PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Finanšu instrumentu tirgus direktīva (FITD) ir spēkā kopš 2007. gada novembra, un tā ir ES finanšu tirgus integrācijas pamatpīlārs. Direktīva pieņemta saskaņā ar t. s. Lamfalisī procedūru[1], un to veido pamatdirektīva (Direktīva 2004/39/EK)[2], īstenošanas direktīva (Direktīva 2006/73/EK)[3] un īstenošanas regula (Regula Nr. 1287/2006)[4]. FITD izveido tiesisko regulējumu banku un ieguldījumu sabiedrību sniegtiem ieguldījumu pakalpojumiem finanšu instrumentos (piem., brokeru pakalpojumiem, konsultācijām, darījumu veikšanai, portfeļu pārvaldībai, parakstīšanai u. c.) un tirgus organizētāju veiktai regulētu tirgu darbībai. Tā arī nosaka valstu kompetento iestāžu pilnvaras un pienākumus saistībā ar šīm darbībām.

Vispārīgs direktīvas mērķis ir veicināt ES finanšu tirgu integrāciju, konkurētspēju un efektivitāti. Konkrēti direktīva atcēla iespēju dalībvalstīm pieprasīt, ka visu veidu finanšu instrumentu tirdzniecībai jānotiek tikai tradicionālajās biržās, un nodrošināja Eiropas mēroga konkurenci starp šīm biržām un alternatīvām tirdzniecības vietām. Tā arī pastiprināja prasības bankām un ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus visā ES, nosakot nepieciešamību nodrošināt atbilstību gan organizatoriskajām, gan pārskatu sniegšanas prasībām, kā arī vispārējiem noteikumiem, kas izveidoti ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanai.

Direktīva ir spēkā trīsarpus gadus, un tās ietekmē ir pieaugusi konkurence starp finanšu instrumentu tirdzniecības vietām, palielinājusies iespēja ieguldītājiem izvēlēties pakalpojumu sniedzējus un pieejamos finanšu instrumentus, turklāt direktīvas panākumus papildina tehnoloģiju attīstība. Kopumā darījumu izmaksas ir samazinājušās un integrācija ir palielinājusies[5].

Tomēr ir parādījušās arī dažas problēmas. Pirmkārt, aktivizējoties konkurences videi, radušās jaunas iespējas. Lielākas konkurences radītie ieguvumi nav sasnieguši visus tirgus dalībniekus vienādā mērā, un tos ne vienmēr ir izjutuši galīgie ieguldītāji, neatkarīgi no tā, vai tie ir privāti ieguldītāji vai liela apjoma ieguldītāji. Konkurences radītās tirgus sadrumstalotības dēļ tirdzniecības vide kļuvusi sarežģītāka, īpaši no tirdzniecības datu apkopošanas viedokļa. Otrkārt, tirgus un tehnoloģiju attīstība apsteigusi vairākus FITD noteikumus. Pastāv risks, ka var tikt apdraudētas kopējās intereses par pārredzamiem un vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem starp tirdzniecības vietām un ieguldījumu sabiedrībām. Treškārt, finanšu krīze norādījusi vājās vietas tādu instrumentu regulējumā, kuri nav akcijas un kurus tirgo galvenokārt profesionāli ieguldītāji. Vairs nedarbojas kādreizējie pieņēmumi par to, ka tirgus efektivitāti drīzāk veicina ar šādu tirdzniecību saistīts obligāti nepieciešamais pārredzamības, uzraudzības un ieguldītāju aizsardzības līmenis. Visbeidzot, straujais finanšu instrumentu jauninājumu temps un arvien pieaugošā instrumentu sarežģītība apliecina, ka ir svarīgi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, lai tā būtu atbilstīga pašreizējiem apstākļiem un augstā līmenī. Kaut gan finanšu krīzes pieredze parādīja, ka FITD noteikumi kopumā bija pareizi, tomēr ir radusies nepieciešamība mērķtiecīgi un tajā pašā laikā ambiciozi uzlabot direktīvu.

Tādējādi FITD pārskatīšana ir neatņemama to reformu daļa, kuru mērķis ir izveidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas pēc finanšu krīzes darbotos ekonomikas un sabiedrības labā, kā arī nodrošināt integrētāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku ES finanšu tirgu.[6] Direktīva ir arī būtisks instruments, īstenojot G–20[7] apņemšanos pievērst uzmanību finanšu sistēmas mazāk regulētām un neskaidrām daļām un uzlabot dažādu tirgus segmentu organizāciju, pārredzamību un uzraudzību, īpaši saistībā ar instrumentiem, kurus lielākoties tirgo ārpus biržas[8], un papildināt tiesību akta priekšlikumu par ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem[9].

Mērķtiecīgi uzlabojumi nepieciešami, arī lai uzlabotu atvasināto preču instrumentu tirgu pārraudzību un pārredzamību, nodrošinātu to cenu fiksēšanas un cenu atklāšanas funkciju, kā arī godīgu konkurenci un efektīvus tirgus, ņemot vērā tirgus struktūru un tehnoloģiju attīstību. Konkrētas izmaiņas jāizdara arī ieguldītāju aizsardzības sistēmā, ņemot vērā jaunizveidotās prakses un lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos.

Visbeidzot, atbilstīgi Delarosjē grupas ieteikumiem un ECOFIN padomes secinājumiem[10] ES apņēmusies pēc iespējas samazināt iespēju dalībvalstīm rīkoties pēc saviem ieskatiem attiecībā uz visām ES finanšu pakalpojumu direktīvām. Šī nostāja tiek ievērota visās jomās, kuras aptver FITD pārskatīšana, un tādējādi tiks dots ieguldījums vienoto noteikumu kopuma izveidē par ES finanšu tirgiem, palīdzot tālāk attīstīt vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, uzlabojot uzraudzību un noteikumu piemērošanu, samazinot tirgus dalībnieku izmaksas, uzlabojot piekļuves nosacījumus un veicinot ES finanšu nozares globālo konkurētspēju.

Tādēļ priekšlikumam par FITD grozījumiem ir divas daļas. Regulā noteiktas prasības attiecībā uz tirdzniecības pārredzamības datu publisku atklāšanu un darījumu datu pārskatu nosūtīšanu kompetentajām iestādēm, likvidējot šķēršļus nediskriminējošai piekļuvei klīringam, atvasinātu finanšu instrumentu obligātu tirdzniecību regulētās tirdzniecības vietās, īpašām uzraudzības darbībām saistībā ar finanšu instrumentiem un pozīcijām atvasinātos finanšu instrumentos un to trešo valstu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav izveidojuši filiāli. Direktīva groza īpašas prasības saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, pašreizējās direktīvas izņēmumu darbības jomu, organizatoriskās un uzņēmējdarbības veikšanas prasības ieguldījumu sabiedrībām, organizatoriskās prasības tirdzniecības vietām, atļauju izsniegšanu un pastāvīgās saistības datu pakalpojumu sniedzējiem, kompetento iestāžu pilnvaras, sankcijas un noteikumus, ko piemēro trešo valstu uzņēmumiem, kuri izveidojuši filiāli.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma rezultāti

Šīs iniciatīvas pamatā ir plašs un nepārtraukts dialogs un apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp vērtspapīru regulatoriem, visu veidu tirgus dalībniekiem, tostarp emitentiem un privātiem ieguldītājiem. Iniciatīvā tika ņemti vērā viedokļi, kas tika pausti sabiedriskās apspriešanas laikā no 2010. gada 8. decembra līdz 2011. gada 2. februārim[11], plašā un labi apmeklētā divu dienu ilgā atklātā izskatīšanā, kas notika 2010. gada 20.–21. septembrī[12], un ieguldījums, ko deva sanāksmes ar visdažādākajām ieinteresēto personu grupām, kuras tika rīkotas kopš 2009. gada decembra. Visbeidzot, priekšlikumā tiek ņemti vērā apsvērumi un analīze, kas ietverti Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR), tagad Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI)[13], publicētos dokumentos un tehniskās konsultācijās.

Turklāt, lai sagatavotos FITD pārskatīšanai, ārējiem konsultantiem tika uzdots veikt divus pētījumus[14]. Pirmajā pētījumā, kuru 2010. gada 10. februārī lūdza veikt uzņēmumam PriceWaterhouseCoopers un kurš tika saņemts 2010. gada 13. jūlijā, uzmanība tika pievērsta datu apkopošanai par tirgus darbībām un citiem ar FITD saistītiem jautājumiem. Otrais pētījums, kuru 2010. gada 21. jūlijā uzdeva veikt uzņēmumam Europe Economics un kurš tika saņemts 2011. gada 23. maijā, bija veltīts dažādu politisko risinājumu izmaksu un ieguvumu analīzei pārskatāmās FITD kontekstā.

Komisija veica politisko risinājumu ietekmes novērtējumu saskaņā ar tās labāka regulējuma politiku. Politiskie risinājumi tika izvērtēti pēc dažādiem kritērijiem: tirgus darbību pārredzamība regulatoriem un tirgus dalībniekiem, ieguldītāju aizsardzība un uzticēšanās, vienlīdzīgi darbības nosacījumi tirdzniecības vietām un tirdzniecības sistēmām ES, izmaksu efektivitāte, t. i., kādā mērā konkrēts risinājums sasniedz nepieciešamos mērķus un veicina vērtspapīru tirgu darbību, lai tā būtu efektīva izmaksu ziņā un lietderīga.

Kopumā aplēses rāda, ka FITD pārskatīšanas radītās vienreizējās izmaksas atbilstības nodrošināšanai būs no EUR 512 līdz EUR 732 miljoniem un pastāvīgās izmaksas — no EUR 312 līdz EUR 586 miljoniem. Tādējādi vienreizējo un pastāvīgo izmaksu ietekme būs attiecīgi 0,10–0,15 % un 0,06–0,12 % no ES banku nozares kopējiem pamatdarbības izdevumiem. Šīs izmaksas ir daudz mazākas nekā izmaksas, kas radās FITD ieviešanas laikā. Saskaņā ar aplēsēm vienreizējo izmaksu ietekme FITD ieviešanas laikā bija 0,56 % (maza apjoma darījumu bankām un krājbankām) un 0,68 % (ieguldījumu bankām) no kopējiem pamatdarbības izdevumiem, savukārt pastāvīgās izmaksas atbilstības nodrošināšanai bija 0,11 % (maza apjoma darījumu bankām un krājbankām) un 0,17 % (ieguldījumu bankām) no kopējiem pamatdarbības izdevumiem.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti 3.1. Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir LESD 53. panta 1. punkts. Šī direktīva aizstāj Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz valstu noteikumu saskaņošanu par atļauju piešķiršanu ieguldījumu sabiedrībām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un ieguldījumu darbību veikšanai, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, piederības un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām šajā jomā, kā arī atļauju piešķiršanu un darbības nosacījumus regulētiem tirgiem un tirgus datu sniedzējiem. Šā priekšlikuma galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus attiecībā uz piekļuvi ieguldījumu sabiedrību, regulētu tirgu un datu pakalpojumu sniedzēju darbībai, to pārvaldības kārtību un uzraudzības sistēmu. Tāpēc priekšlikuma pamatā ir LESD 53. panta 1. punkts.

Šis priekšlikums papildina regulas [FITR] priekšlikumu, izveidojot vienotas un tieši piemērojamas prasības, kas nepieciešamas vienotai finanšu instrumentu tirgus darbībai tādās jomās kā tirdzniecības datu publicēšana, darījumu pārskatu nosūtīšana kompetentām iestādēm un konkrētas kompetento iestāžu un EVTI pilnvaras.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Saskaņā ar subsidiaritātes principu (LESD 5. panta 3. punkts) rīkoties ES līmenī var tikai tad, kad dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sasniegt plānotos mērķus, un tādēļ, ņemot vērā ieteiktās rīcības apmēru vai ietekmi, tos var labāk sasniegt ES.

Vairums pārskatā ietverto jautājumu jau ir aptverti pašreizējās FITD tiesiskajā regulējumā. Turklāt finanšu tirgiem jau piemīt pārrobežu iezīmes, un tie arvien vairāk kļūst par pārrobežu tirgiem. Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmumi un organizētāji var konkurēt šajā kontekstā, neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības noteikumiem, ieguldītāju aizsardzību vai tirgus dalībnieku veiktu risku novērtējumu vai kontroli, jābūt kopīgiem visās valstīs, un pašreizējās FITD pamatā jau ir šāda nostāja. Tagad nepieciešams rīkoties Eiropas mērogā, atjauninot un grozot FITD noteikto tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību pēc direktīvas ieviešanas. Tādējādi jau veiktajiem direktīvas uzlabojumiem finanšu tirgu un pakalpojumu integrācijai un efektivitātei Eiropā tiks pievienotas atbilstīgas korekcijas, lai nodrošinātu spēcīga vienotā tirgus tiesiskā regulējuma mērķu sasniegšanu. Ja nebūtu integrācijas, atsevišķu valstu veiktās intervences nebūtu tik efektīvas un sadrumstalotu tirgu, kā rezultātā veidotos regulējuma arbitrāža un konkurences kropļojumi. Piemēram, dažādi tirgus pārredzamības vai ieguldītāju aizsardzības līmeņi dalībvalstīs sadrumstalotu tirgu, radītu likviditātes un efektivitātes problēmas un kaitējošu regulējuma arbitrāžu.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) arī ir svarīga loma jauno ES tiesību aktu priekšlikumu īstenošanā. Jānosaka konkrētas EVTI kompetences, lai uzlabotu vienotā vērtspapīru tirgus darbību.

Priekšlikumā pilnībā ņemts vērā proporcionalitātes princips, proti, ES rīcībai jābūt atbilstošai un vienīgi tādai, lai sasniegtu mērķus. Priekšlikums ir saderīgs ar šo principu, ņemot vērā pareizo līdzsvaru starp iesaistītajām sabiedrības interesēm un pasākuma izmaksu efektivitāti. Dažādām pusēm noteiktās prasības ir rūpīgi pielāgotas. Šo prasību formulēšanā īpaši svarīgi bija atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību, tirgus efektivitāti un nozares izmaksām.

3.3. Atbilstība LESD 290. un 291. pantam

Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma priekšlikumus regulām, ar ko izveido EBI, EAAPI un EVTI. Saistībā ar šo Komisija vēlas atkārtot savus izteikumus par LESD 290. un 291. pantu saistībā ar regulu par Eiropas uzraudzības iestādēm pieņemšanu: „Attiecībā uz regulatīvo standartu pieņemšanas procesu Komisija akcentē finanšu pakalpojumu nozares unikālo raksturu, kas izriet no Lamfalisī struktūras un ir nepārprotami atzīts LESD pievienotajā 39. deklarācijā. Tomēr Komisija nopietni šaubās, vai tās lomas ierobežojumi deleģēto aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanā atbilst LESD 290. un 291. pantam.”

3.4. Sīkāks priekšlikuma skaidrojums 3.4.1. Vispārīgi — vienlīdzīgi darbības nosacījumi

Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt, ka visa regulētā tirdzniecība tiek veikta regulētās tirdzniecības vietās: regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās. Visām minētajām tirdzniecības vietām tiek piemērotas identiskas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Arī prasības, kuras tiek piemērotas attiecībā uz triju minēto tirdzniecības vietu organizatorisko struktūru un tirgus uzraudzību, ir gandrīz identiskas. Tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi darbības nosacījumi funkcionāli līdzīgām darbībām, savedot kopā trešo personu tirdzniecības intereses. Tomēr ir svarīgi, ka pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem instrumentu veidiem, īpaši kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, un dažādiem tirdzniecības veidiem, jo īpaši rīkojumu reģistra un kotētu cenu virzītām sistēmām.

Visās trijās tirdzniecības vietās platformas organizētājs ir neitrāls. Regulētos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās darījumi tiek veikti atbilstīgi nediskrecionāriem principiem. Tas nozīmē, ka darījumi tiek veikti saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem. Visas minētās tirdzniecības vietas arī konkurē, piedāvājot plašus dalības noteikumus, ja vien šādi noteikumi atbilst pārredzamam kritēriju kopumam.

Pretstatā tam regulētas tirdzniecības sistēmas organizētājs var diskrecionāri pieiet darījuma veikšanai. Tomēr šim organizētājam jānodrošina, ka uz klientiem, kuri izmanto platformu, tiek attiecinātas ieguldītāju aizsardzības, uzņēmējdarbības veikšanas un labākās izpildes prasības. Kaut gan regulētā tirdzniecības sistēmā gan noteikumiem par piekļuvi, gan darījumu izpildes metodoloģijai jābūt pārredzamiem un skaidriem, šīs sistēmas organizētājs var nodrošināt tādu pakalpojumu klientiem, kurš kvalitatīvi, ja ne funkcionāli, atšķiras no pakalpojumiem, kādus saviem locekļiem un dalībniekiem sniedz regulētie tirgi un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas. Tādēļ, lai nodrošinātu gan regulētās tirdzniecības sistēmas organizatora neitralitāti attiecībā uz jebkuru veikto darījumu, gan to, ka ar klientiem saistīto pienākumu veikšana netiek pakļauta iespējai nopelnīt uz klientu rēķina, regulētās tirdzniecības sistēmas organizatoram jāaizliedz veikt tirdzniecību, izmantojot sev piederošu kapitālu.

Visbeidzot, regulētu tirdzniecību var arī veikt, izmantojot sistemātisku internalizāciju. Sistemātisks internalizētājs var veikt klienta darījumus, izmantojot sev piederošu kapitālu. Tomēr sistemātisks internalizētājs nedrīkst savest kopā trešo personu intereses pirkt un pārdot, kā to dara regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma, tādēļ tas nav tirdzniecības vieta. Piemēro noteikumus par labāko izpildi un citus uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus, un klients skaidri zina, kad tas veic tirdzniecību ar ieguldījumu sabiedrību un kad — ar trešām personām. Uz sistemātiskiem internalizētājiem attiecas īpašas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības un prasības par piekļuvi. Pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem instrumentu veidiem, konkrēti kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, un tās tiek piemērotas apjomiem, kuri nesasniedz konkrētas robežvērtības. Tādējādi tirdzniecību, ko ieguldījumu sabiedrības savā vārdā veic ar klientiem, tostarp citām ieguldījumu sabiedrībām, uzskata par ārpusbiržas tirdzniecību. Tādas ārpusbiržas tirdzniecības darbības, kas neatbildīs sistemātiska internalizētāja definīcijai un tiks paplašinātas, grozot īstenošanas tiesību aktus, uzskatīs par nesistemātiski un neregulāri veiktām darbībām.

3.4.2. FITD noteikumu paplašināšana, tos attiecinot uz produktiem un pakalpojumiem (1., 3., 4. pants)

Saistībā ar standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem[15] Komisija ir palīdzējusi, balstoties uz FITD noteikumiem, nodrošināt saskaņotu regulatīvo pieeju dažādu finanšu produktu izplatīšanai privātiem ieguldītājiem, apmierinot līdzīgas ieguldītāju vajadzības un palielinot salīdzināmas ieguldītāju aizsardzības iespējas. Otrkārt, ir radušās bažas par FITD piemērojamību gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes izlaiž un pārdod pašas savus vērtspapīrus. FITD piemērošana ir skaidra gadījumos, kad ieguldījumu konsultācija tiek sniegta saistībā ar pārdošanu, bet jāievieš lielāka skaidrība attiecībā uz pakalpojumiem bez konsultācijām, kad varētu uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība vai banka nesniedz FITD pakalpojumu. Visbeidzot, atšķirības dalībvalstu noteikumos, ko piemēro vietējās darbības uzņēmumiem, kuri neietilpst FITD darbības jomā un piedāvā ierobežotu ieguldījumu pakalpojumu klāstu, vairs nav pieļaujamas, ņemot vērā finanšu krīzes mācību, finanšu tirgu un produktu sarežģītību un ieguldītāju vajadzību pēc līdzīga aizsardzības līmeņa neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēju atrašanās vietas vai rakstura.

Tāpēc priekšlikumā paplašinātas FITD prasības, īpaši noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un interešu konfliktiem attiecībā uz kredītiestāžu strukturētu depozītu tirdzniecību ar konsultācijas sniegšanu vai bez tās, norādot, ka FITD attiecas arī uz tām ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas pārdod pašas savus vērtspapīrus, nesniedzot nekādas konsultācijas, un nosaka prasību dalībvalstīm valstu tiesību aktos, kuri attiecas uz vietējiem uzņēmumiem, piemērot atļauju piešķiršanas un uzņēmējdarbības prasības, kas ir līdzvērtīgas FITD prasībām.

3.4.3. FITD izņēmumu pārskatīšana (2. pants)

FITD ietver tirdzniecību ar finanšu instrumentiem savā vārdā starp ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, kurām nepieciešama atļauja. Tomēr tika ieviesti trīs galvenie izņēmumi, lai izslēgtu personas, kas darbojas savā vārdā, un tā ir viņu vienīgā veiktā darbība vai papildu darbība citai ar finansēm nesaistītai korporatīvai darbībai, vai daļa no nefinanšu preču tirdzniecības darbības. Atbilstoši G–20 saistībām jānodrošina atbilstoša FITD noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas profesionāli sniedz klientiem ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības. Tāpēc priekšlikumos skaidrāk definēti izņēmumi attiecībā uz darbībām, kuras nav galvenās FITD darbības jomā un galvenokārt ir īpašumtiesību vai komerciāla rakstura vai kurām neveic ļoti biežus tirdzniecības darījumus.

3.4.4. Tirgus struktūras sistēmas uzlabojumi (18., 19., 20., 32., 33., 34., 53., 54. pants)

Tirgus attīstība pēc FITD izveidošanas ir daļēji radījusi izaicinājumus pašreizējam tiesiskajam regulējumam, ko piemēro dažādu veidu tirdzniecības vietām, liekot pamatu godīgai konkurencei, vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem un pārredzamiem un efektīviem tirgiem. Tā funkcija un uzbūve, kas balstīta galvenokārt uz kapitāla vērtspapīru tirdzniecību, nepieciešamība uzlabot pārredzamību un elastīgumu tirgos, kuri nav saistīti ar kapitāla vērtspapīriem, un tas, ka ne visi regulētās tirdzniecības veidi, kas radušies pēdējos gados, pilnībā atbilst FITD trīs daļās paredzētajām definīcijām un prasībām — regulēti tirgi, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un sistemātiski internalizētāji — nozīmē, ka ir jāpārskata pašreizējais regulējums. Priekšlikumos izveidota jauna to regulēto tirdzniecības sistēmu kategorija, kas neatbilst nevienai no esošajām kategorijām, ko rada stingras organizatoriskās prasības un pārredzamības noteikumi, uzlabotas galvenās prasības visām tirdzniecības vietām, ņemot vērā lielāku konkurenci, un pārrobežu tirdzniecība, ko radījusi tehnoloģiju attīstība un FITD.

3.4.5. Korporatīvās pārvaldības uzlabojumi (9., 48. pants)

FITD noteikta prasība, ka personām, kas efektīvi pārvalda ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību, jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu pienācīgu un apdomīgu ieguldījumu sabiedrības pārvaldību. Saskaņā ar Komisijas darbu pie korporatīvās pārvaldības finanšu nozarē[16] tiek ieteikts stiprināt šos noteikumus attiecībā uz izpilddirektoru un direktoru profilu, lomu un atbildību un līdzsvaru vadības struktūru sastāvā. Īpaši priekšlikumos mēģināts nodrošināt, lai vadības struktūras locekļiem būtu pietiekama kompetence un prasmes, un sapratne par risku, kas saistīts ar uzņēmuma darbību, lai garantētu, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgi un apdomīgi ieguldītāju interesēs un ņemot vērā tirgus integritāti.

3.4.6. Augstākas organizatoriskās prasības, lai aizsargātu tirgu efektīvu darbību un integritāti (16., 51. pants)

Finanšu instrumentu tirdzniecības tehnoloģiju attīstība rada gan iespējas, gan grūtības. Lai gan parasti tiek uzskatīts, ka šī ietekme ir labvēlīga tirgus likviditātei un ir uzlabojusi tirgu efektivitāti, nepieciešami konkrēti regulatīvie un uzraudzības pasākumi, lai atbilstoši reaģētu uz iespējamiem draudiem pienācīgai tirgu darbībai, ko rada algoritmiski un ļoti bieži tirdzniecības darījumi. Priekšlikumu mērķis ir jo īpaši ietvert FITD visus uzņēmumus, kas veic ļoti biežus tirdzniecības darījumus, pieprasīt atbilstošu organizatorisko uzraudzību no šiem uzņēmumiem un tiem, kuri piedāvā piekļuvi tirgum citiem tirgotājiem, kas veic ļoti biežus tirdzniecības darījumus, un izveidot prasību tirdzniecības vietām ieviest atbilstošas riska kontroles, lai mazinātu nepienācīgu tirdzniecību un nodrošinātu to platformu elastību. To mērķis ir arī palīdzēt kompetentajām iestādēm pārraudzīt un uzraudzīt šīs darbības.

3.4.7. Ieguldītāju aizsardzības sistēmas stiprināšana (13., 24., 25., 27., 29. pants, I pielikuma A iedaļa)

Ir vispārīgi atzīts, ka FITD ir uzlabojusi gan privāto, gan profesionālo ieguldītāju aizsardzību. Tomēr pieredze rāda, ka grozījumi vairākās jomās palīdzētu mazināt akūtākos gadījumus, kuros iespējami zaudējumi ieguldītājiem. Īpaši priekšlikumā nostiprināts tiesiskais regulējums ieguldījumu konsultāciju sniegšanai un portfeļu pārvaldībai, un ieguldījumu sabiedrību iespējai apstiprināt trešo personu pamudinājumus (spiedienu), kā arī skaidrāk noteikti nosacījumi un gadījumi, kad ieguldītāji var brīvi veikt darījumus tirgū ar konkrētiem instrumentiem, kuri nav sarežģīti, ar minimāliem pienākumiem vai aizsardzību no savas ieguldījumu sabiedrības puses. Turklāt tajā izveidota kombinētās pārdošanas prakses sistēma, lai nodrošinātu ieguldītāju pienācīgu informētību un šīs prakses neradītu tiem zaudējumus. Priekšlikumā noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz darbībām ar ieguldījumu sabiedrību un to aģentu klientu līdzekļiem vai instrumentiem un finanšu instrumentu glabāšana klientu vārdā definēta kā ieguldījumu pakalpojums. Priekšlikums palīdz uzlabot klientiem sniegto informāciju saistībā ar tiem sniegtajiem pakalpojumiem un to rīkojumu izpildi.

3.4.8. Paaugstināta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas aizsardzība liela apjoma ieguldītājiem (30. pants, II pielikums)

FITD klientu klasifikācija privātos, profesionālos ieguldītājos un tiesīgos darījumu partneros nodrošina atbilstošu un apmierinošu elastīgumu, tāpēc tai kopumā būtu jāpaliek nemainīgai. Tomēr daudzi darījumu piemēri ar sarežģītiem instrumentiem, ko veic vietējās iestādes un pašvaldības, ir pierādījuši, ka to klasifikācija FITD nav atbilstoši atspoguļota. Otrkārt, tā kā daudzas sīki izstrādātas uzņēmējdarbības veikšanas prasības nav saprātīgas attiecībās starp tiesīgiem darījumu partneriem to daudzveidīgajos ikdienas darījumos, vispārējais augsta līmeņa princips rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli un pienākums rīkoties patiesi, nepārprotami un nemaldinoši jāpiemēro neatkarīgi no klientu kategorijas. Visbeidzot tiek ierosināts, ka tiesīgi darījumu partneri gūst labumu no labākas informācijas un dokumentācijas par veiktajiem pakalpojumiem.

3.4.9. Jaunas prasības attiecībā uz tirdzniecības vietām (27., 59., 60. pants)

Novērtējot labāko izpildi, FITD šobrīd balstās uz pārredzamu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu pieejamību. Tomēr arī cita informācija var būt svarīga, piemēram, atcelto rīkojumu skaits pirms to izpildes vai izpildes ātrums. Tāpēc priekšlikumā ieviesta prasība tirdzniecības vietām katru gadu publicēt datus par izpildes kvalitāti. Otrkārt, tirdzniecības vietās tirgotie atvasināto preču instrumentu līgumi bieži piesaista plašāku lietotāju un ieguldītāju skaitu un bieži var noderēt tirdzniecības vietām, lai noteiktu atskaites cenu, ko izmantot, piemēram, mazumtirdzniecības enerģijas un pārtikas cenu noteikšanai. Tāpēc tiek ieteikts, ka visām tirdzniecības vietām, kuras tirgo atvasinātos preču instrumentu līgumus, jāpieņem atbilstoši ierobežojumi vai alternatīvi pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus darbību un maksājumu nosacījumus fiziski piegādātām precēm, un jāsniedz sistemātiska, sīki izstrādāta un standartizēta informācija par dažādu veidu finanšu un komerctirgotāju un regulatoru (iekļaujot gala klienta kategoriju un identitāti) un tirgus dalībnieku (iekļaujot tikai gala klientu kategoriju kopējās pozīcijas) pozīcijām. Komisija šo tirdzniecības vietu izveidotos ierobežojumus var saskaņot deleģētos aktos, un ne tie, ne alternatīvie pasākumi neskar kompetento iestāžu un EVTI spēju vajadzības gadījumā izveidot papildu pasākumus saskaņā ar šo direktīvu un FITR.

3.4.10. Uzlabots režīms MVU tirgiem (35. pants)

Papildinot dažādas ES pēdējā laika iniciatīvas palīdzēt MVU iegūt finansējumu, tiek ieteikts izveidot jaunu tirgu apakškategoriju — MVU izaugsmes tirgi. Šāda tirgus (kas parasti darbojas kā daudzpusēja tirdzniecības sistēma) organizētājs var pieprasīt, lai daudzpusējā tirdzniecības sistēma tiktu reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus, ja tā atbilst konkrētiem nosacījumiem. Šo tirgu reģistrācijai būtu jāpaaugstina to redzamība un profils un jāpalīdz izveidot kopējus Eiropas regulatīvos standartus šiem tirgiem, kas izveidoti, ņemot vērā emitentu un ieguldītāju vajadzības šajos tirgos, saglabājot pašreizējo augsto ieguldītāju aizsardzības līmeni.

3.4.11. Trešo valstu režīms (41.–50. pants)

Priekšlikumā izveidota saskaņota sistēma, kā trešo valstu uzņēmumiem un tirgus organizētājiem sniegt piekļuvi ES tirgiem, lai novērstu pašreizējo trešo valstu režīmu sadrumstalotību un visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ES teritorijā nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus. Priekšlikumā izveidots režīms, kas balstīts uz Komisijas iepriekšēju trešo valstu jurisdikciju līdzvērtības novērtējumu. Trešo valstu uzņēmumi no tām trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par līdzvērtību, var iesniegt pieprasījumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā. Lai sniegtu pakalpojumus privātiem klientiem, ir jāizveido filiāle. Trešās valsts uzņēmumam vajadzētu būt atļaujai tajā dalībvalstī, kurā ir izveidota filiāle, un filiālei jāievēro ES prasības konkrētās jomās (organizatoriskās prasības, uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi, interešu konflikti, pārredzamība un citas prasības). Lai sniegtu pakalpojumus tiesīgiem darījumu partneriem, filiāle nav jāizveido. Trešo valstu uzņēmumi var sniegt šos pakalpojumus, reģistrējoties EVTI. Šos uzņēmumus uzrauga to piederības valsts. Jābūt noslēgtam atbilstošam sadarbības nolīgumam starp trešās valsts uzraudzītājiem un valsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

3.4.12. Labāka un efektīvāka datu konsolidēšana (61.–68. pants)

Tirgus dati to kvalitātes, formāta, izmaksu un konsolidēšanas spējas ziņā ir svarīga joma, lai atbalstītu FITD vispārējo principu attiecībā uz pārredzamību, konkurētspēju un ieguldītāju aizsardzību. Šajā jomā priekšlikuma noteikumi regulā un direktīvā ievieš vairākas būtiskas izmaiņas.

Noteikumi uzlabos datu kvalitāti un konsekvenci, pieprasot, lai visi uzņēmumi publicē savus tirdzniecības pārskatus, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru. Noteikumos izveidotas procedūras kompetentajai iestādei, lai izsniegtu atļauju apstiprinātai publicēšanas struktūrai, un apstiprināto publicēšanas struktūru organizatoriskās prasības.

Ierosinātie noteikumi risinās vienu no lielākajiem iebildumiem par FITD ieviešanas ietekmi — datu sadrumstalotību. Bez prasības, ka tirgus datiem jābūt uzticamiem, savlaicīgiem un pieejamiem par saprātīgu samaksu, ieguldītājiem ir svarīgi, lai tirgus datus varētu apkopot tā, lai varētu efektīvi salīdzināt tirdzniecības vietu cenas un darījumus. Tirdzniecības vietu skaita palielināšanās pēc FITD ieviešanas šo uzdevumu sarežģī. Ierosinātajos noteikumos izveidoti nosacījumi konsolidētu datu lentes nodrošinātāju izveidošanai. Tajos izveidotas organizatoriskās prasības, kas būs jāievēro šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai varētu darboties šādā statusā.

3.4.13. Plašākas kompetento iestāžu pilnvaras attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām (61., 72., 83. pants)

Atvasināto finanšu instrumentu tirgu būtiskas izaugsmes dēļ pēdējos gados priekšlikumos jārisina pašreizējā regulatoru pilnvaru sadrumstalotība, lai uzraudzītu un pārraudzītu pozīcijas. Pienācīgas tirgus darbības un tirgus integritātes labā tās būtu jāaizstāj ar skaidri noteiktām pilnvarām pieprasīt informāciju no jebkuras personas par pozīcijām attiecīgajos atvasinātajos finanšu instrumentos, kā arī emisijas kvotās. Uzraudzības iestādēm jāvar iejaukties jebkurā atvasinātā finanšu instrumenta līguma darbības posmā un rīkoties, lai samazinātu pozīciju. Šādu labāku pozīciju pārvaldību papildina iespēja iepriekš un nediskriminējošā veidā ierobežojot pozīcijas. Par visām darbībām jāziņo EVTI.

3.4.14. Efektīvas sankcijas (73.–78. pants)

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka ir iespējams piemērot atbilstošas administratīvās sankcijas un pasākumus, kad ir pārkāpta FITD. Šajā nolūkā direktīvā nosaka prasību, ka tām jāizpilda šādi obligātie noteikumi.

Pirmkārt, administratīvās sankcijas un pasākumi jāpiemēro fiziskām vai juridiskām personām un ieguldījumu sabiedrībām, kas veikušas pārkāpumus.

Otrkārt, šīs direktīvas un regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā kompetento iestāžu rīcībā jābūt administratīvo sankciju un pasākumu minimālajam kopumam. Tas ietver atļaujas anulēšanu, publisku paziņojumu, vadības atlaišanu, administratīvās finansiālās sankcijas.

Treškārt, valsts tiesību aktos noteikto administratīvo finansiālo sankciju maksimālajam līmenim jāpārsniedz ekonomiskie ieguvumi, kas izriet no pārkāpuma, ja tos var noteikt, un jebkurā gadījumā tas nedrīkst būt zemāks par direktīvā noteikto līmeni.

Ceturtkārt, kritērijiem, kurus kompetentās iestādes ņem vērā, nosakot piemērojamo sankciju veidu un līmeni konkrētā gadījumā, jāietver vismaz tie kritēriji, kas noteikti šajā direktīvā (piemēram, ieguvumi, kas izriet no pārkāpuma, vai zaudējumi, kuri radīti trešām personām, atbildīgo personu uz sadarbību vērsta attieksme u. c.).

Piektkārt, piemērotās sankcijas un pasākumi jādara publiski pieejami, kā noteikts šajā direktīvā.

Visbeidzot, jāizveido attiecīgs mehānisms, lai veicinātu ziņošanu par pārkāpumiem ieguldījumu sabiedrībās.

Šis priekšlikums neattiecas uz kriminālsankcijām.

3.4.15. Emisiju kvotas (1. pants)

Pretēji atvasinātajiem finanšu instrumentiem ES emisiju kvotu sekundārie aktuāltirgi lielākajā daļā nav regulēti. Aktuāltirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi, kas apdraud uzticēšanos emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS), kura izveidota ar ES ETS direktīvu[17]. Vienlaicīgi ar ES ETS direktīvas pasākumiem stiprināt ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas, priekšlikumā noteikts, ka viss ES emisijas kvotu tirgus ir pakārtots finanšu tirgus regulējumam. Aktuāltirgiem un atvasināto finanšu instrumentu tirgiem ir viens uzraudzītājs. FITD un Direktīvas 2003/6/EK par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu piemērošana pilnībā uzlabos tirgus drošību, nemainot tā mērķi, kas paliek emisijas samazināšana. Turklāt tas nodrošinās saskaņotību ar noteikumiem, ko jau piemēro ES emisijas kvotu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, un izveidos lielāku drošību, jo bankām, ieguldījumu sabiedrībām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par tirdzniecības uzraudzīšanu pret krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, būs lielāka iespēja sīki pārbaudīt iespējamos aktuāltirgotājus.

4. Ietekme uz budžetu

Priekšlikuma konkrētā ietekme uz budžetu attiecas uz EVTI uzlikto pienākumu, kā norādīts šim priekšlikumam pievienotajos leģislatīvajos finanšu pārskatos. Šim priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā ir novērtētas arī izmaiņas Komisijas budžetā.

Priekšlikums ietekmē Kopienas budžetu.

ê2004/39/EK

ðjauns

2011/0298 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (Pārstrādātā redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā ð Līgumu par Eiropas Savienības darbību ï Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 5347. panta 12. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[18],

ð pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ï

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[19],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[20],

ð apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, ï

saskaņā ar ð parasto likumdošanas ï Līguma 251. pantā[21] izklāstīto procedūru,

tā kā:

           

òjauns

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK[22], vairākas reizes ir izdarīti būtiski grozījumi. Tā kā ir jāizdara arī citi turpmāki grozījumi, skaidrības ieviešanas nolūkā tā ir jāpārskata.

ê 2004/39/EK 1. apsvērums

(2)       Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā[23] bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilnvarotas ieguldījumu sabiedrības un bankas ar piederības valsts atļauju tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai veidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Tā arī paredzēja saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulētu tirgu darbību.

ê 2004/39/EK 2. apsvērums (pielāgots)

(3)       Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāta arvien kompleksāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā šo attīstību, Kopienas Ö Savienības Õ tiesiskajam regulējumam jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab jāparedz saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Kopienā Ö Savienībā Õ, kura ir vienotais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Paturot prātā iepriekš minēto, Direktīva 93/22/EEK tika aizstātajāaizvieto ar jaunu Ddirektīvu 2004/39/EK.

òjauns

(4)       Finanšu krīze norādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, samazinātu neregulēto jomu skaitu un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus.

òjauns

(5)       Regulatīvās iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir palīdzējis radīt finanšu krīzi. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza uzņēmumu rīcība, sniedzot pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties šo korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, šīs direktīvas noteikumi jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Šie principi un standarti jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrību raksturu, apjomu un sarežģītību.

òjauns

(6)       Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Eiropas Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu. Turpmākās Eiropas uzraudzības arhitektūras kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto noteikumu kopumu, kas ir piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm.

òjauns

(7)       Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīva 2004/39/EK tagad ir daļēji pārskatīta, izveidojot šo jauno direktīvu, un daļēji aizstāta ar Regulu (ES) Nr. …/… (FITR). Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jālasa kopā ar regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju režīmu. Tā kā šā priekšlikuma galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus minētajās jomās, priekšlikums būtu jābalsta uz LESD 53. panta 1. punktu. Direktīvas forma ir piemērota, lai īstenošanas noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt, piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus vajadzībām un katras dalībvalsts tiesību sistēmai.

ê2004/39/EK 3. apsvērums

(3)       Tādēļ, ka ieguldītāji arvien vairāk kļūst atkarīgi no personiskiem ieteikumiem, ir lietderīgi ieguldījumu konsultācijas noteikt par ieguldījumu pakalpojumu, kura sniegšanai vajadzīga atļauja.

ê2004/39/EK 4. apsvērums

(8)(4)   Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert dažus atvasinātus preču instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem.

òjauns

(9)       Sekundārajos aktuāltirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisiju kvotām, kas var mazināt uzticēšanos emisiju tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Direktīvu 2003/87/EK, un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisiju kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisiju kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu to efektīvu darbību, veicot arī vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, Direktīvā 2003/87/EK izveidotie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot emisiju kvotas šīs direktīvas un Regulas ----/-- [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu] darbības jomā

ê2004/39/EK 7. apsvērums (pielāgots)

(10)(7) Šīs direktīvas mērķis ir aptvert uzņēmumus, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tālab tās darbības jomai nav jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību.

ê2004/39/EK 5. apsvērums

(11)     Jāizveido visaptverošs regulatīvs režīms, kas reglamentē darījumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to pasūtījumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un sakārtotu darbību. Lai izveidotu samērīgus reglamentējošus noteikumus, jāparedz tāda jauna ieguldījumu pakalpojuma iekļaušana, kas saistīts ar daudzpusēju tirdzniecības sistēmu.

ê2004/39/EK 6. apsvērums

(12)(6) Jāievieš regulēta tirgus un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas definīcijas, un tās savstarpēji cieši jāsaskaņo, lai atspoguļotu faktu, ka tām ir vienāda organizētās tirdzniecības funkcionalitāte. Definīcijās nav jāiekļauj divpusējās sistēmas, kurās ieguldījumu sabiedrības iesaistās katrā darījumā savā vārdā ne kā bezriska darījuma partneris, kas ir starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Termins “sistēma” ietver visus tos tirgus, ko veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, kā arī tos, kas darbojas, tikai pamatojoties uz noteikumu kopumu. Regulētos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās nav obligāti jādarbojas “tehniskai” pasūtījumu saskaņošanas sistēmai. Šajā direktīvā tirgus, ko veido to noteikumu kopums, kuri reglamentē aspektus saistībā ar dalību, instrumentu tirgošanas atļaušanu, tirdzniecību starp dalībniekiem, ziņošanas un attiecīgā gadījumā pārskatāmības nodrošināšanu, ir regulēts tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma, un darījumus, kas noslēgti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, uzskata par noslēgtiem saskaņā ar regulēta tirgus sistēmu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Termins “pirkšanas un pārdošanas intereses” jāsaprot plašā nozīmē, ietverot pasūtījumus, kotēšanu un interešu izpausmes. Prasība apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks, nozīmē to, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras (tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā). Ar terminu “nediskrecionāri noteikumi” saprot, ka šie noteikumi ieguldījumu sabiedrībai, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, neparedz rīcības brīvību attiecībā uz to, kā intereses var savstarpēji iedarboties. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā būtu noslēgts līgums, kas nozīmē to, ka izpilde notiek, ievērojot sistēmas noteikumus vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras.

òjauns

(12)     Visām tirdzniecības vietām, tas ir, regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, būtu jāizveido pārredzami noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētiem tirgiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu jāsaglabā ļoti līdzīgas prasības attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, bet regulētām tirdzniecības sistēmām būtu jāvar noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem.

òjauns

(13)     Ieguldījumu sabiedrība, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja vien darījumi netiek veikti ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un regulētas tirdzniecības sistēmas un šādi darījumi netiek veikti reti, pēc ad hoc principa un neregulāri. Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu sabiedrības, kas regulēti, bieži un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām, jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošiem un kvantitatīviem kritērijiem, kas papildina kvalitatīvos kritērijus to ieguldījumu sabiedrību identificēšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK, 21. pantā. Lai arī regulētā tirdzniecības sistēma ir jebkura sistēma, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, sistemātisks internalizētājs nedrīkstētu sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses.

ê2004/39/EK 8. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(14)(8) Šīs direktīvas darbības joma nav jāattiecina ð direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties ïuz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un uzņēmumiem, kas nesniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai neveic ieguldījumu darbības, kuras nav darījumu veikšana savā vārdā, ja vien tās nav tirgus līderes ð , regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai ja tās izpilda klientu pasūtījumus, rīkojoties ï vai ja tās organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus savā vārdā ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu, kas ir pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām. ð Izņēmuma kārtā personas, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, tostarp kā tirgus veidotāji saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem, emisiju kvotām vai no tiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, kā papildu darbību savai pamata uzņēmējdarbībai, kuri grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. Deleģētajos tiesību aktos būtu jānosaka tehniskie kritēriji, lai noteiktu, vai darbība ir papildu darbība pamata uzņēmējdarbībai. Klientu rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver uzņēmumi, kuri izpilda dažādu klientu rīkojumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu (dienas kārtības tirdzniecība), kas būtu jāuzskata par uzņēmumiem, kas rīkojas kā principāli, un tiem būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi, gan darbības veikšanu savā vārdā. Finanšu instrumentu rīkojumu izpilde, ko veic kā papildu darbību starp divām personām, kuru pamata uzņēmējdarbība grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus. ï

ê2004/39/EK 9. apsvērums

(15)(9) Atsauces tekstā uz personām jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

ê2004/39/EK 10. apsvērums (pielāgots)

(16)(10)           Nav jāietver apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 64/225/EEK (1964. gada 25. februāris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā[24], Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[25], un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu[26] Ö Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)[27] Õ.

ê2004/39/EK 11. apsvērums

(17)(11)           Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

ê2004/39/EK 12. apsvērums

(18)(12)           Šīs direktīvas darbības jomai nav jāattiecas arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai kā papildpakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz sniegt ieguldījumu pakalpojumus kā papildpakalpojumus.

ê2004/39/EK 13. apsvērums

(19)(13)           Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vienīgi saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām.

ê2004/39/EK 14. apsvērums

(20)(14)           Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu.

òjauns

(21)     Lai skaidrāk definētu izņēmumu režīmu Eiropas Centrālo banku sistēmai, citām valstu iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kas daļēji veic valsts parāda pārvaldību, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus tikai tām iestādēm un institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis.

ê2004/39/EK 15. apsvērums (pielāgots)

(22)(15)           Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai.

ê2004/39/EK 16. apsvērums

(23)(16)           Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības šīs personas pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī, uz šādu personu vairs nav jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības šīs personas pamatdarbībai.

ê2004/39/EK 17. apsvērums

(24)(17)           Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, jāattiecina piederības dalībvalsts pilnvarojums, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

ê2004/39/EK 18. apsvērums (pielāgots)

(25)(18)           Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ (2000. gada 20. marts Ö 2006. gada 14. jūnijs Õ) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu Ö (pārstrādāta redakcija) Õ Ö [28] Õ, nav vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

òjauns

(26)     Strukturētie noguldījumi ir radušies kā ieguldījumu produkta veids, bet tie nav iekļauti nevienā tiesību aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību Savienības līmenī, lai arī citi strukturētie ieguldījumi šādos tiesību aktos ir iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi stiprināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmenī visā Savienībā. Tāpēc ir lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus noguldījumus, kas ir saistīti tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, fiksētas vai mainīgas.

òjauns

(27)     Lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kādos dalībvalstis var nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm piemērot šīm personām vismaz līdzvērtīgas prasības tām, kas noteiktas šajā direktīvā, konkrēti atļaujas pieprasījuma izskatīšanas laikā, novērtējot to reputāciju un pieredzi, un jebkuru akcionāru atbilstību, pārskatot nosacījumus sākotnējās atļaujas piešķiršanai un pastāvīgās uzraudzības veikšanai, kā arī attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas saistībām.

ê2004/39/EK 19. apsvērums

(28)(19)           Ja ieguldījumu sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nav vajadzīga papildu atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

ê 2004/39/EK 20. apsvērums

(29)(20)           Šajā direktīvā pasūtījumu pieņemšanas un nodošanas darbībai jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem.

ò jauns

(30)     Uz ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tāpēc būtu jāpaplašina rīkojumu izpildes klientu vārdā pakalpojuma definējums.

ê 2004/39/EK 21. apsvērums (pielāgots)

(21)     Saistībā ar gaidāmo kapitāla pietiekamības noteikumu pārskatīšanu, ko veica Bāzelē II, dalībvalstis atzīst vajadzību no jauna izvērtēt to, vai ieguldījumu sabiedrības, kas izpilda klientu pasūtījumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu, jāuzskata par sabiedrībām, kas rīkojas kā principāli, un vai tādējādi tām jāpiemēro papildu statūtkapitāla prasības.

ê2004/39/EK 22. apsvērums

(31)(22)           Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nevar izsniegt atļauju vai tā jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina, ka ieguldījumu sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu sabiedrībai, kas ir juridiska persona, atļaujai jābūt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nav juridiska persona, atļaujai jābūt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī.

òjauns

(32)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē[29], noteikti sīki izstrādāti kritēriji, lai piesardzīgi novērtētu plānotās līdzdalības iegūšanu ieguldījumu sabiedrībā, un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi apstiprināt Direktīvā 2007/44/EK noteiktos kritērijus un piesardzīgas novērtēšanas procesu. Jo īpaši, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; jebkuras personas, kas vadīs ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte; ieguldījumu sabiedrības spēja ievērot piesardzības prasības, kas pamatojas uz šo un citām direktīvām, īpaši Direktīvu 2002/87/EK[30] un Direktīvā 2006/49/EK[31]; pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana vai tiek izdarīti šādu darbību mēģinājumi, vai arī plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku Direktīvas 2005/60/EK 1. panta izpratnē[32].

ê2004/39/EK 23. apsvērums (pielāgots)

(33)(23)           Ieguldījumu sabiedrībai, kas pilnvarota savā piederības dalībvalstī, jābūt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Kopienā Ö Savienībā Õ, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības.

ê2004/39/EK 24. apsvērums (pielāgots)

(34)(24)           Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Ö Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Õ Padomes Direktīvu 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) Ö 2006/49/EK Õ par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību Ö (pārstrādātā redakcija) Õ Ö [33] Õ, šīm ieguldījumu sabiedrībām obligāti jābūt noteiktam kapitāla minimālajam apjomam vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, vai abiem. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību[34]. Šī īpašā pieeja kapitāla pietiekamības vajadzībām nevar ierobežot lēmumus attiecībā uz atbilstošo pieeju šādām sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos par kapitāla pietiekamību.

ê2004/39/EK 25. apsvērums

(35)(25)           Ņemot vērā to, ka uzraudzības noteikumu darbības joma jāierobežo tā, lai tie attiektos tikai uz tām vienībām, kas atbilstīgi profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā ir iemesls darījuma partneru riskam attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nav jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, tostarp atvasinātiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem kā papildpakalpojumus to pamatdarbības klientiem uzņēmumu grupu līmenī, ja šī pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē.

ê2004/39/EK 26. apsvērums

(36)(26)           Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas līdzīgas tiesības attiecībā uz vērtspapīriem un tā tiesības attiecībā uz līdzekļiem, kas uzticēti uzņēmumam, minētajām tiesībām jābūt nošķirtām no uzņēmuma tiesībām. Tomēr šim principam nevajadzētu atturēt uzņēmumus no darbību veikšanas savā vārdā, izņemot, ja tie šo darbību veic ieguldītāju interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma specifikas dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana.

ê2004/39/EK 27. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(37)(27)           Ja klients saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem[35], nodod visas finanšu instrumentu vai līdzekļu īpašuma tiesības ieguldījumu sabiedrībai, lai nodrošinātu vai citādi ietvertu pašreizējās vai turpmākās, faktiskās vai neparedzētās, vai potenciālās saistības, šādi finanšu instrumenti vai līdzekļi turpmāk nav jāuzskata par klientam piederošiem.ð Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks instruments klientu aizsardzībai, sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Šīs prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu sabiedrībai, lai segtu jebkādas pašreizējās un turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz attiecībā uz privāto klientu aktīviem jāierobežo ieguldījumu sabiedrību spēja noslēgt finanšu nodrošinājumu līgumus, kas paredz īpašumtiesību nodošanu, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem[36], lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības. ï

ê2004/39/EK 28. apsvērums

(28)     To ieguldījumu sabiedrību filiāļu pilnvarošanas procedūras Kopienā, kam atļaujas izsniegtas trešās valstīs, arī turpmāk jāpiemēro šādām sabiedrībām. Šīm filiālēm jāliedz brīvi sniegt pakalpojumus, kā paredzēts Līguma 49. panta otrajā daļā, vai izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās šīs filiāles nav reģistrētas. Ņemot vērā gadījumus, kad Kopienai nav jāievēro divpusējas vai daudzpusējas saistības, ir lietderīgi paredzēt procedūru, kas iecerēta, lai nodrošinātu, ka Kopienas ieguldījumu sabiedrībām piemēro līdzvērtīgu režīmu attiecīgajās trešās valstīs.

òjauns

(38)     Jānostiprina ieguldījumu sabiedrību vadības struktūru loma, lai nodrošinātu pienācīgu un apdomīgu sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un ieguldītāju interešu ievērošanu. Ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai kopumā vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika un jābūt atbilstošai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai spētu izprast ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un tās galvenos riskus. Lai izvairītos no domāšanas grupā un veicinātu lēmumu kritisku apstrīdēšanu, pārstāvjiem ieguldījumu sabiedrību valdēs vajadzētu būt pietiekami dažāda vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, ar pietiekami dažādu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, lai būtu pārstāvēti dažādi uzskati un pieredze. Lai nodrošinātu demogrāfiskās realitātes atbilstošu atspoguļojumu, īpaši liela nozīme ir arī dzimumu līdzsvaram.

òjauns

(39)     Lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības darbību efektīvu pārraudzību un kontroli, vadības struktūrai būtu jāpārzina ieguldījumu sabiedrības kopējā stratēģija un vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri definēta atbildība par ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu identificēšana un definēšana, savas iekšējās organizācijas apstiprināšana, tostarp darbinieku atlases un apmācību kritēriji, vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku izveidošana, kā arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana izplatīšanai klientiem. Ieguldījumu sabiedrību, to iekšējās organizācijas un pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību.

ê2004/39/EK 29. apsvērums

(40)(29)           To darbību apjoma palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē sabiedrību klientu intereses.

òjauns

(41)     Dalībvalstīm būtu jānodrošina personas datu aizsardzības tiesību ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)[37], ar kurām nosaka šīs direktīvas piemērošanas nolūkā izmantoto personas datu apstrādi. EVTI veikto personas datu apstrādi, piemērojot šo direktīvu, nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[38].

òjauns

(42)     Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīva 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un terminu definīcijām minētās direktīvas mērķiem[39], dalībvalstīm ļauj ieguldījumu sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas reģistrēšana, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, ir atbilstīga Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un pamatota, lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, uzlabotu tirgus uzraudzību un palielinātu tiesisko noteiktību ieguldījumu sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas reģistrēšanas nozīme ir minēta arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā izdotajās tehniskajās konsultācijās Eiropas Komisijai. Šo iemeslu dēļ ir lietderīgi šajā direktīvā paredzēt principus vispārējam režīmam attiecībā uz to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem.

òjauns

(43)     Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Direktīvu 2002/58/EK. Šī aizsardzība būtu jo īpaši jāievēro, reģistrējot telefonsarunas un elektronisko saziņu, kā paredzēts 13. pantā nolūkos.

òjauns

(44)     Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Īpašs algoritmiskās tirdzniecības paveids ir ļoti bieži tirdzniecības darījumi, kad tirdzniecības sistēma ļoti ātri analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam, balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina lielu rīkojumu skaitu. Ļoti biežus tirdzniecības darījumus parasti izmanto tirgotāji, kas veic tirdzniecību ar savu kapitālu, un būtībā tie ir nevis atsevišķa stratēģija, bet sarežģītas tehnoloģijas izmantošana, īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu vai arbitrāžu.

òjauns

(45)     Saskaņā ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Savienības finanšu pārvaldības stiprināšanu un lai palīdzētu izveidot vienoto noteikumu kopumu par ES finanšu tirgiem, tālāk attīstītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un noteikumu piemērošanu, Savienība ir apņēmusies vajadzības gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Šajā direktīvā papildus kopēja režīma ieviešanai to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas reģistrēšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem, ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu spēja konkrētos gadījumos deleģēt pārvaldības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai.

òjauns

(46)     Tirdzniecības tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot saviem klientiem tiešu piekļuvi tirgiem, izmantojot to tirdzniecības sistēmas, tiešu elektronisku piekļuvi vai garantētu un tiešu piekļuvi tirgum. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, lielāku likviditāti, cenu mazāku starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un līdzekļus, lai labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr šī tirdzniecības tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Turklāt pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģē uz citiem notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda problēma. Visbeidzot, algoritmiskā tirdzniecība vai ļoti bieža tirdzniecība nepareizas tās izmantošanas gadījumā var pati radīt zināmas ļaunprātīgas darbības formas.

òjauns

(47)     Šos potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana, vislabāk var mazināt, apvienojot konkrētas risku kontroles, lai kontrolētu sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai ļoti biežus tirdzniecības darījumus, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz tirdzniecības vietu organizētājiem, kuriem piekļūs šādas sabiedrības. Būtu vēlams nodrošināt, lai uzņēmumiem, kas veic ļoti biežus tirdzniecības darījumus, būtu atbilstoša atļauja, ja tie ir tirdzniecības vietas tieši locekļi. Tas nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs direktīvas organizatoriskās prasības un tie tiek pienācīgi uzraudzīti.

òjauns

(48)     Uzņēmumiem un tirdzniecības vietām būtu jāizveido spēcīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka automātiskā tirdzniecība neapdraud pienācīgu tirgus darbību un to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu elastīgas un atbilstoši pārbaudītas darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un aprīkotas ar bloķēšanas sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību pēkšņu un negaidītu cenu svārstību gadījumā.

òjauns

(49)     Papildus pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem ir lietderīgi izveidot kontroli tām ieguldījumu sabiedrībām, kas klientiem nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem, jo šie uzņēmumi var veikt elektronisko tirdzniecību, dodot tālāku elektronisku piekļuvi tirgum un radot daudzus līdzīgus riskus. Tāpat ir lietderīgi, ka uzņēmumi, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi, nodrošina, lai personas, kas izmanto šo pakalpojumu, būtu atbilstoši kvalificētas un pakalpojuma izmantošanai tiktu veikta riska kontrole. Deleģētajos aktos būtu sīkāk jāizstrādā organizatoriskās prasības attiecībā uz šīm jaunajām tirdzniecības formām. Būtu jānodrošina, lai šīs prasības vajadzības gadījumā var grozīt atbilstoši turpmākām inovācijām un attīstībai šajā jomā.

òjauns

(50)     Pašlaik ES darbojas liels skaits tirdzniecības vietu, no kurām daudzas tirgo identiskus instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem, jāformalizē un tālāk jāsaskaņo procesi attiecībā uz ietekmi uz citu tirdzniecības vietu tirdzniecību, ja viena tirdzniecības vieta nolemj pārtraukt vai atcelt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Tiesiskās noteiktības nolūkā un lai atbilstoši novērstu interešu konfliktus, ja tiek izdarīts lēmums pārtraukt vai atcelt instrumentu tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja viens regulēts tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma pārtrauc tirdzniecību, lai neatklātu informāciju par emitentu vai finanšu instrumentu, citi seko šim lēmumam, ja vien tirdzniecības turpināšanu nevar attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem. Turklāt jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība starp tirdzniecības vietām attiecībā uz konkrētu instrumentu, ko tirgo vairākās tirdzniecības vietās, ārkārtēju apstākļu gadījumos.

òjauns

(51)     Finanšu tirgos aktīvi darbojas vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu kopums, tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, jāpaaugstina saskaņošanas līmenis, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam nepieciešama atļauja un konkrētas uzņēmējdarbības veikšanas saistības. Personisko klientiem paredzēto ieteikumu paliekošās nozīmes un pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ jāstiprina uzņēmējdarbības veikšanas saistības, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību.

òjauns

(52)     Lai sniegtu ieguldītājiem visu nepieciešamo informāciju, ir lietderīgi noteikt prasību ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, precizēt to sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, neatkarīgi no tā, vai tās sniedz klientiem atsevišķas ieguldījumu konsultācijas vai pastāvīgu tiem ieteikto finanšu instrumentu atbilstības novērtējumu. Ir lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu sabiedrībām paskaidrot klientiem tiem sniegto konsultāciju iemeslus. Lai sīkāk izstrādātu tiesisko regulējumu ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaicīgi ļaujot ieguldījumu sabiedrībām un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā pakalpojuma sniegšanai gadījumā, ja uzņēmumi informē klientus, ka pakalpojums tiek sniegts kā atsevišķa konsultācija. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un klientu sapratni par saņemto pakalpojumu, ir lietderīgi tālāk ierobežot uzņēmumu iespēja pieņemt vai saņemt pamudinājumus no trešām personām, īpaši no emitentiem vai produktu piegādātājiem, sniedzot atsevišķas ieguldījumu konsultācijas pakalpojumu un veicot portfeļu pārvaldību. Šādos gadījumos vajadzētu atļaut tikai ierobežotus nemonetārus labumus, piemēram, apmācības par produktu īpašībām, ja tas neietekmē ieguldījumu sabiedrību spēju rīkoties klientu interesēs, kā tas sīkāk paskaidrots Direktīvā 2006/73/EK.

òjauns

(53)     Ieguldījumu sabiedrības var sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas sastāv tikai no klientu rīkojumu izpildes un/vai saņemšanas un pārsūtīšanas, nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu pakalpojuma vai instrumenta atbilstību klientam. Tā kā šie pakalpojumi ir saistīti ar zināmu klientu aizsardzības samazināšanos, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt šos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu sabiedrība, jo tas papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu instrumentu izvēlei, ar kuriem šie pakalpojumi ir saistīti, lai izslēgtu tos finanšu instrumentus, tostarp kolektīvo ieguldījumu pārvedamos vērtspapīros, kas ietver atvasinātu finanšu instrumentu vai ir struktūras sastāvā, apgrūtinot klientam izprast saistīto risku.

ò jauns

(54)     Kombinētās pārdošanas prakse ir izplatīta privāto finanšu pakalpojumu uzņēmumu stratēģija visā Savienībā. Tā var dot ieguvumu privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas prakses formas, konkrēti saistītās prakses, kad divi vai vairāki finanšu pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli. Saistītās prakses piemērs var būt prasība atvērt norēķinu kontus, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu privātam klientam. Lai gan arī tāda pakalpojumu apkopošanas prakse, kurā divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli, tā vismaz dod klientam izvēli un tādējādi rada mazāku risku, ka ieguldījumu sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas.

ê 2004/39/EK 30. apsvērums

(55)(30)           Attiecībā uz pakalpojumu jāuzskata, ka to sniedz pēc klienta iniciatīvas, ja vien klients to nepieprasa kā atbildes pasākumu uz tādu personalizētu paziņojumu no uzņēmuma vai uzņēmuma vārdā šim konkrētajam klientam, kurā ietverts aicinājums attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Attiecībā uz pakalpojumu var uzskatīt, ka tas ir sniegts pēc klienta iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai.

ê 2004/39/EK 31. apsvērums

ð jauns

(56)(31)           Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas specifikai (mazajiem ieguldītajiem, profesionāļiem un darījumu partneriem). ð Tomēr, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, ir lietderīgi skaidri noteikt, ka principiem jādarbojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un, ka pienākums rīkoties patiesi, skaidri un nemaldinoši attiecas uz attiecībām ar jebkuru klientu. ï

ê2004/39/EK 32. apsvērums

(57)(32)           Atkāpjoties no piederības valsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir vairāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā.

ê2004/39/EK 33. apsvērums

(58)(33)           Jāievieš efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības klientu pasūtījumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Šim pienākumam jāattiecas uz sabiedrību, kam ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu.

òjauns

(59)     Lai uzlabotu nosacījumus, kas ieguldījumu sabiedrībām jāievēro, veicot saistības izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi noteikt prasību tirdzniecības vietām darīt publiski pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti.

òjauns

(60)     Ieguldījumu sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to rīkojumu izpildes politiku bieži ir vispārīga un standartizēta un neļauj klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt uzņēmumu atbilstību saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par rīkojumu izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām katru gadu darīt publiski pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurās tās izpildījušas klientu rīkojumus iepriekšējā gadā.

ê2004/39/EK 34. apsvērums

(34)     Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, tirgus dalībniekiem un ieguldītājiem jābūt spējīgiem salīdzināt cenas, kas tirdzniecības vietām (t.i., regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un starpniekiem) ir jāpublicē. Tālab ir ieteicams, lai dalībvalstis atceltu visus šķēršļus, kas liedz attiecīgo informāciju konsolidēt Eiropas līmenī un publicēt.

ê2004/39/EK 35. apsvērums (pielāgots)

(61)(35)           Veidojot darījuma attiecības ar klientu, ieguldījumu sabiedrība var lūgt klienta vai potenciālā klienta piekrišanu vienlaikus gan izpildes politikai, gan arī iespējai, ka tā pasūtījumus var izpildīt ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas Ö , regulētas tirdzniecības sistēmas vai sistemātiska internalizētāja Õ.

ê2004/39/EK 36. apsvērums

(62)(36)           Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu sabiedrības vārdā, nav jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet gan par ieguldījumu sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas.

ê2004/39/EK 37. apsvērums

(63)(37)           Šai direktīvai nav jāierobežo saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā.

ê2004/39/EK 38. apsvērums

(64)(38)           Šī direktīva nav jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība).

ê2004/39/EK 39. apsvērums

(65)(39)           Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav jāveic reģistrācija vai tā ir jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību.

ê2004/39/EK 40. apsvērums

(66)(40)           Šajā direktīvā attiecībā uz tiesīgiem darījumu partneriem jāuzskata, ka tie rīkojas kā klienti.

ê2004/39/EK 41. apsvērums

(41)     Lai nodrošinātu, ka profesionālās ētikas normas (tostarp noteikumus par klientu pasūtījumu labāko izpildi un apstrādi) piemēro attiecībā uz tiem ieguldītājiem, kuriem visvairāk vajadzīga šāda aizsardzība, un lai atspoguļotu vispāratzītu tirgus praksi visā Kopienā, ir lietderīgi precizēt, ka var izdarīt atkāpes no profesionālās ētikas normām attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti vai uzsākti starp tiesīgiem darījumu partneriem.

òjauns

(67)     Finanšu krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan būtu jāapstiprina, ka vajadzētu stiprināt uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus tiem ieguldītājiem, kam visvairāk nepieciešama aizsardzība, ir lietderīgi pielāgot dažādu kategoriju klientiem piemērojamās prasības. Tāpēc dažās informācijas un pārskatu sniegšanas prasībās ir lietderīgi iekļaut attiecības ar tiesīgiem darījumu partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām prasībām par klientu finanšu instrumentu un naudas uzraudzību, kā arī informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk definētu pašvaldību un vietējo publiskā sektora iestāžu klasifikāciju, tās skaidri jāizslēdz no to tiesīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par profesionāļiem, tomēr ļaujot šiem klientiem pēc pieprasījuma saņemt tādu pieeju, ko piemēro profesionāliem klientiem.

ê2004/39/EK 42. apsvērums

(68)(42)           Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp tiesīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta ierobežotos pasūtījumus jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris skaidri nosūta ierobežotu pasūtījumu ieguldījumu sabiedrībai tā izpildei.

ê2004/39/EK 43. apsvērums

(69)(43)           Dalībvalstis aizsargā fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[40].

ê2004/39/EK 44. apsvērums

(44)     Ņemot vērā divkāršo mērķi – aizsargāt ieguldītājus un nodrošināt vērtspapīru tirgu nevainojamu darbību – jānodrošina darījumu pārskatāmība un tas, ka šim mērķim paredzētos noteikumus piemēro ieguldījumu sabiedrībām, kad tās darbojas tirgos. Lai ieguldītājiem vai tirgus dalībniekiem ļautu jebkurā laikā novērtēt akciju darījuma nosacījumus, ko tie izskata, un lai pēc tam pārbaudītu apstākļus, kādos konkrētais darījums veikts, jāizveido kopīgi noteikumi attiecībā uz informācijas publicēšanu par pabeigtiem darījumiem ar akcijām un informācijas atklāšanu par akciju tirdzniecības pašreizējām iespējām. Šie noteikumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu dalībvalstu akciju tirgus efektīvu integrāciju, lai tādējādi veicinātu vispārējā cenu veidošanās procesa efektivitāti attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem un lai palīdzētu efektīvi īstenot “labākās izpildes” pienākumus. Attiecībā uz šiem apsvērumiem vajadzīgs visaptverošs pārskatāmības režīms, kas piemērojams visiem darījumiem ar akcijām neatkarīgi no tā, vai tos veic ieguldījumu sabiedrība divpusēji vai ar regulētu tirgu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu starpniecību. Šajā direktīvā paredzētie ieguldījumu sabiedrību pienākumi noteikt pirkšanas un pārdošanas cenu un izpildīt pasūtījumu par noteikto cenu neatbrīvo ieguldījumu sabiedrības no pienākuma nosūtīt pasūtījumu uz citu izpildes vietu, ja šāda internalizācija var traucēt sabiedrībai ievērot “labākās izpildes” pienākumus.

ê2004/39/EK 45. apsvērums

(45)     Dalībvalstīm jāspēj direktīvā minētos pienākumus, kas paredz ziņot par darījumu, piemērot attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība regulētā tirgū nav atļauta.

ê2004/39/EK 46. apsvērums

(46)     Dalībvalsts var nolemt šajā direktīvā noteiktās pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības prasības attiecināt uz finanšu instrumentiem, kas nav akcijas. Tādā gadījumā minētās prasības jāpiemēro visām ieguldījumu sabiedrībām, kurām attiecīgā dalībvalsts ir piederības dalībvalsts, attiecībā uz to darbībām šīs dalībvalsts teritorijā un darbībām, ko veic citās dalībvalstīs, izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus. Šīs prasības jāpiemēro arī darbībām, ko minētās dalībvalsts teritorijā veic tās teritorijā izveidotas to ieguldījumu sabiedrību filiāles, kurām atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

ê2004/39/EK 47. apsvērums (pielāgots)

(70)(47)           Ieguldījumu sabiedrībām jābūt vienādām iespējām pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Kopienā Ö Savienībā Õ. Neatkarīgi no tā, kā darījumi pašreiz ir organizēti dalībvalstīs, ir būtiski atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi regulētiem tirgiem.

ê2004/39/EK 48. apsvērums (pielāgots)

(71)(48)           Lai veicinātu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu sabiedrību piekļuvi mijieskaita un maksājumu sistēmām visā Kopienā Ö Savienībā Õ neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, jāizpilda attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī uzraudzības pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un sakārtotu darbību.

òjauns

(72)     Trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu Savienībā nosaka valstu režīmos un prasībās. Šie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un veikt darbību citās dalībvalstīs, kā tikai tajā, kurā tie ir izveidoti. Šajā jomā ir lietderīgi izveidot kopēju tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Režīmam būtu jāsaskaņo esošā sadrumstalotā sistēma, jānodrošina noteiktība un vienots regulējums attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, kas gatavojas darboties Savienībā, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi trešo valstu regulatīvās un uzraudzības sistēmas līdzvērtības novērtējumu, un jānodrošina tiem ieguldītājiem ES, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu uzņēmumiem, salīdzināms aizsardzības līmenis.

òjauns

(73)     Sniedzot pakalpojumus privātiem klientiem, vienmēr būtu jāizveido uzņēmuma filiāle Savienībā. Savienībai jāizsniedz attiecīga atļauja un jāuzrauga filiāles izveidošana. Starp attiecīgo kompetento iestādi un trešās valsts kompetento iestādi vajadzētu būt atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. Filiālei vajadzētu būt brīvi pieejamam pietiekamam sākuma kapitālam. Pēc atļaujas saņemšanas filiāli vajadzētu uzraudzīt dalībvalstī, kurā tā ir izveidota. Trešās valsts uzņēmumam būtu jāspēj sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, izmantojot filiāli, kas saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ar noteikumu ievērot ziņošanas procedūru. Neizveidojot filiāli, pakalpojumi būtu sniedzami tikai tiesīgiem darījumu partneriem. Uzņēmumam būtu jāreģistrējas EVTI, un tas būtu jāuzrauga trešajā valstī. Starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt noslēgtiem atbilstošiem sadarbības nolīgumiem.

òjauns

(74)     Šīs direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju Savienības personām saņemt trešās valsts uzņēmuma ieguldījumu pakalpojumus tikai pēc savas iniciatīvas. Ja trešās valsts uzņēmums sniedz pakalpojumus Savienības personai, kas tos pieprasa tikai pēc savas iniciatīvas, nebūtu uzskatāms, ka pakalpojumi tiek sniegti Savienības teritorijā. Ja trešās valsts uzņēmums pats piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas.

ê2004/39/EK 49. apsvērums (pielāgots)

ðjauns

(75)(49)           Atļaujai darboties regulētā tirgū jāattiecas uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar pasūtījumu piedāvāšanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu no brīža, kad šādus pasūtījumus saņēmis regulētais tirgus, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, un uz darbībām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus līderu starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ð vai regulētas tirdzniecības sistēmās ï. Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti attiecībā uz regulētu tirgu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, sistemātiska internalizētāja definīcijā jāuzskata par darījumiem, kas noslēgti ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï. Šādā gadījumā jāpiemēro ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai uzņēmuma noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu noteiktie nosacījumi.

òjauns

(76)     Lai sniegtu pakalpojumus saistībā ar tiem galvenajiem tirgus datiem, kas ir svarīgi lietotājiem, lai iegūtu vēlamo pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem, būtu nepieciešamas atļaujas un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitātes līmeni.

òjauns

(77)     Apstiprinātu publicēšanas struktūru ieviešana uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem un būtiski palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai veicinātu to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem datiem.

òjauns

(78)     Konsolidētu datu sistēmas komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībniekiem iegūt piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, kuri konkurē cits ar citu, lai iegūtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas iespējami lielā mērā sniegtu ieguldījumu tirgū.

ê2004/39/EK 50. apsvērums

(50)     Sistemātiskie internalizētāji var nolemt, ka tie ļauj piekļūt savām noteiktajām cenām tikai privātklientiem, tikai profesionāliem klientiem, vai arī abu veidu klientiem. Tiem nevar ļaut veikt diskrimināciju šajās klientu kategorijās.

ê2004/39/EK 51. apsvērums

(51)     Šīs direktīvas 27. pants sistemātiskiem internalizētājiem neuzliek pienākumu publicēt sabiedrības noteiktās cenas attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu.

ê2004/39/EK 52. apsvērums

(52)     Ja ieguldījumu sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs gan attiecībā uz akcijām, gan citiem finanšu instrumentiem, pienākums noteikt cenas jāpiemēro tikai attiecībā uz akcijām, neskarot 46. apsvērumu.

ê2004/39/EK 53. apsvērums

(53)     Šīs direktīvas mērķis nav paredzēt pirmstirdzniecības pārskatāmības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic, pamatojoties uz ārpusbiržas atvasinājumiem, un uz kuru raksturīgajām pazīmēm ir attiecināms fakts, ka tie ir ad–hoc darījumi un neregulāri darījumi un ka tos veic ar vairumtirdzniecības partneriem, un ka tie ir daļa no darījumu attiecībām, kas pašas par sevi ir raksturojamas kā darījumi, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, kā arī gadījumos, kad darījumi ir veikti ārpus sistēmām, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto kā sistemātisku internalizētāju attiecībā uz savu darbību.

ê2004/39/EK 54. apsvērums

(54)     Visu akciju kategoriju standarta tirgus apjomam nav jābūt būtiski nesamērīgam ar jebkuru akciju, kas ietverta attiecīgajā kategorijā.

ê2004/39/EK 55. apsvērums (pielāgots)

(79)(55)           Pārskatot Direktīvu 93/6/EEK Ö 2006/49/EK Õ, jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un jāņem vērā to risku specifika, kas saistīti ar šādiem tirgiem.

ê2004/39/EK 56. apsvērums

(80)(56)           Regulētā tirgus dalībniekiem jāspēj arī darboties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

ê2004/39/EK 57. apsvērums

(81)(57)           Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nav jāierobežo veids, kādā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem[41]. Nav jāliedz regulētam tirgum piemērot tādas prasības attiecībā uz to vērtspapīru vai instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, kas ir stingrākas nekā prasības, kas ieviestas atbilstoši šai direktīvai.

ê2004/39/EK 58. apsvērums

(82)(58)           Dalībvalstīm jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto daudzveidīgo saistību izpilde. Šādām iestādēm jābūt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus dalībniekiem un novērš interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem jānodrošina kompetentās iestādes atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

òjauns

(83)     G–20 samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāpieņem Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanas kontekstā.

òjauns

(84)     Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām pieprasīt informāciju no jebkuras personas par pozīcijas apjomu un mērķi atvasināto preču instrumentu līgumos un izveidot prasību personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto finanšu instrumentu līgumos.

òjauns

(85)     Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai ierobežotu jebkuras personas vai personu kategorijas spēju slēgt atvasināto preču instrumentu līgumu. Šo ierobežojumu būtu jāspēj piemērot individuāliem darījumiem, kā arī laika gaitā izveidotām pozīcijām. Jo īpaši otrajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šie pozīciju ierobežojumi būtu nediskriminējoši, skaidri definēti, lai tajos būtu pietiekami ņemta vērā attiecīgā tirgus specifika un tie būtu nepieciešami, lai nodrošinātu tirgus integritāti un pienācīgu darbību.

òjauns

(86)     Visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasinātiem preču instrumentiem, vajadzētu būt izveidotiem atbilstošiem ierobežojumiem vai alternatīviem pasākumiem, lai atbalstītu likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu pienācīgus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. EVTI būtu jāglabā un jāpublicē visu šādu spēkā esošo pasākumu apkopojumu saraksts. Šie ierobežojumi un pasākumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, uz ko tie attiecas, un jebkādi izņēmumi tajos, kā arī attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības, kas veido ierobežojumus vai var likt ievērot citas saistības. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, tostarp ar mērķi novērst jebkādu atšķirīgu ierobežojumu vai pasākumu ietekmi, ja tos piemēro salīdzināmiem līgumiem dažādās tirdzniecības vietās.

òjauns

(87)     Tirdzniecības vietām, kurās tirgo vislikvīdākos atvasinātos preču instrumentus, katru nedēļu būtu jāpublicē dažādu kategoriju tirgus dalībnieku pozīciju sadalījuma apkopojums, tostarp arī par klientiem, kas paši neveic tirdzniecību. Pēc pieprasījuma kompetentai iestādei būtu jāiesniedz vispusīgs un detalizēts apkopojums par tirgus dalībniekiem sadalījumā pa to veidiem un identitātes.

òjauns

(88)     Ņemot vērā G–20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa Paziņojumu par to, ka jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība atvasināto preču instrumentu tirgu dalībniekiem, būtu jāgroza izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK attiecībā uz dažādiem aktīviem dalībniekiem atvasināto preču instrumentu tirgos, lai nodrošinātu to, ka izņēmumi attiecas uz to uzņēmumu darbību, kas neietilpst finanšu grupā, kura nodrošinās pret riskiem, kas saistīti ar ražošanu, un citiem riskiem, kā arī sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai īpašiem atvasinātiem finanšu instrumentiem saviem klientiem kā papildpakalpojumu pamata uzņēmējdarbībai, kuriem jāsaglabā izņēmums, bet uzņēmumi, kuri specializējas preču un atvasināto preču instrumentu tirdzniecībā, jāietver šīs direktīvas darbības jomā.

òjauns

(89)     Būtu vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu piekļuvi kapitālam un turpmāku specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu vajadzībām. Šie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk pazīstami kā MVU tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas apakškategorijas — MVU izaugsmes tirgi — izveidošana daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un palīdzētu ieviest kopējos Eiropas regulatīvos standartus šajos tirgos.

òjauns

(90)     Prasībām, kas attiecas uz šo jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai saglabātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos tirgos, vienlaicīgi samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem šajos tirgos. Priekšlikumā noteikts, ka deleģētos aktos vai tehniskajos standartos sīkāk jādefinē tādas prasības attiecībā uz MVU tirgiem kā pielaides kritēriji tirdzniecībai šādā tirgū.

òjauns

(91)     Lai nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus organizētājiem, kas darbojas ar maza un vidēja apjoma emitentiem, būtu jāsaglabā iespēja izvēlēties turpināt darboties šajā tirgū saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot MVU izaugsmes tirgu.

ê2004/39/EK 59. apsvērums

(92)(59)           Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, nav jāuzskata par izteikti vietēju informāciju.

ê2004/39/EK 60. apsvērums

(93)(60)           Jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kas ir kompetentām iestādēm, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam kopā ar atbilstošiem resursiem jāgarantē uzraudzības efektivitāte.

òjauns

(94)     Ņemot vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu, ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī regulētām tirdzniecības sistēmām.

òjauns

(95)     Lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu, to uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs direktīvas un regulas [ierakstu pievieno OP] saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība piemērot efektīvas un proporcionālas administratīvās sankcijas, kas novērš atkārtotu pārkāpuma izdarīšanu. Tāpēc dalībvalstu noteiktajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām sankciju uzlikšanas pilnvarām un administratīvo finansiālo sankciju līmenim.

òjauns

(96)     Kompetentajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstas finansiālās sankcijas, lai tās pārsniegtu ekonomiskos ieguvumus, kas izriet no pārkāpuma, un lai tās atturētu arī lielas iestādes un to vadītājus izdarīt pārkāpumus.

òjauns

(97)     Lai nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai kompetentās iestādes ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni.

òjauns

(98)     Lai nodrošinātu, ka sankcijas attur izdarīt pārkāpumus sabiedrībā kopumā, informācija par uzliktajām sankcijām parasti būtu jāpublicē, izņemot konkrētus skaidri noteiktus gadījumus.

òjauns

(99)     Lai atklātu potenciālus pārkāpumus, kompetentām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un tām būtu jāizveido efektīvi mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem. Šie mehānismiem nevajadzētu skart atbilstošu apsūdzēto personu uzraudzību. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai personai, par kuru tiek ziņots, nodrošinātu aizsardzības tiesības un izteikšanās tiesības pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, kā arī tiesības iesniegt tiesā attaisnojumus pret viņu pieņemtajam lēmumam.

òjauns

(100)   Direktīvai būtu jāattiecas gan uz administratīvajām sankcijām, gan pasākumiem, lai ietvertu visas piemērotās darbības pēc pārkāpuma izdarīšanas un darbības, kuru mērķis ir novērst turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no to iedalījuma sankcijās vai pasākumos saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

òjauns

(101)   Šai direktīvai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus attiecībā uz kriminālsankcjām.

ê2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

(102)(61)         Lai aizsargātu klientus, neierobežojot to tiesības iesniegt prasības tiesās, dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt veicināt to valsts un privāto iestāžu Ö izveidošanu Õ strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, lai tās sadarbotos valsts un privāto iestāžu sadarbību, kas izveidotas strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumu 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā[42], ð un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā ï. Ieviešot noteikumus par sūdzību un prasību procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, dalībvalstis jāiedrošina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net).

ê 2004/39/EK 62. apsvērums

ð jauns

(103)(62)         Jebkāda informācijas apmaiņa vai nosūtīšana starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām jāveic saskaņā ar ð Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra ï Direktīvā 95/46/EK ð par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[43]ï noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm. ð Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem ï.

ê2004/39/EK 63. apsvērums

(104)(63)         Jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāstiprina palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ kompetentām iestādēm savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvo piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var attiekties uz iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nosūtīšanu un īpašu tiesību aizsardzību.

ê2004/39/EK 64. apsvērums

(64)     Padome 2000. gada 17. jūlija sanāksmē izveidoja Viedo komiteju Eiropas vērtspapīru tirgu regulēšanai. Savā nobeiguma ziņojumā Viedo komiteja ierosināja ieviest jaunas likumdošanas metodes, kas pamatojas uz četrpakāpju pieeju, proti, pamata principiem, izpildes pasākumiem, sadarbību un izpildi. Procesa 1. pakāpē, proti, direktīvā, būtu izvirzāmi plaši vispārēji “pamata” principi, savukārt 2. pakāpē izstrādājami tehniski īstenošanas pasākumi, kas ir jāpieņem Komisijai ar komitejas palīdzību.

ê2004/39/EK 65. apsvērums

(65)     Rezolūcijā, ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2001. gada 23. martā Stokholmā, tika apstiprināts Viedo komitejas nobeiguma ziņojums un ierosinātā četrpakāpju pieeja, lai regulatīvo procesu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem vērtspapīru jomā padarītu efektīvāku un pārskatāmāku.

ê2004/39/EK 66. apsvērums

(66)     Saskaņā ar Eiropadomes sanāksmi Stokholmā 2. pakāpes īstenošanas pasākumi biežāk jāizmato, lai nodrošinātu, ka tehniskos noteikumus var atjaunināt atbilstoši tirgus un uzraudzības attīstībai, un visiem 2. pakāpes darba posmiem jānosaka termiņi.

ê2004/39/EK 67. apsvērums

(67)     Eiropas Parlaments ar 2002. gada 5. februāra Rezolūciju par finanšu pakalpojumu likumdošanas ieviešanu apstiprināja arī Viedo komitejas ziņojumu, pamatojoties uz svinīgo deklarāciju, ko Komisija izteica Parlamentam tajā pašā dienā, un vēstuli, ko 2001. gada 2. oktobrī iekšējā tirgus komisārs adresēja Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājam attiecībā uz Eiropas Parlamenta nozīmīguma nodrošināšanu šajā procesā.

ê2004/39/EK 68. apsvērums (pielāgots)

(68)     Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/486/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[44].

ê2006/31/EK 1. panta 1. punkts

(105)(69)         Pēc grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās iesniegšanas Eiropas Parlamentam vajadzētu būt trīs mēnešiem, lai to izskatītu un sniegtu savu atzinumu. Tomēr steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai šo termiņu saīsināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai būtu jāpārskata grozījumu vai pasākumu projekts.

ê2004/39/EK 70. apsvērums

(70)     Lai ņemtu vērā finanšu tirgu turpmāku attīstību, Komisijai jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz profesionālās darbības civiltiesisko atbildības apdrošināšanu, pārskatāmības noteikumu darbības jomu un preču instrumentu tirgotāju kā ieguldījumu sabiedrību iespējamo pilnvarošanu.

òjauns

(106)   Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz izņēmumiem, definīciju skaidrojumiem, plānotās līdzdalības iegūšanas ieguldījumu sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu sabiedrību organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzņēmējdarbības veikšanas saistībām, rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu apstrādi, darījumiem ar tiesīgiem darījumu partneriem, MVU izaugsmes tirgiem, trešo valstu uzņēmumu sākuma kapitāla novērtēšanas nosacījumiem, ar sistēmu elastīgumu, bloķēšanas sistēmām un ar elektronisko tirdzniecību saistītiem pasākumiem, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai, finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, līmeņiem, kad jāsniedz pārskati par tirgotāju kategoriju turētajām pozīcijām, un sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

ò jauns

(107)   Lai nodrošinātu vienotus šīs direktīvas piemērošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras attiecībā uz tās piemērošanu. Šīs pilnvaras attiecas uz līdzvērtīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz trešo valstu tiesisko un uzraudzības regulējumu, lai trešo valstu uzņēmumi varētu sniegt pakalpojumus, un tirgotāju kategoriju pārskatu sniegšanu EVTI par savām pozīcijām, un šīs pilnvaras būtu īstenojamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[45].

ò jauns

(108)   Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un atbilstoša noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un atbilstoši uzticēt EVTI kā specializētas kompetences iestādei izveidot iesniegšanai Komisijai to regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas variantus izvēles.

ò jauns

(109)   Komisijai būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti saskaņā ar 7. pantu attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām, saskaņā ar 9. un 48. pantu attiecībā uz vadības struktūru prasībām, saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, saskaņā ar 34. un 54. pantu attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu, saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz filiāles izveidošanu, saskaņā ar 44. pantu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar 63. pantu attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem, saskaņā ar 66. un 67. pantu attiecībā uz organizatoriskajām prasībām apstiprinātām publicēšanas struktūrām un konsolidētu datu sistēmas nodrošinātājiem un saskaņā ar 84. pantu attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētiem aktiem atbilstoši LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

ò jauns

(110)   Tāpat Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas tiesību aktiem atbilstoši LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izveidot īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijai saskaņā ar 7. pantu attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām, saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, saskaņā ar 18. pantu attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, saskaņā ar 32., 33. un 53. pantu attiecībā uz instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz brīvību veikt finanšu pakalpojumus un darbības, saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz filiāles izveidošanu, saskaņā ar 44. pantu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar 60. pantu attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pozīcijām tirgotāju kategorijām, saskaņā ar 78. pantu attiecībā uz informācijas nosūtīšanu EVTI, saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz saistībām sadarboties, saskaņā ar 84. pantu attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm, saskaņā ar 85. pantu attiecībā uz informācijas apmaiņu un saskaņā ar 88. pantu attiecībā uz konsultācijām pirms atļaujas saņemšanas.

òjauns

(111)   Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par regulēto tirdzniecības sistēmu darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, prasību ietekmi attiecībā uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakšu aizliegšanas mehānismu un pasākumu ietekmi attiecībā uz atvasināto preču instrumentu tirgiem.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

(112)(71)         Lai sasniegtu mērķi, kas paredz izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Kopienā Ö Savienībā Õ tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulētu tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai novērstu to, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj Eiropas finanšu sistēmas efektīvo darbību kopumā. Tā kā šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, tā var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā norādīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

òjauns

(113)   Tiek uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu sistēmu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu sistēmu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāspēj iegūt ar to saistītu pieredzi pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu sistēmas izveidošanu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir lietderīgi paredzēt garāku attiecīgo noteikumu piemērošanas termiņu.

ò jauns

(114)   Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīviem līdzekļiem un taisnīgu tiesas procesu, tiesības netikt apsūdzētam vai sodītam divas reizes par vienu pārkāpumu, un tā jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām,un regulētiem tirgiem Ö, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu pasākumus Savienībā Õ .

òjauns

2. Šajā direktīvā noteiktas prasības attiecībā uz:

a) atļauju izsniegšanu ieguldījumu sabiedrībām un to darbības nosacījumiem;

b) trešo valstu uzņēmumu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību veikšanu, izveidojot filiāli;

c) atļauju izsniegšanu regulētiem tirgiem un to darbību;

d) atļauju izsniegšanu datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem un to darbību; un

e) kompetento iestāžu veiktu pārvaldību, sadarbību un noteikumu piemērošanu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

32.Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ , ja tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības ð un ja tās klientiem pārdod vai sniedz konsultācijas saistībā ar noguldījumiem, izņemot tādiem, kuru peļņas likme ir noteikta saistībā ar procentu likmi ï:

– 2. panta 2. punkts, ð 9. panta 6. punkts, ï 1411., 16., 1713. un 1814. pants,

– II sadaļas 2. nodaļa, izņemot 23. panta 2. punkta Ö 29. panta 2. punkta Õ otro daļu,

– II sadaļas III nodaļa, izņemot 3631. panta 2. līdz 4. Ö , 3. un Õ 4. punktu un 3732. panta 2. līdz Ö, 3., 4., 5., Õ 6., 98. un 109. punktu,

– 6948. līdz 8053., Ö un Õ 8457., 8961. un 9062. pants.

– 71. panta 1. punkts.

2. pants

Izņēmumi

1. Šī direktīva neattiecas uz:

              a) apdrošināšanas sabiedrībām, kas definētas Direktīvas 73/239/EEK 1. pantā, vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, kas definēti Direktīvas 2002/83/EK 1. pantā, vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 64/225/EEK Ö 2009/138/EK Õ minētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības;

              b) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

              c) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz dažreiz, veicot profesionālu darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti vai noteikumi vai profesionālās ētikas kodekss, kas ietver minētā pakalpojuma sniegšanu;

              d) personām, kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas darbības, izņemot darījumu veikšanu savā vārdā, ja vien tās nav:

(i)       tirgus līderi;

ð(ii)  regulēta tirgus vai DTS locekļi vai dalībnieki; ï vai

(iii)     ja vien tās bieži un regulāri neveic darījumus savā vārdā ð , izpildot klientu pasūtījumus ï ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, nodrošinot sistēmu, kas pieejama trešām personām, lai iesaistītos darījumos ar tām;

ð Šis atbrīvojums neattiecas uz personām, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu, kuras veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas locekles vai dalībnieces, tostarp uz tirgus līderiem saistībā ar atvasinātajiem preču instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem; ï

              e) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana;

              f) personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

              g) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas ð Savienībā ï ir līdzīgas, kā arī citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā ð Savienībā un starptautiskām iestādēm, kuru dalībnieki ir viena vai vairākas dalībvalstis ï;

              h) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem;

              i) personām, ð kas: ï

              - veic darījumus ar finanšu instrumentiem savā vārdā ð , izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu pasūtījumus, ï vai

              - sniedz ieguldījumu pakalpojumus ð , kas nav darījumi savā vārdā, tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, vai ï

              ð- sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, ï attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem vai atvasinātiem līgumiem, kuri minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā, ð vai attiecībā uz emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem ï savas pamatdarbības klientiem,

              ja ð visos gadījumos tā ï ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ nozīmē;

              j) personām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta;

              k) personām, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem savā vārdā. Šis izņēmums nav spēkā, ja personas, kas savā vārdā veic darījumus ar precēm un/vai atvasinātiem preču instrumentiem, ir daļa no grupas, kuras pamatdarbība ir citu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2000/12/EK nozīmē;

              k)(l) sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, kuras ir tikai to darījumu veikšana savā vārdā standartizētu finanšu nākotnes līgumu, iespēju līgumu vai citu atvasinātu instrumentu tirgos un naudas tirgos, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt vietu atvasināto instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus citu šo tirgu dalībnieku vārdā vai veido tiem cenas un ko garantē to pašu tirgu mijieskaita locekļi, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas to pašu tirgu mijieskaita locekļi;

              l)(m) Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi;

              m)(n) “agenti di cambio”, kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas 1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrētas Nr. 58 201. pants;

              ð n) pārvades sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) 714/2009 vai Regulu (EK) 715/2009 vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām. ï

2. Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti Līgumā un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos, vai kuri veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos.

3. ð Komisija saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem ï Lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija attiecībā uz c) Ö un Õ, i) un k) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem var definēt kritērijus, lai Ö precizējot Õ noteiktu, kad darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai uzņēmumu grupas līmenī, kā arī lai noteiktu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība.

ò jauns

Kritērijos, lai noteiktu, vai darbība ir pamatdarbības papilddarbība, ņem vēra vismaz šādus elementus:

- tas, cik lielā mērā darbību var objektīvi izmērīt kā tādu, kas samazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai finansēšanas darbību;

- darbības veikšanai izmantotais kapitāls.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

3. pants

Izvēles izņēmumi

1. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis un

– kurām nav atļauts turēt klientu naudas līdzekļus vai vērtspapīrus un tādēļ nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem, un

– kurām nav atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot ð ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, ar vai bez ï pasūtījumu pieņemšanasu un nosūtīšanasu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu sabiedrību daļām un ieguldījumu konsultācijām saistībā ar šādiem finanšu instrumentiem, un

– kurām, sniedzot minēto pakalpojumu, ir atļauts nosūtīt pasūtījumus tikai:

          i) ieguldījumu sabiedrībām, kam atļauja izsniegta saskaņā ar šo direktīvu;

          ii) kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ;

          iii) ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu filiālēm, kam atļauja izsniegta trešā valstī un uz ko attiecas uzraudzības noteikumi, kurus kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā noteikumus, kas noteikti šajā direktīvā, Direktīvā 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ vai 93/6/EEK Ö 2006/49/EK Õ, un kas šos noteikumus ievēro;

          iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts daļas tirgot iedzīvotājiem un šādu uzņēmumu vadītājiem;

          v) tām ieguldījumu sabiedrībām ar pamatkapitālu, kas definētas 15. panta 4. punktā Padomes Otrajā direktīvā 77/91/EEK (1976. gada 13. decembris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu[46] dalībvalstis prasa no uzņēmējsabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu uzņēmējsabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, un kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēta tirgus sarakstos dalībvalstī vai ar kuru vērtspapīriem veic darījumus regulētā tirgū,

ja šo personu darbības ð pilnvaro un ï regulē valsts līmenī. ð Valstu sistēmām vajadzētu pakļaut šīs personas prasībām, kuras ir vismaz analoģiskas šādām prasībām saskaņā ar šo direktīvu: ï

ð i) atļaujas piešķiršanas un pastāvīgas uzraudzības nosacījumiem un procedūrām, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā un 7., 8., 9., 10., 21. un 22. pantā; ï

ð ii) uzņēmējdarbības veikšanas pienākumiem, kā noteikts 24. panta 1., 2., 3. un 5. punktā un 25. panta 1., 4. un 5. punktā, un attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem Direktīvā 2006/73/EK. ï

ð Dalībvalstis pieprasa, lai uz personām, kas izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 1. punktu, attiektos ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, vai sistēma, kas nodrošina to klientiem līdzvērtīgu aizsardzību. ï

ê 2004/39/EK

2. Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, nevar izmantot brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 36. un 37.31. un 32. pantā.

òjauns

3. Dalībvalstis paziņo Eiropas Komisijai un EVTI, vai tās izmanto šajā pantā paredzēto iespēju, un nodrošina, lai katrā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, būtu minēts, ka tā piešķirta saskaņā ar šo pantu.

4. Dalībvalstis paziņo EVTI valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir analoģiski 1. punktā norādītajām šīs direktīvas prasībām.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 2. punkts

ðjauns

4. pants

Definīcijas

ð 1. Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas sniegtas Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 2. pantā. ï

21. Šajā direktīvā pPiemēro ð arī ï turpmāk sniegtās definīcijas.:

              1) "Ieguldījumu sabiedrība" ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.

              Dalībvalstis var ietvert ieguldījumu sabiedrību definīcijā uzņēmumus, kas nav juridiskas personas, ja:

            a) to juridiskais statuss trešo personu interesēm nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina juridiskas personas, un

            b) uz tiem attiecas līdzvērtīga piesardzīga uzraudzība, kas atbilst to juridiskajai formai.

              Tomēr, ja fiziska persona sniedz pakalpojumus, kas ir trešo personu kapitāla vai pārvedamu vērtspapīru turējums, viņu var uzskatīt par ieguldījumu sabiedrību šīs direktīvas nozīmē tikai tad, ja neatkarīgi no citām prasībām, ko paredz šī direktīva un Direktīva 93/6/EEK, tā atbilst šādiem nosacījumiem:

            a) jābūt aizsargātām trešo personu īpašuma tiesībām attiecībā uz instrumentiem un līdzekļiem, jo īpaši sabiedrības vai tās īpašnieku maksātnespējas gadījumā, apķīlāšanas, ieskaita vai sabiedrības kreditoru vai īpašnieku citas uzsāktas darbības gadījumā;

            b) uz sabiedrību jāattiecas noteikumiem, kas paredzēti, lai uzraudzītu sabiedrības un tās īpašnieku maksātspēju;

            c) sabiedrības gada pārskatu revīzija jāveic vienai vai vairākām personām, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt pārskatu revīziju;

            d) ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, viņam jāparedz ieguldītāju aizsardzība gadījumā, kad uzņēmums pārtrauc darbību viņa nāves, darba nespējas vai citā līdzīgā gadījumā.

              12) “Ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.

              Komisija nosaka è1 --- ç ð ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņem pasākumus, nosakot ï :

– atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 7. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību vai uz tiem attiecas pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi,

– atvasinātos līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai tos tirgo regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķins ar atzītas mijieskaita iestādes starpniecību un vai uz tiem attiecas pastāvīgi papildu seguma pieprasījumi.

              23) “Papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums.

              34) “Ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem.

45) “Pasūtījumu izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā. ð . Pasūtījumu izpildē ietilpst līgumu slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība ï;

              56) “Darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem.

              7) “Sistemātisks internalizētājs” ir ieguldījumu sabiedrība, kas organizēti, bieži un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu pasūtījumus ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas.

              68) “Tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot pašu kapitālu, par cenām, ko tā nosaka.

              79) “Ieguldījumu portfeļa pārvaldīšana” ir klientu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos ieguldījumu portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti.

              810) “Klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai papildpakalpojumus.

              911) “Profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

              102) “Privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients.

              13) "Tirgus dalībnieks" ir persona vai personas, kas vada un/vai veic regulēta tirgus uzņēmējdarbību.

              14) “Regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, ko izmanto vai vada tirgus dalībnieks, kurš apvieno trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu – sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuru tirdzniecība ir atļauta saskaņā ar tā noteikumiem un/vai sistēmām, un kam ir piešķirta atļauja, un kas pastāvīgi darbojas saskaņā ar III sadaļas noteikumiem.

              15) “Daudzpusēja tirdzniecības sistēma” (MTF) ir daudzpusēja sistēma, kuru izmanto ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas apvieno trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem – sistēmā un atbilstoši nediskrecionāriem noteikumiem – tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar II sadaļas noteikumiem.

òjauns

             

11)         “MVU izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 35. pantu.

              12)     “Mazs vai vidējs uzņēmums” šajā direktīvā ir uzņēmums, kura vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 100 000 000, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendārajos gados.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

              1316) “Ierobežots pasūtījums” ir pasūtījums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu par norādīto cenas ierobežojumu vai par labāku cenu noteiktā daudzumā.

              1417) “Finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā.

              2118) "Pārvedami vērtspapīri" ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kas nav maksāšanas instrumenti, piemēram:

            a) uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu, personālsabiedrību vai citu vienību akcijām, un depozitārija kvītis attiecībā uz akcijām;

            b) obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri, tostarp depozitārija kvītis attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

            c) jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus pārvedamus vērtspapīrus vai paredz norēķinu skaidrā naudā, ko nosaka, atsaucoties uz pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem vai pasākumiem.

              1519) “Naudas tirgus instrumenti” ir tie finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus.

              1620) “Piederības dalībvalsts” ir:

a)      attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām:

i)        ja ieguldījumu sabiedrība ir fiziska persona, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs;

ii)       ja ieguldījumu sabiedrība ir juridiska persona, - dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese;

iii)      ja ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs;

b)      attiecībā uz regulētu tirgu - dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskas adreses, - dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.

              1721) “Uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu sabiedrība sniedz pakalpojumus un/vai veic darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri reģistrēti tajā pašā dalībvalstī.

              1822) “Kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 48. pantu, ja šajā direktīvā nav norādīts citādi.

              1923) “Kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas definēta Direktīvā Ö 2006/48/EK Õ 2000/12/EK.

              2024) “PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Ö Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK Õ Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) Ö [47] Õ.

              2125) “Saistītais aģents” ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu un/vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nosūta norādījumus un pasūtījumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem.

              2226) “Filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.

ê2007/44/EK 3. panta 1. punkts

              2327) “Būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Direktīvas 2004/109/EK 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

              2428) “Mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts 1. un 2. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem[48].

              2529) “Meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi.

              30) “Kontrole” ir kontrole, kas definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā.

              2631) “Cieša saistība” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista:

(a) “līdzdalība“, kas ir vismaz 20 % vai vairāk uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla tiešs vai kontrolēts turējums;,

(b) “kontrole“, kas ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, arī jebkādu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda šos uzņēmumus.;

(c) c) Uuzskata, ka situācijā, kad viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas Ö tās Õ ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu, proti, tām ir kontroles saistības, ir arī cieša saistība starp šādām personām.

òjauns

27)    “Vadības struktūra” ir uzņēmuma vadošā struktūra, kas aptver uzraudzības un pārvaldības darbības, ir pilnvarota pieņemt galīgos lēmumus un tiesīga noteikt uzņēmuma stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību. Vadības struktūrā iekļautas personas, kuras faktiski virza uzņēmuma darbību.

28)    “Vadības struktūras uzraudzības funkcija” ir vadības struktūras veikta uzraudzības darbība, lai pārraudzītu un uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu.

29)    “Augstākā līmeņa vadība” ir indivīdi, kuri uzņēmumā veic izpildfunkcijas un sniedz pārskatus par uzņēmuma ikdienas pārvaldību un ir atbildīgi par to, tostarp politikas īstenošanu attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu klientiem, ko īsteno uzņēmums un tā personāls.

30)    “Algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Definīcijā nav ietvertas tās sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstiprinātu rīkojumus.

31)    “Tieša elektroniska piekļuve” attiecībā uz tirdzniecības vietu ir tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka izsniegta atļauja kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai. Šajā definīcijā ir ietverts nosacījums, vai šai personai ir vai nav atļauts izmantot arī tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas locekļa vai dalībnieka sakaru sistēmu, lai nosūtītu rīkojumus.

32)    “Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. ../… par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu).

33)    “Kombinētās pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai paketei.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

ð jauns

32. ðKomisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem, lai ï Lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç var precizēt ð precizētu dažus tehniskus elementus ï Ö šā panta 1. punktā noteiktajās definīcijāas Õ nolūkā pielāgot tās tirgus attīstībai.

ê2008/10/EK, 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Šajā pantā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

ðjauns

II SADAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA UN DARBĪBAS NOSACĪJUMI IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBĀM

I NODAĻA

ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS

5. pants

Prasība par atļaujas saņemšanu

1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem. Šādu atļauju piešķir piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 6948. pantu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ļauj daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð vai regulētā tirdzniecības sistēmā ï darboties jebkuram tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude attiecībā uz to atbilstību šīs nodaļas noteikumiem, izņemot 11. un 15. pantu.

ê2010/78/EK 6. panta 1. punkts (pielāgots)

3. Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta atļauja. To regulāri atjaunina. Par visiem atļauju atsaukšanas gadījumiem informē Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (turpmāk “EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010[49].

EVTI izveido visu Savienības ieguldījumu sabiedrību sarakstu. Šajā reģistrā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kādas Ö katrai Õ ieguldījumu sabiedrībaiām atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI publicē šo sarakstu un to pastāvīgi atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde atļauju ir atcēlusi saskaņā ar 8. panta b) līdz d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

4. Visas dalībvalstis pieprasa, lai

– visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese,

– visām ieguldījumu sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, vai visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību.

5. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai konsultācijas par ieguldījumiem vai pasūtījumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem, dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm deleģēt administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas saistīti ar atļaujas piešķiršanu, atbilstoši 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

6. pants

Atļaujas darbības joma

1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka, piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu.

2. Ieguldījumu sabiedrība, kas vēlas saņemt atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai papildpakalpojumiem, kas nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3. Atļauja ir derīga visā Kopienā Ö Savienībā Õ un tā ļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja, visā Kopienā Ö Savienībā Õ, veidojot filiāles vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus.

7. pants

Atļaujas piešķiršanas un pieprasījumu atteikšanas procedūras

1. Kompetentā iestāde izsniedz atļauju tikai tad, ja tā ir pilnīgi pārliecināta par to, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visām prasībām, ko paredz noteikumi, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai.

2. Ieguldījumu sabiedrība sniedz visu to informāciju, tostarp darbības programmu, kurā norāda, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu sabiedrība sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumos.

3. Pieteikuma iesniedzēju sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē, vai atļauja ir piešķirta.

ê 2010/78/ES 6. panta 2. punkts (pielāgots)

ð jauns

4. Lai nodrošinātu šā panta un 9. panta 2. līdz 4. punkta, 10. panta 1. un 2. punkta un 12. panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a)      informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 7. panta 2. punktu, tostarp darbības programmu;

ð b) 9. panta 2. punktā noteikto iecelšanas komiteju uzdevumus; ï

c)b) prasības, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 84. punktu, un 9. panta 52. punktā noteikto paziņojamo informāciju;

d)c) prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā.

ðEVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas noteikta Õ Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

Ö 5. Õ Lai nodrošinātu vienādus 7. panta 2. punkta un 9. panta 2. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šajos pantos Ö 7. panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā Õ minēto ziņu paziņošanai vai sniegšanai.

ðEVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā Ö pirmajā Õ daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

8. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta ieguldījumu sabiedrībai, ja šāda ieguldījumu sabiedrība:

a)      12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)      ir saņēmis atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)      vairs atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 93/6/EEK Ö 2006/49/EK Õ ;

d)      ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumus;

e)      ir iesaistīta jebkurā no gadījumiem, kad tiesību akti, kas attiecas uz jautājumiem, kuri nav ietverti šīs direktīvas darbības jomā, paredz atsaukšanu.

ê2010/78/EK 6. panta 3. punkts

Visus atļaujas atcelšanas gadījumus dara zināmus EVTI.

ê2004/39/EK

9. pants

Vadības struktūraPersonas, kas faktiski vada uzņēmējdarbību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

Ja tirgus dalībnieks, kas vēlas iegūt atļauju darbībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un personas, kas faktiski vada daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ir tās pašas, kas faktiski vada regulētā tirgus darbību, uzskata, ka šīm personām ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas pirmajā daļā.

òjauns

1. Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr jābūt pietiekami labai reputācijai, pietiekamai kompetencei, prasmēm un pieredzei un ka viņiem jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst šādām prasībām:

(a) Vadības struktūras locekļi velta pietiekami daudz laika savu darbību veikšanai ieguldījumu sabiedrībā.

Vienlaicīgi pieļaujama ne vairāk kā viena no šādām amatu kombinācijām:

i) viens izpilddirektora amats un divi direktora bez izpildpilnvarām amati;

ii) četri direktora bez izpildpilnvarām amati.

Izpilddirektora un direktora bez izpildpilnvarām amats vienā grupā uzskatāms par vienu direktora amatu.

Kompetentās iestādes drīkst atļaut ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras loceklim apvienot vairāk direktora amatu, nekā noteikts iepriekšējā apakšpunktā, ņemot vērā konkrētus apstākļus un ieguldījumu sabiedrības darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

(b) Vadības struktūrai ir atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast ieguldījumu sabiedrības darbības, jo īpaši ar šīm darbībām saistīto galveno risku.

(c) Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un neatkarīgi, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus.

Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām piešķirt atbilstošus resursus vadības struktūras locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos.

Ja tirgus organizētājs, kas iesniedz atļaujas pieprasījumu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbībai, un personas, kas efektīvi pārvalda daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas uzņēmējdarbību, ir vieni un tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, uzskata, ka šīs personas atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām.

2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām proporcionāli to uzņēmējdarbības veidam, apjomam un sarežģītībai izveidot iecelšanas komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem un vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Iecelšanas komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādas kompetences savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

3. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām ņemt vērā dažādību kā vienu no vadības struktūras locekļu izvēles kritērijiem. Īpaši, ņemot vērā vadības struktūras lielumu, ieguldījumu sabiedrības īsteno politiku, ar kuru veicina dzimuma, vecuma, izglītības, profesionālo un ģeogrāfisko dažādību vadības struktūrā.

4.         EVTI izstrādā regulatīvo standartu priekšlikumu, lai noteiktu:

(d) pietiekama laika atvēlēšanas jēdzienu vadības struktūras locekļa pienākumiem veikt savas darbības saistībā ar individuāliem apstākļiem un ieguldījumu sabiedrības darbību veidu, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, piešķirot atļauju vadības struktūras loceklim apvienot vairāk direktora amatu, nekā atļauts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

(e) atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

(f) vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas jēdzienu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā;

(g) jēdzienu par atbilstošiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem vadības struktūras locekļu ievadapmācībai un mācībām;

(h) jēdzienu par dažādību, kas jāņem vērā, izraugoties vadības struktūras locekļus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2014. gada 31. decembrim].

ê2004/39/EK

ð jauns

52. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība paziņo kompetentajai iestādei par ð visiem tās vadības struktūras locekļiem un ï visām izmaiņām tās sastāvāpārvaldībā, sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ð uzņēmums ievēro šā panta 1., 2. un 3. punktu ï jaunajam personālam, kas iecelts pārvaldīt uzņēmumu, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze.

òjauns

6. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgi un apdomīgi, veicinot tirgus integritāti un tās klientu interesēs. Ņemot vērā iepriekšminēto, vadības struktūra veic šādas darbības:

(a) nosaka, apstiprina un pārrauga uzņēmuma stratēģiskos mērķus,

(b) nosaka, apstiprina un pārrauga uzņēmuma organizāciju, tostarp darbinieku prasmes, zināšanas un kompetenci, resursus, pakalpojumu sniegšanas un uzņēmuma darbības procedūras un noteikumus, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un visas prasības, kurām jāatbilst uzņēmumam,

(c) nosaka, apstiprina un pārrauga politiku attiecībā uz uzņēmuma pakalpojumiem, darbībām, produktiem un operācijām, ņemot vērā uzņēmuma riska pielaidi un savu klientu raksturlielumus un vajadzības, kuriem tie tiks piedāvāti vai sniegti, tostarp vajadzības gadījumā veicot atbilstošu stresa testu,

(d) nodrošina efektīvu augstākā līmeņa vadības pārraudzību.

Vadības struktūra uzrauga un regulāri novērtē ieguldījumu sabiedrības organizācijas efektivitāti un politikas atbilstību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu klientiem un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas nepieciešami, lai pārraudzītu un uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

73. Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, ir pietiekami laba reputācija vai pietiekama pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka Ö uzņēmuma vadības struktūra var Õ ierosinātās izmaiņas uzņēmuma pārvaldībā apdraudēt tās Ö efektīvu, Õ pareizu un piesardzīgu pārvaldību ð , kā arī adekvāti neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti ï .

84. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību pārvaldību veic vismaz divas personas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt atļauju ieguldījumu sabiedrībām, kas ir fiziskas personas, vai ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, kuras vada viena fiziska persona, saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un tiesību aktiem. Dalībvalstis tomēr pieprasa, lai:

(i)           ir paredzēti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina šādu ieguldījumu sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību. ð , kā arī klientu interešu un tirgus integritātes adekvātu ņemšanu vērā; ï

(ii)          ð attiecīgajām fiziskajām personām būtu pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze un lai tās pietiekami daudz laika veltītu savu pienākumu izpildei. ï

10. pants

Akcionāri un dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība

1. Kompetentās iestādes ieguldījumu sabiedrībai nepiešķir atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un par šo kapitāldaļu apjomu.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas.

Ja ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saikne netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvajai īstenošanai.

2. Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir cieša saikne, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības funkcijas.

òjauns

3. Dalībvalstis nosaka prasību kompetentajai iestādei veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu situāciju, kurā 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme varētu negatīvi ietekmēt pienācīgu un apdomīgu ieguldījumu sabiedrības pārvaldību.

Šie pasākumi var būt prasība par tiesas rīkojumu vai sankciju uzlikšana direktoriem un par pārvaldību atbildīgām personām vai balsstiesību anulēšana attiecīgajiem akcionāriem vai locekļiem saistībā ar tiem piederošajām akcijām.

ê 2007/44/EK 3. panta 2. punkts (pielāgots)

Ö 11. pants Õ

Ö Paziņojums par iecerēto iegādi Õ

13. Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti, (turpmāk "potenciālais līdzdalības ieguvējs"), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā ieguldījumu sabiedrībā vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ieguldījumu sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu, (turpmāk "plānotā līdzdalības iegūšana"), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā ieguldījumu sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 13.10.b panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot būtisku līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka ieguldījumu sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.

Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

Nosakot, vai ir izpildīti Ö 10. pantā un Õ šajā pantā minētie būtiskas līdzdalības kritēriji, dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas.

24. Veicot 13.10.b panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (turpmāk “novērtējums”), attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:

(a) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība vai PVKIU pārvaldības sabiedrība;

(b) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas uzņēmuma, apdrošināšanas uzņēmuma, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums; vai

(c) citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu, apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, ieguldījumu sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Šajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes — visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi licenci ieguldījumu sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

35. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms par tās kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no 13. punkta pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu sabiedrība informē kompetento iestādi.

Vismaz reizi gadā ieguldījumu sabiedrības kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un šādu daļu apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū.

46. Ja 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme var kaitēt ieguldījumu sabiedrības pareizai un piesardzīgai pārvaldībai, dalībvalstis pieprasa, lai kompetentā iestāde veiktu atbilstošus pasākumus stāvokļa labošanai.

Šādi pasākumi var būt prasība par tiesas lēmumu un/vai sankciju piemērošana direktoriem un tiem, kuri atbildīgi par pārvaldību, vai ar attiecīgo akcionāru vai dalībnieku turētajām akcijām saistīto balsstiesību atcelšana.

Līdzīgus pasākumus Ö Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas minēti 10. panta 3. punktā, Õ veic attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju par kvalifikācijas kapitāldaļas iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

ê2007/44/EK 3. panta 3. punkts (pielāgots)

1210a. pants

Vērtēšanas laikposms

1. Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 11. panta 1)3). punkta pirmajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc šā panta 2. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 13.10b panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (turpmāk “vērtēšanas periods”), lai veiktu 10.b panta 1. punktā paredzēto novērtējumu.

Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu datumu.

2. Vērtēšanas perioda laikā, bet ne pēc vērtēšanas perioda piecdesmitās darbdienas, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas periods tiek pārtraukts no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darba dienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periodu pārtraukt nedrīkst.

3. Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs Ö ir kāda no šādām personām Õ:

(a) Ö fiziska vai juridiska persona, kas Õ atrodas vai tiek regulētas ārpus Kopienas Ö Savienības Õ ; vai

(b) ir fiziska vai juridiska persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvu 85/611/EEK, Direktīvu 92/49/EEK[50], Direktīvu 2002/83/EK Ö 2009/65/EK Õ, Direktīvu 2005/68/EK[51] Ö 2009/138/EK Õ vai Direktīvu 2006/48/EK[52].

4. Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

5. Ja kompetentās iestādes vērtēšanas perioda laikā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

6. Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

7. Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.

ê2010/78/ES 6. panta 4. punkts (pielāgots)

8. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai izveidotu izsmeļošu informācijas sarakstu, kas minēts 4. punktā un kas ierosinātajiem ieguvējiem ir jāiekļauj paziņojumā, neskarot 2. punktu.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvu standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas noteikta Õ Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

Lai nodrošinātu vienādus 10., 10.a un 10.b panta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka veidlapas, veidnes un 11. panta 210. panta 4. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa veidu procedūras.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê2007/44/EK 3. panta 3. punkts

ðjauns

1310b. pants

Novērtējums

1. Izvērtējot 1110. panta 13. punktā prasīto paziņojumu un 12.10.a panta 2. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības, kurā plānots iegūt līdzdalību, noturīgu un rūpīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz ieguldījumu sabiedrību un šādus kritērijus:

(a) potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

(b) jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu sabiedrības darbību, reputācija un pieredze;

(c) potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu ieguldījumu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

(d) vai ieguldījumu sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, sevišķi Direktīvām 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo īpaši – vai uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

(e) vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Lai ņemtu vērā nākotnes attīstību un nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt īstenošanas ð Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņemt ï pasākumus, lai precizētu šā punkta pirmajā daļā izklāstītos novērtējuma kritērijus.

2. Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3. Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4. Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 1110. panta 13. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska konsultatīvas uzraudzības novērtējuma veikšanai.

5. Neatkarīgi no 12.10.a. panta 1., 2. un 3. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā ieguldījumu sabiedrībā, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

1411. pants

Dalība pilnvarotā ieguldītāju kompensācijas sistēmā

Kompetentā iestāde pārbauda, vai vienības, kas vēlas saņemt atļauju kā ieguldījumu sabiedrības, atļaujas piešķiršanas brīdī ir izpildījušas savus pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām[53].

1512. pants

Sākotnējā kapitāla dotācija

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu sabiedrībai nav pietiekams sākotnējais kapitāls saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK Ö 2006/49/EK Õ prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.

Līdz Direktīvas 93/6/EEK pārskatīšanai uz ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas 67. pantā, attiecas kapitāla prasības, kas noteiktas minētajā pantā.

1613. pants

Organizatoriskās prasības

1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā panta 2. līdz 8. punktā Ö un 17. pantā Õ.

2. Ieguldījumu sabiedrība izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmums, tostarp tā vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šīs direktīvas noteikumos, kā arī attiecīgos noteikumos, kas reglamentē šādu personu individuālos darījumus.

3. Ieguldījumu sabiedrība pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 2318. pantā definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm.

4. Ieguldījumu sabiedrība veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu sabiedrība izmanto atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5. Uzticoties trešai personai to darbības funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē, ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu lieku papildu darbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas, piesaistot ārējās organizācijas, nevar veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai uzņēmums pilda visus pienākumus.

Ieguldījumu sabiedrībai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi.

ê2004/39/EK

6. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai ļautu kompetentajai iestādei pārraudzīt atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem.

òjauns

7. Uzskaites datos ir iekļauti telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti, kas ietver vismaz darījumus, kas veikti savā vārdā, un klientu rīkojumus, kad tiek veikti rīkojumu saņemšanas un nosūtīšanas un rīkojumu izpildes pakalpojumi klientu vārdā.

Saskaņā ar panta pirmo daļu telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus pēc pieprasījuma izsniedz iesaistītajiem klientiem un glabā trīs gadus.

ê2004/39/EK

8. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientiem piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu sabiedrības maksātnespējas gadījumā, un novērstu klientu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir devis skaidru piekrišanu.

9. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientam piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.

òjauns

10. Ieguldījumu sabiedrība ar privātiem klientiem neslēdz līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā nolūkā garantēt klienta pašreizējās vai turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

è2 2008/10/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

ð jauns

11. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, neierobežojot ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6. Ö un 7. Õ punktā noteiktā pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem.

12. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 2. līdz 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija ð Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai ï è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus, ar kuriem precizētu konkrētas 2. līdz 9. punktā noteiktas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām ð un saskaņā ar 43. pantu atļauju saņēmušām trešo valstu uzņēmumu filiālēm ï, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus, vai abus. è2Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ç

ò jauns

17. pants

Algoritmiskā tirdzniecība

1. Ieguldījumu sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ir izveidotas efektīvas sistēmas un riska kontroles pasākumi, lai nodrošinātu savas tirdzniecības sistēmas izturētspēju un pietiekamu jaudu, tā piemēro atbilstošas tirdzniecības robežvērtības un ierobežojumus un aizsardzību pret kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmas darbību, kas var apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu sabiedrībai ir arī efektīvas sistēmas un riska kontroles, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības sistēmas nevar izmantot jebkādā nolūkā, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. [TIR] noteikumiem vai ar to saistītās tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība ir ieviesusi efektīvus uzņēmējdarbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas neparedzētas savas tirdzniecības sistēmas kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šā punkta prasībām.

2. Ieguldījumu sabiedrība, kas veic algoritmisko tirdzniecību, vismaz reizi gadā iesniedz piederības valsts kompetentajai iestādei aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju veidu, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām, kas nodrošina 1. punkta nosacījumu izpildi, un sistēmu pārbaudes rezultātiem. Kompetentā iestāde jebkurā laikā drīkst pieprasīt ieguldījumu sabiedrībai sīkāku informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un sistēmām, kas tiek izmantotas, lai veiktu šādu tirdzniecību.

3. Algoritmiskās tirdzniecības stratēģija pastāvīgi darbojas visu laiku, kamēr tirdzniecības vieta, kurai tā nosūta rīkojumus vai kuras sistēmās tā izpilda darījumus, veic aktīvu tirdzniecību. Algoritmiskās tirdzniecības stratēģijas tirdzniecības parametri vai ierobežojumi nodrošina, ka stratēģija uzrāda noteiktus kotējumus par konkurētspējīgām cenām, kā rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un nepārtraukti visu laiku nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

4. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirdzniecības vietai, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, kas nodrošina atbilstošu to personu, kas izmanto pakalpojumu, piemērotības novērtēšanu un pārskatu un aizsardzību, lai tās nepārsniegtu attiecīgos iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta robežvērtības, to veiktās tirdzniecības atbilstošu uzraudzību un atbilstošu riska kontroli, kas nepieļauj tirdzniecību, kura var radīt risku pašai ieguldījumu sabiedrībai vai apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību vai arī kura neatbilst Regulai (ES) Nr. [TIR] vai tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu pastāv saistošs rakstisks nolīgums attiecībā uz pamattiesībām un pienākumiem, sniedzot pakalpojumu, un ka saskaņā ar šo nolīgumu tā uzņemas atbildību nodrošināt tirdzniecību, izmantojot šo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. [TIR] un tirdzniecības vietas noteikumu prasībām.

5. Ieguldījumu sabiedrībai, kas darbojas kā vispārējs klīringa veicējs citām personām, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka klīringa pakalpojumi tiek piemēroti tikai atbilstošām personām un atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem un ka uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus uzņēmumam un tirgum. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu ir noslēgts saistošs rakstisks nolīgums par pamattiesībām un saistībām attiecībā uz šā pakalpojuma sniegšanu.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu organizatoriskās prasības, kas noteiktas 1.–5. punktā, kuras jāpiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kas veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to kombinācijas.

ê2004/39/EK

ð jauns

1814. pants

Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð un regulētā tirdzniecības sistēmā ï

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï , papildus to prasību izpildei, kas noteiktas 1613. pantā, izveido pārskatāmus un nediskrecionārus godīgas un sakārotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka pasūtījumu efektīvās izpildes objektīvus kritērijus. ð Tās veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus. ï

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï , izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās.

Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï , nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 19., 21. un 22. pants nav piemērojams darījumiem, kas saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu. Tomēr daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki izpilda pienākumus, kas paredzēti 19., 21. un 22. pantā attiecībā uz to klientiem, ja, rīkojoties savu klientu vārdā, tie izpilda to pasūtījumus ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmu starpniecību. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï , izveido ð , publicē ï un saglabā pārskatāmus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai. Šie noteikumi atbilst 42. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, skaidri informē tās lietotājus par to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï , veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu efektīvo norēķināšanos par darījumiem, kas noslēgti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ð vai regulētās tirdzniecības sistēmās ï .

5. Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð vai regulētā tirdzniecības sistēmā ï bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā uz sākotnējo, pašreizējo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz šo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ð vai regulēto tirdzniecības sistēmu ï.

6. Dalībvalstis pieprasa, lai visas ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši 7250. panta 1. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no tirdzniecības.

òjauns

8. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, iesniegt kompetentajai iestādei sīki izstrādātu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas darbības aprakstu. Par jebkuru ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam piešķirto atļauju darboties kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības sistēmai jānosūta paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Savienības daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sniegtajiem pakalpojumiem, un katrai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības sistēmai piešķir unikālu kodu, ko izmanto paziņojumos saskaņā ar 23. pantu un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] un 5. un 9. pantu. Šo sarakstu regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

9. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 8. punktā minētā apraksta un ziņojuma saturu un formātu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

19. pants

Īpašas prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām

1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus organizētājiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, papildus 16. un 18. pantā noteiktajām prasībām noteikt nediskrecionārus noteikumus rīkojumu izpildei sistēmā.

2. Dalībvalstis nosaka prasību, ka 18. panta 4. punktā minētajiem noteikumiem, ar kuriem nosaka piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, jāatbilst 55. panta 3. punktā minētajām prasībām.

3. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, veikt pasākumus, lai nepārprotami konstatētu un pārvaldītu iespējamo negatīvo ietekmi, kas rodas daudzpusējai tirdzniecības sistēmai vai tās dalībnieku darbībai no interešu konflikta starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, tās īpašnieku un operatora interesēm un pareizu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību.

4. Dalībvalstis nosaka prasību, ka daudzpusējai tirdzniecības sistēmai jābūt ieviestām efektīvām sistēmām, procedūrām un noteikumiem saskaņā ar 51. panta nosacījumiem.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu nepiemēro darījumiem, kas saskaņā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumiem noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu. Tomēr daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļiem vai dalībniekiem jāievēro 24., 25., 27. un 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz saviem klientiem, ja tie izpilda klientu rīkojumus, rīkojoties to vārdā, izmantojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas.

20. pants

Īpašas prasības regulētām tirdzniecības sistēmām

1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, izveidot pasākumus, kuri neļauj izpildīt klientu rīkojumus regulētās tirdzniecības sistēmās, izmantojot ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas darbojas regulētā tirdzniecības sistēmā, piederošo kapitālu. Ieguldījumu sabiedrība nedarbojas kā sistemātisks internalizētājs pašas izmantotā regulētā tirdzniecības sistēmā. Regulētā tirdzniecības sistēma neizveido savienojumu ar citu regulēto tirdzniecības sistēmu tā, ka dažādi regulēto tirdzniecības sistēmu ražojumi mijiedarbojas.

2. Pieprasījumā par regulētas tirdzniecības sistēmas atļauju ietver sīku paskaidrojumu, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai nevar darboties kā regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai sistemātisks internalizētājs.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu piemēro darījumiem, ko slēdz regulētā tirdzniecības sistēmā.

4. Dalībvalstis nosaka prasību regulētām tirdzniecības sistēmām, kurās var veikt vai kuras ļauj veikt algoritmisko tirdzniecību, ieviest efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus, lai tās atbilstu 51. panta nosacījumiem.

ê2004/39/EK

15. pants

Attiecības ar trešām valstīm

ê2010/78/ES 6. panta 5. punkta a) apakšpunkts

1. Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par visām vispārējām grūtībām, kādas ir to ieguldījumu sabiedrībām, uzsākot darbību vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un/vai veicot ieguldījumus trešās valstīs.

ê2010/78/ES, 6. panta 5. punkta b) apakšpunkts

2. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija konstatē, ka kāda trešā valsts Savienības ieguldījumu sabiedrībām nenodrošina efektīvu pieeju tirgum, kas būtu līdzvērtīga pieejai, kādu Savienība piešķir ieguldījumu sabiedrībām no šīs trešās valsts, Komisija, ievērojot EVTI pamatnostādnes, iesniedz Padomei priekšlikumus par attiecīgu pilnvaru piešķiršanu sarunu veikšanai, lai Savienības ieguldījumu sabiedrībām būtu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Eiropas Parlamentu nekavējoties pilnīgi informē visos procedūras posmos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 217. pantu.

EVTI palīdz Komisijai, piemērojot šo pantu.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 4. punkts

3. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija konstatē, ka Kopienas ieguldījumu sabiedrībām trešā valstī nepiešķir valsts režīmu, kas nodrošina tādas pašas konkurences iespējas, kādas ir pieejamas vietējām ieguldījumu sabiedrībām, un ka nav izpildīti nosacījumi efektīvai pieejai tirgum, Komisija var uzsākt sarunas, lai uzlabotu situāciju.

Pirmajā daļā minētajos gadījumos Komisija è1 saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 64. panta 3. punktā ç jebkurā laikā un papildus sarunu uzsākšanai var nolemt, ka attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāierobežo vai jāpārtrauc savi lēmumi attiecībā uz pieprasījumiem piešķirt atļauju, kas iesniegti lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk, un attiecībā uz kapitāldaļu iegūšanu, ko veic tieši vai netieši mātesuzņēmumi, kurus reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti. Šādus ierobežojumus vai pārtraukšanu nevar piemērot attiecībā uz filiāļu izveidi, ko veic ieguldījumu sabiedrības, kuras attiecīgi pilnvarotas Kopienā, vai to filiāles, vai attiecībā uz kapitāldaļu iegūšanu, ko šādas sabiedrības vai filiāles veic Kopienas ieguldījumu sabiedrībās. Šādu pasākumu ilgums nevar pārsniegt trīs mēnešus.

Pirms otrajā daļā minētā trīs mēnešu perioda beigām, ņemot vērā sarunu rezultātus, Komisija è1 saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 64. panta 3. punktā ç var nolemt pagarināt šo pasākumu ilgumu.

4. Ja Komisija konstatējusi vienu no 2. un 3. punktā minētajām situācijām, dalībvalstis pēc tās lūguma to informē:

              a) par atļaujas piešķiršanas pieteikumiem, ko iesniegušas sabiedrības, kas ir tāda mātesuzņēmuma tieši vai netieši meitasuzņēmumi, kuru reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

              b) ja tās saskaņā ar 10. panta 3. punktu ir informētas, ka šāds mātesuzņēmums ir iecerējis iegūt kapitāldaļu Kopienas ieguldījumu sabiedrībā, lai tādējādi šī sabiedrība kļūtu par tās meitasuzņēmumu.

Minētais pienākums sniegt informāciju nav spēkā, ja ir bijusi vienošanās ar attiecīgo trešo valsti vai ja 3. punkta otrajā un trešajā daļā minētie pasākumi vairs nav spēkā.

5. Veicot šajā pantā paredzētos pasākumus, ievēro Kopienas saistības, ko paredz divpusēji vai daudzpusēji starptautiski nolīgumi, kuri reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības uzsākšanu vai norisi.

II NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

2116. pants

Sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu regulāra pārskatīšana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti šīs sadaļas I nodaļā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām.

ê2010/78/ES 6. panta 6. punkts

EVTI var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz šajā punktā minētajām uzraudzības metodēm.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts

ðjauns

3. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai ieguldījumu konsultācijas, dalībvalstis var atļaut kompetentajai iestādei deleģēt administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas attiecas uz sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu, saskaņā ar 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

2217. pants

Vispārēja prasība attiecībā uz pašreizēju uzraudzību

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu sabiedrību atbilstību minētajām saistībām.

2. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz tikai ieguldījumu konsultācijas, dalībvalstis var ļaut kompetentajai iestādei deleģēt administratīvus, sagatavošanās vai papildu uzdevumus, kas attiecas uz darbības prasību regulāro uzraudzību, saskaņā ar 48. panta 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

2318. pants

Interešu konflikti

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic jebkādus Ö piemērotus Õ pamatotus pasākumus, kas vajadzīgi, lai identificētu interešu konfliktus starp pašām ieguldījumu sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem aģentiem vai personām, kam ir tieša vai netieša saikne ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus.

2. Ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi, ko ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar 1613. panta 3. punktu noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu sabiedrība skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus klientam pirms darbību uzsākšanas tā vārdā.

3. Lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas ð Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņemt ï pasākumus:

(a) lai noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un/vai atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā;

(b) lai noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

ê2008/10/EK, 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

2. iedaļa

Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi

2419. pants

Profesionālās ētikas normu īstenošana, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus klientiem Ö Vispārīgie principi un informācija klientiem Õ

1. Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un/vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem, ieguldījumu sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm un jo īpaši ievēro 2. līdz 8. punktā Ö šajā pantā un 25. pantā Õ norādītos principus.

2. Visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

3. Klientiem vai potenciāliem klientiem saprotamā veidā sniedz attiecīgu informāciju:

– par ieguldījumu sabiedrību un tās pakalpojumiem;, ð ja tiek sniegtas ieguldījumu konsultācijas, informācijā norāda, vai konsultācijas sniedz neatkarīgā veidā un vai tā pamatojas uz plašu vai ierobežotāku tirgu analīzi, un norāda, vai ieguldījumu sabiedrība sniegs klientam pastāvīgu novērtējumu par klientam ieteikto finanšu instrumentu piemērotību, ï

– par finanšu instrumentiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un brīdinājumus par šādu risku,

– par izpildes vietām,,

– par izmaksām un saistītām maksām.,

Ö Pirmajā apakšpunktā minētā informācija būtu sniedzama saprotamā formā tādā veidā Õ lai lai Ö klienti vai potenciālie klienti Õ var atbilstīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto informāciju. Šo informāciju var sniegt standartizētā formātā.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

49. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Kopienas ð Savienības ï tiesību aktu noteikumi vai kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz klientu riska novērtējumu un/vai prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā ð 2. un 3. punktā ï norādītie pienākumi.

òjauns

5. Kad ieguldījumu sabiedrība informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgā veidā, sabiedrība:

i) novērtē pietiekami lielu skaitu tirgū pieejamo finanšu instrumentu. Finanšu instrumentiem jābūt dažādiem attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piegādātājiem, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, ko emitē vai piegādā uzņēmumi, kuriem ir cieša saikne ar ieguldījumu sabiedrību,

ii) neakceptē un nesaņem maksas, komisijas naudas un nekādus citus monetārus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem.

òjauns

6. Veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu sabiedrība neakceptē un nesaņem maksas, komisijas naudas un nekādus citus monetārus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem.

7. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu sabiedrība informē klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un sniedz atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām.

EVTI vēlākais līdz [] izstrādā un periodiski atjaunina kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas un uzraudzības vadlīnijas, jo īpaši situācijām, kad kombinētās pārdošanas prakse neatbilst 1. punktā noteiktajiem pienākumiem.

òjauns

8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klientiem, atbilst še noteiktajiem principiem. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:

(a) klientam vai potenciālam klientam piedāvātā(-o) vai sniegtā(-o) pakalpojuma(-u) veidu, ņemot vērā darījumu tipu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

(b) piedāvāto vai paredzēto produktu, tostarp dažādu veidu 1. panta 2. punktā minēto finanšu instrumentu un noguldījumu, raksturu;

(c) to, vai klients vai potenciālie klienti ir privāti vai profesionāli klienti, vai arī 3. punktā minētajā gadījumā, to klasificēšanu kā tiesīgus darījumu partnerus.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

Ö 25. pants Õ

Ö Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem Õ

14. Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, tā finansiālo stāvokli un ieguldījumu mērķiem, lai sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

25. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 14. pantā minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par viņa zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam.

Ja Ö Ja Õ ieguldījumu sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

Ja Ja klientis vai potenciālieais klientis nolemj nesniedzgt informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņiš sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu viņus par to, ka šāds lēmums nedos iespēju sabiedrībai Ö neļauj sabiedrībai Õ noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņieam piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

3. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu pasūtījumu izpilde un/vai pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem ð , izņemot papildpakalpojumu, kas konkretizēts 1. pielikuma B iedaļas 1. punktā ï , sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 25. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

ê2010/78/ES 6. panta 7. punkts (pielāgots)

ð jauns

a)-          ievaddaļā minētie pakalpojumi attiecas uz ð jebkuriem šādiem finanšu instrumentiem: ï

i) akcijām, kas ir pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, ð vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja tās ir uzņēmumu akcijas, un izņemot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuri nav PVKIU, akcijas un akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments; ï

(ii)      ð obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kas ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot tos, kuros ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam apgrūtina saistītā riska izpratni; ï

(iii)     naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda vērtspapīrus ð izņemot tos, ï kuros ir ietverts atvasinātais instruments), ð vai struktūra, kas klientam apgrūtina saistītā riska izpratni; ï

(iv)     ð akcijām vai daļām ï PVKIU, un ð izņemot strukturētus PVKIU, kā minēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 583/2010 36. panta 1. punkta otrajā daļā; ï

(v)      citiem nekompleksiem finanšu instrumentiem ð šā panta mērķiem ï .

ð Šajā punktā, ja prasības un procedūra, kas noteikta Direktīvas 2003/71/EK [Prospekta direktīva] 4. panta 1. punkta 3. un 4. daļā, ir izpildītas, ï Ttrešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum., ja tajā ievēro prasības, kas ir līdzvērtīgas III sadaļā noteiktajām prasībām. Komisija un EVTI savās tīmekļa vietnēs publicē to tirgu sarakstu, kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Šo sarakstu periodiski atjaunina. EVTI palīdz Komisijai novērtēt trešo valstu tirgus,

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts

ð jauns

b)-          pakalpojums ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas,

c)-          klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto pakalpojumu, ieguldījumu sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā instrumenta vai pakalpojuma piemērotība ð vai atbilstība ï, un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta attiecīgās profesionālās ētikas normās.; Šo šo brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā,

d)-          ieguldījumu sabiedrība pilda savus 2318. pantā paredzētos pienākumus.

4. Ieguldījumu sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

5. Klientam jāsaņem no ieguldījumu sabiedrības atbilstīgi ziņojumi par tās klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Šie ziņojumiŠajos ziņojumos ð ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu tipu un sarežģītumu un klientam sniegtā pakalpojuma veidu, un ï attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. ðSniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu sabiedrība precizē, kā sniegtās konsultācijas atbilst klienta individuālajam raksturojumam. ï

9. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Kopienas tiesību aktu noteikumi vai kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz klientu riska novērtējumu un/vai prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā norādītie pienākumi.

610. Lai nodrošinātu ieguldītāju vajadzīgo aizsardzību un 1. līdz 8. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus ð Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņemt pasākumus ï, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro principus, kas norādīti minētajā punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem. Minētajos deleģētajos aktosNosakot šos īstenošanas pasākumus, ņem vērā:

(a) klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

(b) to produktufinanšu instrumentu veidu, ko piedāvā vai izskata ð , tostarp dažāda veida finanšu instrumentus un bankas noguldījumus, kas minēti 1. panta 2. punktā ï ;

(c) to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie klienti vai profesionālie klienti ð vai, 5. punktu gadījumā, to kā tiesīgo darījumu partneru klasifikāciju ï.

ê2008/10/EK, 1. panta 6. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

òjauns

7. EVTI ne vēlāk kā līdz [] izveido un regulāri atjaunina vadlīnijas to finanšu instrumentu novērtēšanai, kas veido struktūru, kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu.

ê2004/39/EK

2620. pants

Pakalpojumu sniegšana ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību

Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai, kas ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību saņem norādījumu veikt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

Ieguldījumu sabiedrība, kas šādi saņem norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai veikusi cita ieguldījumu sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniegti norādījumi, ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai konsultāciju piemērotību klientam.

Ieguldījumu sabiedrība, kas saņem klienta norādījumus vai pasūtījumus ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību, joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas noteikumiem.

2721. pants

Pienākums izpildīt pasūtījumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, kas vajadzīgi, lai, izpildot pasūtījumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz pasūtījuma izpildi. Tomēr, ja ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu sabiedrība izpilda pasūtījumu, ievērojot īpašo norādījumu.

òjauns

2. Dalībvalstis nosaka prasību visām tirdzniecības vietām vismaz reizi gadā publiskot bez maksas pieejamus datus par darījumu izpildes kvalitāti savā tirdzniecības vietā. Regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumentu cenu, izpildes ātrumu un izpildes iespējamību.

ê 2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 7. punkta a) apakšpunkts

ð jauns

32. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus 1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām izveidot un īstenot pasūtījumu izpildes politiku, lai tās attiecībā uz savu klientu pasūtījumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar 1. punktu.

43. Pasūtījumu izpildes politikā attiecībā uz katru instrumentu kategoriju ietver informāciju par dažādajām vietām, kur ieguldījumu sabiedrība izpilda sava klienta pasūtījumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu pasūtījumu izpildes politiku. ð Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā uzņēmums klienta vārdā izpildīs pasūtījumus. ï Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības iegūst to klientu iepriekšēju piekrišanu izpildes politikai.

Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad pasūtījumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta pasūtījumus var izpildīti ārpus regulēta tirgus ð, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, ieguldījumu sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par šo iespēju. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saņem savu klientu skaidru iepriekšēju piekrišanu pirms to pasūtījumu izpildes ārpus regulēta tirgus ð daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Ieguldījumu sabiedrības var iegūt šo piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem darījumiem.

54. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām uzraudzīt savu pasūtījumu izpildes pasākumu un izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas ietvertas pasūtījumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām ziņot klientiem par visām būtiskām izmaiņām savos pasūtījumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā.

ð Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām katrai finanšu instrumentu klasei ik gadu apkopot un darīt publiski pieejamus piecu labāko izpildes vietu nosaukumus, kurās klientu pasūtījumi izpildīti iepriekšējā gadā. ï

65. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās varētu saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to pasūtījumus atbilstoši sabiedrības izpildes politikai.

76. Lai nodrošinātu ieguldītājiem vajadzīgo aizsardzību, godīgo un sakārtoto tirgu darbību un 1., 3. un 4. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas ð Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus ï pasākumus attiecībā uz:

(a) to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot pasūtījuma apjomu un veidu un to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients;

(b) faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu sabiedrība, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu sabiedrībām pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē;

(c) tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 43. punktu.

òjauns

8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a) ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kas publiskojami saskaņā ar 2. punktu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu;

b) tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu sabiedrībām jāpublicē saskaņā ar 5. punkta otro daļu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

ê2008/10/EK, 1. panta 7. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 8. punkta a) apakšpunkts

ðjauns

2822. pants

Klientu pasūtījumu apstrādes noteikumi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt pasūtījumus klientu vārdā, izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz tūlītēju, godīgu un ātru klientu pasūtījumu izpildi attiecībā pret citiem klientu pasūtījumiem vai ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības interesēm.

Šīs procedūras vai pasākumi ļauj citādi salīdzināmu klientu pasūtījumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi ieguldījumu sabiedrība.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad klienta ierobežotais pasūtījums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, ieguldījumu sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā pasūtījuma izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto pasūtījumu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto pasūtījumu uz regulētu tirgu un/vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu atklātībai ierobežoto pasūtījumu, kas ir liela apjoma pasūtījums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar 44. panta 2. punktu ÖRegulas (ES) Nr. …/… [FITD] 4. pantu Õ.

3. Lai nodrošinātu to, ka, veicot pasākumus ieguldītāju aizsardzībai un godīgai un sakārtotai tirgu darbībai, ņem vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību, un lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç ð Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz ïnosaka īstenošanas pasākumus, ar ko definē:

(a) to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru rezultāts ir tūlītēja, godīga un ātra klientu pasūtījumu izpilde, un situācijas, kādās ieguldījumu sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu sabiedrības var rīkoties tāpat;

(b) dažādās metodes, kuras ieguldījumu sabiedrība var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu ierobežotos pasūtījumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum.

ê2008/10/EK, 1. panta 8. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2010/78/ES 6. panta 8. punkts

è2 2008/10/EK 1. panta 9. punkta a) apakšpunkts

ðjauns

2923. pants

Ieguldījumu sabiedrību pienākumi, izraugoties saistītos aģentus

1. Dalībvalstis atļaujvar nolemt atļaut ieguldījumu sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu pasūtījumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos pasūtījumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu sabiedrība.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta puses, kad tas rīkojas sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa kompetence un kādu sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu.

Dalībvalstis saskaņā ar 13. panta 6., 7. un 8. punktu var atļaut saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā, rīkoties ar klientu naudu un/vai finanšu instrumentiem tās ieguldījumu sabiedrības vārdā un pilnīgā pārziņā, kuras labā tie darbojas attiecīgo dalībvalstu teritorijā, vai pārrobežu darbību gadījumā tās dalībvalsts teritorijā, kas ļauj saistītam aģentam rīkoties ar klientu naudu. ðDalībvalstis aizliedz to teritorijā reģistrētajiem saistītajiem aģentiem rīkoties ar klientu naudu un/vai finanšu instrumentiem. ï

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas prasības.

3. è1Dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, izveido publisku reģistru. Saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību. EVTI savā tīmekļa vietnē ievieto norādes vai hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir izveidojušas saskaņā ar šo pantu. ç

Ja dalībvalsts, kurā saistītais aģents ir reģistrēts, saskaņā ar 1. punktu ir nolēmusi neļaut ieguldījumu sabiedrībām, kam atļaujas piešķīrušas to kompetentās iestādes, izraudzīties saistītos aģentus, šos saistītos aģentus reģistrē tās ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras vārdā tie darbojas.

Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un profesionālās zināšanas, lai viņi varētu klientam vai potenciālam klientam precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu.

Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas trešajā daļā.

Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams, lai sniegtu konsultācijas.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais aģents ieguldījumu sabiedrības vārdā.

Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm sadarboties ar ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības kompetentās iestādes uzraudzībā.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā minētajos publiskajos reģistros.

6. Dalībvalstis var pastiprināt prasības, kas norādītas šajā pantā, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā.

3024. pants

Darījumi, kas veikti ar tiesīgiem darījumu partneriem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt pasūtījumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt pasūtījumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgiem darījuma partneriem bez vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 2419. ð pantā (izņemot 3. punktu), 25. pantā (izņemot 5. punktu) ï , 2721. pantā un 2822. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz viesiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem.

ð Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībās ar tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā tiesīgā darījumu partnera un tā uzņēmējdarbības būtību. ï

2. Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ vai dalībvalstu tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, uzņēmumus, kas atbrīvoti no šīs direktīvas piemērošanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta k) un l) apakšpunktu, valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic darījumus ar valsts parādu ð valsts līmenī ï, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas.

Klasificēšanu par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 2419., Ö 25., Õ 2721. un 2822. punkts.

3. Dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu, kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums ir reģistrēts.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par tiesīgu darījuma partneri. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu.

4. Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas līdzvērtīgas to kategoriju vienībām, kuras minētas 2. punktā.

Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti 3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas prasības, kas noteiktas 3. punktā.

5. Lai nodrošinātu 2., 3., un 4. punkta vienādu piemērošanu, ņemot vērā tirdzniecības prakses izmaiņas, un lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, Komisija è2 --- ç ð Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu ï var noteikt īstenošanas pasākumus, ar kuriem definēdefinējot:

(a) procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu;

(b) procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu;

(c) iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar 3. punktu.

ê2008/10/EK, 1. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

3. iedaļa

Tirgus pārskatāmība un integritāte

25. pants

Pienākums atbalstīt tirgu integritāti, ziņot par darījumiem un veikt uzskaiti

ê2010/78/ES 6. panta 9. punkta a) apakšpunkts

1. Neskarot to pienākumu noteikšanu, kas paredzēti, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)[54] normas, dalībvalstis, ko koordinē EVTI, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantu nodrošina, ka ir paredzēti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajai iestādei uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbības, tādējādi nodrošinot, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veicina tirgus integritāti.

ê2010/78/ES 6. panta 9. punkta b) apakšpunkts

2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām vismaz piecus gadus nodrošināt kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK.

EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 10. punkta a) apakšpunkts

è2 2008/10/EK 1. panta 10. punkta b) apakšpunkts

ð jauns

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas veic darījumus ar jebkuru finanšu instrumentu, kura tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, sniedz informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās. Šo pienākumu piemēro neatkarīgi no tā, vai šādi darījumi ir veikti regulētā tirgū.

Kompetentās iestādes saskaņā ar 58. pantu nosaka pasākumus, ka vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka arī kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem visatbilstošākajā tirgū likviditātes ziņā saņem šo informāciju.

4. Ziņojumos jo īpaši jābūt norādītiem nopirkto vai pārdoto instrumentu nosaukumiem un skaitam, daudzumam, izpildes datumiem un laikam, darījumu cenām un līdzekļiem, kas izmantoti, identificējot attiecīgo ieguldījumu sabiedrību.

5. Dalībvalstis paredz, ka ziņojumi kompetentajai iestādei jāsniedz pašai ieguldījumu sabiedrībai, trešai personai, kas rīkojas tās vārdā, vai izmantojot tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde vai regulētais tirgus, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ar kuras starpniecību attiecīgais darījums ir noslēgts. Ja par darījumiem kompetentai iestādei tieši ziņo regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēma, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, pienākumu, 3. pantā noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var neievērot.

6. Ja saskaņā ar 32. panta 7. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta šo informāciju ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien tās nenolemj, ka tās nevēlas saņemt šo informāciju.

7. Lai nodrošinātu, ka ir pārveidoti tirgus integritātes aizsardzības pasākumi, lai ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību un nodrošinātu 1. līdz 5. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var noteikt è1 --- ç īstenošanas pasākumus, ar ko definē metodes un pasākumus attiecībā uz ziņošanu par finanšu darījumiem, šo ziņojumu formu un saturu un atbilstoša tirgus definēšanas kritērijus saskaņā ar 3. punktu. è2 Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ç

3126. pants

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ð vai regulētās tirdzniecības sistēmas ï noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sistēmu ð vai regulēto tirdzniecības sistēmu ï, lai regulāri uzraudzītu tās lietotāju ð vai klientu ï atbilstību totās noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, uzrauga darījumus, ko veic to lietotāji ð vai klienti ï to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var ietvert tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas ir tirgus ļaunprātīgu izmantošana, ziņot kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ð vai regulētu tirdzniecības sistēmu ï, tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un pilnā apjomā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu starpniecību.

òjauns

32. pants

Instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kura pārtrauc vai atceļ finanšu instrumenta tirdzniecību, publiskot šo lēmumu, paziņot to regulētiem tirgiem, citām daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņot attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes. Dalībvalstis nosaka prasību, ka citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas, kas tirgo tos pašus finanšu instrumentus, arī pārtrauc vai atceļ šā finanšu instrumenta tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas iemesls ir informācijas neatklāšana par emitentu vai finanšu instrumentu, izņemot gadījumus, kad tas varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses vai pienācīgu tirgus darbību. Dalībvalstis nosaka prasību citiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām paziņot savu lēmumu attiecīgajai kompetentajai iestādei un visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, pievienojot paskaidrojumu, ja lēmumā netika ietverta finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšana vai atcelšana.

2. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punktā minēto paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai definētu konkrētas situācijas, kas būtiski apdraud ieguldītāju intereses un pienācīgu iekšējā tirgus darbību atbilstīgi 1. un 2. punktam, un jautājumus, kas attiecas uz informācijas neatklāšanu par emitentu vai finanšu instrumentu atbilstīgi 1. punktam.

33. pants

Instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana regulētā tirdzniecības sistēmā

1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, kura pārtrauc vai atceļ kāda finanšu instrumenta tirdzniecību, publiskot šo lēmumu, paziņot to regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un citām regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņot attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

2. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka 1. punktā minēto paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

34. pants

Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sadarbība un informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus organizētājam, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nekavējoties informēt citu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto tirdzniecības sistēmu un regulēto tirgu ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībniekus par turpmāk minēto:

(a) nepienācīgi tirdzniecības apstākļi;

(b) rīcība, kas var norādīt uz ļaunprātīgu darbību [norādīt atsauci uz TIR] darbības jomā; un

(c) pārkāpumi sistēmā;

attiecībā uz finanšu instrumentu.

2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus, kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

ê2004/39/EK

27. pants

Ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai noteiktās cenas

1. Dalībvalstis pieprasa akciju sistemātiskajiem internalizētājiem publicēt noteikto cenu attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta un attiecībā uz kurām tie ir sistemātiski internalizētāji, un kurām ir likvīds tirgus. Attiecībā uz akcijām, kam nav likvīda tirgus, sistemātiskie internalizētāji saviem klientiem pēc to pieprasījuma dara zināmas noteiktās cenas.

Šā panta noteikumi ir piemērojami sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šā panta noteikumi neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic tikai tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu.

Sistemātiskie internalizētāji var izlemt par apjomu vai apjomiem, par kādiem tie noteiks cenas. Attiecībā uz konkrētu akciju katrā cenā ietver noteiktu cenas piedāvājumu un/vai piedāvāto cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var būt līdz standarta tirgus apjomam attiecībā uz to akciju kategoriju, kurā iekļauta akcija. Cena vai cenas atspoguļo arī dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju.

Akcijas sagrupē kategoriju, pamatojoties uz to pasūtījumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū, kas noteikts attiecībā uz konkrēto akcijai. Katras akciju kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas ir to pasūtījumu vidējā aritmētiskā vērtība, kuri izpildīti tirgū, kas noteikts attiecībā uz akcijām, kuras iekļautas katrā akciju kategorijā.

Katras akcijas tirgu veido visi pasūtījumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto akciju, izņemot pasūtījumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parastu attiecīgās akcijas tirgus apjomu.

ê2010/78/ES 6. panta 10. punkts

2. Likviditātes ziņā vislielākā tirgus kompetentā iestāde, kā definēts 25. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto akciju, nosaka akciju kategoriju, kurā tā jāklasificē. Šo informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta EVTI, kas to publicē to savā tīmekļa vietnē.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 11. punkta a) apakšpunkts

3. Sistemātiskie internalizētāji regulāri un pastāvīgi dara zināmas atklātībai savas noteiktās cenas parastajā tirdzniecības laikā. Tiem ir tiesības atjaunināt savas noteiktās cenas jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir arī atļauts atsaukt savas noteiktās cenas.

Noteikto cenu dara zināmu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

Sistemātiskie internalizētāji, ievērojot 21. pantā izklāstītos noteikumus, izpilda pasūtījumus, ko tie saņem no saviem privātajiem klientiem saistībā ar akcijām, attiecībā uz kurām tie ir sistemātiski internalizētāji, par cenām, kas noteiktas pasūtījuma saņemšanas brīdī.

Sistemātiskie internalizētāji izpilda pasūtījumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem saistībā ar akcijām, attiecībā uz kurām tie ir sistemātiskie internalizētāji, par cenu, kas noteikta pasūtījuma saņemšanas brīdī. Tie tomēr var izpildīt šos pasūtījumus par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem, un ja pasūtījumu apjoms ir lielāks nekā parastais privāto ieguldītāju pasūtījumu apjoms.

Turklāt sistemātiskie internalizētāji var izpildīt pasūtījumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to noteiktajām cenām, neievērojot ceturtajā daļā noteiktos nosacījumus attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz pasūtījumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, ko nepiemēro pašreizējai tirgus cenai.

Ja sistemātiskais internalizētājs, kurš nosaka tikai vienu cenu vai kura augstākā noteiktā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta pasūtījumu, kura apjoms ir lielāks nekā tā noteiktā cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to pasūtījuma daļu, kas pārsniedz tā noteikto cenu, ja pasūtījumu izpilda par noteikto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādāk saskaņā ar divu iepriekšējo daļu nosacījumiem. Ja sistemātiskais internalizētājs nosaka dažādas cenas un saņem pasūtījumu, kas tam jāizpilda, iekļaujoties šajās cenās, un ko tas vēlas izpildīt, tas izpilda pasūtījumu par vienu no noteiktajām cenām saskaņā ar 22. panta noteikumiem, ja vien nav atļauts rīkoties citādāk saskaņā ar divu iepriekšējo daļu nosacījumiem.

4. Kompetentās iestādes pārbauda:

              a) vai ieguldījumu sabiedrības regulāri atjaunina piedāvājuma un/vai piedāvātās cenas, kas publicētas saskaņā ar 1. punktu, un saglabā cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus;

              b) vai ieguldījumu sabiedrības ievēro tos nosacījumus attiecībā uz cenu uzlabojumiem, kas noteikti 3. punkta ceturtajā daļā.

5. Sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā izlemt, kuriem ieguldītājiem tie nodrošina piekļuvi savām noteiktajām cenām. Tālab jābūt skaidri noteiktiem standartiem, lai reglamentētu piekļuvi savām noteiktajām cenām. Sistemātiskie internalizētāji var atteikties uzsākt vai pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu.

6. Lai ierobežotu iespējamību, ka sistemātiskajiem internalizētājiem jāveic vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj nediskriminējošā veidā ierobežot to darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tiem arī ļauj nediskriminējošā veidā saskaņā ar 22. panta noteikumiem ierobežot to darījumu kopskaitu, ko veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, ar nosacījumu, ka tas ir pieļaujams tikai tad, ja klientu veikto pasūtījumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu.

7. Lai nodrošinātu 1. līdz 6. punkta vienādu piemērošanu, veicinot akciju efektīvo novērtēšanu un maksimizētu ieguldījumu sabiedrību iespēju gūt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko:

              a) nosaka 1. un 2. punkta piemērošanas kritērijus;

              b) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, vai noteiktā cena ir publicēta regulāri un pastāvīgi un vai tā ir viegli pieejama, kā arī līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu sabiedrības var izpildīt savu pienākumu – darīt zināmas atklātībai savas noteiktās cenas, un kuri ietver šādas iespējas:

            i) ar tāda regulēta tirgus sistēmu starpniecību, kurā attiecīgā instrumenta tirdzniecība ir atļauta;

            ii) ar trešo personu biroju starpniecību;

            iii) veicot īpašnieka pasākumus;

              c) nosaka vispārīgos kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu darījumus, kuros izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai pasūtījumus, uz kuriem attiecas nosacījumi, kas nav pašreizējās tirgus cenas nosacījumi;

              d) nosaka vispārīgos kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kādus apstākļus var uzskatīt par ārkārtējiem tirgus apstākļiem, kas ļauj atsaukt noteiktās cenas, kā arī noteikto cenu atjaunināšanas nosacījumus;

              e) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kāds ir parastais privāta ieguldītāja pasūtījumu apjoms;

              f) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kas ir ievērojama normas pārsniegšana, kā noteikts 6. punktā;

              g) nosaka kritērijus, ko ievēro, lai noteiktu, kad cenas krītas atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

ê2008/10/EK, 1. panta 11. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 12. punkta a) apakšpunkts

28. pants

Ieguldījumu sabiedrību informācijas atklāšana pēc tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, kas savā vai klientu vārdā slēdz darījumus ar akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, darīt zināmu atklātībai šo darījumu apjomu un cenu, un laiku, kad tie noslēgti. Šo informāciju dara zināmu atklātībai pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam, pamatojoties uz komerciāliem nosacījumiem, tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija, kas ir darīta zināma atklātībai saskaņā ar 1. punktu, un termiņi, kuros tā ir publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 45. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 45. pantu, paredz atliktu ziņošanu attiecībā uz dažādu kategoriju darījumiem ar akcijām, šo iespēju piemēro mutatis mutandis minētajiem darījumiem, ja tos veic ārpus regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām.

3. Lai nodrošinātu tirgu pārskatāmu un sakārtotu darbību un 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus, ar ko:

              a) nosaka līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu sabiedrības var izpildīt savas 1. punktā paredzētās saistības, tostarp šādas iespējas:

            i) ar tāda regulēta tirgus sistēmu starpniecību, kurā attiecīgā instrumenta tirdzniecība ir atļauta, vai ar tādas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sistēmu starpniecību, kurā attiecīgās akcijas ir tirgotas;

            ii) ar trešo personu biroju starpniecību;

            iii) veicot īpašnieka pasākumus;

              b) precizē 1. punktā paredzētā pienākuma piemērošanu darījumiem, kas saistīti ar akciju izmantošanu ķīlas, aizdošanas vai citiem mērķiem, ja akciju maiņu nosaka faktori, kas nav pašreizējais akcijas tirgus novērtējums.

ê2008/10/EK, 1. panta 12. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 13. punkta a) apakšpunkts

29. pants

Pārskatāmības prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām pirms tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, darīt zināmas atklātībai pašreizējās piedāvājuma un piedāvātās cenas un tirdzniecības interešu pamatīgumu par šīm cenām, kas, izmantojot to sistēmas, izsludinātas attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta. Dalībvalstis paredz, ka šai informācijai pastāvīgi jābūt publiski pieejamai ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem parastā tirdzniecības laikā.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām ļaut ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, gadījumos, kas definēti saskaņā ar 3. punktu, nepildīt pienākumu darīt zināmu atklātībai 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz tirgus modeli vai pasūtījumu veidu un apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes spēj atcelt pienākumu attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgo akciju veida tirgus apjomu.

3. Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

              a) piedāvājuma un piedāvāto cenu kategoriju vai izraudzītā tirgus līdera noteiktās cenas un tirdzniecības intereses apjomu par šīm cenām, kas jādara zināmas atklātībai;

              b) to pasūtījumu apjomu vai veidu, attiecībā uz kuriem informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu;

              c) tirgus modeli, attiecībā uz kuru informācijas atklāšanu var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu, un jo īpaši pienākuma piemērojamību tirdzniecības metodēm, ko izmanto daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, kas noslēdz darījumus saskaņā ar to noteikumiem, atsaucoties uz cenām, kas noteiktas ārpus daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai noteiktas, rīkojot periodiskas izsoles.

Ja vien daudzpusējās tirdzniecības sistēmas specifika neattaisno citādu kārtību, šo īstenošanas pasākumu saturs ir līdzvērtīgs to īstenošanas pasākumu saturam, kas paredzēti 44. pantā attiecībā uz regulētiem tirgiem.

ê2008/10/EK, 1. panta 13. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 14. punkta a) apakšpunkts

30. pants

Prasības attiecībā uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām pēc tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu atklātībai to darījumu cenu, apjomu un laiku, kas veikti tās sistēmās attiecībā uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija par visiem šādiem darījumiem ir darīta zināma atklātībai saskaņā pamatotiem komerciāliem nosacījumiem pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam. Šī prasība neattiecas uz informāciju par tirdzniecību, kas veikta daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un kas darīta zināma atklātībai regulētā tirgus sistēmās.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentā iestāde var ļaut ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz darījumiem, pamatojoties uz to veidu vai apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes var ļaut vēlāk publicēt informāciju par darījumiem, kuru apjoms ir liels, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgās akciju kategorijas tirgus apjomu. Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas saņem iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz tirdzniecības informācijas publicēšanas atlikšanu, un pieprasa, lai šie pasākumi ir skaidri atklāti tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus.

3. Lai paredzētu finanšu tirgu efektīvo un sakārtoto darbību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

              a) tās informācijas apjomu un saturu, kas jādara publiski pieejama;

              b) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ieguldījumu sabiedrības vai tirgus dalībnieki, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, var atlikt publicēšanu attiecībā uz tirdzniecību, un kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot par to, attiecībā uz kādiem darījumiem to apjoma vai iesaistīto akciju veida dēļ ir atļauta publicēšanas atlikšana.

Ja vien daudzpusējās tirdzniecības sistēmas specifika neattaisno citādu kārtību, šo īstenošanas pasākumu saturs ir līdzvērtīgs to īstenošanas pasākumu saturam, kas paredzēti 45. pantā attiecībā uz regulētiem tirgiem.

ê2008/10/EK, 1. panta 14. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

òjauns

4. iedaļa

MVU tirgi

35. pants

MVU izaugsmes tirgi

1.         Dalībvalstis nodrošina, ka daudzpusējās tirdzniecības sistēmas operators var iesniegt savas valsts kompetentajai iestādei pieprasījumu reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu.

2.         Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu, ja kompetentā iestāde saņem 1. punktā minēto pieprasījumu un pārliecinās, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma atbilst 3. punktā minētajām prasībām.

3.         Daudzpusējai tirdzniecības sistēmai jābūt efektīviem noteikumiem, sistēmām un procedūrām, kas nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

(a) lielākā daļa emitentu, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot, ir mazi un vidēji uzņēmumi;

(b) ir noteikti atbilstoši kritēriji, lai saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju emitentu finanšu instrumentu tirgošanai tirgū;

(c) saņemot sākotnējo atļauju tirgot finanšu instrumentus tirgū, ir publiskota pietiekama informācija, lai ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu šajos instrumentos, vai arī kopā ar tirdzniecības atļauju ir izdots atbilstošs apstiprinājuma dokuments vai prospekts par to, vai [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK] prasības ir piemērojamas attiecībā uz publisko piedāvājumu;

(d) tirgus emitents vai tā pārstāvis iesniedz atbilstošus regulārus finanšu ziņojumus, piemēram, revidētus gada pārskatus;

(e) tirgus emitenti, personas, kas ir atbildīgas par emitenta pārvaldību, un personas, kas cieši ar tiem saistītas, atbilst attiecīgajām prasībām, ko tiem piemēro saskaņā ar Regulu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

(f) tiek uzglabāta un publiskota informācija par regulējumu attiecībā uz tirgus emitentiem;

(g) ir ieviestas efektīvas sistēmas un kontroles mehāniski ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajā tirgū saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .. [Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu].

4. Kritēriji, kas minēti 3. punktā, neskar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētāja atbilstību citām saistībām saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu darbību. Tāpat tie neliedz daudzpusējas tirdzniecības sistēmas organizētājam noteikt prasības papildus tām, kas norādītas minētajā punktā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a) tirgus organizētājs iesniedz pieprasījumu anulēt reģistrāciju;

(b) daudzpusējā tirdzniecības sistēma vairs neatbilst 3. punktā minētajām prasībām.

6.         Dalībvalstis nosaka prasību savām kompetentajām iestādēm, reģistrējot daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu vai atceļot šādu reģistrāciju saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņot par to EVTI. EVTI publicē MVU izaugsmes tirgu sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina šo sarakstu.

7.         Dalībvalstis nosaka prasību, ka to emitenta finanšu instrumentu, kam ir izsniegta atļauja tirgošanai vienā MVU izaugsmes tirgū, bez atsevišķas emitenta atļaujas drīkst tirgot arī citos MVU izaugsmes tirgos. Tomēr šādā gadījumā emitentam nav nekādu saistību attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu attiecībā uz citu MVU tirgu.

8.         Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, kuros sīkāk precizētas 3. punktā minētās prasības. Veicot pasākumus, ņem vērā prasību saglabāt ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem tirgiem, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot administratīvo slogu tirgus emitentiem.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

III NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU TIESĪBAS

3631. pants

Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ var brīvi veikt ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2. Visas ieguldījumu sabiedrības, kas vēlas sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

(a) dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

(b) darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt, un to, vai tā plāno izmantot saistītus aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās tā plāno sniegt pakalpojumus. ð Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrība savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu saistīto aģentu identitāti. ï

ê2010/78/ES 6. panta 11. punkta a) apakšpunkts

ðjauns

JaJa ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma atbilstīgā termiņā dara zināmu ð viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu, paziņo ï to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot ð pakalpojumu sniegšanai ï šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šādu informāciju publisko var darīt zināmu atklātībai. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

ê2004/39/EK

3. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 8356. panta 1. punktu. Ieguldījumu sabiedrība tad var sākt uzņēmējā dalībvalstī sniegt attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai pakalpojumus.

4. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

òjauns

5. Jebkura kredītiestāde, kas vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, izmantojot saistītus aģentus, nosūta paziņojumu piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par šo saistīto aģentu identitāti.

Ja kredītiestāde gatavojas izmantot saistītos aģentus, kredītiestādes piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, to saistīto aģentu identitāti, kurus kredītiestāde plāno izmantot, lai sniegtu pakalpojumus šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šo informāciju dara publiski pieejamu.

ê2004/39/EK

ðjauns

65. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusējas tirdzniecības sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju vai dalībnieku piekļuvi to sistēmām un šo sistēmu izmantošanu.

76. Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma plāno veikt šādus pasākumus.

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī.

ê 2010/78/ES 6. panta 11. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

87. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 76. punktu.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas noteikta Õ Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantāu.

ð 9. ï EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4. un 76. punktu.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajātrešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

3732. pants

Filiāles izveide

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ, izveidojot filiāli, ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, izņemot 87. punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2. Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, vispirms informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu informāciju:

(a) dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

(b) darbības programma, izklāstot, inter alia, ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko piedāvā, un filiāles organizatorisko struktūru, norādot, vai filiāle plāno izmantot saistītus aģentus, Ö un šo saistīto aģentu identitāti Õ;

(c) tā adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

(d) par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi.

JaJa ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistītu aģentu izmanto ārpus tās piederības dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm.

3. Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt ieguldījumu sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 8356. panta 1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu sabiedrību.

4. Papildus 2. punktā minētajai informācijai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras dalībniece ir ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

5. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus.

6. Filiāli var izveidot un tā var uzsākt darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi paziņojumu.

òjauns

7. Jebkura kredītiestāde, kas vēlas izmantot saistīto aģentu, kurš izveidots dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus un/vai veiktu ieguldījumu darbības, kā arī sniegtu papildpakalpojumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņo par to savas piederības valsts kompetentajai iestādei.

Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei nav iemesla apšaubīt kredītiestādes administratīvās struktūras vai finansiālā stāvokļa atbilstību, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, un atbilstoši informē par to attiecīgo kredītiestādi.

Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus attiecīgajai kredītiestādei trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas.

Pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai, ja šāds paziņojums no tās nav saņemts, vēlākais divu mēnešu laikā pēc tam, kas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi paziņojumu, saistītais aģents var sākt uzņēmējdarbību. Uz šo saistīto aģentu attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

87. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpilda saistības, kas noteiktas 2419., Ö 25., Õ 2721., 2822., 25., 27. un 28. pantā Ö šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 13. līdz 23. pantā, Õ un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos.

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles pasākumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 2419., Ö 25., Õ 2721., 2822., 25., 27. un 28. pantā Ö šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. …/… [FITD] 13. līdz 23. pantā, Õ un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā.

98. Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē.

109. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

ê 2010/78/ES 6. panta 12. punkts (pielāgots)

ð jauns

1110. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 109. punktu.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Ö procedūru, kas noteikta Õ Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantuā.

Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, ð 12. ï EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3. un 109. punktu.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajātrešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

3833. pants

Piekļuve regulētiem tirgiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu pasūtījumus vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu starpniecību:

              a) tieši, izveidojot filiāles uzņēmējās dalībvalstīs;

              b) kļūstot par regulētā tirgus attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū vajadzīga fiziska klātbūtne.

2. Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai administratīvās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu piešķirtās tiesības.

3934. pants

Piekļuve centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm ir tiesības piekļūt centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu sabiedrību piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos, pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem dalībniekiem. Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai mijieskaitu un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ð vai regulētā tirdzniecības sistēmā ï to teritorijā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot Ö šādus nosacījumus Õ:

(a) tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu; gan to, ka

(b) tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga par regulētā tirgus      uzraudzību,       lai tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav izraudzījies regulētais     tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu darboties nevainojami un pareizi.

Šis regulētā tirgus kompetentās iestādes novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

3. Ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, neskar centrālā darījuma starpnieka, mijieskaita vai vērtspapīru norēķinu sistēmu dalībnieku tiesības ar likumīgi komerciālu pamatojumu atteikties padarīt pieejamu pieprasītos pakalpojumus.

4035. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu starpnieku un attiecībā uz vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem saistībā ar daudzpusējām tirdzniecības sistēmām

1. Dalībvalstis neliedz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai visu to darījumu mijieskaitu un/vai norēķinus, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2. To ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku kompetentā iestāde, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, nevar iebilst pret centrālā darījumu starpnieka, mijieskaita iestāžu un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sakārtoto darbību, ņemot vērā 3934. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību un uzraudzību pārraudzību/uzraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir šādas sistēmas.

òjauns

IV NODAĻA

Trešās valsts uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas kārtība

1. iedaļa

Pakalpojumu sniegšana, izveidojot filiāli

41. pants

Filiāles izveidošana

1. Dalībvalstis nosaka prasību trešās valsts uzņēmumam, kas gatavojas tās teritorijā izveidot filiāli ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai kopā ar citiem papildpakalpojumiem, iegūt iepriekšēju atļauju šo dalībvalstu kompetentajās iestādēs saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a) Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 3. punktu;

(b) to pakalpojumu sniegšana, kuriem trešās valsts uzņēmums pieprasa atļauju, ir autorizēta un tiek uzraudzīta trešajā valstī, kurā uzņēmums ir izveidots, un šim uzņēmumam ir visas nepieciešamās atļaujas. Trešā valsts, kurā uzņēmums ir izveidots, nedrīkst būt iekļauta sarakstā, ko veido Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai, kā valsts un teritorija, kas nesadarbojas;

(c) starp attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un tās trešās valsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, kurā uzņēmums ir izveidots, ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kas ietver noteikumus, ar kuriem regulē informācijas apmaiņu ar mērķi saglabāt tirgus integritāti un aizsargāt ieguldītājus;

(d) filiālei ir brīvi pieejams pietiekams sākuma kapitāls.

(e) ir iecelta par filiāli atbildīgā persona vai personas, un tās atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

(f) trešā valsts, kurā uzņēmums ir nodibināts, ir ar dalībvalsti, kurā tiek izveidota filiāle, parakstījusi nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv.

(g) uzņēmums ir iesniedzis pieprasījumu par dalību ieguldītāju kompensācijas sistēmā, kas apstiprināta vai atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām.

2. Dalībvalstis nosaka prasību, ka trešās valsts uzņēmumam, kas gatavojas sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus privātajiem klientiem attiecīgo dalībvalstu teritorijā, jāizveido filiāle Savienībā.

3. Komisija var pieņemt lēmumu saskaņā ar 95. pantā minēto procedūru, nosakot, ka tiesiskajiem un uzraudzības pasākumiem trešajā valstī jānodrošina, lai trešajā valstī autorizēts uzņēmums atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā, regulā (ES) Nr. …/… [FITR] un Direktīvā 2006/49/EK [Kapitāla prasību direktīva] un to īstenošanas pasākumos noteiktajām prasībām, un attiecīgās trešās valsts tiesiskajā regulējumā noteikta līdzvērtīga to ieguldījumu sabiedrību reģistrācija un pakalpojumu sniegšanas režīms šajā trešajā valstī , kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

Trešās valsts tiesisko un uzraudzības regulējumu var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja šis regulējums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a) uz uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī, attiecas prasība saņemt atļauju, nepārtraukta efektīva uzraudzība un noteikumu piemērošana;

(b) uz uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī, attiecas pietiekama kapitāla prasības un prasības, ko piemēro to akcionāriem un vadības struktūras locekļiem;

(c) uz uzņēmumu, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, attiecas piemērotas organizatoriskās prasības iekšējās kontroles funkciju jomā;

(d) tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, nepieļaujot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaužas kā iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas.

4. Trešās valsts uzņēmums, kas minēts 1. punktā, iesniedz savu pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas gatavojas izveidot filiāli pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka tās trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums, kurā uzņēmumam ir piešķirta atļauja, ir līdzvērtīgs 3. punktā minētajām prasībām.

42. pants

Informācijas sniegšanas pienākums

Trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas iegūt atļauju filiāles izveidošanai jebkādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai darbības veikšanai, kā arī jebkādu papildpakalpojumu sniegšanai dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:

(a) tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par tā pārvaldību attiecīgajā trešajā valstī. Ja par tā pārvaldību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par to attiecīgajām kompetences jomām;

(b) visu atbilstošo informāciju par uzņēmumu (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un adrese, vadības struktūras locekļi, attiecīgie akcionāri) un darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tas gatavojas sniegt, un filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku funkciju darbību aprakstu, kas tiks uzticētas trešām personām;

(c) to personu vārdus un uzvārdus, kas ir atbildīgas par filiāles vadību, un attiecīgos dokumentus, kas pierāda atbilstību 9. panta 1. punkta prasībām;

(d) informāciju par filiāles rīcībā esošu brīvi pieejamu sākuma kapitālu.

43. pants

Atļaujas piešķiršana

1. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts uzņēmums gatavojas izveidot savu filiāli, izsniedz atļauju tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(a) kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti 41. panta nosacījumi;

(b) kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka trešās valsts uzņēmuma filiāle spēs ievērot 3. punkta noteikumus.

Trešās valsts uzņēmums sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

2. Trešās valsts uzņēmuma filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, atbilst šīs direktīvas 16., 17., 23., 24., 25., 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30. pantā un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 13. un 23. pantā noteiktajām saistībām un saistībā ar tām izveidotajiem pasākumiem, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei ir piešķirta atļauja.

Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem.

44. pants

Pakalpojumu sniegšana citās dalībvalstīs

1. Trešās valsts uzņēmums, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 43. pantu, var sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kurām izsniegta atļauja citās Savienības dalībvalstīs, neizveidojot jaunas filiāles. Šajā nolūkā tas paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, šādu informāciju:

(a) dalībvalsti, kurā tas gatavojas veikt darbību,

(b) darbību programmu, īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, kurus tas gatavojas sniegt attiecīgajā dalībvalstī.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas pārsūta šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Pēc tam trešās valsts uzņēmums var sākt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī.

Ja tiek mainīti jebkādi parametri, par kuriem ziņots saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trešās valsts uzņēmums nosūta rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, vismaz vienu mēnesi pirms šo izmaiņu ieviešanas. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

Uzņēmumu turpina uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar 43. pantu ir izveidota filiāle.

2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

(a) sadarbības nolīgumu, kas minēti 41. panta 1. punkta c) apakšpunktā, obligātais saturs, lai nodrošinātu, ka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas izsniedz trešās valsts uzņēmumam atļauju, spēj izmantot visas savas šajā direktīvā minētās uzraudzības pilnvaras;

(b) sīki izstrādātu 42. panta b) apakšpunktā minētās darbības programmas saturu;

(c) dokumentu saturu, kas attiecas uz filiāles vadību, saskaņā ar 42. panta c) apakšpunktu;

(d) detalizētu informāciju par filiāles rīcībā esošo brīvi pieejamo sākuma kapitālu saskaņā ar 42. panta d) apakšpunktu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras šajos punktos minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu nosacījumus pietiekama filiāles rīcībā esošā sākuma kapitāla novērtēšanai, ņemot vērā filiāles sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai veiktās darbības un to klientu kategoriju, kuriem tie tiks sniegti.

2. iedaļa

Atļauju reģistrēšana un anulēšana

45. pants

Reģistrēšana

Dalībvalstis reģistrē uzņēmumus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar 41. pantu. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, kurus trešās valsts uzņēmumam ir atļauts sniegt. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido to trešās valsts uzņēmumu sarakstu, kuriem piešķirtas atļaujas sniegt pakalpojumus un veikt darbības Savienībā. Sarakstā ietverta informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kurus ārpussavienības uzņēmumam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

46. pants

Atļauju anulēšana

Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju saskaņā ar 43. pantu, drīkst anulēt trešās valsts uzņēmumam izsniegto atļauju, ja šis uzņēmums:

(a) neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis ieguldījumu pakalpojumu vai veicis ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

(b) ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

(c) vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirta atļauja;

(d) ir būtiski un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, kas piemērojami trešās valsts uzņēmumiem;

(e) jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas anulēšana.

Par katru atļaujas anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI.

Informācija par atļaujas anulēšanu 5 gadus ir publiski pieejama 45. pantā minētajā sarakstā.

ê2004/39/EK

III SADAĻA

REGULĒTI TIRGI

ê2004/39/EK

4736. pants

Atļaujas piešķiršana un piemērojamie tiesību akti

1. Dalībvalstis atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šīs sadaļas noteikumiem.

Atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus dalībnieks, gan tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz regulētu tirgu, kas ir juridiska persona un ko vada vai izmanto tirgus dalībnieks, kurš pats nav regulētais tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti tirgus dalībniekiem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus dalībnieku.

Regulētā tirgus dalībnieks sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, ko paredz šīs sadaļas noteikumi.

2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un darbību, veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda, atbilst visām šīs sadaļas prasībām.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus dalībnieks ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai.

4. Neskarot attiecīgos Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības.

5. Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta regulētam tirgum, ja tas:

(a) 12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

(b) ir saņēmis atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(c) vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

(d) ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai;

(e) atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

ê2010/78/ES 6. panta 13. punkts

6. EVTI tiek informēta par visiem gadījumiem, kad tiek atcelta atļauja.

ê2004/39/EK

4837. pants

Prasības attiecībā uz regulētā tirgus vadību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai personām, kas faktiski vada regulētā tirgus uzņēmējdarbību un darbības, ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze, lai nodrošinātu regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību un darbību. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā tirgus dalībniekam informēt kompetento iestādi par to personu identitāti, kas faktiski vada regulētā tirgus uzņēmējdarbību un darbības, un visām citām turpmākajām šo personu maiņām.

Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās rada būtiskus draudus regulētā tirgus pareizai un piesardzīgai vadībai un darbībai.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, izsniedzot atļauju regulētam tirgum, uzskata, ka persona vai personas, kas faktiski vada tāda regulēta tirgus uzņēmējdarbību un darbības, kuram jau piešķirta atļauja saskaņā ar šīs direktīvas nosacījumiem, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

òjauns

1. Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem tirgus organizētāja vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr jābūt pietiekami labai reputācijai, pietiekamai kompetencei, prasmēm un pieredzei un ka viņiem jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūras locekļi īpaši atbilst turpmāk minētajām prasībām.

(a) Tie velta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

Vadības struktūra vienlaicīgi nesastāv no vairāk locekļiem, kā minēts vienā no šīm kombinācijām:

i) viens izpilddirektors un divi vadošie direktori;

ii) četri vadošie direktori.

Izpilddirektora un vadošā direktora amats vienā un tajā pašā grupā uzskatāms par vienu direktora amatu.

Kompetentās iestādes var atļaut tirgus organizētāja vadības struktūras loceklim apvienot vairākus direktora amatus, kā noteikts iepriekšējā apakšpunktā, ņemot vērā konkrētus apstākļus un ieguldījumu sabiedrības darbības raksturu, apjomu un sarežģītību.

(b) Tiem ir atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast regulēta tirgus darbības un īpaši ar šīm darbībām saistīto lielāko risku.

(c) Tie rīkojas godīgi, integrēti, pieņemot neatkarīgus lēmumus, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus.

Dalībvalstis nosaka prasību tirgus organizētājiem piešķirt atbilstošus resursus vadības struktūras locekļu sākotnējām un pastāvīgām apmācībām.

2. Dalībvalstis nosaka prasību regulētu tirgu organizētājiem izveidot vēlētu komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem, un vajadzības gadījumā izvirza priekšlikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Vēlētās komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā tirgus organizētājā neveic nekādas izpildfunkcijas.

Kompetentās iestādes var atļaut tirgus organizētājam neizveidot atsevišķu vēlētu komiteju, ņemot vērā tirgus organizētāja darbību raksturu, apjomu un sarežģītību.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

3. Dalībvalstis nosaka prasību tirgus organizētājiem ņemt vērā dažādību kā vienu no vadības struktūras locekļu izvēles kritērijiem. Īpaši, ņemot vērā vadības struktūras apjomu, tirgus organizētāji izveido politiku, nodrošinot dzimuma, vecuma, izglītības, profesionālo un ģeogrāfisko dažādību vadības struktūrā.

4. EVTI izstrādā regulatīvo standartu priekšlikumu, lai konkretizētu:

(a) pietiekama laika atvēlēšanas jēdzienu vadības struktūras locekļa pienākumiem veikt savas darbības saistībā ar individuāliem apstākļiem un tirgus organizētāja darbību raksturu, apjomu un sarežģītību, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, piešķirot atļauju vadības struktūras loceklim apvienot vairākus direktora amatus, nekā minēts 1. punkta a) apakšpunktā;

(b) atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā;

(c) vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarīgu lēmumu pieņemšanas jēdzienu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā;

(d) vadības struktūras locekļu sākotnējām un pastāvīgām apmācībām atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu;

(e) dažādības, kas jāņem vērā, ieceļot vadības struktūras locekļus, jēdzienu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2014. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. Dalībvalstis nosaka prasību regulētā tirgus organizētājam nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā kopā ar informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst 1., 2. un 3. punktam.

6. Tirgus organizētāja vadības struktūra ir spējīga nodrošināt, ka regulētais tirgus tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā un veicinot tirgus integritāti.

Vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē regulētā tirgus darbības efektivitāti un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu jebkādas nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

7. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personām, kurām efektīvi jāpārvalda regulētā tirgus uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka uzņēmuma vadības struktūra var apdraudēt tā efektīvu, pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tirgus integritāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atļauju regulētam tirgum, persona vai personas, kas efektīvi pārvalda regulēta tirgus, kuram jau piešķirta atļauja, uzņēmējdarbību un darbības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

ê2004/39/EK

4938. pants

Prasības saistībā ar personām, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam piemērotas.

2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam:

(a) sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus dalībnieka īpašumtiesībām un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu, kuras var būtiski ietekmēt vadību;

(b) sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus darbību.

3. Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus dalībnieka kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību.

5039. pants

Organizatoriskās prasības

Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum:

(a) lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai dalībnieku un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā iestāde deleģējusi regulētajam tirgum;

(b) lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus, kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

(c) lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus;

(d) lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai pasūtījumu izpildei;

(e) lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

(f) lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā sakārtotu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

òjauns

51. pants

Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

1.         Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama jauda apstrādāt rīkojumu un ziņojumu maksimumapjomu, tās var nodrošināt pienācīgu tirdzniecību tirgus spriedzes apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu šo nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi uzņēmējdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādas neparedzētas savas sistēmas nepareizas darbības dēļ.

2. Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai atteiktu darījumus, kas pārsniedz iepriekš noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas ir acīm redzami kļūdaini, un varētu uz laiku pārtraukt tirdzniecību būtisku īslaicīgu finanšu instrumenta cenu svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai saistītajā tirgū un izņēmuma gadījumos atcelt, mainīt vai labot jebkuru darījumu.

3.         Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nevar apdraudēt vai iespējami apdraudēt tirdzniecības apstākļus tirgū, tostarp sistēmas, lai ierobežotu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko tā loceklis vai dalībnieks var ievadīt sistēmā, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegta tā sistēmas jauda, un ierobežot cenas minimālo izmaiņu darījumu izpildi tirgū.

4.         Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum, kas dod tiešu elektronisku piekļuvi, izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā locekļiem vai dalībniekiem ir atļauts sniegt pakalpojumus tikai tad, ja tie ir saskaņā ar šo direktīvu apstiprināta ieguldījumu sabiedrība, izveidot un piemērot atbilstošus kritērijus attiecībā uz to personu atbilstību, kurām tiek dota šāda piekļuve, un ka tā loceklis vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un tirdzniecību, kas izpildīta, izmantojot šo pakalpojumu.

Tāpat dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum noteikt atbilstošus standartus attiecībā uz riska kontrolēm un tirdzniecības robežvērtībām, izmantojot šādu piekļuvi, un spēt atšķirt un vajadzības gadījumā pārtraukt rīkojumus vai tirdzniecību, ko izpilda persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi, atsevišķi no citiem šā locekļa vai dalībnieka izpildītajiem rīkojumiem vai tirdzniecības.

5.         Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum nodrošināt, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem un maksas struktūrām būtu pārredzami un nediskriminējoši.

6.         Dalībvalstis nosaka prasību, lai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma regulētam tirgum tas nodotu kompetentās iestādes rīcībā datus attiecībā uz rīkojumu reģistru vai dotu kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram tirdzniecības uzraudzības veikšanai.

7.         Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šajā pantā minētajām prasībām, jo īpaši šādām prasībām:

(a) nodrošināt regulētu tirgu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un atbilstošu kapacitāti;

(b) noteikt, kādi ir nosacījumi, kuros jāpārtrauc tirdzniecība būtisku īslaicīgu finanšu instrumenta cenu svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai saistītajā tirgū;

(c) noteikt maksimālo un minimālo neizpildīto rīkojumu skaitu attiecībā pret darījumiem, ko var pieņemt regulētie tirgi, un minimālo pieļaujamo darbību apjomu;

(d) izveidot kontroles attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi;

(e) nodrošināt, lai līdzāsatrašanās pakalpojumi un maksas struktūras būtu taisnīgas un nediskriminējošas.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 Kļūdas labojums OV L 045, 16.2.2005., 18. lpp.

è2 2008/10/EK 1. panta 15. punkta a) apakšpunkts

ð jauns

5240. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu instrumentu tirdzniecību.

Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt godīgi, precīzi un efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi apgrozāmi.

2. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību.

3. Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai tādu pārvedamo vērtspapīru emitenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas pienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka regulētais tirgus ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kura ir darīta zināma atklātībai saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi ir ieviesuši pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus tie atļauj tirgot.

5. Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes è1 2003. gada 4. novembra ç Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem[55]. Regulētais tirgus informē emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū. Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram regulētam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru tirdzniecību.

6. Lai nodrošinātu 1. un 5. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è2 --- ç nosaka ð Komisija ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 94. pantu pieņem ï pasākumusiem, ar kuriem:

(a) precizē dažādo instrumentu kategoriju pazīmes, kas regulētajam tirgum jāņem vērā, novērtējot to, vai instruments ir emitēts saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos tirgus segmentos, ko tas izmanto;

(b) precizē pasākumus, kas regulētajam tirgum jāievieš, lai uzskatītu, ka tas ir izpildījis savu pienākumu pārbaudīt to, vai pārvedamā vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas pienākumiem;

(c) precizē pasākumus, kas regulētajam tirgum ir jāveic atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

ê2008/10/EK, 1. panta 15. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

5341. pants

Instrumentu tirdzniecības apturēšana un to atsaukšana no tirdzniecības

1. Neskarot kompetentās iestādes 5072. panta 21. punkta j)d) un k)e) apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt instrumenta tirdzniecības apturēšanu un tā atsaukšanu no tirdzniecības, regulētā tirgus dalībnieks var apturēt tā finanšu instrumenta tirdzniecību, kas vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, vai atsaukt to no tirdzniecības, ja vien šāda rīcība nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai.

Neatkarīgi no regulēto tirgu dalībnieku iespējas tieši informēt citu regulēto tirgu dalībniekus dDalībvalstis pieprasa, lai regulētā tirgus dalībnieks, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsauc to no tirdzniecības, šo lēmumu dara zināmu atklātībai ð , paziņo to citiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, ï un paziņo attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde Ö par to Õ informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. ðDalībvalstis pieprasa, lai citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētas tirdzniecības sistēmas, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, arī apturētu finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsauktu to no tirdzniecības, ja apturēšana vai atsaukšana vajadzīga sakarā ar informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai. Dalībvalstis pieprasa, lai citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētas tirdzniecības sistēmas paziņotu savu lēmumu savai kompetentajai iestādei un visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, ietverot paskaidrojumu, ja ir nolemts neapturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai neatsaukt to no tirdzniecības. ï

ê2010/78/ES 6. panta 14. punkts (pielāgots)

ð jauns

2. Kompetentā iestāde, kas pieprasa finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tā tirdzniecības aizliegumu vienā vai vairākos regulētos tirgos ð , daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās ï , nekavējoties dara sabiedrībai zināmu savu lēmumu un informē EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja vien ar to nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa šā finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tirdzniecības aizliegumu regulētajos tirgos, un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ð un regulētās tirdzniecības sistēmās ï , kuras ir šo iestāžu pārraudzībā.

òjauns

3. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 1. un 2. punktā minēto paziņojumu un publikāciju formātu un termiņus.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

EVTI līdz [XXX] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu to apstākļu sarakstu, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai iekšējā tirgus darbībai, kā minēts 1. un 2. punktā, un lai apzinātu jautājumus, kas saistīti ar informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, kā minēts 1. punktā.

54. pants

Regulētu tirgu sadarbība un informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstis paredz nosacījumu, ka attiecībā uz finanšu instrumentu regulēta tirgus organizētājs nekavējoties informē citu regulētu tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu organizētājus par šādiem faktoriem:

(a) nepienācīgi tirdzniecības apstākļi;

(b) rīcība, kas var norādīt uz ļaunprātīgu darbību [norādīt atsauci uz TIR] darbības jomā; un

(c) traucējumi sistēmā.

2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus, kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā minēto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

5542. pants

Piekļuve regulētajam tirgum

1. Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum pastāvīgi īstenot pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā.

2. Šajos noteikumos precizē visas locekļu vai dalībnieku saistības, ko paredz:

(a) regulētā tirgus uzbūve un vadība;

(b) noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū;

(c) profesionāli standarti, ko piemēro attiecībā uz to ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū;

(d) nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes;

(e) to darījumu mijieskaita un norēķinu noteikumi un procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū.

3. Regulēti tirgi var atzīt par locekļiem vai dalībniekiem ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK Ö 2006/48/EK Õ , un citas personas:

(a) kam ir pietiekami laba reputācijakas ir piemērotas un atbilstošas;

(b) kam ir pietiekams prasmju, un kompetences Ö un pieredzes Õ līmenis attiecībā uz tirdzniecību;

(c) kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši organizatoriski pasākumi;

(d) kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas, kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem un dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākumas savstarpēji piemērot pienākumus, kas paredzēti 2419., Ö 25., Õ 2721. un 2822. pantā. Tomēr regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 2419., Ö 25., Õ 2721. un 2822. pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to pasūtījumus regulētā tirgū.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā paredz ieguldījumu iestāžu un kredītiestāžu tiešo vai attālo līdzdalību.

6. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to tirdzniecību tajos.

ê2010/78/ES 6. panta 15. punkts

Regulētais tirgus informē tā piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2008/10/EK 1. panta 16. punkta a) apakšpunkts

Regulētā tirgus piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī.

7. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam regulāri darīt zināmu regulētā tirgus locekļu un dalībnieku sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei.

5643. pants

Regulētā tirgus noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, lai regulāri uzraudzītu to, vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga darījumus Ö un rīkojumus Õ , ko īstenoveic to locekļi vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana.

2. Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu dalībniekiem par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana, ziņot regulētā tirgus kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā tirgus dalībniekam tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību.

44. pants

Pārskatāmības prasības regulētiem tirgiem pirms tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa regulētiem tirgiem darīt zināmas atklātībai pašreizējās piedāvājumu un piedāvātās cenas un tirdzniecības interešu apjomu par šīm cenām, kas ir darītas zināmas, izmantojot to tirdzniecībai atļauto akciju sistēmas. Dalībvalstis pieprasa, lai šī informācija būtu pastāvīgi publiski pieejama, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, parastā tirdzniecības laikā.

Regulēti tirgi, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, nediskriminējoši var nodrošināt piekļuvi pasākumiem, ko tie izmanto, lai informāciju, kas paredzēta pirmajā daļā, darītu zināmu ieguldījumu sabiedrībām, kuru pienākums ir publicēt savas noteiktās cenas par akcijām atbilstoši 27. pantam.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām atcelt regulēto tirgu pienākumu darīt zināmu atklātībai 1. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz tirgus modeli vai pasūtījuma veidu un apjomu, gadījumos, kas definēti saskaņā ar 3. punktu. Jo īpaši kompetentās iestādes spēj atcelt pienākumu attiecībā uz darījumiem, kuru apjoms ir lielāks, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgo akciju veida tirgus apjomu.

3. Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisijaè1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

              a) piedāvājuma un piedāvāto cenu kategoriju vai izraudzītā tirgus līdera noteiktās cenas un tirdzniecības intereses apjomu par šīm cenām, kas jādara zināmas atklātībai;

              b) to pasūtījumu apjomu vai veidu, attiecībā uz kuriem informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu;

              c) tirgus modeli, attiecībā uz kuru informācijas atklāšanu pirms tirdzniecības var nepieprasīt saskaņā ar 2. punktu, un jo īpaši šā pienākuma piemērojamību tirdzniecības metodēm, ko izmanto regulēti tirgi, kuri noslēdz darījumus saskaņā ar to noteikumiem, atsaucoties uz cenām, kas noteiktas ārpus regulētā tirgus vai noteiktas, rīkojot periodiskas izsoles.

ê2008/10/EK, 1. panta 16. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 17. punkta a) apakšpunkts

45. pants

Pārskatāmības prasības regulētiem tirgiem pēc tirdzniecības

1. Dalībvalstis vismaz pieprasa regulētiem tirgiem darīt zināmu atklātībai to darījumu cenu, apjomu un laiku, kas veikti saistībā ar tirdzniecībai atļautām akcijām. Dalībvalstis pieprasa, lai informācija par visiem šādiem darījumiem pēc iespējas tuvāk reālajam laikam būtu darīta zināma atklātībai, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem.

Regulēti tirgi, pamatojoties uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, nediskriminējoši var nodrošināt piekļuvi pasākumiem, ko tie izmanto, lai informāciju, ko paredz pirmā daļa, darītu zināmu ieguldījumu sabiedrībām, kuru pienākums ir publicēt informāciju par saviem darījumiem ar akcijām atbilstoši 28. pantam.

2. Dalībvalstis paredz, ka kompetentā iestāde var ļaut regulētiem tirgiem informāciju par darījumiem publicēt vēlāk, ņemot vērā darījumu veidu vai apjomu. Jo īpaši kompetentās iestādes var ļaut vēlāk publicēt informāciju par darījumiem, kuru apjoms ir liels, salīdzinot ar parastu attiecīgās akcijas vai attiecīgās akciju kategorijas tirgus apjomu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi saņem iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz atliktu informācijas publicēšanu saistībā ar tirdzniecību, un pieprasa, lai šie pasākumi ir skaidri darīti zināmi tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus.

3. Lai paredzētu finanšu tirgu efektīvo un sakārtoto darbību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz:

              a) tās informācijas apjomu un saturu, kas jādara publiski pieejama;

              b) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem regulēts tirgus var vēlāk publicēt informāciju par tirdzniecību un kritērijiem, kas jāpiemēro, lemjot par to, attiecībā uz kādiem darījumiem to apjoma vai iesaistīto akciju veida dēļ ir atļauta atlikta publikācija.

ê2008/10/EK, 1. panta 17. punkta b) apakšpunkts

Pirmajā daļā minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê2004/39/EK

5746. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu partneriu un vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem

1. Dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu mijieskaitu un/vai norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2. Regulēta tirgus kompetentā iestāde nevar iebilst pret centrālā darījumu partnera, mijieskaita iestādes un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot vērā 3439. panta 2. punktā noteiktos norēķinu sistēmu nosacījumus.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas attiecībā uz šādām sistēmām.

ê2010/78/ES 6. panta 16. punkts

5847. pants

Regulēto tirgu saraksts

Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir izcelsmes dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu.

òjauns

IV SADAĻA

POZĪCIJU IEROBEŽOJUMI UN ZIŅOŠANA

59. pants

Pozīciju ierobežojumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu organizētāji, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, attiecībā uz tiem piemēro līgumu skaita ierobežojumus, ko jebkuri attiecīgie tirgus locekļi vai dalībnieki var izpildīt konkrētā laikposmā, vai alternatīvus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi, piemēram, pozīciju pārvaldība ar automātiskas pārskatīšanas robežvērtībām, ko piemēro šādiem mērķiem:

(a) lai atbalstītu likviditāti;

(b) novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

(c) atbalstītu pareizus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus.

Pasākumi vai ierobežojumi ir pārredzami un nediskriminējoši, norādot personas, uz kurām tie attiecas, un jebkādi izņēmumi, un ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu un to, kā tie izmanto līgumus, kuri pielaisti tirdzniecībai. Tajos skaidri precizē tādas kvantitatīvas robežvērtības kā maksimālais līgumu skaits, ko personas var ievadīt, ņemot vērā attiecīgā preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas.

2. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par ierobežojumiem vai pasākumiem. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošo pasākumu ierobežojumu apkopojumu.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai noteiktu ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus attiecībā uz līgumu skaitu, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, un saskaņā ar 1. punktu izveidoto alternatīvo pasākumu nepieciešamo līdzvērtīgo kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi, kā arī izņēmumu nosacījumus. Nosakot ierobežojumus vai alternatīvus pasākumus, ņem vērā 1. punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteiktos ierobežojumus. Deleģētajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

4. Kompetentās iestādes neuzliek spēcīgākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tie ir objektīvi attaisnoti un proporcionāli, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un pienācīgu tirgus darbību. Ierobežojumi ir spēkā sākotnējā laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no brīža, kad attiecīgā kompetentā iestāde tos publicējusi savā tīmekļa vietnē. Šo ierobežojumu var pagarināt uz ilgāku laika posmu, kas vienā reizē nepārsniedz 6 mēnešus, ja saglabājas pamatojums piemērot ierobežojumu. Ja ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

Pieņemot pasākumus, kas ir stingrāki par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, kompetentās iestādes par to paziņo EVTI. Paziņojumā ietver stingrāku ierobežojumu pamatojumu. EVTI 24 stundu laikā sniedz atzinumu par to, vai tā uzskata, ka šis pasākums konkrētajā izņēmumam gadījumā ir nepieciešams. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde pieņem pasākumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

60. pants

Tirgotāju kategoriju ziņojumi par pozīcijām

1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas un to atvasinātos finanšu instrumentus, veic šādas darbības:

(a) katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju tirgotāju agregātpozīcijām attiecībā uz dažādiem finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti to platformās saskaņā ar 3. punktu;

(b) iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu jebkura vai visu tirgus locekļu un dalībnieku pozīciju sadalījuma pārskatu, tostarp pēc pieprasījuma arī attiecībā uz jebkādām klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

Pienākumu, kas minēts a) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan tirgotāju skaits, gan to atvērtās pozīcijas attiecīgajā finanšu instrumentā pārsniedz minimālo robežvērtību.

2. Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reāllaikā ziņo attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām.

3. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas klasificē locekļus, dalībniekus un savus klientus par tirgotājiem atbilstoši to pamata uzņēmējdarbības raksturam, ņemot vērā jebkādas piemērojamās atļaujas, klasificē šādi:

(a) ieguldījumu sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2004/39/EK, vai kredītiestādes, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK;

(b) ieguldījumu fondi — vai nu kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kā definēts Direktīvā 2009/65/EK, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvā 2011/61/EK;

(c) citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK;

(d) komercuzņēmumi;

(e) attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem, uzņēmumi, kas atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajām saistībām.

Paziņojumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, būtu jāprecizē īso un garo pozīciju skaits katrā tirgotāju kategorijā, izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma, kopējā atvērto pozīciju daļa un tirgotāju skaits katrā kategorijā.

4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikts 1. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu formāts un tās informācijas saturs, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

Attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem paziņošana neskar Direktīvas 2003/87/EK (Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma) saistību ievērošanu.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu 1. punkta pēdējā daļā minētās robežvērtības un 3. punktā minētās locekļu, dalībnieku vai klientu kategorijas.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 95. pantu attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos pārskatus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt.

ò jauns

V sadaļa

Datu paziņošanas pakalpojumi

1. iedaļa

Atļauju saņemšanas procedūras datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

61. pants

Pieprasījums atļaujas saņemšanai

1. Dalībvalsts nosaka prasību, ka, lai I pielikuma D iedaļā minētos datu paziņošanas pakalpojumus veiktu kā regulāru darbību vai uzņēmējdarbību, iepriekš ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 69. pantu.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, dalībvalstis ļauj jebkuram tirgus organizētājam veikt apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja un apstiprinātas pārskatu sniegšanas sistēmas datu nosūtīšanas pakalpojumus, iepriekš pārbaudot to atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Šo pakalpojumu ietver to attiecīgajās atļaujās.

3. Dalībvalstis reģistrē visus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir visa informācija par pakalpojumiem, kurus atļauts veikt datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumam. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Sarakstā ietverta informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina.

Ja kompetentā iestāde ir anulējusi atļauju saskaņā ar 64. pantu, informāciju par šo anulēšanu 5 gadus dara publiski pieejamu sarakstā.

62. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka atļaujā ir precizēts datu ziņošanas pakalpojums, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību, sniedzot papildu datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz pieprasījumu par savas atļaujas paplašināšanu, lai varētu sniegt šos pakalpojumus.

2. Atļauja ir spēkā visā Savienībā un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam visā Savienībā sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja.

63. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, tostarp darbības programmu, kurā cita starpā uzskaitīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra, kas nepieciešami, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sākotnējās atļaujas saņemšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.

3. Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:

(a) informācija, kas saskaņā ar 2. punktu jāiesniedz kompetentajai iestādei, tostarp darbības programma;

(b) informācija, kas jāiekļauj paziņojumos, kuri jānosūta saskaņā ar 65. panta 4. punktu.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras 2. punktā un 65. panta 4. punktā minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

64. pants

Atļauju anulēšana

Kompetentā iestāde drīkst anulēt atļauju, kas izsniegta datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam, ja šis uzņēmums:

(a) neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis datu ziņošanas pakalpojumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

(b) ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

(c) vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirta atļauja;

(d) ir būtiski un sistemātiski pārkāpis šīs direktīvas noteikumus.

65. pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūrai

1. Dalībvalstis nosaka prasību, lai visiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr būtu pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze un lai viņi veltītu pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmuma darbības. Dalībvalsts nodrošina, ka katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un, pieņemot neatkarīgus lēmumus, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus.

Ja tirgus organizators iesniedz atļaujas pieprasījumu darboties ar apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu pārskatu sistēmu un apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja vai apstiprinātas pārskatu sistēmas vadības struktūras locekļi ir tie paši regulēta tirgus vadības struktūras vadības locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2. EVTI izstrādā vadlīnijas 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības.

3. Dalībvalstis nosaka prasību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst šā panta 1. punktam.

4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra spēj nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā, veicinot tirgus integritāti un ievērojot savu klientu intereses.

5. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kurām efektīvi jāpārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas uzņēmuma vadībā apdraud tā pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus integritāti.

2. iedaļa

Nosacījumi apstiprinātām publicēšanas struktūrām

66. pants

Organizatoriskās prasības

1. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 19. un 20. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai publicēšanas struktūrai jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

2. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā publicēšanas struktūra pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem.

3. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. Apstiprinātai publicēšanas struktūrai ir atbilstoši resursi un atbalsta sistēmas, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

4. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai izveidot sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

5. Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglotu informācijas konsolidēšanu atbilstīgi 1. punktam.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam.

7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot:

(a) veidus, kā apstiprinātas publicēšanas struktūras var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

(b) saskaņā ar 1. punktu publiskotās informācijas saturu.

3. iedaļa

Nosacījumi konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājiem

67. pants

Organizatoriskās prasības

1. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz informāciju par sekojošo:

(a) finanšu instrumenta identifikators;

(b) cena, par kādu darījums tika noslēgts;

(c) darījuma apjoms;

(d) darījuma veikšanas laiks;

(e) laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

(f) darījuma cenas pieraksts;

(g) tirdzniecības vieta, kurā darījums tika izpildīts, vai arī kods "OTC" ("ārpusbiržas tirdzniecības darījums");

(h) vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāvar efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, lai tā būtu tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama.

2. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:

(a) finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

(b) cena, par kādu darījums tika noslēgts;

(c) darījuma apjoms;

(d) darījuma veikšanas laiks;

(e) laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

(f) darījuma cenas pieraksts;

(g) tirdzniecības vieta, kurā darījums tika izpildīts vai arī kods "OTC" „ārpusbiržas darījums”;

(h) vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts izveido nosaka, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji lietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem.

3. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam nodrošināt, ka nosūtītie dati ir konsolidēti no vismaz regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, regulētām tirdzniecības sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un finanšu instrumentiem, kas konkretizēti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos.

4. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas noteikti, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši tirgus organizētājs vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī ar konsolidētu datu sistēmu, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus noteikumus, lai nodalītu dažādas uzņēmējdarbības funkcijas.

5. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

6. Lai nodrošinātu vienotu 1. un 2. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5., 9., 19. un 20. pantu publicējamās informācijas datu standartus un formātus, tostarp norādot instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pierakstu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem apstākļiem, kādos darījums tika veikts, kā arī tehniskos noteikumus, lai veicinātu efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot, ka tā ir brīvi pieejama un izmantojama tirgus dalībniekiem atbilstīgi 1. un 2. punktam, ietverot citus raksturīgus pakalpojumus, ko var veikt konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs, lai palielinātu tirgus efektivitāti.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […] attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu, un līdz […] attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām atbilstīgi 1. un 2. punktam.

8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šādiem pasākumiem, ar ko nosaka:

(a) līdzekļus, ar kuriem konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs var ievērot 1. un 2. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

(b) saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskotās informācijas saturu;

(c) to tirdzniecības vietu un apstiprinātu publicēšanas struktūru un to finanšu instrumentu datus, kam jābūt pieejamiem datu plūsmā;

(d) citus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka dažādu konsolidētas datu plūsmas nodrošinātāju publicētā informācija ir saskaņota un to var pilnībā savietot un salīdzināt ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

4. iedaļa

Nosacījumi apstiprinātām ziņošanas sistēmām

Organizatoriskās prasības

68. pants

1. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas sistēmai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām, ziņotu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantā minētajām prasībām atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

2. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā ziņošanas sistēma pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem.

3. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas sistēmai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

4. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai jābūt sistēmām, kas var efektīvi pārbaudīt darījumu pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

5. Komisija saskaņā ar 34. pantu ar deleģētiem aktiem drīkst pieņemt pasākumus, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu nosūtīta atbilstīgi šā panta 1. punktam.

ê2004/39/EK

IVVI SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

I NODAĻA

IZRAUDZĪŠANA, PILNVARAS UN PRASĪBU PROCEDŪRAS

6948. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšana

ê 2010/78/ES 6. panta 17. punkta a) apakšpunkts

ð jauns

1. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti ð saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… (FITD) un ï šīs direktīvas dažādiemajos noteikumiemos. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par katra no šiem pienākumiem izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

2. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ir valsts iestādes, neierobežojot iespēju deleģēt uzdevumus citām vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 5. panta 5. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 2. punktā un 23. panta 4. punktā.

Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentām iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi, lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiem jāveic. ŠajosMinētajos nosacījumos iekļauj klauzulu, kas paredz, ka attiecīgajai iestādei jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Jebkurā gadījumā gGalīgā atbildība par šīs direktīvas ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

ê2010/78/ES, 6. panta 17. punkta b) apakšpunkts

Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu.

ê2010/78/ES 6. panta 17. punkta c) apakšpunkts

3. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

7049. pants

Sadarbība starp iestādēm vienā dalībvalstī

Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, skaidri definē to attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas.

Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība ir arī starp šīs direktīvas kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz funkciju un pienākumu izpildi.

7150. pants

Pilnvaras, kas jādara pieejamas kompetentām iestādēm

1. Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei. Ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šo iestāžu valstu tiesiskajā regulējumā, tās šādas pilnvaras īsteno:

(a) tieši; vai

(b) sadarbībā ar citām iestādēm; vai

(c) uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti saskaņā ar 4869. panta 2. punktu; vai

(d) vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

2. Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, īsteno saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un tās ietver vismaz tiesības:

(a) piekļūt jebkuram dokumentam Ö , kas attiektos uz uzraudzības pienākumu veikšanu, Õ jebkādā formātā un saņemt tā kopiju;

(b) pieprasīt informāciju no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju;

(c) veikt pārbaudes uz vietas;

(d) pieprasīt telefonsarunu ierakstus un datu plūsmas ierakstus ð , kas ir ieguldījumu sabiedrību rīcībā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kuri saistīti ar pārbaudes tematu, var būt piemēroti, lai pierādītu, ka ieguldījumu sabiedrība pārkāpusi tās pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā; tomēr šie ieraksti neattiecas uz ar tiem saistītās saziņas saturu; ï

          e) pieprasīt izbeigt jebkuru darbību vai praksi, kas ir pretrunā noteikumiem, kuri pieņemti, īstenojot šo direktīvu;

          f) pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

          e)g) pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu;

          f)h) pieprasīt pilnvarotajām ieguldījumu sabiedrībām un regulēto tirgu revidentiem sniegt informāciju;

          i) noteikt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības un regulēti tirgi turpina izpildīt tiesiskās prasības;

          j) pieprasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu;

          k) pieprasīt finanšu instrumenta atsaukšanu no tirdzniecības regulētos tirgos vai citos tirdzniecības režīmos;

          g)l) nodot lietas kriminālvajāšanai;

          h)m) ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu;.

i)        pieprasīt no jebkuras personas informāciju, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū.

3. Ja saistībā ar telefonsarunu vai datu plūsmas ierakstu pieprasījumu, kas minēts 2. punkta d) apakšpunktā, ir vajadzīga atļauja no tiesas iestādes atbilstīgi valsts noteikumiem, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var lūgt arī kā piesardzības pasākumu.

4. Personas datus, kas iegūti, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo pantu, apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

òjauns

72. pants

Tiesību aizsardzības līdzekļi, kas darāmi pieejami kompetentajām iestādēm

1. Kompetentajām iestādēm piešķir visus uzraudzības tiesību aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami to funkciju veikšanai. Atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem tās izmanto šādus tiesību aizsardzības līdzekļus:

(a) pieprasa pārtraukt jebkādu praksi vai rīcību, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem un, īstenojot šo direktīvu pieņemtajiem noteikumiem, un atturēties no šādas prakses vai rīcības atkārtošanas;

(b) pieprasa aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

(c) pieņem jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulētu tirgu atbilstību juridiskajām prasībām;

(d) pieprasa pārtraukt tirgot finanšu instrumentu;

(e) pieprasa izņemt finanšu instrumentu no tirgus regulētā tirgū vai saskaņā ar citiem tirdzniecības pasākumiem;

(f) pieprasa jebkurai personai, kas sniegusi informāciju saskaņā ar 71. panta 2. punkta i) apakšpunktu veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu vai risku, kuram tā pakļauta;

(g) ierobežo jebkuras personas vai personu kategorijas spēju piekļūt atvasinātam preču instrumentam, tostarp izveidojot nediskriminējošus ierobežojumus attiecīgām pozīcijām vai šādu atvasinātu finanšu instrumentu skaitam, kam katra konkrētā personu kategorija var piekļūt konkrētā laika posmā, kad jānodrošina ietekmēto tirgu integritāte un pienācīga darbība;

(h) nosūta publiskus paziņojumus.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

7351. pants

Administratīvi sodi

1. Neskarot atļaujas atsaukšanas procedūras vai dalībvalstu tiesības piespriest kriminālsodus, dDalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka ð to kompetentās iestādes ï var veiktpiemērot attiecīgos administratīvos ð sodus un ï pasākumus vai piemērot administratīvus sodus atbildīgajām personām, ja nav ievēroti ð Regulas (ES) Nr. …/… (FITD) vai valstu tiesību aktu ï noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu,. ð un ï nodrošina, ð ka tie tiek piemēroti. ï Dalībvalstis nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2. Dalībvalstis nosaka sodus, kas piemērojami, ja nav nodrošināta sadarbība 50. pantā paredzētajā izmeklēšanā.

òjauns

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, pārkāpuma gadījumā administratīvos sodus un pasākumus var piemērot ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku vadības struktūras locekļiem un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu.

ê2004/39/EK

3. Dalībvalstis paredz, ka attiecīgā kompetentā iestāde var darīt zināmus atklātībai jebkurus pasākumus vai sodus, ko piemēro par tādu noteikumu neievērošanu, kas ir pieņemti, īstenojot šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad šādu pasākumu vai sodu nodošana atklātībai varētu radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

ê2010/78/ES 6. panta 18. punkts

34. Dalībvalstis EVTI ik gadu nodod visu informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu.

45. Ja kompetentā iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu pasākumu vai sankciju, tā vienlaikus par to ziņo arī EVTI.

56. Ja publiskota sankcija attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, kurai atļauja ir izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, EVTI atbilstīgi šīs direktīvas 5. panta 3. punktam izveidotajā ieguldījumu sabiedrību reģistrā pievieno norādi par publiskotu sankciju.

ò jauns

74. pants

Sankciju publicēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde nekavējoties publicē informāciju par jebkuru sankciju vai pasākumu, kas piemēroti Regulas (ES) Nr. …/… (FITR) noteikumu vai valstu noteikumu, kuri izveidoti, piemērojot šo direktīvu, pārkāpumu gadījumā, tostarp informāciju par pārkāpuma tipu un veidu un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas izpaušana būtiski neapdraud finanšu tirgus. Ja publikācija varētu radīt neproporcionālus zaudējumus saistītajām personām, kompetentās iestādes publicē anonīmu informāciju par sankcijām.

75. pants

Atļaujas saņemšanas prasības pārkāpums un citi pārkāpumi

1. Šo pantu piemēro šādos gadījumos:

a)           ieguldījumu pakalpojumi vai darbības kā profesionāla regulāra darbība vai uzņēmējdarbība tiek veikta, nesaņemot 5. pantā paredzēto atļauju;

b)           tieši vai netieši tiek iegūta būtiska līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā vai tieši vai netieši tiek paplašināta šāda būtiska līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, kā rezultātā vēlēšanu tiesību vai kapitāla daļa sasniedz vai pārsniedz 20 %, 30 % vai 50 % vai arī ieguldījumu sabiedrība kļūst par tās filiāli (turpmāk — plānotā līdzdalība), rakstiski par to neinformējot tās ieguldījumu sabiedrības kompetentās iestādes, kurā ieguvējs gatavojas iegūt vai paplašināt būtisku līdzdalību, tādējādi pārkāpjot 11. panta 1 punkta pirmo daļu;

c)           tieša vai netieša atbrīvošanās no būtiskas līdzdalības ieguldījumu sabiedrībā vai šādas būtiskas līdzdalības samazināšana, kā rezultātā vēlēšanu tiesību vai kapitāla proporcija daļa samazinās par 20 %, 30 % vai 50 % vai arī ieguldījumu sabiedrība vairs nav filiāle, rakstiski par to neinformējot kompetentās iestādes un tādējādi pārkāpjot 11. panta 1. punkta otro daļu;

d)           ieguldījumu sabiedrība ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā, tādējādi pārkāpjot 8. panta b) apakšpunktu;

e)           ieguldījumu sabiedrība neievēro vadības struktūrai piemērojamās prasības saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

f)            ieguldījumu sabiedrības vadības struktūra neveic savus pienākumus saskaņā ar 9. panta 6. punktu;

g)           ieguldījumu sabiedrība, uzzinot par jebkādas sava kapitāla līdzdalības iegūšanu vai nodošanu, kā rezultātā līdzdalība pārsniedz vai samazinās par vienu no 11. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, neinformē kompetentās iestādes par šo līdzdalības iegūšanu vai nodošanu, tādējādi pārkāpjot 11. panta 3. punkta pirmo daļu;

h)           ieguldījumu sabiedrība vismaz reizi gadā nenosūta kompetentajai iestādei akcionāru un locekļu vārdus un uzvārdus, kuriem pieder būtiska līdzdalība, un šīs līdzdalības apjomu, tādējādi pārkāpjot 11. panta 3. punkta otro daļu;

i)            ieguldījumu sabiedrība neievēro organizatorisko prasību, kas noteikta valstu noteikumos, ar kuriem piemēro 16. un 17. pantu;

j)            ieguldījumu sabiedrība nekonstatē, nenovērš, nepārvalda un neatklāj interešu konfliktus saskaņā ar valstu noteikumiem, ar kuriem piemēro 23. pantu;

k)           daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai regulētā tirdzniecības sistēma nenosaka noteikumus, procedūras un pasākumus vai neievēro norādījumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 18., 19. un 20. pantu;

l)            ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nesniedz klientiem informāciju vai pārskatus un neievēro saistības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 24. un 25. pantu;

m)          ieguldījumu sabiedrība pieņem vai saņem maksu, komisijas maksu vai jebkādu monetāru labumu, pārkāpjot valsts noteikumus, ar kuriem piemēro 19. panta 5. un 6. punktu;

n)           ieguldījumu sabiedrība, izpildot rīkojumus, atkārtoti nerīkojas klientu interesēs un neizveido pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem piemēro 27. pantu;

o)           regulēts tirgus darbojas bez atļaujas saņemšanas, tādējādi pārkāpjot 47. pantu;

p)           tirgus organizētāja vadības struktūra neveic savus pienākumus saskaņā ar 48. panta 6. punktu;

q)           regulēts tirgus vai tirgus organizētājs neizveido pasākumus, sistēmas, noteikumus un procedūras un tam nav pieejami pietiekami finanšu resursi saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno 50. pantu;

r)            regulēts tirgus vai tirgus organizētājs neizveido sistēmas, procedūras, pasākumus un noteikumus vai nedod piekļuvi datiem saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem īsteno 51. pantu;

s)            regulēts tirgus, tirgus organizētājs vai ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nedara publiski pieejamu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 3., 5., 7. vai 9. pantu;

t)            ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nedara publiski pieejamu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 13., 17., 19. un 20. pantu;

u)           ieguldījumu sabiedrība atkārtoti nenosūta kompetentām iestādēm pārskatus par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantu;

v)           finanšu darījumu partneris un nefinanšu darījumu partneris netirgo atvasinātus finanšu instrumentus tirdzniecības vietās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 24. pantu;

w)          centrālais darījumu partneris nedod piekļuvi saviem klīringa pakalpojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 28. pantu;

x)           regulēts tirgus, tirgus organizators vai ieguldījumu sabiedrība nedod piekļuvi saviem tirdzniecības datiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 29. pantu;

y)           persona, kurai ir īpašumtiesības uz bāzes rādītājiem, nedod piekļuvi bāzes rādītājam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 30. pantu;

z)            ieguldījumu sabiedrība, kas reklamē, izplata vai pārdod finanšu instrumentus, veic finanšu darbību vai piemēro praksi pretrunā aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas ieviesti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 32. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās sankcijas un pasākumi, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietver vismaz sekojošo:

a)           publisks paziņojums, kurā minēta fiziskā vai juridiskā persona un sniegts pārkāpuma raksturojums;

b)           rīkojums fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)           attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību uzņēmuma atļaujas anulēšana saskaņā ar 8. pantu;

d)           īslaicīgs aizliegums jebkuram ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskai personai veikt savas funkcijas ieguldījumu sabiedrībā;

e)           juridiskas personas gadījumā administratīvas finansiālās sankcijas līdz 10 % no juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmuma filiāle, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir visa mātes uzņēmuma gada kopējais apgrozījums atbilstoši konsolidētajam pārskatam iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā;

f)            fiziskas personas gadījumā administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 vai valstīs, kurās euro nav oficiālā valūta, atbilstošā vērtība valsts valūtā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā;

g)           administratīvās finansiālās sankcijas līdz ekonomiskā ieguvuma, kas izriet no pārkāpuma, ja to var noteikt, dubultam apjomam.

Ja ekonomisko ieguvumu, kas izriet no pārkāpuma, var noteikt, dalībvalstis nodrošina, lai maksimālais līmenis nav zemāks par šā ieguvuma dubultu apjomu.

76. pants

Sankciju efektīva piemērošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp:

a)           pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

b)           atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

c)           atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

d)           atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas ieguvumu vai neradušos zaudējumu, ja tos var noteikt, nozīme;

e)           pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ja tos var noteikt;

(f)           atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;

g)           atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekšējos pārkāpumus.

2. EVTI izveido vadlīnijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni.

77. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņot tām par Regulas …/… (FITR) un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo direktīvu, pārkāpumiem.

Šie pasākumi ietver vismaz:

a)           konkrētas ziņojumu saņemšanas un turpmākas rīcības procedūras;

b)           atbilstošu to finanšu iestāžu darbinieku aizsardzību, kas ziņo par pārkāpumiem finanšu iestādē;

c)           personas datu aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir attiecīgi atbildīga par pārkāpumu, atbilstīgi Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

2. Dalībvalstis nosaka prasību finanšu iestādēm ieviest atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai iestādes iekšienē ziņotu par pārkāpumiem, izmantojot īpašu kanālu.

78. pants

Informācijas par sankcijām nosūtīšana EVTI

1. Dalībvalstis reizi gadā nosūta EVTI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem pasākumiem vai administratīvajām sankcijām, kas piemērotas saskaņā ar 73. pantu. EVTI publicē šo informāciju savā gada pārskatā.

2. Ja kompetentā iestāde ir publiski atklājusi informāciju par administratīvo pasākumu vai administratīvo sankciju, tā vienlaicīgi par to ziņo EVTI. Ja publicētā informācija par administratīvu pasākumu vai administratīvu sankciju attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, EVTI pievieno atsauci par publicēto sankciju ieguldījumu sabiedrību reģistrā, kas izveidots saskaņā ar 5. panta 3. punktu.

3. EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātiem, kas minēti šajā pantā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XX].

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

7952. pants

Apstrīdēšanas tiesības

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš lēmums, kas pieņemts ð saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… (FITD) noteikumiem vai ï saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka par to ir tiesības vērsties Ö pārsūdzēt Õ tiesā. Tiesības vērsties Ö pārsūdzēt Õ tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz atļaujas pieteikumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešus mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

2. Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem Ö arī Õ var iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir piemēroti ð Regulas (ES) Nr. …/… (FITD) un ï valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai:

(a) valstu iestādes vai to pārstāvji;

(b) patērētājorganizācijas, kam ir likumīgas intereses patērētāju aizsardzībā;

(c) profesionālas organizācijas, kam ir likumīgas intereses rīkoties, lai aizstāvētu savus locekļus.

8053. pants

Ārpustiesas mehānisms, kas regulē ieguldītāju sūdzības

1. Dalībvalstis sekmē ð nodrošina ï sūdzību un prasību lietderīgu un efektīvu procedūru izveidi patērētāju strīdu izšķiršanai attiecībā uz to ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes. ð Dalībvalstis arī nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas īsteno minētās sūdzību un prasību procedūras. ï

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesību normas un reglamentējoši noteikumi nekavē šo iestāžu efektīvu sadarbību, izšķirot pārrobežu strīdus ð šīs iestādes pārrobežu strīdu izšķiršanā aktīvi sadarbojas ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. ï

ê2010/78/ES 6. panta 19. punkts

3. Kompetentās iestādes paziņo EVTI par 1. punktā minētajām sūdzību un prasību procedūrām, ko var izmantot to jurisdikcijā.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu ārpustiesas mehānismu sarakstu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

8154. pants

Dienesta noslēpums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 6948. panta 2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. ÖTās neizpauž nekādu Õ Kkonfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot savus pienākumus, nevar izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas ieguldījumu sabiedrības, tirgus dalībniekus, regulētus tirgus vai jebkuru citu personu, Ö neskarot valsts krimināltiesību vai šīs direktīvas citu noteikumu prasības Õ izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai pārējie šīs direktīvas noteikumi.

2. Ja ieguldījumu sabiedrība, tirgus dalībnieks vai regulēts tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības veikšanai.

3. Neskarot Ö valsts krimināltiesību prasības Õ gadījumus, uz ko attiecas krimināltiesības, kompetentās iestādes, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai, to var izmantot tikai, veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šīs direktīvas darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem.

4. Uz visu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstoši šai direktīvai, attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem vai tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5. Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

8255. pants

Attiecības ar revidentiem

1. Dalībvalstis paredz vismaz to, ka jebkurai personai, kas ir pilnvarota, kā noteikts Padomes Astotajā direktīvā 84/253/EEK (1984. gada 10. aprīlis), kas attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai[56], un kas ieguldījumu sabiedrībā veic uzdevumu, kurš izklāstīts 51. pantā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem[57], Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK Ö 2009/65/EK Õ 7331. pantā, vai kādu citu uzdevumu, kas noteikts tiesību aktos, ir pienākums uzreiz ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādu faktu vai lēmumu, kas saistīts ar konkrēto uzņēmumu un ko attiecīgā persona ir uzzinājusi, pildot minēto uzdevumu, un kas var:

(a) būt būtiskā pretrunā normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu vai īpaši reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbībām;

(b) ietekmēt ieguldījumu sabiedrības pastāvīgo darbību;

(c) būt pamatā atteikumam apstiprināt grāmatvedības datus vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2. Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos, un šādām personām nav jāuzņemas atbildība.

II NODAĻA

ê2010/78/ES 6. panta 20. punkts

SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM UN AR EVTI

ê2004/39/EK

8356. pants

Sadarbības pienākums

1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu tos pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai ar valstu tiesību aktiem.

Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši, tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās.

ê2010/78/ES 6. panta 21. punkta a) apakšpunkts

Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas izpildi. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties atbilstīgi šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina šo iestāžu sarakstu.

ê 2004/39/EK

ð jauns

2. Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu situāciju, tāda regulēta tirgus ð , daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï darbības, kas ir veicis pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, regulēto tirgu piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes veic samērīgus sadarbības pasākumus.

3. Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību.

Kompetentās iestādes var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem, pat gadījumos, kad rīcība, ko izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums.

ê2010/78/ES, 6. panta 21. punkta b) apakšpunkts

4. Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI. Attiecīgā kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, atbilstīgi rīkojas. Tā informē kompetento iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un EVTI par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja.

ò jauns

5. Neskarot 1. un 4. punktu, kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par:

(a) jebkādiem pieprasījumiem samazināt pozīcijas apjomu vai risku atbilstīgi 72. panta 1. punkta f) apakšpunktam;

(b) jebkādiem ierobežojumiem personu spējai piekļūt instrumentam atbilstīgi 72. panta 1. punkta g) apakšpunktam.

Paziņojumā vajadzības gadījumā ietver pieprasījuma aprakstu saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) apakšpunktu, tostarp tās personas vai personu identitāti, kam tas tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu mērķi, kas ieviesti saskaņā ar 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu, tostarp informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamajiem finanšu instrumentiem, jebkādiem kvantitatīviem pasākumiem vai robežvērtībām, piemēram, maksimālo līgumu skaitu, ko personas var slēgt, nepārkāpjot ierobežojumu, jebkādus ar to saistītos izņēmumus un attiecīgos iemeslus.

Paziņojumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbību vai pasākuma plānotās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var nosūtīt paziņojumu mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šajā punktā minēto paziņojumu, var ieviest pasākumus saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) vai g) apakšpunktu, ja tā ir pārliecinājusies, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu citas kompetentās iestādes mērķi. Kompetentā iestāde arī nosūta paziņojumu saskaņā ar šo punktu, kurā tā ietver priekšlikumu ieviest pasākumus.

Ja a) vai b) apakšpunktā minētā darbība attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentā iestāde nosūta informāciju arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009.

6. Attiecībā uz emisiju kvotām kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt aktuāltirgus un izsoļu tirgus, un kompetentajām iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic atbilstības uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt konsolidētu pārskatu par emisijas kvotu tirgiem.

ê 2004/39/EK

è1 2008/10/EK 1. panta 18. punkta a) apakšpunkts

è2 2008/10/EK 1. panta 18. punkta b) apakšpunkts

ð jauns

75. Lai nodrošinātu 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija è1 --- ç var noteikt īstenošanas pasākumus ð Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem ï , lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem regulēta tirgus darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī. è2 Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ç

ê 2010/78/ES 6. panta 21. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

76. Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu veikšanai.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

è1 2010/78/ES 6. panta 22. punkta a) apakšpunkts

8457. pants

è1 1. ç Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas ir attāli regulēta tirgus locekļi, regulētā tirgus kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā atbilstīgi informē attālā locekļa piederības dalībvalsts kompetento iestāde.

Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu attiecībā uz pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā, ievērojot savas pilnvaras:

(a) veic pārbaudes vai izmeklēšanas pati; vai

(b) atļauj lūguma iesniedzējai iestādei veikt pārbaudi vai izmeklēšanu; vai

(c) atļauj revidentiem vai ekspertiem veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

ê 2010/78/ES 6. panta 22. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

2. Lai tuvinātu uzraudzības metodes, EVTI var piedalīties uzraudzītāju kolēģijas darbībās, tostarp pārbaudēs vai izmeklēšanā uz vietas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes.

3. Lai nodrošinātu 1. punkta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, ð 4. ï EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajātrešajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

8558. pants

Informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas mērķiem atbilstoši 8356. panta 1. punktam, tūlīt sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu saskaņā ar 6948. panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai.

Kompetentās iestādes, kas apmainās ar informāciju ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu, darot zināmu minēto informāciju, var norādīt, ka to nevar atklāt bez skaidras to piekrišanas, tādējādi šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem šīs iestādes devušas piekrišanu.

2. Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par kontaktpunktu, saskaņā ar 1. punktu un 8255. un 9263. pantu saņemto informāciju var nosūtīt 7449. pantā minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis attiecīgo informāciju.

3. Iestādes, kas minētas 7449. pantā, kā arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 8255. un 9263. pantu, var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši:

(a) lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības uzsākšanu, un veicinātu šādas darbības vienotu vai individuālu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām par kapitāla pietiekamību, kas noteiktas ar Direktīvu 93/6/EEK, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

(b) lai uzraudzītu tirdzniecības vietu pareizu darbību;

(c) lai noteiktu sodus;

(d) pārsūdzēšanā administratīvā kārtā pret kompetento iestāžu lēmumiem;

(e) tiesas procesos, ko uzsāk saskaņā ar 7952. pantu; vai

(f) ārpustiesas mehānismā attiecībā uz ieguldītāju sūdzībām, kas paredzēts 8053. pantā.

ê 2010/78/ES 6. panta 23. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

4. Lai nodrošinātu vienādus 1. un 2. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê2010/78/ES, 6. panta 23. punkta b) apakšpunkts

5. Nedz šis pants, nedz 8154. vai 9263. pants neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (turpmāk “ESRK”), centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei; līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā paredzētās funkcijas.

ê2010/78/ES 6. panta 24. punkts (pielāgots)

86. pants

Saistoša starpniecība

Ö 1. Õ Kompetentās iestādes var paziņot EVTI par situācijām, kad pieprasījums attiecībā uz kādu no turpmāk minētajiem jautājumiem noraidīts vai attiecībā uz to saprātīgā termiņā nav veikta rīcība:

(a) veikt uzraudzības darbību, pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, kā paredzēts 8457. pantā; vai

(b) apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 8558. pantā;

Ö 2. Õ Pirmajā teikumā Ö Šā panta 1. punktā Õ minētajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta 8759a pantā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

ê2004/39/EK

8759. pants

Atteikums sadarboties

Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties, kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības darbību, kā paredzēts 8857. pantā, vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 8558. pantā, tikai tad, ja:

a)      šāda izmeklēšana, pārbaude uz vietas, uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt tās valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību, kam adresēts lūgums;

ab)    attiecībā uz tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām jau ir uzsākta tiesvedība tās dalībvalsts iestādēs, kam adresēts lūgums;

bc)    attiecībā uz tām pašām personām un tām pašām darbībām galīgais spriedums jau izdarīts dalībvalstī, kam adresēts lūgums.

ê2010/78/ES 6. panta 25. punkts

Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

8860. pants

Iestāžu savstarpēja aApspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas

1. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja ieguldījumu sabiedrība ir Ö viena no šādām Õ :

(a) ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai

(b) ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai

(c) to pašu fizisko vai juridisko personu pakļautībā, kas kontrolē ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, ja ieguldījumu sabiedrība ir:

(a) tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Kopienā Ö Savienībā Õ ; vai

(b) tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Kopienā Ö Savienībā Õ ; vai

(c) tās pašas fiziskās vai juridiskās personas pakļautībā, kas kontrolē kredītiestādi vai apdrošināšanas uzņēmumu, kuram atļauja piešķirta Kopienā Ö Savienībā Õ .

3. Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā. Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību, un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz atbilstību darbības nosacījumiem.

ê2010/78/ES 6. panta 26. punkts (pielāgots)

ð jauns

4. Lai nodrošinātu vienādus 1. un 2. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt ð izstrādā ï īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas.

ð EVTI līdz [2016. gada 31. decembrim] iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. ï

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

ê2004/39/EK

ðjauns

8961. pants

Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

1. Uzņēmējas dalībvalstis ð nosaka to, ka kompetentā iestāde ï statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām.

2. Pildot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis ð nosaka to, ka kompetentā iestāde ï var pieprasīt ieguldījumu sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 3732. panta 87. punktā, uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem.

9062. pants

Drošības pasākumi, kas jāveic uzņēmējām dalībvalstīm

1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

ê2010/78/ES 6. panta 27. punkta a) apakšpunkts

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, ieguldījumu sabiedrība turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu darbībai, piemēro šādus noteikumus:

(a) pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību – šie pasākumi ietver iespēju liegt pārkāpējām ieguldījumu sabiedrībām uzsākt turpmākus darījumus to teritorijā. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI; un

(b) turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

ê2004/39/EK

2. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā valstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai novērst pārkāpumu.

Ja attiecīgā ieguldījumu sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu sabiedrība novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

ê2010/78/ES 6. panta 27. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi uzņēmēja dalībvalsts, ieguldījumu sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, piemēro šādus noteikumus: Ö uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde Õ a) pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI.; un

b) tTurklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

ê2004/39/EK

ð jauns

3. Ja regulētā tirgus, vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas ð vai regulētas tirdzniecības sistēmas ï uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka šāds regulēts tirgus, vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma ð vai regulēta tirdzniecības sistēma ï rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus, vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ð vai regulētās tirdzniecības sistēmas ï piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

ê2010/78/ES, 6. panta 27. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, minētais regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgu darbībai, piemēro šādus noteikumus: Ö uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde Õ a) pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību — šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus savus pasākumus attāluma tirdzniecības locekļiem vai dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI.; un

b) tTurklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

ê2004/39/EK

4. Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1., 2. vai 3. punktam un kas paredz sodus vai ieguldījumu sabiedrības vai regulēta tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai vai regulētajam tirgum.

ê2010/78/ES 6. panta 28. punkts

9162.a pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar EVTI

1. Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2. Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. panta noteikumiem.

ê2004/39/EK

III NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

9263. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

ê2010/78/ES 6. panta 29. punkts (pielāgots)

ð jauns

1. Dalībvalstis un, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu, EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 8154. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus.

Personas datus trešai valstij dalībvalstis un EVTI var nosūtīt ð dalībvalsts nosūta ï saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu.

ð Personas datus trešai valstij EVTI nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu. ï

Dalībvalstis un EVTI var arī slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par vienu vai vairākām šādām jomām:

(a) kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību;

(b) ieguldījumu sabiedrību likvidēšanu un bankrota procedūrām, un citām līdzīgām procedūrām;

(c) likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju veikšanu ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās, pildot savas uzraudzības funkcijas vai pildot savas funkcijas kompensācijas shēmu pārvaldīšanas gadījumā;

(d) to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās, un citās līdzīgās procedūrās;

(e) to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;.

(f) to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas emisiju kvotu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un aktuāltirgu konsolidētu pārskatu.

Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 8154. pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus. ð Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu nosūtīšana, ko veic dalībvalsts, tā atbilst Direktīvas 95/46/EK IV nodaļai un Regulai (EK) Nr. 45/2001 gadījumā, ja nosūtīšanā iesaistīta EVTI. ï

ê2004/39/EK

2. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes.

VIIV SADAĻA

ò jauns

1. NODAĻA

DELEĢĒTIE TIESĪBU AKTI

93. pants

Deleģētie tiesību akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz 2. panta 3. punktu, 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu, 13. panta 1. punktu, 16. panta 12. punktu, 17. panta 6. punktu, 23. panta 3. punktu, 24. panta 8. punktu, 25. panta 6. punktu, 27. panta 7. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 32. panta 3. punktu, 35. panta 8. punktu, 44. panta 4. punktu, 51. panta 7. punktu, 52. panta 6. punktu, 53. panta 4. punktu, 59. panta 3. punktu, 60. panta 5. punktu, 66. panta 6. punktu, 66. panta 7. punktu, 67. panta 3. punktu, 67. panta 7. punktu, 67. panta 8. punktu,68. panta 5. punktu, 83. panta 7. punktu, 99. panta 2. punktu.

94. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Pilnvaras, kas minētas 93. pantā, deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 93. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts tiesību akts, kas pieņemts saskaņā ar 93. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

2. NODAĻA

Īstenošanas akti

95. pants

Komiteju procedūra

1. Īstenošanas aktu pieņemšanā saskaņā ar 41. un 60. pantu Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK[58]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē[59].

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ņemot vērā tās 8. panta noteikumus.

3. NODAĻA

ê2004/39/EK

Nobeiguma noteikumi

64. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK[60] (še turpmāk – “Komiteja”).

ê2008/10/EK 1. panta 20. punkta a) apakšpunkts

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

ê2006/31/EK 1. panta 2a.punkts

2a. Neviens no pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem nedrīkst grozīt šīs direktīvas pamatnoteikumus.

ê2008/10/EK, 1. panta 20. punkta b) apakšpunkts

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

ê2008/10/EK 1. panta 20. punkta c) apakšpunkts

4. Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim un pēc tam vismaz reizi trijos gados pārskata noteikumus par tai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šo pilnvaru darbību. Ziņojumā jo īpaši izskata nepieciešamību Komisijai ierosināt šīs direktīvas grozījumus, lai nodrošinātu Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru pienācīgu darbības jomu. Atzinumam par to, vai grozījums ir vai nav nepieciešams, pievieno sīki izklāstītu iemeslu pārskatu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, lai grozītu noteikumus, ar kuriem Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras.

ê2010/78/ES 6. panta 30. punkts

64.a pants

Turpināmības klauzula

Komisija līdz 2011. gada 1. decembrim pārskata 2., 4., 10.b, 13., 15., 18., 19., 21., 22., 24. un 25., 27. līdz 30. pantu un 40., 44., 45., 56. un 58. pantu un iesniedz visus attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus, lai varētu pilnībā piemērot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu attiecībā uz šo direktīvu. Neskarot jau pieņemtos īstenošanas pasākumus, saskaņā ar 64. pantu Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumu, kas paliek spēkā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī, zaudē spēku 2012. gada 1. decembrī.

ê2006/31/EK 1. panta 3. punkts

9665. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1. Līdz 2007. gada 31. oktobrim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iespējām paplašināt darbības jomu šīs direktīvas noteikumiem par pārskatāmības saistībām pirms un pēc tirdzniecības, tos attiecinot uz darījumiem ar finanšu instrumentu kategorijām, kas nav akcijas.

2. Līdz 2008. gada 31. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 27. panta piemērošanu.

3. Līdz 2008. gada 30. aprīlim Komisija, pamatojoties uz publisku apspriešanu un ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai:

a) par to, vai ir lietderīgi saglabāt 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu attiecībā uz uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir darījumu veikšana savā vārdā ar atvasinātiem preču instrumentiem;

b) par samērīgu prasību saturu un veidu attiecībā uz atļauju piešķiršanu tādiem uzņēmumiem kā ieguldījumu sabiedrības šīs direktīvas nozīmē un šādu uzņēmumu uzraudzību;

c) par to, vai ir lietderīgi noteikumi par saistīto aģentu izraudzīšanu ieguldījumu pakalpojumu un/vai darbību veikšanai, jo īpaši par viņu uzraudzību;

d) par to, vai ir lietderīgi saglabāt 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu.

4. Līdz 2008. gada 30. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, ciktāl ir likvidēti šķēršļi, kas var kavēt tās informācijas konsolidāciju Eiropas līmenī, kura jāpublicē tirdzniecības vietām.

5. Pamatojoties uz 1. līdz 4. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija var iesniegt priekšlikumus par atbilstīgiem šīs direktīvas grozījumiem.

6. Līdz 2006. gada 31. oktobrim Komisija, ņemot vērā apspriedes ar kompetentām iestādēm, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir lietderīgi saglabāt prasības attiecībā uz profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kuras starpniekiem noteiktas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

ò jauns

1. Komisija līdz [2 gadus pēc FITD piemērošanas sākuma, kā noteikts 97. pantā], pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sekojošo:

(a) regulētu tirdzniecības sistēmu darbību, ņemot vērā kompetento iestāžu uzraudzības pieredzi, to regulēto tirdzniecības sistēmu skaitu, kurām piešķirta atļauja ES, un to tirgus daļu;

(b) MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, ņemot vērā to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitu, kas reģistrētas kā MVU izaugsmes tirgi, tajos darbojošos emitentu skaitu un attiecīgos tirdzniecības apjomus;

(c) prasību, kas attiecas uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem, ietekmi;

(d) pieredzi ar konkrētu produktu un prakšu aizliegšanas mehānismu, ņemot vērā to, cik reizes mehānismi tikuši izmantoti, un to ietekmi;

(e) priekšlikumā ietverto pasākumu attiecībā uz atvasināto preču instrumentu tirgiem ietekmi, īpaši saistībā ar 59. pantā minēto pozīciju ierobežojumu vai alternatīvo pasākumu piemērošanu un ietekmi;

(f) saskaņā ar V sadaļu izveidotās konsolidētās datu sistēmas darbību, īpaši augstas kvalitātes pēctirdzniecības informācijas pieejamību konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu saskaņā ar lietotājdraudzīgiem standartiem par saprātīgu samaksu. Lai nodrošinātu konsolidētās pēctirdzniecības informācijas kvalitāti un pieejamību, Komisija iesniedz pārskatu, vajadzības gadījumā papildinot to ar tiesību aktu priekšlikumu vienas struktūrvienības izveidošanai darbam ar konsolidēto datu sistēmu.

ê2004/39/EK

è1 Kļūdas labojums OV L 45, 16.2.2005., 18. lpp.

66. pants

Direktīvas 85/611/EEK grozījumi

Direktīvas 85/611/EEK 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Uz to pārvaldības sabiedrību pakalpojumu sniegšanu, kuri minēti šā panta 3. punktā, attiecas 2. panta 2. punkts un 12., 13. un 19. pants è1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem ç[61]."

67. pants

Direktīvas 93/6/EEK grozījumi

Direktīvu 93/6/EEK groza šādi:

              1) direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

              "2. Ieguldījumu sabiedrības ir visas iestādes, kas atbilst definīcijai 4. panta 1. punktā è1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem ç[62] un uz ko attiecas ar minēto direktīvu noteiktās prasības, izņemot:

            a) kredītiestādes;

            b) vietējās sabiedrības, kas definētas 20. punktā;

            c) sabiedrības, kas ir pilnvarotas sniegt ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un/vai saņemt un pārsūtīt ieguldītāju rīkojumus, abos gadījumos neuzglabājot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un kas tādēļ nekad nevar būt savu klientu debitori.”»

              2) direktīvas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

              "4. Sabiedrībām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jābūt sākuma kapitālam EUR 50000 apjomā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 31. vai 32. pantu.”»;

              3) direktīvas 3. pantā iekļauj šādus punktus:

              “4.a Līdz Direktīvas 93/6/EK pārskatīšanai 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām sabiedrībām jābūt:

            a) EUR 50000 sākuma kapitālam; vai

            b) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 1000000 par katru prasību un kopumā EUR 1500000 gadā par visām prasībām; vai

            c) tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.

              Šajā punktā minētās summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar 4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību[63], brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas.

              4.b Ja 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā ieguldījumu sabiedrība ir arī reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, tai jāizpilda prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir jābūt:

            a) EUR 25000 sākuma kapitālam; vai

            b) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 500000 par katru prasību un kopumā EUR 750000 gadā par visām prasībām; vai

            c) tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas nodrošina tādu nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.”»

68. pants

Direktīvas 2000/12/EK grozījumi

Direktīvas 2000/12/EK I pielikumu groza šādi:

Direktīvas I pielikuma beigās iekļauj šādu teikumu:

“Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas A un B iedaļā è1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem ç[64] , ja tie attiecas uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu.”

ê2006/31/EK 1. panta 4. punkts

69. pants

Direktīvas 93/22/EEK atcelšana

Direktīva 93/22/EEK tiek atcelta no 2007. gada 1. novembra. Atsauces uz Direktīvu 93/22/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Atsauces uz Direktīvā 93/22/EEK definētajiem terminiem vai tās pantiem uzskata par atsaucēm uz atbilstīgajiem šajā direktīvā definētajiem terminiem vai šīs direktīvas pantiem.

ê2004/39/EK

9770. pants

Transponēšana

ò jauns

1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [....] pieņem un publicē likumus, tiesību aktus un administratīvos noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto tiesību aktu saturu un to atbilstības tabulu šai direktīvai.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams šāds paziņojums.

Dalībvalstis piemēro šos pasākumus sākot ar […], izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 67. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar [2 gadus pēc pārējo direktīvas noteikumu piemērošanas sākuma dienas].

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai un EVTI valstu likumu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

ê2006/31/EK 1. panta 5. punkts

Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais, līdz 2007. gada 31. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis šos pasākumus piemēro no 2007. gada 1. novembra.

ê2004/39/EK

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

71. pants

Pārejas noteikumi

ê2006/31/EK 1. panta 6. punkts

1. Ieguldījumu sabiedrības, kurām līdz 2007. gada 1. novembrim piederības dalībvalstī jau ir piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus, uzskata par ieguldījumu sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzēts, ka, lai sāktu šādas darbības, tām jāizpilda nosacījumi, kas ir līdzvērtīgi 9. līdz 14. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Regulēta tirgus vai tirgus dalībniekus, kuriem līdz 2007. gada 1. novembrim piederības dalībvalstī jau ir piešķirta atļauja, uzskata par regulētiem tirgiem vai tirgus dalībniekiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos paredzēts, ka tiem jāizpilda nosacījumi, kas ir līdzvērtīgi III sadaļā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Saistītus aģentus, kuri līdz 2007. gada 1. novembrim jau reģistrēti publiskajā reģistrā, uzskata par reģistrētiem saskaņā ar šo direktīvu, ja attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzēts, ka saistītiem aģentiem jāizpilda nosacījumi, kas ir līdzvērtīgi 23. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Informāciju, kas līdz 2007. gada 1. novembrim darīta zināma saskaņā ar Direktīvas 93/22/EEK 17., 18. vai 30. pantu, uzskata par informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šīs direktīvas 31. un 32. pantu.

5. Jebkurai sistēmai, kas atbilst tās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas definīcijai, kuru izmanto regulēta tirgus dalībnieks, pēc regulētā tirgus dalībnieka pieprasījuma piešķir atļauju kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ja tā atbilst noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri šajā direktīvā noteikti attiecībā uz atļauju piešķiršanu daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un to darbību, un ja attiecīgais pieprasījums ir iesniegts 18 mēnešos no 2007. gada 1. novembra.

ê2004/39/EK

6. Ieguldījumu sabiedrības ir tiesīgas arī turpmāk profesionālos klientus uzskatīt par profesionāliem klientiem, ja ieguldījumu sabiedrība šo iedalījumu ir izveidojusi, pamatojoties uz klienta kompetences, pieredzes un zināšanu atbilstīgu novērtējumu, kas, ņemot vērā iecerēto darījumu vai pakalpojumu būtību, sniedz pietiekamu apliecinājumu par to, ka klients ir spējīgs pieņemt pats savus lēmumus par ieguldījumiem un ka klients izprot saistīto risku. Minētās ieguldījumu sabiedrības informē savus klientus par nosacījumiem, kas noteikti direktīvā attiecībā uz klientu iedalījumu.

òjauns

98. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/39/EK un tās turpmākos grozījumus atceļ no […]. Atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 93/22/EEK aizstāj ar atsaucēm uz šo direktīvu. Atsauces uz terminiem vai pantiem Direktīvā 2004/39/EK vai Direktīvā 93/22/EEK aizstāj ar līdzvērtīgām atsaucēm uz terminiem vai pantiem šajā direktīvā.

99. pants

Pārejas noteikumi

1. Pašreizējie trešo valstu uzņēmumi var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs saskaņā ar valstu režīmiem līdz [4 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai pagarinātu 1. punktā minēto piemērošanas periodu, ņemot vērā līdzvērtīgus lēmumus, ko Komisija jau pieņēmusi saskaņā ar 41. panta 3. punktu un paredzamo trešo valstu regulatīvo un uzraudzības sistēmu attīstību.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

10072. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Ö divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Õ Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10173. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU SARAKSTS

A iedaļa

Ieguldījumu pakalpojumi un darbības

1) Pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;.

2) Ppasūtījumu izpilde klientu vārdā;.

3) Ddarījumu veikšana savā vārdā;.

4) Vvērtspapīru portfeļa pārvaldība;.

5) Iieguldījumu konsultācijas;.

6) Ffinanšu instrumentu riska parakstīšana un/vai finanšu instrumentu izvietošana, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām;.

7) Ffinanšu instrumentu izvietošana, nepamatojoties uz stingri noteiktām saistībām;.

8) Ddaudzpusēju tirdzniecības sistēmu izmantošana;.

òjauns

(9) Finanšu instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana klientu vārdā, tostarp vērtspapīru glabāšana un tādi saistītie pakalpojumi kā skaidras naudas/netiešā pārvaldība;

(10) Regulētu tirdzniecības sistēmu darbība.

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ðjauns

B iedaļa

Papildpakalpojumi

1) Finanšu instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana klientu vārdā, tostarp uzglabāšana un saistītie pakalpojumi, piemēram, skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldība;

1)2) Kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā;

2)3) Uuzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu;

3)4) Āārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

4)5) Iieguldījumu izpēte un finanšu analīze vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

5)6) Aar riska parakstīšanu saistīti pakalpojumi;.

6)7) Iieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

C iedaļa

Finanšu instrumenti

1) Pārvedami vērtspapīri;

2) Nnaudas tirgus instrumenti;

3) Kkolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vienības;

4) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu ð , emisiju kvotām ï vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā;

5) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles (citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ);

6) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū ð , regulētā tirdzniecības sistēmā ï un/vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

7) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko aktīvos nevar norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;

8) Aatvasināti kredītriska nodošanas instrumenti;

9) Ffinanšu līgumi attiecībā uz starpībām;

10) Iiespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, emisijas tiesībām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles (citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ), kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai tos tirgo regulētā tirgū ð , regulētā tirdzniecības sistēmā ï vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi;.

òjauns

(11) Emisiju kvotas, kas sastāv no emisiju vienībām, kas atzītas par atbilstošām Direktīvas 2003/87/EK prasībām (Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma)

D iedaļa

Datu ziņošanas pakalpojumu saraksts

(1) Apstiprinātas publicēšanas struktūras darbība;

(2) Konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja darbība;

(3) Apstiprinātas ziņošanas sistēmas darbība;

ê 2004/39/EK (pielāgots)

ð jauns

II PIELIKUMS

PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ

Profesionāls klients ir klients, kam ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem.

I. To klientu kategorijas, ko uzskata par profesionāļiem

Šajā direktīvā visi turpmāk minētie klienti ir uzskatāmi par profesionāļiem visos ieguldījumu pakalpojumos un darbībās un finanšu instrumentos.

(1) Vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai darbotos finanšu tirgos. Turpmākais saraksts jāuzskata par sarakstu, kurā ietvertas visas pilnvarotās vienības, kas veic minēto vienību raksturīgās darbības: vienības, ko pilnvarojusi kāda dalībvalsts saskaņā ar kādu direktīvu, vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē dalībvalsts, neizdarot atsauci uz šo direktīvu, un vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē valsts, kas nav dalībvalsts:

(a)    Kkredītiestādes;

(b)    Iieguldījumu sabiedrības;

(c)    Ccitas pilnvarotas vai regulētas finanšu iestādes;

(d)    Aapdrošināšanas sabiedrības;

(e)    Kkolektīvo ieguldījumu shēmas un šādu shēmu pārvaldības sabiedrības;

(f)    Ppensiju fondi un šādu fondu pārvaldības sabiedrības;

(g)    Ppreču un atvasinātu preču instrumentu tirgotāji;

(h)    Vvietējie ieguldītāji;

(i)    Ccitas ieguldītājinstitūcijas.

(2) Lielie uzņēmumi, kas uzņēmuma līmenī izpilda divas no šādām apjoma prasībām:

— kopsavilkuma bilance: || EUR 20000000,

— tīrais apgrozījums: || EUR 40000000,

— pašu kapitāls: || EUR 2000000.

(3) Valstu valdības, reģionu pašvaldības, tostarp valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu valsts vai reģiona līmenī, centrālās bankas, starptautiskās un pārvalstiskās iestādes, piemēram, Pasaules banka, SVF, ECB, EIB un citas līdzīgas starptautiskās organizācijas.

(4) Citas ieguldītājinstitūcijas, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp vienības, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vai citiem finanšu darījumiem.

Iepriekšminētās vienības uzskata par profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret neprofesionāļiem, un ieguldījumu sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu sabiedrības klients ir kāds no iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ieguldījumu sabiedrībai pirms pakalpojumu sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz sabiedrībai pieejamo informāciju, to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret profesionālu klientu, ja vien sabiedrība un klients nevienojas citādi. Sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus.

Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās ētikas normu nozīmē neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos jāprecizē, vai tas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem.

II Klienti, ko var uzskatīt par profesionāļiem pēc to pieprasījuma

II.1. Identifikācijas kritēriji

Klientiem, kas nav minēti I iedaļā, tostarp arī valsts sektora iestādēm Ö , vietējām valsts sektora iestādēm, pašvaldībām Õ un ieguldītājiem privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz profesionālās ētikas normas.

Tādēļ ieguldījumu sabiedrībām jāļauj jebkuru iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz šiem klientiem tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi.

Jebkādu atteikšanos no aizsardzības, ko nodrošina profesionālās ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic ieguldījumu sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus.

Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā, varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz mazām vienībām personai, attiecībā uz kuru jāveic iepriekšminētais novērtējums, jābūt personai, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā.

Veicot iepriekšminēto novērtējumu, jāievēro vismaz divi no šādiem kritērijiem:

– klients ir veicis būtiska apjoma darījumus attiecīgajā tirgū, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo ceturkšņu laikā,

– klienta tā finanšu instrumentu portfeļa apjoms, kas ir definēts kā apjoms, kurā ietverti skaidras naudas noguldījumi un finanšu instrumenti, pārsniedz 500000 EUR,

– klients strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu nozarē specialitātē, kurā vajadzīgas zināšanas par paredzētajiem darījumiem vai pakalpojumiem.

ð Dalībvalstis var pieņemt īpašus kritērijus, lai novērtētu attiecīgo pieredzi un zināšanas, ja pašvaldības un vietējās valsts sektora iestādes lūdz tās uzskatīt par profesionāļiem. Šie kritēriji var būt alternatīva vai papildinājums iepriekšējā punktā norādītajiem kritērijiem. ï

II.2. Procedūra

Iepriekš definētie klienti var atteikties no priekšrocībām, ko sniedz sīki izstrādātās profesionālās ētikas normas, tikai tad, ja ir ievērota šāda procedūra:

– tiem rakstiski, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētu ieguldījumu pakalpojumu vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu jāpaziņo ieguldījumu sabiedrībai, ka tie vēlas, lai tos uzskatītu par profesionāliem klientiem,

– ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz tiem skaidrs rakstisks brīdinājums par aizsardzību un ieguldītāja kompensācijas tiesībām, ko tie var zaudēt,

– no līguma atsevišķā dokumentā tiem jāsniedz rakstisks paziņojums par to, ka tie apzinās šādas aizsardzības zaudēšanas sekas.

Pirms izlemšanas pieņemt pieprasījumu par atteikšanos jāpieprasa ieguldījumu sabiedrībai, lai tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka klients, kas pieprasa, lai to uzskatītu par profesionālu klientu, atbilst attiecīgajām prasībām, kas iepriekš minētas II iedaļas 1. punktā.

Tomēr, ja klienti jau ir kvalificēti kā profesionāļi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kas līdzīgas iepriekšminētajām, nav paredzēts, ka to attiecības ar ieguldījumu sabiedrībām būtu jāietekmē jauniem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pielikumu.

Sabiedrībām jāievieš atbilstīga rakstiska iekšējā politika un procedūras, lai klientus iedalītu kategorijās. Profesionāli klienti ir atbildīgi par to, lai sabiedrība būtu informēta par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt to pašreizējo iedalījumu kategorijās. Ja tomēr ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms, ka klients vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to var uzskatīt par profesionāli, ieguldījumu sabiedrība veic attiecīgus pasākumus.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

(likumdevējai iestādei iesniegtiem priekšlikumiem un iniciatīvām pievienojams dokuments

(Finanšu regulas 28. pants un Īstenošanas kārtības 22. pants))

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar kuru groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (FITD)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par finanšu instrumentu tirgiem

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[65]

Iekšējais tirgus — finanšu tirgi

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[66]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1      Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Stiprināt ieguldītāju uzticēšanos, samazināt riskus pienācīgai tirgus kārtībai, samazināt sistēmiskos riskus, palielināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt nevajadzīgas izmaksas dalībniekiem.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. ..

Ņemot vērā iepriekš minētos vispārējos mērķus, ievieš šādus konkrētus mērķus:

- Nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus tirgus dalībniekiem;

- Palielināt tirgus pārredzamību tirgus dalībniekiem;

- Palielināt banku uzraudzības iestāžu pārredzamību un pilnvaras galvenajās jomās un uzlabot sadarbību Eiropas līmenī;

- Palielināt ieguldītāju aizsardzību

- Novērst ieguldījumu sabiedrību un citu tirgus dalībnieku organizatoriskās nepilnības un pārmērīgu riska uzņemšanos vai kontroles trūkumu

Attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķi ir:

- izveidot atbilstošu regulējumu visam tirgum un tirdzniecības struktūrām, ņemot vērā mazāko dalībnieku, īpaši MVU, vajadzības

- izveidot atbilstošu jauno tirdzniecības prakšu sistēmu

- uzlabot tirgus dalībniekiem tirdzniecības pārredzamību attiecībā uz akcijām un paplašināt to attiecībā uz tirgu, kas neattiecas uz akcijām

- palielināt banku uzraudzības iestāžu pārredzamību un pilnvaras

- uzlabot noteikumu ieviešanas un sadarbības konsekvenci valstu banku uzraudzības iestāžu uzraudzības darbībā

- uzlabot atvasināto preču instrumentu tirgu pārredzamību un pārraudzību

- vajadzības gadījumā stiprināt regulējumu attiecībā uz produktiem, pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem

- stiprināt ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus

- ieviest stingrākas organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

•        Ziņojums, kurā novērtēta ietekme uz jauno regulēto tirdzniecības sistēmu tirgu un banku uzraudzības iestāžu gūtā uzraudzības pieredze; ietekmes rādītājiem jābūt licencēto regulēto tirdzniecības sistēmu skaitam ES, to veiktajam tirdzniecības apjomam ar katru finanšu instrumentu salīdzinājumā ar citām tirdzniecības vietām un īpaši ar ārpusbiržas tirdzniecību;

•        progresa ziņojums par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības pārvietošanu uz biržām vai elektroniskām tirdzniecības platformām; ietekmes rādītājiem jābūt sistēmu skaitam, kas veic ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību, un to biržu un platformu tirdzniecības apjomam, kas tirgo ārpusbiržas atvasinātos tirdzniecības instrumentus, salīdzinājumā ar atlikušo ārpusbiržas tirdzniecības apjomu;

•        ziņojums par individuāli pielāgota MVU tirgu režīma darbību praksē; ietekmes rādītājiem jābūt to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitam, kas reģistrējušās kā MVU izaugsmes tirgi, to emitentu skaitam, kuri izvēlējušies tirgot savus finanšu instrumentus tirgū ar jauno nosaukumu MVU izaugsmes tirgus, un izmaiņām MVU emitentu tirdzniecības apjomā pēc pārskatītās FITD ieviešanas;

•        ietekmes ziņojums par jaunieviesto prasību praksi attiecībā uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem; ietekmes rādītājiem jābūt augstas frekvences uzņēmumu skaitam, kas saņēmuši atļaujas, un neatļautas tirdzniecības gadījumu (ja tādi pastāv) skaitam, kas iespējami pieļauti, veicot augstas frekvences tirdzniecību;

•        ietekmes ziņojums par jaunizveidoto akciju tirdzniecības pārredzamības noteikumu praksi; ietekmes rādītājiem jābūt tai tirdzniecības apjoma procentuālajai daļai, kas veikta saskaņā ar pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumiem, attiecībā pret nelegālajiem rīkojumiem, un tirdzniecības apjoma un pārredzamības līmeņa izaugsme kapitāla vērtspapīru instrumentos, kuri nav akcijas;

•        ietekmes ziņojuma par jaunizveidoto obligāciju, strukturētu produktu un atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecības pārredzamības noteikumu praksi; ietekmes rādītājiem šajos abos ziņojumos jābūt izplatījuma apjomam, ko pārklasificētie tirgus uzturētāji piedāvā pēc jauno pārredzamības noteikumu ieviešanas, un attiecīgajām dažādu likviditātes līmeņu instrumentu tirdzniecības cenu izmaiņām dažādās aktīvu kategorijās;

•        ziņojums par konsolidētās datu lentes darbību praksē; ietekmes rādītājiem jābūt pakalpojuma sniedzēju skaitam konsolidētā datu lentē un to tirdzniecības apjoma procentuālajai daļai un piemēroto maksu sapratīgumam;

•        ziņojums par pieredzi ar konkrētu produktu vai prakšu aizliegšanas mehānismu; ietekmes rādītājiem jābūt aizliegšanas mehānismu izmantošanas skaitam un šo aizliegumu efektivitātei praksē;

•        ietekmes novērtējums par priekšlikumā ietvertajiem pasākumiem atvasināto preču instrumentu tirgos; ietekmes rādītājiem jābūt cenu nepastāvības izmaiņām atvasināto preču instrumentu tirgos pēc pārskatītās FITD ieviešanas;

•        ziņojums par pieredzi ar trešo valstu režīmu un to trešo valstu dalībnieku skaita un veida uzskaitei, kam piešķirta atļauja; ietekmes rādītājiem jābūt jaunā režīma trešo valstu uzņēmumu attīstībai un šo uzņēmumu uzraudzības pieredzei praksē; un

•        ziņojums par pieredzi attiecībā uz pasākumiem, kas izveidoti, lai palielinātu ieguldītāju aizsardzību; ietekmes rādītājiem jābūt privāto ieguldītāju dalības pieaugumam finanšu instrumentu tirdzniecībā pēc pārskatītās FITD ieviešanas un to gadījumu skaitam un nopietnībai, kad ieguldītājiem kopumā un īpaši privātajiem ieguldītājiem ir radušies zaudējumi.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Īstermiņa vajadzības pēc direktīvas/regulas ieviešanas dalībvalstīs:

- Jāizveido atbilstošs regulējums visam tirgum un tirdzniecības struktūrām, ņemot vērā mazāko dalībnieku, īpaši MVU, vajadzības

- Jāizveido atbilstošs regulējums jaunajām tirdzniecības praksēm, piemēram, augstas frekvences tirdzniecībai

- Jāuzlabo tirdzniecības pārredzamība tirgus dalībniekiem attiecībā uz akcijām un jāpaplašina pārredzamība attiecībā uz tirgu, kas neattiecas uz akcijām

- Jāpalielina banku uzraudzības iestāžu pārredzamība un pilnvaras

- Jāuzlabo noteikumu ieviešanas un sadarbības konsekvence valstu banku uzraudzības iestāžu uzraudzības darbībā

- Jāuzlabo atvasināto preču instrumentu tirgu pārredzamība un pārraudzība

- Vajadzības gadījumā jāstiprina regulējums attiecībā uz produktiem, pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem

- Jāstiprina ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi

- Jāpalielina organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Vairums pārskatā ietverto jautājumu pašlaik jau ir aptverti acquis un FITD. Turklāt finanšu tirgiem jau piemīt pārrobežu iezīmes un tie arvien vairāk kļūst par pārrobežu tirgiem. Starptautiskajiem tirgiem nepieciešami pēc iespējas plašāki starptautiski noteikumi. Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem sabiedrības un tirdzniecības vietu organizētāji var konkurēt šajā kontekstā, neatkarīgi no tā, vai ir runa par pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības noteikumiem, ieguldītāju aizsardzību vai tirgus dalībnieku veiktu risku novērtējumu vai kontroli, jābūt kopīgiem visās valstīs, un pašreizējās FITD pamatā jau ir šāda nostāja. Tagad nepieciešams rīkoties Eiropas mērogā, atjauninot un grozot FITD noteikto tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā attīstību finanšu tirgos pēc direktīvas ieviešanas.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Finanšu instrumentu tirgus direktīva (FITD) ir spēkā kopš 2007. gada novembra, un tā ir ES finanšu tirgus integrācijas pamatpīlārs. Direktīvā ir spēkā trīsarpus gadus, un tās ietekmē ir pieaugusi konkurence starp finanšu instrumentu tirdzniecības vietām, palielinājusies iespēja ieguldītājiem izvēlēties pakalpojumu sniedzējus un pieejamos finanšu instrumentus, turklāt direktīvas panākumus papildina tehnoloģiju virzība.

Tomēr ir parādījušās arī dažas problēmas. Pirmkārt, aktivizējoties konkurences videi, radušās jaunas iespējas. Lielākas konkurences radītie ieguvumi nav vienādā mērā sasnieguši visus tirgus dalībniekus un tos ne vienmēr ir izjutuši galīgie ieguldītāji, neatkarīgi no tā, vai tie ir privāti ieguldītāji vai liela apjoma ieguldītāji. Konkurences radītās tirgus sadrumstalotības dēļ tirdzniecības vide kļuvusi sarežģītāka, īpaši no tirdzniecības datu vākšanas viedokļa. Otrkārt, tirgus un tehnoloģiju attīstība apsteigusi vairākus FITD noteikumus. Pastāv risks, ka var tikt apdraudētas tirdzniecības vietu un ieguldījumu sabiedrību kopējās intereses par pārredzamiem un vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem. Treškārt, finanšu krīze norādījusi vājās vietas tādu instrumentu regulējumā, kuri nav akcijas un kurus tirgo galvenokārt profesionāli ieguldītāji. Vairs nedarbojas kādreizējie pieņēmumi par to, ka tirgus efektivitāti drīzāk veicina ar šādu tirdzniecību saistīts obligāti nepieciešamais pārredzamības, uzraudzības un ieguldītāju aizsardzības līmenis. Visbeidzot, straujais finanšu instrumentu jauninājumu temps un arvien pieaugošā šādu instrumentu sarežģītība apliecina, ka ir svarīgi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, lai tā būtu atbilstīga pašreizējiem apstākļiem un augstā līmenī. Kaut gan finanšu krīzes pieredze parādīja, ka FITD plašie noteikumi bija pareizi, tomēr ir radusies nepieciešamība mērķtiecīgi, tajā pašā laikā ambiciozi uzlabot direktīvu.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Izvēlētie mērķi atbilst ES galvenajiem mērķiem veicināt saskaņotu un ilgtspējīgu ekonomikas darbību attīstību, augstu konkurences līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kas ietver pilsoņu drošību un ekonomiskās intereses (LESD 169. pants).

Šie mērķi atbilst arī Eiropas Komisijas reformu programmas priekšlikumam tās paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” Komisija savā jaunākajā 2010. gada 2. jūnija paziņojumā „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei” norādīja, ka tā iesniegs atbilstoši pārskatītu FITD.

Turklāt Komisija jau ir pieņēmusi vai gatavojas pieņemt citus tiesību aktu priekšlikumus, kas papildina pārskatīto FITD attiecībā uz uzlabotu tirgus pārredzamību un integritāti, kā arī pienācīgas tirgus kārtības izveidošanu un ieguldītāju aizsardzības stiprināšanu. Priekšlikumā regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem ietverts īsās pozīcijas pārdošanas veikšanas režīms, kam būtu jāatvieglo banku uzraudzības iestādēm atklāt iespējamus tirgus manipulāciju gadījumus. Priekšlikums regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem uzlabos arī būtisku atvasināto finanšu instrumentu pozīciju pārredzamību banku uzraudzības iestādēm, kā arī samazinās sistēmiskos riskus tirgus dalībniekiem. Pārskatītās Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas, kas jāiesniedz kopā ar pārskatīto FITD, mērķis būs paplašināt direktīvas darbības jomu, palielināt tās efektivitāti un izveidot labākus un pienācīgākus finanšu tirgus. Jautājumi attiecībā uz pārredzamības prasībām, kas raksturīgas fiziskiem enerģijas tirgiem, kā arī darījumu pārskatu nosūtīšanu, lai nodrošinātu enerģijas tirgu integritāti, ietverti Komisijas priekšlikumā regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG. – [DD.MM.]GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[67]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[68]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Priekšlikuma Regulas, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, 81. pantā noteikts, ka jānovērtē iestādes darbībā iegūtā pieredze trīs gadu laikā pēc tās darbības uzsākšanas. Tāpēc Komisija publicē vispārīgu pārskatu, ko nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Izveidojot priekšlikumu par reformām ES finanšu uzraudzības sistēmā, ir veikts ietekmes novērtējums, ko pievieno priekšlikumam regulām, ar kurām Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

Šajā priekšlikumā EVTI paredzēti papildu resursi, kas nepieciešami, lai EVTI varētu izmantot savu kompetenci un īpaši savu lomu, lai:

- Nodrošinātu tirdzniecības vietām piemērojamo noteikumu saskaņošanu un koordinēšanu un palielinātu atvasināto finanšu instrumentu tirgu pārredzamību, norādot, kuras atvasināto finanšu instrumentu kategorijas var tirgot regulētās tirdzniecības vietās.

- Nodrošinātu saskaņotu un uzlabotu pārredzamības līmeni gan akciju tirgū, gan tirgos, kas nav saistīti ar akcijām, nodrošinot pirmstirdzniecības pārredzamības prasību izņēmumu saderību un konsekvenci un precizējot standartus datu pārskatu sniegšanai, lai uzlabotu datu kvalitāti un atvieglotu datu konsolidēšanu.

- Stiprinātu un nodrošinātu saskaņotu valstu regulatīvo pilnvaru īstenošanu šādā veidā: Nodrošinot valstu pilnvaru koordinēšanu attiecībā uz produktu aizliegumiem un pozīciju pārvaldību atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Turklāt EVTI būtu jābūt tiešām pilnvarām šajās jomās, lai novērstu draudus ieguldītāju aizsardzībai un/vai pienācīgai tirgus kārtībai ārkārtas situācijās; nodrošinot administratīvo sankciju obligāto saskaņošanu ES līmenī, izveidojot vadlīnijas; nodrošinot trešo valstu uzņēmumiem piešķirto piekļuves nosacījumu koordinēšanu un saskaņošanu.

- Nodrošinot noteikumu saskaņošanu un koordinēšanu attiecībā uz informācijas atklāšanu par pozīcijām pa tirgotāju kategorijām atvasināto preču instrumentu tirgos, kas uzlabos šo tirgu pārraudzību un pārredzamību.

- Nodrošinot noteikumu saskaņošanu un koordinēšanu, norādot datus, kas attiecas uz tirdzniecības veikšanu, kas tirdzniecības vietām būtu jāatklāj, lai atvieglotu ieguldījumu sabiedrību pienākumu labāko izpildi.

- Stiprinot korporatīvās pārvaldības sistēmu, norādot vēlētās komitejas uzdevumus, kas ir atbildīga par vadības struktūras locekļu iecelšanu, kā arī vadlīniju projekta izveidošanu par to, kā novērtēt vadības struktūras locekļu atbilstību.

- Bez šiem resursiem nevar nodrošināt savlaicīgu un efektīvu iestādes lomas izpildi.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

EVTI regulā izveidotās pārvaldības un kontroles sistēmas piemēro arī attiecībā uz EVTI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu.

Galīgo rādītāju kopumu, lai novērtētu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes darbību, nolems Komisija, veicot pirmo novērtēšanu. Veicot galīgo novērtēšanu, kvantitatīvie rādītāji būs tikpat būtiski kā konsultācijās apkopotie kvalitatīvie rādītāji. Novērtēšanu veic atkārtoti ik pēc trijiem gadiem.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EVTI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Iestāde pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kuri ir saistoši visam iestādes personālam.

Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Izdevumu kategorija……………...……….] || Dif./nedif. ([69]) || no EBTA[70] valstīm || no kandidātvalstīm[71] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [12.040401.01] EVTI subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu (Personāla un administratīvie izdevumi) || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1A || Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: <MARKT> || || || gads 2013[72] || gads 2014 || gads 2015 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

12.0404.01 || Saistības || (1) || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Maksājumi || (2) || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[73] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0 || 0 || 0 || || || || ||

KOPĀ — ĢD <MARKT> || Saistības || =1+1a +3 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Maksājumi || =2+2a +3 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0 || 0 || 0 || || || || ||

Maksājumi || (5) || 0 || 0 || 0 || || || || ||

Ÿ KOPĀ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0 || 0 || 0 || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1A. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Maksājumi || =5+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Piezīmes

1) Uzdevumi, kas saistīti ar visām tirgus un tirdzniecības struktūrām

Tirdzniecības vietas

EVTI jāizveido 4 saistošu tehnisko standartu projekts attiecībā uz tirdzniecības vietu informācijas nosūtīšanas procesu kompetentām iestādēm, publicēšanu un apstākļiem, kādos finanšu tirdzniecība ir jāpārtrauc, kā arī sadarbību un informācijas apmaiņu starp tirdzniecības vietām.

Atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecība

EVTI jāizveido 2 saistoši tehnisko standartu projekti, kuros noteikts, kuras atvasināto finanšu instrumentu kategorijas vai apakškopas jātirgo tikai regulētās tirdzniecības vietās, norādot arī kritērijus, lai noteiktu, vai atvasinātā finanšu instrumenta kategorija vai apakškopa tiek uzskatīta par pietiekami likvīdu, lai to varētu tirgot regulētās tirdzniecības vietās.

2) Tirdzniecības pārredzamība akciju tirgū un tirgos, kas nav saistīti ar akcijām

Akciju tirgi

EVTI jāpublicē savs viedoklis, novērtējot katra pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojuma saderīgumu ar pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām un nosūtīt Komisijai gada pārskatu par to, kā tos izmanto praksē.

EVTI jāuzrauga pasākumu ieviešana, lai tirdzniecības vietas veiktu atliktu pēctirdzniecības publicēšanu, un jāiesniedz Komisijai gada pārskats par to, kā tos izmanto praksē.

Tirgi, kuri nav akciju tirgi

EVTI jāpublicē savs viedoklis, novērtējot katra pirmstirdzniecības pārredzamības atbrīvojuma saderīgumu ar pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām un nosūtīt Komisijai gada pārskatu par to, kā tos izmanto praksē. EVTI jāuzrauga arī pirmstirdzniecības pārredzamības prasības obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem un tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem drīkst veikt klīringu, ko ieguldījumu sabiedrības tirgo ārpus biržas, un jāziņo Komisijai par šīs prasības ievērošanu 2 gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā.

EVTI jāuzrauga pasākumu ieviešana, lai tirdzniecības vietas veiktu atliktu pēctirdzniecības publicēšanu, un jāiesniedz Komisijai gada pārskats par to, kā tos izmanto praksē.

Datu pārskatu sniegšanas pakalpojumi

EVTI jāizveido 3 saistoši tehniskie standarti, norādot datu formātus un standartus, kas jāizmanto tirdzniecības vietām, ieguldījumu sabiedrībām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām, lai atvieglotu pēctirdzniecības informācijas konsolidēšanu akciju tirgiem un tirgiem, kas nav saistīti ar akcijām, kā arī tās informācijas konsolidēšanu, kas datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieprasa atļauju, jāsniedz kompetentajām iestādēm.

3) Pastiprināta banku uzraudzības iestāžu un to pilnvaru pārredzamība; uzlabota noteikumu piemērošanas konsekvence un valstu banku uzraudzības iestāžu pārraudzības koordinēšana

Produktu aizliegumi

EVTI jākoordinē valstu kompetento iestāžu veiktās darbības, lai izveidotu pastāvīgu aizliegumu finanšu produktam vai praksei. Turklāt EVTI ir tiešas pilnvaras īslaicīgi aizliegt produktus vai pakalpojumus ārkārtas situācijās.

EVTI veikto pasākumu, kurus valstis veic savu pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana

EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar valsts kompetento iestāžu pozīciju pārvaldību un pozīciju ierobežošanas pilnvarām. Turklāt EVTI ir tiešas pilnvaras pieprasīt informāciju no jebkuras personas par jebkura veida atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām, pieprasīt jebkurai personai samazināt pozīcijas apjomu un ierobežot personu spēju slēgt atvasināto preču instrumentu līgumu.

Sankcijas

EVTI izveido vadlīnijas kompetentām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, ko konkrētos gadījumos piemēro valsts tiesiskajā regulējumā.

EVTI izveido 1 saistošu tehnisko standartu par procedūrām un formātiem informācijai, ko valstu kompetentās iestādes nosūta EVTI attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem, sankcijām, finansiāliem un krimināliem sodiem.

Trešo valstu uzņēmumu piekļuves nosacījumi

EVTI ir reģistrētāja loma attiecībā uz ārpussavienības uzņēmumiem, kas gatavojas veikt ieguldījumu pakalpojumus un darbības Savienībā, neizveidojot filiāli kādā no dalībvalstīm. Turklāt EVTI jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekti, lai noteiktu informācijas saturu, kas trešās valsts uzņēmumam jāietver pieprasījumā, kuru tas iesniedz EVTI, un jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar to trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums ir atzīts par līdzvērtīgu Savienības regulējumam. 4) Uzlabota atvasināto preču instrumentu tirgu pārredzamība un pārraudzība.

Tirgotāju kategoriju ziņošana par pozīcijām

EVTI izstrādā 1 saistošu tehnisko standartu, norādot robežvērtības, kad tirgotāju kategoriju pozīcijas ir jāpublisko, to nedēļas pārskatu formātu, ar kuriem publiski paziņo tirgotāju kategoriju atvērtās pozīcijas, un tās informācijas saturu, kuru regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu tirgus locekļiem un dalībniekiem ir saistības nosūtīt.

5) Jāstiprina ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi

Labāka izpilde

EVTI jāizveido 2 saistoši tehniskie standarti, norādot to datu saturu, formātu un periodiskumu, kas saistīti ar izpildes kvalitāti, kura jāpublicē tirdzniecības vietām, kā arī nosakot tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu sabiedrībām jāpublicē attiecībā uz piecām labākajām tirdzniecības vietām, kurās tās ir izpildījušas klientu rīkojumus.

EVTI izveido vadlīnijas to finanšu instrumentu novērtēšanai, kas veido struktūru, un kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt.

6) Jāpalielina organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām

Korporatīvā pārvaldība

EVTI nodrošina vadlīniju esamību vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un funkcijas.

EVTI būs jāizveido 1 saistošais tehniskais standarts, norādot tās vēlētās komitejas uzdevumus, kas rīkojas vadības struktūras locekļu vārdā.

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJU (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Maksājumi || =5+ 6 || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || gads 2012 || gads 2013 || gads 2014 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĢD: <MARKT> ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || || || || ||

KOPĀ — <….> ĢD || Apropriācijas || || || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 0 || 0 || 0 || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || gads 2012[74] || gads 2013 || gads 2014 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJU || Saistības || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

Maksājumi || 0.394 || 0.675 || 0.675 || || || || || 1.744

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Priekšlikuma konkrētie mērķi ir noteikti 1.4.2. punktā. Tie tiks sasniegti, izmantojot priekšlikumā ietvertos tiesību aktu pasākumus, kas jāpiemēro valsts līmenī un iesaistot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

Lai gan nav iespējams katram darbības mērķim piemērot konkrētus skaitliskos parametrus, īpaši EVTI lomai būtu jāpalīdz uzlabot ieguldītāju un atvasināto finanšu instrumentu tirgu lietotāju uzticēšanos, ievērojami samazināt sistēmiskos riskus un būtiski uzlabot tirgus efektivitāti. Pirmkārt, uzlabotie pārredzamības noteikumi par akcijām un jaunie pārredzamības noteikumi par obligācijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem kopā ar jaunajām ziņošanas prasībām un sistēmām ievērojami palielinās finanšu tirgu, tostarp preču tirgu, pārredzamības līmeni banku uzraudzības iestādēm un tirgus dalībniekiem. Kopā ar jaunajām banku uzraudzības iestāžu pilnvarām tiem būtu jāuzlabo pienācīga finanšu tirgu darbība kopumā. Otrkārt, jaunās ieguldījumu sabiedrību saistības attiecībā uz organizāciju, procesu un riska kontrolēm būtiski stiprinās ieguldītāju aizsardzību un tādējādi palielinās ieguldītāju uzticēšanos. Treškārt, jaunā tirdzniecības sistēma un dažiem tirgus dalībniekiem uzliktās saistības vienlaicīgi samazinās sistēmisko risku un palielinās tirgu efektivitāti.

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Komentārs.

Šim priekšlikumam nav vajadzīgi papildu cilvēkresursi un administratīvie resursi MARKT ĢD. Tiks turpināts izmantot pašreiz saskaņā ar Direktīvu 1997/9/EK izmantotos resursus.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– x Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Priekšlikumā paredzēti papildu uzdevumi EVTI. Tam būs nepieciešami papildu resursi saskaņā ar budžeta pozīciju 12.0404.01

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[75].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| gads 2012 || gads 2012 || gads 2014 || || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru DALĪBVALSTIS, izmantojot ES valstu uzraudzītājus(*) || 0.591 || 1.013 || 1.013 || || || || || 2.617

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || 0.591 || 1.013 || 1.013 || || || || || 2.617

(*) Pieņēmums balstīts uz pašreizējo finansēšanas mehānismu EVTI regulas priekšlikumā (dalībvalstis 60 % — Kopiena 40 %).

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

· ¨          pašu resursus

· ¨          dažādus ieņēmumus

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, ar kuru groza Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (FITD), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata pielikums

Izmantotā metodoloģija un attiecīgie galvenie pieņēmumi

Izmaksas, kas izriet no EVTI veicamajiem uzdevumiem atbilstīgi abiem priekšlikumiem, ir aprēķinātas kā izdevumi attiecībā uz personālu (1 sadaļa) saskaņā ar izdevumu klasifikāciju EVTI budžeta projektā 2012. gadam, kas iesniegts Komisijai.

Divos komisijas priekšlikumos ietverti noteikumi EVTI izveidot aptuveni 14 jaunu saistošo tehnisko standartu kopumus, kam būtu jānodrošina, lai ar augstu tehnoloģiju saistīti pasākumi tiktu saskaņoti piemēroti visā ES. Saskaņā ar priekšlikumiem EVTI būtu jāizveido aptuveni 50 % no jaunajiem saistošajiem tehniskajiem standartiem 2013. gadā. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams lielāks darbinieku skaits jau sākot no 2013. gada. Attiecībā uz pozīciju raksturu, veiksmīgu un savlaicīgu jauno saistošo tehnisko standartu izveidošanai īpaši būs vajadzīgi papildu darbinieki politikas, juridiskajā un ietekmes novērtējuma jomā.

Pamatojoties uz Komisijas dienestu un EVTI aprēķiniem, tika piemēroti šādi pieņēmumi, lai novērtētu ietekmi uz vairākiem FTE, kas nepieciešami, lai izveidotu saistītos tehniskos standartus, kas attiecas uz diviem priekšlikumiem:

– Viens politikas veidošanas darbinieks izveido 2 vidējas sarežģītības saistītos tehniskos standartus gadā; tas nozīmē, ka 2013. gadā vajadzīgi 4 politikas veidošanas darbinieki;

– Viens ietekmes novērtējuma darbinieks ir vajadzīgs 8 saistīto tehnisko standartu procesiem; tas nozīmē, ka 2013. gadā ir vajadzīgs 1 ietekmes novērtējuma darbiniek;

– Viens juridiskais darbinieks ir vajadzīgs, lai izveidotu 5 saistīto tehnisko standartu projektus; tas nozīmē, ka 2013. gadā ir vajadzīgs 1 juridiskais darbinieks;

– Viens papildu FTE atbalsta darbinieks ir vajadzīgs, lai ikdienā nodrošinātu atbalstu iepriekš minētajām pozīcijām.

Tāpēc 2013. gadā nepieciešamo saistīto tehnisko standartu izveidošanai vajadzīgi 7 FTE.

Papildus saistītajiem tehniskajiem standartiem EVTI būtu jāizveido 3 vadlīniju kopumu (sankcijas, finanšu instrumentu sarežģītība, korporatīvā pārvaldība) projekti un viens ziņojums par pirmstirdzniecības saistību piemērošanu ne-vērtspapīriem, tirgojot tos ārpus biržas. Šo uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami 2 papildu politikas veidošanas darbinieki.

Visbeidzot EVTI tiks uzticēti daži papildu uzdevumi pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumu un pēctirdzniecības publicēšanas atlikšanas jomā akciju tirgiem un tirgiem, kas nav saistīti ar akcijām, produktu aizliegumiem un pozīciju pārvaldību. Šo uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami 2 papildu politikas veidošanas darbinieki.

Kopumā tas nozīmē, ka vajadzīgi 11 papildu FTE.

Citi pieņēmumi:

– balstoties uz FTE sadalījumu 2012. gada budžeta plānā, tiks pieņemti 11 papildu FTE, kas ietver 8 pagaidu aģentus (74 %), 2 valsts ekspertus (16 %) un 1 līguma aģentu (10 %);

– vidējās gada algas dažādām darbinieku kategorijām tiek aprēķinātas atbilstīgi BUDG ĢD vadlīnijām;

– algu aprēķina koeficients Parīzē ir 1,27;

– apmācību izmaksas tiek lēstas par 1000 uz vienu FTE gadā;

– struktūru izmaksas ir EUR 10 000, balstoties uz 2012. gada budžeta plānu uz struktūras grupu;

– ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļošana, viesnīca, ārstu pārbaudes, uzstādīšana un citas atļaujas, atlaišanas izmaksas utt.) par EUR 12 700, kas aprēķinātas, balstoties uz 2012. gada budžeta plānu viena jauna darbinieka pieņemšanai.

Tika uzskatīts, ka darba apjoms iepriekš minētajiem jaunpieņemtajiem FTE tiks saglabāts 2014. gadā un turpmāk, un tas daļēji ir saistīts ar jau izveidoto saistīto tehnisko standartu grozījumiem un daļēji ar atlikušo 50 % saistīto tehnisko standartu sagatavošanu atbilstīgi diviem tiesību aktu priekšlikumiem.

Nepieciešamā budžeta palielināšanas aprēķināšanas metode turpmākajos trijos gados ir sīkāk parādīta turpmākajā tabulā. Aprēķinā atspoguļots tas, ka Kopienas budžets finansē 40 % no izmaksām.

Izmaksu veids || Aprēķins || Summa (tūkstošos)

2013 || 2014 || 2015 || Kopā

|| || || || ||

1. sadaļa: Personāla izmaksas || || || || ||

|| || || || ||

11 Algas un pabalsti || || || || ||

- pagaidu darbiniekiem || =8*127*1,27 || 658 || 1,317 || 1,317 || 3,293

- NVE || =2*73*1,27 || 81 || 162 || 162 || 405

- līgumdarbiniekiem || =1*64*1,27 || 45 || 89 || 89 || 223

|| || || || ||

12 Ar pieņemšanu darbā saistītie izdevumi || || || || ||

|| =11*12,7 || 140 || || || 140

|| || || || ||

13 Komandējumu izdevumi || || || || ||

|| =11*10 || 55 || 110 || 110 || 275

|| || || || ||

15 Apmācība || =11*1 || 6 || 11 || 11 || 28

|| || || || ||

Kopā 1. sadaļā: Personāla izmaksas || || 985 || 1,689 || 1,689 || 4,363

|| || || || ||

Kopienas ieguldījums (40%) || || 394 || 676 || 676 || 1,746

Dalībvalstu ieguldījums (60%) || || 591 || 1,013 || 1,013 || 2,617

Šajā tabulā attēlots piedāvātais deviņu pagaidu aģentu pozīciju izveidošanas plāns:

Funkciju grupa un pakāpe || Pagaidu amati ||

AD 16 || ||

AD 15 || ||

AD 14 || ||

AD 13 || ||

AD 12 || ||

AD 11 || ||

AD 10 || ||

AD 9 || 2 ||

AD 8 || 3 ||

AD 7 || 3 ||

AD 6 || ||

AD 5 || ||

|| ||

Kopā AD || 8 ||

[1]               FITD pārskata pamatā ir t. s. Lamfalisī procedūra (četrpakāpju regulējuma pieeja, ko ieteikusi Viedo komiteja saistībā ar Eiropas Vērtspapīru tirgus regulu; komitejas priekšsēdētājs ir Aleksandrs Lamfalisī (Baron Alexandre Lamfalussy); lēmums tika pieņemts Eiropadomes sanāksmē Stokholmā 2001. gada martā, un mērķis bija padarīt efektīvāku vērtspapīru tirgu regulējumu), kurai sekoja Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi): pirmajā pakāpē Eiropas Parlaments un Padome pieņem direktīvu, izmantojot koplēmuma procedūru, kurā ietverti pamatprincipi un kura piešķir Komisijai tiesības darboties otrajā pakāpē, pieņemt deleģētos aktus (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants, C 115/47) vai īstenošanas aktus (Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pants, C 115/47). Sagatavojot deleģētos aktus, Komisija apspriedīsies ar dalībvalstu ieceltiem ekspertiem. Pēc Komisijas lūguma EVTI var sniegt konsultācijas Komisijai par tehniskiem jautājumiem, kuri jāiekļauj otrās pakāpes tiesību aktos. Turklāt pirmās pakāpes tiesību akti var piešķirt EVTI tiesības izstrādāt regulatīvu vai īstenošanas tehnisko standartu projektus atbilstīgi EVTI regulas 10. un 15. pantam, kurus Komisija var pieņemt (saskaņā ar Padomes un Parlamenta tiesībām izteikt iebildumus regulatīvo tehnisko standartu gadījumā). Trešajā pakāpē EVTI arī izstrādā ieteikumus un norādījumus un salīdzina regulatīvo praksi, veicot profesionālapskati, lai nodrošinātu pirmajā un otrajā pakāpē pieņemto noteikumu konsekventu ieviešanu un piemērošanu. Visbeidzot Komisija pārbaudīs, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem, un var ierosināt tiesas procesu pret dalībvalstīm, kas nenodrošina atbilstību.

[2]               Direktīva 2004/39/EK (FITD pamatdirektīva).

[3]               Direktīva 2006/73/EK (FITD īstenošanas direktīva), ar ko īsteno Direktīvu 2004/39/EK (FITD pamatdirektīva).

[4]               Regula Nr. 1287/2006 (FITD īstenošanas regula), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (FITD pamatdirektīva) attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241/1, 2.9.2006.).

[5]               Monitoring Prices, Costs and Volumes of Trading and Post-trading Services, Oxera, 2011. gads.

[6]               Sk. (COM (2010) 301 galīgā redakcija — Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai: Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei, 2010. gada jūnijs.

[7]               Sk. G–20 līderu paziņojumu Pitsburgas samitā, 2009. gada 24.–25. septembris, http://www.pittsburghsummit.gov/mediacenter/129639.htm

[8]               Rezultātā Komisija publicēja paziņojumu (COM(2009) 563 galīgā redakcija) „Turpmākie pasākumi efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšanai” , 2009. gada 20. oktobris.

[9]               Sk. (COM (2010) 484) priekšlikums — Regula par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, 2010. gada septembris.

[10]             Sk. ziņojumu, ko sagatavojusi Augsta līmeņa grupa finanšu uzraudzībai ES, kuras priekšsēdētājs ir Žaks Delarosjē (Jacques de Larosière), 2009. gada februāris, un Padomes secinājumus par ES finanšu uzraudzības stiprināšanu, 10862/09, 2009. gada jūnijs.

[11]             Sk. atbildes saistībā ar FITD pārskatīšanas sabiedrisko apspriešanu: http://circa.europa.eu/Public/irc/markt/markt_consultations/library?l=/financial_services/mifid_instruments&vm=detailed&sb=Title un ietekmes novērtējuma kopsavilkuma 13. pielikumu.

[12]             Apkopojums pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/securities/docs/isd/10-09-21-hearing-summary_en.pdf

[13]             Sk. CESR tehniskās konsultācijas Eiropas Komisijai FITD pārskatīšanas kontekstā un atbildes uz Eiropas Komisijas pieprasījumu sniegt papildinformāciju, 2010. gada 29. jūlijs; http://www.esma.europa.eu/popup2.php?id=7003, un CESR tehnisko konsultāciju Eiropas Komisijai FITD pārskatīšanas kontekstā un atbilžu uz Eiropas Komisijas pieprasījumu sniegt papildinformāciju otro kārtu, 2010. gada 13. oktobris; http://www.esma.europa.eu/popup2.php?id=7279

[14]             Šos pētījumus veica divi ārējie konsultanti, kuri tika izvēlēti atbilstīgi atlases procesam, kas izveidots Eiropas Komisijas noteikumu un regulu ietvaros. Nevienā no abiem pētījumiem neparādās Eiropas Komisijas viedoklis vai atzinums.

[15]             http://ec.europa.eu/internal_market/finservices-retail/investment_products_en.htm

[16]             COM(2010) 284

[17]             Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/29/EK, OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.

[18]             OV C 71 E, 25.3.2003., 62. lpp.

[19]             OV C 220, 16.9.2003., 1. lpp.

[20]             OV C 144, 20.6.2003., 6. lpp.

[21]             Eiropas Parlamenta 2003. gada 25. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2003. gada 8. decembra Kopējā nostāja (OV C 60 E, 9.3.2004., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2004. gada 7. aprīļa Lēmums.

[22]             OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[23]             OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

[24]             OV 56, 4.4.1964., 878/64. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 1972. gada Pievienošanās aktu.

[25]             OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

[26]             OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.

[27]             [pievienojiet atsauci uz OV]

[28]             OV L Ö 177, 30.6.2006., 1. lpp. Õ 126, 26.5.2000., 1. lpp.. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

[29]             OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.

[30]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

[31]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (Pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).

[32]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

[33]             OV L 141, 11.6.1993. Ö 177, 30.6.2006., 201. lpp. Õ ,1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

[34]             OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

[35]             OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

[36]             OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

[37]             OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[38]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[39]             OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.

[40]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[41]             OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

[42]             OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.

[43]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[44]             OV L 184, 17.7.1999, p. 23.

[45]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[46]             OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[47]             OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Ö 302, 17.11.2009., 32. lpp. Õ . Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.).

[48]             OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

[49]             OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

[50]             Padomes Direktīva 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/44/EK (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

[51]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK.

[52]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK.

[53]             OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

[54]             OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

[55]             è1 OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp. ç

[56]             OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

[57]             OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

[58]             OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.

[59]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[60]             OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.

[61]             è1 OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ç

[62]             è1 OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ç

[63]             OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

[64]             è1 OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. ç

[65]             ABM — pārvaldība pēc darbības jomām. ABB — budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām.

[66]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[67]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[68]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[69]             Dif. = Diferencētas apropriācijas / Nedif. = Nediferencētas apropriācijas

[70]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[71]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[72]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[73]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[74]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[75]             Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.