus”; šo zīmolvārdu saista ar šādiem galvenajiem izglītības sektoriem:

– “Erasmus augstākā izglītība” — saistīts ar visa veida augstāko izglītību gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā,

– “Erasmus mācības” — saistīts ar arodizglītību un arodapmācību, un pieaugušo izglītību un apmācību,

– “Erasmus skolas” — saistīts ar skolu izglītību,

– “Erasmus jauniešu līdzdalība” — saistīts ar neformālo jauniešu izglītību.

5.           Turklāt saziņas pasākumiem jāveicina arī korporatīvā saziņa par Savienības politiskajām prioritātēm, kas ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

VI NODAĻA

Piekļuve programmai

17. pants

Piekļuve

1.           Dalībai programmā var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas aktīvi darbojas izglītības, mācību, jaunatnes un tautas sporta jomā.

2.           Īstenojot programmu, Komisija un dalībvalstis īpaši cenšas atvieglot to cilvēku līdzdalību programmā, kam ir īpašas grūtības izglītības, sociālo, dzimumu līdztiesības, fizisko, psiholoģisko, ģeogrāfisko, ekonomisko vai kultūras iemeslu dēļ.

18. pants

Valstu līdzdalība

1.           Programma ir atvērta šādu valstu līdzdalībai (turpmāk tekstā — “programmas dalībvalstis”):

(a) ES dalībvalstīm,

(b) Pievienošanās valstis, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis, kas ir finansējuma saņēmējas no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un noteikumiem, kas paredzēti šo valstu līdzdalībai Savienības programmās un ir noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

(c) EBTA valstīm, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem,

(d) Šveices Konfederācijai ar nosacījumu, ka ar šo valsti ir noslēgts divpusējs nolīgums, kas paredz šādu līdzdalību.

2.           Uz 1. punktā uzskaitītajām dalībvalstīm, attiecas visas saistības un uzdevumi, kuri šajā regulā paredzēti attiecībā uz dalībvalstīm.

3.           Programma atbalsta sadarbību ar partneriem no trešām valstīm, jo īpaši no kaimiņattiecību politikas valstīm, līdzdalību 6. un 10. pantā minētajās darbībās un pasākumos.

VII NODAĻA

Pārvaldības un revīzijas sistēma

19. pants

Papildināmība

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina kopējo saskaņotību un papildinātību ar:

(a) attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, veselības, izpētes un inovācijas, uzņēmējdarbības, tieslietu, patēriņa, attīstības un kohēzijas politikas jomā;

(b) citiem attiecīgajiem Savienības finansēšanas avotiem izglītības, mācību un jaunatnes politikas jomā, jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu un pārējiem finanšu instrumentiem saistībā ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, izpētes un inovācijas programmām, kā arī ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar tieslietām un pilsonību, veselību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās instrumentiem.

20. pants

Īstenošanas organizācijas

Programmu īsteno šādas organizācijas:

(a) Komisija Savienības līmenī;

(b) valstu aģentūras valsts līmenī īstenošanai dalībvalstīs, kā norādīts 18. panta 1. punktā.

21. pants

Valsts iestāde

1.           Mēneša laikā no Regulas spēkā stāšanās brīža dalībvalstis informē Komisiju, kura iestādei/iestādes šīs regulas ietvaros ir tiesiski pilnvarotas rīkoties tās vārdā kā “valsts iestāde” saskaņā ar formālu paziņojumu, ko tās pastāvīgais pārstāvis nosūta Komisijai. Gadījumā, ja programmas darbības laikā nomaina valsts iestādi, dalībvalsts par to tādā pašā veidā nekavējoties paziņo Komisijai.

2.           Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošas programmas darbības nodrošināšanai, tostarp īsteno vīzu pārvaldību.

3.           Trīs mēnešos no šīs Regulas spēkā stāšanās brīža valsts iestāde norāda vienu koordinācijas iestādi (turpmāk tekstā — “valsts aģentūra”). Valsts iestāde iesniedz Komisijai atbilstošu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) daļai un 57. panta 1., 2. un 3. punktam Regulā Nr. XX/2012 un X. pantam tās deleģētajā Regulā Nr. XX/2012, kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par šo aģentūru piešķīrumiem paredzēto programmas līdzekļu pārvaldību.

4.           Valsts iestāde norāda neatkarīgu revīzijas iestādi atbilstoši 24. pantam.

5.           Valsts iestāde īsteno programmas pārvaldības uzraudzību un pārraudzību valsts līmenī. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, kas var ietekmēt to, kā valsts aģentūra pārvalda programmu, attiecīgā valsts iestāde par to savlaicīgi informē Komisiju un apspriežas ar to.

6.           Valsts iestāde izstrādā tās ex ante atbilstības novērtējumu, pamatojoties uz pašas veikto kontroli un revīziju vai uz 24. pantā noteiktās neatkarīgas revīzijas iestādes veikto kontroli un revīziju.

7.           Gadījumā, ja programmas īstenošanai norādītā valsts aģentūra ir tā pati iestāde, ko valsts aģentūra bija norādījusi iepriekšējās Mūžizglītības programmas vai programmas “Jaunatne darbībā” īstenošanai, atbilstības izvērtēšanai paredzēto kontroles un revīzijas jomu drīkst ierobežot, iekļaujot tikai jaunās un šai programmai raksturīgās prasības.

8.           Gadījumā, ja Komisija noraida norīkoto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante atbilstības izvērtējumu, valsts iestāde veic nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz organizāciju, kas norādīta kā valsts aģentūra, lai izpildītu Komisijas noteiktās obligātās prasības, vai jānorāda cita iestāde kā valsts aģentūra.

9.           Valsts iestāde nodrošina pietiekamu valsts aģentūras darbības līdzfinansēšanu, lai nodrošinātu pienācīgu programmas pārvaldību, pilnībā ievērojot piemērojamās Savienības normas.

10.         Pamatojoties uz valsts aģentūras ikgadējo vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, neatkarīgu revīzijas atzinumu par šo deklarāciju un Komisijas veikto valsts aģentūras atbilstības un darbības rezultātu analīzi, valsts iestāde līdz katra gada 30. oktobrim informē Komisiju par tās īstenotajiem programmas uzraudzības un pārraudzības pasākumiem.

11.         Valsts iestāde uzņemas atbildību par pienācīgu Komisijas tai nodoto Savienības līdzekļu pārvaldību, kas nonāk valsts aģentūras rīcībā programmā paredzētā atbalsta nodrošināšanai.

12.         Ja valsts aģentūra ir vainojama kādā pārkāpumā, nolaidībā vai krāpšanā vai ja tās darbībā ir konstatēti nopietni trūkumi vai neefektīva darbība un ja tas ir pamats Komisijas pretenzijām pret šo valsts aģentūru, valsts iestādes pienākums ir atgriezt Komisijai neatgūtos līdzekļus.

13.         11. punktā minētajos gadījumos valsts iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas lūguma drīkst atsaukt valsts aģentūru. Ja valsts iestāde vēlas atsaukt valsts aģentūru citu pamatotu iemeslu dēļ, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā valsts aģentūras pilnvaru termiņa beigām. Šādā gadījumā valsts iestāde un Komisija formāli vienojas par īpašiem un savlaicīgiem pārejas pasākumiem.

14.         Atsaukšanas gadījumā valsts iestāde veic nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz Savienības līdzekļiem, kas uzticēti atsauktajai valsts iestādei, un nodrošina gan šo līdzekļu, kā arī visu dokumentu un programmas pārvaldībai nepieciešamo pārvaldības instrumentu netraucētu nodošanu jaunajai valsts aģentūrai. Valsts iestāde nodrošina, lai atsauktā valsts aģentūra saņemtu nepieciešamo finansiālo atbalstu līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, īstenošanas turpināšanai līdz to nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

22. pants

Valsts aģentūra

1.           Valsts aģentūra:

(a) ir juridiska persona vai kādas juridiskas personas daļa un darbojas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ministriju nevar nozīmēt kā valsts aģentūru;

(b) ir ar pietiekamu pārvaldības jaudu, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finansiālo pārvaldību;

(c) ir nodrošināta ar operatīviem un juridiskiem līdzekļiem, lai piemērotu Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības normas;

(d) nodrošina pietiekamas finansiālas garantijas, ko, vēlams, izsniedz publiska iestāde, atbilstoši Savienības finansējuma apmēram, kuru tai uzticēts pārvaldīt;

(e) tiek nozīmēta uz programmas darbības termiņu.

2.           Valsts aģentūra ir atbildīga par konkrētiem programmā paredzētajiem pasākumiem valsts līmenī atbilstoši 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) daļai Regulā Nr. XX/2012 [nākamā Finanšu regula] un X. pantam tās deleģētajā Regulā Nr. XX/2012 [nākamie īstenošanas noteikumi]. Minētie pasākumi ir šādi:

(a) visiem programmas pasākumiem, kas paredzēti darbības pamatjomā “personu mobilitāte mācību nolūkos”, izņemot mobilitāti, kuru nodrošina, pamatojoties uz kopīgiem vai divaugstskolu/ vairākaugstskolu grādiem un Savienības aizdevumu garantiju sistēmu;

(b) programmā paredzētajiem “stratēģisko partnerību” pasākumiem darbības pamatjomā “sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai”;

(c) vietējā līmeņa pasākumu pārvaldīšanai darbības pamatjomā „atbalsts politikas reformām”.

3.           Valsts aģentūra ir atbildīga par visu projektu darbības ciklu posmu pārvaldību 2. punktā norādītajās programmas darbības jomās; vienīgais izņēmums varētu būt lēmumu pieņemšana par stratēģisko partnerību izvēli un dotāciju piešķiršanu to veidošanai, kas arī ir norādīts šajā pašā punktā.

4.           Valsts aģentūra atbalsta finansējuma saņēmējus, parakstot dotācijas nolīgumu vai pieņemot dotācijas lēmumu, atbilstoši tam, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai programmas darbības jomai.

5.           Valsts aģentūra ik gadu atskaitās Komisijai un valsts iestādei atbilstoši Finanšu regulas Nr. XX/2012 57. panta 5. punktā ietvertajiem noteikumiem. Valsts aģentūra ir atbildīga par Komisijas novērojumu īstenošanu, ko tā izsniedz pēc valsts aģentūras vadības sagatavotās ticamības deklarācijas analīzes veikšanas, kā arī pēc neatkarīga revīzijas atzinuma par to.

6.           Valsts aģentūra bez valsts iestādes un Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas nevar deleģēt kāda tai uzticētā un programmā paredzētā uzdevuma veikšanu vai budžeta izpildi trešajai personai. Par trešām pusēm deleģēto uzdevumu īstenošanu ir atbildīga tikai un vienīgi valsts aģentūra.

7.           Gadījumā, ja valsts aģentūru nomaina, joprojām ir juridiski atbildīga par līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, īstenošanu līdz to nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

8.           Valsts aģentūra ir atbildīga par to finanšu nolīgumu pārvaldību un darbības izbeigšanu, kas ir saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), un, sākoties programmai, vēl nav pabeigti.

23. pants

Eiropas Komisija

1.           Divu mēnešu laikā no ex ante atbilstības izvērtējuma saņemšanas brīža atbilstoši 21. panta 3. punktam no valsts iestādes, Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida norādīto valsts aģentūru. Komisija nestājas līgumattiecībās ar valsts aģentūru, kamēr nav pieņemts ex ante atbilstības izvērtējums. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus drošības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru.

2.           Komisija, pieņemot ex ante atbilstības izvērtējumu par programmas vajadzībām nozīmēto valsts aģentūru, oficiāli atrunā juridiskos pienākumus attiecībā uz tiem finanšu nolīgumiem, kas saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), un, sākoties programmai, vēl nav pabeigti.

3.           Dokumentā, kas reglamentēs līgumattiecības starp Komisiju un valsts aģentūru, ir:

(a) noteikti valsts aģentūras iekšējās kontroles standarti un noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts aģentūrai būs jāpārvalda Savienības līdzekļi, kas paredzēti piešķīrumiem;

(b) iekļauta valsts aģentūras darba programma, kurā ir norādīti tie valsts aģentūras ar pārvaldību saistītie uzdevumi, kuru veikšanai ir paredzēts ES atbalsts;

(c) konkrētas valsts aģentūras atskaišu iesniegšanas prasības.

4.           Komisija reizi gadā piešķir šādus līdzekļus:

(a) līdzekļi piešķīrumiem, kas paredzēti to programmas pasākumu atbalstam dalībvalstīs, kuru pārvaldība valsts aģentūrai ir uzticēta;

(b) finanšu iemaksas, lai atbalstītu valsts aģentūru programmas pārvaldības uzdevumu izpildē. Šis atbalsts ir vienotas likmes maksājums valsts aģentūras darbības izdevumu segšanai. To nosaka, pamatojoties uz valsts aģentūrai uzticēto Savienības līdzekļu apmēru, kas paredzēti piešķīrumiem.

5.           Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija nepiešķir valsts aģentūrai programmas īstenošanai paredzētos līdzekļus līdz brīdim, kad Komisija oficiāli apstiprina attiecīgo valsts aģentūras darba programmu

6.           Pamatojoties uz 21. panta 3. punktā norādītajām valsts aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmu, jo īpaši analizējot valsts iestādes ex ante atbilstības izvērtējumu, valsts aģentūras gada pārvaldības ticamības deklarāciju, un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, pienācīgi ņemot vērā no valsts iestādes saņemto ikgadējo informāciju par tās īstenotajiem programmas uzraudzības un pārraudzības pasākumiem.

7.           Izvērtējot ikgadējo vadības sagatavoto ticamības deklarāciju un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par šo deklarāciju, Komisija nosūta savu atzinumu par to valsts aģentūrai un valsts iestādei.

8.           Gadījumā, ja Komisija nevar pieņemt valsts aģentūras vadības sagatavoto ticamības deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas novērojumus, Komisija drīkst īstenot tādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, kas ir nepieciešami Savienības finansiālo interešu aizsardzībai atbilstoši Finanšu regulas Nr. XX/2012 57. panta 4. punktu.

9.           Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu programmas īstenošanu visās programmas dalībvalstīs.

10.         Komisija drīkst prasīt valstu iestādēm nozīmēt iestādes vai organizācijas vai šādu iestāžu un organizāciju veidus, kas tiek uzskatītas par atbilstībām līdzdalībai konkrētos programmas pasākumos to teritorijā.

24. pants

Revīzijas iestāde

1.           Neatkarīga revīzijas iestāde sniedz revīzijas atzinumu par gada pārvaldības ticamības deklarāciju, kas norādīta Finanšu regulas Nr. XX/2012 57. panta 5. punkta d) un e) apakšpunktā.

2.           Neatkarīgajai revīzijas iestādei:

(a) jābūt nepieciešamajām profesionālām spējām revīzijas veikšanai valsts sektorā;

(b) jānodrošina, lai revīzijas īstenošanā tiktu ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

(c) tā nedrīkst atrasties interešu konflikta stāvoklī attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra. Īpaši tai jābūt funkcionāli neatkarīgai attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra un tā nedrīkst veikt ne kontroli, ne revīziju attiecībā uz šo juridisko personu vai tās uzdevumā.

3.           Neatkarīgā revīzijas iestāde nodrošina Komisijai un tās pārstāvjiem, kā arī Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras ikgadējo vadības sagatavoto ticamības deklarāciju.

VIII NODAĻA

Uzraudzības sistēma

25. pants

Uzraudzības sistēmas principi

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu finansētu darbību īstenošanas laikā tiek aizsargātas Eiropas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī atbilstošā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.           Komisija ir atbildīga par uzraudzības pārbaužu veikšanu valstu aģentūru pārvaldītajiem programmas pasākumiem. Tā nosaka obligātās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām pārbaudēm.

3.           Valsts aģentūra ir atbildīga par programmas pasākumu īstenošanai paredzēto līdzekļu saņēmēju primāro pārbaužu veikšanu atbilstoši 22. panta 2. punktam. Šīm pārbaudēm jāsniedz pamatotas garantijas, ka programmas līdzekļi tiek izmantoti paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

4.           Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem programmas līdzekļiem, Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenoto pārbaužu koordinēšanu ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un pēc risku analīzes veikšanas. Šis noteikums neattiecas uz OLAF veikto izmeklēšanu.

26. pants

Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.           Komisija vai tās pārstāvji un Revīzijas palāta ir pilnvarota veikt visu to piešķīrumu finansējuma saņēmēju, līgumslēdzēju un apakšlīgumu slēdzēju un citu trešo pušu revīziju, pārbaudot dokumentus vai pārbaudē uz vietas, kas ir saņēmuši Savienības līdzekļus. Tie drīkst arī veikt valstu aģentūru revīziju un pārbaudes.

2.           Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikto procedūru ir pilnvarots veikt to uzņēmēju pārbaudes uz vietas un kontroli, kuri tiešā vai netiešā veidā saņēmuši šādu finansējumu, ar mērķi noteikt krāpšanas, korupcijas vai jebkādu citu prettiesisku darbību, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotāciju nolīgumu vai lēmumu vai kādu līgumu saistībā ar Savienības finansējumu.

3.           Neierobežojot 1. un 2. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, dotāciju nolīgumos un lēmumos, kā arī līgumos, kas tiek noslēgti, īstenojot šo regulu, skaidri jādod tiesības Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un kontroles.

IX NODAĻA

Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

27. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz 13. panta 7. punkta un 22. panta 2. punkta grozījumiem attiecīgi saistībā ar noteikumiem par darbības rezultātu kritērijiem un valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem.

28. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.           Komisijai 25. pantā minētās pilnvaras var deleģēt uz septiņiem gadiem, sākot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un uz programmas darbības laiku.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas lēmumā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

4.           Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu, stājas spēkā vienīgi tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divos mēnešos pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

29. pants

Programmas īstenošana

Lai īstenoto programmu, Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 30. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru pieņem gada darba programmas. Tajās nosaka izpildāmos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un kopējo vērtību. Tās ietver ari finansēšanai paredzēto pasākumu aprakstu, aptuveno naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katram pasākumam, kā arī valstu aģentūru pārvaldītajiem pasākumiem paredzēto līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un aptuveno īstenošanas grafiku. Attiecībā uz piešķīrumiem tās ietver prioritātes, galvenos izvērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

30. pants

Komitoloģija

1.           Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011.

X NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

31. pants

Atcelšana — pārejas noteikumi

1.           Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido Mūžizglītības programmu, Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā”, un Lēmumu Nr. 1298/2008/EK, ar ko izveido "Erasmus Mundus" programmu atceļ, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

2.           Darbības, kas sāktas 2013. gada 31. decembrī vai pirms tam, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, un Lēmumu Nr. 1298/2008/EK, atbilstošā gadījumā pārvalda saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

3.           Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas veiktas saistībā ar iepriekšējām mūžizglītības un jaunatnes programmām un programmām starptautiskās sadarbības veicināšanai augstākajā izglītībā, uz darbībām, kuras īstenojamas saistībā ar šo programmu.

32. pants

Stāšanās spēkā

Regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                Priekšsēdētājs

PIELIKUMS TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

[likumdevējai iestādei iesniegtam priekšlikumam vai iniciatīvai pievienojams dokuments

(Finanšu regulas 28. pants un Īstenošanas noteikumu 22. pants)]

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētā(-ās) pārvaldības metode(-es)

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgā(-ās) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriējumiem

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajiem apropriējumiem

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido pasākumu “ERASMUS VISIEM”, Savienības Izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmu

1.2.        Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) ABM/ABB struktūrā[31]

15. sadaļa. Izglītība un kultūra

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[32]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskais(-ie) mērķis(-i), kuru(-us) plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Stratēģija “Eiropa 2020”

Prioritāte: Gudra un iekļaujoša izaugsme; vienota izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma

Mērķi: Izglītība un prasmes

Galvenās iniciatīvas: Jaunu prasmju un darbavietu programma “Jaunatne kustībā”

1.4.2.     Konkrētais(-ie) mērķis(-i) un attiecīgā(-as) ABM/ABB darbība(-as)

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1

Paaugstināt pamatspēju un prasmju līmeni atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā, jo īpaši, palielinot jauniešiem, skolēniem, personālam un darbiniekiem jauniešu jautājumos mobilitātes iespējas mācību nolūkos un stiprinot sadarbību starp studējošo jaunatni un darba tirgu visā pasaulē.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

Sekmēt kvalitātes uzlabošanu, izcilību inovācijās un internacionalizāciju izglītības iestāžu līmenī, kā arī darbā ar jauniešiem, jo īpaši, uzlabojot starptautisko sadarbību starp izglītības un mācību nodrošinātājiem/ jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3

Veicināt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi, ierosināt politikas reformas valsts līmenī, atbalstīt izglītības un mācību sistēmu, tostarp neformālās izglītības, modernizēšanu un atbalstīt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot atzīšanas un pārredzamības instrumentus un izplatot labu praksi.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4

Uzlabot izglītības, mācību un darba ar jauniešiem starptautisko dimensiju, jo īpaši, augstākajā izglītībā, palielinot Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Eiropas Savienības un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi palielinot resursus trešās valstīs.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 5

Uzlabot valodu mācīšanu un veicināt valodu daudzveidību.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6

Veicināt izcilību pedagoģijas un izpētes pasākumos Eiropas integrācijā, visā pasaulē, īstenojot Jean Monnet pasākumus.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 7

Novērst starptautiskos apdraudējumus sportā, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, vardarbību, rasismu un neiecietību.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 8

Atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras.

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 9

Veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veselību uzlabojošu fizisko aktivitāti, sekmējot dalību sportā.

Attiecīgā(-s) ABM/ABB darbība(-s)

Ierosināta jauna ABM/ABB darbība

15.02. Izglītība, mācības, jaunatne un sports

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādiet, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Veicinot starptautisko mobilitāti formālu un neformālu mācību nolūkos un sadarbību gan Savienībā, gan starptautiskā mērogā, programma “Erasmus visiem” palīdzēs dalībvalstīm panākt būtisku un sistemātisku ietekmi uz savām izglītības, mācību un jaunatnes sistēmām. Paredzams, ka no tā iegūs ne tikai attiecīgās personas; tas palīdzēs jauniešiem apgūt jaunas prasmes un palielināt savas nodarbinātības iespējas; arī izglītības iestādes tādējādi kļūs efektīvākas, atvērtākas un starptautiskas un nodrošinās kvalitatīvus instrumentus, analīzi un izpēti.

Neformālās izglītības un darba ar jauniešiem jomā ir paredzams, ka visspēcīgākā ietekme būs uz personas izglītības un profesionālo attīstību, tostarp tiks veicināta jauniešu līdzdalība gan sabiedriskajā dzīvē, gan sportā. Programmā tiks izstrādātas arī tādas politiskās iniciatīvas kā Eiropas brīvprātīgo darbs, kas veicinās jauniešu sadarbību brīvprātīgā darba jomā.

Attiecībā uz kandidātvalstīm un trešajām valstīm šis priekšlikums palielinās to iespējas veidot partnerības ar mērķi ciešāk sadarboties, jo īpaši mobilitātes pasākumu jomā. Pastiprināta sadarbība atbalstīs augstākās izglītības resursu palielināšanu un modernizāciju partnervalstīs un palielinās Eiropas pievilcīgumu.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādiet priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Rādītāji || Datu avots || Mērķis

– Terciārā līmeņa [augstāko] izglītību ieguvušo cilvēku skaits – Priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaits || “Eiropa 2020” “ET 2020” pārskati Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) dati || Līdz 2020. gadam vismaz 40 % pieaugušo vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību. Līdz 2020. gadam ne vairāk kā 10 % no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tikai pirmā līmeņa vidējā izglītība un tie nav uzņemti kādā izglītības vai mācību iestādē.

To dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas pamatspējas un prasmes, kas nepieciešamas darbam || Eurostat dati Finansējuma saņēmēja nobeiguma pārskats Apsekojumi/Eirobaro­metrs || Līdz 2020. gadam 95 % cilvēku norāda, ka ir ieguvuši vai uzlabojuši pamatspējas, piedaloties kādā no programmas projektiem.

To jauniešu % daļa, kuri atzīst, ka ir labāk sagatavoti, lai līdzdarbotos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē || Finansējuma saņēmēja nobeiguma pārskats Apsekojumi/Eirobaro­metrs || Līdz 2020. gadam 70 % jauniešu norāda ka, piedaloties programmā, ir labāk sagatavoti, lai līdzdarbotos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.

To organizāciju % daļa, kas ir piedalījušās programmā un ir izstrādājušas/pielāgojušas inovatīvas metodes || Apsekojumi/Eirobaro­metrs Nobeiguma pārskats || Ikgadējs palielinājums

To dalībvalstu skaits, kas, izstrādā­jot savas valsts politiku, izmanto atklātās koordinācijas metodes rezultātus || “ET 2020” || Visas dalībvalstis līdz 2020. Gadam ņem vērā būtisko informāciju/rezultātus, ko sistemātiski nodrošina izglītības un mācību AKM.

To ārpuskopienas augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības pasākumos || Nobeiguma pārskats IT uzraudzības instruments Apsekojumi/Eirobaro­metrs || Ikgadējs palielinājums.

To dalībnieku % daļa, kuri ir uzlabojuši savas valodu prasmes || || Līdz 2020. gadam vismaz 80 % pamatskolas skolēnu mācās divas vai vairāk svešvalodu.

Jean Monnet projektu skaita palielinājuma % daļa || Nobeiguma pārskats IT uzraudzības instruments Apsekojumi/Eirobaro­metrs || Ikgadējs palielinājums.

– to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai cīnītos pret apdraudējumiem sportā; – to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu labu pārvaldību un duālās karjeras; – to dalībnieku % daļa, kuri izmanto pārrobežu projektu rezultātus, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un līdzdalības rādītāju palielināšanos || Nobeiguma pārskats IT uzraudzības instruments Apsekojumi/Eirobaro­metrs || Ikgadējs palielinājums.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa prasība(-as)

- Nodrošināt vairāk mobilitātes iespēju mācību nolūkos gan studentiem un jauniešiem, gan skolotājiem, pasniedzējiem un darbiniekiem jauniešu jautājumos.

- Stimulēt starptautisko sadarbību starp izglītības, mācību un jaunatnes organizācijām, lai veicinātu inovatīvas mācīšanas metodes un apmaiņu ar labu praksi.

- Stiprināt izglītības starptautisko dimensiju, pastiprinot sadarbību ar noteiktiem pasaules reģioniem, jo īpaši ar Savienības kaimiņvalstīm.

- Atbalstīt politikas reformu ES dalībvalstīs.

- Atbalstīt sporta pasākumus, pievēršot uzmanību cīņai pret dopingu, vardarbību un rasismu un veicinot starptautiskus pasākumus.

1.5.2.     Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība

Savienības budžeta pārskatā ir uzsvērts, ka “Savienības budžets būtu jāizmanto, lai finansētu Savienības sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”. Esošo izglītības, mācību un jaunatnes programmu (galvenokārt Mūžizglītības programmas un programmas “Jaunatne kustībā”) starpposma izvērtējumi ir pierādījuši, ka galveno programmas ES pievienoto vērtību rada uzsākto pasākumu starptautiskais un inovatīvais raksturs, kā arī produkti un partnerības, kurus tā palīdz attīstīt. Veiksmīgas sadarbības veicināšana starp dalībvalstu izglītības, mācību un jaunatnes sistēmām palīdzētu identificēt un īstenot politikas nostādnes un prakses, kas ir reāli izmantojamas un veicina savstarpēju mācīšanos.

Šajā tiesību akta priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips, jo uzdevumi veicināšanas pasākumu noteikšanai attiecīgajās jomās ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienību (LES 165 un 166. pantā). Politikas nostādnes ir īstenotas, pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par izglītības saturu un valsts izglītības sistēmu organizēšanu, kā arī par kultūras un valodas daudzveidību, un saskaņā ar netiešas, centralizētas pārvaldības principu.

Savienības instrumentā galvenā uzmanība būs pievērsta studentu un skolotāju mobilitātei, informācijas un labas prakses apmaiņas izvēršanai un tam, lai sekmētu pielāgošanos nozaru izmaiņām, nodrošinot atbilstošu arodizglītību un pārkvalificēšanu, kā arī atvieglotu piekļuvi tai.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izglītības un kultūras jomā esošā Mūžizglītības programma ir radusies, trīs iepriekšējās programmas[33] apvienojot vienā. Saskaņā ar Mūžizglītības programmas starpposma izvērtējumu šī apvienošana ir bijusi veiksmīga galvenokārt attiecībā uz kopējo pārvaldību, jo veikti būtiski administratīva rakstura vienkāršojumi un mērķgrupas ir saņēmušas informāciju.

Tagad ir paredzams, ka Mūžizglītības programmas, programmas “Jaunatne kustībā” un vairāku citu starptautiskās sadarbības programmu apvienošana radīs vēl lielāku vienkāršošanu. Patiešām, tām jau ir līdzīgas pārvaldības struktūras (valsts aģentūras, izpildaģentūras) un tās ļoti bieži aptver ļoti līdzīgas darbības (galvenokārt mobilitātes un sadarbības projektus).

Attiecībā uz politisko saturu izvērtējumi liecina, ka pašreizējās Kopienas programmas, kuru mērķis ir veicināt starptautisko mobilitāti formālo un neformālo mācību nolūkos un sadarbību gan Savienības, gan starptautiskā mērogā, jau ir panākušas būtisku ietekmi, kas stipri pārsniedz labumu, kuru gūst attiecīgās personas.

Izvērtējumi konsekventi liecina, ka, ņemot vērā pašreizējās Mūžizglītības programmas sadalījumu sešās apakšprogrammās ar vairāk nekā 50 mērķiem un vairāk nekā 60 darbībām, tā ir pārāk sarežģīta; tādēļ var pārklāties pasākumi, var tikt traucēta saskaņotas pieejas izstrāde mūžizglītībai un ierobežots iedarbīguma palielinājums un rentabilitāte. Dažām pašreiz īstenotajām darbībām nav nepieciešamās kritiskās masas, lai panāktu ilglaicīgu ietekmi. Turklāt ir pilnībā jāizmanto Mūžizglītības apakšprogrammu un programmas “Jaunatne kustībā” vispārējo mērķu un izpildes mehānismu līdzība, it īpaši attiecībā uz Programmas pārvaldību un īstenošanu, jo abas šīs programmas ir vērstas uz mobilitāti, sadarbību un cilvēku kapitālu.

Mūžizglītības programmas vidēja termiņa izvērtējums liecina, ka vienota Programma varētu palielināt dažādu saņēmējiem pieejamo finansēšanas iespēju saskaņotību un stiprināt mūžizglītības pieeju, savienojot visas programmas, kas attiecas uz formālo vai neformālo izglītību visos izglītības un mācību posmos. Tā paplašinās strukturētu partnerību spektru gan starp dažādiem izglītības sektoriem, gan starp darba tirgu un citām saistītajām personām. Pārvaldības līmenī apjomradīti ietaupījumi var būt ievērojami, ja līdzīgām darbībām būs līdzīgi īstenošanas noteikumi un procedūras, kas nozīmēs vienkāršojumus gan finansējuma saņēmējiem, gan pārvaldības struktūrām Savienības un atsevišķu valstu līmenī. Programma nodrošinās arī elastīgumu un stimulus, lai budžeta sadalījums dažādām darbībām, finansējuma saņēmējiem un valstīm labāk atspoguļotu darbības rezultātus un iespējamo ietekmi.

Tas pats attiecas arī uz starptautisko sadarbību augstākajā izglītībā, kur arī ir raksturīga Savienības instrumentu fragmentācija, kuras dēļ studentiem un iestādēm var būt grūti piekļūt dažādajām iespējām un Savienība var nebūt pamanāma starptautiskajā arēnā. Līdzīgām programmām ir atšķirīgi mērķi, joma, darbības veidi un kalendārs, un tās ne vienmēr ir savstarpēji saskaņotas; tā kā dažām darbībām trūkst paredzamības un ir saraustīts ikgadējais finansēšanas cikls, augstākās izglītības iestādēm ir grūti veidot ilgtermiņa sadarbību.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

“Erasmus visiem” nav vienīgā Savienības programma izglītības un jaunatnes jomā. Gan struktūrfondi, gan nākamā izpētes un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” [“Horizon 2020”] stingri atbalsta Savienības stratēģiju 2020. gadam un jo īpaši ar to saistītos galvenos mērķus attiecībā uz augstāko izglītību un skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršanu. Instrumentu savstarpējo sinerģiju nodrošinās, skaidri nošķirot atbalstāmos instrumentu tipus/ mērķa grupas: izglītības infrastruktūru atbalstīs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darba tirgus dalībnieku apmācību un pieaugušo mobilitāti mācību nolūkos — Eiropas Sociālais fonds (ESF), pētnieku mobilitāti — programma “Apvārsnis 2020”. Turklāt “Erasmus visiem” atbalsta vienīgi starptautiskos projektus, turpretī struktūrfondos galveno uzmanību pievērš valsts vai reģionālajai dimensijai.

Mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm iespēju pārbaudīt un izmēģināt instrumentus un metodes, kas rodas starptautiskajā sadarbībā “Erasmus visiem” ietvaros, un pēc tam īstenot tās savā teritorijā, izmantojot struktūrfondus.

Savstarpēja papildināmība ar programmu “Apvārsnis 2020” būs ļoti svarīga augstākās izglītības jomā, tostarp tās starptautiskajai dimensijai, saskaņā ar kuru tiks pastiprināta izcilība un izpēte akadēmiskajās mācību iestādēs.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– x Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– x Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2025. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no [..]. gada līdz [..]. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētā(-ās) pārvaldības metode(-es)[34]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

x Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot

– x izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[35]

– x valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

x Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (tālāk precizēts)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Attiecībā uz 14. panta 3. punktā paredzēto moblititāti Erasmus maģistratūras programmā Komisija plāno piemērot pārvaldību kopā ar starptautiskajām organizācijām. Atkarībā no detalizētās sarunās panāktās vienošanās par līguma noteikumiem, iespējams, ka aizdevumu garantijas īstenošanai tiks uzticēta Eiropas Investīciju bankas grupai.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādiet periodiskumu un nosacījumus.

Noteikumus attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu pieņems, paturot prātā efektivitāti un rentabilitāti, pamatojoties uz pašreizējās programmās gūto pieredzi.

Lai sasniegtu šo mērķi, būtiski vienkāršos piešķīrumu pārvaldības procesu, galvenokārt cenšoties programmas dalībniekiem samazināt administratīvā darba apjomu un saistītās izmaksas, pārvaldības struktūrām samazināt uzraudzības izmaksas, kā arī uzlabot ģenerēto datu kvalitāti un samazināt kļūdu biežumu.

Lai īstenotu šo vienkāršošanu, veiks šādus pasākumus:

-        racionalizēs programmas struktūru un darbības — krasi samazinās tādu dažādo darbību skaitu, kurām ir atšķirīgi pārvaldības noteikumi; visu darbību atbalsta dienestam jābūt vienotam un mērķtiecīgam;

-        maksimāli vispārinās vienreizēju maksājumu un vienotas likmes piešķīrumu izmantošanu, pamatojoties uz vienības pašizmaksu. Piešķīrumi personu mobilitātes nodrošināšanai mācību nolūkos izpaudīsies kā vienreizēji piešķīrumi bez izņēmumiem. Tādējādi ziņošanā un kontrolē uzmanību koncentrēs uz atbalstītā pasākuma izpildi un sasniegtajiem rezultātiem, nevis uz radušos izmaksu atbilstību, un samazināsies darba apjoms un kļūdu iespējamība gan programmas dalībniekiem, gan pārvaldības struktūrām;

-        spēcīgāku uzsvaru liks uz sadarbības projektu un politikas reformu atbalsta rezultātiem, radot iespēju palielināt vienreizējos piešķīrumus. Ja piešķīrumu pamatā būs faktiskās izmaksas, piešķīruma ieguldījums būs nepieciešams tiešo izmaksu segšanai;

-        programmas finansējuma saņēmēji savos piešķīrumu pieteikumos un pārskatos sniegs pārvaldībai nepieciešamo informāciju. Ziņošanas prasības būs samērīgas ar piešķīruma lielumu un atbalstītās darbības ilgumu un sarežģītību. Rādītāji juridiskajā pamatā ir noteikti, lai nodrošinātu stabilu bāzi datu vākšanai un izmantošanai uzraudzības un ziņošanas nolūkos;

-        samazināto darbību skaitu atbalstīs elektroniskas pieteikuma veidlapas un piešķīrumu saņēmēju pārskati. Tas atvieglos datu vākšanu un izmantošanu uzraudzības un ziņošanas nolūkos gan valsts, gan Savienības līmenī.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Esošo programmu īstenošanas gaitā apzinātos riskus var iedalīt šādās galvenajās kategorijās:

-        noteikumu sarežģītības dēļ radušās kļūdas: pašreizējās programmās ir novērots, ka kļūdu biežums ir lielāks un finanšu korekciju ir vairāk tādu darbību gadījumā, kurām ir sarežģītāki finanšu pārvaldības noteikumi, jo īpaši, ja piešķīruma pamatā ir faktiskās izmaksas;

-        kontroles ķēdes ticamība un auditācijas pierakstu uzturēšana: pašreizējās programmas pārvalda daudzi starpnieki — valsts aģentūras, revīzijas iestādes un dalībvalstis;

-        neefektīva administratīvo resursu izmantošana: pētījumā par valsts aģentūru pārvaldīto darbību kontroles izmaksām pašreizējās programmās parādījās, ka daudzās valstīs valsts aģentūras pašlaik īsteno daudz rūpīgāku un sīkāku kontroli, nekā pieprasa Komisija. Turklāt daudzās personām izsniegtās mobilitātes piešķīrumi, sevišķi ļoti mazo piešķīrumu gadījumā, rada lielu slogu gan dalībniekiem, gan valsts aģentūrām. Turklāt valstu aģentūrām, kas pārvalda salīdzinoši nelielus Savienības līdzekļus, ir daudz augstākas pārvaldības izmaksas nekā aģentūrām, kuras pārvalda lielākas summas;

-        konkrēta mērķa auditorija: sevišķi jaunatnes sektorā, bet daļēji arī pieaugušo izglītības jomā, dalībniekiem var nebūt vajadzīgās finansiālās stabilitātes vai sarežģītas pārvaldības struktūras, piemēram, tas attiecas uz jauniešu grupām, kas izveidotas vienīgi jauniešu apmaiņas projekta pārvaldībai. Oficiālas struktūras neesamība var ietekmēt viņu finansiālo vai funkcionālo spēju pārvaldīt Savienības līdzekļus;

-        iespējama finansējuma pārklāšanās plašās piemērošanas jomas dēļ: pašreizējās programmas rīcības pārvalda valsts aģentūru tīkls, izpildaģentūra un Komisija. Šīs personas izmanto atšķirīgas IT pārvaldības sistēmas. Tajā pašā laikā pašreiz programmas darbības ir definētas diezgan vispārīgi, un tādēļ principā finansējums var pārklāties.

2.2.2.     Paredzētā(-ās) kontroles metode(-es)

Jaunās programmas kontroles sistēma tiks izveidota tādā veidā, lai nodrošinātu kontroles efektivitāti un rentabilitāti.

1. Samazināt noteikumu sarežģītības dēļ radušās kļūdas

Saskaņā ar 2.1. punktu iepriekš galvenais vienkāršošanas veids, lai samazinātu noteikumu sarežģītības dēļ radušās kļūdas, būs plaša vienreizēju piešķīrumu, vienoto noteikto likmju un vienības izmaksu izmantošana.

Saskaņā ar pētījumu par kontroles izmaksām, kurā tika analizētas šādu četru dažādu valsts aģentūru pārvaldīto Mūžizglītības programmas darbības veidu izmaksas, tika konstatēts:

- Erasmus mobilitātes pasākumi: lieli piešķīrumi atsevišķām akadēmiskajām mācību iestādēm, kuru pamatā ir vienreizēji un vienotas likmes maksājumi saņēmējiem, kas piešķīrumu saņem periodiski; piešķīrumi veido līdz 50 % no programmas budžeta;

- Leonardo mobilitātes pasākumi un inovācijas projektu nodošana: vidēji un lieli piešķīrumi daudzpusējām partnerībām, kuru pamatā ir attiecīgi vienotas likmes un faktiskās izmaksas;

- partnerības: nelieli piešķīrumi skolām, PIA un pieaugušo izglītības iestādēm, kuru pamatā ir vienreizēji piešķīrumi;

- individuālā mobilitāte: ļoti mazi piešķīrumi atsevišķiem pasniedzējiem skolu un pieaugušo izglītības sistēmā.

Pētījuma rezultāti attiecībā uz Mūžizglītības programmu ir šādi:

Pasākuma veids || Periodiska pārbaude || Dokumentu pārbaude || Ex-post pārbaude

Erasmus mobilitāte || 0,16 % || 0,32 % || 0,17 %

Leonardo projekti || 2,55 % || 1,67 % || 1,77 %

Partnerības || 0,25 % || 0,36 % || nav datu

Individuālā mobilitāte || 0,66 % || 0,93 % || nav datu

Vidējais rādītājs Mūžizglītības programmā || 0,81 % || 1,05 % || 0,40 %

Lai gan vidējās finanšu korekcijas apmērs pēc nobeiguma pārskatu periodiskajām pārbaudēm (kurās pārbauda 100 % dotāciju līgumus) ir 0,81 %, šis rādītājs ir robežās no 0,16 % Erasmus mobilitātes projektiem līdz 2,55 % Leonardo projektiem. Tāpat arī dotācijas nolīgumu izlases apstiprinošo dokumentu pārbaužu gadījumā (jāpārbauda 10–25 % no populācijas) vidējais rādītājs ir 1,05 %, bet atsevišķiem projektiem šis rādītājs ir robežās no 0,32 % Erasmus mobilitātes projektiem līdz 1,67 % Leonardo projektiem. Tāda pati aina atklājas arī ex-post un pārbaudēs uz vietas.

Saskaņā ar iepriekšteikto patiesā kļūdu robeža ir aptuveni 0,50 %. Šo zemo kļūdas rādītāju apstiprina arī neatkarīgas finanšu revīzijas, kurās izskatīja Komisijas un valsts aģentūru nolīgumus (0,07 % 2010. gadā).

Programmai “Jaunatne darbībā” ir grūtāk noteikt kļūdu rādītājus. Pamatojoties uz 2010. gadā veikto Komisijas un valsts aģentūru nolīgumu finanšu revīziju rezultātiem, kļūdas rādītājs bija 1,71 %, bet to ļoti iespaidoja pastāvīgas kļūdas 2005. un 2007. gada Komisijas un valsts aģentūru nolīgumos vienā no lielākajām valstīm.

Vidējais kļūdu rādītājs abām programmām kopā bija 0,3 %.

Ņemot vērā, ka jaunajā programmā aptuveni 80 % budžeta būs piešķirti mobilitātes veicināšanas darbībām un ka šīm darbībām piešķirtās dotācijas būs vienreizēji maksājumi un maksājumi, pamatojoties uz vienības izmaksu, sagaidāms, ka tādējādi jau tā zemo kļūdu rādītāju visai programmai izdosies saglabāt šādā līmenī vai vēl vairāk samazināt.

Turklāt ir paredzams, ka pēc personu mobilitātes dotāciju nolīgumu pārveidošanas organizāciju pārvaldītos nolīgumos kļūdas likme Erasmus mobilitātes projektiem vēl samazināsies.

Attiecībā uz darbībām, kas ir saskaņā ar sadarbību inovācijas un labas prakses jomā, kā arī atbalstu politikas reformām, Komisija noteiks vienreizēja maksājuma, vienības izmaksu un vienotas likmes piešķīrumus atkarībā no sagaidāmajiem rezultātiem un uzdevumiem vienmēr, kad tas būs iespējams, un jo īpaši stratēģiskajām partnerībām (sk. iepriekšējā tabulā partnerību finansēšanas mehānismam līdzvērtīgu mehānismu).

Attiecībā uz mazāko daļu no darbībām, kurām piešķīrumu pamatā var būt (daļēji) faktiskās izmaksas, piešķīrumu pārvaldības vienkāršošana jāpanāk, atkārtoti nosakot attaisnotās izmaksas un ierobežojot Savienības iemaksas līdz noteiktiem tiešo izmaksu veidiem saskaņā ar Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta (Directorate-General for Education and Culture, DG EAC) iekšējās revīzijas ieteikumiem par tiešās pārvaldības kļūdu rādītāju. Piešķīrumiem ir paredzēti šādi finansēšanas modeļi un vienkāršošanas pasākumi :

-        faktisko, tiešo izmaksu vienkāršota atlīdzināšanas kārtība;

-        skaidri noteiktas tiešās personāla izmaksas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību finansējuma saņēmējiem un samazinātu kļūdas;

-        juridiskā noteiktība attiecībā uz darbā pavadītā laika reģistrēšanu, dalības noteikumos iekļaujot skaidru un vienkāršu obligāto nosacījumu kopumu;

-        darbā pavadītā laika reģistrēšanas atcelšana tam personālam, kas 100 % strādā kādā Savienības projektā;

-        iespēja izmantot standarta personāla izmaksas (vidējās personāla izmaksas) tiem finansējuma saņēmējiem, kam šī ir ierastā grāmatvedības metode;

-        tiešajām personāla izmaksām piemēro tikai vienu vienotu likmi, kas aptver netiešās izmaksas;

-        attiecībā uz darbībām, ko pārvalda izpildaģentūra, revīzijas sertifikātu izmantošana saistībā ar tādiem piešķīrumiem, kuri pārsniedz kādu robežvērtību, tādējādi dalībnieki apliecinās finanšu pārskatu likumīgumu un atbilstību.

Ar šiem pasākumiem jāpanāk zemāki kļūdu rādītāji tiem projektu veidiem, kam pašlaik tie ir salīdzinoši augsti, piemēram, Leonardo inovāciju nodošanas projektam un jo īpaši darbībām, kuras tiešā veidā pārvalda Komisija un izpildaģentūra.

Paredzamie rezultāti/ iekšējās kontroles mērķis

Jau pašreizējās programmās ir izklāstītas ļoti sīkas kontroles prasības katram darbības veidam, pamatojoties uz riska analīzi, kurā ņemta vērā piešķīruma summa, darbības sarežģītība, partneru skaits un tas, vai saņēmējs finansējumu saņem atkārtoti. Līdzīgu pieeju noteiks arī jaunajai programmai; tomēr ņems vērā arī samazināto risku paredzētās vienkāršošanas rezultātā. Turklāt šādu samazinājumu pamato konsekventi zemais kļūdu rādītājs lielā daļā pašreizējo programmu. Labi pārzinot kontroles sistēmas un to rezultātus, varēs noteikt kontroles mērķus, pamatojoties uz iespējamiem riskiem.

Saskaņā ar iepriekšteikto valsts aģentūru pārvaldāmajām darbībām ir noteikti šādi orientējoši kontroles mērķi:

|| Mobilitāte mācību nolūkos || Sadarbības projekti

To saņēmēju, kas finansējumu saņem atkārtoti, sistēmu pārbaudes uz vietas (tostarp pēdējā slēgtā nolīguma finansiālo aspektu pārbaude uz vietas) || Jauniem saņēmējiem: 1 pārbaude visā programmas darbības laikā / saņēmējiem, kas atkārtoti saņem piešķīrumu gadā > EUR 250 000 || 1 pārbaude visā programmas darbības laikā / vairākkārtējiem finansējuma saņēmējiem, kas saņem piešķīrumu gadā > EUR 1 000 000

Saņēmējiem, kuriem veiktas pārbaudes līdzīgos pasākumos iepriekšējās programmās, sistēmu pārbaudes būs atkarīgas no iepriekš veikto pārbaužu rezultātiem. ||

Pārbaudes uz vietas tādu finansējuma saņēmēju darbību laikā, kas finansējumu nesaņem atkārtoti || 1 % atkarībā no piešķīruma apjoma un saņēmēja tipa

Nobeiguma pārskatu periodiskās pārbaudes || 100%

Apstiprinošo dokumentu pārbaude || 2-5% atkarībā no piešķīruma apjoma un saņēmēja tipa || 2–10 % atkarībā no piešķīruma apjoma, piešķīruma tipa un saņēmēja tipa

Ex post finanšu aspektu pārbaudes uz vietas || 0,25–1 % atkarībā no piešķīruma apjoma, piešķīruma tipa, saņēmēja tipa un iepriekš veikto pārbaužu rezultātiem

Mazām valstīm, kur konkrētajā darbībā piedalās ļoti neliels dalībnieku skaits, var pieņemt īpašus kontroles mērķus, lai novērstu situāciju, ka minimālā pārbaužu daudzuma prasības dēļ vieniem un tiem pašiem finansējuma saņēmējiem katru gadu veic padziļinātas pārbaudes.

Darbības laikā uz vietas veicamās pārbaudes atlasīs ļoti rūpīgi, jo parasti to rezultātā nav jāveic finansiālas korekcijas, bet tās valsts aģentūrām rada ļoti lielas izmaksas. Tās var veikt tikai kādās noteiktās jomās, piemēram, ja piedalās daudzi uzņēmumi, organizācijas ar ierobežotāku finansiālo spēju vai neformālas grupas (īpaši jaunatnes sektorā), un, pamatojoties uz riskiem, kas konstatēti datu ieguvē.

Gadījumā, ja veicot kāda noteikta saņēmēja pārbaudi, tiek konstatētas nopietnas problēmas, programmas darbības laikā atkārtotā finansējuma saņēmēju pārbaudes uz vietas drīkst veikt biežāk.

2. Kontroles ķēdes un auditācijas izsekojamības ticamība

Pašreizējai Mūžizglītības programmai un programmai “Jaunatne darbībā” ir ieviesta stabila kontroles sistēma, lai kontrolētu Savienības līdzekļu izlietošanu dalībvalstīs valsts aģentūru pārvaldītajām darbībām, kas veido ¾ no programmas budžeta. Sistēma ir izveidota 2007. gadā un pēdējos gados ir būtiski pilnveidota, kā rezultātā tās stabilitāti ir atzinusi arī Revīzijas palāta (2008., 2009. un 2010. gada ticamības deklarācijās) un Iekšējās revīzijas dienests (Mūžizglītības programmas valsts aģentūras pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija 2009. un 2010. gadā).

Ar jauno Komisijas ierosināto Finanšu regulu tiek ieviests jauns elements, kas būs jāņem vērā attiecībā uz kontroles ķēdi. 57. panta 5. punkta d) apakšpunktā patiešām ir ietverta prasība organizācijām, piemēram, valstu aģentūrām, izstrādāt ikgadēju “vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par grāmatvedības uzskaites pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un pareizību, kā arī par efektīvas pārvaldības principa ievērošanu”. Turklāt 57. panta 5. punkta e) apakšpunktā ir noteikta prasība, ka “neatkarīgai revīzijas struktūrai ir jāsniedz atzinums par d) apakšpunktā minēto deklarāciju attiecībā uz visiem tās elementiem”. Jaunā Finanšu regula paredz, ka vadības sagatavoto deklarāciju valstu aģentūras Komisijai iesniedz līdz 1. februārim, bet neatkarīgo revīzijas atzinumu — līdz nākamā gada, kas seko aiz pārskata gada, 15. martam.

Šo Finanšu regulas izmaiņu rezultātā tiks pielāgota valstu aģentūru pārvaldīto pasākumu kontroles ķēde, vienlaikus turpinot izmantot pašreizējo labo praksi, lai nodrošinātu pareizu ES līdzekļu izlietošanu.

Valsts aģentūru īstenotajām darbībām ir paredzēta turpmāk izklāstītā kārtība.

-        Kontroles veiks trīs līmeņos — valsts aģentūru, dalībvalstu nozīmēto revīzijas iestāžu līmenī un Komisijas līmenī, turklāt Komisija ņems vērā pārējo iestāžu veikto kontroli, lai nodrošinātu izmaksu rentabilitāti. Tālab Komisija organizēs regulāru kontroles un revīzijas plānu apmaiņu starp iesaistītajiem dalībniekiem daudzgadu revīzijas perspektīvā.

-        Lai gan par primārajām finansējuma saņēmēju pārbaudēm būs atbildīgas valsts aģentūras, to iekšējās kontroles un atbilstības nodrošināšanas sistēmu uzraudzīs un pārraudzīs dalībvalstis un tās revīziju veiks neatkarīga revīzijas iestāde. Komisija noteiks prasības attiecībā kontroli valsts līmenī, lai nodrošinātu konsekvenci un ticamību un pārraudzītu pārbaužu īstenošanu dalībvalsts līmenī. Šādu praksi Komisija jau ir pienācīgi izveidojusi un katru gadu izdod tā sauktos “Norādījumus valsts aģentūrām”, kuros ir norādītas obligātās prasības, kontroles mērķi un tehniskie norādījumi valsts aģentūrām attiecībā uz primāro kontroli saistībā ar programmas finansējuma saņēmējiem. Tas pats attiecas arī uz “Vadlīnijām valstu iestādēm”, kurās nosaka sekundāro pārbaužu minimālo apmēru un sniedz metodiskus norādījumus, lai gūtu pieņemamu pārliecību, kā arī nodrošinātu kontroles pasākumu konsekvenci un salīdzināmību. Tomēr pēc jaunu prasību noteikšanas Finanšu regulā attiecībā uz valstu aģentūrām (sal. īpaši 57. panta 5. punkta d) un e) apakšpunktus) jaunajā programmā vadlīnijas attiecībā uz valstu iestādēm tiks aizstātas ar “saskaņotām procedūrām” attiecībā uz neatkarīgām revīzijas iestādēm.

-        Pašreizējo sarežģīto sistēmu, saskaņā ar kuru ik gadu dalībvalstīm jāiesniedz ticamības deklarācijas, aizstās ar efektīvāku sistēmu, kas aprakstīta turpmāk.

▪        Dalībvalstis nozīmēs savas valsts aģentūras un iesniegs ex-ante atbilstības novērtējumu, lai nodrošinātu attiecīgās valsts aģentūras atbilstību Komisijas noteiktajām obligātajām prasībām attiecībā uz iekšējās kontroles standartiem un Savienības normām attiecībā uz decentralizētu darbību projektu ciklu pārvaldību.

▪        Valsts aģentūra kopā ar gada pārskatu par programmas pārvaldības un īstenošanas norisi iesniegs Komisijai ikgadēju vadības sagatavotu ticamības deklarāciju, tostarp arī finanšu pārskatu un pārskatu par finansējuma saņēmēju kontroli.

▪        Par šo valsts aģentūras vadības sagatavoto ticamības deklarāciju ir jāsniedz atzinums tādai neatkarīgai revīzijas iestādei, kurai ir nepieciešamā profesionāla kompetence revīzijas veikšanai valsts sektorā. Dalībvalsts nozīmē neatkarīgo revīzijas iestādi un pārliecinās par tās atbilstību Komisijas noteiktajām obligātajām prasībām.

▪        Tā kā neatkarīgās revīzijas iestādes uzdevums būs veikt valsts aģentūras kontroli un revīzijas atbilstoši jaunās Finanšu regulas prasībām, dalībvalstis, savukārt, uzraudzīs un pārraudzīs, kā valsts aģentūra ievēro Komisijas prasības un reizi gadā informēs Komisiju par tās īstenotajiem uzraudzības un pārraudzības pasākumiem.

▪        Komisija pati pārraudzīs visu kontroles sistēmu, būtībā veicot valsts līmenī kontroli un revīzijas (gan sistēmas, gan finanšu revīzijas), pienācīgi ņemot vērā citu iestāžu veikto kontroli un revīzijas. Tādējādi Komisijas kontroles pasākumi būs samērīgi ar valstu kontroles sistēmām. Lai nepieļautu kontroles “plaisas” vai pārklāšanos, notiks regulāra informācijas apmaiņa gan par valsts, gan par Eiropas kontroles un revīzijas pasākumiem.

Pretēji tam, kā ir pašreizējās programmās, efektivitātes un resursu lietderības iemeslu dēļ dalībvalstīm vairs nebūs jāiesniedz ikgadējās ticamības deklarācijas, ņemot vērā jaunās Finanšu regulas prasības valstu aģentūrām (sal. 57. panta 5. punktu).

Tomēr tās arī turpmāk būs atbildīgas par programmu īstenošanas uzraudzību un pārraudzību valsts līmenī un ik gadu par tiem informēs Komisiju.

Lai nodrošinātu augstas kvalitātes pamatojumu ģenerāldirektora ikgadējās ticamības deklarācijas izstrādāšanai, tiks izveidota pastāvīga kontroles sistēma, ko veido šādi elementi:

▪        valsts aģentūras vadības sagatavota ticamības deklarācija, kas jāiesniedz līdz 1. februārim N+1;

▪        neatkarīgs revīzijas atzinums, kas jāiesniedz līdz 15. martam N+1;

▪        Komisijas analīze par vadības sagatavoto ticamības deklarāciju un neatkarīgo revīzijas atzinumu un atsauksmes, kas paredzētas valsts aģentūrai un dalībvalstij, tostarp oficiālie novērojumi un ieteikumi valsts aģentūras neatbilstības vai neefektīvas darbības gadījumā;

▪        informācija no dalībvalstīm, kas jāiesniedz līdz katra gada 30. oktobrim, par savas valsts līmenī īstenotajiem programmas uzraudzības un pārraudzības pasākumiem.

Ir paredzams, ka apvienojumā ar sistēmu kontroli un finanšu revīziju, ko veic Komisija, kontroles izmaksas vēl vairāk samazināsies aritmētiskajā progresijā attiecībā pret proporcionāli mazākām Mūžizglītības programmas kontroles izmaksām (pašlaik šīs izmaksas ir nepilni 2 % no Savienības gada budžeta, kas paredzēts valsts aģentūru pārvaldīto darbību veikšanai, un sadalās šādi: 0,23 % — EK, 0,16 % — dalībvalstīm, bet 1,59 % — valsts aģentūrām; salīdzinājumā kopējās izmaksas programmai “Jaunatne darbībā” atbilst 5,75 %, no kuriem 1,00 % izmaksu rodas EK, 0,82 % — dalībvalstīm, bet 3,93 % — valsts aģentūrām).

Kontroles izmaksām jāsamazinās īpaši divos līmeņos: EK līmenī, jo tas pats skaits amatpersonu pārvaldīs ievērojami lielāku budžetu, kas būs uzticēts mazākam skaitam valsts aģentūru; un dalībvalstu līmenī, jo tām būs nepieciešams veikt mazāk tiešo pārbaužu, ņemot vērā neatkarīgās revīzijas iestādes lomu. Ir paredzams, ka kontroles izmaksas valsts aģentūrās arī samazināsies, bet mazākā mērā: lai gan, no vienas puses, ir samazināta minimālā procentuālā finansējuma saņēmēju daļa, kas jāpārbauda, tie pārvaldīs lielākus budžetus un tātad vairāk finansējuma saņēmēju.

Atkarībā no Komisijas kontroles pasākumu rezultātiem tā var noteikt valsts aģentūrām drošības pasākumus (piem., apturēt saistību uzņemšanos vai maksājumu veikšanu), kā arī labošanas pasākumus (jo īpaši finanšu korekciju izdarīšanu). Abu veidu pasākumi jau tiek izmantoti un ir izrādījušies iedarbīgi, risinot nopietnas problēmas saistībā ar neatbilstību vai neapmierinošiem darbības rezultātiem.

Izpildaģentūras pārvaldītās darbības

Komisija piemēros nepieciešamos kontroles līdzekļus izpildaģentūrām saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu [saskaņā ar Padomes regulu (EK) Nr. 58/2003 par izpildaģentūrām].

Turklāt Komisija uzraudzīs un kontrolēs, lai izpildaģentūras veiktu atbilstošus kontroles pasākumus darbībām, kuru pārvaldība tām būs uzticēta. Šo pārraudzību iekļaus atbilstošā ģenerāldirektorāta (DG) un izpildaģentūras sadarbības noteikumos un aģentūras semestra pārskatos.

Izpildaģentūra 2010. gadā rezervēja pašreizējās programmas “Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam) pārvaldību. Šai programmai riskam pakļautā vērtība 2010. gadā bija 7,38 %, kas tomēr bija mazāk nekā 0,5 % no izpildaģentūras kopējās 2010. gada budžetā paredzēto maksājumu summas. Ņemot vērā šo ļoti zemo rādītāju, tika saglabāta kopējā aģentūras deklarācijas ticamība. Kļūdu analīze parādīja, ka tās galvenokārt bija saistītas ar grūtībām sagatavot atbilstošus pamatojuma dokumentus, kas radās dažiem finansējuma saņēmējiem, un dažu noteikumu neievērošanu attiecībā uz attaisnojamām izmaksām.

2011. gadā tika izstrādāts un īstenots rīcības plāns, kura mērķis bija attiecībā uz visām aģentūras pārvaldītajām programmām uzlabot finansējuma saņēmējiem sniegto informāciju par finansiālajām saistībām, revīzijām un ex-post pārbaudēm (izstrādājot informatīvu dokumentu komplektu vai uzlabojot uzraudzības apmeklējumu efektivitāti un iedarbīgumu), uzlabot dokumentu pārbaudes stratēģijas un nostiprināt aģentūras revīzijas stratēģiju.

Ir paredzams, ka, pateicoties šā rīcības plāna īstenošanai aģentūrā, līdz pašreizējās MFF beigām samazināsies kļūdu likmes. Attiecībā uz 2011. gadu jau tagad var secināt, ka aprēķinātā kļūdu likme programmai “Jaunatne darbībā” būs apmēram 1 %. Tādēļ pamatojoties uz starpposma tendenci, jaunajā programmā paredzēto pasākumu neatbilstības līmenis būs ievērojami zemāks nekā noteiktais slieksnis 2 % apmērā.

Turklāt ierosinātajā programmā paredzētajiem vienkāršošanas līdzekļiem ir vēl vairāk jāsamazina kļūdu iespējamība.

Darbības, ko tiešā veidā pārvalda Komisija

Komisija ir iecerējusi tiešā veidā pārvaldīt tikai minimālu skaitu dotāciju un pakalpojumu līgumu.

DG EAC 2009. un 2010. gadā rezervēja tiešo, centralizēto darbību pārvaldību. Tāpat kā izpildaģentūras gadījumā novēroto kļūdu analīze rāda, ka tās galvenokārt attiecas uz finansējuma saņēmēju nespēju iesniegt pamatojuma dokumentus vai uz šo dokumentu neapmierinošo kvalitāti.

Ir veikti labošanas pasākumi, lai līdz pašreizējās MFF beigām samazinātu ievēroto kļūdu daudzumu. Darbības ietver informatīvus pasākumus, lai finansējuma saņēmējus informētu par to saistībām, pāreju uz pieeju, kas paredz projektu pabeigšanu, vairāk pamatojoties uz rezultātiem vai vienreizējiem maksājumiem, “saskaņotu procedūru” ieviešanu 2010. gada sākumā deklarēto izdevumu revīzijas apstiprināšanai un pamatojuma dokumentu izlases veida pārbaudes. Turklāt ir ieviesta centralizētāka finanšu ķēde, lai apvienotu finansiālo pieredzi saistībā ar samazināta darījumu skaita apstrādi.

Arī tiešo, centralizēto darījumu gadījumā paredzētie vienkāršošanas pasākumi palīdzēs samazināt kļūdu iespējamību.

3. Neefektīva administratīvo resursu izmantošana

Kontroles izmaksu pētījums parādīja, ka liela daļa valsts aģentūru īsteno vairāk un sīkākas pārbaudes, nekā pieprasa EK, un tas ne vienmēr rada pārliecinošu pievienoto vērtību. Komisija lēš, ka šo papildu kontroles pasākumu izmaksas ir gandrīz 20 % no kopējām valsts aģentūru īstenoto kontroles pasākumu izmaksām.

Saistībā ar publiskā sektora izdevumu samazinājumu jaunajā programmā šādi papildu kontroles pasākumi jāsaglabā vienīgi attiecībā uz riskiem vai apzinātajiem problemātiskajiem gadījumiem. Tāpēc Komisija turpmāk valsts aģentūrām norādīs kontroles prasības un sagādās kontroles instrumentus, piemēram, kontrolsarakstus, lai nodrošinātu, ka visās valstīs vienām un tām pašām darbībām piemēro vienādus kontroles noteikumus.

Administratīvo resursu izmantošanā iespējams panākt papildu ietaupījumu, atceļot individuālo mobilitātes dotāciju nolīgumus, t. i., visas individuālie piešķīrumi mobilitātei mācību nolūkos valsts aģentūra nodos struktūrai, kas organizē mobilitāti (piemēram, universitātēm, skolām, mācību iestādēm), nevis atsevišķiem studentiem un skolotājiem. Tādējādi būtiski samazināsies nolīgumu skaits un darba apjoms visos projekta darbības cikla posmos gan dalībniekiem, gan pārvaldības struktūrām.

Kontroles izmaksu pētījums parādīja, ka kontroles izmaksas ir daļēji atkarīgas no tā, kādu daļu budžeta pārvalda valsts aģentūras. Mūžizglītības programmai šīs izmaksas ir robežās no 1,26 % sešās lielākajās valstīs līdz 3,35 % sešās mazākajās valstīs. Šī amplitūda ir vēl lielāka programmai “Jaunatne darbībā” (kuras ietvaros pārvalda aptuveni 1/6 Mūžizglītības programmas budžeta) — no 3,66 % līdz 12,62 %. Ņemot vērā šīs neatbilstības, Komisija savā priekšlikumā ierosina, ka, lai palielinātu kritisko masu un samazinātu pārvaldības izmaksas, katrā valstī jānozīmē viena valsts aģentūra.

4. Nepilnību novēršana noteiktām mērķa grupām

Pateicoties vienkāršošanas pasākumiem, kas ierosināti piešķīrumu pārvaldīšanai, piemēram, plašākai vienreizējo maksājumu un vienotas likmes maksājumu izmantošanai, kļūdu rādītāju iespējams samazināt arī attiecībā uz dalībniekiem, kuriem ir mazāk stabila organizatoriskā struktūra un mazāka finansiālā spēja, jo īpaši jaunatnes sektorā, kā arī pieaugušo izglītības un apmācības iestāžu vidū.

Pēc šo vienkāršošanas pasākumu īstenošanas Komisija piekrīt, ka būs jāpieņem lielāks atlikušais risks, ko ietver politiskā izvēle sniegt Savienības atbalstu šāda veida dalībniekiem, paturot prātā programmas mērķus.

5. Iespējamā dubultā finansējuma novēršana

Sk. turpmāk 2.3. punktu.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādiet esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Ir svarīgi atzīmēt, ka pašreizējās programmās vispār ir bijuši tikai daži krāpšanas gadījumi. Tas apvienojumā ar ļoti zemajiem kļūdu rādītājiem ir pamatojums tam, ka jaunajā programmā krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumiem jābūt samērīgiem un izmaksu ziņā efektīviem.

Saskaņā ar iekšējās revīzijas ieteikumiem Komisija ir izanalizējusi potenciālās finansējuma pārklāšanās/dublēšanās jomas gan Mūžizglītības programmā, gan programmā “Jaunatne darbībā”. Lai gan dubultais finansējums teorētiski ir iespējams, tas jau efektīvi ir novērsts ar preventīvām pārbaudēm projektu atlases posmā, kuras veic gan valsts aģentūra, gan izpildaģentūra.

Pamatojoties uz iepriekšteikto, lai vēl vairāk mazinātu krāpšanas un pārkāpumu iespējamību, jaunajā programmā ir paredzēti turpmāk izklāstītie pasākumi.

-        Iespējamās krāpšanas un pārkāpumu novēršana ir paredzēta jau programmas izveides laikā. Lai gan pašreizējās programmas aptver daudzas un dažādas darbības, tāpēc dažas darbības un dalībnieki var pārklāties, nākotnē tas jānovērš, izveidojot sistēmu, kurā ir skaidri nodalītas darbības un nav iespējams, ka vieni un tie paši dalībnieki dažādu darbību ietvaros veic vienus un tos pašus pasākumus.

-        Tiks paredzēta dalībnieku reģistrēšana vienotā, centralizētā reģistrā (iespējams, kādā esošā EK dalībnieku portālā), tādējādi ex-ante varēs pārbaudīt, vai organizācija nepiedalās citās programmas darbībās un dalībvalstīs. Šādā veidā tiks novērsta piešķīrumu pirkšana programmas dalībvalstu starpā.

-        Izveidos datu noliktavu visām programmas darbībām (gan centralizētām, gan decentralizētām), ciktāl turpinās izmantot atšķirīgus IT pārvaldības rīkus.

-        Dalībniekus, kas piedalīsies mobilitātes projektos mācību nolūkos, būs iespējams kontrolēt, izmantojot tā saucamo mobilitātes instrumenta IT lietojumprogrammatūru, kas jau tagad paredz visu mobilitātes dalībnieku reģistrēšanu Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci mobilitātes projektā.

-        Gan valsts aģentūrām, gan izpildaģentūrai būs jāziņo Komisijai par iespējamiem krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem gan ad hoc kārtā, gan arī jāiekļauj šāda informācija savos regulārajos pārskatos. Tām būs arī jāsauc vainīgie pie atbildības, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai saņēmēju nepareizi izlietotos programmas līdzekļus.

-        Ja valsts aģentūra ir vainojama kādā pārkāpumā, nolaidībā vai krāpšanā, kuras dēļ zaudētos Savienības līdzekļus nav iespējams atgūt, juridiskais pamats (tāpat kā pašlaik) paredz, ka dalībvalstis ir atbildīgas par šādiem zaudējumiem Komisijai.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgā(-ās) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas[36]

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Apraksts.........................................................] || Dif./nedif. ([37]) || no EBTA [38] valstīm || no kandidāt­valstīm[39] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakš­punkta nozīmē

5. || 15.01. Administratīvie izdevumi izglītības un kultūras politikas jomā, 1.–3. pants || Nedif. || JĀ || JĀ || JĀ/NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu ktegaorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Apraksts.........................................................] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt­valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakš­punkta nozīmē

1. || 15.01.04.01. “Erasmus visiem” — administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || JĀ || JĀ || JĀ/NĒ || NĒ

4. || 15.01.04.02. “Erasmus visiem” — starptautiskā mērogā — administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || JĀ || JĀ || JĀ/NĒ || NĒ

1. || 15.02.01. “Erasmus visiem” || Dif. || JĀ || JĀ || JĀ/NĒ || NĒ

4. || 15.02.01. “Erasmus visiem” — starptautiskā mērogā || Dif. || JĀ || JĀ || JĀ/NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos EUR (līdz 3 zīmes aiz komata), pašreizējās cenas

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1. || Vienotā izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma “Erasmus visiem”

DG: EAC || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Pēc 2020. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriējumi || || || || || || || || ||

15.02.01. “Erasmus visiem” || Saistības || (1) || 1,467 || 1,763 || 2,072 || 2,390 || 2,722 || 3,065 || 3,421 || 0 || 16,899

Maksājumi || (2) || 1,174 || 1,692 || 1,989 || 2,294 || 2,613 || 2,942 || 3,285 || 911 || 16,899

Administratīvie apropriējumi, kas finansēti no konkrētas programmas piešķīruma[40] || || || || || || || || ||

15.01.04. “Erasmus visiem” — administratīvās pārvaldības izdevumi[41] || || (3) || 43,118 || 48,218 || 51,247 || 56,904 || 61,481 || 67,313 || 71,595 || 0 || 400

KOPĒJIE apropriējumi, kas paredzēti DG EAC || Saistības || =1+1a +3 || 1,510 || 1,811 || 2,123 || 2,447 || 2,783 || 3,132 || 3,493 || 0 || 17,299

Maksājumi || =2+2a +3 || 1,217 || 1,740 || 2,040 || 2,351 || 2,674 || 3,009 || 3,356 || 911 || 17,299

DG: EAC || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Pēc 2020. || KOPĀ

Ÿ KOPĒJIE darbības apropriējumi 1. kategorijai || Saistības || (4) || 1,467 || 1,763 || 2,072 || 2,390 || 2,722 || 3,065 || 3,421 || 0 || 16,899

Maksājumi || (5) || 1,174 || 1,692 || 1,989 || 2,294 || 2,613 || 2,942 || 3,285 || 911 || 16,899

Ÿ KOPĒJIE administratīvie apropriējumi, kas finansēti no konkrētas programmas piešķīruma || (6) || 43,118 || 48,218 || 51,247 || 56,904 || 61,481 || 67,313 || 71,595 || 0 || 400

KOPĒJIE apropriējumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJU || Saistības || (7) =4+ 6 || 1,510 || 1,811 || 2,123 || 2,447 || 2,783 || 3,132 || 3,493 || 0 || 17,299

Maksājumi || (8) =5+ 6 || 1,217 || 1,740 || 2,040 || 2,351 || 2,674 || 3,009 || 3,356 || 911 || 17,299

Ja priekšlikums/iniciatīva attiecas vairāk nekā uz vienu izdevumu kategoriju:

4. izdevumu kategorija || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Pēc 2020. || KOPĀ

Ÿ 15.02.02. “Erasmus visiem” — starptautiskā mērogā KOPĒJIE darbības apropriējumi || Saistības || (1) || 215 || 227 || 236 || 247 || 257 || 272 || 285 || 0 || 1,739

Maksājumi || (2) || 172 || 218 || 227 || 237 || 247 || 261 || 274 || 104 || 1,739

Ÿ 15.01.04.02. KOPĒJIE administratīvie apropriējumi, kas finansēti no konkrētas programmas piešķīruma || (3) || 3 || 9 || 10 || 10 || 10 || 11 || 11 || 12 || 0

KOPĒJIE apropriējumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJU || Saistības || (7) =4+ 6 || 224 || 237 || 246 || 257 || 268 || 283 || 297 || 0 || 1,812

Maksājumi || (8) =5+ 6 || 181 || 228 || 237 || 247 || 258 || 272 || 286 || 104 || 1,812

                                                                                                                                                       

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Pēc 2020. || KOPĀ

KOPĒJIE apropriējumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJU (Atsauces summa) || Saistības || =7+9+11 || 1,734 || 2,048 || 2,369 || 2,704 || 3,051 || 3,415 || 3,790 || 0 || 19,111

Maksājumi || =8+10+11 || 1,398 || 1,969 || 2,277 || 2,599 || 2,932 || 3,281 || 3,642 || 1,015 || 19,111

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5. || “Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (līdz 3 zīmes aiz komata), 2011. gada cenas

|| || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

DG: EAC ||

Ÿ Cilvēku resursi[42] || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 170 * 0,127 +0,064 * 16 + 0,073 * 18 =23,928 || 167,496

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 2,684

KOPĀ DG EAC || Apropriējumi || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 170,180

KOPĒJIE apropriējumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJU || (kopējās saistības = kopējie maksājumi) || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 170,180

miljonos EUR (līdz 3 zīmes aiz komata), pašreizējās cenas

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Pēc 2020. gada || KOPĀ

KOPĒJIE apropriējumi saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJU || Saistības || 1,758 || 2,072 || 2,393 || 2,729 || 3,076 || 3,439 || 3,814 || 0 || 19,281

Maksājumi || 1,407 || 1,990 || 2,298 || 2,619 || 2,952 || 3,301 || 3,662 || 1,053 || 19,281

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriējumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriējumu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz turpmāk izskaidroto darbības apropriējumu izmantošanu

Saistību apropriējumi miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata), pašreizējās cenas

Norādiet mērķus un rezultātus ò || Gads ð || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Personu mobilitāte mācību nolūkos || Rezultātu veids[43] || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

Personāls (AI, PIA, pieaugušo izglītības iestādes, jauniešu) || Individuālā mobilitāte || 0,00157 || 80 000 || 117,073 || 103 847 || 155,029 || 125 229 || 190,665 || 146 498 || 227,510 || 170 723 || 270,426 || 194 152 || 313,734 || 221 851 || 365,617 || 1 042 300 || 1 640

Studenti (AI) || Individuālā mobilitāte || 0,00238 || 230 000 || 512,530 || 250 767 || 570,048 || 269 387 || 624,549 || 287 908 || 680,843 || 309 004 || 745,321 || 329 407 || 810,541 || 353 527 || 887,181 || 2 030 000 || 4 831

Studenti (PIA) || Individuālā mobilitāte || 0,00216 || 70 000 || 141,131 || 82 114 || 168,886 || 92 976 || 195,026 || 103 780 || 222,044 || 116 086 || 253,333 || 127 987 || 284,934 || 142 058 || 322,543 || 735 000 || 1 588

Jaunieši/audzēkņi || Individuālā mobilitāte || 0,00155 || 75 000 || 109,032 || 75 865 || 112,509 || 76 641 || 115,919 || 77 413 || 119,428 || 78 292 || 123,196 || 79 142 || 127,043 || 80 147 || 131,213 || 542 500 || 838

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Starptautiskā studentu un personāla izdevumu kategrija[44] || Individuālā mobilitāte || 0,00733 || 16,717 || 122,550 || 17,657 || 129,447 || 18,349 || 134,520 || 19,220 || 140,904 || 19,998 || 146,604 || 21,125 || 154,869 || 22.152 || 162,393 || 135,219 || 991,287

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Kopīgie grādi[45] || Individuālā mobilitāte || 0,03411 || 2 198 || 98,686 || 2 937 || 120,416 || 3 752 || 140,865 || 4 732 || 162,002 || 6 031 || 186,520 || 6 759 || 211,275 || 7 619 || 240,791 || 34 028 || 1 161

Maģistratūra (aizdevumu garantijas) || Individuālā mobilitāte || 0,00266 || 11 966 || 31,834 || 24.413 || 64,949 || 41.497 || 110,400 || 55.026 || 146,392 || 64.759 || 172,286 || 66.064 || 175,758 || 67.377 || 179,251 || 331 100 || 881

Apakšsumma pozīcijai “Personu mobilitāte mācību nolūkos” || 485.880 || 1.133 || 557.600 || 1.321 || 627.831 || 1.512 || 694.576 || 1.699 || 764.892 || 1.898 || 824.637 || 2.078 || 894.730 || 2.289 || 4.850.147 || 11.930

Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai || Rezultātu veids || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

Stratēģiskas partnerības (nelielas) || Starptautiski projekti || 0,11389 || 1 550 || 164,476 || 1 838 || 198,958 || 2 141 || 236,369 || 2 442 || 275,043 || 2 786 || 319,970 || 3 228 || 378,213 || 3 510 || 419,447 || 17 495 || 1 992,476

Stratēģiskās partnerības (vidējas) || Starptautiski projekti || 0,30928 || 325 || 93,115 || 500 || 146,085 || 657 || 195,714 || 813 || 247,037 || 990 || 307,046 || 1 193 || 377,379 || 1 365 || 440,419 || 5 842 || 1 806,795

Zināšanu apvienības/Sektoru prasmju apvienības || Starptautiski projekti || 0,86238 || 14 || 11,142 || 29 || 23,632 || 43 || 35,319 || 56 || 47,407 || 71 || 61,575 || 86 || 75,861 || 104 || 93,097 || 404 || 348,033

Tīmekļa platformas || Tīmekļa platformas || 7,27300 || 3 || 22,284 || 3 || 22,732 || 3 || 23,184 || 3 || 23,648 || 3 || 24,120 || 3 || 24,606 || 3 || 26,604 || 3 || 167,179

Starptautiskā HE resursu palielināšana || Starptautiski projekti || 0,733 || 126 || 92,450 || 133 || 97,653 || 138 || 101,480 || 145 || 106,296 || 151 || 110,596 || 159 || 116,831 || 167 || 122,507 || 1.020 || 747,813

Apakšsumma pozīcijai “Sadarbība inovācijas un labas prakses veicināšanai” || 2.015 || 383,467 || 2.500 || 489,061 || 2.978 || 592,067 || 3.456 || 699,431 || 3.998 || 823,307 || 4.666 || 972,889 || 5.146 || 1.102 || 24.760 || 5.062,295

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Atbalsts politikas reformām || Rezultātu veids || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

- Atbalsts politikas reformām || Vairāki || 102,332 || nav datu || 74,014 || nav datu || 78,537 || nav datu || 84,405 || nav datu || 104,727 || nav datu || 110,818 || nav datu || 123,212 || nav datu || 140,610 || nav datu || 716,323

|| || || || || || || || || || || || || || ||

Jean Monnet pasākumi || Rezultātu veids || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

- Jean Monnet pasākumi || Vairāki || 45,491 || nav datu || 36,834 || nav datu || 38,475 || nav datu || 42,120 || nav datu || 46,044 || nav datu || 48,943 || nav datu || 51,444 || nav datu || 54,575 || nav datu || 318,435

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Sporta pasākumi || Rezultātu veids || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

- Sporta pasākumi || Starptautiski projekti || 34,118 || Ν/Α || 16,978 || Ν/Α || 23,815 || Ν/Α || 32,016 || Ν/Α || 36,035 || Ν/Α || 39,052 || Ν/Α || 44,525 || Ν/Α || 46,406 || Ν/Α || 238,827

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Darbības piešķīrums || Rezultātu veids || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

Darbības piešķīrums || Programmas pārvaldība || 63,189 || N/A || 47,751 || N/A || 48,712 || N/A || 55,200 || N/A || 61,935 || N/A || 68,915 || N/A || 76,162 || N/A || 83,650 || N/A || 442,325

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS 1. un 4. izdevumu kategorijai || || 1,682 || || 1,990 || || 2,308 || || 2,637 || || 2,979 || || 3,336 || || 3,706 || || 18,638

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajiem apropriējumiem

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriējumu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz turpmāk izskaidroto administratīvo apropriējumu izmantošanu

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata), 2011. gada cenas

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēku resursi || 23,928 ||  23,928 ||  23,928 ||  23,928 ||  23,928 ||  23,928 ||  23,928 ||  167,496

Citi administratīvie izdevumi || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 0,3834 || 2,684

Kopsumma “Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA” || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 || 24,311 ||  170,180

Ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[46] daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || ||

Cilvēku resursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi[47] || 52,118 || 58,218 || 61,247 || 66,904 || 72,481 || 78,313 || 83,595 || 472,877

Kopsumma “Ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS daudzgadu finanšu shēmā” || 52,118 || 58,218 || 61,247 || 66,904 || 72,481 || 78,313 || 83,595 || 472,877

KOPĀ || 76,430 || 82,530 || 85,559 || 91,216 || 96,792 || 102,625 || 107,906 || 643,057

3.2.3.2.            Aptuveni nepieciešamie cilvēku resursi

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot cilvēku resursus

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot cilvēku resursus atbilstoši turpmāk sniegtajam skaidrojumam

Aprēķinātās vērtības izteiktas veselās pilnslodzes ekvivalenta vienībās

|| || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 15 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 170 || 170 || 170 || 170 || 170 || 170 || 170

|| XX 01 01 02 (delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu)[48] ||

|| 15 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajiem apropriējumiem) || 34 || 34 || 34 || 34 || 34 || 34 || 34

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy [49] || - galvenā mītne[50] || || || || || || ||

|| - delegācijas || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 204 || 204 || 204 || 204 || 204 || 204 || 204

XX — attiecīgā politikas joma vai budžeta iedaļa

Nepieciešamos cilvēku resursus nodrošinās tā DG personāls, kuram jau ir uzticēts pārvaldīt attiecīgo darbību, un/vai pārvietos no šā DG, vajadzības gadījumā paredzot papildu piešķīrumu, ko var saņemt pārvaldošais DG saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru un, ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus koriģēs atkarībā no šī procesa rezultātiem.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Programmas pārvaldība

Ārštata darbinieki || Programmas pārvaldība

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x Priekšlikums/iniciatīva atbilst daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam atbilstoši Komisija ierosinājumam tās paziņojumā COM(2011)500.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

[…]

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[51].

Aprakstīt, kas ir nepieciešams, norādot izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

[…]

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– Priekšlikums/iniciatīva paredz turpmāk norādīto līdzfinansējumu:

Apropriējumi miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādiet līdzfinansējošo struktūru || || || || || || || ||

Priekšlikumā ir paredzētas trešo personu iemaksas no EBTA valstīm, Šveices, Turcijas, kā arī no pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, kuras ir finansējuma saņēmējas pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros.

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus,

– ¨         dažādus ieņēmumus.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Apropriējumi, kas pieejami kārtējam budžeta gadam || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[52]

2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

..... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem piešķirtajiem ieņēmumiem norādiet attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādiet metodi ietekmes uz ieņēmumiem noteikšanai.

[…]

[1]               COM(2010)2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[2]               COM(2011)500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[3]               OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

[4]               OV C [..], [..]., [..]. lpp.

[5]               OV C [..], [..]., [..]. lpp.

[6]               COM(2011)500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[7]               OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.

[8]               OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

[9]               OV L 340, 19.1.2008., 83. lpp.

[10]             OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

[11]             COM(2010) 2020, 3.3.2010.

[12]             COM (2010)477 galīgā redakcija, 15.9.2010.

[13]             COM(2010)682 galīgā redakcija, 26.11.2010.

[14]             OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp., Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūcija par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)

[15]             OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.

[16]             COM(2008)425 galīgā redakcija, 3.7.2008.

[17]             OV C 319, 13.12.2008., 20. lpp., Padomes secinājumi par skolām 21. gadsimtā.

[18]             OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp., Padomes secinājumi par “ET 2020”.

[19]             OV C 300, 12.12.2007., 6. lpp. Padomes secinājumi par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu; OV C 302, 12.12.2009., 6. lpp. Padomes secinājumi par skolotāju un skolu vadītāju profesionālo attīstību.

[20]             OV C 301, 11.12.2009., 5. lpp. Padomes secinājumi par migrantu izcelsmes bērnu izglītību.

                OV C 135, 26.5.2010, 2. lpp. Padomes secinājumi par izglītības un mācību sociālo dimensiju.

[21]             OV C [..], [..], [..]. lpp.

[22]             COM(2011)12 galīgā redakcija, 18.11.2011.

[23]             OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

[24]             OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

[25]             OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.

[26]             COM(2001)303 galīgā redakcija, 25.5.2011.

[27]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[28]             OV L, , lpp.

[29]             Minētais apjoms ir izdevumu līmenis laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, kas palielināts, lai atspoguļotu 4. izdevumu kategorijas instrumentu paaugstināto likmi.

[30]             OV L, , lpp.

[31]             ABM — uz darbības jomām balstīta vadība [Activity-Based Management]; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām [Activity-Based Budgeting].

[32]             Saskaņā ar Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktu.

[33]             Socrates, Leonardo da Vinci un e-mācību programma.

[34]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[35]             Saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu.

[36]             Izpildaģentūras budžeta pozīcija(-as), kas jānosaka pēc tam, kad stabilizējušies izdevumi.

[37]             Dif. = diferencēti apropriējumi/ Nedif. = nediferencēti apropriējumi

[38]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[39]             Kandidātvalstis un atbilstošā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[40]             Tehniska un/vai administratīva palīdzība un izdevumi ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalstam (agrākās “BA” budžeta pozīcijas), netieša izpēte, tieša izpēte.

[41]             Komisija programmas "Erasmus visiem" īstenošanu (daļēji) varētu deleģēt izpildaģentūrai. Minētās summas un prognozētais sadalījums tiks vajadzības gadījumā pielāgotas atbilstoši paredzamajam ārpakalpojumu piesaistes procesam Ietverti tās izpildaģentūras administratīvie izdevumi, kam mēdz uzticēt daļēju programmas īstenošanu ievērojamas kavēšanās gadījumos. Administratīvie izdevumi laika gaitā saglabāsies nemainīgā līmenī.

[42]             Kopējais PSE (pilnas slodzes ekvivalents) 204 vienību apmērā ir iekļauts: valstu aģentūru pārvaldība, Komisijas tiešā pārvaldība, pārraudzības un koordinēšanas pasākumi ar izpildaģentūru, kā arī viss personāls, kas nodrošina ar programmu saistīto atbalstu un koordināciju.

[43]             Rezultāti ir piegādājamie produkti un sniedzamie pakalpojumi (piemēram, finansējumu saņēmušo apmaiņas studentu skaits, uzbūvēto autoceļu km skaits u. c.).

[44]             Tostarp mobilitātes maksājumi

[45]             Kopīgos maģistra un doktora grādus, kas atlasīti pieciem izdevumiem programmas "Erasmus Mundus" darbības ietvaros 2009.-2013., arī turpmāk finansēs no "Erasmus visiem" atlikušajām laikam, ar nosacījumu, ka katru gadu notiek atjaunināšanas procedūra, kas balstita uz progresa ziņojumu un finansējuma pieejamību.

[46]             Tehniska un/vai administratīva palīdzība un izdevumi ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalstam (agrākās “BA” budžeta pozīcijas), netieša izpēte, tieša izpēte.

[47]             Ietver 1. un 4. kategoriju. DG EAC programmas īstenošanu paredz (daļēji) uzticēt aģentūrām, piesaistot EACEA izpildaģentūru un valstu aģentūras. Iepriekšminētos rādītājus un budžeta pozīcijas vajadzības gadījumā koriģēs atbilstoši šim procesam.

[48]             CA = līgumdarbinieks (), INT = aģentūras personāls („Intérimaire”), JED = jaunākais eksperts delegācijā (“Jeune Expert en Délégation”), LA = vietējais aģents (Local Agent); SNE = valsts norīkots eksperts (Seconded National Expert).

[49]             Ievērojot ārštata darbiniekiem noteikto maksimālo robežu finansējumam no darbības apropriējumiem (agrākās „BA” budžeta pozīcijas).

[50]             Būtiski struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (EAFRD) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[51]             Sk. 19. un 24. punktu Iestāžu nolīgumā.

[52]             Attiecībā uz tradicionāliem pašu resursiem (muitas nodevām, cukura nodevām) norāda neto summas, t. i., bruto summa pēc 25 % atskaitīšanas iekasētajām izmaksām.