52011PC0737

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ievads

Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma priekšlikumu Padomes Lēmumam […/…] par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (turpmāk "2014. gada pašu resursu lēmums")[1]. Šis priekšlikums ietver jaunu pašu resursu izveidi, kuru pamatā ir daļa no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par preču un pakalpojumu piegādēm, iegādēm un importu, par kurām "jāmaksā PVN standarta likme katrā dalībvalstī" visā Eiropas Savienībā (turpmāk "jaunie PVN pašu resursi"). Komisija paziņoja, ka attiecīgus sīki izstrādātus noteikumus tā iesniegs līdz 2011. gada beigām.

Šā priekšlikuma mērķis ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "LESD") 322. panta 2. punktu noteikt metodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai aprēķinātu jaunos pašu resursus, un procedūru, kā tos dara pieejamus ES budžetam. Šī kārtība papildina noteikumus, kas izklāstīti 2014. gada pašu resursu lēmumā, un īstenošanas pasākumus, kas noteikti saskaņā ar LESD 311. panta ceturto daļu, attiecībā uz kontroles un uzraudzības pasākumiem un papildu ziņošanas prasībām[2].

Šajā priekšlikumā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta, pārvaldot no PVN gūtos pašu resursus. Tā mērķis ir vienkāršot valstu iemaksu aprēķināšanu, tādējādi mazinot administratīvos izdevumus, vienlaikus palielinot pārredzamību un sekmējot resursu demokrātisku pārbaudi, un veidojot patiesi ciešu saikni starp ES PVN politiku, dalībvalstu publiskajām finansēm un ES budžeta finansēšanu.

Jauna aprēķinu metode

Pamatprincipi

Ierosināto jauno aprēķinu metodi var aprakstīt ar četriem galvenajiem soļiem.

- Metodes izmantošanas sākuma punkts ir vislabāk nosakāmie un visvieglāk pieejamie dati – dalībvalstu rīcībā esošie skaitļi par PVN ieņēmumiem. Lai nodrošinātu to, ka dati ietver tikai PVN ieņēmumus, aptuveni pusei dalībvalstu arī turpmāk būs jākoriģē skaitļi, lai izslēgtu procentus un sodanaudas. Turklāt nelielai daļai dalībvalstu būs arī jāturpina veikt pielāgojumus, lai ņemtu vērā aizjūras teritorijas, dažiem nomaļiem reģioniem piešķirto īpašo PVN režīmu un subsīdijas, ko tās piešķir, izmantojot PVN sistēmu.

- Lai panāktu maksimālu vienkāršību un pārredzamību apvienojumā ar minimālām administratīvām izmaksām, tiek ierosināts, ka Komisija organizē vienotas vidējās attiecības noteikšanu ES līmenī attiecībā uz PVN ieņēmumiem, ko gūst no standarta likmes piegādēm gala patēriņam (piegādēm mājsaimniecībām vai citiem subjektiem, kuriem nav tiesību atvilkt PVN, kas tiem ir bijis jāmaksā), kurām katrā dalībvalstī ir piemērota standarta likme. Lai nodrošinātu paredzamību, šo vidējo attiecību izmanto finanšu shēmas visā darbības laikā.

- Dalībvalstis piemēro vienoto ES vidējo attiecību saviem koriģētajiem ieņēmumiem. Rezultātā iegūtais skaitlis "apliekamo piegāžu PVN ieņēmumi" tiek pārrēķināts pamatsummā bez nodokļiem, izmantojot katras dalībvalsts spēkā esošo PVN standarta likmi.

- Pēc tam, kad ir noteikta ar nodokli apliekamā pamatsumma, faktiskās iemaksas aprēķinam izmanto daļu, kas ir noteikta regulā, ar kuru īsteno pašu resursu lēmumu. Ar nodokli apliekamā pamatsumma netiks mākslīgi ierobežota.

Tātad, dalībvalstis katru mēnesi veic vienkāršu aprēķinu, pamatojoties uz (koriģētajiem) PVN mēneša ieņēmumiem, Komisijas noteikto PVN ieņēmumu vienoto ES vidējo proporciju PVN ieņēmumiem no standarta likmes piegādēm gala patēriņam, savu standarta likmi un daļu, kas noteikta jaunajiem PVN pašu resursiem.

Galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo metodi

Salīdzinājumā ar metodi, ko pašreiz izmanto PVN pašu resursu aprēķināšanai, šai vienkāršotajai metodei ir trīs galvenās priekšrocības.

- Tā mazina to korekciju skaitu, kas dalībvalstīm jāpiemēro saviem PVN ieņēmumiem. Tām vairs nevajadzēs veikt korekcijas par vienotas likmes lauksaimniecības shēmām. Pašreizējā korekcija ir ļoti sarežģīta, taču gala rezultātā iegūtie pielāgojumi ir ierobežoti – gandrīz visām dalībvalstīm, izņemot divas, 2009. gadā tie bija mazāki par 1 % no ieņēmumiem. Tāpat vairs nebūs vajadzīga korekcija par diferencēto nodokļu atvieglojumu shēmām.

- Nebūs nepieciešama arī kompensāciju aprēķināšana. Tas ir pamatoti, jo šķiet, ka dažādie pielāgojumi īpaši neietekmē dalībvalstu iemaksas (jo īpaši pēc tam, kad tiek ņemti vērā NKI pašu resursi), kaut arī tie rada ievērojamu administratīvo slogu dalībvalstīm[3].

Praksē tas nozīmēs, ka astoņpadsmit veidu kompensācijas par posteņiem, kuriem saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK dalībvalstis nodokļa piemērošanu vai nepiemērošanu var noteikt pēc saviem ieskatiem, vairs nebūs vajadzīgas, jo sistēma būs vērsta uz tikai uz piegādēm, kurām pastāvīgi piemēro standarta likmes.

Arī cita veida kompensācijas, ko piemēro dažās dalībvalstīs, vairs netiks izmantotas. Tās ietver kompensācijas par atšķirībām reģistrācijas robežvērtībās, kurām ir nozīmīgs rezultāts tikai divās dalībvalstīs un kuru nozīme mazināsies līdz ar ierosināto virzību uz standarta likmes piegādēm. Līdzīgi tiks likvidētas arī ļoti sarežģītās kompensācijas saistībā ar PVN priekšnodokļu režīmu uzņēmējdarbībā lietotiem transportlīdzekļiem. Kompensāciju aprēķina lielākā daļa dalībvalstu, taču ir aprēķināts, ka faktiskais samazinājums katras dalībvalsts PVN pašu resursu iemaksām nepārsniedz trīs simtdaļas no 1 %.

Visbeidzot, ja nākotnē būtu vajadzīgi pielāgojumi gadījumos, kad ir pārkāpti ES tiesību akti, tos veiks, pielāgojot ieņēmumus.

- Jaunās metodes galvenie elementi būs piegādes gala patēriņam tikai ar standarta PVN likmi un šādiem darījumiem centralizēti aprēķināta vienota ES vidējā attiecība, kas ierosināta priekšlikumā, līdz ar to dalībvalstīm vairs nevajadzēs aprēķināt vidējo svērto likmi (VSL).

Tādējādi var uzskatīt, ka ierosinātā metode ievērojami vienkāršo sistēmu, padarot to pārredzamāku un paredzamāku, turklāt tās precizitāte mazinās tikai pavisam nedaudz.

Jauno PVN pašu resursu nodošana ES budžetam

Pamatprincipi

Ierosinātā kārtība pašu resursu nodošanai un citiem uzskaites un administratīvajiem jautājumiem ir veidota, apvienojot attiecīgos elementus no iepriekšējās PVN pašu resursu kārtības un tradicionālo pašu resursu kārtības. Jāuzsver divas nozīmīgas priekšlikuma iezīmes:

- Tiesības uz pašu resursiem rodas tikai tad, kad dalībvalsts ir faktiski iekasējusi ieņēmumus. Tas radīs ciešu un automātisku saikni starp valstu PVN ieņēmumiem un ekonomisko situāciju un ES budžetu. ES un valstu PVN politika tieši ietekmēs jaunos PVN pašu resursus.

- Lai pašu resursus būtu iespējams iekasēt ātri un efektīvi, tiek ierosināts, ka ieņēmumus dara pieejamus, izmantojot mēneša pārskatu sistēmu un norādot precīzu datumu, līdz kuram pašu resursi ir jādara pieejami. Summas tiks pārskaitītas uz to pašu kontu, ko izmanto citiem pašu resursu veidiem.

Šajā kontekstā arī jāatzīmē, ka Komisija ir publicējusi zaļo grāmatu par PVN nākotni[4] un uzsākusi iniciatīvu par PVN sistēmas reformu, lai cita starpā paplašinātu nodokļu bāzi un ierobežotu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļiem. Ierosinātie jaunie pašu resursi ir pietiekami elastīgi, lai tos varētu pielāgot izmaiņām, kas rastos šo reformu rezultātā.

Galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu

Ierosinātā procedūra jauno PVN pašu resursu nodošanai ES budžetā ir ievērojami vienkāršāka un pārredzamāka nekā procedūra pašreizējiem uz PVN balstītajiem pašu resursiem.

Dalībvalstu faktiski saņemto ieņēmumu izmantošana novērsīs nepieciešamību sagatavot prognozes un veikt vēlākus pielāgojumus, kā arī PVN saldo aprēķinu gada beigās. Tas ievērojami mazinās izmaksas par administratīvo pārvaldi un citas saistītās administratīvās izmaksas.

Turpmāk ir apkopots tiesību akta priekšlikuma saturs.

2. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

2.1 Ievads

Šis priekšlikums ir daļa no dokumentu kopuma, kurā ir ietverts arī priekšlikums Padomes regulai par kārtību, kādā ES budžetam jādara pieejami pašu resursi, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis[5], un grozītais priekšlikums pārstrādātajai Padomes regulai par tradicionālo pašu resursu un NKI pašu resursu pieejamības nodrošināšanu[6].

Pēc tam, kad būs panākta vispārīga vienošanās par pašu resursu dokumentiem, Komisija izskatīs iespēju konsolidēt vienā regulā noteikumus par Savienības pašu resursu noteikšanu un par to, kā tos darīt pieejamus.

2.2 Regulas I nodaļa "Vispārīgi noteikumi"

- Priekšlikuma 1. pants "Darbības joma". Šajā pantā ir norādīts, ka ierosinātā kārtība attiecas uz jaunajiem PVN pašu resursiem, kas paredzēti Lēmuma […/...] 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

- Priekšlikuma 2. pantā "Definīcijas" pirmkārt ir skaidrots jēdziena "piegādes" lietojums šajā regulā, atsaucoties uz IV sadaļu Padomes Direktīvā 2006/112/EK[7].

Turklāt šajā pantā ir sniegts raksturojums piegādēm, iegādēm un importam, par ko jāmaksā nodokļi jauno PVN pašu resursu iekasēšanas nolūkā. Tādējādi ir maksājams nodoklis par visiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem Padomes Direktīvas 2006/112/EK IV sadaļas nozīmē, kuriem piemēro PVN standarta likmi katrā dalībvalstī visā Eiropas Savienībā. Lai piegādi uzskatītu par apliekamu ar nodokli šīs regulas nolūkiem, nav obligāti nepieciešams, lai šī piegāde būtu faktiski aplikta ar nodokli. To, vai piegāde uzskatāma par apliekamu ar nodokli, noteiks darījuma attiecināmība, nevis tā faktiskie apstākļi. Tāpēc preču vai pakalpojumu piegāde, kurai kādā no Savienības dalībvalstīm ir pareizi noteikta samazināta PVN likme saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, nav ar nodokli apliekama piegāde, neskatoties uz faktu, ka šim pašam darījumam varētu tikt piemērota PVN standarta likme vienā vai vairākās Savienības dalībvalstīs. Tāpat preču vai pakalpojumu piegādes, kas pienācīgi atbrīvotas no PVN vai atbrīvotas no PVN ar tiesībām atskaitīt PVN iepriekšējā posmā vienā vai vairākās dalībvalstīs saskaņā ar šo pašu direktīvu, nav uzskatāmas par piegādēm, kas apliekamas ar nodokli.

- Priekšlikuma 3. pants "Ar nodokli apliekamo piegāžu vidējā attiecība Savienībā". Šajā pantā ir noteikta koncepcija, kā aprēķināt vienotu ES attiecību ar nodokli apliekamajām piegādēm, kuru izmantos, lai aprēķinātu ikmēneša vērtību daļai jaunajos PVN pašu resursos, un noteikts, cik bieži tā ir jāaprēķina. Nolūkā aprēķināt vidējo attiecību Komisija vai tās nozīmēta iestāde var vērsties pie dalībvalstu iestādēm, lai saņemtu informāciju un viedokļus. Tāpēc dalībvalstīm ir jānodrošina, ka attiecīgie dienesti vai aģentūras sniedz pilnvarotajiem pārstāvjiem vajadzīgo palīdzību viņu pienākumu veikšanai.

2.3. Regulas II nodaļa – maksājamās daļas aprēķināšana

- Priekšlikuma 4. pants "Aprēķina metode". Šajā pantā ir izklāstīti soļi, kas jāveic, lai aprēķinātu dalībvalstu iemaksas saistībā ar jaunajiem PVN pašu resursiem. Ierosinātā metode ievērojami atšķiras no iepriekš piemērotās. Galvenā atšķirība ir vienota vidējā attiecība, kuru aprēķina Komisija un kas atspoguļo attiecību starp piegādēm, kuras apliekamas ar nodokli, un piegādēm gala patēriņam, kurām piemēro standarta PVN likmi visā ES. Visas dalībvalstis piemēros vienādu attiecību aprēķiniem, un šo attiecību parasti izmantos visā finanšu shēmas darbības laikā. Šo attiecību piemēros konkrētās dalībvalsts PVN neto ieņēmumiem – pēc tam, kad veikti visi vajadzīgie pielāgojumi, lai ņemtu vērā ieņēmumus no nomaļiem reģioniem un izslēgtu summas, kas nav tieši PVN ieņēmumi, kaut arī tās ir saistītas ar PVN. Turklāt dažām dalībvalstīm būs arī jāpielāgo sākotnējie skaitļi, lai ņemtu vērā atlīdzības personām, kas nav nodokļa maksātājas, vai atlīdzības nodokļa maksātājiem par piegādēm, kas nav apliekamas ar nodokli, ja šādas atlīdzības nav veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem. Aprēķināto vērtību pārrēķinās kā piegāžu vērtību bez nodokļiem, izmantojot PVN standarta likmi, ko piemēro attiecīgajā dalībvalstī. Šai ar nodokli apliekamajai pamatvērtībai piemēros daļu, kas noteikta Regulā […/…].

- Priekšlikuma 5. pantā "Aprēķina periodi" ir ierosināts piešķirt dalībvalstīm maksimālu elastību, lai tās varētu saskaņot aprēķinu periodus jaunajiem PVN pašu resursiem ar uzskaites kārtību, kuru tās jau piemēro, un tādējādi izvairīties no nepieciešamības pielāgot ieņēmumu summu tikai termiņu dēļ.

2.4. Regulas III nodaļa – jauno PVN pašu resursu nodošana

- Priekšlikuma 6. pants "Uzskaites kārtība": Šajā pantā noteiktā kārtība attiecībā uz jaunajiem pašu resursiem ir tāda pati, kāda jau pastāvošajiem pašu resursiem tiek piemērota saskaņā ar Regulas 1150/2000 9. pantu. Norādīto kopsavilkuma kontu var iekļaut līdzīgā kontā, kas tiek turēts citiem pašu resursiem saskaņā ar 6. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1150/2000[8].

- Priekšlikuma 7. pants "Iegrāmatošana, ziņošana un nodošanas termiņi": Šajā pantā noteiktā kārtība attiecībā uz jaunajiem pašu resursiem ir tāda pati, kāda jau pastāvošajiem pašu resursiem tiek piemērota saskaņā ar Regulu 1150/2000. Resursu nodošanai tiek piemērots tas pats datums kā iepriekš, t.i., mēneša pirmā darba diena. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo PVN kārtību ietver mēneša pārskatu nosūtīšanu vismaz desmit dienas pirms pašu resursu nodošanas termiņa, kas ir pirmā darba diena otrajā mēnesī, kas seko mēnesim, kurā dalībvalsts ir saņēmusi maksājumu. Iegrāmatošana kopsavilkuma kontā parasti būtu veicama vienlaicīgi ar mēneša pārskata nosūtīšanu, taču jebkurā gadījumā līdz tam pašam termiņam.

- Priekšlikuma 8. pantā "Uzskaites korekcijas" jaunajiem PVN pašu resursiem tiek ierosināts tāds pats termiņš, kāds šobrīd tiek piemērots citiem pašu resursu veidiem saskaņā ar Regulas 1150/2000[9] 7. pantu.

- Priekšlikuma 9. pants "Procenti par summu nodošanas kavējumiem": Tiek ierosināts, ka attiecībā uz jauno PVN pašu resursu nodošanas kavējumiem piemēro tādu pašu kavējumu procentu kārtību, kāda pašreiz ir noteikta Regulas 1150/2000[10] 11. pantā.

2.5. Regulas IV nodaļa "Administratīvā kārtība"

- Priekšlikuma 10. un 11. pantā "Apliecinošo dokumentu saglabāšana" un "Administratīvā sadarbība" ir ierosināts, ka pienākumus, kas dalībvalstīm attiecībā uz citiem pašu resursu veidiem ir noteikti Regulas 1150/2000[11] 3. un 4. pantā, piemēro arī PVN pašu resursiem.

2.6. Regulas V nodaļa "Nobeiguma noteikumi"

- Priekšlikuma 12. pants "Komitejas procedūra": Paredzēts, ka ar PVN pašu resursiem nodarbosies Padomdevēju komiteja pašu resursu jautājumos ( ACOR ), kas šobrīd darbojas saskaņā ar Regulas 1150/2000 20. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

2011/0333 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 2. punktu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu[12] un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[13],

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu[14],

tā kā:

1. Savienības pašu resursiem, kuru pamatā ir daļa no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un kuri minēti 2. panta 1. punktā c) apakšpunktā Padomes Lēmumā […/…] par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (turpmāk "PVN pašu resursi"), būtu jābūt pieejamiem Savienībai ar iespējami vislabākajiem nosacījumiem, un tāpēc būtu jāparedz kārtība, kādā dalībvalstis šos resursus nodod Komisijai.

2. Vienkāršības un pārredzamības labad un nolūkā samazināt administratīvās izmaksas būtu jānosaka Savienības vidējā attiecība ar nodokli apliekamo piegāžu vērtībai salīdzinājumā ar kopējo piegāžu vērtību.

3. Būtu jānosaka vienota kārtība PVN pašu resursu aprēķināšanai.

4. PVN pašu resursi būtu jādara pieejami, iegrāmatojot summas šim nolūkam atvērtā kontā, saskaņā ar Padomes regulu […/...] par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības[15]. Lai līdzekļu plūsma nepārsniegtu to, kas ir vajadzīga budžeta izpildei, iepriekšminētos kontus Savienība drīkst izmantot tikai, lai segtu Komisijas kases vajadzības.

5. Dalībvalstīm būtu jāmaksā procenti, ja tās ir PVN pašu resursus kontos ir iegrāmatojušas ar novēlošanos. Saskaņā ar principu par finanšu pareizu pārvaldību būtu jārūpējas par to, lai izmaksas par procentu piedziņu nepārsniedz maksājamo procentu summu.

6. Dalībvalstīm būtu jāglabā dokumenti, lai tie būtu Komisijai pieejami, un vajadzības gadījumā jānosūta dokumenti un informācija, kas Komisijai ir vajadzīga, lai tā varētu īstenot pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz Savienības pašu resursiem.

7. Par pašu resursu iekasēšanu atbildīgajām valsts iestādēm vienmēr būtu jāspēj iesniegt Komisijai dokumentus, kas apliecina iekasētos pašu resursus.

8. Ir nepieciešams nodrošināt dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību, lai sekmētu finanšu noteikumu pareizu piemērošanu attiecībā uz pašu resursiem.

9. Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[16].

10. Ņemot vērā šo pārskatu tehnisko raksturu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz PVN pašu resursu kontu mēneša pārskatiem un attiecībā uz Savienības vidējās attiecības noteikšanu un atjaunināšanu, īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

11. Padomes 1989. gada 29. maija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi[17], būtu jāatceļ.

12. Šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro Lēmumu […/…],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa

VISPāRīGI NOTEIKUMI

1. PANTS

Darbības joma

Regulā ir izklāstīti noteikumi par to, kā aprēķināmi un Komisijai nododami Savienības pašu resursi, kuru pamatā ir daļa no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un kuri minēti Lēmuma […/…] 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā (turpmāk "PVN pašu resursi").

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

1) "piegāde" ir preču vai pakalpojumu piegāde, preču iegāde Kopienā un preču imports, kā tas definēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK[18] IV sadaļā;

2) "ar nodokli apliekama piegāde" ir piegāde, par kuru jāmaksā PVN standarta likme, kuru piemēro katrā dalībvalstī.

3. pants

Ar nodokli apliekamo piegāžu vidējā attiecība Savienībā

1. Komisija pirms katras daudzgadu finanšu shēmas stāšanās spēkā nosaka vienotu Savienības vidējo attiecību apliekamo piegāžu vērtībai salīdzinājumā ar kopējo piegāžu vērtību. Šo attiecību izsaka procentos.

2. Šā panta 1. punktā minēto Savienības vidējo attiecību izmanto visā daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā.

Tomēr Komisija var, ņemot vērā pietiekami pamatotus iemeslus, nolemt atjaunināt Savienības vidējo attiecību. Atjaunināto attiecību piemēro no tā kalendārā gada sākuma, kas seko atjauninājumam.

3. Dalībvalstis sniedz Komisijai vai Komisijas norīkotai iestādei palīdzību un informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu un atjauninātu 1. punktā minēto Savienības vidējo attiecību.

4. Lai veiktu attiecīgi 1. un 2. punktā minēto Savienības vidējās attiecības noteikšanu un atjaunināšanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

II nodaļa

PVN PAšU RESURSU APRēķINāšANA

4. PANTS

Aprēķina metode

1. Katra dalībvalsts aprēķina PVN pašu resursus par katru atsevišķo mēnesi, izmantojot kopējo tīro PVN ieņēmumu, ko dalībvalsts ir iekasējusi iepriekšējā mēneša laikā. Šo summu koriģē, ņemot vērā:

13. visus maksājumus, kas saņemti saistībā ar sodanaudām, kuras piemērotas tāpēc, ka persona, kurai jāmaksā nodoklis, nav izpildījusi ar PVN saistītus pienākumus, vai maksājumus, kas saņemti kā kavējuma procenti, jo šie pienākumi izpildīti ar kavēšanos;

14. visas summas, kas pašu resursu nolūkā uzskatāmas par darījumiem, kas notikuši dalībvalstī vai paredzēti dalībvalstij, kaut arī tie notikuši vai paredzēti trešām teritorijām atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 6. pantam;

15. visas summas, kas radušās no Direktīvas 2006/112/EK 7. pantā minētajām teritorijām, ja dalībvalstis var pierādīt, ka ieņēmumi ir pārskaitīti uz attiecīgo teritoriju;

16. visas summas, kas ir citai dalībvalstij pienākošies ieņēmumi, ja dalībvalstis var pierādīt, ka ieņēmumi ir attiecīgi pārskaitīti;

17. visas korekcijas, kas vajadzīgas tāpēc, ka piemērota otra vai samazināta pamatlikme īpašās teritorijās, kas norādītas Direktīvas 2006/112/EK 104., 105. vai 120. pantā;

18. atlīdzības vai atmaksājumus sociālu vai līdzīgu iemeslu dēļ personām, kas nav nodokļa maksātājas, vai par darbībām, kas nav apliekamas ar nodokli, ja vien šādi posteņi nav atļauti ar Direktīvu 2006/112/EK.

2. Summu, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, reizina ar 3. pantā minēto vidējo attiecību Savienības piegādēm gala patēriņam, kas apliekamas ar nodokli.

3. Rezultātu, kas iegūts saskaņā ar 2. punktu, reizina ar apgriezto lielumu PVN standarta likmes procentuālajai izteiksmei, ko attiecīgajā dalībvalstī piemēro saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK.

4. Lai iegūtu PVN pašu resursu summu, kas jānodod Savienības budžetam, rezultātu, kas iegūts saskaņā ar 3. punktu, reizina ar regulas 1. panta 2. punktā noteikto procentuālo daļu.

5. pants

Aprēķina periodi

1. PVN pašu resursus aprēķina, pamatojoties uz kalendāra mēnešiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, PVN pašu resursu aprēķinam var izmantot periodus, kas nav kalendāra mēneši, un nepiemērot nekādas korekcijas, izņemot 4. panta 1. punktā minētās, turpmāk norādītajos gadījumos:

a) ja dalībvalsts piemēro uzskaites kārtību ar standarta uzskaites periodiem, kas nav identiski ar kalendāra mēnešiem;

b) ja dalībvalstis nosaka īpašu kārtību noteiktā laikā gada gaitā, lai noslēgtu parastos uzskaites periodus.

3. Ja dalībvalsts nosaka izmaiņas PVN pamatlikmē, pārskatīto likmi 4. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā piemēro no pirmās dienas otrajā mēnesī, kas seko mēnesim, kurā stājās spēkā jaunā pamatlikme.

III nodaļa

PVN PAšU RESURSU NODOšANA

6. PANTS

Uzskaites kārtība

1. Dalībvalstis PVN pašu resursus ieraksta kredītā kontā, ko saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000[19] 9. pantu Komisijas vārdā atver dalībvalsts kasē vai iestādē, ko tās norīkojušas.

2. Dalībvalstis vai to norīkotās iestādes Komisijai elektroniski nosūta:

a) ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc ierakstīšanas Komisijas konta kredītā – konta pārskatu, kas atspoguļo PVN pašu resursu ierakstīšanu;

b) ja a) apakšpunktā minētais pārskats nav pieejams darbdienā, kad pašu resursus ieraksta Komisijas konta kredītā, kredīta avizo, kas atspoguļo PVN pašu resursu ierakstīšanu.

3. Kredītā ierakstītās summas iegrāmato euro izteiksmē saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[20].

4. Kopsavilkuma kontu par PVN pašu resursiem pārzina dalībvalsts kase vai dalībvalsts norīkota iestāde.

7. pants

Iegrāmatošana, ziņošana un nodošanas termiņi

1. Summas, kas aprēķinātas saskaņā ar 4. pantu, iegrāmato kontos, kas norādīti 6. panta 1. punktā, pirmajā darba dienā otrajā kalendāra mēnesī, kas seko mēnesim, par kuru veikts aprēķins.

2. Dalībvalsts vismaz desmit dienas pirms 1. punktā norādītā datuma nosūta Komisijai mēneša pārskatu par PVN pašu resursu kontiem.

3. Ierakstu 6. panta 4. punktā norādītajā kopsavilkuma kontā veic vēlākais pirmajā darba dienā otrajā kalendāra mēnesī, kas seko mēnesim, par kuru veikts aprēķins.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki izklāsta noteikumus, ko piemēro šā panta 2. punktā minētajiem mēneša pārskatiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

8. pants

Uzskaites korekcijas

Dalībvalstis ziņo Komisijai par visām korekcijām mēneša pārskatos, kas nosūtīti saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

Pēc 31. decembra trešajā gadā pēc konkrētā gada mēneša pārskatos par attiecīgo gadu vairs neizdara nekādas papildu korekcijas, izņemot datus, par kuriem Komisija vai attiecīgā dalībvalsts paziņojusi līdz minētajam datumam.

9. pants

Procenti par summu nodošanas kavējumiem

1. Par visiem kavējumiem, izdarot ierakstus 6. panta 1. punktā minētajā kontā, attiecīgai dalībvalstij jāmaksā procenti.

Tomēr atceļ procentu summu, kas ir mazāka nekā EUR 500.

2. Procentus iekasē saskaņā ar likmēm un nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 11. panta 2. un 3. punktā.

3. Šā panta 1. punktā minētajiem procentu maksājumiem mutatis mutandis piemēro 6. panta 2. un 3. punktu.

IV nodaļa

ADMINISTRATīVā KāRTīBA

10. PANTS

Apliecinošo dokumentu saglabāšana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka apliecinošos dokumentus par PVN pašu resursu nodošanu glabā vismaz trīs kalendāros gadus pēc tā gada beigām, uz kuru šie apliecinošie dokumenti attiecas.

Ja pirmajā daļā minēto apliecinošo dokumentu pārbaude, ievērojot Regulas (ES) Nr. […/…] 5. pantu, rāda, ka ir vajadzīga korekcija, šos dokumentus glabā, pārsniedzot pirmajā daļā paredzēto termiņu, pietiekami ilgi, lai korekciju varētu izdarīt un uzraudzīt.

Ja strīds starp dalībvalsti un Komisiju par pienākumu darīt pieejamu noteiktu summu PVN pašu resursu tiek atrisināts ar savstarpēju vienošanos vai ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, dalībvalsts apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi finanšu pēcpārbaudei, nodod Komisijai divu mēnešu laikā no strīda atrisināšanas.

11. pants

Administratīvā sadarbība

1. Dalībvalsts sniedz Komisijai šādu informāciju:

19. par PVN pašu resursu iekasēšanu, kontroli un nodošanu atbildīgo dienestu vai aģentūru nosaukumus un galvenos noteikumus attiecībā uz minēto dienestu un aģentūru lomu un darbību;

20. normatīvo un administratīvo aktu vispārīgos noteikumus un grāmatvedības noteikumus, kas attiecas uz PVN iekasēšanu, PVN pašu resursu iemaksu aprēķināšanu un to nodošanu Komisijai;

21. visu to administratīvo un grāmatvedības reģistru precīzus nosaukumus, kur ieraksta PVN pašu resursus, jo īpaši to reģistru nosaukumus, ko izmanto, lai sagatavotu 4. pantā minētos aprēķinus un sastādītu 7. pantā minētos pārskatus.

Par visām izmaiņām šajā informācijā tūlīt paziņo Komisijai.

2. Komisija pēc dalībvalsts lūguma nosūta visām dalībvalstīm 1. punktā minēto informāciju.

V nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. PANTS

Komitejas procedūra

22. Komisijai palīdz Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. […/…]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

23. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

13. pants

Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 atceļ. Tomēr minētās regulas noteikumus turpina piemērot, lai aprēķinātu un nodotu pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, ko dalībvalstis ir iekasējušas pirms 2014. gada 1. janvāra.

14. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L […], […], […]. lpp.

[2] Grozītais priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, COM(2011)740, 9.11.2011.

[3] Skatīt pielikumu Komisijas dienestu darba dokumentam ,,ES budžeta finansēšana – ziņojums par pašu resursu sistēmas darbību”, SEC(2011) 876, 104. lpp.

[4] COM(2010) 695, 1.12.2010. Komisijas dienestu darba dokuments, SEC(2010) 1455, 1.12.2010.

[5] Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas balstīti uz finanšu darījumu nodokli, COM(2011)738, 9.11.2011.

[6] Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, COM(2011)742, 9.11.2011., ar ko groza COM (2011) 512, 29.6.2011.

[7] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[8] Par šo regulu ir iesniegts grozīts priekšlikums tās pārstrādāšanai. Šis noteikums tagad ir ietverts 5. pantā grozītajā priekšlikumā pārstrādātajai regulai.

[9] Par šo regulu ir iesniegts grozīts priekšlikums tās pārstrādāšanai. Šis noteikums tagad ir ietverts 6. pantā grozītajā priekšlikumā pārstrādātajai regulai.

[10] Par šo regulu ir iesniegts grozīts priekšlikums tās pārstrādāšanai. Šis noteikums tagad ir ietverts 11. pantā grozītajā priekšlikumā pārstrādātajai regulai.

[11] Par šo regulu ir iesniegts grozīts priekšlikums tās pārstrādāšanai. Šis noteikums tagad ir ietverts 3. un 4. pantā grozītajā priekšlikumā pārstrādātajai regulai.

[12] OV L […], […], […]. lpp.

[13] OV L […], […], […]. lpp.

[14] OV L […], […], […]. lpp.

[15] OV L […], […], […]. lpp.

[16] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[17] OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.

[18] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[19] OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

[20] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.