52011PC0730

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumi paredz tiesisko regulējumu administratīvai sadarbībai akcīzes nodokļu jomā. Regulas noteikumi jāpārskata, lai tiktu ņemta vērā datorizētās sistēmas akcīzes preču apritei un kontrolei ( Excise Movement and Control System , turpmāk „ EMCS ”) ieviešana. EMCS tika izveidota atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumam Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei . EMCS nodrošina atbalstu dalībvalstu iestāžu straujākai un integrētākai pieejai akcīzes preču aprites kontrolei, pamatojoties uz automātisku riska analīzi (sk. Lēmuma Nr. 1152/2003/EK trešo apsvērumu).

Pašreizējā Padomes regula nodrošināja juridisko pamatu EMCS projekta agrīnākajā posmā, paredzot atbalstu datorizētām manuālām procedūrām EMCS nulles posmā līdz administratīvās sadarbības nodrošinājuma automatizācijai EMCS otrajā un trešajā posmā. Regulas panti par ekonomikas dalībnieku reģistrēšanas sistēmu SEED ( System of Exchange of Excise Data jeb akcīzes datu apmaiņas sistēma), EWSE ( Early Warning System jeb agrīnās brīdināšanas sistēma) un MVS ( Movement Verification System jeb akcīzes preču aprites pārbaudes sistēma) līdz ar vispārīgākiem pantiem par informācijas pieprasījumiem, automātisku apmaiņu un spontānu apmaiņu nodrošināja juridisku pamatu šo instrumentu izmantošanai. Šie noteikumi tika aizgūti no agrākiem tiesību aktiem administratīvās sadarbības jomā, piemēram, Padomes Direktīvas 77/799/EEK un dažiem Padomes Direktīvas 92/12/EEK noteikumiem.

Patlaban EWSE un MVS izmantošana tiek pakāpeniski samazināta, norit EMCS otrais posms, savukārt EMCS trešā posma uzsākšana plānota 2012. gadā. EMCS trešajā posmā tiks veidoti elektroniski ziņojumi, kas aizstās EWSE un vispirms daļēji un vēlāk pilnībā aizstās MVS .

SEED pašreizējais apraksts Regulā (EK) Nr. 2073/2004 ir novecojis, jo tā pamatā bija sistēmas nulles posma versija, tādēļ tas jāatjaunina. Turklāt nepieciešams skaidrs juridiskais pamats portāla Europa nodrošinātajiem pakalpojumiem ekonomikas dalībnieku licenču pārbaudei ( SEED-on-Europa ).

Trešajā posmā notiks automātiska ziņojumu apmaiņa starp ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstu administrācijām, ziņojot par ārkārtas situācijām, piemēram, ceļu kontroles rezultātiem, ekonomikas dalībnieku pieļautajiem izņēmumiem un aprites galīgiem pārtraukumiem. Patlaban šādas informācijas apmaiņa nenotiek automātiski un tā tiek veikta pēc „labākās sirdsapziņas”. Automatizējot šādu ziņojumu plūsmu, tiks uzlabota kontrole un administratīvā sadarbība.

EMCS projekta ietvaros tiek nodrošināti statistikas un pārskatu sniegšanas pakalpojumi ( CS / MISE — Central Services / Management Information System Excise jeb centrālo pakalpojumu/ vadības informācijas sistēma akcīzes jomā). Tādējādi plāno uzlabot EMCS darbības pārskatu kvalitāti un sniegšanas biežumu. Šis pakalpojums daļēji likvidēs nepieciešamību dalībvalstīm un Komisijai manuāli vākt darbības statistikas datus. Datu vākšanai no atsevišķiem aprites ierakstiem būs nepieciešams juridiskais pamats.

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 1152/2003/EK Komisijai un dalībvalstīm jāfinansē EMCS izstrāde, testēšana un ieviešana. Tā kā EMCS jau darbojas, jaunajā regulā ierosināts arī turpmāk noteikt līdzīgu pienākumu dalībvalstīm un Komisijai nodrošināt EMCS uzturēšanu un saistītos pakalpojumus.

Pastāv viedoklis, ka bez jau minētajām īpašajām pārmaiņām Regulas (EK) Nr. 2073/2004 saturā jāveic arī šādas pārmaiņas:

- jāatjaunina regulā lietotie formulējumi, lai tiktu ņemti vērā jaunie tiesību aktu standarti;

- vispārīgi jāpārskata dokumenta teksts, svītrojot noteikumus, kuri vairs nav būtiski, un padarot dokumenta struktūru loģiskāku;

- jāņem vērā jaunās administratīvās sadarbības procedūras akcīzes nodokļu jomā, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu, kas būtu efektīvāks un mazāk apgrūtinātu akcīzes iestādes un ekonomikas dalībniekus.

Lai nodrošinātu EMCS administratīvās sadarbības darbību juridisko pamatu, vispārīgi sakārtotu dokumenta tekstu un padarītu dokumentu vieglāk lasāmu un viendabīgāku, kā arī ņemot vērā ierosināto grozījumu darbības jomu, ir izteikts priekšlikums pilnībā aizstāt pašreizējās regulas tekstu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ekspertu atzinumu izmantošana

Priekšlikums izstrādāts ciešā sadarbībā ar speciālistu darba grupu Akcīzes nodokļa komitejas uzraudzībā (minētā komiteja izveidota atbilstīgi Direktīvai 2008/118/EK). Komisijas dienesti organizējuši vairākas divpusējas un daudzpusējas apspriedes ar ieinteresētajām dalībvalstīm priekšlikuma tālākai apspriešanai.

Novērtējums par ietekmi uz Komisijas un dalībvalstu dienestiem

Priekšlikuma jauno elementu kodolu veido tiesību aktu noteikumi, kuri nodrošina EMCS sistēmas piemērošanu. Izrietošā ietekme būtībā skar nevis šo dokumentu, bet gan Lēmumu Nr. 1152/2003/EK, saskaņā ar kuru tika nolemts izveidot EMCS . Kā paskaidrots iepriekš, jaunā sistēma jo īpaši vienkāršo akcīzes preču apriti saskaņā ar akcīzes nodokļu atlikšanas režīmu un atvieglo dalībvalstu veikto atbilstīgo kontroli. Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju šis priekšlikums neuzliek jaunu papildu slogu akcīzes nodokļu ekonomikas dalībniekiem, jo priekšlikums lielā mērā paredz modernizēt pastāvošos instrumentus un praksi. Pievienojot jaunas statistikas un pārskatu sniegšanas sistēmas, tiks samazināts pašreizējais administratīvais slogs dalībvalstu administrācijām, vienlaikus uzlabojot sniegto pārskatu kvalitāti.

Novērtējums par ietekmi uz pamattiesībām

Priekšlikuma nolūkā tiek pieņemts, ka dalībvalstis pēc vajadzības un proporcionāli izmantos Direktīvas 95/46/EK 13. pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu administratīvām struktūrām saistībā ar prasību rīkoties atbilstīgi visām datu subjekta tiesībām saskaņā ar Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu. Saskaņā ar regulu dalībvalstis drīkst izmantot Direktīvas 95/46/EK 13. pantā noteiktos atbrīvojumus, kuri attiecas uz informācijas glabāšanu vai apmaiņu, ja šādi ierobežojumi ir nepieciešami, lai aizsargātu dalībvalsts vai Eiropas Savienības svarīgās ekonomiskās vai finansiālās intereses, ieskaitot monetāros, budžeta un nodokļu jautājumus. Precīza atbrīvojumu izmantošana tiek noteikta valsts tiesību aktos un saskaņā ar administratīvo praksi, ievērojot Direktīvas 95/46/EK transponēšanu valsts tiesību aktos, vispārējos tiesiskos principus par veikto pasākumu nepieciešamību un proporcionalitāti un vācamās, glabājamās vai apmaināmās informācijas plānoto būtiskumu. Saistībā ar šo netiek mainītas pastāvošajā regulā par administratīvo sadarbību akcīzes nodokļu jomā noteiktās dalībvalstu tiesības un pienākumi.

Komisijas veiktā datu apstrāde ir ierobežota un attiecas tikai uz šādām jomām:

1. nodrošināt drošu saziņas kanālu ( CCN / CSI ) starp dalībvalstu administrācijām. Šo kanālu izmanto tādu strukturētu ziņojumu sūtīšanai, kuri ir saistīti ar informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, automātisku informācijas apmaiņu un spontānu informācijas sūtīšanu, un tas var palīdzēt pareizi piemērot akcīzes nodokļu jomā pieņemtos tiesību aktus;

2. nodrošināt sistēmu starp dalībvalstīm akcīzes ekonomikas dalībnieku reģistrācijas datu kopēšanai;

3. iegūt datus statistikas vajadzībām.

Pirmā joma (drošs saziņas kanāls) attiecas uz tādas informācijas nodošanu, kuru ieguvušas dalībvalstis, kas izmantojušas Direktīvas 95/46/EK 13. pantā pieļautos atbrīvojumus, ja dalībvalstij jāapmainās ar datiem ar citu dalībvalsti, lai izveidotu pilnīgu un precīzu priekšstatu par atbilstību akcīzes nodokļu jomā pieņemtajiem tiesību aktiem. Komisija pieņem, ka 13. panta izmantošana ir ierobežota un attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kad datu subjekta paziņošana var pamatoti izraisīt iejaukšanos attiecīgās dalībvalsts veiktajā novērtējumā par atbilstību akcīzes nodokļu jomā pieņemtajiem tiesību aktiem. Tiek pieņemts, ka atbilstīgi regulas projektam apstrādātās informācijas joma ir nepieciešama apliecinājumam par akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizu piemērošanu (sk. 1. pantu un turpmāk sniegtos paskaidrojumus par minēto noteikumu). Dalībvalstīm ir saistoši līgumā noteiktie pienākumi un valstu tiesību akti, kas izriet no Direktīvas 95/46/EK, attiecībā uz 8. pantā noteikto datu subjektu tiesību ievērošanu, un arī vispārējie tiesiskie principi par nepieciešamību un proporcionalitāti. Šajā regulā nav noteiktas valstīs pastāvošās procedūras, jo šādas norādes nav nepieciešamas. Komisija arī pieņem, ka, īstenojot šajā regulā piešķirtās pilnvaras, dalībvalstis ievēro visus līgumā noteiktos pienākumus.

Komisija tikai nodrošina saziņas sistēmu dalībvalstu vākto un glabāto datu apmaiņai, tādējādi tai nav operatīvas piekļuves pašiem datiem, izņemot datus sistēmas uzturēšanai. Saskaņā ar šo priekšlikumu Komisija atbild par tai uzticēto datu konfidencialitātes nodrošināšanu un pareizu nosūtīšanu.

Otrā joma (valstu ekonomikas dalībnieku reģistrācijas datu dublēšana) nenosaka pienākumu dalībvalstīm izmantot 13. pantu, jo šo informāciju sniedz paši datu subjekti. Dalībvalstis informē datu subjektus par šādiem datiem, un datu subjekti var labot neprecizitātes šādos datos. Šo tiesību ievērošanai priekšlikumā ietverts atgādinājums nodrošināt datu subjektiem piekļuvi saviem datiem šajā jomā un iespēju labot kļūdas. Tomēr Komisijai nav operatīvas piekļuves, un tādēļ tā nevar pati grozīt šos datus, jo tam būtu nepieciešama Komisijas īstenota kontrole pār valstu ekonomikas dalībnieku reģistriem, bet jāņem vērā, ka TAXUD ĢD galvenā atbildība ir nodrošināt pastāvīgu apstrādājamās informācijas konfidencialitāti. Publiskam pakalpojumam, saskaņā ar kuru var pārbaudīt licences derīgumu, tiek izmantots izvilkums no akcīzes ekonomikas dalībnieku reģistrācijas datiem, kurā iekļauts tikai akcīzes licences numurs, bet nav iekļauta informācija, kas ļautu identificēt atsevišķas personas, piem., vārds (nosaukums) vai adrese. Komisija nodrošina e-pasta adresi kontaktinformācijai saistībā ar šo pakalpojumu. Ja ekonomikas dalībnieks uzskata, ka norādītā informācija nav precīza, Komisija nodrošina ekonomikas dalībniekam sīkāku informāciju par dalībvalsts administrācijas iestādi, kura kontrolē attiecīgā ekonomikas dalībnieka datus.

Trešā joma sevī ietver izvilkumus ar anonīmiem darbības datiem, kurus izmanto statistikas pārskatu sagatavošanai. Šādos izvilkumos netiek identificēts akcīzes preču apritē iesaistītais ekonomikas dalībnieks.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Komisija iesaka Padomei pieņemt jaunu regulu par administratīvo sadarbību akcīzes nodokļu jomā, kas aizstās pašreizējo Padomes regulu šajā jomā.

Mērķis ir salāgot tiesību aktus šajā jomā ar iespējām, ko rada EMCS attīstība, un nodrošināt skaidrāk definētu un plašāku juridisko pamatu šādām iespējām, ļaujot aizstāt pašreizējās manuālās un daļēji manuālās procedūras.

Sekundārs mērķis ir skaidrāk definēt dalībvalstu un Komisijas tiesības un pienākumus šajā jomā gan EMCS darbības jomā, gan vispārīgi.

Šāda pieeja ļaus īstenot un veicinās labāku sadarbību starp dalībvalstīm un lielākā mērā salāgos šās jomas tiesību aktus ar nesen pieņemtiem noteikumiem par administratīvo sadarbību PVN un tiešo nodokļu jomā.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pants.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē.

Priekšlikuma mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt šāda iemesla dēļ.

Priekšlikuma mērķis ir aizstāt Padomes Regulu (EK) Nr. 2073/2004 ar jauniem noteikumiem, kuri pilda tādu pašu funkciju, t. i., nodrošina kopēju tiesisko regulējumu administratīvai sadarbībai noteiktā akcīzes preču jomā un pilnībā izmanto EMCS sistēmas iespējas.

Šo mērķi nevar pietiekami sasniegt ar dalībvalstu atsevišķi veiktām darbībām, un to var labāk sasniegt Eiropas Savienībā. Ja nebūtu priekšlikuma un pašreizējās regulas, informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm varētu notikt tikai saskaņā ar divpusējiem līgumiem. Visticamāk, attiecīgajām dalībvalstīm nebūtu iespējams nodrošināt elektronisku atbalstu šādiem līgumiem, jo divpusēju vienošanos izmaksas būtu pārmērīgi augstas. Atšķirības starp divpusējiem līgumiem arī varētu kavēt efektīvu vienotā tirgus darbību.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Ierosinātā darbība tikai nosaka kopējus procedūras noteikumus un instrumentus ikdienas administratīvās sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm, un tādēļ dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par savu iekšējo organizāciju un resursu piešķiršanu un nosaka, kādos gadījumos piemēro starptautisko administratīvo sadarbību un kā tiek izmantoti rezultāti.

Ierosinātā darbība neradīs ievērojamu papildu finanšu un administratīvo slogu Kopienai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām varas iestādēm, ekonomikas dalībniekiem un iedzīvotājiem, bet gan gluži pretēji — tā racionalizēs personāla un finanšu izmaksas, veidojot kopēju pieeju starptautiskajai administratīvajai sadarbībai.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Juridiskā instrumenta izvēle pilnībā atbilst patlaban spēkā esošajam tiesību aktam. Regula nodrošina kopēju sistēmu darbībai, to var piemērot, tiklīdz tiek aizstāta pašreizējā regula.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pamatu, saskaņā ar kuru tiktu modernizēta pastāvošā kopējā administratīvās sadarbības sistēma starp dalībvalstīm. Regula attiecas vienīgi uz administratīvo sadarbību, un tā neietekmē valstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz akcīzes preču aprites pārvaldību vai akcīzes preču aplikšanu ar nodokli, jo uz abiem šiem aspektiem attiecas citi tiesību akti.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Jebkāda finanšu ietekme, kas ir saistīta ar EMCS trešā posma ieviešanu, izriet no Lēmuma Nr. 1152/2003/EK. Ietekme uz budžetu, ko rada jauna pakalpojuma statistikas vākšanai izstrāde un darbība un apņemšanās attīstīt, uzturēt un vadīt sistēmu kopumā, tiek segta no izdevumiem atbilstīgi programmai Fiscalis 2013 [1] un tādēļ še turpmāk vairs netiks aplūkota.

5. PAPILDU INFORMĀCIJA

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiek atcelts spēkā esošais tiesību akts — Regula (EK) Nr. 2073/2004.

Vienkāršošana

Priekšlikums nodrošina tiesību akta vienkāršošanu, administratīvo procedūru vienkāršošanu valsts iestādēm (ES vai dalībvalstīs) un administratīvo procedūru vienkāršošanu privātpersonām.

Tiesību akts vienkāršo administratīvās procedūras, jo tajā ietvertos kopējos pasākumus ir viegli interpretēt un piemērot un tie attiecīgajā jomā panāk vairāk nekā Regulā (EK) Nr. 2073/2004 ietvertie pasākumi.

Valsts iestādes varēs izmantot kopējus rīkus un instrumentus iepriekšnoteiktas organizatoriskās sistēmas ietvaros. Šāds pasākumu kopums vienkāršos atsauci uz Eiropas starptautisko administratīvo sadarbību. ES tiesību aktu darbības jomas paplašināšana nozīmēs, ka administratīvajām iestādēm nevajadzēs atsaukties uz dažādiem tiesību aktu kopumiem, kam ir atšķirīgi noteikumi un nosacījumi, atkarībā no prasības, saistībā ar kuru tās lūdz palīdzību.

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Turpmāk sniegtais skaidrojums par katru pantu koncentrēts uz noteikumiem, kuri ir jauni vai ir mainīti pēc būtības salīdzinājumā ar atbilstīgo noteikumu Regulā (EK) Nr. 2073/2004. Priekšlikumam pievienoto atbilstības tabulu izmanto jauno noteikumu sasaistīšanai ar Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumiem.

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

1. pants. Priekšmets un darbības joma

Šajā pantā atspoguļots fakts, ka regulas darbības joma tiks paplašināta un aptvers administratīvo sadarbību, kas nodrošinās visu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu piemērošanu, nevis tikai akcīzes nodokļu pareizu novērtēšanu. Tajā arī noteikts princips, ka regula neietekmēs dalībvalstīs piemērojamos noteikumus par tiesu iestāžu savstarpējo palīdzību krimināllietās.

T. s. „nepieciešamības” standarts paredz nodrošināt informācijas apmaiņu akcīzes nodokļu jautājumos tādā mērā, kādā to prasa nodokļu administrāciju patiesās vajadzības, tanī pašā laikā nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas kritērijiem attiecībā uz personas datiem (8. pants un 52. panta 1. punkts). Tas nozīmē, ka pieprasījumu sniegt informāciju var uzskatīt par „nepieciešamu”, ja, piemēram, tas kalpo par apliecinājumu izmeklētāju aizdomām par to, ka ekonomikas dalībnieks var būt iesaistīts vai ir bijis iesaistīts darbībās, kas ir neparastas no akcīzes nodokļu viedokļa. Tanī pašā laikā apzīmējums „nepieciešams” paskaidro, ka dalībvalstis nevar brīvi iesaistīties „informācijas medīšanā” vai pieprasīt informāciju, kas var nebūt būtiska akcīzes nodokļu jautājumos saistībā ar konkrētu personu vai tādu personu grupu vai kategoriju, par kuras pastāvēšanu iespējams pārliecināties.

2. pants. Definīcijas

Salīdzinot ar Regulu (EK) Nr. 2073/2004, tiek pievienotas vairākas jaunas definīcijas, lai atspoguļotu EMCS otrā un trešā posma darbības uzsākšanu un salāgotu dokumentu ar Padomes Direktīvu 2008/118/EK. Jauni jēdzieni ir "informācijas apmaiņa, kuru virza kāds notikums", "ekonomikas dalībnieks", "akcīzes numurs", "elektronisks administratīvs dokuments", "savstarpējās administratīvās palīdzības dokuments" un "rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokuments". Citas definīcijas ir mazliet grozītas.

3.–6. pants. Kompetentās iestādes, centrālais akcīzes koordinācijas birojs un koordinācijas dienesti

Priekšlikumā saglabāta pašreizējā Regulā (EK) Nr. 2073/2004 noteiktā kārtība, saskaņā ar kuru tiek nodalīta kompetentā iestāde, kura ir juridiski atbildīga par informācijas apmaiņu un kuras vārdā tiek veikta šāda informācijas apmaiņa, un tiešā saziņa starp dienestiem un ierēdņiem, kuriem kompetentā iestāde deleģējusi juridiskas pilnvaras. Šīs struktūras uzrauga centrālais akcīzes koordinācijas birojs, kas arī darbojas kā pirmais kontaktpunkts. Tas ir tādēļ, ka, ņemot vērā regulas darbības jomu un atšķirības starp dalībvalstu valdības departamentu struktūrām un darbību un dalībvalstīm kopumā, nav iespējams izveidot vienotus noteikumus saistībā ar šo; piemēram, dažās dalībvalstīs kompetentās iestādes tradicionāli ir akcīzes iestādes vai dienesti, savukārt citās dalībvalstīs citas struktūras var veikt noteiktus uzdevumus saistībā ar administratīvo palīdzību šajā jomā. Katra dalībvalsts var brīvi lemt par kompetentās iestādes maiņu. Ja šāda iestāde tiek mainīta, dalībvalstij ir pienākums informēt Komisiju un citas dalībvalstis.

Tādējādi saskaņā ar šiem pantiem netiek noteikti ierobežojumi dalībvalstu izvēlētajai iekšējai struktūrai, bet tiek noteikta prasība nodrošināt pirmo kontaktpunktu. Attiecīgi saskaņā ar priekšlikumu tiks saglabāts skaidrs tiesiskais regulējums decentralizētai sadarbībai, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam tiks piešķirta centrālā vieta, tanī pašā laikā tiks paskaidrots, par kādām darbībām tas ir primāri atbildīgs.

7. pants. Informācija vai dokumenti, ko iegūst ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma

Ja informācijas pieprasījums sevī ietver izmeklēšanu tiesu iestādes vārdā vai tās uzdevumā, informācijas apmaiņa dažreiz tiek atteikta vai ievērojami ieilgst. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts administratīvā iestāde nevar uzsākt efektīvu un savlaicīgu administratīvu vai tiesas procesu pret likumpārkāpējiem. Attiecīgi pašreizējās regulas 7. pantā noteikts dalībvalstu pienākums sadarboties, ja runa ir par kriminālprocesu, pienācīgi ņemot vērā noteikumus par tiesu sadarbību krimināllietās.

II nodaļa. Sadarbība pēc pieprasījuma

Priekšlikumā noteiktas dalībvalstu tiesības un pienākumi, nodalīti informācijas un administratīvas izmeklēšanas pieprasījumi, noteikta ierēdņu klātbūtne administratīvos birojos un piedalīšanās administratīvā izmeklēšanā, noteikta vienlaicīgas kontroles un pieprasījumu paziņot izmantošana. Priekšlikuma 11. pantā noteikts termiņš informācijas paziņošanai, kas ir trīs mēneši no pieprasījuma saņemšanas dienas (viens mēnesis, ja informācija jau ir pieejama), bet atsevišķos gadījumos tiek pieļauts citāds termiņš.

8. pants. Pieprasījuma saņēmējas iestādes vispārīgie pienākumi

Priekšlikuma 8. pants gandrīz neatšķiras no Regulas (EK) Nr. 2073/2004 5. panta. Regulas 8. panta 1. punkts veido juridisko pamatu visiem informācijas pieprasījumiem, kas izteikti, izmantojot EMCS vai citādi. Panta 2. punktā noteikts pienākums pieprasījuma saņēmējai iestādei veikt administratīvu izmeklēšanu, ja tas ir nepieciešams pieprasītās informācijas iegūšanai. Šim nolūkam 3. punktā noteikts, ka informācijas pieprasījumi var sevī ietvert pamatotu pieprasījumu veikt administratīvu izmeklēšanu. Tomēr pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var nolemt, ka izmeklēšana nav nepieciešama, un tādā gadījumā tā nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par iemesliem, kuru dēļ tā nolēmusi neveikt izmeklēšanu. Lai nepieļautu patvaļīgu atteikumu, 25. pantā minēti atteikuma juridiskie iemesli. Atbilstīgi pašreizējai praksei pieprasījuma saņēmēja iestāde darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes pieprasījuma.

9.–10. pants. Pieprasījuma un atbildes veidlapa un dokumentu nodrošināšana

Ar priekšlikuma 9. pantu atjaunināts Regulas (EK) Nr. 2073/2004 6. pants, nodrošinot, ka 8. pantā noteiktos pieprasījumus un atbildes parasti nosūtīs, izmantojot EMCS . Sīkāka informācija par uzņēmējdarbības procesu, informācijas apmaiņu un rezerves procedūru tiks sniegta šās regulas īstenošanas aktā, ko ieviesīs atbilstīgi 35. panta 2. punktam un kas nodrošinās juridisko pamatu uzņēmējdarbības procesiem un ziņojumu specifikācijām, kā noteikts Funkcionālo akcīzes sistēmas specifikāciju ( Functional Excise System Specification , FESS ) IV iedaļā.

Tomēr nav iespējams iepriekš paredzēt visus veidus, kādos var būt informācijas pieprasījumi un pieprasījumi veikt administratīvu izmeklēšanu. Tāpat pastāv nepieciešamība apmainīties ar pamatojuma apliecinājumiem un dokumentiem. Tādēļ ir svarīgi atzīt, ka priekšlikuma 8. panta darbības jomā tiek ietverta informācijas apmaiņa, kuru neveic, izmantojot EMCS . Šādiem pieprasījumiem arī turpmāk ir vajadzīgs juridiskais pamats, un tie arī turpmāk pēc iespējas tiks sūtīti elektroniski, lai neradītu nevajadzīgu slogu dalībvalstu administrācijām. Piemēram var minēt drošas CCN e-pasta sistēmas izmantošanu informācijas apmaiņai starp centrālajiem akcīzes koordinācijas birojiem.

Priekšlikuma 10. pantā tiek noteikta apliecinātu kopiju vai izrakstu izmantošana, lai novērstu nepieciešamību sūtīt dokumentu oriģinālus, kuru apstrāde palielinātu administratīvo slogu.

11. pants. Termiņi

Priekšlikuma 11. pantā Komisija ierosina parastu maksimālo termiņu informācijas sniegšanai, kas ir trīs mēneši, kā jau noteikts Regulā (EK) Nr. 2073/2004. Ja pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij jau ir prasītā informācija, šo standarttermiņu samazina līdz vienam mēnesim. Īpašos gadījumos, piemēram, sevišķi sarežģītos krāpšanas gadījumos, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, var noteikt citu termiņu, par to kopīgi vienojoties. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par iemesliem, kuru dēļ tā nevar atbildēt uz pieprasījumu, un norāda, kad tā varētu atbildēt.

12. pants. Citu dalībvalstu ierēdņu piedalīšanās administratīvā izmeklēšanā

Tāpat kā Regulā (EK) Nr. 2073/2004, arī šajā priekšlikuma nodaļā noteikts juridiskais pamats, saskaņā ar kuru akcīzes nodokļu ierēdņi atrodas citā dalībvalstī, lai veiktu informācijas apmaiņu un piedalītos kā novērotāji administratīvā izmeklēšanā. Komisija ierosina nedaudz mainīt pašreizējās regulas formulējumu, lai paskaidrotu, ka saskaņā ar savstarpēju vienošanos citas dalībvalsts ierēdņi ir tiesīgi būt klāt tad, kad ir tiesīgi būt klāt attiecīgās dalībvalsts ierēdņi.

13. pants. Vienlaicīga kontrole

Komisija arī turpmāk uzskatīs, ka vienlaicīga kontrole pozitīvi ietekmē administratīvo sadarbību un veido neatņemamu dalībvalstu kontroles standartplānu daļu. Gadījumos, kad rodas aizdomas par pārrobežu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pārkāpumu, vienlaicīga kontrole var izrādīties efektīvs instruments dalībvalstu administrāciju rīcībā atbilstības nodrošināšanai un kontrolei.

Dažas daudzpusējas kontroles formas tiek finansētas no programmas Fiscalis 2013 , lai stimulētu vienlaicīgas kontroles iekļaušanu dalībvalstu kontroles plānos. Komisija ierosina nelielu grozījumu pašreizējās regulas tekstā („centrālais koordinācijas birojs” aizstāt ar „centrālais akcīzes koordinācijas birojs”).

14. pants. Pieprasījums paziņot administratīvos lēmumus un pasākumus

Saskaņā ar šo pantu pieprasījuma saņēmējus drīkst informēt par lēmumiem, kurus pieņēmusi pieprasījuma iesniedzēja iestāde un kuri ietekmē saņēmējus, izņemot informāciju par prasījumiem. Ierosinājums paredzēts, lai atjauninātu atsauci uz prasījumu piedziņas direktīvu, jo Direktīvu 76/308/EEK aizstāj 2010. gada 16. marta Direktīva 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem[2].

III nodaļa. Informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma

15.–18. pants. Obligāta informācijas apmaiņa, fakultatīva informācijas apmaiņa un turpmākie pasākumi

Komisija ierosina vairākus grozījumus šajā nodaļā, lai izveidotu loģiskāku un vieglāk saprotamu sistēmu automātiskai un spontānai informācijas apmaiņai un elastīgāku juridisko tiesību sistēmu dalībvalstīm, kuras vēlētos veikt ne tikai automātisku informācijas apmaiņu, kā noteikts FESS 4. iedaļā. Priekšlikumā ieviests ’turpmāko pasākumu’ jēdziens, kas ir līdzīgs jēdzienam ‘atgriezeniskā saikne’ saistībā ar PVN un tiešajiem nodokļiem. Turpmāki pasākumi nozīmē brīvprātīgus pārskatus par saņemtās informācijas lietderīgumu, ko sniedz pieprasījuma iesniedzēja vai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts. Šādi pasākumi var pozitīvi ietekmēt apmainītās informācijas kvalitāti. Šāda funkcionalitāte patlaban nav ietverta EMCS .

Pašreizējā regulā jau ir panti par automātisku vai obligātu informācijas apmaiņu, un dažas dalībvalstis izmanto tiesību aktos paredzētās iespējas apmainīties ar ikmēneša pārskatiem un sūtīt informāciju. Tomēr pašreizējā regulā nav skaidri noteiktas no šiem pantiem izrietošās tiesības un pienākumi un nav atsevišķa panta par agrīnās brīdināšanas sistēmu ( Early Warning System for Excise , EWSE ), kas būtībā ir spontānās jeb fakultatīvās informācijas apmaiņas īpaša forma, un par obligātu atgriezeniskās saiknes sistēmu brīdinājuma ziņojumu gadījumā.

EWSE informācijas ziņojumi vairs nebūs aktuāli EMCS otrajā posmā, jo tos aizstās nosūtītāja dalībvalsts sūtīts elektronisks administratīvs dokuments (e-AD). Pārējie EWSE brīdinājuma ziņojumi vairs nebūs aktuāli EMCS trešajā posmā, kad tos aizstās sistēmas nodrošinātā spontānā informācijas apmaiņa.

Priekšlikuma 15. pantā saglabāts pienākums dalībvalstīm sūtīt informāciju citai dalībvalstij, ja varētu būt pārkāpts tiesību akts vai ja tiesību akta pārkāpšana varētu ietekmēt citu dalībvalsti, ja pastāv krāpšanas risks vai akcīzes nodokļu zaudējuma risks. Papildus šajā pantā noteikta EMCS ziņojumu izmantošana šādai informācijas apmaiņai, ja šādi ziņojumi ir pieejami attiecīgās informācijas nodošanai. Vēl šajā pantā noteikta tādu ziņojumu apmaiņa, kuros tiek ziņots par ārkārtas situācijām, kuras var notikt akcīzes preču aprites laikā, kā noteikts FESS 4. iedaļā. Tiek plānots, ka apmaiņa ar ziņojumiem par ārkārtas situācijām akcīzes preču aprites laikā saskaņā ar akcīzes nodokļu atlikšanas režīmu būs veicama obligāti. Īstenošanas aktā tiks noteiktas dažādas informācijas kategorijas, kuru apmaiņa var notikt automātiski — vai nu obligāti, vai fakultatīvi. Dalībvalstis varēs izvēlēties izmantot automātisko informācijas apmaiņu vai ne, pamatojoties uz minētajām kategorijām. Kategoriju saraksts tiks pārskatīts reizi gadā. Priekšlikuma 16. pantā arī paskaidrots, ka nav nodoma ierobežot pastāvošo kārtību, ko dalībvalstis izveidojušas divpusējai vai daudzpusējai informācijas apmaiņai.

Piemēram, automātisku informācijas apmaiņu var izmantot šādos gadījumos:

a) situācijās, kad pastāv aizdomas par krāpšanu citā dalībvalstī. Piemēram, ja saņēmējs nesūta atpakaļ EMCS paziņojumu par saņemšanu un nesniedz paskaidrojumu un pastāv aizdomas, ka nosūtītās akcīzes preces tikušas nosūtītas citā virzienā galamērķa dalībvalstī;

b) situācijās, kad pastāv nopietns krāpšanas risks citā dalībvalstī. Piemēram, akcīzes nodokļi tiek maksāti dalībvalstī, kurā šo nodokļu likme ir zema, un preču aprite notiek saskaņā ar vienošanos par patēriņam nodotām akcīzes precēm, bet preces tā arī nesasniedz preču saņēmēju; tās tiek nosūtītas uz tirgu dalībvalstī, kurā nodokļu likme ir augsta;

c) situācijās, kad kādā dalībvalstī tiek konstatēta krāpšana, kas var ietekmēt citu dalībvalsti. Piemēram, dalībvalstij, kura konstatē akcīzes preču neparastu fizisku klātbūtni, rodas aizdomas par krāpšanu, kas varētu būt izdarīta nosūtītājā dalībvalstī un ir saistīta ar nepietiekamu ziņošanu vai nepatiesu ziņošanu par akcīzes precēm e-AD dokumentā.

Saskaņā ar 16. pantu dalībvalstis drīkst uzsākt informācijas sūtīšanu, ja informācija neiekļaujas kategorijās, pamatojoties uz kurām dalībvalstis automātiski apmainās ar informāciju, un informācijas sūtīšanu varētu izraisīt neparasta, bet ekonomiski nozīmīga pārkāpuma konstatēšana. Šajā pantā arī ierosināta iespēja izveidot turpmāku procedūru, kuru pieprasījuma iesniedzēja iestāde var izmantot, lai pavēstītu pieprasījuma saņēmējai iestādei, vai sniegtā informācija bijusi lietderīga. Pieredze PVN un tiešo nodokļu jomā liecina, ka šāda atgriezeniskā saikne veicina plašāku spontānās informācijas apmaiņas izmantošanu un var palīdzēt pieprasījuma iesniedzējai iestādei sagatavot pašai savu informāciju par attiecīgo gadījumu.

Rezumējot, jāatzīmē, ka priekšlikuma mērķis ir definēt sistēmu, kas būtu vienlaikus elastīga un efektīva šāda veida informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm.

IV nodaļa. Informācijas par Savienībā veiktu darījumu ekonomikas dalībniekiem un statistiku glabāšana un apmaiņa

Šajā nodaļā ir četri panti, kuros apvienotas Regulas (EK) Nr. 2073/2004 IV un V nodaļā aptvertās prasības. Tad, kad EMCS trešā posma instrumenti aizstās EWSE un MVS , tiks svītroti panti saistībā ar šīm abām sistēmām. Jaunās nodaļas jaunā darbības joma ir skaidrāk definēta, un to veido administratīvā sadarbība, Komisijas dienestiem nodrošinot darbības atbalstu dalībvalstu veiktajām administratīvās sadarbības darbībām, un šo dienestu koordinējošā un stimulējošā loma.

19. pants. Elektroniskās datubāzēs turētas informācijas glabāšana un apmaiņa

Šajā pantā aprakstītas procedūras saistībā ar izplatīšanas elektronisko datubāzi ar nosaukumu SEEDv.1 , kuras daži aspekti atšķiras no iepriekš pastāvējušās sistēmas, kas aprakstīta Regulā (EK) Nr. 2073/2004. Šajā pantā arī noteikts pienākums dalībvalstu un Komisijas centrālajiem dienestiem nodrošināt reģistrā iekļautās informācijas atjaunināšanu un precizitāti, lai akcīzes preču aprite saskaņā ar akcīzes nodokļu atlikšanas režīmu var notikt nekavējoties, tanī pašā laikā nepieļaujot apriti uz neatļautiem galamērķiem. Visbeidzot, 19. pantā noteikts skaidrs juridiskais pamats SEED-on-Europa pakalpojumam, saskaņā ar kuru ekonomikas dalībnieki var pārbaudīt savu tirdzniecības partneru licenču derīgumu.

20. pants. Piekļuve informācijai un informācijas labošana

Priekšlikuma 20. pantā paskaidrots, ka ekonomikas dalībniekiem ir tiesības, ievadot savu akcīzes licences numuru, pārbaudīt informāciju, kas publiski pieejama SEED-on-Europa un attiecas uz to licencēm. Tāpat ekonomikas dalībniekiem ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts, kas izdod licenci, labotu kļūdas publiski pieejamajā informācijā. Komisija apņemas pārsūtīt šādus pieprasījumus veikt labojumus attiecīgajai kompetentajai iestādei. Lai piekļūtu informācijai par ekonomikas dalībniekiem, kas nav publiski pieejama, un lai labotu šādu informāciju, kas Komisijai nav pieejama, ekonomikas dalībniekam arī turpmāk jāvēršas pie attiecīgās kompetentās iestādes.

21. pants. Datu saglabāšana

Saskaņā ar šo pantu visai EMCS glabātajai informācijai jābūt pieejamai vismaz trīs gadus atkarībā no kompetentās iestādes politikas attiecībā uz informācijas saglabāšanu, turklāt šai informācijai jābūt pieejamai citām dalībvalstīm tiešsaistes režīmā. Tādējādi tiks novērsta pārmērīga kavēšanās, dalībvalstīm veicot vēsturisko datu riska analīzi.

Saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem pēc saglabāšanas perioda beigām šādus datus dzēš vai maina, lai tajos nebūtu informācijas, kuru varētu izmantot atsevišķu personu identificēšanai.

22. pants. Īstenošanas noteikumi glabātai informācijai

Priekšlikuma 22. pantā izklāstīti īstenošanas noteikumi datu glabāšanai un labošanai.

V nodaļa. Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz palīdzību

Šajā nodaļā apvienotas vairākas savstarpējas prasības un ierobežojumi palīdzības sniegšanai.

23. pants. Valodas režīms

Šis pants priekšlikumā ir pārfrāzēts, lai precīzāk izteiktu tā domu. Varēs mazāk izmantot tulkojumus, pateicoties labāk nodrošinātām daudzvalodu saskarnēm EMCS .

24. pants. Pakalpojumu kvalitāte

Tiek ierosināts jauns pienākums gan Komisijai, gan dalībvalstīm uzturēt datorizētu sistēmu, lai labojumi un atjauninājumi tiktu izstrādāti un piemēroti atbilstīgi saskaņotiem plānošanas grafikiem. Sīkāka informāciju par šādu kārtību būs pieejama nolīgumā par pakalpojumu līmeni, kurā tiks norādīti Komisijas un dalībvalstu savstarpējie pienākumi. Komisija un dalībvalstis arī uzturēs minētās datorizētās sistēmas drošības politiku.

25. pants. Vispārīgi pieprasījuma saņēmēju iestāžu pienākumu ierobežojumi

Saskaņā ar šo pantu pieprasījuma saņēmējai iestādei ir tiesības atteikties veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde nav izmantojusi savus parastos informācijas avotus, ja saskaņā ar tās dalībvalsts juridisko vai administratīvo praksi, kam lūdz sniegt informāciju, nodokļu iestādes nedrīkst veikt šādu izmeklēšanu vai apkopot vai izmantot šādu informāciju savām vajadzībām vai ja šādas informācijas sūtīšana būtu pretrunā valsts politikai vai izraisītu komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa izpaušanu. Pants ir atjaunināts, lai skaidri pateiktu, ka šis izņēmums neattiecas uz kādu informācija tikai tāpēc, ka šādu informāciju tur finanšu iestāde.

Šā priekšlikuma 25. panta 5. punktā noteikts, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi un Komisiju par iemesliem, kāpēc atteikts pieprasījums par savstarpējās palīdzības sniegšanu.

26. pants. Izdevumi

Šis pants pārfrāzēts salīdzinājumā ar atbilstīgo Regulas (EK) Nr. 2073/2004 pantu. Iespēja pieprasījuma saņēmējai iestādei pieprasīt izmaksas, kas pārsniedz izmaksas ārējiem ekspertiem, ir pretrunā pieprasījuma saņēmējas iestādes vispārīgajam pienākumam nodrošināt tādu pieeju administratīvas sadarbības pieprasījumiem, it kā tos būtu izteikusi pati iestāde.

27. pants. Minimālais apjoms

Saskaņā ar šo pantu Akcīzes nodokļa komitejai tiek piešķirtas pilnvaras noteikt maksājamā akcīzes nodokļa minimālo apjomu, lai nepieļautu regulas neproporcionālu izmantošanu.

28. pants. Dienesta noslēpums, datu aizsardzība un saskaņā ar šo regulu paziņotas informācijas izmantošana

Šajā pantā skaidrots, kādiem nolūkiem var izmantot apkopoto informāciju. Datu aizsardzība tiek paplašināta un attiecas uz tādas informācijas aizsardzību, kuru nevar attiecināt uz veicamajām darbībām un kura ierēdnim ir pieejama pienākumu pildīšanas laikā. No citiem aspektiem pašreizējos noteikumos nav veikti būtiski grozījumi, izņemot atjauninātas atsauces uz citiem tiesību aktiem.

Uz apmaināmo informāciju attiecas noteikumi par dienesta noslēpumu, un šādu informāciju var atklāt tikai noteiktiem mērķiem. Šādi mērķi ir, piemēram, tiesas vai administratīvs process, kas ir saistīts ar sodiem un ir ierosināts par nodokļu tiesību aktu pārkāpumiem. Šādu informāciju var arī izmantot, lai noteiktu akcīzes nodokļu izvērtējuma pamatu, iekasēšanu un kontroli un uzraudzītu akcīzes preču apriti. Šādu informāciju var arī izmantot, lai noteiktu citus nodokļus, uz kuriem attiecas 2010. gada 16. marta Direktīva 2010/24/ES. Šajā pantā noteikts arī juridiskais pamats informācijas apmaiņai starp akcīzes iestādēm un citām nodokļu iestādēm vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Tāpat kā saskaņā ar pašreizējo regulu, dalībvalstīm jāierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā un 12. un 21. pantā noteikto pienākumu darbības joma, lai pēc nepieciešamības aizsargātu dalībvalstu un Eiropas Savienības finanšu intereses atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK 13. pantam. Šādi izņēmumi pieļauj, ka netiek atklāti izmeklēšanas dati un tiek atkārtoti izmantoti akcīzes dati, kuri sākotnēji apkopoti no ekonomikas dalībniekiem un citām personām citām vajadzībām.

29. pants. Pieeja informācijai ar Komisijas atļauju

Šajā pantā tiek noteikts pamats tam, kā datiem piekļūst personas, kurām Komisija to atļāvusi, lai ierobežotu šādu pieeju un tā būtu minimāli nepieciešamā pieeja sistēmas uzturēšanai un darbības nodrošināšanai.

30. pants. Iegūtās informācijas kā apliecinājuma vērtība

Šā panta teksts ir tāds pats kā pašreizējās regulas 32. panta teksts, un saskaņā ar šo pantu tiek noteikts, ka informācijai, ko iegūst, izmantojot informācijas apmaiņu, un apliecinājumiem, ko iegūst citas iestādes tajā pašā dalībvalstī, ir līdzvērtīga vērtība kā apliecinājumam.

31. pants. Pienākums sadarboties

Šā panta teksts ir tāds pats kā pašreizējās regulas 33. panta teksts. Šā noteikuma mērķis ir nodrošināt efektīvu koordināciju valsts un Eiropas Savienības mērogā, pieprasot dalībvalstīm veikt visus tam nepieciešamos pasākumus.

32. pants. Attiecības ar trešām valstīm

Saskaņā ar šo pantu dalībvalsts drīkst sūtīt no trešās valsts saņemtu informāciju citai dalībvalstij, ja šī informācija ir derīga, un drīkst sūtīt informāciju trešām valstīm, ja trešā valsts noslēgusi vienošanos nodrošināt pieeju šādai informāciju atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK principiem.

33. pants. Palīdzība ekonomikas dalībniekiem

Šis pants attiecas uz pašreizējās regulas 24. panta 3. punktā noteikto pakalpojumu un nosaka, ka dalībvalsts var prasīt citai dalībvalstij veikt administratīvu izmeklēšanu par pazuduša dokumenta meklēšanu.

VI nodaļa. Novērtējums, pārejas un nobeiguma noteikumi

34. pants. Procedūru novērtējums, darbības statistikas vākšana un pārskatu sniegšana

Gan pašreizējās regulas, gan šā priekšlikuma mērķis ir ieviest efektīvu kārtību savstarpējās palīdzības sniegšanai un informācijas apmaiņai, nepieļaujot krāpšanu saistībā ar akcīzes preču apriti Savienībā. Tas uzliek Komisijai atbildību uzraudzīt administratīvo sadarbību, bet nekādā ziņā nepiešķir Komisijai darbības lomu konstatēt un apkarot nodokļu nemaksāšanu. Tomēr, ņemot vērā krāpšanas iekšējo dimensiju Savienībā saistībā ar akcīzes nodokļiem, ir svarīgi šo jautājumu skatīt Eiropas Savienības līmenī, apvienojot dalībvalstu un Komisijas centienus. Atbildība par pasākumiem, kuri nepieciešami krāpšanas novēršanai akcīzes preču apritē Savienībā, gulstas uz dalībvalstīm, bet Komisijas loma ir koordinēt un veicināt šos pasākumus. Tādējādi dalībvalstis nodrošina visu nepieciešamo statistikas informāciju, lai varētu veikt savstarpēju novērtējumu par administratīvās sadarbības efektivitāti. Tā kā EMCS jau darbojas, tad vācamos datus un novērtēšanas metodi, izmantojot pārskatu sniegšanu, noteiks no jauna īstenošanas aktā pēc pašreizējo sarunu beigām ar dalībvalstīm. Šajā pantā noteikts juridiskais pamats tiešai aprites datu vākšanai statistikas pārskatu sagatavošanai, izmantojot CS / MISE lietojumprogrammu, tādējādi lielā mērā likvidējot nepieciešamību dalībvalstīm vākt šādu statistiku manuāli un uzlabojot sniegto pārskatu precizitāti un pārskatu sniegšanas savlaicīgumu.

Dalībvalstis nodrošina visu citu informāciju par tādām metodēm un praksi, kas izmantota vai par ko ir aizdomas, ka tā izmantota, lai pārkāptu akcīzes nodokļu jomā pieņemtos tiesību aktus. Komisija ziņos par šādu informāciju dalībvalstīm, lai administratīvā sadarbība atbilstīgi šai regulai un citiem akcīzes nodokļu jomā pieņemtajiem tiesību aktiem tiktu pastāvīgi uzlabota un lai dalībvalstis un Komisija varētu pielāgot administratīvo sadarbību, ņemot vērā jaunu draudu iespējamu rašanos.

35. pants. Akcīzes nodokļa komiteja

Ar šā priekšlikuma 35. pantu tiek atjaunināts pašreizējās regulas 34. pants, lai ņemtu vērā jaunos noteikumus par īstenošanas aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011.

36. pants. Regulas (EK) Nr. 2073/2004 atcelšana

Tiek nepārprotami atcelta pašreizējā regula un noteikts, ka visas pašreizējās atsauces uz pašreizējo regulu uzskatāmas par atsaucēm uz jauno regulu.

37. pants. Pārskatu sniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei

37. pants par pārskatu sniegšanu atkārto pašreizējās Regulas (EK) Nr. 2073/2004 35. pantu.

38. pants. Divpusēji nolīgumi

Saskaņā ar šo pantu dalībvalstīm jāinformē Komisija par jebkādiem iespējamiem papildu divpusējiem nolīgumiem. Komisija attiecīgi informēs pārējās dalībvalstis.

39. pants. Stāšanās spēkā

Šajā pantā norādīts spēkā stāšanās datums un piemērošanas sākuma datums, kas ir 2012. gada 1. janvāris.

2011/0330 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju[3],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

darbojoties atbilstīgi īpašai likumdošanas procedūrai,

tā kā:

4. Padomes 2004. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2004 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā[7] nodrošina kopēju sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis palīdz cita citai un sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizu piemērošanu un tanī pašā laikā apkarotu izvairīšanos no akcīzes nodokļiem un ar to saistītos iekšējā tirgus kropļojumus. Minētajā regulā nepieciešami vairāki grozījumi, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un jaunākās tendences. Ņemot vērā attiecīgi nepieciešamo grozījumu skaitu, regula skaidrības labad jānomaina ar jaunu regulu.

5. Iekšējā tirgus izveidei joprojām nepieciešama administratīvas sadarbības sistēma akcīzes nodokļu jomā.

6. Efektivitātes, ātruma un arī izmaksu apsvērumu dēļ ir svarīgi pastiprināt elektronisko līdzekļu lomu informācijas apmaiņā. Ņemot vērā to, ka daži pieprasījumi tiek izteikti atkārtoti un Savienībā pastāv valodu dažādība, ir svarīgi nodrošināt standarta formātu plašāku izmantošanu informācijas apmaiņā, lai informācijas pieprasījumus varētu ātrāk apstrādāt. Šīs prasības var vislabāk izpildīt, sistemātiski izmantojot datorizētu sistēmu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumam Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei [8]. Šāda sistēma tagad piedāvā plašākas iespējas nekā Regulas (EK) Nr. 2073/2004 spēkā stāšanās laikā, un to jāturpina attīstīt. Tādēļ jānosaka, ka dalībvalstīm tā pēc iespējas jāizmanto.

7. Informācijas apmaiņa akcīzes nodokļu jomā ir nepieciešama ļoti plašā apjomā, lai izveidotu patiesu priekšstatu par akcīzes jautājumiem saistībā ar dažām personām, tanī pašā laikā dalībvalstis nevar brīvi iesaistīties „informācijas medīšanā” vai pieprasīt informāciju, kas varētu nebūt būtiska akcīzes vajadzībām attiecībā uz noteiktu personu vai personu grupu vai kategoriju, par kuras esību iespējams pārliecināties.

8. Informācijas plūsmu atbilstīgai koordinēšanai ir nepieciešams saglabāt Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumus par centrālo kontaktpunktu katrā dalībvalstī. Tā kā efektivitātes labad var būt nepieciešama tiešāka saziņa starp iestādēm un ierēdņiem, tādā pašā mērā jāsaglabā arī noteikumi par deleģēšanu un kompetento ierēdņu norīkošanu.

9. Lai nepieciešamā informācija būtu laikus pieejama, jāsaglabā arī Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumi, saskaņā ar kuriem pieprasījuma saņēmējai iestādei jārīkojas pēc iespējas ātri, vēlākais — noteiktajā termiņā. Tomēr termiņš informācijas sniegšanai ir īsāks nekā standarta termiņš, ja pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij informācija jau ir pieejama.

10. Lai efektīvāk uzraudzītu akcīzes procedūras saistībā ar pārrobežu apriti, ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt iespēju dalībvalstīm veikt vienlaicīgu kontroli citā dalībvalstī un vienas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni citā dalībvalstī administratīvās sadarbības ietvaros.

11. Grūtības saistībā ar administratīvo lēmumu un pasākumu paziņošanu citām valstīm arī turpmāk jārisina, saglabājot attiecīgos Regulas (EK) Nr. 2073/2004 noteikumus.

12. Lai efektīvi apkarotu krāpšanu, jāsaglabā noteikumi par informācijas apmaiņu bez iepriekšēja pieprasījuma. Lai atvieglotu šādu informācijas apmaiņu, jāprecizē tādas informācijas kategorijas, ar kuru obligāti jāapmainās.

13. Dalībvalstīm arī turpmāk jābūt iespējai apmainīties ar informāciju pēc izvēles, jo tas ir nepieciešams akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai, gadījumā, ja šāda informācija ir ārpus tādas informācijas kategorijām, kuras apmaiņa notiek automātiski.

14. Atgriezeniskā saikne ir atbilstīgs līdzeklis, lai nodrošinātu nepārtrauktu apmainītās informācijas kvalitātes uzlabošanu. Tādēļ jāievieš sistēma atgriezeniskās saiknes nodrošināšanai.

15. Akcīzes nodokļu sistēmas pareizai darbībai un krāpšanas apkarošanai ir svarīgi, ka dalībvalstis elektroniski glabā noteiktus datus par ekonomikas dalībnieku un noliktavu licencēm. Tādējādi dalībvalstis var strauji apmainīties ar šādiem datiem un piekļuve informācijai notiek automātiski. To var panākt, izmantojot informāciju par akcīzes nodokļiem, kura jau atrodas valstu datorizētās sistēmās, attīstot riska analīzi, kas veicina valsts glabāto informāciju saistībā ar akcīzes ekonomikas dalībniekiem un akcīzes preču apriti Savienībā, un iekļaujot plašu informāciju par personām, kuras apliekamas ar nodokli, un šādu personu darījumiem.

16. Lai elektroniskās datubāzēs glabātā informācija būtu ticama, jānosaka tās regulāra atjaunināšana.

17. Ekonomikas dalībniekiem jāspēj strauji piemērot pārbaudes, kas nepieciešamas akcīzes preču apritei. Tiem jābūt iespējai elektroniski apstiprināt akcīzes numura derīgumu, izmantojot Komisijas vadītu centrālu reģistru, kurā būtu iekļauta valstu datubāzēs ietvertā informācija.

18. Valstu noteikumi par banku darbības noslēpumu varētu mazināt regulā noteiktās sistēmas efektivitāti. Tādēļ dalībvalstīm nevar būt tiesības atteikties sniegt informāciju, pamatojoties vienīgi uz šādiem noteikumiem.

19. Šī regula neietekmē citus pasākumus, kas pieņemti Savienībā un veicina akcīzes pārkāpumu un krāpšanas apkarošanu, bet tā papildina šādus pasākumus.

20. Ir pierādījies, ka noteikumi par informācijas apmaiņu ar trešām valstīm atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, īpaši saistībā ar datu aizsardzību, veicina akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizu piemērošanu, tādēļ tie jāsaglabā.

21. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[9] regulē dalībvalstu veikto personas datu apstrādi šās regulas ietvaros. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[10] regulē Komisijas veikto personas datu apstrādi atbilstīgi šai regulai.

22. Šās regulas efektīvai piemērošanai var būt nepieciešams ierobežot dažu Direktīvā 95/46/EK noteikto tiesību un pienākumu darbības jomu, īpaši attiecībā uz 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. un 21. pantā noteiktajām tiesībām, lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās intereses, paturot prātā dalībvalstu ieņēmumu potenciālos zaudējumus un to, cik svarīga šajā regulā noteiktā informācija ir efektīvai krāpšanas apkarošanai. Dalībvalstu pienākums ir piemērot šādus ierobežojumus nepieciešamā un proporcionālā apmērā.

23. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šās regulas 8., 16., 19., 20., 21. un 34. panta īstenošanai, Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šādas pilnvaras tiek izmantotas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[11].

24. Īstenošanas aktu pieņemšanai jāizmanto pārbaudes procedūra, jo šie akti ir pasākumi ar vispārēju darbības jomu Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

25. Ir svarīgi uzraudzīt un novērtēt šās regulas darbību. Tādēļ jānosaka, ka dalībvalstīm jāvāc statistika un cita informācija un Komisijai jāgatavo regulāri pārskati.

26. Būtu jāatceļ Padomes 2004. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2004.

27. Tā kā šās regulas mērķim, kas ir vienkāršot un stiprināt administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, nepieciešama saskaņota pieeja un to nevar pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstis vienas pašas, bet, ņemot vērā nepieciešamo vienotību un efektivitāti, šo mērķi var labāk sasniegt Savienībā, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula nepārsniedz to, kas ir nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai.

28. Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants). Ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka pašreizējā regula, šādu datu apstrāde, ko veic šās regulas ietvaros, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un proporcionāls dalībvalstu likumīgo fiskālo interešu aizsardzībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1 . pants Priekšmets un darbības joma

29. Šajā regulā izklāstīti nosacījumi, ar kuriem kompetentajām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu piemērošanu, jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem tiesību aktiem. Tālab šajā regulā izklāstīti noteikumi un procedūras, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm sadarboties un gan elektroniski, gan citādi apmainīties ar informāciju, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizu piemērošanu.

30. Šī regula neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Tā neskar tādu savstarpējās palīdzības pienākumu izpildi, kuri izriet no citiem juridiskiem instrumentiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

2 . pants Definīcijas

Šajā regulā:

1) „kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

2) „pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs vai koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis šajā dalībvalstī, kurš kompetentās iestādes vārdā lūdz palīdzību;

3) „pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs vai koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis šajā dalībvalstī, kurš kompetentās iestādes vārdā saņem palīdzības pieprasījumu;

4) „akcīzes iestāde” ir jebkura iestāde, kur var izpildīt kādas no akcīzes noteikumos paredzētajām formalitātēm;

5) „informācijas apmaiņa, kuru virza kāds notikums” ir sistemātiska informācijas, kam ir iepriekš noteikta struktūra un kas attiecas uz interesējošu notikumu, nodošana bez iepriekšēja pieprasījuma citai dalībvalstij tad, kad šāda informācija kļūst pieejama, izņemot Direktīvas 2008/118/EK 21. pantā noteikto informācijas apmaiņu;

6) „regulāra automātiska informācijas apmaiņa” ir sistemātiska informācijas ar iepriekš noteiktu struktūru nodošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

7) „spontāna informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas nodošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma, uz kuru neattiecas šā panta 5. un 6. punkts;

8) „datorizēta sistēma” ir datorizēta akcīzes preču aprites un uzraudzības sistēma, kā noteikts Lēmumā Nr. 1152/2003/EK;

9) „persona” ir fiziskā persona, juridiskā persona un tāda personu apvienība, kas nav juridiskā persona, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības;

10) „ekonomikas dalībnieks” ir persona, kura uzņēmējdarbības veikšanas gaitā tiek iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas akcīzes nodokļu jomā pieņemti tiesību akti, neatkarīgi no tā, vai tai ir atļauts veikt šādas darbības vai ne;

11) „elektroniski līdzekļi” ir visu veidu elektroniskas iekārtas, kas spēj apstrādāt datus (ieskaitot datu pārraidi un saspiešanu) un glabāt tos, un šī definīcija attiecas uz šā panta 8. punktā minēto datorizēto sistēmu;

12) „akcīzes numurs” ir identifikācijas numurs, ko ekonomikas dalībnieku vai telpu reģistrēšanai akcīzes nodokļu nolūkā piešķīrusi dalībvalsts, kā noteikts 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

13) „akcīzes preču aprite Savienībā” ir akcīzes preču aprite starp divām vai vairākām dalībvalstīm saskaņā ar akcīzes nodokļu atlikšanas režīmu atbilstīgi Direktīvas 2008/118/EK IV nodaļai vai tādu akcīzes preču aprite, kuras ir nodotas patēriņam atbilstīgi Direktīvas 2008/118/EK V nodaļas 2. iedaļai;

14) „administratīvā izmeklēšana” ir kontrole, pārbaudes un citi pasākumi, ko ierēdņi vai kompetentas iestādes veic, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizu piemērošanu;

15) „ CCN / CSI tīkls” ir kopējā platforma, kura pamatojas uz kopējo sakaru tīklu ( CCN ) un kopējo sistēmas saskarni ( CSI ) un kuru Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku nosūtīšanu starp kompetentām muitas un nodokļu iestādēm;

16) „akcīzes nodokļi” ir nodokļi, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 1. panta 1. punktā;

17) „savstarpējās administratīvās palīdzības dokuments” ir datorizētajā sistēmā izveidots dokuments, kuru izmanto informācijas apmaiņai atbilstīgi 8., 15. vai 16. pantam un turpmākiem pasākumiem atbilstīgi 8. vai 16. pantam;

18) „rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokuments” ir dokuments papīra formā, kuru izmanto informācijas apmaiņai atbilstīgi 8. vai 15. pantam, ja datorizētā sistēma nav pieejama;

19) „vienlaicīga kontrole” ir koordinēta divu vai vairāku dalībvalstu organizēta pārbaude saistībā ar akcīzes nodokļu jomā pieņemtiem tiesību aktiem par tādu ekonomikas dalībnieka vai ar to saistītu personu situāciju, kas izraisa kopīgu vai papildu interesi.

3. pants Kompetentās iestādes

1. Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kura piemēro šo regulu. Tā informē Komisiju par iestādes norīkojumu un nekavējoties ziņo par turpmākām pārmaiņām.

2. Komisija sagatavo kompetento iestāžu sarakstu un publicē šo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

4. pants Centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas dienesti

1 . Katra dalībvalsts norīko centrālo akcīzes koordinācijas biroju, kam deleģē galveno atbildību par saziņu ar pārējām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā. Dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Centrālo akcīzes koordinācijas biroju var arī norīkot par atbildīgo saziņai ar Komisiju.

2. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var norīkot koordinācijas dienestus, kas nav centrālais akcīzes koordinācijas birojs, ar īpašu teritoriālu kompetenci vai specializētu darbības atbildību tiešai informācijas apmaiņai saskaņā ar šo regulu.

Centrālais akcīzes koordinācijas birojs nodrošina, ka šo dienestu sarakstu pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu attiecīgajiem pārējo dalībvalstu centrālajiem akcīzes koordinācijas birojiem.

5. pants Kompetentie ierēdņi

1 . Katras dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar dalībvalsts izstrādātiem nosacījumiem var norīkot kompetentos ierēdņus, kas, pamatojoties uz šo regulu, var veikt tiešu informācijas apmaiņu.

Kompetentā iestāde var ierobežot deleģējuma darbības jomu.

Centrālais akcīzes koordinācijas birojs atbild par to, ka šo ierēdņu sarakstu pastāvīgi atjaunina un dara pieejamu attiecīgajiem pārējo dalībvalstu centrālajiem akcīzes koordinācijas birojiem.

2. Saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātiem nosacījumiem ierēdņus, kas veic informācijas apmaiņu saskaņā ar 12. un 13. pantu, šo pantu vajadzībām uzskata par kompetentajiem ierēdņiem.

6. pants Centrālā akcīzes koordinācijas biroja, koordinācijas dienestu un kompetento ierēdņu pienākumi

1. Centrālajam akcīzes koordinācijas birojam ir galvenā atbildība par informācijas apmaiņu attiecībā uz akcīzes preču apriti, un jo īpaši tam ir galvenā atbildība, nodrošinot:

a) informācijas apmaiņu atbilstīgi 8. pantam;

b) dalībvalstu pieprasīto paziņojumu par administratīviem lēmumiem un pasākumiem sūtīšanu atbilstīgi 14. pantam;

c) obligāto informācijas apmaiņu atbilstīgi 15. pantam;

d) fakultatīvo spontāno informācijas apmaiņu atbilstīgi 16. pantam;

e) pārskatu sniegšanu par turpmākām darbībām atbilstīgi 8. panta 5. punktam un 16. panta 2. punktam;

f) elektroniskajās datubāzēs glabātās informācijas apmaiņu, kā noteikts 19. pantā;

g) statistiskās un citādas informācijas sniegšanu atbilstīgi 34. pantam.

2. Ja koordinācijas dienesti vai kompetentie ierēdņi nosūta vai saņem palīdzības pieprasījumus vai atbildes uz šādiem palīdzības pieprasījumiem, tie informē savas dalībvalsts centrālo akcīzes koordinācijas biroju saskaņā ar šā biroja izstrādātiem nosacījumiem.

3. Ja koordinācijas dienests vai kompetentais ierēdnis saņem palīdzības pieprasījumu, kas prasa veikt pasākumus ārpus tā kompetencē esošās teritoriālās vai darbības zonas, tas šādu pieprasījumu tūlīt pārsūta savas dalībvalsts centrālajam akcīzes koordinācijas birojam un koordinācijas dienesta atbildīgajam kompetentajam ierēdnim un attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Šādā gadījumā 11. pantā noteiktais termiņš sākas nākamajā dienā pēc palīdzības pieprasījuma pārsūtīšanas centrālajam akcīzes koordinācijas birojam un koordinācijas dienesta atbildīgajam kompetentajam ierēdnim, bet ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc pieprasījuma saņemšanas, kā norādīts šā punkta pirmajā teikumā.

7. pants Informācija vai dokumenti, ko iegūst ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma

1. Pienākums sniegt palīdzību neizslēdz tādas informācijas vai dokumentu nodrošināšanu, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde ieguvusi ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma.

2. Informācijas paziņošanai pieprasījuma iesniedzējai iestādei nepieciešama tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, ja šāda atļauja ir vajadzīga saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem.

II nodaļa Sadarbība pēc pieprasījuma

8. pants Pieprasījuma saņēmējas iestādes vispārīgie pienākumi

1. Saņemot pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde paziņo informāciju, kas nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai, tostarp jebkādu informāciju, kas attiecas uz kādu konkrētu gadījumu vai konkrētiem gadījumiem, jo īpaši saistībā ar akcīzes preču apriti Savienībā.

2. Lai sniegtu 1. punktā minēto informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina, ka tiek veikta administratīva izmeklēšana, kas vajadzīga šādas informācijas iegūšanai.

3. Šā panta 1. punktā minētais pieprasījums var ietvert pamatotu pieprasījumu veikt īpašu administratīvu izmeklēšanu. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka administratīva izmeklēšana nav vajadzīga, tā tūlīt paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei šāda lēmuma pamatojumu.

4. Lai iegūtu pieprasīto informāciju vai veiktu pieprasīto administratīvo izmeklēšanu, pieprasījuma saņēmēja iestāde vai ikviena administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc savas dalībvalsts citas iestādes pieprasījuma.

5. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pārskatu par turpmākām darbībām, ko pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz sniegto informāciju. Ja šāds pieprasījums tiek izteikts, pieprasījuma iesniedzēja iestāde, neskarot savā dalībvalstī piemērojamos noteikumus par noslēpumu un datu aizsardzību, iespējami ātri nosūta šādu pārskatu, ja vien tas tai nerada nesamērīgu slogu.

9. pants Pieprasījuma un atbildes veidlapa

1. Apmaiņa ar pieprasījumiem sniegt informāciju un veikt administratīvu izmeklēšanu atbilstīgi 8. pantam un atbildēm uz šādiem pieprasījumiem notiek, izmantojot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu, uz ko attiecas šā panta 4. punkts.

Ja datorizētā sistēma nav pieejama, savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta vietā izmanto rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a) savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta struktūru un saturu;

b) noteikumus un procedūras saistībā ar savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu apmaiņu;

c) rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta standartveidlapu un saturu;

d) noteikumus un procedūras saistībā ar rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta izmantošanu.

Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 8. panta 5. punktā minētā pārskata struktūru un saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstīgi 35. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

3. Katra dalībvalsts nosaka, kādā situācijā var uzskatīt, ka datorizētā sistēma nav pieejama.

4. Ja nav iespējams izmantot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu, apmainīties ar ziņojumiem daļēji vai pilnībā var ar citiem līdzekļiem. Šādos ārkārtas gadījumos ziņojumiem pievieno paskaidrojumu, kādēļ nav bijis iespējams izmantot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu.

10. pants Dokumentu nodrošināšana

1 . Regulas 9. panta 1. punktā minētajam savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentam pievieno dažāda satura dokumentus, kuri sniedzami saskaņā ar 8. pantu.

Tomēr, ja tas nav iespējams un nav lietderīgi, dokumentus nodrošina ar elektroniskiem līdzekļiem vai citādi.

2. Pieprasījuma saņēmējai iestādei ir pienākums nodrošināt dokumentu oriģinālus tikai tad, ja šādi dokumenti ir nepieciešami pieprasījuma iesniedzējas iestādes norādītām vajadzībām un tas nav pretrunā tās dalībvalsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde.

11. pants Termiņi

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 8. pantā minēto informāciju, cik vien drīz iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā jau ir šāda informācija, termiņš ir viens mēnesis.

2. Konkrētos īpašos gadījumos pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde var vienoties par termiņiem, kas atšķiras no 1. punktā paredzētajiem termiņiem.

31. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar atbildēt uz pieprasījumu līdz 1. punktā minētā termiņa beigām, tā, izmantojot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu, viena mēneša laikā informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par iemesliem, kuru dēļ tā nevar atbildēt uz pieprasījumu, un norāda, kad tā varētu atbildēt.

12. pants Citu dalībvalstu ierēdņu piedalīšanās administratīvā izmeklēšanā

1. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei par to vienojoties un ievērojot pieprasījuma saņēmējas iestādes paredzētās procedūras, pieprasījuma iesniedzējas iestādes pilnvarotie ierēdņi var atrasties birojos, kur pienākumus veic tās dalībvalsts administratīvās iestādes, kurā ir pieprasījuma saņēmēja iestāde, vai citā vietā, kur šādas iestādes veic pienākumus, lai apmainītos ar informāciju, kas nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai.

Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kam pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi drīkst piekļūt, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem izsniedz šādu dokumentu kopijas.

2. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un pieprasījuma saņēmējai iestādei par to vienojoties un ievērojot pieprasījuma saņēmējas iestādes paredzētās procedūras, pieprasījuma iesniedzējas iestādes norīkotie ierēdņi var piedalīties administratīvajā izmeklēšanā, ko veic pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, lai apmainītos ar informāciju, kas nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai.

Ja šāda vienošanās ir panākta, ar pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņu starpniecību un vienīgi tāpēc, lai veiktu administratīvu izmeklēšanu, viņiem var būt pieejamas tās pašas telpas un tie paši dokumenti, kas ir pieejami pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem. Nekādā gadījumā pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi neīsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem.

3. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem, kuri atrodas citā dalībvalstī saskaņā ar 1. un 2. punktu, vienmēr jāvar uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kas apliecina viņu identitāti un oficiālo statusu.

13. pants Vienlaicīga kontrole

1. Ikreiz, kad tāda kontrole varētu būt efektīvāka nekā tikai vienas dalībvalsts veikta kontrole, divas vai vairākas dalībvalstis informācijas apmaiņas nolūkā, kas ir nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemtu tiesību aktu pareizai piemērošanai, var vienoties, ka, pamatojoties uz riska analīzi, tās katra savā teritorijā veic vienlaicīgu akcīzes nodokļu stāvokļa kontroli attiecībā uz vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem vai citām personām, kuras izraisa kopīgu vai papildu ieinteresētību.

2. Lai uzsāktu 1. punktā minēto vienošanos, dalībvalsts kompetentā iestāde iesniedz priekšlikumu citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Priekšlikumā norāda:

a) lietas, kurās ierosina veikt vienlaicīgu kontroli;

b) katru personu, attiecībā uz kuru šādu kontroli plāno veikt;

c) iemeslus, kuri pamato kopējas kontroles nepieciešamību;

d) laika periodu, kurā plāno veikt šādu kontroli.

3. Saņemot 2. punktā minēto priekšlikumu, iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu par piedalīšanos vienlaicīgajā kontrolē un informē priekšlikuma iesniedzēju kompetento iestādi par savu lēmumu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc priekšlikuma saņemšanas. Atteikumu piedalīties vienlaicīgajā kontrolē atbilstīgi pamato.

4. Ja tiek panākta 1. punktā minētā vienošanās, katra kompetentā iestāde, kura piekritusi piedalīties, ieceļ pārstāvi, kas atbild par vienlaicīgās kontroles operācijas uzraudzību un koordinēšanu.

5. Pēc vienlaicīgās kontroles veikšanas kompetentās iestādes tūlīt informē pārējo dalībvalstu centrālos akcīzes koordinācijas birojus par vienlaicīgās kontroles veikšanas laikā konstatētajām metodēm vai praksi, kuru izmantošana ir pretrunā akcīzes nodokļu jomā pieņemtajiem tiesību aktiem vai par kuru izmantošanu pretēji akcīzes nodokļu jomā pieņemtajiem tiesību aktiem pastāv aizdomas, ja uzskata, ka tāda informācija īpaši interesē pārējās dalībvalstis.

14. pants Pieprasījums paziņot administratīvos lēmumus un pasākumus

1. Saņemot pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgus paziņojumus tās dalībvalstī, paziņo pieprasījuma iesniedzējam par visiem pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts administratīvo iestāžu lēmumiem un pasākumiem attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu akcīzes nodokļu jomā.

Šā punkta pirmo daļu un šā panta 2., 3. un 4. punktu nepiemēro Direktīvas 2010/24/ES 8. pantā minētajiem dokumentiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajos paziņojuma pieprasījumos norāda paziņojamā lēmuma vai pasākuma objektu un nosaukumu, adresi un citu būtisku informāciju, lai identificētu pieprasījuma iesniedzēju.

3. Pieprasījuma saņēmēja iestāde tūlīt informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par savu rīcību, atbildot uz 1. punktā minēto paziņojuma pieprasījumu, un paziņo dienu, kad lēmumu vai pasākumu paziņos pieprasījuma iesniedzējam.

4. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar izpildīt 1. punktā minēto paziņojuma pieprasījumu, tā attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi rakstiski viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde nevar atteikties izpildīt paziņošanas pieprasījumu, pamatojoties uz tā lēmuma vai pasākuma saturu, par kuru jāpaziņo.

III nodaļa Informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma

15. pants Obligāta informācijas apmaiņa

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot regulāru informācijas apmaiņu vai informācijas apmaiņu, kuru virza kāds notikums, bez iepriekšēja pieprasījuma sūta visu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai, šādos gadījumos:

a) ja citā dalībvalstī ir noticis akcīzes nodokļu jomā pieņemtu tiesību aktu pārkāpums vai ir aizdomas, ka tāds ir noticis;

b) ja akcīzes nodokļu jomā pieņemtu tiesību aktu pārkāpumam, kas ir noticis vai par ko ir aizdomas, ka tas var būt noticis vienā dalībvalstī, var būt sekas citā dalībvalstī;

c) ja pastāv risks, ka citā dalībvalstī var notikt krāpšana vai akcīzes nodokļu zaudējums;

d) ja, veicot akcīzes preču apriti Savienībā, noticis ārkārtas notikums, kas nav noteikts Direktīvā 2008/118/EK un var ietekmēt ekonomikas dalībnieka akcīzes nodokļa saistību aprēķinu.

2. Ja 1. punktā minētā informācija attiecas uz akcīzes preču apriti Savienībā, informāciju sūta, izmantojot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu, kā noteikts 3. punktā.

Tomēr, ja nav iespējams izmantot šādu dokumentu, apmainīties ar ziņojumiem daļēji vai pilnībā var ar citiem līdzekļiem. Šādos gadījumos ziņojumiem pievieno paskaidrojumu, kādēļ nav bijis iespējams izmantot savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu.

3. Ja datorizētā sistēma nav pieejama, 2. punktā minētā dokumenta vietā izmanto rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a) precīzas informācijas kategorijas, ar kurām jāveic apmaiņa atbilstīgi 15. panta 1. punktam;

b) katras informācijas kategorijas regulārās apmaiņas biežumu;

c) savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu struktūru un saturu;

d) rezerves savstarpējās administratīvās palīdzības dokumenta veidlapu un saturu;

e) noteikumus un procedūras saistībā ar c) un d) apakšpunktā minēto dokumentu apmaiņu.

Komisija arī var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu situācijas, kādās kompetentās iestādes var uzskatīt, ka datorizētā sistēma nav pieejama šā panta 3. punkta nolūkā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstīgi 35. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

16. pants Fakultatīva informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes jebkurā gadījumā, izmantojot spontāno informācijas apmaiņu, var bez iepriekšēja pieprasījuma sūtīt cita citai informāciju, kas nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai, kas tām ir zināma un uz ko neattiecas 15. pants.

Šim nolūkam tās var izmantot datorizēto sistēmu, ja šī sistēma spēj apstrādāt šādu informāciju.

2. Iestāde, kas atbilstīgi 1. punktam nosūtījusi informāciju citai iestādei, var pieprasīt, lai otra iestāde sniedz pārskatu par turpmākiem pasākumiem, kādus pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz sniegto informāciju. Ja šāds pieprasījums tiek izteikts, otra iestāde, neskarot savā dalībvalstī piemērojamos noteikumus par noslēpumu un datu aizsardzību, iespējami ātri nosūta šādu pārskatu, ja vien tas tai nerada nesamērīgu slogu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:

a) savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu struktūru un saturu, aptverot parastākos 1. punktā noteiktos informācijas veidus;

b) noteikumus un procedūras saistībā ar savstarpējās administratīvās palīdzības dokumentu apmaiņu.

Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 2. punktā minētā pārskata struktūru un saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstīgi 35. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

17. pants Dalībvalstu pienākums atvieglot informācijas apmaiņu bez iepriekšēja pieprasījuma

Dalībvalstis veic nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai atvieglotu šajā nodaļā minēto informācijas apmaiņu.

18. pants Pienākumu ierobežojums

Dalībvalstīm nav pienākuma šās nodaļas īstenošanas nolūkā noteikt jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem saistībā ar informācijas vākšanu vai uzņemties nesamērīgu administratīvo slogu.

IV nodaļa Elektroniskas informācijas par ekonomikas dalībniekiem glabāšana un apmaiņa

19. pants Informācijas par ekonomikas dalībniekiem un noliktavām izsniegtām licencēm glabāšana un apmaiņa

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde uztur elektronisku datubāzi, kurā ir šādi reģistri:

a) tādu ekonomikas dalībnieku reģistrs, kuri pieder pie kādas no šīm kategorijām:

i) apstiprināti noliktavu turētāji Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

ii) reģistrēts saņēmējs Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 9. punkta nozīmē;

iii) reģistrēts nosūtītājs Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 10. punkta nozīmē;

b) tādu telpu reģistrs, kuras apstiprinātas kā akcīzes preču noliktavas Direktīvas 2008/118/EK 4. panta 11. punkta nozīmē.

2. Šā panta 1. punktā minētajos reģistros ir šāda informācija:

a) identificējošs akcīzes numurs, ko ekonomikas dalībniekam vai telpām piešķīrusi kompetentā iestāde;

b) ekonomikas dalībnieka vai telpu nosaukums un adrese;

c) akcīzes preču kategorija ( CAT ) un/vai akcīzes preču kods ( EPC ), kā norādīts Regulas (EK) 684/2009 II pielikuma 11. kodu sarakstā „Akcīzes preces”;

d) tāda centrālā akcīzes koordinācijas biroja vai akcīzes iestādes identifikācija, kurā var saņemt sīkāku informāciju;

e) datums, no kura licence ir spēkā, ir grozīta un — attiecīgā gadījumā — vairs nav derīga;

f) par apstiprinātiem noliktavu turētājiem norāda akcīzes preču noliktavu vai šādu noliktavu sarakstu, uz kurām attiecas licence, un, ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, norāda, ka apstiprinātais noliktavas turētājs drīkst veikt pārvietojuma sadali atbilstīgi Direktīvas 2008/118/EK 23. pantam vai drīkst atļaut akcīzes preces pārvietot uz tiešās piegādes vietu atbilstīgi minētās direktīvas 17. panta 2. punktam;

g) par reģistrētiem saņēmējiem, ja valsts tiesību aktos tā ir noteikts, norāda, ka reģistrētais saņēmējs drīkst atļaut akcīzes preces pārvietot uz tiešās piegādes vietu atbilstīgi Direktīvas 2008/118/EK 17. panta 2. punktam;

h) par reģistrētiem saņēmējiem, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 19. panta 3. punktā, norāda licences saturu attiecībā uz akcīzes preču skaitu, nosūtītāja identitāti nosūtīšanas dalībvalstī un laika periodu, kurā licence ir derīga;

i) neņemot vērā h) apakšpunktā noteikto, par reģistrētiem saņēmējiem, kas minēti Direktīvas 2008/118/EK 19. panta 3. punktā un kam ir atļauja saņemt vīnu no nosūtītāja, kam piešķirts Direktīvas 2008/118/EK 40. pantā noteiktais atbrīvojums, norādi par sūtītāja identitāti nosūtīšanas dalībvalstī neiekļauj. Ierakstā iekļauj norādi par atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvas 2008/118/EK 40. pantam;

j) par akcīzes preču noliktavām norāda to licencēto noliktavas turētāju vai licencēto noliktavu turētāju sarakstu, kuriem izsniegta atļauja izmantot attiecīgo akcīzes preču noliktavu.

3. Katras dalībvalsts centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas dienests nodrošina valsts reģistrā iekļautās informācijas pilnīgumu, precizitāti un atjaunošanu.

4. Šā panta 2. punktā minētajos attiecīgajos valsts reģistros iekļautās informācijas apmaiņa notiek automātiski, izmantojot centrālo reģistru.

Komisija vada reģistru datorizētās sistēmas ietvaros tā, lai jebkurā laikā tiktu nodrošināta pareiza atjaunināta informācija par valstu reģistros iekļautajiem, dalībvalstu nodrošinātajiem datiem.

Dalībvalstu centrālie akcīzes koordinācijas biroji vai koordinācijas dienesti laikus paziņo Komisijai par valstu reģistru saturu un ikvienu pārmaiņu reģistros.

20. pants Piekļuve informācijai un informācijas labošana

1 . Komisija nodrošina, ka personas, kuras iesaistītas akcīzes preču apritē Savienībā, drīkst elektroniski iegūt apstiprinājumu par 19. panta 4. punktā minētajos centrālajos reģistros iekļauto akcīzes numuru derīgumu. Komisija pārsūta ekonomikas dalībnieka pieprasījumus labot šādu informāciju centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas dienestam, kas atbild par licences izsniegšanu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam.

2. Dalībvalstu centrālie akcīzes koordinācijas biroji vai koordinācijas dienesti nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki drīkst iegūt apstiprinājumu informācijai, kas tiek glabāta atbilstīgi 19. panta 2. punktam, un labot neprecizitātes.

21. pants Datu saglabāšana

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde saglabā informāciju par akcīzes preču apriti Savienībā un 19. pantā noteiktos ierakstus valstu reģistros vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā aprite sākusies, lai šo informāciju varētu izmantot šajā regulā noteiktajām procedūrām. Informācija, kas savākta, izmantojot datorizēto sistēmu, tiek glabāta šajā sistēmā tā, lai to varētu izgūt un turpmāk apstrādāt sistēmā, atbildot uz 8. pantā minēto informācijas pieprasījumu.

2 Piemērojamā datu saglabāšanas perioda beigās dalībvalstis vai nu dzēš turēto ierakstu saturu, vai arhivē ierakstus tā, lai nebūtu iespējams identificēt attiecīgo(-os) ekonomikas dalībnieku(-us).

22. pants Īstenošana

Komisija pieņem īstenošanas aktus:

a) lai precizētu tehnisko informāciju par 19. panta 1. punktā minētās datubāzes un 19. panta 4. punktā minētā centrālā reģistra automātisku atjaunināšanu;

b) lai precizētu noteikumus un procedūras saistībā ar piekļuvi informācijai un informācijas labošanu atbilstīgi 20. panta 1. punktam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstīgi 35. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

V nodaļa Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz palīdzību

23. pants Valodas režīms

Palīdzības pieprasījumi, tostarp paziņošanas pieprasījumi, un pievienotie dokumenti var būt jebkurā valodā, par ko vienojušās pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde. Pieprasījumā norāda nepieciešamību pievienot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā ir pieprasījuma saņēmēja iestāde, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde pamato, kāpēc tulkojums ir vajadzīgs.

24. pants Pakalpojumu kvalitāte

1 Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka datorizētās sistēmas daļas, kas nepieciešamas šajā regulā minētajai informācijas apmaiņai, darbojas, tiek atbilstīgi uzturētas un turpmāk attīstītas.

2 Komisija un dalībvalstis noslēdz vienošanos par pakalpojumu līmeni un vienojas par datorizētās sistēmas drošības politiku. Nolīgumā par pakalpojumu līmeni tiek noteikta tādu Komisijas un dalībvalstu pakalpojumu tehniskā kvalitāte un kvantitāte, kuri tiek sniegti, lai nodrošinātu visu datorizētās sistēmas daļu un elektroniskās saziņas drošu darbību, un atbildības sadalījums par minētās sistēmas tālāku attīstību.

25. pants Vispārīgi pieprasījuma saņēmēju iestāžu pienākumu ierobežojumi

1. Vienas dalībvalsts pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei šajā regulā prasīto informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, ko tā attiecīgajos apstākļos būtu izmantojusi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu.

2. Šī regula neuzliek pienākumu dalībvalsts kompetentajai iestādei veikt izmeklēšanu vai sniegt informāciju, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti vai administratīvā prakse neļauj iestādēm veikt šādu izmeklēšanu vai neļauj vākt vai izmantot šādu informāciju pašas attiecīgās dalībvalsts vajadzībām.

3. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties nosūtīt informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts juridisku iemeslu dēļ nevar sniegt līdzīgu informāciju.

4. Informāciju var atteikties sniegt, ja tā izpaustu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu vai komercprocesu vai ja informācijas izpaušana varētu būt pretrunā valsts politikai. Dalībvalstis nevar atteikties sniegt informāciju par ekonomikas dalībnieku tikai tāpēc, ka šāda informācija ir bankai vai citai finanšu iestādei, ieceltai personai vai personai, kas darbojas kā aģents vai kā uzticības persona, vai šāda informācija ir saistīta ar piederošu līdzdalību juridiskā personā.

5. Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par palīdzības atteikuma iemesliem. Iestādes arī reizi gadā statistikas vajadzībām informē Komisiju par atteikumu iemesliem.

26. pants Izdevumi

Dalībvalstis savstarpēji atsakās no prasījumiem par izdevumu atmaksu saistībā ar šās regulas piemērošanu, izņemot prasījumus saistībā ar ekspertiem samaksāto maksu par pakalpojumiem.

27 . pants Minimālais apjoms

1. Uz iespēju lūgt palīdzību atbilstīgi šai regulai var attiekties obligātais robežlielums, kas jāmaksā saistībā ar akcīzes nodokļiem.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu 1. punktā minēto robežlielumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstīgi 35. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

28. pants Dienesta noslēpums, datu aizsardzība un saskaņā ar šo regulu sniegtas informācijas izmantošana

1. Uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas vai vākušas saskaņā ar šo regulu, vai informāciju, kura bijusi pieejama ierēdnim vai citam darbiniekam vai līgumslēdzējam to pienākumu pildīšanas laikā, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura to ir saņēmusi.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju var izmantot šādām vajadzībām:

a) akcīzes nodokļu izvērtējuma bāzes izstrādāšanai;

b) akcīzes nodokļu iekasēšanai vai administratīvai kontrolēšanai;

c) akcīzes preču aprites pārraudzīšanai;

d) riska analīzei akcīzes nodokļu jomā;

e) izmeklēšanai akcīzes nodokļu jomā;

f) citu tādu nodokļu, nodevu un maksājumu noteikšanai, uz ko attiecas Direktīvas 2010/24/ES 2. pants.

Tomēr tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura sniedz informāciju, atļauj to izmantot citiem mērķiem pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību akti ļauj informāciju izmantot līdzīgiem mērķiem.

Tādā mērā, kādā to atļauj valsts tiesību akti, 1. punktā minēto informāciju var izmantot saistībā ar tiesas vai administratīviem procesiem, kas var būt saistīti ar sodiem un kas ierosināti par nodokļu tiesību aktu pārkāpumiem, neskarot noteikumus, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos procesos.

3. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde uzskata, ka informācija, ko tā ir saņēmusi no pieprasījuma saņēmējas iestādes, var būt noderīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var šai iestādei pārsūtīt attiecīgo informāciju. Tā informē pieprasījuma saņēmēju iestādi, ka ir to darījusi.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde informāciju var darīt zināmu citai dalībvalstij, saņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

4. Šajā regulā minētās informācijas glabāšanu un apmaiņu dalībvalstis veic atbilstīgi valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 95/46/EK.

Tomēr šās regulas pareizai piemērošanai dalībvalstis ierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā un 12. un 21. pantā noteikto pienākumu un tiesību darbības jomu tādā mērā, kāds nepieciešams, lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītās intereses. Šādi ierobežojumi ir proporcionāli attiecībā pret attiecīgajām interesēm.

29. pants Piekļuve informācijai ar Komisijas atļauju

Komisijas atbilstīgi pilnvarotām personām var tikt piešķirta piekļuve 28. panta 4. punktā minētajai informācijai tikai tādā mērā, kādā šāda piekļuve nepieciešama CCN / CSI tīkla aprūpei, uzturēšanai un attīstībai un centrālā reģistra darbības nodrošināšanai.

Uz šādām personām attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Informāciju, kurai tiek dota piekļuve, aizsargā kā personas datus atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001.

30. pants Iegūtās informācijas pierādījuma vērtība

Ziņojumus, pārskatus un visus citus dokumentus vai to apliecinātas kopijas un izrakstus no tiem, ko pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi ir ieguvuši un nodevuši pieprasījuma iesniedzējai iestādei saskaņā ar šo regulu, pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts kompetentās struktūras var izmantot par pierādījumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā līdzīgus dokumentus, ko sniegusi cita pēdējās minētās dalībvalsts iestāde.

31. pants Pienākums sadarboties

1. Šās regulas piemērošanas nolūkā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

a) nodrošinātu 3. pantā minēto kompetento iestāžu sekmīgu iekšējo koordināciju;

b) nodibinātu tiešu to iestāžu sadarbību, kuras ir pilnvarotas nodrošināt a) apakšpunktā noteikto koordināciju;

c) nodrošinātu šajā regulā paredzētās informācijas apmaiņas sistēmas sekmīgu darbību.

2. Komisija katras dalībvalsts kompetentajai iestādei tūlīt paziņo visu informāciju, kas nepieciešama akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu pareizai piemērošanai, ko tā saņem un ko tā spēj sniegt.

32. pants Attiecības ar trešām valstīm

1. Kad dalībvalsts kompetentā iestāde saņem informāciju no trešas valsts, tā var nodot šo informāciju ikvienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurām varētu būt interese par šādu informāciju, un ikvienā gadījumā nodod šo informāciju visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras pieprasa šādu informāciju, ja tas ir atļauts nolīgumos par palīdzību, kuri noslēgti ar iesaistīto trešo valsti. Šādu informāciju var arī nodot Komisijai, ja šāda informācija ir Savienības interesēs, regulā noteiktajām vajadzībām.

2. Ja iesaistītā trešā valsts izteikusi juridisku apņemšanos sniegt palīdzību, kas tiek lūgta, vācot apliecinājumus par tādiem neregulāri veiktiem darījumiem, kuri izrādās pretrunā akcīzes nodokļu jomā pieņemtajiem tiesību aktiem, tad informāciju, kas iegūta atbilstīgi šai regulai, var sniegt šādai trešai valstij, ja tam piekrīt kompetentās iestādes, kas nodrošinājušas informāciju, atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem, tādām pašām vajadzībām, kādām informācija tikusi nodrošināta, un atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, jo īpaši noteikumiem par personas datu sūtīšanu trešām valstīm, un valstu tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenota minētā direktīva.

33. pants Palīdzība ekonomikas dalībniekiem

1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā uzņēmējdarbību veic akcīzes preču nosūtītājs, var piešķirt palīdzību šādam nosūtītājam, ja šāds preču nosūtītājs nesaņem Direktīvas 2008/118/EK 24. panta 4. punktā minēto saņemšanas ziņojumu vai minētās direktīvas 33. panta 1. punktā minētajos gadījumos minētās direktīvas 34. pantā minētā pavaddokumenta kopiju.

Šādas palīdzības piešķiršana neietekmē preču nosūtītāja, kas ir palīdzības saņēmējs, nodokļu saistības.

2. Ja dalībvalsts piešķir palīdzību atbilstīgi 1. punktam un uzskata, ka tai nepieciešams saņemt informāciju no citas dalībvalsts, tā pieprasa šādu informāciju atbilstīgi 8. pantam. Otra dalībvalsts var atteikties iegūt pieprasīto informāciju, ja sūtītājs nav izmantojis visus sev pieejamos līdzekļus, lai iegūtu apliecinājumu tam, ka akcīzes preču aprite ir beigusies.

VI nodaļa Izvērtēšana un pārejas un nobeiguma noteikumi

34. pants Procedūru novērtēšana, darbības statistikas vākšana un pārskatu sniegšana

1. Dalībvalstis un Komisija pārbauda un izvērtē šās regulas piemērošanu. Šim nolūkam Komisija regulāri apkopo dalībvalstu pieredzi, lai uzlabotu šajā regulā noteiktās sistēmas darbību.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai šādu informāciju:

a) visu pieejamo informāciju saistībā ar to pieredzi regulas piemērošanā, tostarp statistikas datus, kas nepieciešami izvērtēšanai;

b) visu pieejamo informāciju par metodēm vai praksi, kas izmantota vai par ko ir aizdomas, ka tā izmantota, lai pārkāptu tiesību aktus akcīzes nodokļa jomā, ja šādas metodes vai prakse atklāj trūkumus vai nepilnības šajā regulā noteikto procedūru darbībā.

Lai novērtētu, cik efektīvi administratīvās sadarbības sistēma veicina akcīzes nodokļu jomā pieņemto tiesību aktu piemērošanu un apkaro izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu saistībā ar akcīzes nodokļiem, dalībvalstis var paziņot Komisijai visu veidu pieejamo informāciju, kas nav šā punkta pirmajā daļā minētā informācija.

Komisija pārsūta dalībvalstu sniegto informāciju citām iesaistītajām dalībvalstīm.

Pienākums sniegt informāciju un statistikas datus nevar būt saistīts ar nepamatotu administratīvā sloga palielināšanos.

3. Komisija var tieši iegūt informāciju no datorizētās sistēmas izveidotajiem ziņojumiem darbības un statistikas vajadzībām atbilstīgi 28. pantam.

4. Informācijā, ko dalībvalstis sniedz 1. un 2. punkta vajadzībām, neietver individuālus vai personas datus.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai šā panta īstenošanas vajadzībām noteiktu dalībvalstu paziņotos attiecīgos statistikas datus, Komisijas iegūto informāciju un Komisijas un dalībvalstu sagatavotos statistikas pārskatus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstīgi 35. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

35. pants Akcīzes nodokļa komiteja

1 . Komisijai palīdz Akcīzes nodokļa komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/118/EK 43. panta 1. punktu. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja tiek dota atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

36. pants Regulas (EK) Nr. 2073/2004 atcelšana

Tiek atcelta Regula (EK) Nr. 2073/2004.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu atbilstīgi šās regulas pielikumā dotajai atbilstības tabulai.

37. pants Ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei

Reizi piecos gados pēc šās regulas stāšanās spēkā, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu.

38. pants Divpusēji nolīgumi

1. Šī regula neietekmē tādu plašāku pienākumu izpildi saistībā ar savstarpēju palīdzību, kuri izriet no citiem tiesību aktiem, tostarp divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem.

2. Ja 3. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes slēdz tādus nolīgumus par divpusējiem jautājumiem, uz ko attiecas šī regula, kuri neattiecas uz atsevišķiem gadījumiem, tās tūlīt informē Komisiju. Komisija par to savukārt informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

39. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Atbilstības tabula Nr. 1: Regula (EK) Nr. 2073/2004 > jaunā regula |

Panta Nr. Regulā 2073/2004 | Panta Nr. jaunajā regulā | Panta Nr. Regulā 2073/2004 | Panta Nr. jaunajā regulā |

1 | 1 | 20 | 17 |

2 | 2 | 21 | 18 |

3 | 3, 4, 5, 6 | 22 | 19, 20 |

4 | 7 | 23 | - |

5 | 8 | 24 | 33 |

6 | 9 | 25 | 21 |

7 | 7, 10 | 26 | 34 |

8 | 11 | 27 | 32 |

9 | 11 | 28 | 9, 15, 16, 22 |

10 | 11 | 29 | 23 |

11 | 12 | 30 | 25, 27, 28 |

12 | 13 | 31 | 28, 29, 32 |

13 | 13 | 32 | 30 |

14 | 14 | 33 | 31 |

15 | 14 | 34 | 35 |

16 | 14 | 35 | 37 |

17 | 15 | 36 | 38 |

18 | 15 | 37 | 39 |

19 | 16 |

[pic][pic][pic]

[1] OV L 330, 15.12.2007., 1. lpp.

[2] OV L 4, 31.3.2010., 1. lpp.

[3]

[4] OV C.. ,.. , .. lpp.

[5] OV C.. ,.. , .. lpp.

[6] OV C.. ,.. , .. lpp.

[7] OV L 359, 4.12.2004., 1. lpp.

[8] OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

[9] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[10] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[11] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.