52011PC0461

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Paplašinātās Eiropas Savienības interesēs ir nodrošināt, lai robežas ar tās kaimiņvalstīm nebūtu šķērslis tirdzniecībai, savstarpējai sociālai un kultūras apmaiņai vai reģionālajai sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Tāpēc Padome un Eiropas Parlaments 2006. gadā pieņēma regulu, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām[1]("Vietējās pierobežas satiksmes regula"), saskaņā ar kuru pierobežas iedzīvotājiem var piemērot atkāpi no Šengenas Robežu kodeksa vispārīgajiem noteikumiem par robežpārbaudēm. Ar šo regulu dalībvalstis tiek pilnvarotas slēgt divpusējus nolīgumus ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, ar nosacījumu, ka šajos nolīgumos pilnībā tiek ievēroti regulā noteiktie kritēriji.

Komisija 2011. gada februārī savā otrajā ziņojumā[2] secināja, ka vietējās pierobežu satiksmes režīms būtiski atvieglo dzīvi iedzīvotājiem, kas dzīvo ārējo sauszemes robežu tuvumā, un vienlaikus ir maz pierādījumu tam, ka režīms tiktu ļaunprātīgi izmantots.

Komisija arī apgalvoja, ka, ņemot vērā Kaļiņingradas īpašo atrašanās vietu (Krievijas Federācijas Kaļiņingradas reģions ar gandrīz vienu miljonu iedzīvotāju kļuva par vienīgo anklāvu ES 2004. gada paplašināšanās rezultātā), grozījums Vietējās pierobežas satiksmes regulā var būt pamatots.

Patiesi, Kaļiņingradas anklāva ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir īpaša – relatīvi neliela teritorija, kuru pilnībā ieskauj divas ES dalībvalstis; visam apgabalam ir pierobežas raksturs. Eiropā nav citu teritoriju ar līdzīgu ģeogrāfisko situāciju, kas veido anklāvu.

Lai novērstu Kaļiņingradas izolāciju no tās blakusesošajām kaimiņvalstīm, tās iedzīvotājiem ir jāatvieglo ceļošana.

Kaut arī ES un Krievijas Federācijas nolīgums par vīzu režīma atvieglināšanu, kas ir spēkā kopš 2007. gada, jau ir būtisks solis virzienā uz mobilitātes iespēju uzlabošanu, vietējās pierobežas satiksmes režīms piedāvā papildu atvieglojumus īpaši regulārām, pat ikdienas vajadzībām ceļošanai vietējās apkārtnes ietvaros. Piemēram, pieteikumu iesniedzējiem nebūs jāpierāda pietiekamu iztikas līdzekļu pieejamība, atļauju var izsniegt bez maksas vai vietējai pierobežas satiksmei varētu rezervēt vai izveidot atsevišķas joslas un/vai īpašus robežšķērsošanas punktus. Visi Kaļiņingradas apgabala iedzīvotāji varētu izmantot šos atvieglojumus, ievērojot to, ka daži no atvieglojumiem ES un Krievijas Federācijas nolīgumā par vīzu režīma atvieglojumiem ir piemērojami tikai konkrētām personu kategorijām.

Lai novērstu Kaļiņingradas apgabala mākslīgu dalījumu, kā rezultātā dažiem iedzīvotājiem būtu pieejami vietējās pierobežas satiksmes atvieglojumi, bet vairākumam (tostarp Kaļiņingradas pilsētas iedzīvotājiem) tie nebūtu pieejami, visu Kaļiņingradas apgabalu, balstoties uz divpusēju nolīgumu starp dalībvalsti un Krievijas Federāciju, vajadzētu uzskatīt par pierobežu. Jānorāda, ka šo atbilstīgo pierobežu tālāk vairs nevar paplašināt.

Šajā kontekstā un lai regulai būtu reāla ietekme šajā reģionā, konkrēts pierobežas apgabals Polijas pusē arī būtu jāiekļauj atbilstīgajā pierobežā, lai atvieglotu un uzlabotu ekonomisko un kultūras apmaiņu starp Kaļiņingradas apgabalu, no vienas puses, un lielākajiem centriem Polijas ziemeļos, no otras puses.

Tiek uzsvērts, ka šis pierobežas zonas ārkārtas paplašinājums Kaļiņingradas apgabalā neietekmē vispārējo atbilstīgās pierobežas zonas (30/50 km zona) definīciju. Visi Vietējās pierobežas satiksmes regulas noteikumi un nosacījumi, kas garantē visas Šengenas zonas drošību, joprojām ir jāpiemēro. Konkrēti, vietējās pierobežas satiksmes atļaujām joprojām būs drošības elementi atbilstīgi regulā izklāstītajam, un vietējās pierobežas satiksmes atļaujas var izsniegt tikai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri atbilst visiem regulā paredzētajiem nosacījumiem. Polijai ir arī pienākums nodrošināt, ka jebkādai vietējās pierobežas satiksmes ļaunprātīgai izmantošanai piemēro efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, kuros ietver iespēju atcelt un atņemt vietējās pierobežas satiksmes atļaujas. Šajā kontekstā Polijas iestādes jau ir apņēmušās uzsākt mērķtiecīgas informācijas kampaņas un skaidri apzīmēt vietējās pierobežas satiksmes apgabalu.

Šis priekšlikums būs ieguldījums ES un Krievijas Federācijas stratēģiskās partnerības turpmākā sekmēšanā atbilstīgi prioritātēm, kas izklāstītas Plānā par kopējo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, attiecībā uz pārrobežu sadarbību, un šo priekšlikumu apsver saistībā ar ES un Krievijas Federācijas vispārējām attiecībām.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Pamatojoties uz otro Komisijas ziņojumu par vietējās pierobežas satiksmes režīma darbību, dalībvalstis apsprieda iespēju attiecīgajos forumos pievērsties Kaļiņingradas anklāva situācijas īpašajam risinājumam.

Lielākā daļa dalībvalstu atbalsta šādu risinājumu ar nosacījumu, ka netiks no jauna apspriesta robežzonas vispārējā definīcija un ka šis izņēmums būs īpašs un vienreizējs risinājums tikai Kaļiņingradas anklāva gadījumam.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

Ar priekšlikumu tiek grozīta Vietējās pierobežas satiksmes Regula, kuras pamatā bija līdzvērtīgs noteikums Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, t.i., 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts (ārējās robežas).

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātais grozījums neietekmē ES budžetu.

2011/0199 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1931/2006 attiecībā uz Kaļiņingradas apgabala un konkrētu Polijas administratīvo rajonu iekļaušanu atbilstīgajā pierobežas zonā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienības noteikumi par vietējo pierobežas satiksmi, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus[3], un kuri ir spēkā kopš 2007. gada, nav radījuši šķēršļus tirdzniecībai, sociālajai un kultūras apmaiņai vai reģionālajai sadarbībai ar kaimiņvalstīm, vienlaikus saglabājot visas Šengenas zonas drošību.

(2) Kaļiņingradas apgabalam ir īpaša ģeogrāfiskā situācija: relatīvi nelielā teritorija, kuru pilnībā ieskauj divas dalībvalstis, veido vienīgo anklāvu ES; apgabala forma un iedzīvotāju sadalījums ir tāds, ka, piemērojot standarta noteikumus par pierobežas definīciju, anklāvs tiktu mākslīgi sadalīts, kā rezultātā dažiem iedzīvotājiem būtu pieejami vietējās pierobežas satiksmes atvieglojumi, bet vairākumam, tostarp Kaļiņingradas pilsētas iedzīvotājiem, tie nebūtu pieejami. Ņemot vērā Kaļiņingradas apgabala viendabīgumu, lai varētu uzlabot tirdzniecību, sociālo un kultūras apmaiņu un reģionālo sadarbību, būtu jāievieš īpašs izņēmums Regulā (EK) Nr. 1931/2006, kas ļautu visu Kaļiņingradas apgabalu uzskatīt par pierobežu.

(3) Konkrēts pierobežas apgabals Polijas pusē arī būtu jāatzīst kā atbilstīga pierobežas zona, lai Regulas (EK) Nr. 1931/2006 piemērošanai minētajā reģionā būtu reāla ietekme, radot lielākas iespējas tirdzniecībai, sociālajai un kultūras apmaiņai un reģionālajai sadarbībai starp Kaļiņingradas apgabalu, no vienas puses, un lielākajiem centriem Polijas ziemeļos, no otras puses.

(4) Šī regula neskar pierobežas vispārējo definīciju un pilnībā ievēro noteikumus un nosacījumus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1931/2006, tostarp dalībvalstu piemērotos sodus pierobežas iedzīvotājiem, kuri ļaunprātīgi izmanto vietējās pierobežas satiksmes režīmu.

(5) Šī regula sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģiskās partnerības turpmākā sekmēšanā atbilstīgi prioritātēm, kas izklāstītas Plānā par kopējo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un ņem vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas vispārējās attiecības.

(6) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, noteikt grozījumu pašreizējos Savienības noteikumos par vietējo pierobežas satiksmi, nevar sasniegt dalībvalstu līmenī un var labāk panākt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas arī noteikts minētajā pantā, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(7) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

(8) Šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[4]; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(9) Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās, saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[5]. Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro.

(10) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Nolīgumu, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē[6] tajā jomā, kura norādīta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK par minētā nolīguma īstenošanas pasākumiem[7].

(11) Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[8], tajā jomā, kura norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK[9].

(12) Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jomā, kura norādīta 1. panta A punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/350/EK[10],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1931/2006 groza šādi:

(1)          Regulas 3. panta 2. punkta beigās pievieno šādu tekstu:

"Šīs regulas pielikumā uzskaitītās teritorijas uzskatāmas par pierobežu."

(2)          Tiek pievienots pielikums, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

"Pielikums:

1. Kaļiņingradas apgabals

2. Polijas województwo pomorskie administratīvie rajoni (powiaty): pucki, m. Gdynia, m. Sopot, m. Gdańsk, gdański, nowodworski, malborski.

3. Polijas województwo warmińsko-mazurskie administratīvie rajoni (powiaty): m. Elbląg, elbląski, braniewski, lidzbarski, bartoszycki, m. Olsztyn, olsztyński, kętrzyński, mrągowski, węgorzewski, giżycki, gołdapski, olecki. "

[1]               Regula (EK) Nr. 1931/2006, 2006. gada 20. decembris, OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.

[2]               COM(2011) 47, 2011. gada 9. februāris.

[3]               OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.

[4]               OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[5]               OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[6]               OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[7]               OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[8]               OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[9]               OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[10]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp. .