52011PC0403

SATURS

I DAĻA. FINANŠU SHĒMA UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI 3

A. FINANšU SHēMAS NOTEIKUMI 3

B. FINANšU SHēMā NEIEKļAUTO īPAšO INSTRUMENTU NOTEIKUMI 3

B.1. Ārkārtas palīdzības rezerve 3

B.2. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 4

B.3. Elastības instruments 4

B.4. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds 5

B.5. Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē 5

B.6. Rezerve ārkārtas gadījumiem 5

II DAĻA. IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA JAUTĀJUMOS 7

A. IESTāžU SADARBīBAS PROCEDūRA 7

B. FINANšU NOTEIKUMU IETVERšANA TIESīBU AKTOS 7

C. IZDEVUMI SAISTīBā AR ZVEJNIECīBAS NOLīGUMIEM 7

D. KOPēJāS āRPOLITIKAS UN DROšīBAS POLITIKAS (KĀDP) FINANSēšANA 8

E. IESTāžU LīDZDALīBA JAUTāJUMOS SAISTīBā AR ATTīSTīBAS POLITIKU UN EIROPAS ATTīSTīBAS FONDU 9

F. IESTāžU SADARBīBA BUDžETA PROCEDūRAS LAIKā JAUTāJUMOS SAISTīBā AR ADMINISTRATīVAJIEM IZDEVUMIEM 9

III DAĻA. ES LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA 10

A. FINANšU PLāNOJUMS 10

B. AģENTūRAS UN EIROPAS SKOLAS 11

PIELIKUMS. IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ 12

A daļa. Budžeta procedūras grafiks 12

B daļa. Budžeta procedūras prioritātes 12

C daļa. Budžeta projekta izstrāde un tāmju atjaunināšana 12

D daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas 13

E daļa. Samierināšanas process 13

F daļa. Budžeta grozījumi 15

Projekts

Iestāžu nolīgums

starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

turpmāk „iestādes”,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. Šis nolīgums ir pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) 295. pantu, un tā mērķis ir uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos.

2. Nolīgums ir saistošs visām iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā.

3. Ar šo nolīgumu netiek grozītas iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES) Nr. …/201x, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–20xx. gadam[1], (turpmāk „DFS regula”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. /201x par finanšu noteikumiem, kurus piemēro ES ikgadējam budžetam (turpmāk „Finanšu regula”)[2].

4. Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu piekrišanu.

5. Šim nolīgumam ir trīs daļas:

6. I daļā ietverti papildu noteikumi saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu un noteikumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauti finanšu shēmā;

7. II daļa attiecas uz iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā;

8. III daļā ir noteikumi par ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

9. Šis nolīgums stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā DFS regula, un ar to aizstāj 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[3].

I DAĻA. FINANŠU SHĒMA un ĪPAŠIE INSTRUMENTI

A. FINANšU SHēMAS NOTEIKUMI

10. Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un paredzamā attīstība attiecībā uz Kopienas pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.

11. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās kategorijās, izņemot finanšu shēmas apakškategorijai „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2020. gada

12. Komisija 2017. gadā atjauninās maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2020. gada. Veicot atjaunināšanu, ņems vērā budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņems vērā arī noteikumus, kas paredz nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.

B. FINANšU SHēMā NEIEKļAUTO īPAšO INSTRUMENTU NOTEIKUMI

B.1. Ārkārtas palīdzības rezerve

13. Ārkārtas palīdzības rezerves mērķis ir nodrošināt ātru reakciju uz trešo valstu īpašām palīdzības vajadzībām pēc notikumiem, kurus nebija iespējams paredzēt, izstrādājot budžetu, un — pirmkārt un galvenokārt — humānās palīdzības operācijām, taču arī krīžu civilam noregulējumam un aizsardzībai, un situācijās, kad pastāv īpašs spiediens, kuru rada migrācijas plūsmas pie Savienības ārējām robežām, ja to prasa apstākļi.

Rezerves ikgadējais apjoms ir nemainīgs EUR 350 miljonu apmērā (2011. gada cenās), un saskaņā ar Finanšu regulu rezervi var izmantot ne ilgāk kā līdz n + 1 gadam. Rezervi iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. To ikgadējā apjoma daļu, kas izveidojusies iepriekšējos gados, izmanto vispirms, sākot ar agrāk pārvietotām summām. Tā n gada ikgadējā apjoma daļa, kas nav izmantota n + 1 gadā, tiks dzēsta.

Ja Komisija uzskata, ka rezerve ir jāizmanto, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu, lai izmantotu rezervi, ir jāizvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjoms.

Ja netiek panākta vienošanās, tiek uzsākta trīspusējo sarunu procedūra.

Līdzekļu pārvietošanu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

B.2. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

14. Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā. Fondam pieejamais maksimālais ikgadējais apjoms ir EUR 1 miljards (2011. gada cenās). Lai segtu vajadzības līdz gada beigām, katru gadu 1. oktobrī jābūt pieejamai vismaz vienai ceturtdaļai no ikgadējā apjoma. Ikgadējā apjoma daļu, kas nav iekļauta budžetā, nedrīkst pārnest uz nākamajiem gadiem.

Ārkārtējos gadījumos un gadījumā, ja fondā pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko budžeta lēmējinstitūcija uzskata par vajadzīgu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajiem ikgadējiem apjomiem. Fonda ikgadējā summa, kas jāiekļauj budžetā, nevienā gadā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu par atbilstošā budžeta instrumenta izmantošanu. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Ja netiek panākta vienošanās, tiek uzsākta trīspusējo sarunu procedūra.

B.3. Elastības instruments

15. Elastības instruments, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir EUR 500 miljoni (2011. gada cenās), ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, varētu finansēt skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus.

Elastības instrumenta ikgadējo apjomu var izmantot līdz n + 3 gadam. To ikgadējā apjoma daļu, kas izveidojusies iepriekšējos gados, izmanto vispirms, sākot ar agrāk pārvietotām summām. Tā n gada ikgadējā apjoma daļa, kas nav izmantota n + 3 gadā, tiks dzēsta.

Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katrā konkrētajā finanšu gadā šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā.

Lēmumu par elastības instrumenta izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienošanos panāk ikgadējās budžeta procedūras laikā.

B.4. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

16. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus negatīvi ietekmē nozīmīgo strukturālo izmaiņu pasaules tirdzniecības modeļos radītās sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū, kā arī, lai sniegtu papildu atbalstu zemniekiem, kurus negatīvi ietekmē globalizācijas radītās sekas.

Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 429 miljonus (2011. gada cenās).

Apropriācijas iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu par fonda izmantošanu Komisija abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Ja netiek panākta vienošanās, tiek uzsākta trīspusējo sarunu procedūra.

Ar fondu saistīto līdzekļu pārvietošanu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

B.5. Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē

17. Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē ir paredzēta, lai šai nozarei sniegtu papildu atbalstu nopietnu krīžu gadījumā, kas skar lauksaimniecības produktu ražošanu vai izplatīšanu, ja nevar tikt nodrošināts finansējums 2. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros.

Rezerve nedrīkst pārsniegt maksimālo gada summu, proti, EUR 500 miljonus (2011. gada cenās).

Apropriācijas iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar attiecīgo pamataktu ir jāizmanto rezerve, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu, lai izmantotu rezervi, ir jāizvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjoms.

Ja netiek panākta vienošanās, tiek uzsākta trīspusējo sarunu procedūra.

Ar rezervi saistīto līdzekļu pārvietošanu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

B.6. Rezerve ārkārtas gadījumiem

18. Rezerve ārkārtas gadījumiem, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 0,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma, tiek veidota ārpus finanšu shēmas maksimālā apjoma, un tā ir galējs līdzeklis reaģēšanai neparedzētās situācijās.

Rezerves ārkārtas gadījumiem izmantotais apjoms nevienā gadā nedrīkst pārsniegt DFS regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto maksimālo apjomu, un tam jāatbilst pašu resursu maksimālajam apjomam.

Rezerves ārkārtas gadījumiem vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina, kad tā padziļināti ir izanalizējusi visas citas finanšu iespējas. Priekšlikumam par rezerves ārkārtas gadījumiem izmantošanu Komisija pievieno priekšlikumu par pārdali esošā budžeta ietvaros, kas attiecas uz ievērojamu summu un ciktāl to pamato analīze.

Lēmumu izmantot rezervi ārkārtas gadījumiem kopīgi pieņem abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā locekļu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

II DAĻA. IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA JAUTĀJUMOS

A. IESTāžU SADARBīBAS PROCEDūRA

19. Sīkāk izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti pielikumā.

B. FINANšU NOTEIKUMU IETVERšANA TIESīBU AKTOS

20. Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietvers noteikumu, kurā likumdevēja iestāde nosaka finansējumu programmai.

Budžeta lēmējinstitūcijai minētais apjoms ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 10 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam un DFS regulas 14. punktā minētajiem liela mēroga projektiem.

21. Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nav ietverta „summa, ko uzskata par nepieciešamu”.

Ja Padome vēlas ietvert finanšu atsauci, to uzskata par likumdevējas iestādes gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, kuras noteiktas LESD. Šo noteikumu min visos tiesību aktos, kuros ietverta šāda finanšu atsauce.

Ja par attiecīgo summu vienošanās ir panākta samierināšanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā[4], to uzskata par atsauces summu šā nolīguma 17. punkta nozīmē.

C. IZDEVUMI SAISTīBā AR ZVEJNIECīBAS NOLīGUMIEM

22. Izdevumiem saistībā ar zvejniecības nolīgumiem piemēro turpmāk minētos noteikumus.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par pārrunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu.

Ar zvejniecības nolīgumiem saistītā likumdošanas procesa gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem vai tādu nolīgumu atjaunošanai, kuri stājušies spēkā pēc attiecīgā budžeta gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

Ja ar zvejniecības nolīgumiem saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādās nepietiekamas, Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniedz nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trīspusēju sarunu veidā, iespējams, vienkāršotā formā par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

D. KOPēJāS āRPOLITIKAS UN DROšīBAS POLITIKAS (KĀDP) FINANSēšANA

23. Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, iestādes — Samierināšanas komitejas ietvaros un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu — centīsies katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no ES budžeta, kā arī par šīs summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā rindkopā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļaus iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visiem turpmākiem — proti, neparedzētiem — instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta nodaļas apjoms finanšu gadā nebūs pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklēs risinājumu, ņemot vērā DFS regulas 2. pantu un šī nolīguma 10. punktu.

KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

- krīzes pārvarēšanas operācijas, konfliktu novēršana, atrisināšana un stabilizācija, miera un drošības procesu uzraudzība un īstenošana,

- ieroču neizplatīšana un atbruņošanās;

- ārkārtas pasākumi;

- sagatavošanās un papildu pasākumi;

- Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

Summa pasākumiem, kas iekļauti trešajā ievilkumā minētajā pantā, nedrīkst pārsniegt 20 % no KĀDP budžeta sadaļas kopsummas.

24. Katru gadu Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk „Augstais pārstāvis”) apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kā arī n – 1 gadā sākto pasākumu novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, Samierināšanas komitejā. Dalību šajās sanāksmēs nosaka šādi:

25. Eiropas Parlamentam — abu attiecīgo komiteju biroji;

26. Padomei — Politikas un drošības komitejas priekšsēdētājs.

Komisija tiek aicināta piedalīties šajās sanāksmēs.

Padomei pieņemot lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecu darbadienu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi („finanšu pārskatu”), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

E. IESTāžU LīDZDALīBA JAUTāJUMOS SAISTīBā AR ATTīSTīBAS POLITIKU UN EIROPAS ATTīSTīBAS FONDU

27. Komisija izveidos kopīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem neatkarīgi no to finansējuma avota. Pārbaude, ko Eiropas Parlaments veic attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda izmantošanu, pēc brīvprātības principa tiks pielīdzināta pārbaudes tiesībām saistībā ar ES vispārējo budžetu, sevišķi attīstības sadarbības instrumentu, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka neformālā dialogā.

F. IESTāžU SADARBīBA BUDžETA PROCEDūRAS LAIKā JAUTāJUMOS SAISTīBā AR ADMINISTRATīVAJIEM IZDEVUMIEM

28. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katru gadu ikgadējās budžeta procedūras agrīnā posmā mēģina vienoties par administratīvo izdevumu sadali. Katra iestāde savā izdevumu tāmē iekļaus aplēses par to, kā budžetu var ietekmēt ES Civildienesta noteikumu grozījumi. Eiropas Parlaments un Padome piekrīt nodrošināt, lai šāda ietekme tiktu atspoguļota visām iestādēm piešķirto apropriāciju līmenī.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam pakāpeniski samazināt darbinieki skaitu par 5 %. Šādam darbinieku samazinājumam jāattiecas uz visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām.

III DAĻA. ES LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA

A. FINANšU PLāNOJUMS

29. Komisija divas reizes gadā — pirmo reizi aprīlī/maijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam) un otro reizi decembrī/janvārī (pēc budžeta pieņemšanas) — iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu finanšu shēmas 1. (izņemot pakārtoto maksimālo robežu „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”), 2. (videi un zivsaimniecībai), 3. un 4. pozīcijai. Minētajā dokumentā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda

a) spēkā esošie tiesību akti , nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

- attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (parastā likumdošanas procedūra un īpašā likumdošanas procedūra), to ilgums, kopējais finansējums un administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa;

- attiecībā uz ikgadējām darbībām (izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām, aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai jānorāda daudzgadu tāmes un rezerves, kas pieejamas līdz maksimālajiem apjomiem, kuru nemainīgais apjoms noteikts [deleģētajā regulā par Finanšu regulas īstenošanas modalitātēm];

b) vēl neizlemti tiesību aktu priekšlikumi : procesā esošie Komisijas priekšlikumi ar pēdējiem atjauninājumiem.

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru tiesību aktu priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā laika posmam no maija līdz decembrim. Budžeta lēmējinstitūcija jo īpaši būtu jāinformē par

a) visiem jauniem tiesību aktiem, kas ir pieņemti, un visiem vēl nepieņemtiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti, bet nav iekļauti aprīļa–decembra dokumentā (ar attiecīgajām summām);

b) Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot darbības, kurām iespējama finansiāla ietekme (jā/nē).

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni tiesību aktu priekšlikumi.

B. AģENTūRAS UN EIROPAS SKOLAS

30. Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, cita starpā ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, ietekmi uz pasākumiem valstu un ES līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, abas lēmējinstitūcijas iestādes apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par attiecīgās aģentūras finansēšanu.

Jāpiemēro šādi procedūras pasākumi:

- pirmkārt, Komisija sistemātiski iesniedz priekšlikumus par jaunas aģentūras izveidi pirmajai trīspusējai sanāksmei, kura notiek pēc priekšlikuma pieņemšanas, un kopā ar tiesību aktu, ar ko ierosina izveidot aģentūru, iesniedz finanšu pārskatu, kā arī parāda aģentūras izveides ietekmi uz atlikušo finanšu plānojuma periodu;

- otrkārt, ņemot vērā likumdošanas procesā panākto progresu un ja katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde pirms tiesību akta pieņemšanas var sagatavot viedokli par priekšlikuma finanšu sekām, jaunās aģentūras izveides jautājumu iekļauj nākamās trīspusējās sanāksmes dienaskārtībā (steidzamos gadījumos — vienkāršotā veidā), lai panāktu vienošanos par finansējumu;

- treškārt, trīspusējās sanāksmes laikā panākto vienošanos apstiprina ar kopīgu paziņojumu, kuru apstiprina katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde atbilstīgi savam reglamentam.

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, ar kuru izveido aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmē attiecīgās aģentūras resursus.

Ja aģentūras uzdevumi tiek ievērojami mainīti, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes savlaicīgi panāktu vienošanos par aģentūras finansēšanu.

Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz ES budžetu.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā— Padomes vārdā— Komisijas vārdā—

priekšsēdētājs priekšsēdētājs Komisijas loceklis

PIELIKUMS. IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

A daļa. Budžeta procedūras grafiks

31. Attiecībā uz dažādiem budžeta procedūras pasākumiem iestādes ievēro turpmāk 2., 3., 5., 11., 12., 13., 14. un 15. punktā noteikto grafiku. Savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšana iestādes vajadzības gadījumā var kopīgi vienoties par grafikā nepieciešamajām korekcijām.

B daļa. Budžeta procedūras prioritātes

32. Savlaicīgi pirms budžeta projekta pieņemšanas Komisijā un ne vēlāk kā aprīlī tiek sasaukta trīspusējā sanāksme, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes.

C daļa. Budžeta projekta izstrāde un tāmju atjaunināšana

33. Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes vēlākais līdz marta beigām.

34. Pirms savu attiecīgo tāmju pieņemšanas Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienosies par norādēm attiecībā uz vēlamajām ikgadējām izmaiņās administratīvo izdevumu līmenī visām iestādēm.

35. Komisija pieņem budžeta projektu aprīļa pēdējā nedēļā vai vēlākais maija pirmajā nedēļā. Tā sagatavo budžeta projekta galīgo variantu, tostarp vispārīgo paziņojumu par ieņēmumiem, un to oficiāli publisko līdz maija beigām.

36. Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņem vērā

a) dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

b) spēju izmantot apropriācijas, cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

c) iespējas sākt jaunu politiku, veicot izmēģinājuma projektus un/vai jaunas sagatavošanās darbības vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai būs iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

d) vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

37. Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairīsies budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

38. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām izpildīt Komisijas sagatavotos budžeta projektus un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi.

39. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar budžeta nomenklatūras būtiskām pārmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu sadaļās un nodaļās abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas procedūras gaitā.

40. Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var veikt budžeta projekta grozījumus atbilstīgi LESD 314. panta 2. punktam, tostarp sagatavot vēstuli par grozījumiem, kurā tiek atjaunināta izdevumu tāme attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju par abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm. Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādus tai var prasīt iesniegt.

D daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas

41. Savlaicīgi pirms lasījuma Padomē sasauc trīspusējo sanāksmi, lai iestādes varētu apmainīties ar viedokļiem par budžeta projektu.

42. Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējusi budžeta lēmējinstitūcija, izstrādājot jaunus sagatavošanas pasākumus/izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau trīspusējās sanāksmes ietvaros.

43. Padome pabeidz lasījumu vēlākais līdz jūlija beigām.

44. Par lasījumu Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā balsojums notiek līdz septembra beigām vai vēlākais oktobra sākumam, un par lasījumu Eiropas Parlamenta plenārsēdē — vēlākais līdz oktobra beigām.

45. Trīspusējā sanāksme var tikt sasaukta pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma.

E daļa. Samierināšanas process

46. Ja Eiropas Parlaments balso par Padomes nostājā veiktiem grozījumiem, Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājās un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi. Vēstule par Samierināšanas komitejas sanāksmes sasaukšanu tiek nosūtīta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas periods sākas nākamajā dienā. Laikposmu, kas ir 21 diena, aprēķina saskaņā ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus.

47. Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamentā nobalsotajiem grozījumiem, tā apstiprina savu nostāju vēstulē, kuru nosūta pirms pirmās samierināšanas periodā paredzētās trīspusējās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

48. Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras.

49. Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro teikumu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

50. Trīspusējās sanāksmes notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt aktuālus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos.

51. Samierināšanas komitejas sanāksmes un trīspusējās sanāksmes notiek pa kārtai Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas.

52. Samierināšanas komitejas sanāksmju un trīspusējo sanāksmju datumi tiek noteikti iepriekš, pirms budžeta procedūras sākuma, trijām iestādēm panākot attiecīgu vienošanos.

53. Samierināšanas komitejai tiek iesniegts vienots dokumentu kopums (iesniegtie dokumenti), kuros tiek salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi [5] . Dokumentu paketē ietver skaitļus „rindu pa rindai”, katras finanšu shēmas kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski „atvērtām”. Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā tiek uzskaitītas visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām [6] . Šādus dokumentus iedala atbilstīgi budžeta nomenklatūrai.

Samierināšanas komitejai iesniegtajiem dokumentiem pievieno citus dokumentus, tostarp vēstuli par to, kā Komisija īsteno Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus, un, iespējams, vienu vai vairākas citu iestāžu vēstules par Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumiem.

54. Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas perioda beigām, trīspusējās sanāksmēs

55. tiek definēta sarunu joma attiecībā uz risināmajiem budžeta jautājumiem;

56. tiek pieņemts to budžeta pozīciju saraksts, kuras uzskata par tehniski slēgtām, bet šis saraksts ir atkarīgs no galīgās vienošanās par visu finanšu gada budžetu;

57. tiek apspriesti pirmajā ievilkumā noteiktie jautājumi, lai panāktu iespējamu vienošanos, kuru apstiprinās Samierināšanas komiteja;

58. - tiks risināti tematiski jautājumi, tostarp dalījumā pa daudzgadu finanšu shēmas kategorijām.

Katras trīspusējās sanāksmes laikā vai tūlīt pēc sanāksmes kopīgi tiks sagatavoti provizoriski secinājumi, kā arī nākamās sanāksmes dienaskārtība. Iestāde, kas rīko trīspusējo sanāksmi, reģistrēs šos secinājumus, un pēc 24 stundām tos uzskatīs par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu.

59. Samierināšanas komitejai iespējamai apstiprināšanai tās sanāksmē tiks iesniegti trīspusējo sanāksmju secinājumi un dokuments par budžeta pozīcijām, par kuru trīspusējā sanāksmē tika panākta provizoriska vienošanās.

60. LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo tekstu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. To veido juridisks ievaddokuments, kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver

61. skaitļus rindu pa rindai attiecībā uz visām budžeta pozīcijām un apkopotos skaitļus dalījumā pa finanšu shēmas kategorijām;

62. konsolidēto dokumentu, norādot skaitļus un galīgo tekstu visām pozīcijām, kurās veikti grozījumi samierināšanas laikā;

63. to pozīciju sarakstu, kuros nav veikti grozījumi saistībā ar budžeta projektu vai attiecīgo Padomes nostāju.

Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu.

64. Kopīgo tekstu tulkos visās valodās (tulkojumu veiks Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniegs apstiprināšanai abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm 14 dienu laikā pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo tekstu saskaņā ar 26. punktu.

Budžeta galīgais variants no juridiskā un valodas viedokļa tiks pabeigts pēc kopīgā teksta pieņemšanas, iestrādājot kopīgā teksta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas laikā netika veikti grozījumi.

65. Iestāde, kas organizē trīspusējo vai Samierināšanas komitejas sanāksmi, nodrošinās tulkošanas iespējas: Samierināšanas komitejas sanāksmēs tiks nodrošināts tulkojums visās valodās, bet trīspusējās sanāksmēs — pēc nepieciešamības.

Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošinās sanāksmes laikā izskatīto dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem.

Visu trīs iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

F daļa. Budžeta grozījumi

Vispārīgie principi

66. Tā kā budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu iestāžu sadarbību raitai un ātrai budžeta grozījumu pieņemšanai, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi.

67. Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu.

Grafiks

68. Komisija iepriekš informē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projekta pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu.

69. Saskaņā ar iekšējo reglamentu katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījumu projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā.

70. Lai procedūru paātrinātu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk centīsies izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījumu galīgo tekstu.

Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes ņem vērā budžeta grozījumu relatīvo neatliekamību un nepieciešamību tos savlaicīgi apstiprināt, lai tie stātos spēkā attiecīgajā gadā.

Sadarbība lasījuma laikā abās budžeta lēmējinstitūcijas iestādēs

71. Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā.

Vajadzības gadījumā un ja pastāv iespējamas novirzes, katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde, pirms pieņemt galīgo nostāju par budžeta grozījumiem, vai Komisija var ierosināt īpašas trīspusējās sanāksmes sasaukšanu, lai apspriestu novirzes un panāktu kompromisu.

72. Visu Komisijas ierosināto, bet vēl pilnībā neapstiprināto budžeta grozījumu projektu sistemātiski iekļauj to trīspusējo sanāksmju dienaskārtībā, kuras tiek plānotas ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektu, un abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc iespējas paziņo par savu nostāju pirms trīspusējās sanāksmes.

73. Ja trīspusējās sanāksmes laikā tiek panākts kompromiss, katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde apņemas ņemt vērā trīspusējās sanāksmes iznākumu, lemjot par budžeta grozījumiem, atbilstīgi līgumam un savam iekšējam reglamentam.

Sadarbība pēc lasījuma abās budžeta lēmējinstitūcijas iestādēs

74. Ja Eiropas Parlaments pieņem Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumi tiek pieņemti.

75. Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes tiek sasaukta trīspusējā sanāksme.

76. Ja trīspusējās sanāksmes laikā tiek panākta vienošanās un katra budžeta lēmējinstitūcijas iestāde piekrīt trīspusējās sanāksmes iznākumam, samierināšanas procedūra tiek pabeigta ar vēstuļu apmaiņu, nesasaucot Samierināšanas komitejas sanāksmi.

77. Ja trīspusējās sanāksmes laikā netiek panākta vienošanās, tiek sasaukta Samierināšanas komitejas sanāksme un tās darbs tiek organizēts atbilstīgi apstākļiem, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas pabeigt lēmuma pieņemšanas procesu pirms LESD 314. panta 6. punktā noteiktā termiņa, kas ir 21 diena. Samierināšanas komitejas sanāksmi var noslēgt, apmainoties ar vēstulēm.

[1] OV L, .. lpp.

[2] OV L, .. lpp.

[3] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[4] OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.

[5] Dažādi pasākumi ir, piemēram, kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi), sākotnējais budžeta projekts, Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu, Eiropas Parlamenta veiktie grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās vēstules par grozījumiem (ja grozījumus vēl pilnībā nav apstiprinājušas visas iestādes).

[6] Budžeta pozīciju uzskata par tehniski slēgtu, ja attiecībā uz šo pozīciju Eiropas Parlamentam un Padomei nav atšķirīgas nostājas un nav iesniegta vēstule par grozījumiem.