This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0751
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL establishing the Asylum and Migration Fund
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu
/* COM/2011/0751 galīgā redakcija - 2011/0366 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu /* COM/2011/0751 galīgā redakcija - 2011/0366 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Pēdējo gadu laikā
nepārtraukti ir vērsušies plašumā ar Brīvības,
drošības un tiesiskuma telpu saistītie politikas virzieni. To loma
tika apstiprināta Stokholmas programmā[1]
un tās rīcības plānā[2],
kuru īstenošana ir stratēģiska prioritāte turpmākiem
pieciem gadiem un aptver tādas jomas kā migrācija
(legālā migrācija un integrācija, patvērums,
nelikumīga migrācija un atgriešana), drošība (terorisma un
organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret
to, policijas sadarbība) un ārējo robežu pārvaldība
(tostarp vīzu politika), kā arī šo politikas virzienu
ārējo dimensiju. Lisabonas līgums arī ļauj
Savienībai pierādīt lielāku apņēmību
atbildēt uz pilsoņu ikdienas bažām brīvības,
drošības un tiesiskuma jomā. Stokholmas programmā ir atzīts, ka
pieaugošā personu mobilitāte rada gan iespējas, gan
pārbaudījumus, un uzsvērts, ka labi pārvaldīta
migrācija var sniegt ieguvumus visām ieinteresētajām pusēm.
Eiropadome ir arī atzinusi, ka to lielo demogrāfisko problēmu
kontekstā, ar kurām Savienība saskarsies nākotnē,
pastiprinoties darbaspēka pieprasījumam, elastīga
migrācijas politika ilgtermiņā būtiski sekmēs
Savienības ekonomisko attīstību un efektivitāti. Komisija 2011. gada
29. jūnijā pieņēma priekšlikumu nākamajai daudzgadu
finanšu shēmai 2014.–2020. gadam „Budžets stratēģijai
“Eiropa 2020””.[3]
Tādos iekšlietu politikas virzienos, kas attiecas uz drošību,
migrāciju un ārējo robežu pārvaldību, Komisija ir
ierosinājusi vienkāršot izdevumu instrumentu struktūru,
samazinot programmu skaitu līdz divu pīlāru struktūrai –
Migrācijas un patvēruma fonds un Iekšējās drošības
fonds. Ar šo regulu tiek izveidots Patvēruma un
migrācijas fonds, kurā tiek izmantots spēju veidošanas process,
kas tika izvērsts ar Eiropas Bēgļu fonda[4], Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonda[5] un
Eiropas Atgriešanās fonda[6]
palīdzību, un tas tiek paplašināts, vispusīgāk
aptverot Savienības kopējās patvēruma un imigrācijas
politikas dažādus aspektus, tostarp darbības trešās valstīs
vai attiecībā uz tām, tādējādi risinot
galvenokārt ES intereses un mērķus šajās politikas
jomās, un ņemot vērā jaunākās
attīstības tendences. Izstrādājot kopīgu politiku
patvēruma jomā nolūkā sniegt pienācīgu statusu
visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir nepieciešama
starptautiskā aizsardzība, un nodrošināt, ka tiek ievērots
neizraidīšanas princips, kas noteikts Līgumā par Eiropas
Savienības darbību, nepieciešams, balstoties uz dalībvalstu
savstarpējo solidaritāti, izveidot mehānismus, lai
veicinātu līdzsvaru starp dalībvalstu pūliņiem,
uzņemot personas, kurām nepieciešama starptautiskā
aizsardzība, un pārvietotās personas un uzņemoties
šādas darbības sekas. Tas arī ietver spēcīgu pārvietošanas
un iekšējās pārvietošanas komponentu. Labi organizētai legālās imigrācijas
politikai un efektīvākām integrācijas
stratēģijām, kas atbilst Stokholmas programmai un balstās
uz Savienības juridiskajiem instrumentiem, ir būtiska loma
Savienības ilgtermiņa konkurētspējas un –
tālākā perspektīvā – tās sociālā
modeļa nākotnes nodrošināšanā. Šādā
vērsumā legāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo
labāka ekonomiskā un sociālā integrācija joprojām
ir pamatā maksimālai imigrācijas radīto ieguvumu
izmantošanai. Efektīva un stabila atgriešanās
politika ir būtisks labi pārvaldītas Savienības
migrācijas sistēmas elements. Tas ir arī nepieciešams
papildinājums uzticamai likumīgās imigrācijas un
patvēruma politikai, kā arī būtisks elements
cīņā ar nelikumīgo imigrāciju. Arī nesenie notikumi pie Grieķijas
un Turcijas robežas un Vidusjūras dienvidu reģionā ir
parādījuši, cik svarīgi ir, lai Savienībai būtu
visaptveroša pieeja migrācijai, aptverot dažādus aspektus,
piemēram, stiprinātu robežu pārvaldību un Šengenas pārvaldību,
mērķtiecīgāku legālo migrāciju, stiprinātu
labākās prakses izplatīšanu integrācijas jautājumos,
stiprinātu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un
stratēģiskāku pieeju attiecībām ar trešām
valstīm migrācijas jomā. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA
REZULTĀTI Ņemot vērā to, ka lielāks
uzsvars tiek likts uz novērtēšanu kā pamatotas politikas
veidošanas līdzekli, šajā priekšlikumā ir ņemti
vērā novērtēšanas rezultāti, apspriešanās ar
ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums. Šajā
sakarā īpaši svarīgi bija ziņojumu rezultāti par
Eiropas Bēgļu fonda ex-post izvērtējumu
laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam, kā arī par
Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda
laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam un Eiropas Atgriešanās
fonda laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam īstenošanas starpposma
izvērtējumu. Darbs pie
turpmāko finanšu instrumentu sagatavošanas iekšlietu jomā
sākās 2010. gadā un turpinājās
2011. gadā. Šā sagatavošanās darba ietvaros 2010. gada
decembrī, piesaistot ārēju līgumdarba veicēju, tika
sākts novērtējuma / ietekmes novērtējuma
pētījums. Šis pētījums tika pabeigts 2011. gada
jūlijā un tajā tika apkopoti pieejamie esošo finanšu instrumentu
izvērtējuma rezultāti un norādītas problēmas, mērķi
un politikas risinājumi, ietverot to paredzamo ietekmi, kas tika
izskatīti ietekmes novērtējumā. Pamatojoties uz šo
pētījumu, Komisija sagatavoja ietekmes novērtējuma
ziņojumu, par kuru Ietekmes novērtējuma padome sniedza atzinumu
2011. gada 9. septembrī. Ietekmes novērtējumā tiek
ņemti vērā īpaši šai nolūkā tiešsaistē
sarīkotas publiskās apspriešanās par iekšlietu jomas
turpmāko finansējumu rezultāti. Apspriešanās notika no
2011. gada 5. janvāra līdz 20. martam, un tajā
varēja piedalīties visas ieinteresētās personas.
Kopumā tika saņemtas 115 atbildes no atsevišķām
personām, kā arī organizāciju vārdā, tostarp
astoņi nostājas dokumenti. Apspriešanā ieguldījumu deva
respondenti no visām dalībvalstīm, kā arī no
dažām trešām valstīm. Konference
“Turpmākais ES finansējums iekšlietu jomā – svaigs
redzējums” 2011. gada aprīlī pulcēja vienkop
galvenās ieinteresētās personas (dalībvalstis,
starptautiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības
organizācijas, utt.) un deva tām iespēju apmainīties
viedokļiem par turpmāko Savienības finansējumu iekšlietu
jomā. Tāpat konference deva iespēju apstiprināt
situācijas izvērtējuma un sabiedriskās apspriešanas
rezultātus. Jautājums par
Savienības turpmāko finansējumu iekšlietu jomā tika
izvirzīts un apspriests ar institucionālajām
ieinteresētajām personām vairākkārtīgi, tostarp
neformālā apspriedē pie pusdienām TI padomē
2011. gada 21. janvārī, neformālās brokastīs
ar Eiropas Parlamenta politikas koordinatoriem 2011. gada
26. janvārī, komisāres Malmstrēmas
uzklausīšanā Parlamenta SURE komitejā 2011. gada
10. martā un Iekšlietu ĢD ģenerāldirektora un Parlamenta
LIBE komitejas viedokļu apmaiņā 2011. gada
17. martā. Konkrēti
ekspertu padomi par turpmākiem finanšu instrumentiem patvēruma un
migrācijas jomā tika sniegti apspriedēs, kas notika
Imigrācijas un patvēruma komitejas ietvaros 2011. gada
22. februārī, valstu integrācijas kontaktpunktu tīkla
sanāksmē 2011. gada 15. martā, Atgriešanas
direktīvas kontaktpersonu komitejas sanāksmē 2011. gada
18. martā un Augsta līmeņa darba grupas migrācijas un
patvēruma jautājumos sanāksmē 2011. gada
27. aprīlī. Turklāt tika apspriesti arī tehniskie
aspekti, kas saistīti ar turpmāko finanšu instrumentu īstenošanu
patvēruma un migrācijas jomā, pamatojoties uz rakstisko
apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem, kas notika 2011. gada
aprīlī Migrācijas plūsmu pārvaldības
vispārējās programmas kopīgās komitejas (SOLID
komitejas) ietvaros. Minētās
apspriešanās, konferences un ekspertu diskusijas apstiprināja, ka
starp galvenajām ieinteresētajām personām valda
vispārēja viedokļu saskaņa par nepieciešamību
paplašināt Savienības finansējuma darbības jomu
patvēruma un migrācijas jomā, tostarp attiecībā uz
tās ārējo dimensiju, kā arī par nepieciešamību
strādāt pie izpildes mehānismu tālākas vienkāršošanas
un lielāka elastīguma, īpaši reaģējot uz
ārkārtas situācijām. Patvēruma un migrācijas
jomā ieinteresētās personas uzskatīja, ka plašās
tematiskās prioritātes jau ir noteiktas Stokholmas programmā un
tās rīcības plānā. Tika plaši pausts atbalsts finanšu
instrumentu skaita samazināšanai līdz divu fondu struktūrai ar
nosacījumu, ka tādējādi reāli tiks panākta
vienkāršošana. Ieinteresētās personas arī bija
vienisprātis, ka ir nepieciešams elastīgs ārkārtas
reaģēšanas mehānisms, kas ļautu Savienībai ātri
un efektīvi reaģēt uz krīzēm migrācijas un
drošības jomā. Dalīta pārvaldība, virzoties uz daudzgadu
plānošanu, nosakot kopīgus mērķus Savienības
līmenī, tika kopumā atzīta par piemērotu
pārvaldības metodi visiem iekšlietu izdevumiem, lai gan
nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka būtu
jāturpina arī tiešā pārvaldība.
Ieinteresētās personas arī atbalstīja iekšlietu
aģentūru lomas stiprināšanu, lai veicinātu sadarbību
un palielinātu sinerģiju. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Tiesības rīkoties izriet no
Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 2. punkta, kurā
noteikts, ka “Savienība piedāvā saviem pilsoņiem
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām
robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir
nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas
attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma
meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”. Savienības rīcību pamato
mērķi, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības
darbību (turpmāk – Līgums) 67. pantā, kurā
noteikts veids, kā veidot brīvības, drošības un tiesiskuma
telpu. Regula balstās uz juridiskajiem pamatiem,
kas attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma
telpu noteikti Līguma V sadaļā, proti, 78. panta 2. punktu
un 79. panta 2. un 4. punktu, kas ir juridiskais pamats
Savienības rīcībai patvēruma, imigrācijas,
migrācijas plūsmu pārvaldības, taisnīgas attieksmes
pret tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstīs
uzturas likumīgi, nelegālās imigrācijas un cilvēku
tirdzniecības apkarošanas jomā, tostarp sadarbojoties ar trešām
valstīm. Šie panti ir saderīgs juridiskais pamats,
ņemot vērā Apvienotās Karalistes, Īrijas un
Dānijas nostāju jomās, uz kuriem tie attiecas, un
tādējādi tie nodrošina saderīgus balsošanas noteikumus
Padomē. Turklāt uz katru no tiem attiecas parastā likumdošanas
procedūra.
Vērā tiek ņemts arī
Līguma 80. pants, kurā uzsvērts, ka uz šīm
Savienības politikas jomām un to īstenošanu attiecas
solidaritātes un atbildības, tostarp tās finansiālās
ietekmes taisnīgas sadales princips starp dalībvalstīm. Kopumā šajā jomā
Savienības intervencēm nepārprotami piemīt pievienotā
vērtība salīdzinājumā ar dalībvalstu
rīcību katrai atsevišķi. Eiropas Savienība var labāk
nekā dalībvalstis sniegt satvaru Savienības solidaritātes
izpausmei migrācijas plūsmu pārvaldībā.
Tāpēc šajā regulā paredzētais finansiālais
atbalsts jo īpaši veicina valstu un Eiropas spējas šajā jomā.
Šajā nolūkā šīs regulas mērķi cita starpā
ir stiprināt un attīstīt kopējo Eiropas Patvēruma
sistēmu, stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu
starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz tām, kuras
visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, veicināt
proaktīvu imigrācijas stratēģiju izstrādi, kas
attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesu un to
atbalsta, kā arī veicināt trešo valstu valstspiederīgo
integrāciju, īpašu uzsvaru liekot uz vietējo un
reģionālo līmeni dalībvalstīs, stiprināt
dalībvalstu spējas veicināt taisnīgas un efektīvas
atgriešanas stratēģijas un sniegt atbalstu partnerattiecību
veidošanai un sadarbībai ar trešām valstīm. Tomēr tiek pilnībā atzīts,
ka intervencēm būtu jānotiek piemērotā
līmenī un Savienības loma nedrīkstētu pārsniegt
nepieciešamo. Dokumentā “ES budžeta pārskatīšana” ir
uzsvērts: "ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES
sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar
finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus”.[7] 4. IETEKME UZ BUDŽETU Komisijas
priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai ietver priekšlikumu par EUR 3869
miljoniem (rēķinot pēc pašreizējām cenām)
Patvēruma un migrācijas fondam laikposmā no 2014. līdz
2020. gadam. Orientējoši vairāk nekā 80 % no
minētās summas (EUR 3232 miljoni) būtu jāizmanto
dalībvalstu valsts programmām, bet EUR 637 miljoni būtu
centrāli jāpārvalda Komisijai, finansējot Savienības
darbības, ārkārtas palīdzību, Eiropas migrācijas
tīklu, tehnisko palīdzību un konkrētu operatīvo
uzdevumu izpildi, ko veiks ES aģentūras. miljonos
EUR (pašreizējās cenās) Patvēruma un migrācijas fonds || 3869 Valsts programmas || 3232 Pārvalda centralizēti || 637 5. PRIEKŠLIKUMA GALVENIE ASPEKTI 5.1. Dalībvalstīm
paredzētie resursi Fonda ietvaros pieejamo resursu
būtiskākā daļa tiks novirzīta dalībvalstu valsts
programmām, aptverot visu laikposmu no 2014. līdz
2020. gadam. Šajā nolūkā resursi, ko Fonda ietvaros
paredzēts piešķirt dalībvalstīm, sastāvēs no
pamatsummas un mainīgās summas. Pēc starpposma
pārskatīšanas, sākot no 2018. budžeta gada, var
piešķirt papildu summu. 5.1.1. Pamatsumma Pamatsummu nosaka, pamatojoties uz
jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas attiecas uz
migrācijas plūsmām, piemēram, pirmreizējo
patvēruma pieteikumu skaits, pozitīvi lēmumi, ar kuriem tiek
piešķirts bēgļa statuss vai papildu aizsardzība,
pārvietoto bēgļu skaits, likumīgi uzturošos trešo valstu
valstspiederīgo skaits un to plūsmas, valsts iestāžu izdoto
atgriešanas lēmumu skaits un izpildīto atgriešanu skaits[8]. Šie dati ir tie paši dati, kas līdz
šim tika izmantoti piešķīrumu aprēķināšanai Eiropas
Bēgļu fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonda un Eiropas Atgriešanās fonda ietvaros. Lai
nodrošinātu kritisko daudzumu valstu programmu īstenošanai, katrai
dalībvalstij kā minimuma summa tiek papildus paredzēti EUR 5
miljoni. Katrai dalībvalstij atsevišķi
paredzētās pamatsummas kalpos par pamatu politiskā dialoga
sākšanai, kam sekos daudzgadu plānošana, lai, no vienas puses,
atbalstītu ierobežotu skaitu obligāto mērķu (piemēram,
Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides
stiprināšanu, nodrošinot efektīvu un vienveidīgu Savienības
patvēruma jomas acquis piemērošanu, vai atbalstītas
brīvprātīgas atgriešanās programmas izstrādi, ietverot
reintegrācijas komponentu) un, no otras puses, pievērstos katras
dalībvalsts īpašajām vajadzībām. 5.1.2. Mainīgā summa Mainīgā summa iepriekš
minētā politiskā dialoga rezultātā tiks piešķirta
tām dalībvalstīm, kuras vēlas darboties tajās
darbības jomās, kuras ir atkarīgas no to politiskās
apņemšanās un gribas darboties vai to spējas sadarboties ar
citām dalībvalstīm. Uz šo attiecas konkrētu darbību
īstenošana, piemēram, patvēruma pieteikumu kopīga
izskatīšana, kopīgas atgriešanas darbības, kopīgu
migrācijas centru izveide, kā arī pārvietošanas un
iekšējās pārvietošanas darbību īstenošana. Attiecībā uz pārvietošanu
dalībvalstis reizi divos gados saņems finansiālus stimulus
(vienreizējus maksājumus), pamatojoties uz to apņemšanos, kas
sekos kopīgo Savienības prioritāšu noteikšanai pārvietošanas
jomā. Tās būs politiska procesa rezultāts, kurā jo
īpaši būs iesaistīts Eiropas Parlaments un Padome un kurā
tiks atspoguļotas politikas attīstības tendences valstu un
Savienības līmenī. Ar šiem finansiālajiem stimuliem
jāsasniedz divi mērķi – kvantitatīvs mērķis,
proti, būtiski palielināt pašreizējos pārvietošanas
rādītājus, kuri ir pārāk zemi, un kvalitatīvs
mērķis – stiprināt Eiropas dimensiju, īstenojot Savienības
definētas un dinamiskas kopējās prioritātes
pārvietošanas jomā. Turklāt, pamatojoties uz
līdzīgu apņemšanās procesu un regulāros laikposmos
dalībvalstis saņems finansiālos stimulus (vienreizējus
maksājumus) starptautiskās aizsardzības saņēmēju
iekšējai pārvietošanai. 5.1.3. Starpposma
piešķīrumi Daļa pieejamo resursu tiks saglabāti
starpposma pārskatīšanai. Tas, no vienas puses, ļaus piešķirt
papildu summas tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar
būtiskām izmaiņām migrācijas plūsmās un
norāda īpašas vajadzības saistībā ar to patvēruma
un uzņemšanas sistēmām, un, no otras puses, piešķirt papildu
summas tām dalībvalstīm, kuras vēlas īstenot
īpašas darbības. Pēdējo minēto var pārskatīt
saskaņā ar jaunākajām politikas tendencēm. 5.2. Savienības
aģentūras Lai efektīvāk izmantotu
attiecīgo Savienības aģentūru kompetenci un
speciālās zināšanas iekšlietu jomā, Komisija arī
plāno izmantot Finanšu regulas[9]
sniegto iespēju saskaņā ar šo regulu pieejamo resursu ietvaros
konkrētu uzdevumu veikšanu uzticēt šādām
aģentūrām, ņemot vērā to pamatuzdevumu un
papildinot to darba programmas. Saistībā ar uzdevumiem, kurus aptver
šī regula, tas jo īpaši attiecas uz Eiropas Patvēruma atbalsta
biroju (EPAB) un Eiropas Aģentūru operatīvās
sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu
ārējām robežām (Frontex aģentūru)
saistībā ar darbībām ES iekšienē un ārpus
tās, kurām ir nepieciešamas darbības speciālās
zināšanas attiecīgi patvēruma un nelikumīgās
imigrācijas jautājumos. 5.3. Darbības trešās
valstīs vai saistībā ar tām No šā Fonda atbalsta darbības, kuras
galvenokārt vērstas uz Savienības interesēm, kurām ir
tiešā ietekme uz Savienību un tās dalībvalstīm un
kuras nodrošina nepieciešamo Savienības teritorijā īstenoto
darbību nepārtrauktību. Darbības, kas ir tieši vērstas
uz attīstību, no šā Fonda neatbalsta. Šādu darbību
īstenošanā tiks mēģināts panākt pilnīgu saskanīgumu
ar Savienības ārējās darbības principiem un
galvenajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai
reģionu. 2011/0366 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido Patvēruma un
migrācijas fondu EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2.
punktu un 79. panta 2. un 4. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[10], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[11], rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: (1)
Savienības mērķis izveidot
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu būtu jāsasniedz
cita starpā ar kopīgiem pasākumiem, kas, pamatojoties uz
solidaritāti starp dalībvalstīm, veido patvēruma un
imigrācijas politiku, kas ir taisnīga pret trešām valstīm
un to valstspiederīgajiem. Eiropadome savā sanāksmē
2009. gada 2. decembrī atzina – lai atbalstītu politikas veidošanu
patvēruma un migrācijas jomā, finanšu resursi
Savienībā ir jāpadara pēc iespējas
elastīgāki un saskaņotāki gan attiecībā uz to
darbības jomu, gan piemērošanu. (2)
Lai sniegtu ieguldījumu Savienības
kopējā politikā patvēruma un imigrācijas jomā un
brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanā,
ņemot vērā dalībvalstu solidaritātes un
atbildības dalīšanas principu piemērošanu, ar šo regulu
būtu jāizveido Patvēruma un migrācijas fonds (turpmāk
– Fonds). (3)
Fondam būtu jāpauž solidaritāte,
sniedzot finansiālu palīdzību dalībvalstīm. Tam
būtu jāstiprina migrācijas plūsmu uz Savienību
efektīva pārvaldība jomās, kurās Savienība rada
maksimālu pievienoto vērtību, jo īpaši, dalot
atbildību starp dalībvalstīm un dalot atbildību un
stiprinot sadarbību ar trešām valstīm. (4)
Lai nodrošinātu vienveidīgu un augsti
kvalitatīvu patvēruma politiku un piemērotu augstākus
starptautiskās aizsardzības standartus, Fondam būtu jādod
ieguldījums Eiropas kopējās patvēruma sistēmas
efektīvā darbībā, kura aptver pasākumus
attiecībā uz politiku, tiesību aktu pieņemšanu, spēju
veidošanu, rīcību sadarbībā ar citām
dalībvalstīm, Savienības aģentūrām un trešām
valstīm. (5)
Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot
dalībvalstu pūliņus pilnīgi un pareizi īstenot
Savienības acquis patvēruma jomā, jo īpaši
nodrošināt attiecīgus patvēruma meklētāju,
pārvietoto personu un starptautiskās aizsardzības
saņēmēju uzņemšanas apstākļus, lai
nodrošinātu pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Padomes 2004.
gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātiem standartiem,
lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus
kā bēgļus vai personas, kam citādi nepieciešama
starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un
piešķirtās aizsardzības saturu[12],
piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un
veicināt labu praksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to
personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska
aizsardzība, un panāktu, ka dalībvalstu patvēruma
sistēmas darbojas efektīvi. (6)
Fondam būtu jāsniedz pienācīgs
atbalsts dalībvalstu kopīgiem centieniem noteikt un veicināt
labāko praksi, dalīties tajā, kā arī izveidot
efektīvas sadarbības struktūras, lai palielinātu
lēmumu pieņemšanas kvalitāti Eiropas kopējās
patvēruma sistēmas ietvaros. (7)
Šim Fondam būtu jāpapildina un
jāstiprina pasākumi, kurus veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010[13] izveidotais Eiropas patvēruma
atbalsta birojs (EPAB) nolūkā koordinēt dalībvalstu
praktisko sadarbību patvēruma jomā, sniegtu atbalstu
dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši
noslogotas, un sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas
patvēruma sistēmas īstenošanā. (8)
Fondam būtu jāsniedz atbalsts
Savienības un dalībvalstu centieniem uzlabot spējas izveidot,
uzraudzīt un izvērtēt dalībvalstu patvēruma politiku,
ņemot vērā to saistības saskaņā ar esošiem
Savienības tiesību aktiem. (9)
Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu
centieni savās teritorijās sniegt starptautisku aizsardzību un
stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām
personām, kuras ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos
(UNHCR) atzinis par tiesīgām izmantot pārvietošanas
programmu, piemēram, darbības, kuras dalībvalstis īsteno,
lai novērtētu pārvietošanas vajadzības un pārvietotu
attiecīgās personas uz savām teritorijām, lai
piešķirtu tām drošu juridisku statusu un veicinātu to
efektīvu integrāciju. (10)
Fondam būtu jāsniedz atbalsts sloga
dalīšanas darbībām, kas ietver starptautiskās
aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un tās
saņēmēju pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu. (11)
Partnerattiecības un sadarbība ar
trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi
pārvaldīts to personu pieplūdums, kas lūdz patvērumu
vai citu veidu starptautisko aizsardzību, ir būtiska Savienības
patvēruma politikas sastāvdaļa. Nolūkā nodrošināt
piekļuvi starptautiskai aizsardzībai un stabilus risinājumus
pēc iespējas agrīnākajā stadijā, tostarp
reģionālo aizsardzības programmu ietvaros[14], Fondam būtu jāietver
spēcīgs Savienības pārvietošanas komponents. (12)
Lai uzlabotu un pastiprinātu integrācijas
procesu Eiropas sabiedrībās, Fondam būtu jāveicina
legālā migrācija uz Savienību atbilstoši dalībvalstu
ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un
jāparedz, ka trešo valstu valstspiederīgie, kas ieceļos
Savienībā, integrācijas procesam sagatavojas jau izcelsmes
valstī. (13)
Lai Fonds būtu efektīvs un panāktu
iespējami lielāko pievienoto vērtību, tam būtu
jāīsteno mērķtiecīgāka pieeja, atbalstot
saskanīgas stratēģijas, kas ir īpaši izstrādātas,
lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju
vietējā un/vai reģionālā līmenī.
Minētās stratēģijas būtu jāīsteno
galvenokārt vietējām vai reģionālām
iestādēm un nevalstiskiem procesa dalībniekiem, tomēr
neizslēdzot valsts iestādes, ja to prasa konkrētās
dalībvalsts īpašā administratīvā sistēma. Īstenojošām
organizācijām no pieejamo pasākumu klāsta būtu
jāizvēlas pasākumi, kas ir vispiemērotākie to
konkrētai situācijai. (14)
Integrācijas pasākumu darbības
jomā būtu jāietver arī bēgļi, patvēruma
meklētāji vai personas, kurām ir piešķirta cita veida
starptautiskā aizsardzība, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju
integrācijai, ņemot vērā šo mērķgrupu
īpašās iezīmes. (15)
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības
darbību saskaņotību trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas jomā, Fonda finansētajām darbībām
vajadzētu būt konkrētām un papildināt Eiropas
Sociālā Fonda finansētās darbības. Šajā
kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par
šā Fonda īstenošanu, būtu jāuzdod izveidot sadarbības
un koordinācijas mehānismus ar dalībvalstu norīkotajām
iestādēm Eiropas Sociālā fonda intervenču
pārvaldības īstenošanai. (16)
Fondam būtu jāsniedz atbalsts
dalībvalstīm legālās migrācijas organizācijas
stratēģiju izveidē, stiprinot to spējas
izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt
kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas,
politikas principus un pasākumus attiecībā uz trešo valstu
valstspiederīgajiem, tostarp Savienības tiesību aktus.
Tāpat Fondam būtu jāatbalsta informācijas un
labākās prakses apmaiņa un sadarbība starp
dažādām pārvaldes struktūrām, kā arī ar
citām dalībvalstīm. (17)
Savienībai būtu jāturpina un
jāpaplašina Mobilitātes partnerību izmantošana par galveno
stratēģisko, visaptverošo un ilgtermiņa sadarbības satvaru
migrācijas pārvaldībai ar trešām valstīm. Fondam
būtu jāatbalsta pasākumi Mobilitātes partnerību
ietvaros, kas notiek vai nu Savienībā, vai trešās valstīs
un kuru mērķis ir risināt Savienības vajadzības un
prioritātes, jo īpaši pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta
finansējuma nepārtrauktība, aptverot gan Savienību, gan
trešās valstis. (18)
Ir lietderīgi arī turpmāk
atbalstīt un veicināt dalībvalstu centienus uzlabot atgriešanas
pārvaldību visās tās dimensijās nolūkā
panākt, ka pastāvīgi tiek taisnīgi un efektīvi
piemēroti atgriešanas kopīgie standarti, jo īpaši tie, kas
noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā
2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs
attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas
dalībvalstī uzturas nelikumīgi[15].
Fondam būtu jāveicina atgriešanas stratēģiju izstrāde
valstu līmenī, kā arī pasākumi, lai atbalstītu to
efektīvu īstenošanu trešās valstīs. (19)
Attiecībā uz personu
brīvprātīgu atgriešanos, tostarp tādu personu, kas
vēlas tikt atgrieztas, kaut arī tām nav pienākuma
atstāt teritoriju, būtu jāparedz stimuli šādām
personām, kas atgriežas, piemēram, būtu jāparedz atvieglots
režīms, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību.
Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas
atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā izmaksu
lietderību Dalībvalstis būtu jāmudina priekšroku dot
brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem. (20)
Taču no politikas viedokļa
brīvprātīga atgriešanās un piespiedu atgriešana ir
savstarpēji saistītas, un tām ir savstarpēji pastiprinoša
ietekme, un dalībvalstis, strādājot pie atgriešanās
pārvaldības, būtu jāmudina stiprināt abu atgriešanās
veidu papildināmību. Piespiedu atgriešanas ir nepieciešamas, lai garantētu
Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un
dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu
integritāti. Tādējādi piespiedu atgriešanas iespēja ir
priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek
iedragāta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir
brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska
sastāvdaļa. Tādēļ Fondam būtu jāatbalsta
dalībvalstu darbības, lai atvieglotu piespiedu atgriešanu. (21)
Fondam ir obligāti jāatbalsta īpašus
pasākumus atgriešanās valstī attiecībā uz
personām, kas atgriežas, lai nodrošinātu efektīvu atgriešanos
labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā
un veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā. (22)
Savienības atpakaļuzņemšanas
nolīgumi ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama sastāvdaļa
un būtisks līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai
pārvaldībai, jo tie atvieglo nelikumīgo migrantu ātru
atgriešanu. Minētie nolīgumi ir svarīgs elements dialoga un
sadarbības satvarā ar trešām valstīm, kas ir
nelikumīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un to
īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta
efektīvu valsts un Savienības līmeņa atgriešanas
stratēģiju interesēs. (23)
Fondam būtu jāpapildina un
jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Aģentūra
operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības
dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk– "Frontex
Aģentūra"), kura izveidota saskaņā ar Padomes
2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004[16] un kuras viens no uzdevumiem ir sniegt
nepieciešamo palīdzību kopēju atgriešanās pasākumu
organizēšanai dalībvalstīs un apzināt labāko praksi
attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un
dalībvalstu teritorijā nelikumīgi uzturošos trešo valstu
valstspiederīgo piespiedu izraidīšanu. (24)
Fonds būtu jāīsteno,
pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši
atbilstīgajās darbībās būtu jāņem
vērā neaizsargāto personu īpašā situācija,
konkrēti, īpaša uzmanība un atbilstīga rīcība
vajadzīga attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem
un citiem nepilngadīgajiem, kas ir pakļauti riskam. (25)
Šā Fonda atbalstītie pasākumi
trešās valstīs vai attiecībā uz tām būtu
jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām
darbībām ārpus Savienības, kuras tiek atbalstītas no
Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, gan
ģeogrāfiskām, gan tematiskām. Konkrēti, šādu
darbību īstenošanā tiks mēģināts panākt
pilnīgu saskanīgumu ar Savienības ārējās
darbības principiem un galvenajiem mērķiem attiecībā
uz konkrēto valsti vai reģionu. Tie nedrīkstētu būt
paredzēti tādu darbību atbalstam, kuras ir tiešā veidā
vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā
tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas
tiek sniegta, izmantojot ārējās palīdzības
instrumentus. Tiks nodrošināts saskanīgums arī ar
Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši
attiecība uz ārkārtas palīdzības īstenošanu. (26)
Liela daļa no resursiem, kas pieejami Fonda
ietvaros, būtu jāpiešķir proporcionāli atbildībai,
kādu katra valsts ar saviem pasākumiem uzņemas migrācijas
plūsmu pārvaldībā, pamatojoties uz objektīviem
kritērijiem. Šajā nolūkā būtu jāizmanto jaunākie
pieejamie statistikas dati attiecībā uz migrācijas
plūsmām, piemēram, pirmo patvēruma pieteikumu skaits,
pozitīvu lēmumu par bēgļa statusa vai papildu
aizsardzības piešķiršanu skaits, pārvietoto bēgļu
skaits, likumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo skaits, trešo
valstu valstspiederīgo skaits, kuri ir ieguvuši dalībvalsts izdotu
atļauju uzturēties, valsts iestāžu izdotu atgriešanas
lēmumu skaits un izpildītu atgriešanu skaits[17]. (27)
Kaut arī ir lietderīgi katrai
dalībvalstij piešķirt summu, pamatojoties uz jaunākajiem
pieejamajiem statistikas datiem, daļa Fonda ietvaros pieejamo resursu
būtu jāiedala arī īpašu darbību īstenošanai, kam
nepieciešama dalībvalstu sadarbība un kas dod būtisku pievienoto
vērtību Savienībai, kā arī Savienības
Pārvietošanas programmas īstenošanai un iekšējās
pārvietošanas īstenošanai. (28)
Šajā nolūkā šajā regulā
būtu jānosaka konkrētu darbību saraksts, kas ir
atbilstīgas, lai saņemtu Fonda līdzekļus. Tām
dalībvalstīm, kas apņemas tās īstenot, būtu
jāpiešķir papildu summas. (29)
Ņemot vērā Savienības
Pārvietošanas programmas pakāpenisku izveidi, Fondam būtu
jāsniedz mērķtiecīga palīdzība finansiālu
stimulu (vienreizēju maksājumu) veidā par katru pārvietoto
bēgli. (30)
Lai palielinātu Savienības
pārvietošanas centienu ietekmi, sniedzot aizsardzību
bēgļiem, un nodrošinātu iespējami lielāku
pārvietošanas stratēģisko ietekmi,
mērķtiecīgāk orientējoties uz personām,
kurām visvairāk vajadzīga pārvietošana, Savienības
līmenī ik pēc diviem gadiem būtu jānosaka
kopējās prioritātes attiecībā uz pārvietošanu,
pamatojoties uz vispārīgām kategorijām, kas konkrēti
noteiktas šajā regulā. (31)
Dažas bēgļu kategorijas, ņemot
vērā to īpašo neaizsargātību, būtu vienmēr
jāiekļauj kopīgajās Savienības pārvietošanas
prioritātēs. (32)
Ņemot vērā pārvietošanas
vajadzības, kas noteiktas ES kopējās prioritātēs
pārvietošanas jomā, ir nepieciešams arī sniegt papildu
finansiālo atbalstu personu pārvietošanai attiecībā uz
konkrētiem ģeogrāfiskajiem reģioniem un tautībām,
kā arī īpašām pārvietojamo bēgļu
kategorijām gadījumos, kad pārvietošana atzīta par
vispiemērotāko risinājumu to īpašajām
vajadzībām. (33)
Lai stiprinātu solidaritāti un labāk
dalītu atbildību dalībvalstu starpā, jo īpaši
attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras visvairāk
ietekmē patvēruma plūsmas, līdzīgs uz
finansiāliem stimuliem balstīts mehānisms būtu
jāizveido arī starptautiskās aizsardzības
saņēmēju iekšējai pārvietošanai. (34)
Lai ņemtu vērā būtiskas
izmaiņas migrācijas plūsmā un risinātu
dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu
vajadzības, būtu jāveic starpposma pārskatīšana.
Šajā nolūkā būtu jāparedz finanšu rezerve, ko
sadalīt starpposma pārskatīšanā. (35)
Fonda sniegtais atbalsts būs
efektīvāks un dos lielāku pievienoto vērtību, ja
šajā regulā tiks noteikts ierobežots skaits obligātu
mērķu, kas jāsasniedz programmās, ko izstrādā
katra dalībvalsts, ņemot vērā tās konkrēto
situāciju un vajadzības. (36)
Solidaritātes stiprināšanā ir
svarīgi, lai Fonds sniegtu papildu atbalstu ārkārtas
situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens
dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu
masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes 2001. gada
20. jūlija Direktīvu 2001/55/EK par obligātajiem
standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma
gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par
pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus,
uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās
sekas[18],
sniedzot ārkārtas palīdzību. (37)
Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka darbu
turpina Eiropas Migrācijas tīkls, kas tika izveidots ar Padomes
2008. gada 14. maija Lēmumu 2008/381/EK, ar ko izveido Eiropas
migrācijas tīklu[19],
un jāsniedz tā darbībām nepieciešamais finansiālais
atbalsts saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem,
kādi noteikti šajā regulā. (38)
Tādēļ būtu jāatceļ
Lēmums 2008/381/EK. (39)
Ņemot vērā mērķi, ar
kādu finansiālie stimuli vienreizējo maksājumu veidā
tiek piešķirti dalībvalstīm saistībā ar
pārvietošanu un/vai iekšējo pārvietošanu, un to, ka minētie
stimuli veido tikai nelielu faktisko izmaksu daļu, šajā regulā būtu
jāparedz dažas atkāpes no noteikumiem par izdevumu atbilstību. (40)
Lai papildinātu vai grozītu šīs
regulas noteikumus par vienreizējiem maksājumiem saistībā
ar pārvietošanu un iekšējo pārvietošanu un par konkrēto
darbību un kopējo Savienības pārvietošanas prioritāšu
noteikšanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu
jādeleģē Komisijai. Īpaši
svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi
apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un
izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina
vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (41)
Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu
vienādu, efektīvu un savlaicīgu piemērošanu,
īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs
pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un
Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES)
Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par
dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas
īstenošanas pilnvaru izmantošanu[20]. (42)
Finansējums no Savienības budžeta
būtu galvenokārt jāpiešķir pasākumiem, kuros
Savienības iesaiste var dot papildu vērtību
salīdzinājumā ar dalībvalstu rīcību katrai
atsevišķi. Tā kā Eiropas Savienība spēj labāk
nekā dalībvalstis sniegt satvaru, lai paustu Savienības
solidaritāti migrācijas plūsmu pārvaldībā,
saskaņā ar šo regulu paredzētajam finansiālajam atbalstam
būtu jo īpaši jāveicina valstu un Eiropas spēju
stiprināšana šajā jomā. (43)
Pārvaldības un īstenošanas
nolūkā Fondam būtu jāietilpst saskanīgā
sistēmā, kuru veido šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes
Regula (ES) Nr. [.../...], ar ko paredz vispārīgus noteikumus
Patvēruma un migrācijas fondam un finanšu atbalsta instrumentam
policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un
krīžu pārvarēšanai[21]. (44)
Tā kā šīs regulas mērķi,
proti, veicināt migrācijas plūsmu efektīvu
pārvaldību Savienībā brīvības, drošības un
tiesiskuma telpas ietvaros saskaņā ar kopējo politiku
patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības
jomā un kopējo imigrācijas politiku, dalībvalstis nevar pietiekami
labi īstenot un to var labāk sasniegt Savienības
līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma
par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar
minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu
šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir
vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. (45)
Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un
Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008.
gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu[22]. (46)
Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un
Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 575/2007/EK, ar kuru izveido
Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam[23]. (47)
Būtu jāatceļ Padomes 2007. gada
25. jūnija Lēmums 2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada
līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fondu[24]. (48)
Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par
Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots
Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību, un neskarot minētā protokola
4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas
pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav
jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties
šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā]. (49)
Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par
Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots
Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību, un neskarot minētā protokola
4. pantu, Apvienotā Karaliste [nepiedalās šīs regulas
pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav
jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties
šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā]. (50)
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā
par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību
un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija
nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī
regula nav saistoša un nav jāpiemēro, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I NODAĻA VISPĀRĒJI NOTEIKUMI 1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Ar šo regulu laikposmam no 2014. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido
Patvēruma un migrācijas fondu (turpmāk – Fonds). 2. Šajā regulā tiek noteikti: (a)
finansiālā atbalsta mērķi un
atbilstīgās darbības; (b)
atbilstīgo darbību īstenošanas
vispārējais satvars; (c)
pieejamie finanšu resursi un to sadalījums; (d)
kopīgo ES pārvietošanas prioritāšu
noteikšanas principi un mehānisms; (e)
Eiropas Migrācijas tīkla mērķi,
uzdevumi un sastāvs. 3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES)
Nr. …/… [Horizontālajā regulā] noteikumu piemērošanas
kārtību. 2. pants Definīcijas Šajā regulā izmanto šādas
definīcijas: (a)
“pārvietošana” ir process, kurā pēc
ANO Augstā komisāra bēgļu lietās (UNHCR)
lūguma, kas balstīts uz personas vajadzību pēc
starptautiskas aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus,
kuriem ir piešķirts 1951. gada 28. jūlija Ženēvas
konvencijā noteiktais statuss un kuriem ir atļauts kā
bēgļiem uzturēties kādā no dalībvalstīm,
pārvieto no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kurā
tiem ļauj uzturēties kādā no šādiem statusiem: i) bēgļa statusā
Direktīvas 2004/83/EK 2. panta d) punkta nozīmē; vai ii) statusā, kas saskaņā ar
attiecīgās valsts un Savienības tiesību aktiem sniedz
tādas pašas tiesības un pabalstus kā bēgļa statuss; (b)
„iekšējā pārvietošana” ir process,
kurā 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos
minētās personas pārvieto no dalībvalsts, kas tām
sniegusi starptautisku aizsardzību, uz citu dalībvalsti, kur tām
piešķir līdzvērtīgu aizsardzību, vai 4. panta
1. punkta c) apakšpunktā minētās personas
pārvieto no dalībvalsts, kura ir atbildīga par viņu
pieteikuma izskatīšanu, uz citu dalībvalsti, kura izskatīs
viņu pieteikumu starptautiskai aizsardzībai. (c)
"trešās valsts
valstspiederīgais" ir persona, kas nav Savienības pilsonis
Līguma 20. panta 1. punkta nozīmē; (d)
“nepavadīts nepilngadīgais” ir
trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas jaunāks
par astoņpadsmit gadiem, kurš ierodas vai ir ieradies dalībvalstu
teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir par viņu
atbildīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts
tiesību aktiem vai valsts praksi, kamēr šāds pieaugušais nav par
viņu uzņēmies aizgādību; tas ietver nepilngadīgo,
kas palicis bez pavadības pēc ieceļošanas dalībvalstu
teritorijā; (e)
“ģimenes locekļi” ir personas, kas ir
apgādājami augšupējie vai lejupējie radinieki, tostarp
adoptētie bērni, laulātie, nelaulāti partneri, kuriem ir
pienācīgi apliecinātas ilgtermiņa attiecības vai
reģistrētas partnerattiecības, ja tas ir attiecīgi
saskaņā ar konkrētās dalībvalsts tiesībām; (f)
„ārkārtas situācija” ir
situācija, ko rada i) liels migrācijas spiediens
vienā vai vairākās dalībvalstīs, kam raksturīgs
liels un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo
pieplūdums, kas rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā
ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma
sistēmām un procedūrām, ii) pagaidu aizsardzības mehānismu
īstenošana Direktīvas 2011/55/EK nozīmē vai iii) liels migrācijas spiediens
trešās valstīs, kur bēgļi ir grūtā
stāvoklī tādu notikumu dēļ kā politiskās
norises vai konflikti. 3. pants Mērķi 1. Fonda vispārējais
mērķis ir dot ieguldījumu migrācijas plūsmu
efektīvā pārvaldībā Savienības
brīvības, drošības un tiesiskuma jomas ietvaros
saskaņā ar kopīgo politiku patvēruma, papildu
aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un ar kopīgo
imigrācijas politiku. 2. Saskaņā ar tā
vispārējo mērķi Fonds palīdz sasniegt šādus
konkrētus mērķus: (a)
stiprināt un attīstīt kopējo
Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tās ārējo
dimensiju. Šā mērķa sasniegšanu
vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita
starpā, panākto uzlabojumu apjoms attiecībā uz
patvēruma uzņemšanas apstākļiem, patvēruma
procedūru kvalitāti, pozitīvo lēmumu procentuālā
daudzuma konverģenci dalībvalstīs, kā arī
dalībvalstu pārvietošanas pasākumiem; (b)
sniegt atbalstu legālai migrācijai uz
Savienību saskaņā ar dalībvalstu ekonomiskajām un
sociālajām vajadzībām un veicināt trešo valstu
valstspiederīgo, tostarp patvēruma meklētāju un
starptautiskās aizsardzības saņēmēju, efektīvu
integrāciju. Šā mērķa sasniegšanu
vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita
starpā, apmērs, kādā pieaugusi trešo valstu
valstspiederīgo dalība nodarbinātībā,
izglītībā un demokrātiskajos procesos; (c)
stiprināt taisnīgas un efektīvas
atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, uzsvaru liekot uz
atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu
izcelsmes valstīs. Šā mērķa sasniegšanu
vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita
starpā, atgriezto personu skaits; (d)
stiprināt solidaritāti un atbildības
dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz
tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma
plūsmas. Šā mērķa sasniegšanu vērtē
pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā,
apmērs, kādā palielinājusies dalībvalstu
savstarpējā palīdzība, tostarp, izmantojot praktisku
sadarbību un iekšēju pārvietošanu. 4. pants Mērķgrupas 1. Fonds dod ieguldījumu tādu
darbību finansēšanā, kuras ir vērstas uz vienu vai
vairākām šādām personu kategorijām: (a)
trešo valstu valstspiederīgie vai
bezvalstnieki, kuru statuss ir definēts Ženēvas Konvencijā un
kuri kā bēgļi drīkst uzturēties kādā
dalībvalstī; (b)
trešo valstu valstspiederīgie vai
bezvalstnieki, uz ko attiecas kāds papildu aizsardzības veids
Direktīvas 2004/83/EK nozīmē; (c)
trešo valstu valstspiederīgie vai
bezvalstnieki, kas ir pieteikušies uz kādu aizsardzības formu, kas
minēta a) un b) apakšpunktā; (d)
trešo valstu valstspiederīgie vai
bezvalstnieki, uz ko attiecas pagaidu aizsardzība
Direktīvas 2001/55/EK nozīmē; (e)
trešo valstu valstspiederīgie vai
bezvalstnieki, kas tiek vai ir tikuši pārvietoti uz kādu
dalībvalsti; (f)
trešo valstu valstspiederīgie, kas
likumīgi uzturas kādā dalībvalstī vai kas pašlaik
iegūst likumīgas uzturēšanās tiesības kādā
dalībvalstī; (g)
trešo valstu valstspiederīgie, kuri atrodas
kādas trešās valsts teritorijā, kuru nolūks ir migrēt
uz Savienību un kuri ievēro īpašus valsts tiesību aktos
noteiktus pirmsaizbraukšanas pasākumus un/vai nosacījumus, tostarp
tādus, kas attiecas uz spēju integrēties dalībvalsts
sabiedrībā; (h)
trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēl
nav saņēmuši galīgu negatīvu lēmumu
attiecībā uz viņu lūgumu uzturēties, likumīgi
pastāvīgi uzturēties un/vai saņemt starptautisku
aizsardzību dalībvalstī un kuri var izvēlēties
izmantot brīvprātīgu atgriešanos, ja vien tie nav ieguvuši jaunu
valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts
teritoriju; (i)
trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir
tiesības uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties
vai saņemt kādu starptautiskas aizsardzības veidu
Direktīvas 2004/83/EK nozīmē vai pagaidu aizsardzību
Direktīvas 2001/55/EK nozīmē, un kuri ir izvēlējušies
izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju, ja vien tie
nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši
minētās dalībvalsts teritoriju; (j)
trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilst
vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un/vai
uzturēšanās nosacījumiem. 2. Mērķgrupa attiecīgā
gadījumā un tiktāl, cik ir piemērojami tie paši
nosacījumi, ietver minēto personu ģimenes locekļus. II NODAĻA KOPĒJĀ EIROPAS PATVĒRUMA
SISTĒMA 5. pants Uzņemšanas un patvēruma
sistēmas 1. Šīs regulas 3. panta 2. punkta
a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds atbalsta darbības,
kas vērstas uz 4. panta 1. punkta a) līdz
e) apakšpunktā minētajām personām, un jo īpaši
vienu vai vairākas šādas darbības: (a)
materiālās palīdzības,
izglītības, mācību, atbalsta pakalpojumu, veselības un
psiholoģiskās aprūpes nodrošināšana; (b)
sociālā palīdzības sniegšana,
informēšana vai palīdzība administratīvo un/vai juridisko
formalitāšu kārtošanā un informēšana vai konsultēšana
par patvēruma procedūras iespējamo iznākumu, tostarp par
tādiem aspektiem kā brīvprātīga atgriešanās; (c)
juridiskas palīdzība un
palīdzības valodas ziņā sniegšana; (d)
īpaša palīdzība
neaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem,
nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma
cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar
nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem,
personām ar nopietnām fiziskām slimībām,
garīgām slimībām vai pēctraumatiskiem
traucējumiem un personām, kas tikušas spīdzinātas,
izvarotas vai pakļautas citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai
seksuālai vardarbībai; (e)
tās vietējās sabiedrības
informēšana un vietējo iestāžu darbinieku apmācība,
kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem
uzņēmējvalstī; (f)
integrējošas darbības, kas iekļautas
9. panta 1. punkta sarakstā, ja tās tiek apvienotas ar
4. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēto
personu uzņemšanu. 2. Jaunajās dalībvalstīs, kas
Savienībai pievienosies, sākot no 2013. gada
1. janvāra, un dalībvalstīs, kas saskaras ar specifiskiem,
strukturāliem trūkumiem izmitināšanas infrastruktūras un
pakalpojumu jomā, papildus 1. punktā uzskaitītajām
atbilstīgajām darbībām no Fonda var atbalstīt arī
darbības, kuru mērķis ir (a)
izmitināšanas infrastruktūras un
pakalpojumu izveide, attīstīšana un uzlabošana; (b)
administratīvo struktūru, sistēmu un
darbinieku un attiecīgo tiesu iestāžu mācību izveide, lai
nodrošinātu, ka patvēruma meklētāji var netraucēti
piekļūt patvēruma procedūrām un patvēruma
procedūras ir efektīvas un kvalitatīvas. 6. pants Dalībvalstu spēja izstrādāt,
uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku Šīs regulas 3. panta 2. punkta
a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo
īpaši šādas darbības: (a)
darbības, ar kurām tiek stiprināta
dalībvalstu spēja vākt, analizēt un izplatīt datus un
statistiku par patvēruma procedūrām, uzņemšanas
spējām, pārvietošanas un iekšējas pārvietošanas
darbībām; (b)
darbības, kas tieši veicina patvēruma
politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes
izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un
kritēriju izstrāde. 7. pants Pārvietošana un iekšēja
pārvietošana Šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un
d) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojās
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds jo īpaši atbalsta
šādas darbības, kas saistītas ar 4. panta [1. punkta]
e) apakšpunktā minēto personu pārvietošanu un/vai
4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto
personu iekšēju pārvietošanu: (a)
valstu pārvietošanas un iekšējās
pārvietošanas programmu izveide un izstrāde; (b)
atbilstīgas infrastruktūras un
pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu pārvietošanas un
iekšējās pārvietošanas programmu raitu un efektīvu
īstenošanu; (c)
struktūru, sistēmu un personāla
mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm
un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un
medicīniskās un drošības pārbaudes; (d)
potenciālo pārvietošanas un/vai
iekšējās pārvietošanas gadījumu novērtēšana, ko
veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram,
rīkojot misijas uz trešām valstīm un/vai citām
dalībvalstīm, intervijas un medicīniskās un drošības
pārbaudes; (e)
veselības stāvokļa
novērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas,
materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi
pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp
pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu
nodrošināšana; (f)
informācija un palīdzība uzreiz
pēc ierašanās, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus; (g)
infrastruktūras un pakalpojumu
stiprināšana valstīs, kas ir izraudzītas reģionālo
aizsardzības programmu īstenošanai. III NODAĻA TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGO
INTEGRĀCIJA UN LEGĀLĀ MIGRĀCIJA 8. pants Imigrācija un pasākumi pirms
aizbraukšanas Lai veicinātu legālu migrāciju
uz Savienību un labāk sagatavotu 4. panta 1. punkta
g) apakšpunktā minētās personas integrācijai
uzņemošajā sabiedrībā, šīs regulas 3. panta 2. punkta
b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros
un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojās
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo
īpaši šādas darbības, kas notiek izcelsmes valstī: (a)
informatīvie materiāli un izpratnes
veicināšanas kampaņas, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu
saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa
vietnes; (b)
prasmju un kvalifikāciju novērtēšana
un prasmju un kvalifikāciju pārskatāmības un
līdzvērtības veicināšana izcelsmes valstīs; (c)
arodmācības; (d)
daudzpusīgi pilsoniskās ievirzes kursi un
valodu mācīšana. 9. pants Integrācijas pasākumi
vietējā un reģionālā līmenī 1. Šīs regulas 3. panta 2. punkta b)
apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros
atbilstīgās darbības notiek konsekventu stratēģiju
ietvaros, kuras īsteno nevalstiskas organizācijas, vietējās
un/vai reģionālās iestādes un kuras ir īpaši
izstrādātas 4. panta 1. punkta a) līdz
g) apakšpunktā minēto personu integrācijai vietējā
un/vai reģionālā līmenī. Šajā kontekstā
atbilstīgās darbības jo īpaši ietver šādas darbības: (a)
šādu integrācijas stratēģiju
izveide un izstrāde, tostarp vajadzību izvērtējums,
rādītāju un izvērtējuma uzlabošana; (b)
konsultācijas un palīdzība
tādas jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi,
administratīvie un juridiskie padomi, medicīniska, psiholoģiska
un sociāla aprūpe, bērnu aprūpe; (c)
darbības, ar kurām trešo valstu
valstspiederīgos ievada uzņemošajā sabiedrībā, un
darbības, kas dod viņiem iespēju tai pielāgoties,
saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem,
piedalīties pilsoniskajā un kultūras dzīvē un
dalīties vērtībās, kas nostiprinātas Eiropas
Savienības Pamattiesību hartā; (d)
pasākumi, kas vērsti uz
izglītību, tostarp valodu mācības un sākotnējie
pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum; (e)
darbības nolūkā veicināt
pašrealizāciju un dot iespēju trešo valstu valstspiederīgajiem
nodrošināt pašiem sevi; (f)
darbības, kas veicina jēgpilnus kontaktus
un konstruktīvu dialogu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un
uzņemošo sabiedrību, un darbības nolūkā uzlabot
iespējas tikt pieņemtiem uzņemošajā sabiedrībā,
tostarp iesaistot plašsaziņas līdzekļus; (g)
darbības, kas trešo valstu
valstspiederīgo saskarsmē ar valsts un privātajiem dienestiem
veicina gan līdztiesīgu piekļuvi, gan līdztiesīgus
rezultātus, tostarp šādu dienestu pielāgošana saskarsmei ar
trešo valstu valstspiederīgajiem; (h)
īstenojošo organizāciju spēju
veidošana, tostarp pieredzes un labas prakses apmaiņa un kontaktu
veidošana. 2. Šā panta 1. punktā
minētajās darbībās ņem vērā īpašās
vajadzības, kādas ir trešo valstu valstspiederīgo un viņu
ģimenes locekļu dažādajām kategorijām, tostarp tiem,
kas ieceļo vai uzturas nodarbinātības vai
pašnodarbinātības un ģimenes atkalapvienošanas nolūkos,
starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, patvēruma
meklētājiem, pārvietotām vai iekšēji
pārvietotām personām un neaizsargātām migrantu
grupām, īpaši nepilngadīgajiem, nepavadītiem
nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma
cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar
nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem un
personām, kas tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas
citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai. 3. Šā panta 1. punktā
minētās darbības attiecīgā gadījumā var
ietvert dalībvalsts pilsoņus, kuriem ir migrantu izcelsme, proti,
kuriem vismaz viens no vecākiem (t.i., māte vai tēvs) ir
trešās valsts valstspiederīgais. 4. Šā
panta 1. punktā minēto darbību plānošanas un
īstenošanas nolūkā Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 12. pantā minētā
partnerība ietver iestādes, kuras dalībvalstis ir
norīkojušas Eiropas Sociālā fonda intervenču
pārvaldības nolūkos. 10. pants Spēju veidošanas pasākumi Šīs regulas 3. panta 2. punkta
b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās
regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo īpaši šādas
darbības: (a)
legālās migrācijas veicināšanas
stratēģiju izstrāde nolūkā vienkāršot
elastīgu uzņemšanas procedūru izstrādi un ieviešanu, cita
starpā atbalstot sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu
darbā iekārtošanas aģentūrām un
nodarbinātības dienestiem, kā arī sniedzot
dalībvalstīm atbalstu Savienības migrācijas jomas
tiesību aktu īstenošanā, apspriežoties ar attiecīgajām
ieinteresētajām personām un izmantojot ekspertu padomus vai
informācijas apmaiņu par pieejām, kas vērstas uz
konkrētu valstu vai kategoriju trešo valstu valstspiederīgajiem,
attiecībā uz darba tirgus vajadzībām; (b)
dalībvalstu spēju stiprināšana, lai
izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu to
imigrācijas stratēģijas, politiku un pasākumus dažādos
līmeņos un pārvaldes struktūrās, jo īpaši to
spēju stiprināšana, lai vāktu, analizētu un izplatītu
datus un statistiku par migrācijas procedūrām un plūsmām,
uzturēšanās atļaujām un uzraudzības
līdzekļu, izvērtēšanas shēmu, rādītāju
un kritēriju izstrādi, lai novērtētu šo
stratēģiju panākumus; (c)
īstenojošo organizāciju, kas sniedz
publiskos un privātos pakalpojumus, tostarp izglītības
iestāžu, starpkultūru spēju izvēršana, veicinot pieredzes
un labās prakses apmaiņu, sadarbību un kontaktu veidošanu; (d)
ilgtspējīgu organizatorisko
struktūru veidošana integrācijas un dažādības
pārvaldīšanai, jo īpaši, īstenojot sadarbību starp
dažādām ieinteresētajām personām, tādējādi
radot dažādu valsts pārvaldes līmeņu ierēdņiem
iespēju ātri iegūt informāciju par pieredzi un labāko
praksi citur un, ja iespējams, apvienot resursus; (e)
vietējā un reģionālā
līmeņa integrācijas stratēģiju pamatā esošā
savstarpējās saskarsmes dinamiska divvirzienu procesa
veicināšana, izstrādājot konsultāciju platformas trešo
valstu valstspiederīgajiem, izvēršot informācijas apmaiņu
starp ieinteresētajām personām un kultūru un reliģiju
dialoga platformas starp trešo valstu valstspiederīgo kopienām un/vai
starp šīm kopienām un uzņemošo sabiedrību un/vai starp
šīm kopienām un iestādēm, kas ir politikas veidotājas
un lēmumu pieņēmējas. IV NODAĻA ATGRIEŠANA 11. pants Pasākumi, kas papildina
atgriešanas procedūras Šīs regulas 3. panta 2. punkta
c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas politiskajā
dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās
regulas] 13. pantā, Fonds atbalsta darbības, kas vērstas uz
4. panta 1. punkta h) līdz j) apakšpunktā
minētajām personām, un jo īpaši vienu vai vairākas
šādas darbības: (a)
izmitināšanas infrastruktūras vai
pakalpojumu un uzņemšanas vai aizturēšanas apstākļu izveide
un uzlabošana; (b)
administratīvu struktūru, sistēmu un
personāla apmācības izveide, lai nodrošinātu raitas
atgriešanas procedūras; (c)
materiālās palīdzības,
medicīniskās un psiholoģiskās aprūpes sniegšana; (d)
sociālās palīdzības,
informācijas vai palīdzības administratīvo un/vai juridisko
formalitāšu kārtošanā un informācijas vai konsultāciju
sniegšana; (e)
juridiskas palīdzības un
palīdzības valodas ziņā sniegšana; (f)
īpašs atbalsts neaizsargātām personām,
piemēram, nepilngadīgajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem,
invalīdiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem,
grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar nepilngadīgiem
bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem un personām, kas
tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citai smagai
psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai. 12. pants Atgriešanas pasākumi Šīs regulas 3. panta 2. punkta
c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 13. pantā, Fonds atbalsta darbības,
kas vērstas uz 4. panta 1. punkta h) līdz
j) apakšpunktā minētajām personām, un jo īpaši
vienu vai vairākas šādas darbības: (a)
sadarbība ar trešo valstu
konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem
nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus, atvieglot
repatriāciju un nodrošināt atpakaļuzņemšanu; (b)
atbalstītas brīvprātīgas
atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniski izmeklējumi un
palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiālie
ieguldījumi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc
atgriešanās; (c)
pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu
reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās
attīstības nolūkā, piemēram, finansiālie stimuli,
mācības, palīdzība darbā iekārtošanās un
nodarbinātības jautājumos un atbalsts saimnieciskās
darbības uzsākšanai; (d)
telpas un pakalpojumi trešās valstīs, ar
ko pēc ierašanās nodrošina pienācīgu pagaidu
izmitināšanu un uzņemšanu; (e)
īpašs atbalsts neaizsargātām
personām, piemēram, nepilngadīgajiem, nepavadītiem
nepilngadīgajiem, invalīdiem, vecāka gadagājuma
cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar
nepilngadīgiem bērniem, cilvēku tirdzniecības upuriem un
personām, kas tikušas spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas
citai smagai psiholoģiskai, fiziskai vai seksuālai vardarbībai. 13. pants Praktiska sadarbība un spēju
veidošanas pasākumi Šīs regulas 3. panta 2. punkta
c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa
ietvaros un ņemot vērā secinājumus, par ko vienojas
politiskajā dialogā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 13. pantā, atbilstīgas ir jo
īpaši šādas darbības: (a)
darbības, lai veicinātu un
stiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstu
atgriešanas dienestiem, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešo
valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem; (b)
darbības, lai atbalstītu sadarbību
starp dalībvalstu un trešo valstu atgriešanas dienestiem, tostarp
pasākumi nolūkā stiprināt trešo valstu spējas
atpakaļuzņemšanas nolīgumu ietvaros veikt šādus
atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas pasākumus; (c)
darbības, ar kurām stiprina spēju
attīstīt efektīvu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku,
jo īpaši dalībvalstu starpā veicot informācijas par
situāciju atgriešanās valstīs un labākās prakses apmaiņu,
daloties pieredzē un apvienojot resursus. (d)
darbības, ar kurām stiprina spēju
vākt, analizēt un izplatīt datus un statistiku par atgriešanas
procedūrām un pasākumiem, uzņemšanas un aizturēšanas
spējām, piespiedu atgriešanām un brīvprātīgo
atgriešanos, uzraudzību un reintegrāciju; (e)
darbības, kas tieši veicina atgriešanas
politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes
novērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un
kritēriju izstrāde. V NODAĻA FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SATVARS 14. pants Kopējie līdzekļi un
īstenošana 1. Šīs regulas īstenošanai
kopumā ir piešķirti EUR 3869 miljoni. 2. Budžeta lēmējiestāde gada
apropriācijas Fonda vajadzībām apstiprina saskaņā ar
finanšu shēmu. 3. Kopējos līdzekļus
īsteno šādos veidos: (a)
valstu programmas saskaņā ar
20. pantu; (b)
Savienības darbības saskaņā ar
21. pantu; (c)
ārkārtas palīdzība
saskaņā ar 22. pantu; (d)
Eiropas Migrācijas tīkls
saskaņā ar 23. pantu; (e)
tehniskā palīdzība saskaņā
ar 24. pantu. 4. Kopējos resursus, kas ir pieejami
saskaņā ar šo regulu, īsteno ar dalīto pārvaldību
saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas[25] 55. panta 1. punkta
b) apakšpunktu], izņemot Savienības darbības, kas
minētas 21. pantā, ārkārtas palīdzību, kas
minēta 22. pantā, Eiropas Migrācijas tīklu, kas
minēts 23. pantā, un tehnisko palīdzību, kas
minēta 24. pantā. 5. Kopējos resursus indikatīvi
izmanto šādi: (a)
EUR 3232 miljonus dalībvalstu valsts
programmām; (b)
EUR 637 miljonus Savienības
darbībām, ārkārtas palīdzībai, Eiropas
Migrācijas tīklam un Komisijas tehniskajai palīdzībai. 15. pants Resursi atbilstīgām
darbībām dalībvalstīs 1. EUR 3232 miljonus indikatīvi sadala
starp dalībvalstīm šādā veidā: (a)
EUR 2372 miljonus, kā norādīts
I pielikumā; (b)
EUR 700 miljonus, pamatojoties uz sadales
mehānismu īpašām darbībām, kā minēts
16. pantā, Savienības Pārvietošanas programmai, kā
minēts 17. pantā, un iekšējai pārvietošanai, kā
minēts 18. pantā; (c)
EUR 160 miljonus starpposma
pārskatīšanas ietvaros un laikposmam, sākot no
2018. budžeta gada, lai ņemtu vērā būtiskas
izmaiņas migrācijas plūsmās un/vai risinātu Komisijas
noteiktas īpašas vajadzības, kā paredzēts
19. pantā. 2. Ar 1. punkta b) apakšpunktā
minēto summu sniedz atbalstu (a)
īpašām darbībām, kas
uzskaitītas II pielikumā; (b)
4. panta e) apakšpunktā minēto
personu pārvietošanai un/vai 4. panta 1. punkta a), b) un
c) apakšpunktos minēto personu iekšējai pārvietošanai. 16. pants Resursi īpašām
darbībām 1. Dalībvalstīm var piešķirt
papildu summu, kā minēts 15. panta 2. punkta
a) apakšpunktā, ja tā kā tāda ir paredzēta
programmā, un to izmanto īpašu darbību īstenošanai.
Minētās īpašās darbības ir uzskaitītas
II pielikumā. 2. Lai ņemtu vērā jaunās
politikas attīstības tendences, Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētus aktus saskaņā ar 26. pantu, lai starpposma
pārskatīšanas kontekstā pārskatītu II pielikumu.
Pamatojoties uz īpašo darbību pārskatīto sarakstu,
dalībvalstis var saņemt papildu summas, kā noteikts
1. punktā, ja ir pieejami resursi. 3. Šā panta 1. un 2. punktā
minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ar
individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar kuriem starpposma
pārskatīšanas kontekstā apstiprina vai pārskata to valsts
programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES)
Nr. …/… [Horizontālās regulas] 14. un 15. pantā.
Minētās summas izmanto vienīgi īpašo darbību
īstenošanai. 17. pants Resursi Savienības
Pārvietošanas programmai 1. Papildus piešķīrumiem, kas
tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta
1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem
saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta
b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR
6000 apmērā par katru pārvietoto personu. 2. Šā panta 1. punktā
minēto vienreizējā maksājuma summu palielina līdz EUR
10 000 par katru personu, kas pārvietota saskaņā ar ES
kopīgajām prioritātēm pārvietošanas jomā, kuras
noteiktas saskaņā ar 3. un 4. punktu un uzskaitītas
III pielikumā. 3. Komisija ir pilnvarota pieņemt
deleģētus aktus saskaņā ar 26. pantu, lai ik pēc
diviem gadiem konkrēti noteiktu ES kopīgās prioritātes
pārvietošanas jomā, pamatojoties uz šādām
vispārīgām kategorijām: –
personas no valsts vai reģiona, kas
izraudzīts reģionālās aizsardzības programmas
īstenošanai; –
personas no valsts vai reģiona, kas noteikts UNHCR
pārvietošanas prognozēs un kur Savienības kopīgai
darbībai būtu ievērojama ietekme uz aizsardzības
vajadzību risināšanu; –
personas, kuras pieder kādai konkrētai
kategorijai, kas atbilst UNHCR pārvietošanas kritērijiem. 4. Kopīgajās Savienības
pārvietošanas prioritātēs jebkurā gadījumā ietver
šādas neaizsargātas grupas, un tās kvalificējas
2. punktā noteiktajam vienreizējam maksājumam: –
riskam pakļautas sievietes un bērni, –
nepavadīti nepilngadīgie, –
personas ar medicīniska rakstura
vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar
pārvietošanu, –
personas, kam nepieciešama ārkārtas
pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas
aizsardzības nepieciešamības dēļ. 5. Ja dalībvalsts pārvieto personu
atbilstoši vairāk nekā vienai no 1. un 2. punktā
minētajām kategorijām, tā vienreizējo maksājumu
par šo personu saņem tikai vienreiz. 6. Komisija saskaņā ar
27. panta 2. punktā minēto procedūru ar
īstenošanas aktiem nosaka laika grafiku un citus īstenošanas
nosacījumus, kas saistīti ar Savienības Pārvietošanas
programmas resursu piešķiršanas mehānismu. 7. Šā panta 1. punktā
minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ik
pēc diviem gadiem, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas
lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmas saskaņā ar
procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās
regulas] 14. pantā, bet vēlāk ar finansēšanas
lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumiem, ar ko apstiprina to
valsts programmas. Minētās summas nepārceļ citām
darbībām valsts programmas ietvaros. 8. Lai efektīvi sasniegtu Savienības
Pārvietošanas programmas mērķus, Komisija pieejamo resursu
ietvaros ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā
ar 26. pantu, lai, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu,
koriģētu 1. un 2. punktā minētos vienreizējos
maksājumus. 18. pants Resursi iekšējai
pārvietošanai 1. Papildus piešķīrumiem, kas
tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta
1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kad tas tiek
uzskatīts par piemērotu, saņem papildu summu, kā noteikts
15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz
vienreizēju maksājumu EUR 6000 apmērā par katru personu,
kas pārvietota no citas dalībvalsts. 2. Komisija saskaņā ar
26. panta 2. punktā minēto procedūru ar
īstenošanas aktiem nosaka laika grafiku un citus īstenošanas nosacījumus,
kas saistīti ar resursu piešķiršanas mehānismu iekšējai
pārvietošanai. 3. Šā panta 1. punktā
minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir
regulāri, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas
lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmas saskaņā ar
procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās
regulas] 14. pantā, bet vēlāk ar finansēšanas
lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumam, ar ko apstiprina to
valsts programmu. Minētās summas nepārceļ citām
darbībām valsts programmas ietvaros. 4. Lai efektīvi sasniegtu dalībvalstu
solidaritātes un atbildības dalīšanas mērķus Komisija
pieejamo resursu ietvaros ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus
saskaņā ar 26. pantu, lai koriģētu 1. punktā minēto
vienreizējo maksājumu. 19. pants Resursi starpposma
pārskatīšanas ietvaros 1. Lai piešķirtu 15. panta
1. punkta c) apakšpunktā norādīto summu, Komisija
līdz 2017. gada 31. maijam novērtē dalībvalstu
vajadzības attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas
sistēmām, to situāciju saistībā ar migrācijas
plūsmām laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam
un paredzamo notikumu attīstību. Komisija savā novērtējumā
cita starpā izmanto informāciju, kas iegūta no Eurostat,
Eiropas Migrācijas tīkla, EPAB un Frontex aģentūras
riska analīzes. Pamatojoties uz minēto analīzi,
Komisija nosaka īpašo vajadzību apmēru attiecībā uz
patvēruma un uzņemšanas sistēmām un uz migrācijas
spiedienu dalībvalstīs, summējot šādi noteiktos
koeficientus: (a)
patvēruma un uzņemšanas sistēmas: i) koeficients 1 – īpašu
vajadzību nav ii) koeficients 1,5 – vidējas
īpašās vajadzības iii) koeficients 3 – lielas īpašās
vajadzības (b)
migrācijas spiediens: i) koeficients 1– īpaša spiediena nav ii) koeficients 1,5 – vidējs
īpašais spiediens iii) koeficients 3 – liels īpašais
spiediens. 2. Balstoties uz šādu sistēmu,
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, kuras dalībvalstis saņem
papildu summas, un izveido sadales kārtību, kādā pieejamie
resursi tiek piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar
27. panta 3. punkta minēto procedūru. 20. pants Valsts programmas 1. Programmās, kuras paredzēts
izskatīt un apstiprināt saskaņā ar Regulas (ES)
Nr. …/… [Horizontālās regulas] 14. pantu,
dalībvalstis jo īpaši cenšas sasniegt šādus mērķus: (a)
kopējas Eiropas patvēruma sistēmas
izveides stiprināšana, nodrošinot Savienības patvēruma jomas acquis
efektīvu un vienādu piemērošanu; (b)
atbalsts Savienības Pārvietošanas
programmas izveidei un attīstībai, sniedzot stabilus risinājumus
bēgļiem, kas ir grūtā stāvoklī trešās
valstīs, jo īpaši saskaņā ar kopīgajām
Savienības pārvietošanas prioritātēm; (c)
integrācijas stratēģiju izveide un
attīstīšana vietējā/reģionālā
līmenī, aptverot dažādus divvirzienu dinamiskā procesa
aspektus, pievēršoties dažādu migrantu kategoriju īpašajām
vajadzībām un izstrādājot efektīvas
partnerattiecības, kurās iesaistītas visas
ieinteresētās personas; (d)
atbalstītas brīvprātīgās
atgriešanās programmas izstrāde, ietverot reintegrācijas
komponentu. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka visas
darbības, kas tiek atbalstītas no šā Fonda, ir saderīgas ar
Savienības acquis patvēruma un imigrācijas jomā pat
tad, ja tām nav saistoša vai uz tām neattiecas attiecīgo
pasākumu piemērošana. 21. pants Savienības darbības 1. Pēc Komisijas ierosmes Fondu var
izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai darbības, kas
ir īpaši Savienības interesēs, attiecībā uz
vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, kas minēti
3. pantā. 2. Lai būtu atbilstīgas
finansējumam, Savienības darbības jo īpaši atbalsta: (a)
Savienības sadarbības veicināšanu
Savienības tiesību un labās prakses īstenošanā
patvēruma jomā, ietverot pārvietošanu un iekšējo
pārvietošanu, legālo migrāciju, tostarp trešo valstu
valstspiederīgo integrāciju, un atgriešanu; (b)
starpvalstu sadarbības tīklu un
eksperimentālu projektu, tostarp inovatīvu projektu, izveidi,
balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp
divās vai vairāk dalībvalstīs izvietotām
iestādēm, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju un
atvieglinātu pieredzes un labās prakses apmaiņu; (c)
pētījumus par iespējamiem jauniem
Savienības sadarbības veidiem patvēruma, imigrācijas,
integrācijas un atgriešanas jomā un attiecīgiem ES tiesību
aktiem, informācijas par labāko praksi izplatīšanu un
apmaiņu un visiem citiem patvēruma, imigrācijas,
integrācijas un atgriešanas politikas aspektiem, tostarp
institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām
prioritātēm; (d)
kopēju statistikas instrumentu, metožu un
rādītāju izstrādi un izmantošanu dalībvalstīs,
lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti
patvēruma, legālās migrācijas un integrācijas un
atgriešanas jomā; (e)
sagatavošanās, uzraudzības,
administratīvo un tehnisko atbalstu, izvērtēšanas mehānismu
izstrādi, kas nepieciešami patvēruma un imigrācijas jomas
politikas īstenošanai; (f)
sadarbību ar trešām valstīm, jo
īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumu, mobilitātes
partnerību un reģionālo aizsardzības programmu
īstenošanas ietvaros. 3. Šajā pantā minētās
darbības īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 7. pantu. 22. pants Ārkārtas palīdzība 1. Fonds sniedz finansiālu
palīdzību, lai risinātu steidzamas un specifiskas
vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā. 2. Ārkārtas palīdzību
īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] 8. pantu. 23. pants Eiropas Migrācijas tīkls 1. Fonds sniedz atbalstu Eiropas
Migrācijas tīklam un nodrošina finanšu līdzekļus, kas
nepieciešami tā pasākumiem un turpmākai attīstībai.
2. Eiropas Migrācijas tīkla
mērķis ir (a)
kalpot par ES konsultatīvo padomi
migrācijas un patvēruma jautājumos, veicot gan valstu, gan ES
līmeņa koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu,
akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ideju laboratoriju
un citu Savienības / starptautisko struktūru pārstāvjiem; (b)
pildīt Savienības iestāžu un
dalībvalstu informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu,
objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par
migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu Eiropas Savienības
politikas veidošanu šajās jomās; (c)
sniegt plašai sabiedrībai
b) apakšpunktā minēto informāciju. 3. Lai sasniegtu savus mērķus,
Eiropas Migrācijas tīkls (a)
vāc aktuālus, objektīvus, uzticamus
un salīdzināmus datus un informāciju no dažādiem avotiem,
tostarp sanāksmēs, ar elektroniskiem līdzekļiem,
kopīgos pētījumos un ad-hoc aptaujās, un
apmainās ar šiem datiem; (b)
analizē a) apakšpunktā minētos datus
un informāciju, tostarp uzlabojot salīdzināmību, un sniedz
tos formātā, kas ir jo īpaši viegli pieejams politikas
veidotājiem; (c)
izstrādā un publicē periodiskus
ziņojumus par stāvokli migrācijas un patvēruma jomā
Savienībā un tās dalībvalstīs; (d)
sniedzot sagatavoto informāciju, kalpo par
objektīvas informācijas avotu plašākai sabiedrībai
migrācijas un patvēruma jautājumos. 4. Eiropas Migrācijas tīkls, EPAB un
Frontex aģentūra nodrošina, ka to attiecīgās
darbības ir konsekventas un saskaņotas. 5. Eiropas Migrācijas tīklu veido: (a)
Komisija, kas koordinē Eiropas Migrācijas
tīkla darbu un nodrošina, lai tajā pienācīgi
atspoguļotos Savienības politiskās prioritātes
migrācijas un patvēruma jomā; (b)
vadības padome, kas sniedz politiskas
norādes un apstiprina Eiropas Migrācijas tīkla pasākumus un
kuras sastāvā ir Komisija, kā arī eksperti no
dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un citām attiecīgām
struktūrām; (c)
dalībvalstu iecelti valstu kontaktpunkti,
kuros katrā ir vismaz trīs eksperti, kuriem kopīgi ir pieredze
patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas,
tiesību, pētniecības un statistikas aspektus, un kuri
koordinē un sniedz valstu ieguldījumu 19. panta
1. punktā minētajās darbībās, lai piedalītos
visas attiecīgās ieinteresētās personas; (d)
citas attiecīgās valsts un
Savienības līmeņa struktūras migrācijas un
patvēruma jomā. 6. Komisija ar īstenošanas aktiem
izveido sīki izstrādātus Eiropas Migrācijas tīkla
darbības noteikumus saskaņā ar 27. panta
2. punktā minēto procedūru. 7. Summu, ko Fonda gada
apropriācijās paredz Eiropas Migrācijas tīklam, un darba
programmu, kurā nosaka tā darbību prioritātes, pieņem
saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto
procedūru un, ja iespējams, apvieno ar gada programmu Savienības
darbībām un ārkārtas palīdzībai. 8. Finansiālā palīdzība,
ko sniedz Eiropas Migrācijas tīkla darbībām, izpaužas
kā dotācijas valstu kontaktpunktiem un attiecīgā
gadījumā publiskā iepirkuma līgumi saskaņā ar
Finanšu regulu. 24. pants Tehniskā palīdzība 1. Pēc Komisijas ierosmes un / vai
tās vārdā līdz EUR 2,5 miljonus no Fonda
līdzekļiem katru gadu izmanto tehniskai palīdzībai
saskaņā ar 10. pantu Regulā (ES) Nr. …/… [Horizontālajā
regulā]. 2. Pēc dalībvalsts ierosmes Fonds
var paredzēt līdz 5 % no kopējās dalībvalstij
piešķirtās summas tehniskajai palīdzībai valsts programmas
ietvaros saskaņā ar 20. pantu Regulā (ES) Nr. …/…
[Horizontālajā regulā]. VI NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 25. pants Īpaši noteikumi
attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem saistībā
ar pārvietošanu un iekšējo pārvietošanu Atkāpjoties no noteikumiem par izdevumu
atbilstību, kas ietverti Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās
regulas] 18. pantā, konkrēti attiecībā uz
vienreizējiem maksājumiem un vienotajām likmēm,
vienreizējie maksājumi, kas dalībvalstīm tiek
piešķirti saistībā ar pārvietošanu un/vai iekšējo
pārvietošanu, tiek –
atbrīvoti no prasības, ka tiem
jābūt balstītiem uz statistiskiem vai vēsturiskiem datiem,
un –
piešķirti, ja persona, par kuru
vienreizējais maksājums ir piešķirts, ir faktiski
pārvietota un/vai iekšēji pārvietota saskaņā ar šo
regulu. 26. pants Deleģējuma īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos
aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā
izklāstītos nosacījumus. 2. Šajā regulā minēto pilnvaru
deleģējumu Komisijai piešķir uz 7 gadiem, sākot no dienas,
kad stājas spēkā šī regula. Pilnvaru deleģējumu
automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien
Eiropas Parlaments vai Padome nav izteikuši iebildumus pret šādu
pagarinājumu vismaz trīs mēnešus pirms attiecīgā
laikposma beigām. 3. Eiropas Parlaments vai Padome var
jebkurā laikā atsaukt to pilnvaru deleģējumu, kas
minētas šajā regulā. Ar lēmumu par atsaukšanu
izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru
deleģējumu. Tas stājas spēkā nākamajā
dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā
norādītā vēlākā datumā. Tas neskar
jau spēkā esošu deleģēto tiesību aktu derīgumu. 4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi
deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas
Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētais akts, kas
pieņemts, pamatojoties uz šo regulu, stājas spēkā tikai
tad, ja nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes divu
mēnešu laikā pēc šā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam
un Padomei vai ja pirms šā perioda beigām Eiropas Parlaments un
Padome abi ir informējuši Komisiju, ka tiem nav iebildumu. Pēc
Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par
diviem mēnešiem. 27. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz kopīgā
komiteja „Patvērums, migrācija un drošība”, kuru izveido
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Horizontālās regulas]
55. panta 1. punktu. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. 28. pants Pārskatīšana Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu,
Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu vēlākais
līdz 2020. gada 30. jūnijam. 29. pants Regulas (ES) Nr. …/…
[Horizontālās regulas] piemērojamība Šim Fondam piemēro [Regulas (ES) Nr. …/…]
noteikumus. 30. pants Atcelšana Ar 2014. gada 1. janvāri atceļ
šādus lēmumus: (a)
Lēmumu Nr. 573/2007/EK; (b)
Lēmumu Nr. 575/2007/EK; (c)
Lēmumu 2007/435/EK; (d)
Lēmumu 2008/381/EK. 31. pants Pārejas noteikumi 1. Šī regula neietekmē iespēju
turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji
atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to
slēgšanai vai atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu
Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK un Lēmumu Nr. 2007/435/EK
vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī
attiecas uz minēto palīdzību. Šī regula neietekmē iespēju
turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji
atcelt, finansiālu atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi
saskaņā ar Lēmumu 2008/381/EK vai jebkuru citu tiesību
aktu, kas 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto
palīdzību. 2. Pieņemot lēmumus par
līdzfinansējumu saskaņā ar šo regulu, Komisija ņem
vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu
Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK, Lēmumu 2007/435/EK
un Lēmumu 2008/381/EK, ir pieņemti līdz [datums, kad
publicē Oficiālajā Vēstnesī] un kuriem ir
finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais
līdzfinansējums. 3. Atvēlētās
līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi
laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz
2013. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma
ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām Komisijai nav
nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti,
Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada
31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās
summas. 4. Aprēķinot summu, uz ko attiecas
automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas
attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar
tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir
apturoša iedarbība. 32. pants Stāšanās spēkā un
piemērošana Šī regula stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs
saskaņā ar Līgumiem. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS Indikatīvs daudzgadu
sadalījums pa dalībvalstīm laikposmā no 2014. gada
līdz 2020. gadam II PIELIKUMS Īpašo darbību saraksts
saskaņā ar 16. pantu (1)
Bēgļu tranzīta un lietu
izskatīšanas centru izveide un attīstīšana, jo īpaši
pārvietošanas darbību atbalstam sadarbībā ar UNHCR (2)
Jaunas pieejas, sadarbojoties ar UNHCR,
attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrām,
pievēršoties galvenajām tranzīta valstīm, piemēram,
aizsardzības programmām konkrētām grupām vai
dažām patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūrām (3)
Kopīgas ierosmes dalībvalstu starpā
integrācijas jomā, piemēram, kritēriju noteikšana,
salīdzinošā izvērtēšana vai Eiropas moduļu
testēšana, piemēram, attiecībā uz valodas prasmju apguvi vai
ievadprogrammu organizāciju (4)
Kopīgas ierosmes nolūkā apzināt
un īstenot jaunas pieejas pirmās saskarsmes procedūrām un
aizsardzības standartiem attiecībā uz nepavadītiem
nepilngadīgajiem (5)
Kopīgas atgriešanas darbības, tostarp
kopīgas darbības, lai īstenotu Savienības
atpakaļuzņemšanas nolīgumus (6)
Kopīgi reintegrācijas projekti izcelsmes
valstīs ilgtspējīgas atgriešanās nolūkā, kā
arī kopīgas darbības, lai stiprinātu trešo valstu
spējas īstenot Savienības atpakaļuzņemšanas
nolīgumus (7)
Kopīgas ierosmes nolūkā atjaunot
ģimenes vienotību un nepavadītus nepilngadīgos
reintegrēt viņu izcelsmes valstīs (8)
Kopīgu migrācijas centru izveide
trešās valstīs, kā arī kopīgi projekti, lai
veicinātu sadarbību starp dalībvalstu un trešo valstu darbā
iekārtošanas aģentūrām un nodarbinātības
dienestiem III PIELIKUMS Kopējo Savienības
pārvietošanas prioritāšu saraksts 2014.-2015. gadam (1)
Reģionālā aizsardzības
programma Austrumeiropā (Baltkrievija, Moldova, Ukraina) (2)
Reģionālā aizsardzības
programma Āfrikas Ragā (Džibuti, Kenija, Jemena) (3)
Reģionālā aizsardzības
programma Ziemeļāfrikā (Ēģipte, Lībija, Tunisija) (4)
Bēgļi Austrumāfrikas / Lielo ezeru
reģionā (5)
Irākas bēgļi Sīrijā,
Lībijā, Jordānijā (6)
Irākas bēgļi Turcijā TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēmas 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem
kopsavilkums 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība
ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo
personu dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Paziņojums
“Veidojot atvērtu un drošu Eiropu – iekšlietu budžets
2014.–2020. gadam”; Priekšlikums
regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un
migrācijas fondam un finanšu atbalsta instrumentam policijas
sadarbībai, noziegumu novēršanai un apkarošanai un krīžu
pārvarēšanai Priekšlikums
regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu.
1.2.
Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā[26]
Pašreiz:
3. izdevumu kategorija, 18. sadaļa – Iekšlietas Nākotnes
daudzgadu finanšu plāni: 3. izdevumu kategorija (Drošība un
pilsoniskums) – “Patvēruma un migrācijas fonds” Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību (iekšlietu
jomas finansējums 2014.–2020. gadam) ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/ sagatavošanas darbību[27]
¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.3.
Mērķi
1.3.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie
mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Iekšlietu
jomas politikas virzienu galīgais mērķis ir izveidot telpu bez
iekšējam robežām, kurā ES pilsoņi un trešo valstu
valstspiederīgie var ieceļot, pārvietoties, dzīvot un
strādāt, līdznesot jaunas idejas, kapitālu, zināšanas
un inovāciju vai aizpildot trūkumus valstu darba tirgū,
pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas viņu
tiesības un garantēta viņu drošība. Šā mērķa
sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar ārpussavienības
valstīm un starptautiskajām organizācijām. Iekšlietu
jomas politikas virzienu arvien pieaugošā nozīme ir apliecināta
Stokholmas programmā un tās rīcības plānā, kuru
īstenošana ir viena no Savienības stratēģiskajām
prioritātēm un aptver tādas jomas kā migrācija
(legālā migrācija un integrācija, patvērums, nelikumīgā
migrācija un atgriešana), drošība (terorisma un organizētās
noziedzības novēršana un cīņa pret to, policijas
sadarbība) un ārējo robežu pārvaldība (tostarp
vīzu politika), kā arī šo politikas virzienu ārējo
dimensiju. Lisabonas līgums arī ļauj Savienībai
izrādīt lielāku apņēmību atbildēt uz
pilsoņu ikdienas bažām brīvības, drošības un
tiesiskuma jomā. Iekšlietu politikas prioritātes, jo īpaši trešo
valstu valstspiederīgo integrācija būtu jāskata arī
saistībā ar septiņām pamatiniciatīvām, kas
izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras
mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt pašreizējo
finansiālo un ekonomisko krīzi un panākt gudru,
ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Patvēruma
un migrācijas fonds sniegs finansiālu palīdzību, kas
nepieciešama, lai Savienības mērķus iekšlietu jomā
pārvērstu uzskatāmos rezultātos.
1.3.2.
Konkrētie mērķi un
attiecīgās ABM/ABB darbības
PATVĒRUMA
UN MIGRĀCIJAS FONDS a) stiprināt
un attīstīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp
tās ārējo dimensiju; b) sniegt
atbalstu legālai migrācijai uz Savienību saskaņā ar
dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām
vajadzībām un veicināt trešo valstu valstspiederīgo,
tostarp patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības
saņēmēju, efektīvu integrāciju; c) stiprināt
dalībvalstu spējas veicināt taisnīgas un efektīvas
atgriešanas stratēģijas, uzsvaru liekot uz atgriešanās
ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes
valstīs; d) stiprināt
solidaritāti un atbildības dalīšanu starp
dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz tām, kuras
visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas. Pašreizējās
attiecīgās ABB darbības: 18.03 (Eiropas
Bēgļu fonds, ārkārtas pasākumi un Trešo valstu
valstspiederīgo integrācijas fonds) un 18.02 (ciktāl tas
attiecas uz Eiropas Atgriešanās fondu).
1.3.3.
Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Priekšlikuma
ietekme uz saņēmējiem/mērķgrupām ir
sīkāk aprakstīta ietekmes novērtējuma
4.1.2. nodaļā. Kopumā
visos finansēšanas procesa līmeņos un katrā pārvaldības
veidā veiktajai vienkāršošanai būs acīmredzama
labvēlīga ietekme uz finansiālā atbalsta
pārvaldības procesiem. Galvenie
finansiālā atbalsta saņēmēji patvēruma un
migrācijas jomā būs dalībvalstu valsts pārvaldes
struktūras, kas ir atbildīgas par attiecīgā acquis
vai politikas īstenošanu, kā arī starptautiskās
organizācijas vai NVO, kas darbojas patvēruma un migrācijas
jomā (uzņemšanas procedūras, integrācijas pasākumi un
atgriešanas darbības). Mērķgrupas,
kas gūs labumu no pārmaiņām, ir patvēruma meklētāji,
starptautiskās aizsardzības saņēmēji, pārvietotie
bēgļi un citi trešo valstu valstspiederīgie, kas ierodas ES
dažādu iemeslu dēļ un ar dažādām vajadzībām
(piemēram, ekonomiskās vajadzības, ģimenes
atkalapvienošanās, nepavadīti nepilngadīgie utt.). Šīs
mērķgrupas būs vieglāk aizsniedzamas, jo, apvienojot
vienā fondā dažādas darbības, kas attiecas uz
migrācijas pārvaldību, tiks atvieglota piekļuve
finansējumam (viena atbildīgā iestāde, labāka
uzskatāmība un skaidrāka intervences darbības joma) un atbalsts
varēs būt elastīgāks (piemēram, viena veida
darbība, kas vērsta uz dažādām mērķgrupām).
Tiks paplašināta arī intervences darbības joma, aptverot visu
migrācijas ķēdi, kurā ietilpst dažādas
mērķgrupas, tostarp paplašinātās mērķgrupas,
t.i., otrās paaudzes trešo valstu valstspiederīgie (kam māte vai
tēvs ir trešās valsts valstspiederīgais).
1.3.4.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. Tā
kā pirms valstu programmu noteikšanas nepieciešams politiskais dialogs,
šajā posmā nav iespējams noteikt galīgo
rādītāju sarakstu, kuri tiks izmantoti, lai novērtētu
sasniegumus saistībā ar minētajiem konkrētajiem
mērķiem. Tomēr attiecībā uz patvēruma un migrācijas
jomu rādītāji cita starpā ietvertu panākto uzlabojumu
apjomu attiecībā uz patvēruma uzņemšanas
apstākļiem, patvēruma procedūru kvalitāti, statusa
atzīšanas līmeņu konverģenci dalībvalstīs,
kā arī dalībvalstu pārvietošanas pasākumiem, apjomu,
kādā pieaugusi trešo valstu valstspiederīgo dalība nodarbinātībā,
izglītībā un demokrātiskajos procesos, atgriezto personu
skaitu un apjomu, kādā palielinājusies dalībvalstu
savstarpējā palīdzība, tostarp īstenojot praktisku sadarbību
un iekšēju pārvietošanu.
1.4.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.4.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības
Arī
laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ES saskarsies ar
būtiskiem pārbaudījumiem iekšlietu jomā. Ņemot
vērā demogrāfiskās izmaiņas, strukturālās
izmaiņas darba tirgos un veidu, kā izpaužas konkurence
attiecībā uz prasmju piesaisti, uz nākotni vērstai
legālās imigrācijas un integrācijas politikai būs
būtiska loma ES konkurētspējas un sociālās
kohēzijas stiprināšanā, bagātinot mūsu sabiedrības
un radot iespējas visiem. ES arī nepieciešams pienācīgi
pievērsties nelikumīgajai migrācijai un cīņai pret
cilvēku tirdzniecību. Tajā pašā laikā mums ir
jāturpina apliecināt solidaritāti ar tiem, kuriem vajadzīga
starptautiska aizsardzība. Joprojām prioritāte ir izveidot
drošāku un efektīvāku kopējo Eiropas patvēruma
sistēmu, kura atspoguļo mūsu vērtības. Šo
mērķu sasniegšanā būtiska ir sadarbība ar
ārpussavienības valstīm un starptautiskajām
organizācijām. Nesenie notikumi Ziemeļāfrikā ir
pierādījuši, cik svarīgi ir tas, lai ES būtu visaptveroša
un koordinēta pieeja migrācijai, robežām un drošībai.
Tādēļ jāstiprina arvien svarīgākā ES
iekšlietu politikas virzienu ārējā dimensija, to pilnīgi
saskaņojot ar Savienības ārpolitiku.
1.4.2.
ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība
Migrācijas
plūsmu pārvaldība ir saistīta ar problēmām, kuras
dalībvalstis nespēj atrisināt, rīkojoties atsevišķi.
Šī ir joma, kurā ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama
pievienotā vērtība. Uz dažām
dalībvalstīm gulstas smags slogs to īpašā
ģeogrāfiskā izvietojuma un to pārvaldībā esošo
Savienības ārējo robežu garuma dēļ.
Tādēļ kopīgās politikas pamatā patvēruma un
imigrācijas jomā ir dalībvalstu solidaritātes un
atbildības taisnīgas sadales princips. ES budžetā ir
paredzēti līdzekļi, lai pievērstos šā principa
finansiālajai ietekmei. Attiecībā
uz iekšlietu ārējo dimensiju, skaidrs, ka pasākumu
pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski vairos
ES rīcības efektivitāti, kas nepieciešama, lai
pārliecinātu trešās valstis kopā ar ES iesaistīties šo
migrācijas jautājumu risināšanā, kuri pamatā ir ES un
dalībvalstu interesēs. ES tiesības
rīkoties iekšlietu jomā izriet no Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) V sadaļas “Brīvības,
drošības un tiesiskuma telpa”, jo īpaši no LESD 77. panta
2. punkta, 78. panta 2. punkta, 79. panta 2. un
4. punkta, 82. panta 1. punkta, 84. panta un 87. panta
2. punkta. Uz sadarbību ar trešām valstīm un
starptautiskām organizācijām attiecas LESD 212. panta
3. punkts. Priekšlikumos tiek ievērots subsidiaritātes princips,
jo lielākā finansējuma daļa tiks īstenota
saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un
ievērojot dalībvalstu iestāžu kompetenci.
1.4.3.
Līdzīgas līdzšinējās
pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Kaut arī
kopumā tiek atzīts, ka pašreizējie iekšlietu jomas finanšu
instrumenti sasniedz savus mērķus un darbojas efektīvi,
starpposma pārskatīšanā un apspriedēs ar
ieinteresētajām personām gūtās atziņas liecina,
ka nepieciešams: · vienkāršot un racionalizēt turpmākos iekšlietu jomas
instrumentus, samazinot finanšu programmu skaitu
līdz divām, šajā nolūkā izveidojot Patvēruma un
migrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Tas ļaus
ES stratēģiskāk izmantot savus instrumentus tā, lai tie
labāk atbilstu ES politiskajām prioritātēm un
vajadzībām; · stiprināt ES globālo procesu dalībnieces lomu, turpmākajos fondos ietverot ārējās dimensijas
komponentu, lai stiprinātu ES rīcības efektivitāti
attiecībā uz ārējās politikas dimensiju iekšpolitikas
virzienos; · tur, kur tas iespējams, priekšroku dot dalītai
pārvaldībai, nevis centralizētai, tādējādi
samazinot nevajadzīgu birokrātisko slogu; · veidot vairāk uz rezultātiem vērstu pieeju dalītai
pārvaldībai, pārejot uz daudzgadu
plānošanu, kas ietver augstākā līmeņa politisko
dialogu, tādējādi panākot, ka dalībvalstu valsts
programmas ir pilnībā saskaņotas ar ES politikas mērķiem
un prioritātēm un tajās galvenā uzmanība ir vērsta
uz rezultātu gūšanu; · uzlabot centralizēto pārvaldību, lai radītu
līdzekļu klāstu politikas rosinātiem pasākumiem, tostarp atbalstu starptautiskām darbībām, īpaši
inovatīvām darbībām un darbībām trešās
valstīs vai saistībā ar tām (ārējā
dimensija), kā arī ārkārtas darbībām,
pētījumiem un pasākumiem; · izveidot kopīgu regulējumu ar
kopīgu noteikumu kopumu par plānošanu, ziņošanu, finanšu
pārvaldību un kontroli, kas ir, cik iespējams, līdzīgs
citu dalītas pārvaldības kārtībā
pārvaldītu ES fondu regulējumam, lai panāktu, ka visas
ieinteresētās personas labāk izprot noteikumus, un
nodrošinātu augstu saskanīgumu un konsekvenci; · nodrošināt ātru un efektīvu reaģēšanu
ārkārtas situācijās, veidojot
fondus tā, lai ES var atbilstīgi reaģēt strauji
mainīgās situācijās; · stiprināt iekšlietu jomas aģentūru lomu, lai veicinātu praktisku sadarbību starp
dalībvalstīm un uzticot tām konkrētu darbību
īstenošanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu politisko kontroli
pār aģentūru darbībām. Sīkāku
ieskatu var gūt katras regulas ietekmes novērtējumā un
paskaidrojuma rakstā.
1.4.4.
Saderība un iespējamā sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem
Vairāki
citi ES instrumenti sniegs atbalstu pasākumiem, kas papildina
pasākumus, kuri tiks finansēti no Patvēruma un migrācijas
fonda un Iekšējās drošības fonda: Eiropas
Sociālais fonds pašlaik atbalsta
integrācijas pasākumus attiecībā uz piekļuvi darba
tirgum, bet Integrācijas fonds finansē tādus pasākumus
kā, piemēram, pilsoniskās ievirzes kursus, piedalīšanos
sociālajā un pilsoniskajā dzīvē, vienlīdzīgu
piekļuvi pakalpojumiem, utt. Integrācijas pasākumus turpmāk
tādā pašā veidā atbalstīs Patvēruma un
migrācijas fonds un turpmākais Eiropas Sociālais fonds. Patvēruma
un migrācijas fonda ārējās dimensijas komponents
atbalstīs darbības trešās valstīs un attiecībā uz
tām, kuras būs galvenokārt vērstas uz ES interesēm un
mērķiem, kurām būs tieša ietekme uz ES un tās
dalībvalstīm un kuras nodrošinās ES teritorijā īstenoto
darbību turpināmību. Šis finansējums tiks plānots un
īstenots saskaņā ar ES ārējo darbību un
ārpolitiku. Tas nav paredzēts tādu darbību atbalstam, kuras
ir vērstas uz attīstību, un attiecīgā
gadījumā papildinās finansiālo palīdzību, kas
tiek sniegta, izmantojot ārējās palīdzības
instrumentus. Šajā kontekstā iekšlietu jomai īpaši nozīmīgi
būs Tematiskās programmas migrācijas un patvēruma
jomā un Stabilitātes instrumenta pēcteči.
Ārējās palīdzības instrumenti vai nu atbalsta
saņēmēju valstu vajadzības attīstības jomā,
vai atbalsta ES vispārējās politiskās intereses ar
stratēģiskiem partneriem, toties iekšlietu fondi atbalstīs
īpašas darbības trešās valstīs ES migrācijas politikas
interesēs. Tādējādi tie aizpildīs specifisku robu un
dos ieguldījumu ES rīcībā esošā līdzekļu
klāsta pilnīgā izveidē.
1.5.
Ilgums un finansiālā ietekme
þ Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva · þ Priekšlikuma/iniciatīvas
darbības laiks: no 1.1.2014. līdz 31.12.2020. · þ Finansiālā
ietekme no 2014. gada līdz 2023. gadam ¨ Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva · Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG., · pēc kura turpinās normāla darbība.
1.6.
Paredzētie pārvaldības veidi[28]
þKomisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība þ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot: · þ izpildaģentūrām
· þ Kopienu
izveidotām struktūrām[29] · þ valstu
publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic
valsts pārvaldes uzdevumus · ¨ personām,
kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā
ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir
noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē
þ Dalīta pārvaldība
kopā ar dalībvalstīm þ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām
valstīm þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām
organizācijām (precizēt) Ja norādīti
vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes Priekšlikumi
tiks galvenokārt īstenoti ar dalītu pārvaldību,
izmantojot daudzgadu valstu programmas. Valstu
programmās sasniedzamos mērķus papildinās “Savienības
darbības” un ātrās reaģēšanas mehānisms
ārkārtas situāciju risināšanai. Tās galvenokārt
būs dotācijas un iepirkums saskaņā ar centralizētu
tiešu pārvaldību un ietvers darbības trešās valstīs un
saistībā ar tām. Tiks izmantoti
visi pieejamie līdzekļi, lai nepieļautu sadrumstalošanos,
koncentrējot resursus uz neliela skaita ES mērķu sasniegšanu un
attiecīgā gadījumā izmantojot galveno ieinteresēto
personu speciālās zināšanas, pamatojoties uz
partnerattiecību nolīgumiem un pamatnolīgumiem. Pēc
Komisijas iniciatīvas sniegtā tehniskā palīdzība tiks
īstenota, izmantojot centralizētu tiešu pārvaldību.
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt
periodiskumu un nosacījumus. Dalītai
pārvaldībai tiek ierosināta
saskanīga un efektīva ziņošanas, uzraudzības un
izvērtēšanas sistēma. Attiecībā uz katru valsts
programmu dalībvalstīm tiks prasīts izveidot Uzraudzības
komiteju, kurā var piedalīties Komisija. Ik gadu
dalībvalstis ziņos par daudzgadu programmas īstenošanu. Šie
ziņojumi ir priekšnoteikums gada maksājumiem. Saistībā ar
starpposma pārskata sagatavošanu dalībvalstīm
2017. gadā tiks lūgts sniegt papildu informāciju par
mērķu īstenošanā gūtajiem panākumiem.
Līdzīgs pasākums tiks veikts 2019. gadā, lai
attiecīgā gadījumā varētu veikt pielāgojumus
pēdējā finanšu gada (2020. gada) laikā. Atbalstot uz
izvērtēšanu balstītas darba vides izveidi iekšlietu jomā,
fondiem būs kopīga izvērtēšanas un uzraudzības
sistēma ar plašu politikā pamatotu rādītāju
klāstu, kuri uzsvērs fondiem piemītošo uz rezultātiem
vērsto pieeju un būtisko lomu, kāda tiem varētu būt
politisko virzienu kopumā, lai sasniegtu mērķi – izveidot
brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šie
rādītāji attiecas uz ietekmi, kāda varētu būt
fondiem: kopīgas darba vides izveide robežu drošības, policijas
sadarbības un krīžu pārvarēšanas jomā; migrācijas
plūsmu uz ES efektīva pārvaldība; taisnīga un
vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem;
solidaritāte un sadarbība dalībvalstu starpā, risinot
migrācijas un iekšējās drošības jautājumus, un
kopīga ES pieeja attiecībā uz trešām valstīm gan
migrācijas, gan drošības jomā; Lai
nodrošinātu, ka izvērtēšanā tiek piemēroti
adekvāti principi, un paturot prātā praktisko pieredzi,
kāda izvērtēšanā gūta dalībvalstīs
pašreizējā ES finansējuma ietvaros iekšlietu jomā, Komisija
un dalībvalstis darbosies kopīgi, lai izstrādātu
kopīgu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmu, cita
starpā nosakot paraugus un kopīgos rezultatīvos
rādītājus. Visi
pasākumi tiks izveidoti plānošanas perioda sākumā,
tādējādi ļaujot dalībvalstīm izveidot savas
ziņošanas un izvērtēšanas sistēmas, pamatojoties uz
kopīgiem noteiktiem principiem un prasībām. Lai
mazinātu administratīvo slogu un panāktu sinerģiju starp
ziņošanu un izvērtēšanu, izvērtēšanas ziņojumos
sniedzamā informācija pamatosies uz informāciju, ko sniedz
dalībvalstis savu valsts programmu gada īstenošanas pārskatos,
un papildinās to. Komisija
2018. gadā arī iesniegs ziņojumu par starpposma
pārskatīšanu, kas tiks veikta attiecībā uz valstu
programmām. Plašākā
tvērumā Komisija līdz 31.12.2018.
iesniegs starpziņojumu par fondu īstenošanu, bet līdz 30.6.2024.
– ex post novērtējuma ziņojumu, aptverot visu
īstenošanu (t.i., ne tikai valstu programmas dalītas
pārvaldības ietvaros).
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Apzinātie riski
HOME ĢD nav saskāries ar būtisku kļūdu risku
savās izdevumu programmās. To apliecina tas, ka Revīzijas
palātas gada pārskatos vairākkārtīgi nav bijis
būtisku konstatējumu, kā arī HOME ĢD (un
iepriekš JLS ĢD) gada darbības pārskatos iepriekšējo
gadu laikā atlikušo kļūdu biežums virs 2 % nav
konstatēts. Dalītā
pārvaldībā vispārīgie riski
saistībā ar pašreizējo programmu īstenošanu
galvenokārt ietilpst trīs kategorijās: · risks, ka līdzekļi netiek izmantoti efektīvi vai
pietiekami mērķtiecīgi; · kļūdas, kuru pamatā ir noteikumu
sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles
sistēmās, · administratīvo resursu neefektīva izmantošana (prasību
ierobežots samērīgums). Vērts
pieminēt arī konkrētus elementus attiecībā uz
četriem fondiem vispārējās programmas
"Solidaritāte un migrācijas plūsmu
pārvaldība" ietvaros. · Gada programmu sistēma nodrošina, ka galīgie maksājumi
tiek veikti regulāri, pamatojoties uz apstiprinātiem un
revidētiem izdevumiem. Tomēr gada programmu atbilstības periods
nav piesaistīts ES finanšu gadam, tāpēc, neraugoties uz
ļoti izvērsto sistēmu, ticamības apstiprināšanas
ķēde nav pilnībā apmierinoša. · Sīki izstrādātus atbilstības noteikumus nosaka
Komisija. Tādējādi principā tiek nodrošināts
finansēto izdevumu viendabīgums. Tomēr tas rada arī
nevajadzīgu darba slodzi valstu iestādēm un Komisijai un
palielina kļūdu iespējamību no saņēmēju
un/vai dalībvalstu puses ES noteikumu nepareizas interpretācijas
dēļ. · Pašreizējās pārvaldības un kontroles sistēmas
ir ļoti tuvas tām, kas tiek izmantotas attiecībā uz
struktūrfondiem. Tomēr tajās ir vērojamas nelielas
atšķirības, konkrēti, atbildības ķēdē starp
sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm.
Tas vieš neskaidrību dalībvalstīs, īpaši, ja iestādes
rīkojas attiecībā uz abu veidu fondiem. Tas arī palielina
kļūdu iespējamību un prasa intensīvāku
uzraudzību. Šajā
priekšlikumā šie elementi tiks būtiski mainīti: · Pārvaldības un kontroles sistēmas atbildīs VSS
fondos noteiktajām vispārējām prasībām un
pilnībā ievēros jaunās prasības, kas noteiktas
jaunajā Finanšu regulā: esošās trīs iestādes tiks
aizstātas ar divām iestādēm (atbildīgā
iestāde un revīzijas iestāde), kuru lomas ir precizētas
nolūkā panākt lielāku ticamību. · Daudzgadu plānošana kopā ar grāmatojumu ikgadēju
noskaidrošanu, pamatojoties uz maksājumiem, ko veikusi atbildīgā
iestāde, saskaņos atbilstības periodus ar Komisijas gada
pārskatiem, nepalielinot administratīvo slogu
salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu. · Pirmā līmeņa kontroles ietvaros atbildīgā
iestāde veiks pārbaudes uz vietas, kas tiks izmantotas tās
ikgadējā vadības ticamības deklarācijā. · Atbilstības noteikumu precizēšana un vienkāršošana,
kā arī to saskaņošana ar citiem ES finansiālā atbalsta
instrumentiem, tādējādi mazinot kļūdas, ko
pieļauj atbalsta saņēmēji, kuri izmanto palīdzību
no dažādiem avotiem. Šie atbilstības noteikumi tiks noteikti valsts
līmenī, izņemot dažus pamatprincipus, kas ir līdzīgi
tiem, kurus izmanto VSS fondi. · Tiek rosināts izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas,
īpaši attiecībā uz mazām dotācijām. Centralizētā
pārvaldībā galvenie riski ir šādi: · risks, ka saņemtajiem projektiem būs vāja saistība
ar HOME ĢD politiskajām prioritātēm; · risks, ka izraudzītajiem projektiem būs slikta kvalitāte
un projekts tehniski tiks slikti īstenots, mazinot programmu ietekmi; šis
risks ir neadekvātu atlases procedūru, speciālo zināšanu
trūkuma vai nepietiekamas uzraudzības dēļ; · risks, ka piešķirtos līdzekļus izmantos neefektīvi
vai neekonomiski, – gan attiecībā uz dotācijām (faktisko
attiecināmo izmaksu sarežģīta atmaksāšana un turklāt
ierobežotas iespējas dokumentāri pārbaudīt
attaisnojamās izmaksas), gan attiecībā uz iepirkumu
(dažkārt trūkst tādu piegādātāju, kuriem ir
vajadzīgās speciālās zināšanas, un
tādēļ nav pietiekamu iespēju salīdzināt cenu
piedāvājumus); · risks, kas saistīts (īpaši) ar mazāku organizāciju
spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt
īstenoto darbību pārredzamību; · reputācijas risks Komisijai, ja atklājas krāpšana vai
noziedzīgas darbības; no trešo personu iekšējām kontroles
sistēmām ir gūstamas tikai daļējas garantijas, jo ir
diezgan daudz dažādu līgumslēdzēju un
saņēmēju, kuri katrs strādā ar savu kontroles
sistēmu, kam bieži vien ir šaurs tvērums. Paredzēts,
ka lielākā daļa minēto risku tiks mazināti,
pateicoties priekšlikumu lielākai mērķtiecībai un
vienkāršotu elementu izmantošanai, kas iekļauti jaunajā Finanšu
regulā.
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Dalīta
pārvaldība Dalībvalstu
līmenī ierosinātā pārvaldes
un kontroles sistēmu uzbūve ir izstrādāta, balstoties uz
2007.─2013. gadā izmantoto struktūru, un tajā ir
saglabāta lielākā daļa funkciju, ko veic pašreizējā
periodā, tostarp administratīvās pārbaudes un
pārbaudes uz vietas, pārvaldības un kontroles sistēmu
revīzijas un projektu revīzijas. Tomēr ir mainīta šo
funkciju secība, nosakot, ka pārbaudes uz vietas nepārprotami ir
atbildīgās iestādes pienākums saistībā ar gada
grāmatojumu noskaidrošanu. Lai
pastiprinātu pārskatatbildību, atbildīgās
iestādes akreditēs valsts akreditācijas struktūra, kas ir
atbildīga par šo iestāžu pastāvīgu uzraudzību. Ar
iestāžu skaita samazināšanu, vairs neparedzot sertificējošo
iestādi, un fondu skaita samazināšanu ir paredzēts mazināt
administratīvo slogu un veicināt iespēju attīstīt
spēcīgākas administratīvās spējas, kā
arī radīt iespēju skaidrāk nodalīt pienākumus. Pašlaik nav
pieejamas ticamas aplēses par dalīti pārvaldīto fondu
kontroles izmaksām iekšlietu jomā. Vienīgā pieejamā
aplēse attiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu, kur ar kontroli
saistīto uzdevumu izmaksas (valsts līmenī, izņemot
Komisijas izmaksas) tiek lēstas aptuveni 2 % apmērā no
2007.─2013. gadā pārvaldītā kopējā
finansējuma. Šīs izmaksas ir saistītas ar šādām
kontroles jomām: 1 % saistīts ar valsts koordināciju un
programmu sagatavošanu, 82 % attiecas uz programmu pārvaldību,
4 % uz sertifikāciju un 13 % uz revīziju. Kontroles
izmaksas palielinās šādi priekšlikumi: · akreditācijas struktūras izveide un darbība un
sistēmas nomaiņa kopumā; · pārvaldības deklarācijas iesniegšana kopā ar gada
pārskatiem; · pārbaudes uz vietas, kas jāveic atbildīgajai
iestādei; · nepieciešamība pēc papildu revīzijas darba, ko veic
revīzijas iestādes, revidējot pārvaldības
deklarāciju. Tomēr ir
arī šādi priekšlikumi, kas samazinās kontroles izmaksas: · vairs nepastāvēs sertifikācijas iestāde. Kaut
arī tās funkcijas tiks daļēji nodotas atbildīgajai
iestādei, tas ļaus dalībvalstij ietaupīt ievērojamu
daļu no izmaksām saistībā ar sertifikāciju,
pateicoties lielākai administratīvajai efektivitātei,
mazākai vajadzībai pēc koordinācijas un mazākam
revīzijas apjomam; · kontrole, ko paredzēts veikt revīzijas iestādei,
būs vairāk vērsta uz atbildīgās iestādes veikto
administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas (izlases) atkārtotu
veikšanu. Tas paātrinās savstarpējo procedūru un
nodrošinās, ka pirms gada pārskatu iesniegšanas tiek veiktas visas
nepieciešamās pārbaudes; · vienkāršotu izmaksu izmantošana samazinās
administratīvās izmaksas un slogu visos līmeņos gan
pārvaldes iestādēm, gan saņēmējiem; · gada slēgšana un grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas
perioda ierobežojums līdz 36 mēnešiem samazinās periodu,
cik ilgi publiskajām iestādēm un saņēmējiem
dokumenti jāglabā kontroles nolūkā; · elektroniskās komunikācijas plūsmas izveide starp
Komisiju un dalībvalstīm būs obligāta. Minētajam
jāpievieno 2.2.1. nodaļā uzskaitītie
vienkāršošanas elementi, kas arī palīdzēs samazināt
saņēmēju administratīvo slogu un tādējādi ir
uzskatāmi par paralēlu kļūdu rašanās riska un
administratīvā sloga samazināšanas līdzekli. Tādējādi
kopumā sagaidāms, ka šo priekšlikumu rezultātā kontroles
izmaksas tiks drīzāk pārdalītas nekā palielinātas
vai samazinātas. Tomēr gaidāms, ka šī izmaksu pārdalīšana
(visās funkcijās un, pateicoties samērīgām kontroles
procedūrām, arī visās dalībvalstīs un
programmās) ļaus efektīvāk samazināt riskus un
panākt labāku un ātrāku ticamības apstiprināšanas
ķēdi. Komisijas
līmenī nav paredzams, ka plānošanas
perioda pirmajā pusē samazināsies pārvaldības un
kontroles izmaksas dalītajai pārvaldībai. Tas tā
pirmkārt ir tāpēc, ka summas un politikas jomas, uz kurām
attiecas dalītā pārvaldība, ievērojami pieaugs un
paplašināsies salīdzinājumā ar pašreizējo periodu.
Tādēļ, lai saglabātu tādus pašus resursus vien, jau
būs nepieciešama lielāka efektivitāte. Turklāt pirmais gads
būs raksturīgs ar to, ka būs vienlaikus jāveic daudzi
svarīgi uzdevumi: jānoslēdz 2007.-2013. gada programmas
(pēdējie noslēgšanas ziņojumi jāiesniedz līdz
2016. gada 31. martam), jārisina politiskie dialogi un jāapstiprina
daudzgadu valstu programmas laikposmam no 2014. gada līdz
2020. gadam, jāizveido jauna grāmatojumu noskaidrošanas
sistēma. Perioda otrajā pusē pieejamie potenciālie resursi
tiks izmantoti, lai uzlabotu vērtēšanu un uzraudzību. Centralizēta
pārvaldība Attiecībā
uz centralizētu pārvaldību Komisija arī turpmāk
piemēros savu pašreizējo kontroles sistēmu, kas sastāv no
šādiem pamatelementiem: darbību pārraudzība, ko veic
darbības direktorāti, ex-ante kontrole, ko veic Budžeta un
kontroles nodaļa, Iekšējā iepirkuma komiteja, dotāciju ex-post
kontrole vai iekšējās revīzijas struktūrvienības
un/vai iekšējās revīzijas dienesta revīzijas. Ex-post
kontroles sektors piemēro “atklāšanas stratēģiju”, kuras
mērķis ir atklāt pēc iespējas lielāku skaitu no
neatbilstībām, lai atgūtu nepareizi izmaksātās summas.
Pamatojoties uz šo stratēģiju, tiek veikta projektu izlases
pārbaude, kuri tiek atlasīti, gandrīz pilnīgi balstoties uz
riska analīzi. Pateicoties
šādam ex-ante un ex-post kontroles apvienojumam, kā
arī dokumentārām pārbaudēm un revīzijām uz
vietas, iepriekšējos gados skaitliski izsakāmais vidējais
atlikušo kļūdu biežums bija mazāks par 2 %. Tāpēc
uzskatāms, ka HOME ĢD iekšējās kontroles
sistēma, kā arī tās izmaksas ir adekvātas, lai
sasniegtu mērķi – zemāku kļūdu procentuālo
rādītāju. Tomēr
šīs sistēmas ietvaros HOME ĢD turpinās izskatīt
iespējas stiprināt pārvaldību un panākt lielāku
vienkāršību. Konkrēti, cik vien iespējams, tiks izmantotas
visas vienkāršotās iespējas, kādas sniedz jaunā
Finanšu regula, jo sagaidāms, ka tās palīdzēs
samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un
tādējādi vienlaikus mazinās kļūdu risku un
administratīvo slogu Komisijai. Jaunas
jomas Priekšlikumos
ir paredzētas jaunas jomas ES finansējumam iekšlietu jomā,
piemēram, ES aģentūrās esošo speciālo zināšanu
labāka izmantošana, ārējās dimensijas attīstīšana
un ārkārtas mehānismu stiprināšana.
Šajā sakarā HOME ĢD būs nepieciešamas jaunas
pārvaldības un kontroles metodes.
Šīm jaunajām jomām atvēlamās summas vēl nav
noteiktas, tomēr nav paredzams, ka tās būs ievērojamas
salīdzinājumā ar kopējo budžetu iekšlietu jomā.
Tomēr būs ļoti svarīgi cik iespējams agri šajā
periodā izveidot iekšējos līdzekļus un darba
kārtību šo jauno uzdevumu īstenošanai, pilnībā
ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus. Sniegtā
analīze skaidri parāda, ka, neraugoties uz visiem ieviestajiem
vienkāršojumiem, cilvēkresursi, kas nepieciešami HOME ĢD
palielinātā budžeta īstenošanai, būs jāpastiprina.
Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti
attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības
gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus.
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas
pasākumi
Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Papildus visu
regulatīvo kontroles mehānismu piemērošanai HOME ĢD
izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju
saskaņā ar Komisijas jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju
(CAFS), kuru pieņēma 2011. gada
24. jūnijā, lai cita starpā nodrošinātu, ka tā
iekšējās kontroles saistībā ar krāpšanas apkarošanu
pilnībā saskan ar CAFS un ka tā krāpšanas riska
pārvaldības pieeja ir vērsta uz to, lai noteiktu jomas,
kurās pastāv krāpšanas risks, un izstrādātu atbilstošu
rīcību. Vajadzības gadījumā tiks izveidotas kontaktu
grupas un attiecīgi IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus
saistībā ar fondiem. Attiecībā
uz dalīto pārvaldību CAFS ir skaidri noteikta
nepieciešamība Komisijas priekšlikumos 2014.-2020. gada regulām
prasīt dalībvalstīm ieviest krāpšanas novēršanas
pasākumus, kas ir efektīvi un samērīgi ar apzinātajiem
krāpšanas riskiem. Šā priekšlikuma 5. pantā ir skaidri
noteikta prasība dalībvalstīm novērst, atklāt un labot
pārkāpumus un ziņot Komisijai. Sīkāk šie
pienākumi tiks izklāstīti detalizētajos noteikumos par
atbildīgās iestādes funkcijām, kā paredzēts
24. panta 5. punkta c) apakšpunktā. Turklāt
41. pantā ir nepārprotami norādīts, ka atkārtoti
izmanto līdzekļus, kas tiek iegūti finanšu korekciju
rezultātā, balstoties uz Komisijas vai Revīzijas palātas
konstatējumiem.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ
IETEKME
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs || Dif.[30] || no EBTA valstīm[31] || no kandidātvalstīm[32] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 3 || || Dif. || NAV || NAV || NAV || NAV · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs 3. pozīcija || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 3 || 18 01 04 aa Patvēruma un migrācijas fonds -tehniskā palīdzība || Nedif. || NAV || NAV || NAV || NAV 3 || 18 02 aa Patvēruma un migrācijas fonds || Dif. || NAV || NAV || NAV || NAV
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
miljonos euro (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 3 || Drošība un pilsoniskums Iekšlietu ĢD || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || || KOPĀ Darbības apropriācijas (pašreizējās cenās) || || || || || || || || || 18 02 aa Patvēruma un migrācijas fonds || Saistības || (1) || 517,492 || 527,892 || 538,500 || 549,320 || 560,356 || 571,613 || 586,266 || - || 3851,439 Maksājumi || (2) || 90,085 || 102,823 || 270,844 || 420,790 || 532,681 || 543,385 || 554,303 || 1336,528 || 3851,439 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[33] || || || || || || || || || 18 01 01 aa Patvēruma un migrācijas fonds || || (3) || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || || 18,500 KOPĀ HOME ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 519,992 || 530,392 || 541,000 || 551,820 || 562,856 || 574,113 || 588,766 || || 3868,939 Maksājumi || =2+2a +3 || 92,585 || 105,323 || 273,344 || 423,290 || 535,181 || 545,885 || 556,803 || 1336,528 || 3868,939 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” Tā kā
Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības
fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks
dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD
iekšējā struktūra varētu mainīties, lai
nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik
pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams
nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās
drošības fonda administratīvos izdevumus. Tādēļ
uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst
kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par
nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un
nav piešķīrumu kopā. miljonos euro (3 zīmes aiz komata) || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020 || Pēc 2020. || KOPĀ HOME ĢD || Cilvēkresursi || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || || 145,887 Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || || 1,157 Kopā HOME ĢD || 20 997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || || 147,044 || 165,589 KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa kopā) || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || || 147,044 miljonos euro (3 zīmes aiz komata) || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || || KOPĀ KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || Maksājumi || || || || || || || || ||
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz darbības apropriāciju izmantošanu · þ Priekšlikums
paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:
Iekšlietu politika tiek īstenota galvenokārt ar dalīto
pārvaldību. Lai gan izdevumu prioritātes ir noteiktas ES
līmenī, faktiskā ikdienas pārvaldība ir uzticēta
atbildīgajām iestādēm valsts līmenī. Kopīgos
rezultatīvos rādītājus un mērķus kopā
noteiks Komisija un atbildīgā iestāde savas valsts programmas
ietvaros, un tos apstiprinās Komisija. Tāpēc ir
sarežģīti norādīt sasniedzamos gala mērķus,
kamēr programmas nav izstrādātas, apspriestas un
apstiprinātas, kas notiks 2013./2014. gadā.
Arī attiecībā uz centralizētu pārvaldību HOME
ĢD nevar sniegt visu to rezultātu izsmeļošu sarakstu, kurus
paredzēts sasniegt ar finansiālu intervenci fondu ietvaros, to
vidējām izmaksām un skaitu, kā prasīts šajā
sadaļā. Pašlaik nav statistikas rīku, kas ļautu
jēgpilni aprēķināt vidējās izmaksas, pamatojoties
uz pašreizējām programmām, un šāda precīza noteikšana
būtu pretrunā principam, ka turpmākajām programmām
būtu jābūt pietiekami elastīgām, lai pielāgotos
politiskajām prioritātēm laikposmā no 2014. gada
līdz 2020. gadam. Tas jo īpaši attiecas uz ārkārtas
palīdzību un darbībām trešās valstīs un
saistībā ar tām. Saistību apropriācijas miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[34] || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[35]… || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2… || || || || || || || || || || || || || || || || - Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || KOPĀ – IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu · þ Priekšlikumā
paredzēts administratīvo apropriāciju izmantojums šādā
veidā. Tā kā
Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības
fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks
dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD
iekšējā struktūra varētu mainīties, lai
nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik
pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams
nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās
drošības fonda administratīvos izdevumus. Tādēļ
uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst
kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par
nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un
nav piešķīrumu kopā. Miljonos EUR (3
zīmes aiz komata) HOME Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas[36] || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ Cilvēkresursi HOME || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 20,841 || 145,887 Citi administratīvie izdevumi || 0,156 || 0,159 || 0,162 || 0,165 || 0,168 || 0,172 || 0,175 || 1,157 Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 20,997 || 21,000 || 21,003 || 21,006 || 21,009 || 21,013 || 21,016 || 147,044 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas[37] 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[38] || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ Cilvēkresursi HOME || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 0,640 || 4,480 Citi administratīvi izdevumi || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 1,860 || 13,020 Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 2,500 || 17,500 KOPĀ || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro
3.2.3.2.
Paredzamās cilvēkresursu vajadzības
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz cilvēkresursu izmantošanu · þ
Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu turpmāk
tabulā norādītajā veidā. Skaitļi, kas
norādīti par “n” gadu, ir skaitļi, kas attiecas uz
2011. gadu. Tā kā
Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās drošības
fonda īstenošanai ir kopīgi elementi, piemēram, politisks
dialogs ar katru dalībvalsti un, paredzot, ka HOME ĢD
iekšējā struktūra varētu mainīties, lai
nodrošinātu jauno fondu pārvaldību (kā arī pašlaik
pārvaldīto programmu noslēgšanu), nav iespējams
nošķirt Patvēruma un migrācijas fonda un Iekšējās
drošības fonda administratīvos izdevumus. Tādēļ
uz 5. izdevumu kategoriju attiecīgie skaitļi atbilst
kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kas tiek uzskatīti par
nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ĢD pārvalda abus fondus, un
nav piešķīrumu kopā. Paredzamais apjoms izsakāms veselos
skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata) || || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Gads N+4 || Gads N+5 || Gads N+6 || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) HOME || || 18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || 136 || || XX 01 01 02 (Delegācijas) || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || 15 || || 18 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu )[39] || || 18 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || 16 || || XX 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || || 18 01 04 aa [40] || - galvenajā mītnē[41] || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 || || - delegācijās || * || * || * || * || * || * || * || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || || Citi 13 01 04 02) || || || || || || || || || KOPĀ || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || nepiemēro || XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu vajadzības tiks
nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau
ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā
un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. Ārpakalpojumu procesa gadījumā, iesaistot
izpildaģentūru, summas un aprēķinus koriģē. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki galvenajā mītnē || Veicamie uzdevumi ietver visus uzdevumus, kas nepieciešami finanšu programmas pārvaldībai, piemēram: - sniegt ieguldījumu budžeta procedūrā; - risināt politiskos dialogus ar dalībvalstīm; - sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes, apstiprināt valstu programmas; - pārvaldīt valstu programmas, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un tiem sekojošās atlases procedūras; - sazināties ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem saņēmējiem, dalībvalstīm, utt.); - izstrādāt norādes dalībvalstīm; - pārvaldīt projektus no darbības un finanšu viedokļa; - veikt iepriekš aprakstīto kontroli (ex ante pārbaude, iepirkuma komiteja, ex post revīzija, iekšējā revīzija, grāmatojumu noskaidrošana); - veikt uzskaiti; - izstrādāt un pārvaldīt dotāciju un valsts programmu pārvaldības IT rīkus; - uzraudzīt un ziņot par mērķu sasniegšanu, tostarp gada darbības pārskatā un kredītrīkotāja pastarpinātās deleģēšanas ziņojumos Ārštata darbinieki || Uzdevumi ir līdzīgi ierēdņu un pagaidu darbinieku uzdevumiem, izņemot tos uzdevumus, kurus ārštata darbinieki nevar veikt. Darbinieki delegācijās || Lai piedalītos politikas īstenošanā iekšlietu jomā un jo īpaši tās ārējā dimensijā, ES delegācijām būs nepieciešamas pietiekamas speciālās zināšanas iekšlietu jomā. Tās varētu nodrošināt Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki.
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu
· þ Priekšlikums/iniciatīva
atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. · ¨ Pieņemot
priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā
izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. · ¨ Pieņemot
priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments
vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[42]. Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
· Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu · þ Priekšlikums
paredz, ka Eiropas finansējumu ir nepieciešams līdzfinansēt.
Precīzu summu nevar aprēķināt. Regula nosaka
maksimālās līdzfinansējuma likmes, kas diferencētas
atbilstoši darbību veidiem: Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz
komata) || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka ||
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
· þ Priekšlikums/iniciatīva
finansiāli neietekmē ieņēmumus · ¨ Priekšlikums/iniciatīva
finansiāli ietekmē: ·
¨ pašu resursus ·
¨ dažādus ieņēmumus miljonos euro (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[43] N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) Pants …. || || || || || || || || Attiecībā uz
īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem
norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). Norādīt
ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi. [1] OV C 115, 4.5.2010.,1. lpp. [2] COM(2010)171 galīgā redakcija, 20.4.2010. [3] COM(2011)500, galīgā
redakcija. [4] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 573/2007/EK
(OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.) [5] Padomes Lēmums 2007/435/EC (OV L 168, 28.6.2007,
18. lpp.) [6] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 575/2007/EK
(OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.) [7] "ЕS budžeta pārskatīšana”,
COM(2010) 700, 19.10.2010. [8] Datus vāc Eurostat saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas
statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko
aizsardzību. [9] Finanšu regulas trīsgadu
pārskatīšanā tika ieviestas izmaiņas dalītas
pārvaldības principos, un tās ir ņemtas vērā. [10] OV C […], […], [...]. lpp. [11] OV C […], […], [...]. lpp. [12] OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp. [13] OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp. [14] COM(2005) 388 galīgā redakcija. [15] OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp. [16] OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp. [17] Datus vāc Eurostat saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas
statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko
aizsardzību. [18] OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp. [19] OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp. [20] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [21] OV L, , . lpp. [22] OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp. [23] OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp. [24] OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp. [25] Komisijas priekšlikums – Regula par finanšu noteikumiem,
ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)815 galīgā
redakcija, 22.12.2010.). Ar šo priekšlikumu Komisija oficiāli atsauc
iepriekšējos tiesību aktu priekšlikumus COM(2007)71 galīgā
redakcija un COM(2010)260 galīgā redakcija. [26] ABM — budžeta vadība pa darbības
jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības
jomām. [27] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta
6. punkta a) vai b) apakšpunktā. [28] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [29] Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā. [30] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. —
nediferencētās apropriācijas. [31] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija. [32] Kandidātvalstis un attiecīgā
gadījumā potenciālās kandidātvalstis no
Rietumbalkāniem. [33] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [34] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros utt.) [35] Kā aprakstīts 1.4.2. punktā
"Konkrētie mērķi…" [36] Kopējais finansējums, pamatojoties uz 2011. gada
galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, ietverot
ierēdņus un ārējo personālu. [37] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [38] Ārējais personāls, ko finansē no
kādreizējām BA pozīcijām, pamatojoties uz
2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, tostarp
ārējais personāls galvenajā mītnē un
delegācijās. [39] CA — līgumdarbinieks; INT — pagaidu
darbinieki („Intérimaire”); JED — Jeune Expert en Délégation (jaunākie
eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE —
norīkots valsts eksperts; [40] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz
ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības
apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām). [41] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas
Zivsaimniecības fonds (EZF). [42] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un
24. punktu. [43] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.