This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0370
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on energy efficiency and repealing Directives 2004/8/EC and 2006/32/EC
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK
/* COM/2011/0370 galīgā redakcija - 2011/0172 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK /* COM/2011/0370 galīgā redakcija - 2011/0172 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma pamatojums un mērķi
ES ir noteikusi
mērķi līdz 2020. gadam panākt primārās
enerģijas ietaupījumu par 20 %[1] un ir padarījusi šo mērķi par
vienu no pieciem “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai
un integrējošai izaugsmei”[2]
galvenajiem mērķiem. Komisijas
jaunākās aplēses, kurās ir ņemti vērā valstu
energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kurus
dalībvalstis ir noteikušas stratēģijas “Eiropa 2020”
kontekstā, liecina, ka ES 2020. gadā būs sasniegusi tikai
pusi 20 % mērķa[3].
Eiropadome[4]
un Eiropas Parlaments[5]
ir mudinājuši Komisiju pieņemt jaunu vērienīgu
energoefektivitātes stratēģiju apņēmīgai
rīcībai, lai izmantotu būtisko potenciālu. Lai
energoefektivitātei piešķirtu jaunu ierosmi, Komisija 2011. gada
8. martā izvirzīja jaunu Energoefektivitātes plānu
(EEP), kurā ir noteikti pasākumi, lai panāktu lielāku
enerģijas piegādes un patēriņa ietaupījumu. Šis
tiesību akta priekšlikums noteiktus EEP aspektus padara par saistošiem
pasākumiem. Priekšlikuma galvenais mērķis ir veikt būtisku
ieguldījumu, lai īstenotu ES 2020. gada energoefektivitātes
mērķi. Lai tas gūtu panākumus, priekšlikums
nekavējoties ir jāpieņem un jāīsteno
dalībvalstīs. Tāpat
priekšlikumam ir arī plašāks mērķis par 20 %
ietaupījumu, un tas cenšas izveidot kopēju sistēmu, lai
veicinātu energoefektivitāti Savienībā arī pēc
2020. gada. Priekšlikums ir stratēģiska prioritāte
Komisijas darba programmā 2011. gadam.
1.2.
Vispārīgs konteksts
Apstākļos,
kad ES pieaug enerģijas imports par arvien lielākām cenām,
piekļuvei enerģijas resursiem vidējā termiņā
būs aizvien būtiskāka nozīme, ar iespējamu risku
nopietni kaitēt ES ekonomikas izaugsmei. Tas izskaidro, kādēļ
energoefektivitāte ir viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa
2020” pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa”[6]
aspektiem. Energoefektivitāte ir ekonomiski visizdevīgākais un
ātrākais veids, kā palielināt piegādes drošību,
un tas ir efektīvs veids, kādā samazināt par klimata
pārmaiņām atbildīgo siltumnīcas efektu izraisošo
gāzu emisijas. Kā ir norādīts Komisijas
paziņojumā “Ceļvedis virzībai uz
konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda
emisiju līmeni 2050. g.”[7],
energoefektivitāte var palīdzēt ES sasniegt un pat
pārspēt tās mērķi samazināt siltumnīcas
efektu izraisošo gāzu emisiju. Ja
ES ekonomika kļūs energoefektīvāka, tiks
labvēlīgi ietekmēta arī ekonomikas izaugsme un darbavietu
izveide. Enerģijas ietaupījums atbrīvo finanšu resursus, kurus
var ieguldīt citā ekonomikas jomā, un tas var palīdzēt
atvieglot saspringušos valstu budžetus. Privātpersonām
energoefektivitāte nozīmē maksāt mazākus
rēķinus par enerģiju. Enerģētisko nabadzību var
risināt stratēģiski, īstenojot energoefektivitātes palielināšanas
pasākumus. Visbeidzot, saražojot vairāk, bet izmantojot mazāk
enerģijas, tiks uzlabota ES rūpniecības konkurētspēja,
un tā iegūs vadošo lomu globālajā energoefektīvu
tehnoloģiju tirgū. Energoefektivitāte un enerģijas
ietaupījums sniedz labumu ES ekonomikai kopumā, publiskajam sektoram,
uzņēmējdarbībai un privātpersonām. Šo iemeslu dēļ
“Eiropas Enerģētikas stratēģijā 2020. gadam”
energoefektivitāte ir minēta kā viena no galvenajām ES
Enerģētikas politikas prioritātēm turpmākajiem gadiem.
1.3.
Spēkā esošie noteikumi
Priekšlikuma
joma daļēji sakrīt ar divām direktīvām:
Koģenerācijas direktīvu (2004/8/EK, Koģenerācijas
direktīva) un Energopakalpojumu direktīvu (2006/32/EK,
Energopakalpojumu direktīva)[8].
Tām abām nav izdevies pilnībā izmantot enerģijas
ietaupījumu potenciālu. Tādēļ ir ierosināts
brīdī, kad spēkā stāsies jaunā direktīva,
atcelt šīs abas direktīvas, izņemot Energopakalpojumu
direktīvas 4. panta 1. līdz 4. punktu un I, III un IV
pielikumu. Šajos noteikumos ir runa par to, ka līdz 2017. gadam
jāsasniedz indikatīvais enerģijas ietaupījuma
mērķis — 9 % no enerģijas galapatēriņa katrā
dalībvalstī 5 gados pirms energopakalpojumu direktīvas
īstenošanas. Šī mērķa darbības joma un vēriens
atšķiras, bet tas palīdz sasniegt ES 20 %
energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam,
tāpēc tam jāpaliek spēkā līdz 2017. gadam. Citi
noteikumi, kas daļēji sakrīt ar jaunās direktīvas
noteikumiem, ir Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas etiķešu
izmantošanu[9]
9. panta 1. un 2. punkts, kuri, jaunajai direktīvai
stājoties spēkā, tiks atcelti.
1.4.
Atbilstība pārējiem ES politikas
virzieniem un mērķiem
Šis
priekšlikums iekļaujas “Eiropa 2020” – stratēģijā gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[10], jo ES
20 % energoefektivitātes mērķis ietilpst vienā no
pieciem šīs stratēģijas mērķiem. Tas ir viens no
priekšlikumiem, kas plānots 2011. gadam, lai sagatavotu vienu no
septiņām stratēģijas galvenajām iniciatīvām
– “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva
Eiropa”. Tā atbilst ES klimata politikai un papildina to. Samazinātajam
enerģijas patēriņam, ko paredz šis priekšlikums, ir
jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt viņu mērķus
attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, kas noteikti
Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas
veicināšanu[11].
2.
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un
ietekmes novērtējums
2.1.
Apspriešanās, datu apkopošana un ekspertu
atzinumu izmantošana
Priekšlikums
izstrādāts, pamatojoties uz plašu dalībvalstu un
ieinteresēto personu ieguldījumu, kas sniegts dažādos
gadījumos, tostarp vispārējas publiskas tiešsaistes
apspriešanās laikā[12].
Citu plašu apspriedi Bukarestes foruma par ilgtspējīgu enerģiju
darba grupas (kurās ietilpst dalībvalstu pārstāvji un
partneri) uzsāka 2011. gada janvārī[13].
Izmantojot trīs modeļu un vairāku pētījumu
rezultātus, tika veikta plaša ierosināto izvēļu ietekmes
analīze. Analīzē tika izpētīta izvēļu
ekonomiskā, sociālā un vides ietekme, ņemot vērā
subsidiaritātes un samērīguma principus.
2.2.
Ietekmes novērtējums
Ietekmes
novērtējumā (IN) ir izpētītas vairākas
izvēles, kas iedalītas trīs līmeņos: - Pirmā līmeņa politikas
izvēles analizē veidus, kā uzlabot esošo politikas
struktūru. Šī analīze galvenokārt ir vērsta uz
jautājumiem par to, vai esošā Energopakalpojumu direktīvas
pieeja mērķu noteikšanai būtu jāpaplašina līdz
2020. gadam, vai, lai sasniegtu ES 20 % mērķi, būtu
jāpievieno valstu enerģijas ietaupījuma mērķi, un, ja
tā ir, vai tiem ir jābūt saistošiem vai tikai norādošiem. Analīzē ir secināts, ka
galapatēriņa sektoriem Energopakalpojumu direktīvas
mērķi būtu jāsaglabā līdz to termiņa
beigām 2016. gadā, bet, lai sasniegtu 20 % energoefektivitātes
mērķi, tie būtu jāpapildina ar vērienīgākiem
enerģijas ietaupījuma mērķiem “Eiropa 2020” procesa
ietvaros. Tajā ir norādīts, ka pašlaik šādiem
mērķiem nav jābūt saistošiem un ka ar saistošiem
pasākumiem var panākt tādus pašus vai labākus
rezultātus. Šiem saistošajiem pasākumiem kopā ar esošo politikas
struktūru ir jābūt pietiekamiem, lai 2020. gadā
panāktu ES 20 % mērķi. Tomēr ir jāseko līdzi
veikumam un savlaicīgi jāveic piemērotas koriģējošas
darbības, lai nodrošinātu to, ka 2020. gadā 20 %
mērķis tiek sasniegts arī tad, ja veikums tomēr ir
neatbilstošs. -
Otrā līmeņa politikas izvēles izpēta dažādus
pasākumus, lai risinātu atlikušo ekonomisko potenciālu
pieprasījuma un piedāvājuma pusē. IN
apskata enerģijas ietaupījuma pienākuma shēmas kā
iespējamu izvēli, lai galapatēriņa sektoros gūtu
enerģijas ietaupījumu. Tajā ir secināts, ka enerģijas
ietaupījuma pienākumiem ir spēja panākt būtiskus
ietaupījumus, bet esošie Energopakalpojumu direktīvas noteikumi (kur
šādi pienākumi ir tikai viena no izvēlēm, kas sniegta
dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka enerģētikas
uzņēmumi panāk ietaupījumus galapatēriņa
sektoros) ir jāpastiprina. Tad tiek skatīti jautājumi par
enerģijas ietaupījuma līmeni, kāds tiek prasīts no
enerģētikas uzņēmumiem, un par to, vai šādu
pienākumu shēmu izstrādi pilnībā atstāt
dalībvalstu ziņā, vai arī galvenās iezīmes
būtu saskaņojamas. IN ierosina visās dalībvalstīs
ieviest valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas ar
mērķi panākt ikgadēju galīgo enerģijas
samazinājumu par 1,5 %. Lai gan ES līmenī ir
jāsaskaņo atsevišķas galvenās iezīmes (mērķa
sektori, vēriena līmenis un uzskaites metodes),
dalībvalstīm lielā mērā ir jābūt
iespējai piemērot shēmas apstākļiem valstī vai
saglabāt viņu pašreizējās shēmas. Tika aplūkota
arī izvēle ieviest Eiropā tirgojamo “balto apliecību”
sistēmu, taču to noraidīja to pašu iemeslu dēļ,
kādēļ noraidīja izvēli pilnībā saskaņot
visas shēmas iezīmes. Cits
politikas izvēļu kopums pārbauda pasākumus, kas
saistīti ar publisko sektoru. Analīzē ir secināts, ka
labumu varētu gūt no diviem pasākumiem. Pirmkārt, 3 %
publisko struktūru īpašumā esošo ēku ik gadu ir
jāatjauno līdz optimālu izmaksu līmenim, dubultojot šā
brīža atjaunošanas rādītāju. Otrkārt, publiskajām
struktūrām ir jāpieprasa iegādāties augstas
energoefektivitātes produktus un ēkas, pamatojoties uz
pieejamajām enerģijas etiķetēm un apliecībām. Citas
izvēles ar būtisku labvēlīgu ietekmi
salīdzinājumā ar izmaksām ir tās, kuru
mērķis ir veicināt energopakalpojumu tirgu, nodrošināt
labāku un biežāku informāciju mājsaimniecībām un
uzņēmumiem par viņu faktisko enerģijas patēriņu,
izmantojot rēķinus un viedos skaitītājus un veicot
obligātus energoauditus lielos uzņēmumos. IN liecina, ka visi šie
pasākumi ir vērtīgi, lai samazinātu informācijas
plaisu, kas ir viens no efektivitātes šķēršļiem, un tā
varētu panākt lielāku enerģijas ietaupījumu. Citas
izvēles, lai veicinātu energoefektivitāti, izmantojot
brīvprātīgus pasākumus, ir novērtētas kā
nepietiekamas, lai izmantotu visu pieejamo ietaupījumu potenciālu. IN
arī analizē to, kuri pasākumi varētu palīdzēt
izmantot energoefektivitātes potenciālu enerģijas pārveides
un sadales jomā. Tajā ir noraidītas izvēles, kas
saistītas ar esošās Koģenerācijas direktīvas noteikumu
turpinājumu, jo tie neveicina energoefektivitāti visā enerģijas
piegādes sektorā, bet vienīgi saistībā ar
koģenerāciju, un nenodrošina faktisku koģenerācijas
izvēršanu (dalībvalstīm tiek prasīts vienīgi apkopot
informāciju un ziņot Komisijai). Analīzē ir minēts, ka
enerģijas ražošanas minimālu efektivitātes prasību
noteikšana (ieskaitot obligātās koģenerācijas un
centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas prasības
jaunām elektroenerģijas ražošanas iekārtām un obligātu
augstas efektivitātes koģenerācijas pieslēgumu un
prioritāru piekļuvi elektrotīklam) būtiski uzlabotu
energoefektivitāti ražošanā. Arī energoefektivitātes
pienākumu noteikšana energoregulatoriem būtu noderīga, lai
uzlabotu enerģijas pārvades un sadales efektivitāti. IN
pārbauda valsts ziņošanas un īstenošanas uzraudzības
iespējas. Lai ierobežotu administratīvo slogu, tajā pašā
laikā nodrošinot pareizu veikuma uzraudzību, tajā ir
ierosināta vienkārša ikgadējās ziņošanas forma,
pamatojoties uz energoefektivitātes un ietaupījuma rādītāju
atlasi, ko varētu pievienot ikgadējām valstu reformu
programmām. To papildinātu sīkāka informācija par
energoefektivitātes pasākumiem un programmām, kuru no
dalībvalstīm pieprasītu tikai reizi trīs gados. -
Trešā līmeņa politikas izvēles izvērtē
atlasīto pirmā un otrā līmeņa pasākumu juridisko
formu. Tajā ir secināts: lai panāktu ES 20 %
energoefektivitātes mērķa vēriena līmeni, ES politikai
ir jāiegūst enerģijas ietaupījuma potenciāls
ikvienā sektorā, tostarp tajos, kas neietilpst Energopakalpojumu direktīvas
darbības jomā. Tādēļ ir ierosināts pieņemt
jaunu tiesību akta priekšlikumu, kas attiektos uz abu direktīvu
darbības jomu un paplašinātu to līdz visiem sektoriem, kuros ir
enerģijas ietaupījuma potenciāls. Abu direktīvu apvienošana
vienā tiesību aktā tika uzskatīta par labāko
izvēli, lai pilnveidotu esošo tiesisko regulējumu un nodrošinātu
lielāku saskaņotību. Attiecībā
uz juridisko formu analīze nebija tik pārliecinoša. Tomēr tad,
kad bija pabeigti tiesību akta priekšlikuma īpašie noteikumi,
kļuva skaidrs, ka, ņemot vērā saturu un nepieciešamību
pieņemt papildu īstenošanas pasākumus valstu līmenī,
vispiemērotākā juridiskā forma ir direktīva. Modelēšana,
lai novērtētu atlasīto politikas izvēļu
vispārējo ietekmi, liecina, ka ES 27 valstīm ierosināto
pasākumu tīrais efekts sasniedz 20 % primārās
enerģijas ietaupījumu mērķi. IN arī liecina, ka
papildu izmaksas, lai sasniegtu vispārējo 20 % mērķi,
izmantojot atlasīto pasākumu kopumu, salīdzinot ar ieguvumiem,
ir pieticīgas. Šo pasākumu vispārējā ekonomiskā,
sociālā un vides ietekme sniegs lielu pozitīvu ieguldījumu
ES politikā un būs par pamatu stratēģijai “Eiropa 2020”. Energoefektivitāte
ir viens no galvenajiem līdzekļiem 2050. gada mazu oglekļa
emisiju ekonomikas mērķu sasniegšanai. Emisijas kvotu cena ir
svarīgs stimuls, kas rosina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Modelēšana, kas tika veikta, gatavojot šo priekšlikumu,
parādīja, ka pasākumi noteikti sekmēs papildu
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, taču
secinājumi par iespējamo ietekmi uz emisijas kvotu cenu nebija tik
pārliecinoši. Īstenojot 20 % energoefektivitātes
mērķi, Komisijai būs jāvēro jauno pasākumu
ietekme uz Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai
Kopienā (ETS), lai saglabātu emisijas kvotu tirdzniecības
sistēmas stimulus, ar kuriem atalgo investīcijas mazu oglekļa
dioksīda emisiju tehnoloģijās un sagatavo ETS sektorus
turpmāk nepieciešajām inovācijām. Tāpēc
jāapsver piemēroti pasākumi, tostarp korekcijas emisijas kvotu
tirdzniecības sistēmā, no 2013.-2020. gada perioda
izsolēm paredzētās kvotu daļas atliekot malā
atbilstošu skaitu kvotu, ja tiek pieņemts attiecīgs politiskais
lēmums.
3.
Priekšlikuma juridiskie aspekti
3.1.
Ierosināto pasākumu kopsavilkums
Ierosinātā
direktīva izveido kopēju sistēmu energoefektivitātes
veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu to, ka līdz
2020. gadam tiek sasniegts 20 % primārās enerģijas
ietaupījuma mērķis un tiek likts pamats arī turpmākai
energoefektivitātei. Tā paredz noteikumus, kas izstrādāti,
lai novērstu šķēršļus un pārvarētu dažus tirgus
trūkumus, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa
efektivitāti. Attiecībā
uz galapatēriņa sektoriem ierosinātā direktīva ir
vērsta uz pasākumiem, kas nosaka prasības publiskajam sektoram,
gan saistībā ar tā īpašumā esošo ēku atjaunošanu,
gan augstu energoefektivitātes standartu piemērošanu,
iegādājoties ēkas, produktus un pakalpojumus. Priekšlikumā
dalībvalstīm ir prasīts noteikt valsts energoefektivitātes
pienākumu shēmas. Priekšlikums paredz regulārus obligātus
energoauditus lielos uzņēmumos un enerģētikas
uzņēmumiem nosaka virkni prasību attiecībā uz
skaitītājiem un rēķinu izrakstīšanu. Attiecībā
uz enerģijas piegādes sektoru priekšlikums prasa
dalībvalstīm pieņemt valstu siltumapgādes un
dzesēšanas plānus, lai attīstītu potenciālu augstas
efektivitātes ražošanai un efektīvai centralizētajai
siltumapgādei un dzesēšanai, un nodrošināt, lai
teritoriālās plānošanas noteikumi atbilstu minētajiem
plāniem. Dalībvalstīm ir jāpieņem atļaujas izsniegšanas
kārtība, kas nodrošinātu to, ka iekārtas atrodas tuvu
siltuma pieprasījuma punktiem un ka visas jaunās
elektroenerģijas ražošanas iekārtas un esošās iekārtas,
kuras būtiski modernizē, aprīkotu ar augstas efektivitātes
koģenerācijas iekārtām. Tomēr noteiktos
apstākļos dalībvalstīm ir jāspēj noteikt
nosacījumus atbrīvojumam no šī pienākuma. Priekšlikums
arī prasa dalībvalstīm izveidot energoefektivitātes datu
uzskaiti iekārtām, kur notiek kurināmā sadedzināšana
vai minerāleļļas un gāzes rafinēšana, un nosaka
prasības prioritārai/garantētai piekļuvei tīklam,
augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas
elektroenerģijas izmantošanas prioritātei un jaunu
rūpniecības iekārtu, kur rodas siltuma pārpalikums,
pieslēgšanai centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas
tīkliem. Citu
ierosināto pasākumu starpā ir efektivitātes prasības
valstu energoregulatoriem, informēšanas un izpratnes veicināšanas
darbības, prasības attiecībā uz sertifikācijas
shēmu pieejamību, darbības, lai veicinātu energopakalpojumu
attīstību, un pienākums dalībvalstīm novērst
energoefektivitātes šķēršļus, jo īpaši
atšķirīgos pamudinājumus ēkas īpašniekam un nomniekam
vai starp ēkas īpašniekiem. Visbeidzot,
priekšlikums nodrošina valsts energoefektivitātes mērķu
noteikšanu 2020. gadam un pieprasa Komisijai 2014. gadā
izvērtēt to, vai Savienība var līdz 2020. gadam
sasniegt tās 20 % primārās enerģijas ietaupījuma
mērķi. Komisijai savs novērtējums ir jāiesniedz
Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pēc tam
nākot klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kurā noteikti
valstu obligātie mērķi.
3.2.
Juridiskais pamats
Priekšlikuma
pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību
194. panta 2. punkts. Saskaņā ar 194. panta
1. punktu “saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un
darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot
vidi Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm
savstarpēji solidarizējoties, tiecas [..] c) veicināt
energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un
neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību”. Šā
priekšlikuma mērķis tieši ir izveidot kopēju struktūru, lai
Savienībā veicinātu energoefektivitāti.
3.3.
Subsidiaritātes princips
Subsidiaritātes
princips šim priekšlikumam ir piemērojams tiktāl, ciktāl
enerģētikas politika nav ekskluzīvā Savienības
kompetencē. ES
ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam panākt
primārās enerģijas ietaupījumu par 20 % un ir
padarījusi šo mērķi par vienu no pieciem stratēģijas
“Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem. Pašreizējai
energoefektivitātes sistēmai, jo īpaši Energopakalpojumu un
Koģenerācijas direktīvām, nav izdevies izmantot visu esošo
enerģijas ietaupījumu potenciālu. Arī pasākumi, kas
šobrīd pieņemti dalībvalstu līmenī, ir nepietiekami,
lai pārvarētu atlikušos tirgus un normatīvu
šķēršļus. Ar
enerģētiku saistītās problēmas, kuras risina šis
priekšlikums (energoapgādes drošība, ilgtspējība un klimata
pārmaiņas, kā arī ES konkurētspēja), rada bažas
visai ES. Ir nepieciešama kolektīva atbildes rīcība ES
līmenī, lai nodrošinātu to, ka darbība ir koordinēta
un kopējie mērķi tiek sasniegti efektīvāk. Jaunās
direktīvas ierosinātie pasākumi veicinās to, lai tiktu
nodrošināts, ka visas dalībvalstis sniedz atbilstīgu
ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai sasniegtu 20 %
mērķi un līdzvērtīgus konkurences apstākļus
visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši nosakot minimālās
energoefektivitātes prasības (piemēram, attiecībā uz
piekļuvi publiskā sektora tirgum, energoaudita pienākumi
uzņēmumiem, enerģijas taupības pienākumi
enerģētikas uzņēmumiem un piekļuve tīklam
koģenerācijas ražotājiem). Priekšlikums investoriem sniedz
skaidrību attiecībā uz ES mērķa sasniegšanu un
atbalstu energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem,
piemēram, augstas efektivitātes koģenerācijai un
centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai.
3.4.
Proporcionalitātes princips un juridiskā
instrumenta izvēle
Ar
šo priekšlikumu paredz tikai tādus noteikumus, kas vajadzīgi, lai
sasniegtu energoefektivitātes mērķi. Tas nosaka stingras
energoefektivitātes prasības dažādās jomās, bet
dalībvalstīm paliek plaša rīcības brīvība, lai
energoefektivitātes palielināšanas pasākumus veicinātu
visatbilstīgāk apstākļiem valstī. Izvēlētais
instruments ir direktīva, kas dalībvalstīm ir
jātransponē valstu tiesību aktos. Direktīva definē
galīgo rezultātu, kas jāsasniedz, un vispārīgās
prasības, tomēr atstājot dalībvalstīm pietiekamas
pielāgojamības iespējas, lai īstenošanu piemērotu
savas valsts īpašajām vajadzībām. Šajā
gadījumā direktīva ir pietiekama, lai panāktu priekšlikuma
mērķus. Līdz ar to ierobežojumu līmenis ir
proporcionāls mērķim.
4.
Ietekme uz budžetu
Kā precizēts šai direktīvai
pievienotajā finanšu pārskatā, direktīvu īstenos,
izmantojot esošo budžetu, un tā neietekmēs daudzgadu finanšu
shēmu.
5.
Papildinformācija
5.1.
“Acquis” vienkāršošana
Priekšlikums
veicina “acquis” vienkāršošanu, lai gan tas nav iekļauts
vienkāršošanas darba plāna pasākumu sarakstā. Pieņemot
šo priekšlikumu, Energopakalpojumu un Koģenerācijas direktīvas
aizstās viena direktīva, nodrošinot saskaņotāku pieeju
energoefektivitātei un enerģijas ietaupījumam. Zināmu
administratīvo vienkāršošanu varētu nodrošināt arī
tas, ka jātransponē ir tikai viena, nevis divas direktīvas. Šobrīd
abās direktīvās ir noteikti ziņošanas pienākumi. Tos
aizstās viens ikgadējo ziņojumu kopums (padziļināti
reizi trīs gados), un ziņošanas process veidots saskaņā ar
stratēģiju “Eiropa 2020”. Turklāt
šis priekšlikums vienkāršo esošajā Energopakalpojumu direktīvā
iekļautās enerģijas ietaupījuma mērīšanas
prasības. Šajā ziņā tam vajadzētu līdzēt
būtiski samazināt administratīvo slogu, ar kuru šobrīd
saskaras dalībvalstis.
5.2.
Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana
Pieņemot
priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esošie tiesību akti. Tas
attiecas uz Direktīvas 2010/30/ES 9. panta 1. un 2. punktu;
Direktīvu 2004/8/EK un Direktīvu 2006/32/EK. Direktīvas
2006/32/EK 4. panta 1. līdz 4. punkts un I, III un
IV pielikums tiks atcelts tikai no 2017. gada 1. janvāra.
5.3.
Pārbaude/pārskatīšana un
turpināmība
Priekšlikumā
ir iekļautas vairākas pārbaudes klauzulas.
5.4.
Teksta pārstrādāšana
Priekšlikums
nav saistīts ar pārstrādāšanu.
5.5.
Atbilstības tabula
Dalībvalstīm
ir jāziņo Komisijai par valstu tiesību aktu noteikumiem, kas
transponē direktīvu, kā arī atbilstības tabula starp
šiem noteikumiem un direktīvu.
5.6.
Eiropas Ekonomikas zona (EEZ)
Priekšlikums
attiecas uz jautājumu, kas skar EEZ, un tādēļ ir
piemērojams tai. 2011/0172 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
DIREKTĪVA par energoefektivitāti un ar ko
atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK Eiropas
parlaments un eiropas savienības padome, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta
2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[14], pēc tiesību akta projekta
nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[15], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[16], rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: (1)
Savienība piedzīvo vēl nebijušus
izaicinājumus, kurus rada aizvien lielāka atkarība no
enerģijas importa un energoresursu trūkums, kā arī
nepieciešamība ierobežot klimata pārmaiņas un pārvarēt
ekonomisko krīzi. Energoefektivitāte ir vērtīgs
līdzeklis šo problēmu risināšanai. Tā uzlabo
Savienības apgādes drošību, pazeminot primārās
enerģijas patēriņu un samazinot enerģijas importu. Tā
rentablā veidā palīdz samazināt siltumnīcefektu
gāzu emisiju un tādējādi mazina klimata
pārmaiņas. Pārejai uz energoefektīvāku ekonomiku
vajadzētu paātrināt arī jaunu tehnoloģisko
risinājumu izplatīšanos un uzlabot rūpniecības
konkurētspēju Savienībā, atbalstot ekonomikas izaugsmi un
vairākos sektoros, kas saistīti ar energoefektivitāti, radot
augstas kvalitātes darbavietas. (2)
Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada 8. un
9. marta secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība
Savienībā palielināt energoefektivitāti, lai līdz
2020. gadam sasniegtu mērķi ietaupīt 20 %
Savienības primārās enerģijas patēriņa,
salīdzinot ar prognozēm. Tas ir līdzvērtīgi
Savienības primārās enerģijas patēriņa
samazinājumam par 368 Mtoe (miljoniem tonnu naftas ekvivalenta)
2020. gadā[17].
(3)
Eiropadomes prezidentvalsts 2010. gada
17. jūnija secinājumos energoefektivitātes mērķi
apstiprināja kā vienu no galvenajiem mērķiem
Savienības jaunajā stratēģijā nodarbinātībai
un gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei
(stratēģija “Eiropa 2020”). Saskaņā ar šo procesu un lai šo
mērķi īstenotu valsts līmenī, dalībvalstīm
ciešā dialogā ar Komisiju ir jānosaka valsts mērķi un
savās valsts reformas programmās ir jānorāda, kā
tās paredzējušas tos sasniegt. (4)
Komisijas paziņojums par stratēģiju
“Enerģētika 2020”[18]
energoefektivitāti nosaka kā ES enerģētikas
stratēģijas 2020. gadam galveno punktu un piemin
nepieciešamību veidot jaunu energoefektivitātes stratēģiju,
kas ļaus dalībvalstīm nošķirt enerģijas
patēriņu no ekonomiskās izaugsmes. (5)
Savā 2010. gada 15. decembra
rezolūcijā par energoefektivitātes rīcības plāna
pārskatīšanu[19]
Eiropas Parlaments aicināja Komisiju pārskatītajā
Energoefektivitātes rīcības plānā iekļaut
pasākumus, lai novērstu plaisu, kas traucē 2020. gadā
sasniegt vispārējo ES energoefektivitātes mērķi. (6)
Viena no stratēģijas “Eiropa 2020”
pamatiniciatīvām ir “Resursu ziņā efektīva Eiropa”,
kuru Komisija pieņēma 2011. gada 26. janvārī[20]. Tajā
energoefektivitāte ir norādīta kā galvenais faktors, lai
nodrošinātu energoresursu izmantošanas ilgtspējību. (7)
Eiropadomes prezidentvalsts 2011. gada
4. februāra secinājumos ir atzīts, ka šobrīd ES
energoefektivitātes mērķis netiek īstenots un ka ir
nepieciešama apņēmīga rīcība, cenšoties pēc
iespējas pilnīgāk izmantot ievērojamās iespējas
vairāk taupīt enerģiju ēkās, transportā,
produktos un ražošanas procesos. (8)
Komisija 2011. gada 8. martā
pieņēma 2011. gada energoefektivitātes plānu[21]. Tas apliecināja, ka
šobrīd Savienība netuvojas energoefektivitātes mērķa
sasniegšanai. Lai to labotu, tā nāca klajā ar virkni
energoefektivitātes politikas virzienu un pasākumu, kas ietver visu
enerģijas ķēdi, tostarp enerģijas ražošanu, pārvadi un
sadali, publiskā sektora vadošo lomu energoefektivitātes jomā,
ēkas un ierīces; rūpniecību, nepieciešamību dot
iespēju tiešajiem lietotājiem pārvaldīt savu enerģijas
patēriņu. Energoefektivitāte transporta nozarē
paralēli tika aplūkota arī Baltajā grāmatā par
transporta nozari, kas pieņemta 2011. gada 28. martā[22]. Proti, Baltās
grāmatas 26. iniciatīva aicina noteikt atbilstošus visu veidu
transportlīdzekļu CO2 emisiju standartus, ko
vajadzības gadījumā papildina ar prasību par
energoefektivitāti, kas aptvertu visu veidu vilces sistēmas. (9)
Komisija 2011. gada 8. martā
pieņēma arī “Ceļvedi virzībai uz
konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda
emisiju līmeni 2050. g.”[23],
norādot uz nepieciešamību vairāk koncentrēties uz
energoefektivitāti no šīs perspektīvas. (10)
Šajā kontekstā ir jāatjaunina
Savienības energoefektivitātes tiesiskais regulējums,
pieņemot direktīvu, kura paredzēta, lai sasniegtu
energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam
ietaupīt 20 % Savienības primārās enerģijas patēriņa
un panāktu turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus arī
pēc 2020. gada. Šim nolūkam tai ir jāizveido kopēja
sistēma, lai Savienībā veicinātu energoefektivitāti,
un jāparedz konkrētas darbības, lai īstenotu dažus
priekšlikumus, kas iekļauti 2011. gada energoefektivitātes
plānā, un panāktu būtiskus vēl neīstenotus
enerģijas ietaupījumu potenciālus, kas tajā apzināti. (11)
Lēmumā par kopīgiem centieniem
(Nr. 406/2009/EK)[24]
Komisijai ir prasīts līdz 2012. gadam novērtēt un
ziņot par Kopienas un tās dalībvalstu virzību
ceļā uz mērķi līdz 2020. gadam enerģijas
patēriņu samazināt par 20 %, salīdzinot ar
prognozēm. Tajā ir arī norādīts, ka, lai
palīdzētu dalībvalstīm izpildīt Kopienas
siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistības,
Komisijai līdz 2012. gada 31. decembrim ir jāierosina
pastiprināti vai jauni pasākumi, lai paātrinātu energoefektivitātes
palielinājumu. Šī direktīva izpilda minēto prasību.
Tā arī veicina to mērķu sasniegšanu, kas noteikti
“Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar
zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”, jo
īpaši samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas
enerģētikas sektorā, un palīdz līdz 2050. gadam
panākt elektroenerģijas ražošanu bez emisijām. (12)
Ir jāizmanto integrēta pieeja, lai
izmantotu visu esošo enerģijas ietaupījumu potenciālu, ieskaitot
ietaupījumus enerģijas piegādes un galapatēriņa sektoros.
Tajā pašā laikā ir jāpastiprina Direktīvas 2004/8/EK
par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz
lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas
tirgū[25],
un Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa
efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem[26] noteikumi. (13)
Būtu vēlams 20 %
energoefektivitātes mērķi sasniegt, kopīgi īstenojot
īpašus valsts un Eiropas pasākumus, kas veicina
energoefektivitāti dažādās jomās. Ja šāda pieeja nav
sekmīga, politikas struktūra tomēr būtu jāpastiprina, pievienojot
saistošu mērķu sistēmu. Tādēļ pirmajā
posmā dalībvalstīm būtu jāprasa noteikt valsts
energoefektivitātes mērķus, shēmas un programmas.
Viņām pašām būtu jālemj, vai šiem mērķiem
viņu teritorijā jābūt saistošiem vai norādošiem.
Otrajā posmā šie mērķi un dalībvalstu
individuālie centieni Komisijai ir jāizvērtē vienlaikus ar
datiem par panākumiem, lai novērtētu iespējamību
sasniegt vispārējo Savienības mērķi un apmēru,
kādā individuālie centieni ir pietiekami, lai panāktu
kopīgo mērķi. Tādēļ Komisijai, izmantojot
pārskatīto tiesisko pamatu un stratēģijas “Eiropa 2020”
procesa ietvaros, ir cieši jāuzrauga valstu energoefektivitātes
programmu īstenošana. Ja šis novērtējums atklātu, ka
vispārējais Savienības mērķis diez vai tiks sasniegts,
tad Komisijai ir jāierosina valstu obligātie mērķi
2020. gadam, ņemot vērā dalībvalstu individuālos
sākuma punktus, viņu ekonomikas attīstību un
iepriekšējās veiktās darbības. (14)
Kopējais publiskā sektora izdevumu apjoms
ir līdzvērtīgs 19 % Savienības iekšzemes kopprodukta.
Šā iemesla dēļ publiskais sektors ir svarīgs dzinējs,
kas stimulē tirgus pāreju uz efektīvākiem produktiem,
ēkām un pakalpojumiem, kā arī veicina iedzīvotāju
un uzņēmumu enerģijas patēriņa paradumu maiņu.
Turklāt enerģijas patēriņa samazināšana, izmantojot
energoefektivitātes palielināšanas pasākumus, var atbrīvot
publiskos resursus citiem mērķiem. Publiskajām
struktūrām valsts, reģionālā un vietējā
līmenī ir jābūt par paraugu energoefektivitātes
ziņā. (15)
Ir jāveicina ēku renovēšana, jo
esošais ēku krājums ir lielākais potenciālais sektors
enerģijas ietaupījumam. Turklāt ēkas ir ļoti
būtiskas, lai panāktu ES mērķi līdz 2050. gadam
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par
80–95 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Publiskām
struktūrām piederošas ēkas veido ievērojamu daļu esošo
ēku krājuma un tās ir būtiskas sabiedrības
dzīvē. Tādēļ ir atbilstīgi noteikt visu
publiskām struktūrām piederošu ēku renovācijas gada normu,
lai uzlabotu to energoefektivitāti. Šai renovācijas normai ir
jābūt tādai, kas neskar pienākumus saistībā ar
gandrīz nulles enerģijas ēkām, kas noteikti Eiropas
Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvā
2010/31/ES par ēku energoefektivitāti[27]. Pienākums renovēt
sabiedriskās ēkas papildina minētās direktīvas
noteikumus, kas prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tad, ja
esošajām ēkām tiek veikta nozīmīga renovācija, to
energoefektivitāte tiek uzlabota tā, lai tās atbilstu
minimālajām energoefektivitātes prasībām. (16)
Vairākas pašvaldības un citas
publiskās struktūras dalībvalstīs jau ir ieviesušas
integrētas pieejas enerģijas taupīšanai un energoapgādei,
piemēram, īstenojot ilgtspējīgas enerģētikas
rīcības plānus, piemēram, tos, kas izstrādāti
saskaņā ar Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, un
integrētas pilsētplānošanas pieejas, kas ir plašākas par
atsevišķiem pasākumiem ēkās un transporta veidos.
Dalībvalstīm ir jārosina pašvaldības un citas
publiskās struktūras pieņemt integrētus un
ilgtspējīgus energoefektivitātes plānus ar skaidriem
mērķiem, iesaistīt iedzīvotājus to izstrādē
un īstenošanā un atbilstīgi informēt viņus par to
saturu un virzību mērķu sasniegšanā. Šādi plāni
var nodrošināt būtiskus enerģijas ietaupījumus, jo
īpaši, ja tos īsteno ar energovadības sistēmām, kas
ļauj attiecīgajām publiskajām struktūrām
labāk pārvaldīt savu enerģijas patēriņu. Ir
jāveicina pieredzes apmaiņa starp lielpilsētām,
pilsētām un citām publiskajām struktūrām,
īpaši attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem. (17)
Attiecībā uz noteiktu produktu un
pakalpojumu iegādi un ēku iegādi un nomu, publiskajām
struktūrām, kas slēdz darbu, piegādes vai pakalpojumu
līgumus, ir jākalpo par piemēru un jāpieņem
energoefektīvi iegādes lēmumi. Tomēr tas
nedrīkstētu iespaidot ES publiskā iepirkuma direktīvu noteikumus. (18)
Novērtējums par iespēju
Savienības līmenī ieviest “baltās apliecības”
shēmu liecināja, ka šā brīža situācijā šāda
sistēma izraisītu pārmērīgas administratīvās
izmaksas un ka pastāv risks, ka enerģijas ietaupījumi
koncentrētos dažās dalībvalstīs, nevis visā
Savienībā. Mērķi vismaz šajā posmā labāk var
panākt, izmantojot valsts energoefektivitātes ietaupījuma
pienākuma shēmas vai citus alternatīvus pasākumus, ar ko
var ietaupīt tikpat daudz enerģijas. Tomēr Komisijai ar
deleģētu aktu ir jānosaka nosacījumi, saskaņā ar
kuriem dalībvalsts nākotnē varētu atzīt enerģijas
ietaupījumu, kas panākts citā dalībvalstī. Šāda
vēriena shēmas ir atbilstīgi veidot kopējā
sistēmā Savienības līmenī, nodrošinot
dalībvalstīm būtiskas pielāgojumu iespējas, lai
pilnībā ņemtu vērā valstu tirgus dalībnieku
organizāciju, enerģētikas sektora īpašo kontekstu un tiešo
patērētāju ieradumus. Kopējai sistēmai ir jādod
energoapgādes uzņēmumiem iespēja sniegt energopakalpojumus
visiem tiešajiem patērētājiem, ne tikai tiem, kuriem viņi pārdod
enerģiju. Tas palielina konkurenci enerģijas tirgū, jo
energoapgādes uzņēmumi var dažādot savus produktus,
nodrošinot papildu energopakalpojumus. Kopējai sistēmai ir
jāļauj dalībvalstīm iekļaut savās valsts
shēmās prasības, kurām ir sociāli mērķi, jo
īpaši lai nodrošinātu to, ka neaizsargātajiem klientiem ir
piekļuve augstākas energoefektivitātes sniegtajiem ieguvumiem.
Tāpat jāļauj dalībvalstīm atbrīvot no
energoefektivitātes pienākuma mazus uzņēmumus. Komisijas
paziņojumā „Mazās uzņēmējdarbības akts”[28] ir noteikti principi, kas
dalībvalstīm jāievēro, ja tās pieņem lēmumu neizmantot
minēto iespēju. (19)
Lai izmantotu enerģijas ietaupījumu
potenciālu noteiktos tirgus segmentos, kuros energoauditu
nepiedāvā komerciāli (piemēram, mājsaimniecības
vai mazie un vidējie uzņēmumi), dalībvalstīm ir
jānodrošina, lai energoauditi būtu pieejami. Lielos
uzņēmumos energoauditiem ir jābūt obligātiem un tie ir
jāveic regulāri, jo enerģijas ietaupījums var būt
nozīmīgs. (20)
Šie auditi jāveic neatkarīgā un
izmaksu ziņā izdevīgā veidā. Neatkarības
prasība neliedz auditus veikt uzņēmuma iekšējiem speciālistiem,
ja tie ir kvalificēti un akreditēti, ja tie nav tieši iesaistīti
auditējamajā darbībā un ja dalībvalsts ir izveidojusi
shēmu kvalitātes nodrošināšanai un pārbaudei un
vajadzības gadījumā sankciju piemērošanai. (21)
Izstrādājot energoefektivitātes palielināšanas
pasākumus, būtu jāņem vērā efektivitātes
ieguvumi un ietaupījumi no rentablu tehnoloģiju inovāciju,
piemēram, viedo skaitītāju, plašas izmantošanas. Lai
maksimāli palielinātu ieguvumu no šīm inovācijām,
tiešajiem patērētājiem ir jāspēj vizualizēt
izmaksu un patēriņa rādītājus un tiem regulāri ir
jāsaņem individuāli rēķini, kuru pamatā ir
faktiskais patēriņš. (22)
Izstrādājot energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumus, dalībvalstīm pienācīgi
jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt pareizu
iekšējā tirgus darbību un saskaņotu acquis
īstenošanu atbilstoši noteikumiem, ko paredz Līgums par Eiropas
Savienības darbību. (23)
Augstas efektivitātes koģenerācijai
un centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai ir
ievērojams primārās enerģijas ietaupījumu
potenciāls, kurš Savienībā nav pilnībā izmantots.
Dalībvalstīm ir jāgatavo valsts plāni, lai
attīstītu augstas efektivitātes koģenerāciju un
centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu. Šiem plāniem ir
jāattiecas uz pietiekami ilgu periodu, lai nodrošinātu investoriem
informāciju par valsts attīstības plāniem un veicinātu
stabilu un atbalstošu investīciju vidi. Jaunās elektroenerģijas
ražošanas iekārtas un esošās iekārtas, kuras tiek būtiski
modernizētas vai kurām tiek atjaunināta atļauja vai
licence, ir jāaprīko ar augstas efektivitātes
koģenerācijas iekārtām, lai rekuperētu siltuma
pārpalikumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā. Pēc tam,
izmantojot centralizētās siltumapgādes tīklus, šo siltuma pārpalikumu
var transportēt turp, kur tas vajadzīgs. Šim nolūkam
dalībvalstīm ir jāpieņem atļaujas kritēriji, lai
nodrošinātu to, ka iekārtas atrodas tuvu siltuma pieprasījuma
punktiem. Tomēr noteiktās situācijās dalībvalstīm
ir jāļauj noteikt nosacījumus atbrīvošanai no šī
pienākuma. (24)
Augstas efektivitātes koģenerāciju
nosaka enerģijas ietaupījums, ko iegūst, apvienojot, nevis
nodalot siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Savienības tiesību
aktos izmantotās koģenerācijas un augstas efektivitātes
koģenerācijas definīcijas neierobežo atšķirīgu
definīciju izmantošanu valstu tiesību aktos tādā
nolūkā, kas atšķiras no Savienības tiesību aktiem. Lai
palielinātu enerģijas ietaupījumu un nezaudētu
iespējas ietaupīt enerģiju, īpaša uzmanība
jāpievērš koģenerācijas iekārtu darba režīmam. (25)
Lai palielinātu pārredzamību un
tiešais patērētājs varētu izvēlēties starp
koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un
elektroenerģiju, kas ražota ar citiem paņēmieniem,
jānodrošina, lai, pamatojoties uz saskaņotām efektivitātes
atskaites vērtībām, var apliecināt to, ka
elektroenerģija saražota, izmantojot augstas efektivitātes
koģenerāciju. Izcelsmes apliecināšanas shēmas pašas par
sevi nenozīmē tiesības gūt labumu no valsts
līmeņa atbalsta mehānismiem. Ir svarīgi, lai izcelsmes
apliecinājumos varētu ietvert visus augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas
veidus. Izcelsmes apliecinājumi ir jānošķir no apmaiņai
paredzētajiem sertifikātiem. (26)
Jāņem vērā
koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes un
dzesēšanas sektoru īpašā struktūra, kas ietver daudzus
mazus un vidējus ražotājus, jo īpaši pārskatot
administratīvās procedūras, kas jāievēro, lai
saņemtu atļauju koģenerācijas jaudas vai saistītu
tīklu ierīkošanai, piemērojot principu “vispirms domāt par
mazākajiem”. (27)
Lielākā daļa ES uzņēmumu
pieder maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tie
pārstāv milzīgu enerģijas ietaupījumu potenciālu
ES. Lai palīdzētu viņiem pieņemt energoefektivitātes
pasākumus, dalībvalstīm ir jāizveido labvēlīga
sistēma, kas ļautu nodrošināt MVU tehnisko atbalstu un
mērķtiecīgu informēšanu. (28)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada
24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām
emisijām[29]
energoefektivitāti iekļauj starp kritērijiem, lai noteiktu
labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas izmantojami par
atsauci, nosakot atļauju nosacījumus iekārtām, kas ietilpst
tās darbības jomā, ieskaitot sadedzināšanas iekārtas,
kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 50
MW vai lielāka. Tomēr minētajā direktīvā
dalībvalstīm ir paredzēta izvēle nepiemērot
energoefektivitātes prasības sadedzināšanas iekārtām
un citām iekārtām, kas emitē oglekļa dioksīdu,
attiecībā uz darbībām, kas nosauktas I pielikumā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra
Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas
efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā[30]. Lai nodrošinātu to, ka
elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekārtās un
minerāleļļas un gāzes rafinēšanas iekārtās
tiek panākts būtisks energoefektivitātes palielinājums, ir
jāuzrauga faktiskie energoefektivitātes līmeņi un
jāsalīdzina ar attiecīgajiem energoefektivitātes
līmeņiem, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko
paņēmienu piemērošanu. Komisijai ir jāsalīdzina
energoefektivitātes līmeņi un, ja starp faktisko
energoefektivitātes līmeni un to, kas saistīts ar labāko
pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu, ir būtiskas
atšķirības, jāapsver iespēja ierosināt papildu
pasākumus. Informācija, kas apkopota par faktiskajām
energoefektivitātes vērtībām, ir jāizmanto arī, pārskatot
saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības
atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai, kas noteiktas
Komisijas 2006. gada 21. decembra Lēmumā 2007/74/EK[31]. (29)
Dalībvalstīm, pamatojoties uz
objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem kritērijiem,
ir jāizveido noteikumi, kas regulē izmaksu uzņemšanos un sadali
elektrotīkla pieslēguma un elektrotīkla jaudas
palielinājuma gadījumā un veicot tehniskos pielāgojumus,
kas vajadzīgi, lai integrētu jaunos augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas
ražotājus, ņemot vērā pamatnostādnes un kodeksus, kas
izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par
nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam
elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK)
Nr. 1228/2003 atcelšanu[32]
un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu
(EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz
piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par
Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu[33]. Augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas
ražotājiem ir jāļauj izsludināt konkursu par
pieslēguma darbiem. Ir jāatvieglo piekļuve tīkla
sistēmai elektroenerģijai, kas saražota augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā, īpaši mazajām un mikro
koģenerācijas iekārtām. (30)
Ir jābūt pieejamam pietiekamam skaitam
uzticamu profesionāļu, kuri ir lietpratīgi
energoefektivitātes jomā, lai nodrošinātu efektīvu un
savlaicīgu šīs direktīvas īstenošanu, piemēram,
attiecībā uz atbilstību prasībām par energoauditiem un
energoefektivitātes pienākuma shēmu īstenošanu.
Tādēļ dalībvalstīm ir jāievieš
sertifikācijas shēmas energopakalpojumu sniedzējiem,
energoaudita veicējiem un citu energoefektivitātes
palielināšanas pasākumu īstenotājiem. (31)
Ir jāturpina attīstīt
energopakalpojumu tirgu, lai nodrošinātu gan energopakalpojumu
pieprasījuma, gan piegādes pieejamību. To var veicināt
pārredzamība, piemēram, izmantojot energopakalpojumu
sniedzēju sarakstu. Pieprasījumu veicināt var palīdzēt
arī līgumu paraugi un pamatnostādnes, jo īpaši
energoefektivitātes līgumu slēgšanai. Tāpat kā cita
veida trešo personu finansēšanas pasākumos, energoefektivitātes
līgumā energopakalpojuma saņēmējs izvairās no
investīciju izmaksām, bet daļu no enerģijas
ietaupījuma finanšu vērtības izmanto, lai apmaksātu
ieguldījumu, ko pilnībā vai daļēji veikusi trešā
persona. (32)
Ir jāapzina un jānovērš
reglamentējošie un reglamentējošie šķēršļi
energoefektivitātes līgumu un citu enerģijas ietaupījumu
trešo personu finansēšanas pasākumu izmantošanai. Tostarp jāmin
grāmatvedības noteikumi un prakses, kas neļauj atbilstīgi
atspoguļot atskaitēs kapitālieguldījumus un ikgadējus
finanšu ietaupījumus, kas rodas energoefektivitātes
palielināšanas pasākumu rezultātā, ieguldījuma
mūža garumā. Valsts līmenī ir jārisina arī esošo
ēku krājuma atjaunošanas šķēršļi, kuri balstīti
uz atšķirīgajiem pamudinājumiem dažādiem dalībniekiem.
(33)
Dalībvalstis un reģioni ir jārosina
pilnībā izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai
veicinātu ieguldījumus pasākumos energoefektivitātes
palielināšanai. Ieguldījumiem energoefektivitātē ir
potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību,
inovācijas un kurināmā nabadzības samazinājumu
mājsaimniecībās, un tādēļ tie pozitīvi
ietekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo vienotību.
Potenciālās finansēšanas jomas ir energoefektivitātes
pasākumi sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībās
un jaunu prasmju nodrošināšana, lai veicinātu nodarbinātību
energoefektivitātes sektorā. (34)
Īstenojot 20 %
energoefektivitātes mērķi, Komisijai jāvēro jauno
pasākumu ietekme uz Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai
Kopienā (ETS), lai saglabātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stimulus, ar kuriem
atalgo investīcijas mazu oglekļa dioksīda emisiju
tehnoloģijās un sagatavo ETS sektorus turpmāk nepieciešajām
inovācijām. (35)
Direktīvā 2006/32/EK
dalībvalstīm ir noteikta prasība pieņemt un līdz
2016. gadam censties sasniegt kopējo valsts indikatīvo
enerģijas ietaupījuma mērķi – 9 %, kas
jāsasniedz, izmantojot energopakalpojumus un citus
energoefektivitātes palielināšanas pasākumus. Šajā
direktīvā ir norādīts, ka otrajam dalībvalstu
pieņemtajam Energoefektivitātes plānam atbilstīgā un
vajadzības gadījumā sekos Komisijas priekšlikumi papildu
pasākumiem, tostarp mērķu piemērošanas perioda
pagarināšanai. Ja ziņojumā secina, ka nav sasniegti pietiekami
rezultāti direktīvas noteikto valsts indikatīvo mērķu
sasniegšanā, šiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz mērķu
līmeni un būtību. Ietekmes novērtējumā, kas
pievienots šai direktīvai, ir secināts, ka dalībvalstis
varētu sasniegt 9 % mērķi, kas ir daudz
pieticīgāks nekā vēlāk pieņemtais 20 %
enerģijas ietaupījuma mērķis 2020. gadam,
tādēļ nav nekādas vajadzības pievērst
uzmanību mērķu līmenim. (36)
Lai gan šī direktīva atceļ
Direktīvu 2006/32/EK, tomēr Direktīvas 2006/32/EK 4. pants
ir piemērojams līdz 9 % mērķa sasniegšanas
termiņa beigām. (37)
Tā kā šīs direktīvas
mērķi – sasniegt Savienības energoefektivitātes
mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt
primārās enerģijas patēriņu un bruģēt ceļu
turpmākai energoefektivitātes palielināšanai pēc
2020. gada — dalībvalstis nevarēs sasniegt, neīstenojot
papildu energoefektivitātes pasākumus, un to labāk varētu
sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt
pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts
Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar
minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī
direktīva nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai
vajadzīgo. (38)
Lai varētu piemēroties tehnikas
attīstībai un energoresursu sadales izmaiņām, pilnvaras
pieņemt aktus attiecībā uz noteiktiem jautājumiem
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
290. pantu ir jādeleģē Komisijai. Ir ļoti
svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu
apspriešanos, tostarp ar ekspertiem. (39)
Visi Direktīvas 2004/8/EK un Direktīvas
2006/32/EK būtiskie noteikumi, izņemot pēdējās
minētās direktīvas 4. panta 1. līdz 4. punktu un
I, III un IV pielikumu, ir nekavējoties jāatceļ.
Jāatceļ ir arī 2010. gada 19. maija Direktīvas
2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa
norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu,
izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm[34], 9. panta 1. un
2. punkts, kuri dalībvalstīm paredz pienākumu censties
iepirkt ražojumus ar augstāko energoefektivitātes klasi. (40)
Pienākumu transponēt šo direktīvu
valsts tiesību aktos ir jāierobežo līdz tiem noteikumiem, kuros
ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar Direktīvām
2004/8/EK un 2006/32/EK. Pienākums transponēt noteikumus, kuri
palikuši nemainīgi, izriet no minētajām direktīvām. (41)
Šai direktīvai jābūt tādai, kas
neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņu
Direktīvu 2004/8/EK un 2006/32/EK transponēšanai valstu tiesību
aktos un minēto direktīvu piemērošanu. IR PIEŅĒMUŠAS ŠO
DIREKTĪVU: I
NODAĻA
Priekšmets, darbības joma, definīcijas un
energoefektivitātes mērķi 1. pants
Priekšmets un darbības joma 1. Šī direktīva izveido
kopēju sistēmu energoefektivitātes veicināšanai
Savienībā, lai nodrošinātu Savienības mērķa –
20 % primārās enerģijas ietaupījumu līdz 2020. gadam
– sasniegšanu un sagatavotu pamatu turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem
pēc šā termiņa. Tā paredz noteikumus, kas
izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas
tirgū un pārvarētu tirgus trūkumus, kas kavē
enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tā
paredz valsts energoefektivitātes mērķu noteikšanu
2020. gadam. 2. Šajā direktīvā
izklāstītās prasības ir minimālās prasības,
kas neliedz jebkurai dalībvalstij saglabāt vai ieviest
stingrākus pasākumus. Šādiem pasākumiem ir jābūt
saderīgiem ar Savienības tiesību aktiem. Par valsts tiesību
aktiem, kas paredz stingrākus pasākumus, ir jāziņo
Komisijai. 2. pants
Definīcijas Šajā direktīvā ir
piemērojamas šādas definīcijas: 1. “enerģija” ir visa veida
energoprodukti, kā ir noteikts Regulā (EK) Nr. 1099/2008[35]; 2. “primārais enerģijas
patēriņš” ir bruto iekšzemes patēriņš, izņemot
neenerģētikas patēriņu; 3. “energopakalpojums” ir fizisks
labums vai ieguvums, kas iegūts no enerģijas, energoefektīvas
tehnoloģijas vai tāda pasākuma apvienojuma, kurā var
būt iekļautas ekspluatācijas, uzturēšanas un kontroles
darbības, kas vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, kuru sniedz,
pamatojoties uz līgumu un attiecībā uz kuru parastos
apstākļos ir pierādīts, ka tas izraisa pārbaudāmu
un izmērāmu vai aplēšamu energoefektivitātes
palielinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu; 4. „publiskas struktūras"
ir „līgumslēdzējas iestādes”, kā definēts
Direktīvā 2004/18/EK; 5. “energovadības sistēma” ir
saistītu vai mijiedarbojošos elementu kopums plānā, kas nosaka
energoefektivitātes mērķi un stratēģiju, kā
sasniegt šo mērķi; 6. “atbildīgās puses” ir enerģijas
sadales vai mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuriem ir saistošas
valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas minētas
6. pantā; 7. „enerģijas sadales
uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, tostarp sadales
sistēmas operators, kas ir atbildīga par enerģijas
transportēšanu, piegādājot to tiešajiem patērētajiem
vai sadales stacijām, kuras pārdod enerģiju tiešajiem
patērētājiem; 8. „sadales sistēmas operators” ir
„sadales sistēmas operators”, kā definēts Direktīvā
2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK; 9. “enerģijas
mazumtirdzniecības uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona,
kas pārdod enerģiju tiešajiem patērētājiem; 10. “tiešais patērētājs”
ir fiziska vai juridiska persona, kas iepērk enerģiju personīgam
galapatēriņam; 11. “energopakalpojumu sniedzējs” ir
fiziska vai juridiska persona, kas sniedz energopakalpojumus vai citus
energoefektivitātes palielināšanas pasākumus tiešā
patērētāja iekārtās vai telpās; 12. “energoaudits” ir sistemātiska
procedūra, kuras rezultātā iegūst piemērotu
informāciju par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās vai
komerciālās darbības vai iekārtas vai privāto vai
publisko pakalpojumu faktisko enerģijas patēriņa profilu,
kurā nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas
ietaupījuma iespējas un kuras konstatējumus apkopo ziņojumā; 13. “energoefektivitātes
līgumi” ir līgumiska vienošanās starp energoefektivitātes
uzlabošanas pasākuma saņēmēju un sniedzēju,
saskaņā ar kuru maksa par sniedzēja veikto ieguldījumu ir
saistīta ar līgumā atrunātu energoefektivitātes
palielinājuma līmeni vai citādi nolīgtu
energoefektivitātes kritēriju, piemēram, finanšu
ietaupījumiem; 14. „pārvades sistēmas
operators” ir „pārvades sistēmas operators”, kā definēts
Direktīvā 2009/72/EK[36]
un Direktīvā 2009/73/EK[37]; 15. “koģenerācija” ir
siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās
enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā; 16. “ekonomiski pamatots
pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzīgo
siltuma vai dzesēšanas jaudu un ko pretējā gadījumā
atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot
elektroenerģijas ražošanas metodes, kas nav koģenerācija; 17. “lietderīgais siltums” ir
siltums, kas saražots koģenerācijas procesā, lai
apmierinātu ekonomiski pamatotu siltuma vai dzesēšanas
pieprasījumu; 18. “koģenerācijas
režīmā saražotā elektroenerģija” ir elektroenerģija,
kas saražota procesā, kurš ir saistīts ar lietderīgā
siltuma ražošanu un kura aprēķini veikti saskaņā ar
II pielikumā noteiktajām metodēm; 19. “augstas efektivitātes
koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst II pielikumā
izklāstītajiem kritērijiem; 20. “kopējā efektivitāte”
ir gadā saražotās elektroenerģijas, mehāniskās
enerģijas un lietderīgā siltuma summa attiecībā pret
kurināmā daudzumu, kas izmantots siltuma ražošanai koģenerācijas
procesā un bruto elektroenerģijas un mehāniskās
enerģijas ražošanai; 21. “attiecība starp
elektroenerģiju un siltumu” ir attiecība starp
koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un
lietderīgo siltumu, ko, izmantojot attiecīgās iekārtas
darbības datus, aprēķina laikā, kad iekārta pilnībā
darbojas koģenerācijas režīmā; 22. “koģenerācijas
iekārta” ir iekārta, kas var darboties koģenerācijas
režīmā; 23. “maza apjoma koģenerācijas
iekārta” ir koģenerācijas iekārta ar uzstādīto
jaudu, kas nesasniedz 1 MWe; 24. “mikro koģenerācijas
iekārta” ir koģenerācijas iekārta, kuras
maksimālā jauda nesasniedz 50 kWe; 25. “izmantotā zemesgabala
proporcija” ir proporcija starp zemesgabalu un ēkas platību
noteiktā teritorijā; 26. “efektīva centralizētā
siltumapgāde un dzesēšana” ir centralizētās siltumapgādes
vai dzesēšanas sistēma, kurā vismaz 50 % ir siltums, kas
iegūts no atjaunojamiem resursiem, zudumiem vai koģenerācijas
režīmā vai šo veidu kombinācija, un kur primārās
enerģijas faktors, kā ir minēts Direktīvā 2010/31/ES,
ir vismaz 0,8; 27. “būtiska modernizācija” ir
modernizācija, kuras izmaksas pārsniedz 50 % no ieguldījuma
izmaksām par līdzvērtīgu jaunu iekārtu
saskaņā ar Lēmumu 2007/74/EK vai kuras dēļ ir
nepieciešams atjaunināt atļauju, kas izsniegta saskaņā ar
Direktīvu 2010/75/ES. 3. pants
Energoefektivitātes mērķi 1. Dalībvalstis nosaka valsts
energoefektivitātes mērķi, kas izteikts kā absolūts
primārās enerģijas patēriņa līmenis
2020. gadā. Nosakot šos mērķus, tās ņem vērā
Savienības 20 % ietaupījumu mērķi, pasākumus, kas
paredzēti šajā direktīvā, pasākumus kas pieņemti,
lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījumu mērķus, kuri
pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta
1.punktu, un citus pasākumus, lai veicinātu energoefektivitāti
dalībvalstīs un Savienības līmenī. 2. Komisija līdz 2014. gada
30. jūnijam izvērtē, vai Savienība varēs sasniegt
savu 20 % primārās enerģijas ietaupījuma
mērķi līdz 2020. gadam, kas paredz samazināt ES
primārās enerģijas patēriņu par 368 Mtoe
2020. gadā, ņemot vērā 1. punktā minēto
valsts mērķu summu un novērtējumu, kas minēts
19. panta 4. punktā. II NODAĻA
Enerģijas izmantojuma efektivitāte 4. pants
Publiskās struktūras 1. Neskarot Direktīvas 2010/31/ES
7. pantu, dalībvalstis nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada
1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % publisko
struktūru īpašumā esošo ēku kopējās platības
un tādējādi izpildītu vismaz minimālās
energoefektivitātes prasības, kuras attiecīgās
dalībvalstis ir noteikušas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES
4. pantu. 3 % proporciju aprēķina no attiecīgās
dalībvalsts publisko struktūru īpašumā esošo ēku, kam
kopējā lietderīgā platība ir virs 250 m2,
kopējās platības, kura katra gada 1. janvārī
neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes
prasībām, kas noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES
4.pantu. 2. Dalībvalstis var ļaut
publiskajām struktūrām ikgadējā renovācijas
īpatsvarā ieskaitīt ēku platību, kas papildus
renovēta attiecīgajā gadā, tā, it kā tā
būtu renovēta jebkuros divos iepriekšējos vai nākamajos
gados. 3. Piemērojot 1. punktu,
dalībvalstis līdz 2014. gada 1. janvārim sagatavo un
publisko savu publisko struktūru īpašumā esošo ēku
sarakstu, norādot: a) platību m2 un b) katras ēkas energoefektivitāti. 4. Dalībvalstis rosina
publiskās struktūras: a) pieņemt energoefektivitātes
plānu, atsevišķu vai kā daļu plašāka klimata vai vides
plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas
ietaupījumu mērķi, lai nepārtraukti uzlabotu
struktūras energoefektivitāti; b) ieviest energovadības sistēmu
kā daļu sava plāna īstenošanas. 5. pants
Iepirkumi, ko veic publiskās struktūras Dalībvalstis nodrošina, lai
publiskās struktūras iegādātos vienīgi tādus
produktus, pakalpojumus un ēkas, kurām ir augsts
energoefektivitātes līmenis, kā norādīts
III pielikumā. 6. pants
Energoefektivitātes pienākuma shēmas 1. Katra dalībvalsts izveido energoefektivitātes
pienākuma shēmu. Šī shēma nodrošina to, ka visi
enerģijas sadales uzņēmumi vai visi enerģijas
mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas dalībvalsts
teritorijā, panāk ikgadēju enerģijas ietaupījumu, kas
ir līdzvērtīgs 1,5 % pārdotās enerģijas
apjoma iepriekšējā kalendārajā gadā šajā
dalībvalstī, izņemot transportam izmantoto enerģiju. Šo
enerģijas ietaupījuma apjomu atbildīgās puses panāk
starp tiešajiem patērētājiem. 2. Dalībvalstis enerģijas
ietaupījumu, kas tiek prasīts no katras atbildīgās puses,
izsaka kā galapatēriņu vai kā primārās
enerģijas patēriņu. Metodi, kas izvēlēta, lai izteiktu
vajadzīgo enerģijas ietaupījuma apjomu, izmanto arī tam,
lai aprēķinātu ietaupījumu, uz kuru pretendē
atbildīgās puses. Piemēro IV pielikumā noteiktos
pārrēķina koeficientus. 3. Pasākumi, kuru mērķis
ir īstermiņa ietaupījumi, kā ir definēts
V pielikuma 1. punktā, neveido vairāk par 10 %
enerģijas ietaupījuma apjoma, ko prasa no katras atbildīgās
puses, un to var pieskaitīt pienākumam, kas izklāstīts
1. punktā, vienīgi tad, ja apvieno ar pasākumiem, uz kuriem
ir attiecināti ilgtermiņa ietaupījumi. 4. Dalībvalstis nodrošina, lai
ietaupījums, uz kuru pretendē atbildīgās puses, tiktu
aprēķināts saskaņā ar V pielikuma 2. punktu.
Tās ievieš kontroles sistēmas, saskaņā ar kurām tiks
neatkarīgi pārbaudīta vismaz statistiski būtiska
atbildīgo pušu īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumu daļa. 5. Energoefektivitātes
pienākuma shēmas ietvaros dalībvalstis var: a) iekļaut prasības ar
sociālu mērķi to noteiktajiem ietaupījumu pienākumiem,
tostarp pieprasot, lai pasākumi tiktu īstenoti
mājsaimniecībās, kuras skar enerģētiskā
nabadzība, vai sociālajās mājās; b) atļaut atbildīgajām
pusēm pieskaitīt savam pienākumam sertificētu
enerģijas ietaupījumu, kuru panākuši energopakalpojumu
sniedzēji vai citas trešās puses; šādā gadījumā
tām ir jāizveido akreditācijas process, kurš ir skaidrs,
pārredzams un atklāts visiem tirgus dalībniekiem un kurā
ievērots mērķis samazināt sertifikācijas izmaksas; c) atļaut atbildīgajām pusēm
uzskaitīt ietaupījumus, kas gūti attiecīgajā
gadā, tā, it kā tie būtu gūti jebkuros divos
iepriekšējos vai divos nākamajos gados. 6. Dalībvalstis publicē
katras atbildīgās puses panākto enerģijas ietaupījumu
un datus par enerģijas ietaupījuma gada dinamiku shēmas
ietvaros. Lai varētu publicēt un verificēt panākto
enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis pieprasa
atbildīgajām pusēm iesniegt tām vismaz šādus datus: a) panākto enerģijas
ietaupījumu; b) apkopotu statistikas informāciju par
viņu tiešajiem patērētājiem (norādot būtiskas
izmaiņas, salīdzinot ar iepriekš iesniegto informāciju) un c) aktuālo informāciju par tiešo
lietotāju patēriņu, tostarp, attiecīgajā
gadījumā, par slodzes profiliem, klientu segmentāciju, kā
arī klientu ģeogrāfisko izvietojumu, saglabājot tās
informācijas integritāti un konfidencialitāti, kas ir
privāta vai satur komercnoslēpumu, saskaņā ar
piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. 7. Dalībvalstis nodrošina, lai
tirgus dalībnieki atturētos no jebkādām darbībām,
kas varētu kavēt energopakalpojumu un citu energoefektivitātes
palielināšanas pasākumu pieprasījumu un sniegšanu, vai arī
traucēt energopakalpojumu un citu energoefektivitātes
palielināšanas pakalpojumu tirgus attīstību, tostarp noliedzot
konkurentiem piekļuvi tirgum vai ļaunprātīgi izmantojot
dominējošo stāvokli. 8. Dalībvalstis no šī panta
piemērošanas var atbrīvot mazus enerģijas sadales vai
mazumtirdzniecības uzņēmumus, proti, tos, kas sadala vai
pārdod enerģijas apjomu, kuras ekvivalents ir mazāks par 75 GWh
gadā, vai kas nodarbina mazāk par 10 personām, vai kuras gada
apgrozījums vai kopējā gada bilance nepārsniedz
EUR 2 000 000. Pašpatēriņam saražoto enerģiju
šajās robežvērtībās neieskaita. 9. Alternatīva 1. punktam:
dalībvalstis var izvēlēties citus pasākumus, lai
panāktu enerģijas ietaupījumu starp tiešajiem
patērētājiem. Ikgadējam enerģijas ietaupījuma
apjomam, ko panāk ar šādu pieeju, jābūt
līdzvērtīgam enerģijas ietaupījuma apjomam, kas
paredzēts 1. punktā. Dalībvalstis, kas izvēlas šo
iespēju, vēlākais līdz 2013. gada
1. janvārim paziņo Komisijai alternatīvos pasākumus,
ko tās plāno pieņemt, tostarp noteikumus un sankcijas, kas
minētas 9. pantā, norādot, kā ar šiem pasākumiem
tiks panākts vajadzīgais ietaupījuma apjoms. Komisija 3
mēnešu laikā pēc paziņojuma var noraidīt
pasākumus vai ieteikt grozījumus. Šādos gadījumos
attiecīgā dalībvalsts nepiemēro alternatīvo pieeju,
kamēr Komisija nav skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegto vai
grozīto pasākumu projektu. 10. Attiecīgā
gadījumā Komisija, pieņemot deleģēto aktu
saskaņā ar 18. pantu, izveido savstarpējās
atzīšanas sistēmu enerģijas ietaupījumam, kas iegūts
ar valsts energoefektivitātes pienākuma shēmu. Šāda
sistēma atbildīgajām pusēm ļauj enerģijas
ietaupījumu, kas iegūts un sertificēts attiecīgajā
valstī, pieskaitīt saviem pienākumiem citā
dalībvalstī. 7. pants
Energoauditi un energovadības sistēmas 1. Dalībvalstis veicina
kvalificētu vai akreditētu ekspertu neatkarīgi veiktu
energoauditu pieejamību par pieņemamām cenām visiem
tiešajiem patērētājiem. Dalībvalstis izstrādā programmas,
lai mudinātu mājsaimniecības un mazos un vidējos
uzņēmumus veikt energoauditus. Dalībvalstis informē mazos un
vidējos uzņēmumus par konkrētiem piemēriem, kā
energovadības sistēmas varētu palīdzēt viņu
uzņēmējdarbībā. 2. Dalībvalstis nodrošina, lai
uzņēmumos, kas nav iekļauti 1. punkta otrajā
daļā, kvalificēti vai akreditēti eksperti
vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam veiktu
neatkarīgus un izmaksu ziņā izdevīgus energoauditus un tad
tos atkārtotu ik pēc trim gadiem, skaitot no datuma, kad veikts
iepriekšējais energoaudits. 3. Neatkarīgi veiktus auditus, kas
izriet no energovadības sistēmām vai kurus īsteno,
pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos starp ieinteresēto
personu organizācijām un izraudzītu iestādi, un kurus uzraudzījušas
attiecīgās dalībvalstis vai Komisija, uzskata par tādiem,
kas atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām. 4. Energoauditi var būt
atsevišķi vai plašāka vides audita daļa. 8. pants
Uzskaite un informatīvu rēķinu sagatavošana 1. Dalībvalstis nodrošina, lai
elektroenerģijas, dabasgāzes, centralizētās
siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas un centralizēti
piegādātā mājsaimniecības karstā ūdens
tiešajiem patērētājiem tiktu nodrošināti individuāli
skaitītāji, kas precīzi mēra un ļauj uzzināt
faktisko enerģijas patēriņu un kas sniedz informāciju par
faktisko izmantošanas laiku, saskaņā ar VI pielikumu. Kad dalībvalstis ievieš viedos
skaitītājus, kā tas paredzēts Direktīvās
2009/72/EK un 2009/73/EK par elektroenerģijas un gāzes tirgu,
tām ir jānodrošina, lai, nosakot minimālās
skaitītāju funkcijas un tirgus dalībniekiem noteiktos
pienākumus, pilnībā tiktu ņemti vērā
energoefektivitātes mērķi un tiešā
patērētāja ieguvumi. Elektroenerģijas gadījumā un
pēc tiešā patērētāja pieprasījuma
skaitītāju operatoriem ir jānodrošina, lai skaitītājs
varētu uzskaitīt elektroenerģiju, kas saražota tiešā
patērētāja telpās un eksportēta uz tīklu.
Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumā, ja tiešie patērētāji
to pieprasa, uzskaites dati par viņu ražošanu vai patēriņu
reālā laikā būtu pieejami trešai personai, kas rīkojas
tiešā patērētāja vārdā. Siltumapgādes un dzesēšanas
gadījumā, ja ēka ir pieslēgta centralizētās
siltumapgādes tīklam, siltuma skaitītājs ir
jāuzstāda pie ēkas ieejas. Daudzdzīvokļu ēkās
ir jāuzstāda arī individuāli siltuma patēriņa
skaitītāji, kas uzskaita siltumenerģijas vai dzesēšanas
enerģijas patēriņu katrā dzīvoklī. Ja
individuālu siltuma patēriņa skaitītāju izmantošana
tehniski nav iespējama, saskaņā ar VI pielikuma
1.2. punktā norādītajām specifikācijām ir
jāizmanto individuāli siltummaksas sadalītāji, lai
uzskaitītu siltuma patēriņu katrā radiatorā. Dalībvalstis ievieš noteikumus par to,
kā sadala izmaksas par siltuma patēriņu daudzdzīvokļu
ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai
dzesēšanai. Šādos noteikumos ir jāiekļauj
pamatnostādnes par korekcijas koeficientiem, lai atspoguļotu
ēkas rādītājus, piemēram, siltuma nodošanu starp
dzīvokļiem. 2. Papildus pienākumiem, kas
attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu izriet no
Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK, dalībvalstis ne
vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī nodrošina,
lai visiem sektoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ieskaitot
enerģijas sadales uzņēmumus, sadales sistēmu operatorus un
enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumus, izrakstītie
rēķini būtu precīzi un balstīti uz faktisko
patēriņu, ievērojot minimālo biežumu, kas noteikts VI
pielikuma 2.1. punktā. Līdz ar rēķinu dara pieejamu
attiecīgu informāciju, lai tiešajiem patērētājiem
nodrošinātu izsmeļošu atskaiti par aktuālajām
enerģijas izmaksām, saskaņā ar VI pielikuma
2.2. punktu. Dalībvalstis nodrošina, lai tiešajiem
patērētājiem būtu piedāvāta izvēle
saņemt rēķinu elektroniskā vai papīra
formātā un iespēja viegli piekļūt papildinformācijai,
kas ļautu pašiem sīki pārbaudīt patēriņa
vēsturi, kā ir noteikts VI pielikuma 1.1. punktā. Dalībvalstis paredz, ka pēc tiešo
patērētāju pieprasījuma informāciju par enerģijas
rēķiniem un vēsturisko patēriņu dara pieejamu
energopakalpojumu sniedzējam, kuru ir iecēlis tiešais
patērētājs. 3. Informāciju par individuālā
enerģijas patēriņa uzskaiti un rēķinu
izrakstīšanu, kā arī citu informāciju, kas minēta 1.,
2., 3. punktā un VI pielikumā, tiešajam
patērētājam nodrošina bez maksas. 9. pants
Sankcijas Dalībvalstis paredz noteikumus par
sankcijām, kuras piemēro par to valsts noteikumu neievērošanu,
kuri pieņemti saskaņā ar 6. līdz 8. pantu, un veic
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu.
Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām,
samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis par šiem
noteikumiem informē Komisiju vēlākais līdz [12 mēnešus
pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un
nekavējoties tai paziņo par jebkuriem turpmākiem
grozījumiem, kas tos ietekmē. III NODAĻA
Enerģijas piegādes efektivitāte 10. pants
Siltumapgādes un dzesēšanas efektivitātes veicināšana 1. Dalībvalstis līdz
2014. gada 1. janvārim izveido valsts siltumapgādes un
dzesēšanas plānu, lai attīstītu augstas efektivitātes
koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes
un dzesēšanas potenciālu, iekļaujot VII pielikumā
izklāstīto informāciju, un paziņo par to Komisijai. Ik
pēc pieciem gadiem plānus atjaunina un paziņo Komisijai.
Dalībvalstis, izmantojot savu tiesisko regulējumu, nodrošina, lai
valsts siltumapgādes un dzesēšanas plānus ņemtu vērā
vietējos un reģionālos attīstības plānos, ieskaitot
pilsētu un lauku teritoriālos plānojumus, un lai tie atbilstu
VII pielikumā noteiktajiem izstrādes kritērijiem. 2. Dalībvalstis veic nepieciešamos
pasākumus, lai attīstītu efektīvu centralizētās
siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru, kas pielāgota
augstas efektivitātes koģenerācijas attīstībai un
siltuma pārpalikumu un atjaunojamo resursu izmantošanai
siltumapgādē un dzesēšanā saskaņā ar 1., 3., 6.
un 7. punktu. Attīstot centralizēto siltumapgādi un
dzesēšanu, tām pēc iespējas ir jāizvēlas augstas
efektivitātes koģenerācija, nevis atsevišķa siltuma
ražošana. 3. Dalībvalstis nodrošina, lai
visas jaunās termoelektrostacijas ar kopējo ievadīto siltumjaudu
lielāku par 20 MW: a) tiktu nodrošinātas ar
aprīkojumu, kas ļauj rekuperēt siltuma pārpalikumu,
izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtu, un b) tiktu novietotas tādās
vietās, kur siltuma pieprasījuma punkti var izmantot siltuma
pārpalikumu. Dalībvalstis pieņem atļaujas
izsniegšanas kritērijus, kā ir noteikts Direktīvas 2009/72/EK
7. pantā, vai ekvivalentus kritērijus, lai nodrošinātu to,
ka tiek ievēroti pirmās daļas noteikumi. Tām jo īpaši
ir jānodrošina, lai, izvietojot jaunās iekārtas, tiktu
ņemta vērā koģenerācijai piemērotas siltumslodzes
pieejamība saskaņā ar VIII pielikumu. 4. Dalībvalstis var noteikt
nosacījumus atbrīvošanai no 3. punktā paredzētajiem
noteikumiem, ja: a) nav izpildīti VIII pielikuma 1.
punktā paredzētie robežvērtību nosacījumi
saistībā ar siltumslodzes pieejamību; b) 3. punkta b) apakšpunkta
prasības par iekārtas atrašanās vietu nevar izpildīt
tādēļ, ka iekārta ir jānovieto ģeoloģisko
uzglabāšanas vietu tuvumā, kuras ir atļautas saskaņā
ar Direktīvu 2009/31/EK, vai c) izmaksu/ieguvuma analīze liecina, ka
izmaksas ir lielākas par ieguvumiem, salīdzinot ar tāda paša
daudzuma elektroenerģijas un siltuma piegādes atsevišķā
siltumapgādē vai dzesēšanā pilna dzīves cikla
izmaksām, ieskaitot infrastruktūras ieguldījumus. Dalībvalstis par šādiem atbrīvojuma
nosacījumiem paziņo Komisijai līdz 2014. gada
1. janvārim. Komisija 6 mēnešu laikā pēc
paziņojuma var noraidīt šos nosacījumus vai ieteikt
grozījumus. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts
nepiemēro atbrīvojuma nosacījumus, kamēr Komisija nav
skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegtos vai grozītos
nosacījumus. 5. Dalībvalstis nodrošina, lai
valsts noteikumi par pilsētas un lauku teritoriālo plānošanu
tiktu piemēroti 3. punktā minētajiem atļaujas izsniegšanas
kritērijiem un tie būtu saskaņā ar 1. punktā
minētajiem valsts siltumapgādes un dzesēšanas plāniem. 6. Dalībvalstis nodrošina, lai
tad, kad esoša elektroenerģijas ražošanas iekārta ar kopējo
nominālo ievadīto siltumjaudu lielāku par 20 MW tiek
būtiski modernizēta, vai arī kad tai saskaņā ar
Direktīvas 2010/75/EK 21. pantu tiek atjaunināta atļauja,
jaunajā vai atjauninātajā atļaujā vai licencē
tiek paredzēts nosacījums — konversija, kas ļauj iekārtai
darboties kā augstas efektivitātes koģenerācijas
iekārtai —, ja iekārta atrodas tādā vietā, kur siltuma
pieprasījuma punkti var izmantot siltuma pārpalikumu
saskaņā ar VIII pielikuma 1. punktu. Šajā noteikumā elektroenerģijas
ražošanas iekārtu aprīkošana ar oglekļa uztveršanas vai
uzglabāšanas ierīcēm nav uzskatāma par to
modernizāciju. 7. Dalībvalstis var noteikt
nosacījumus atbrīvošanai no 6. punktā paredzētajiem
noteikumiem, ja: a) nav izpildīti VIII pielikuma 1.
punktā paredzētie robežvērtību nosacījumi
saistībā ar siltumslodzes pieejamību; vai b) izmaksu/ieguvuma analīze liecina, ka
izmaksas ir lielākas par ieguvumiem, salīdzinot ar tāda paša
daudzuma elektroenerģijas un siltuma piegādes atsevišķā
siltumapgādē vai dzesēšanā pilna dzīves cikla
izmaksām, ieskaitot infrastruktūras ieguldījumus. Dalībvalstis par šādiem atbrīvojuma
nosacījumiem paziņo Komisijai līdz 2014. gada
1. janvārim. Komisija 6 mēnešu laikā pēc
paziņojuma var noraidīt šos nosacījumus vai ieteikt
grozījumus. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts
nepiemēro atbrīvojuma nosacījumus, kamēr Komisija nav
skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegtos vai grozītos
nosacījumus. 8. Dalībvalstis pieņem
atļaujas izsniegšanas vai ekvivalentus kritērijus, lai
nodrošinātu to, ka rūpnieciskās iekārtas, kuru
kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW,
kurās rodas siltuma pārpalikums un kuras būvē vai būtiski
modernizē pēc [direktīvas stāšanās spēkā],
uztver un izmanto siltuma pārpalikumu. Dalībvalstis nosaka mehānismus, kā
nodrošināt šo iekārtu pieslēgšanu centralizētās
siltumapgādes un dzesēšanas tīkliem. Tās var paredzēt,
ka šīs iekārtas sedz pieslēguma maksu un izmaksas par
centralizētās apkures un dzesēšanas tīklu
attīstību, kas nepieciešama, lai siltuma pārpalikumu
transportētu līdz patērētājiem. Dalībvalstis var noteikt nosacījumus
atbrīvošanai no pirmajā daļā paredzētajiem
noteikumiem, ja: a) nav izpildīti VIII pielikuma 2.
punktā paredzētie robežvērtību nosacījumi saistībā
ar siltumslodzes pieejamību; vai b) izmaksu/ieguvuma analīze liecina, ka
izmaksas ir lielākas par ieguvumiem, salīdzinot ar tāda paša
daudzuma siltuma piegādes atsevišķā siltumapgādē vai
dzesēšanā pilna dzīves cikla izmaksām, ieskaitot
infrastruktūras ieguldījumus. Dalībvalstis par šādiem atbrīvojuma
nosacījumiem paziņo Komisijai līdz 2014. gada
1. janvārim. Komisija 6 mēnešu laikā pēc
paziņojuma var noraidīt šos nosacījumus vai ieteikt grozījumus.
Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nepiemēro
atbrīvojuma nosacījumus, kamēr Komisija nav skaidri
akceptējusi atkārtoti iesniegtos vai grozītos nosacījumus. 9. Komisija, pieņemot
deleģēto aktu saskaņā ar 18. pantu, līdz
2013. gada 1. janvārim izveido metodiku ieguvumu/izmaksu
analīzei, kas minēta 4. punkta c) apakšpunktā,
7. punkta b) apakšpunktā un 8. punkta b) apakšpunktā. 10. Pamatojoties uz II pielikuma
f) punktā minētajām saskaņotajām
efektivitātes atskaites vērtībām, dalībvalstis
nodrošina to, lai būtu iespējams apliecināt augstas
efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās
elektroenerģijas izcelsmi saskaņā ar objektīviem,
pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus noteikusi
katra dalībvalsts. Tās nodrošina, lai šis izcelsmes
apliecinājums atbilstu prasībām un tajā būtu
iekļauta vismaz IX pielikumā norādītā
informācija. Dalībvalstis savstarpēji atzīst
savus izcelsmes apliecinājumus tikai kā šajā punktā
minēto elementu pierādījumu. Atteikums atzīt izcelsmes
apliecinājumu kā šādu pierādījumu, jo īpaši ar
krāpšanas novēršanu saistītu iemeslu dēļ, ir
jāpamato ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem
kritērijiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu
atteikumu un tā pamatojumu. Izcelsmes apliecinājuma atzīšanas
atteikuma gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu likt
atteikuma paudējam atzīt izcelsmes apliecinājumu, jo īpaši
atsaucoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem
kritērijiem, ar kuriem pamatota šāda atzīšana. Komisijai ir tiesības, pieņemot
deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu,
pārskatīt saskaņotās efektivitātes atskaites
vērtības, kas noteiktas Komisijas Lēmumā [lēmuma
numurs], pamatojoties uz Direktīvu 2004/8/EK, pirmo reizi līdz
2015. gada 1. janvārim un pēc tam ik desmit gadus. 11. Dalībvalstis nodrošina, lai
jebkurš pieejamais koģenerācijas atbalsts būtu atkarīgs no
tā, vai elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā un vai efektīvi tiek izmantots
siltuma pārpalikums, lai panāktu primārās enerģijas
ietaupījumus. Tās nediferencē uz vietas patērēto
elektroenerģiju un elektroenerģiju, kuru eksportē uz tīklu.
Valsts atbalstam koģenerācijai un centralizētās
siltumapgādes ražošanai un tīkliem attiecīgā
gadījumā ir jāpiemēro noteikumi par valsts atbalstu. 11. pants
Enerģijas pārveide Dalībvalstis saskaņā ar
X pielikumu izveido datu uzskaiti visām iekārtām, kas veic
kurināmā sadedzināšanu, ar kopējo nominālo
ievadīto siltumjaudu 50 MW vai vairāk, un iekārtām,
kas to teritorijā veic minerāleļļas un gāzes rafinēšanu.
To atjaunina ik pēc trim gadiem. Ikgadējos datus par
konkrētām iekārtām, kas iekļauti šajās
uzskaitēs, pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.
Dalībvalstis iekļauj nekonfidenciālu kopsavilkumu, kurā ir
iekļauta apkopota informācija no šīm uzskaitēm,
19. panta 2. punktā minētajos ziņojumos. 12. pants
Enerģijas pārvade un sadale 1. Dalībvalstis nodrošina, lai
valsts energoregulatori savos lēmumos par gāzes un
elektroenerģijas infrastruktūras darbību pienācīgu
uzmanību pievērstu energoefektivitātei. Jo īpaši tās
nodrošina, lai tīkla tarifi un noteikumi tīkla operatorus
mudinātu piedāvāt tīkla lietotājiem sistēmas
pakalpojumus, kas ļautu tiem īstenot energoefektivitātes
palielināšanas pasākumus viedo tīklu ieviešanas kontekstā. Dalībvalstis nodrošina, lai tīkla
noteikumi un tīkla tarifi, kurus nosaka vai apstiprina energoregulators,
atbilstu XI pielikumā noteiktajiem kritērijiem, ņemot
vērā pamatnostādnes un kodeksus, kas izstrādāti
saskaņā ar Regulu 714/2009 un Regulu 715/2009. 2. Dalībvalstis līdz
2013. gada 30. jūnijam pieņem plānus, ar ko: a) novērtē to gāzes,
elektroenerģijas un centralizētās siltumapgādes un
dzesēšanas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālus,
jo īpaši attiecībā uz pārvadi, sadali, slodzes
pārvaldību un sadarbspēju, un pieslēgumu enerģijas
ražošanas iekārtām; b) apzina konkrētus pasākumus un
ieguldījumus, lai tīkla infrastruktūrā ieviestu rentablus
energoefektivitātes uzlabojumus, ar detalizētiem to ieviešanas
termiņiem. 3. Dalībvalstis var atļaut
pie tīkla piesaistītai enerģijas pārvadei un sadalei
shēmu un tarifu struktūru elementus ar sociālu mērķi
ar noteikumu, ka jebkāda kropļojoša ietekme uz pārvades un
sadales sistēmu ir cik vien iespējams neliela un nav
nesamērīga ar sociālo mērķi. 4. Dalībvalstis nodrošina, lai
tiek atcelti pārvades un sadales tarifos iestrādātie
pamudinājumi, kas nevajadzīgi palielina sadalītās vai
pārvadītās enerģijas apjomu. Šajā ziņā
dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 3. panta
2. punktu un 2009/73/EK 3. panta 2. punktu var uzlikt uzņēmumiem,
kas darbojas gāzes un elektroenerģijas nozarē, sabiedrisko
pakalpojumu saistības energoefektivitātes ziņā. 5. Dalībvalstis nodrošina, lai
saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz tīkla
uzticamības un drošības saglabāšanu, pamatojoties uz
pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus noteikušas
kompetentās iestādes, pārvades sistēmu operatori un sadales
sistēmu operatori savā teritorijā: a) garantētu elektroenerģijas, kas
iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas
režīmā, pārvadi un sadali; b) nodrošinātu elektroenerģijai,
kas iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas
procesā, prioritāti vai garantētu piekļuvi tīklam; c) izvēloties, kura
elektroenerģijas ražošanas iekārta tiks izmantota, priekšroku dotu
elektroenerģijai, kas iegūta augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā. Papildus pienākumiem, kas
izklāstīti pirmajā daļā, pārvades sistēmu
operatoriem un sadales sistēmu operatoriem ir jāievēro
XII pielikumā noteiktās prasības. Dalībvalstis var īpaši veicināt
mazo un mikro koģenerācijas iekārtu augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas
pieslēgumu tīkla sistēmai. 6. Dalībvalstis veic
piemērotas darbības, lai nodrošinātu to, ka augstas
efektivitātes koģenerācijas operatori var piedāvāt
balansēšanas pakalpojumus un citus funkcionālos pakalpojumus
pārvades sistēmu operatoru vai sadales sistēmu operatoru
līmenī, kur tie ir atbilstoši augstas efektivitātes
koģenerācijas iekārtas darbībai. Pārvades
sistēmas operatori un sadales sistēmas operatori nodrošina, lai
šādi pakalpojumi būtu daļa no pakalpojumu iepirkuma procesa, kas
ir pārredzams un atklāts rūpīgām pārbaudēm. Atbilstīgā gadījumā
dalībvalstis var pieprasīt pārvades sistēmas operatoriem un
sadales operatoriem veicināt augstas efektivitātes
koģenerācijas iekārtu izvietošanu netālu no pieprasījuma
vietām, samazinot pieslēguma un sistēmas izmantošanas maksas. 7. Dalībvalstis var ļaut
elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmu un vēlas pieslēgties tīklam,
izsludināt konkursu par pieslēgšanas darbiem. IV NODAĻA
Horizontāli pasākumi 13. pants
Sertifikācijas shēmu pieejamība 1. Lai sasniegtu augstu tehniskās
kompetences, objektivitātes un uzticamības līmeni,
dalībvalstis līdz 2014. gada 1. janvārim nodrošina,
lai energopakalpojumu sniedzējiem, energoaudita veicējiem un citu
energoefektivitātes palielināšanas pasākumu īstenotājiem,
tostarp būves elementu uzstādītājiem atbilstoši
Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9. punkta definīcijai,
būtu pieejamas sertifikācijas shēmas vai
līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas. 2. Dalībvalstis
1. punktā minētās sertifikācijas shēmas vai
līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas padara publiski
pieejamas un sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai veiktu
shēmu salīdzināšanu un atzīšanu. 14. pants
Energopakalpojumi Dalībvalstis veicina energopakalpojumu
tirgu un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi šim tirgum: a) publiskojot, pārbaudot un
regulāri atjauninot pieejamo energopakalpojumu sniedzēju un viņu
piedāvāto energopakalpojumu sarakstu; b) nodrošinot līgumu paraugus
energoefektivitātes līgumu slēgšanai publiskajā
sektorā; tajos jāiekļauj vismaz XIII pielikumā
minētie punkti; c) izplatot informāciju par
pieejamajiem energopakalpojumu līgumiem un noteikumiem, kas ir
jāiekļauj šādos līgumos, lai garantētu enerģijas
ietaupījumu un tiešā patērētāja tiesības; d) mudinot izstrādāt
brīvprātīgas kvalitātes etiķetes; e) izplatot informāciju par
finanšu instrumentiem, pamudinājumiem, dotācijām un aizdevumiem,
ar ko tiek atbalstīti energopakalpojumu projekti. 15. pants
Citi pasākumi energoefektivitātes veicināšanai 1. Dalībvalstis izvērtē
un īsteno atbilstīgus pasākumus, lai novērstu
reglamentējošus un nereglamentējošus energoefektivitātes
šķēršļus, jo īpaši saistībā ar: a) atšķirīgajiem
pamudinājumiem starp ēkas īpašnieku un nomnieku vai starp
īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka šīs puses netiek
atturētas veikt ieguldījumus energoefektivitātes
palielināšanai, kurus tās citādi būtu veikušas, tas, ka
viņi paši nesaņems visus ieguvumus, vai tas, ka nav noteikumu par to,
kā starp viņiem sadalīt izmaksas un ieguvumus; b) normatīviem aktiem un
administratīvo praksi attiecībā uz publisko iepirkumu un
ikgadējo budžeta veidošanu un grāmatvedību, lai nodrošinātu
to, ka atsevišķas publiskās struktūras iestādes netiek
atturētas veikt ieguldījumus energoefektivitātes
palielināšanai. Šie pasākumi šķēršļu
novēršanai var ietvert pamudinājumu sniegšanu, normatīvo
noteikumu atcelšanu vai grozīšanu, vai pamatnostādņu
pieņemšanu un skaidrojošus paziņojumus. Šos pasākumus var
kombinēt ar izglītības, mācību, specifiskas
informācijas un tehniskās palīdzības nodrošināšanu
energoefektivitātes jautājumos. 2. Par šķēršļu un
1. punktā minēto pasākumu novērtējumu Komisijai
ziņo pirmajā papildu ziņojumā, kas minēts
19. panta 2. punktā. 16. pants
Pārrēķina koeficienti Enerģijas ietaupījuma
salīdzināšanas nolūkos, kā arī konvertējot uz
salīdzināmu vienību, piemēro IV pielikumā
noteiktos pārrēķina koeficientus, izņemot gadījumus,
kad var būt pamatota citu pārrēķina koeficientu
izmantošana. V NODAĻA
Nobeiguma noteikumi 17. pants
Deleģētie akti un pielikumu pielāgošana 1. Komisija ir pilnvarota saskaņā
ar 18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai izveidotu
enerģijas ietaupījuma, kas panākts saskaņā ar
6. panta 9. punktā minēto valsts energoefektivitātes
pienākuma shēmu, savstarpējās atzīšanas sistēmu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar
18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai izveidotu metodiku
izmaksu/ieguvuma analīzei, kas minēta 10. panta
9. punktā. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar
18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai pārskatītu
saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības, kas
minētas 10. panta 10. punkta trešajā rindkopā. 2. Komisija ir pilnvarota
saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai
tehnikas attīstībai pielāgotu I līdz XV pielikumā
noteiktās vērtības, aprēķina metodes, standarta primārās
enerģijas koeficientu un prasības, un pielāgotu konkurences
apstākļiem III pielikumā noteiktās veiktspējas
prasības. . 18. pants
Deleģējuma izmantošana 1. Ievērojot šajā pantā
paredzētos nosacījumus, Komisijai ir nodotas pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus. 2. 17. pantā
minētās pilnvaras ir deleģētas Komisijai uz nenoteiktu
laiku, sākot ar [šīs direktīvas spēkā
stāšanās datums]. 3. Eiropas Parlaments vai Padome var
jebkurā brīdī atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru
deleģējumu. Lēmums par atsaukšanu izbeidz šajā
lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas
spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī, vai arī vēlāk, datumā, kas
tajā norādīts. Tas neietekmē neviena spēkā
esošā deleģētā akta spēkā esību. 4 Tiklīdz Komisija pieņem
deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas
Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētais akts, kas
pieņemts saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā
vienīgi tad, ja divu mēnešu laikā pēc paziņošanas par
šo aktu Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav
izteikusi iebildumus, vai arī ja pirms šā perioda beigām gan
Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojusi, ka neiebildīs pret to.
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu
pagarina par diviem mēnešiem. 19. pants
Īstenošanas pārskatīšana un uzraudzība 1. Līdz katra gada
30. aprīlim dalībvalstis ziņo par virzību uz valsts
energoefektivitātes mērķi saskaņā ar
XIV pielikuma 1. daļu. 2. Līdz 2014. gada
30. aprīlim un pēc tam ik pēc trīs gadiem
dalībvalstis iesniedz papildu ziņojumus ar informāciju par
valsts energoefektivitātes politiku, rīcības plāniem,
programmām un pasākumiem, kas īstenoti vai plānoti valsts,
reģionālā un vietējā līmenī, lai
palielinātu energoefektivitāti ar mērķi sasniegt
3. panta 1. punktā minēto valsts energoefektivitātes
mērķi. Ziņojumiem ir jāpievieno atjauninātas
aplēses par gaidāmo kopējo primārās enerģijas
patēriņu 2020. gadā, kā arī aplēses par
primārās enerģijas patēriņa līmeni
XVI pielikuma 1. daļā minētajos sektoros. Komisija ne vēlāk kā līdz
2014. gada 1. janvārim nodrošina papildu ziņojumu veidni,
kas kalpo kā orientieris. Veidni pieņem saskaņā ar 20.
panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru. Papildu
ziņojumos jebkurā gadījumā iekļauj
XIV pielikumā norādīto informāciju. 3. 1. punktā minētie
ziņojumi var būt daļa no Padomes Ieteikumā 2010/410/ES
minētās valsts reformu programmas. 4. Komisija izvērtē gada
ziņojumus un papildu ziņojumus un novērtē apmēru,
kādā dalībvalstis ir virzījušās uz 3. panta
1. punktā noteiktajiem valsts energoefektivitātes mērķiem
un šīs direktīvas īstenošanu. Komisija savu
novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties
uz ziņojumu novērtējumu, Komisija var izdot ieteikumus
dalībvalstīm. 5. Komisijas novērtējumā
par pirmo papildu ziņojumu iekļauj novērtējumu par
energoefektivitātes līmeni esošajās un jaunajās
iekārtās, kas veic kurināmā sadedzināšanu, ar
kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW vai vairāk,
un iekārtās, kas veic minerāleļļas un gāzes
rafinēšanu, ņemot vērā attiecīgos labākos
pieejamos tehniskos paņēmienus, kas izstrādāti
saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES un Direktīvu 2008/1/EK. Ja
šajā novērtējumā tiek atklātas būtiskas
atšķirības starp šādu iekārtu faktiskajiem
energoefektivitātes līmeņiem un energoefektivitātes
līmeņiem, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko
paņēmienu piemērošanu, Komisija attiecīgā
gadījumā ierosina prasības šādu iekārtu
energoefektivitātes līmeņa palielināšanai vai arī
šādi tehniskie paņēmieni turpmāk kļūst par
nosacījumu, lai atļautu jaunas iekārtas, un periodiskajai esošo
iekārtu atļauju pārskatīšanai. Komisija uzrauga arī šīs direktīvas
īstenošanas ietekmi uz Direktīvu 2003/87/EK, Direktīvu
2009/28/EK, kā arī Direktīvu 2010/31/EK. 6. Saskaņā ar
I pielikumā norādīto metodiku dalībvalstis līdz
katra gada 30. novembrim Komisijai iesniedz statistiku par valsts elektroenerģijas
un siltuma ražošanu augstas un zemas efektivitātes koģenerācijas
režīmā attiecībā pret kopējo siltuma un
elektroenerģijas jaudu. Tāpat tās iesniedz ikgadējo
statistiku par koģenerācijas siltuma un elektroenerģijas jaudu
un koģenerācijai izmantoto kurināmo, un par
centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas ražošanu un jaudu
attiecībā pret kopējo siltuma un elektroenerģijas jaudu.
Dalībvalstis saskaņā ar II pielikumā noteikto metodiku
iesniedz statistiku par primārās enerģijas ietaupījumu, kas
sasniegts, izmantojot koģenerāciju. 7. Komisija līdz 2014. gada
30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz 3. panta
2. punktā minēto novērtējumu, kam attiecīgā
gadījumā seko tiesību akta priekšlikums, kurā noteikti
valstu obligātie mērķi. 8. Komisija līdz 2018. gada
30. jūnijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par
6. panta īstenošanu. Šim ziņojumam atbilstīgā
gadījumā seko tiesību akta priekšlikums ar vienu vai
vairākiem no šiem nolūkiem: a) izmainīt 6. panta
1. punktā norādīto ietaupījumu proporciju; b) noteikt papildu kopējās
prasības, jo īpaši attiecībā uz 6. panta
5. punktā minētajiem jautājumiem. 9. Komisija līdz 2018. gada
30. jūnijam novērtē dalībvalstu panākto
virzību, novēršot reglamentējošos un nereglamentējošos
šķēršļus, kas minēti 15. panta 1. punktā;
šim novērtējumam atbilstīgā gadījumā seko
tiesību akta priekšlikums. 10. Komisija 1. un 2. punktā
minētos ziņojumus padara publiski pieejamus. 20. pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas 182/2011/ES 3., 4. un 9. pantu, ņemot
vērā minētā lēmuma 11. panta noteikumus. 21. pants
Atcelšana Direktīva 2006/32/EK ir atcelta,
sākot ar [šīs direktīvas transponēšanas termiņš],
izņemot tās 4. panta 1. līdz 4. punktu un I, III un
IV pielikumu, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā
ar termiņu, kurā tā ir transponējama valstu tiesību
aktos. Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. līdz 4. punktu un
I, III un IV pielikumu atceļ, sākot ar 2017. gada
1. janvāri. Direktīva 2004/8/EK ir atcelta,
sākot ar [šīs direktīvas transponēšanas termiņš],
neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar termiņu,
kurā tā ir transponējama valstu tiesību aktos. Direktīvas 2010/30/ES 9. panta
1. un 2. punkts ir atcelti, sākot ar [šīs direktīvas
transponēšanas termiņš]. Atsauces uz Direktīvu 2006/32/EK un
Direktīvu 2004/8/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un
tās lasa saskaņā ar XV pielikuma atbilstības tabulu. 22. pants
Transponēšana 1. Dalībvalstīs stājas
spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas
vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības
vēlākais līdz [12 mēneši pēc šīs direktīvas
stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara
Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī
minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus,
tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to
oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā
izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai
zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 23. pants
Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas
spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 24. pants
Adresāti Šī
direktīva ir adresēta visām dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Koģenerācijas režīmā iegūtās
elektroenerģijas aprēķina vispārīgie principi I DAĻA. Vispārīgie
principi Vērtības, ko izmanto
koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas
aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo
vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos.
Attiecībā uz mikro koģenerācijas iekārtām šos
aprēķinus var balstīt uz apstiprinātām vērtībām. a) Koģenerācijas
režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu uzskata par
vienlīdzīgu ar iekārtas kopējo gadā saražotās
elektroenerģijas daudzumu, ko mēra galvenā ģeneratora
izejas punktā: (i) koģenerācijas
iekārtās, kas atbilst II daļas b), d), e), f), g) un h) tipam un
kuru dalībvalstu noteiktā gada kopējā efektivitāte ir
vismaz 75 %, un (ii) koģenerācijas
iekārtās, kas atbilst II daļas a) un c) tipam un kuru
dalībvalstu noteiktā gada kopējā efektivitāte ir
vismaz 80 %. b) Koģenerācijas
iekārtās, kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka
par to, kas minēta a) punkta i) apakšpunktā (koģenerācijas
iekārtas, kas atbilst II daļas b), d), e), f), g) un h) tipam) vai
kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas
minēta a) punkta ii) apakšpunktā (koģenerācijas stacijas,
kas atbilst II daļas a) un c) tipam), koģenerāciju
aprēķina saskaņā ar šādu formulu: ECHP=HCHP*C kur ECHP ir koģenerācijas
režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums, C ir attiecība starp elektroenerģiju un
siltumu, HCHP ir koģenerācijas režīmā saražotā
lietderīgā siltuma daudzums (šim nolūkam
aprēķināts kā kopējais saražotais siltuma daudzums, no
kura atņemts siltuma daudzums, kas saražots atsevišķos apkures katlos
vai iegūts, ekstrahējot tiešo tvaiku no tvaika ģeneratora pirms
turbīnas). Koģenerācijas režīmā
saražotās elektroenerģijas aprēķins jāpamato ar
faktisko attiecību starp elektroenerģiju un siltumu. Ja nav
zināma faktiskā attiecība starp elektroenerģiju un siltumu
koģenerācijas stacijā, attiecībā uz
iekārtām, kas atbilst II daļas a), b), c), d) un e) tipam,
galvenokārt statistikas vajadzībām var izmantot šādas standarta
vērtības, ja aprēķinātais koģenerācijas
režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums ir mazāks
par kopējo iekārtā saražoto elektroenerģijas daudzumu vai
vienāds ar to: Iekārtas tips || Standarta attiecība starp elektroenerģiju un siltumu, C Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju || 0,95 Tvaika pretspiediena turbīna || 0,45 Tvaika kondensācijas turbīna || 0,45 Gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju || 0,55 Iekšdedzes dzinējs || 0,75 Ja dalībvalstis ievieš standarta
vērtības attiecībai starp elektroenerģiju un siltumu
iekārtās, kas atbilst II daļas f), g), h), i), j) un k) tipam,
šādas vērtības publicē un par tām paziņo
Komisijai. d) Ja daļu koģenerācijas
procesā izmantotajā kurināmajā esošās enerģijas
atgūst ķīmisku vielu veidā un pārstrādā, šo
daļu var atņemt no izmantotā kurināmā daudzuma pirms
a) un b) punktā izmantotās kopējās efektivitātes
aprēķināšanas. e) Ja iekārta
koģenerācijas režīmā darbojas ar mazāku jaudu,
dalībvalstis var noteikt attiecību starp elektroenerģiju un
siltumu kā attiecību starp elektroenerģiju un lietderīgo
siltumu, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus. f) To aprēķinu
vajadzībām, kas veikti saskaņā ar a) un b) punktu,
dalībvalstis var ievērot citus pārskata periodus, kas nav vienu
gadu gari. II DAĻA. Koģenerācijas tehniskie
paņēmieni, uz kuriem attiecas šī direktīva a) Kombinētā cikla gāzes
turbīna ar siltuma reģenerāciju b) Tvaika pretspiediena turbīna c) Tvaika kondensācijas
turbīna d) Gāzes turbīna ar siltuma
reģenerāciju e) Iekšdedzes dzinējs f) Mikro turbīnas g) Sterlinga dzinēji h) Kurināmā elementi (i) Tvaika dzinēji j) Organiskais Renkina cikls k) Citi tehniskie paņēmieni vai to
kombinācijas, kas atbilst 2. panta 19. punktā noteiktajai
definīcijai. III DAĻA. Sīkāki principi Īstenojot un piemērojot koģenerācijas
režīmā saražotās elektroenerģijas vispārīgos
aprēķina principus, dalībvalstīm ir jāizmanto
Lēmumā 2008/952/EK[38]
sīki izstrādātās pamatnostādnes. II PIELIKUMS
Koģenerācijas procesa efektivitātes noteikšanas metodes Vērtības, ko izmanto
koģenerācijas efektivitātes un primārās enerģijas
ietaupījuma aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz
iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas
apstākļos. a) Augstas efektivitātes
koģenerācija Šajā direktīvā augstas
efektivitātes koģenerācija atbilst šādiem kritērijiem: –
ražošana koģenerācijas režīmā
koģenerācijas stacijās salīdzinājumā ar atskaites
vērtībām siltuma un elektroenerģijas atsevišķai
ražošanai ļauj sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu
vismaz 10 % apmērā, ko aprēķina saskaņā ar b)
punktu, –
ražošanu maza apjoma koģenerācijas
iekārtās un mikro koģenerācijas iekārtās, kas
ļauj sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu, var
uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerāciju. b) Primārās enerģijas
ietaupījuma aprēķināšana Primārās enerģijas
ietaupījuma apjomu, kuru sasniedz koģenerācijas
režīmā, kas definēts saskaņā ar I pielikumu,
aprēķina, izmantojot šādu formulu: kur: PES ir primārās enerģijas
ietaupījums; CHP Hη ir siltuma efektivitāte, kas
sasniegta, ražojot koģenerācijas režīmā, un kuru formulē
kā gadā saražoto lietderīgo siltumu attiecībā pret
kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai koģenerācijas
režīmā saražotu kopējo lietderīgā siltuma un
elektroenerģijas daudzumu; Ref Hη ir efektivitātes atskaites
vērtība atsevišķai siltuma ražošanai; CHP Eη ir elektroenerģijas
efektivitāte, kas sasniegta, ražojot koģenerācijas
režīmā, un kuru formulē kā gadā
koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju
attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai
koģenerācijas režīmā saražotu kopējo
lietderīgā siltuma un elektroenerģijas daudzumu. Ja
koģenerācijas stacijā ražo mehānisko enerģiju,
gadā koģenerācijas režīmā saražotās
elektroenerģijas daudzumu var palielināt, iekļaujot tajā
papildu vienību, kas ir mehāniskās enerģijas daudzumam
ekvivalents elektroenerģijas daudzums. Šī papildu vienība nedod
tiesības izsniegt izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar
10. panta 10. punktu. Ref Eη ir efektivitātes atskaites
vērtība atsevišķai elektroenerģijas ražošanai. c) Enerģijas ietaupījuma
aprēķināšana, izmantojot alternatīvas aprēķinu
metodes Dalībvalstis var aprēķināt
primārās enerģijas ietaupījumu, kas radies, ražojot
siltumu, elektroenerģiju un mehānisko enerģiju, kā ir
norādīts turpmāk, neizmantojot I pielikumu, lai
izslēgtu siltumu, kas nav ražots koģenerācijas procesā, un
šā procesa elektroenerģijas daļu. Šādu ražošanu var
uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerāciju, ja tā
atbilst šā pielikuma a) punktā minētajiem
efektivitātes kritērijiem un ja attiecībā uz
koģenerācijas stacijām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda
ir lielāka par 25 MW, kopējā efektivitāte
pārsniedz 70 %. Tomēr šādā ražošanā
koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas
daudzumu izcelsmes apliecināšanas un statistikas vajadzībām
nosaka saskaņā ar I pielikumu. Ja primārās enerģijas
ietaupījumu ražošanas procesā aprēķina pēc iepriekš
minētās alternatīvās aprēķina metodes,
primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina pēc
šā pielikuma b) punktā dotās formulas, aizstājot:
"CHP Hη" ar "Hη" un "CHP Eη" ar
"Eη", kur: Hη ir ražošanas procesa siltuma efektivitāte,
ko formulē kā gadā saražotā siltuma daudzumu
attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai
saražotu kopējo siltuma un elektroenerģijas daudzumu; Eη ir ražošanas procesa
elektroenerģijas efektivitāte, ko formulē kā gadā
saražotās elektroenerģijas daudzumu attiecībā pret
kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai saražotu kopējo siltuma un
elektroenerģijas daudzumu. Ja koģenerācijas stacijā ražo
mehānisko enerģiju, gadā koģenerācijas
režīmā saražotās elektroenerģijas iekārtā var
palielināt, iekļaujot tajā papildu vienību, kas ir
mehāniskās enerģijas daudzumam ekvivalents elektroenerģijas
daudzums. Šī papildu vienība nedod tiesības izsniegt izcelsmes
apliecinājumus saskaņā ar 10. panta 10. punktu. d) To aprēķinu
vajadzībām, kas veikti saskaņā ar šā pielikuma b) un
c) punktu, dalībvalstis var ievērot citus pārskata periodus, kas
nav vienu gadu gari. e) Attiecībā uz mikro
koģenerācijas iekārtām primārās enerģijas
ietaupījumu var aprēķināt, pamatojoties uz
apstiprinātām vērtībām. f) Efektivitātes atskaites vērtības
atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai Saskaņotās efektivitātes
atskaites vērtību veido vērtību matrica, kur
vērtības atšķiras pēc būtiskiem faktoriem, tostarp
iekārtas izlaides gada un kurināmā veida, un to pamatā
jābūt dokumentētai analīzei, kurā cita starpā
ņemti vērā dati par ekspluatāciju reālos
apstākļos, kurināmā kombināciju un klimatiskajiem
apstākļiem, kā arī par izmantotajiem koģenerācijas
tehniskajiem paņēmieniem. Efektivitātes atskaites
vērtības atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai
atbilstoši šā pielikuma b) punktā minētajai formulai nosaka
darbības efektivitāti siltuma un elektroenerģijas
atsevišķai ražošanai, kuru aizstāj ar koģenerāciju. Efektivitātes atskaites
vērtības aprēķina saskaņā ar šādiem
principiem: 1. attiecībā uz
koģenerācijas iekārtām, kas definētas 2. panta
24. punktā, salīdzinājums ar atsevišķo
elektroenerģijas ražošanu ir balstīts uz principu, ka salīdzina
viena veida kurināmo; 2. katru koģenerācijas
iekārtu salīdzina ar labāko šīs iekārtas izlaides
gadā tirgū pieejamo un ekonomiski pamatoto tehnoloģiju
atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai; 3. efektivitātes atskaites
vērtības koģenerācijas iekārtām, kas ir
vecākas par 10 gadiem, nosaka, pamatojoties uz atskaites
vērtībām 10 gadus vecām iekārtām; 4. efektivitātes atskaites
vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai
atspoguļo klimatiskās atšķirības starp
dalībvalstīm. III PIELIKUMS
Energoefektivitātes prasības produktu, pakalpojumu un ēku
iegādē, ko veic publiskas struktūras Publiskās struktūras, kas
iegādājas produktus, pakalpojumus vai ēkas: a) ja uz produktu attiecas
deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu
2010/30/ES, vai Komisijas direktīva, ar kuru īsteno Direktīvu
92/75/EEK, iegādājas vienīgi produktus, kuri atbilst
augstākās energoefektivitātes klases kritērijiem,
vienlaikus ņemot vērā izmaksu efektivitāti, ekonomisko
izdevīgumu un tehnisko piemērotību, kā arī pietiekamu
konkurenci; b) ja uz produktu neattiecas
a) punkts, bet attiecas īstenošanas pasākums saskaņā
ar Direktīvu 2009/125/EK, kas pieņemts pēc šīs
direktīvas stāšanās spēkā, iegādājas tikai
tādus produktus, kas atbilst energoefektivitātes
līmeņatzīmēm, kas noteiktas attiecīgajā
īstenošanas pasākumā; c) iegādājas biroja
aprīkojuma produktus, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums [2006/1005/EK[39]], kuri
atbilst energoefektivitātes prasībām, kas nav mazākas par
tām, kuras norādītas minētajam lēmumam pievienotā
līguma C pielikumā; d) iegādājas vienīgi
tādas riepas, kas atbilst augstākās degvielas energoefektivitātes
klasei, kā ir noteikts Regulā (EK) Nr. 1222/2009[40]. Šī
prasība neliedz publiskajām struktūrām iegādāties
riepas, kas pieder saķeres ar slapju ceļu vai ārējās
rites trokšņa augstākajai klasei, ja to var pamatot ar drošības
vai sabiedrības veselības apsvērumiem; e) savos konkursos par pakalpojumu
līgumiem pieprasa, lai pakalpojuma sniedzēji, nodrošinot
attiecīgo pakalpojumu, izmantotu vienīgi produktus, kas atbilst a)
līdz d) apakšpunktā minētajām prasībām; f) iegādājas vai nomā
vienīgi ēkas, kas atbilst vismaz minimālajām
energoefektivitātes prasībām, kas minētas 4. panta
1. punktā. Atbilstību šīm prasībām pārbauda,
izmantojot energoefektivitātes sertifikātus, kā ir minēts
Direktīvas 2010/31/ES 11. pantā. IV PIELIKUMS
Enerģijas saturs atsevišķos kurināmā veidos
galapatēriņam – pārrēķinu tabula[41] Enerģētikas produkts || kJ (neto siltumietilpība) || kg naftas ekvivalenta (neto siltumietilpība) || kWh (neto siltumietilpība) 1 kg koksa || 28500 || 0,676 || 7,917 1 kg akmeņogļu || 17200 — 30700 || 0,411 — 0,733 || 4,778 — 8,528 1 kg brūnogļu brikešu || 20000 || 0,478 || 5,556 1 kg melnā lignīta || 10500 — 21000 || 0,251 — 0,502 || 2,917 — 5,833 1 kg brūnogļu || 5600 — 10500 || 0,134 — 0,251 || 1,556 — 2,917 1 kg degslānekļa || 8000 — 9000 || 0,191 — 0,215 || 2,222 — 2,500 1 kg kūdras || 7800 — 13800 || 0,186 — 0,330 || 2,167 — 3,833 1 kg kūdras brikešu || 16000 — 16800 || 0,382 — 0,401 || 4,444 — 4,667 1 kg kurināmā mazuta (smagās dīzeļdegvielas) || 40000 || 0,955 || 11,111 1 kg vieglās destilētās degvielas || 42300 || 1,010 || 11,750 1 kg benzīna (petrolejas) || 44000 || 1,051 || 12,222 1 kg parafīna || 40000 || 0,955 || 11,111 1 kg sašķidrinātās naftas gāzes || 46000 || 1,099 || 12,778 1 kg dabasgāzes [1] || 47200 || 1,126 || 13,10 1 kg sašķidrinātās naftas gāzes || 45190 || 1,079 || 12,553 1 kg malkas (mitrums 25 %) [2] || 13800 || 0,330 || 3,833 1 kg granulu/malkas brikešu || 16800 || 0,401 || 4,667 1 kg atkritumu || 7400 — 10700 || 0,177 — 0,256 || 2,056 — 2,972 1 MJ atvasināta siltuma || 1000 || 0,024 || 0,278 1 kWh elektroenerģijas || 3600 || 0,086 || 1 [3] Avots: Eurostat. [1] 93 %
metāna. [2] Dalībvalstis
var piemērot citas vērtības atkarībā no koksnes veida,
ko visvairāk lieto attiecīgajā dalībvalstī. [3] Piemērojams,
ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās
enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz
enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz
elektroenerģijas ietaupījumu kWh dalībvalstis var piemērot
iepriekš noteiktu koeficientu 2,5. Dalībvalstis var piemērot
atšķirīgu koeficientu, ja to var pamatot. V PIELIKUMS
Energoefektivitātes pienākuma shēmas 1. Pasākumi,
kuru mērķis ir īstermiņa ietaupījums Turpmākie
pasākumi ir uzskatāmi par tādiem, kuru mērķis ir
īstermiņa ietaupījums: a) energoefektīvu kompakto
fluorescējošo spuldžu sadale vai uzstādīšana; b) energoefektīvu dušas uzgaļu
sadale vai uzstādīšana; c) energoauditi; d) informācijas kampaņas. 2. Enerģijas ietaupījuma
aprēķināšana Aprēķinot enerģijas
ietaupījumu valsts energoefektivitātes pienākuma
shēmās, ņem vērā pasākuma mūža ilgumu. Ja
mūža ilguma valsts vērtības nav noteiktas, piemēro
4. punktā noteiktās standarta vērtības. Atbildīgās puses var izmantot vienu
vai vairākas no turpmākajām metodēm, lai
aprēķinātu enerģijas ietaupījumu 6. panta
2. punkta nolūkā: a) tehniskās aplēses; b) uzskaite; c) standarta vērtības un
mūža ilgumi, kurus dalībvalstis ir pieņēmušas skaidri un
pamatoti. Par šādām vērtībām paziņo Komisijai.
Komisija var pieprasīt, lai šīs vērtības tiktu
grozītas gadījumā, ja tās varētu kropļot
konkurenci, vai arī ja tās ir mazākas prasīgas nekā 3.
un 4. punktā noteiktās standarta vērtības un mūža
ilgums. d) 3. un 4. punktā
noteiktās standarta vērtības un mūža ilgumi, ja valsts
standarta vērtības un mūža ilgumi nav noteikti; 3. Eiropas standarta
vērtības pēc aprīkojuma veida 3.1. Mājsaimniecības ierīces a. SALDĒTAVAS UN
LEDUSSKAPJI–SALDĒTAVAS ATSEVIŠĶI || ledusskapji–saldētavas || Saldētavas *A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 64 || 62 **A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 76 || 73 A klase++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 129 || 123 A klase+++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 193 || 185 b. SALDĒTAVAS UN
LEDUSSKAPJI–SALDĒTAVAS KOPĀ || ledusskapji–saldētavas un saldētavas || *A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 64 || **A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 75 || A klase++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 128 || A klase+++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 191 || c. SADZĪVES VEĻAS MAZGĀŠANAS
MAŠĪNAS *Līdz 2013. gada 30. novembrim || A klase+ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 26 A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 46 A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 63 *Sākot ar 2013. gada 1. decembri || A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 20 || A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 37 || * Sākot ar 2013. gada
1. decembri, sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām ar
nominālo ietilpību, kas vienāda ar vai lielāka par
4 kg, energoefektivitātes indekss (EEI) ir mazāks par 59
(sk. Komisijas Regulas (ES) Nr. 1015/2010 I pielikumu). d. SADZĪVES TRAUKU MAZGĀŠANAS
MAŠĪNAS Līdz 2013. gada 30. novembrim** || A klase+ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 37 A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 69 A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 97 **Sākot ar 2013. gada 1. decembri || A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 32 || A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 60 || ** Sākot ar 2013. gada
1. decembri, sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām ar
nominālo ietilpību, kas ir vienāda vai lielāka par 11 trauku
komplektiem, un sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām ar
desmit trauku komplektu nominālo ietilpību un platumu, kas ir
lielāks par 45 cm, energoefektivitātes indekss (EEI) ir
mazāks par 63 (sk. KOMISIJAS REGULAS (ES) Nr. 1016/2010
I pielikumu) 3.2. Mājokļu apgaismojums Vienots enerģijas ietaupījums no GLS[42] uz CFL 16 kWh/gadā Vienots enerģijas ietaupījums no GLS[43] uz LED 17 kWh/gadā 4. Standarta mūža ilgumi Energoefektivitātes palielināšanas pasākums, veicot sastāvdaļas nomaiņu || Standarta mūža ilgums gados || Apkures katls – kondensācija || 20 || Apkures katls – tiešā izsūknēšana || 20 || Deglis, naftas produkti un gāze || 10 || Kontroles aprīkojums || 15-20 || Kontroles sistēma – centrālā || 15-25 || Kontroles sistēma – telpas kontrole || 15-25 || Apkures kontrole: kontroles vārsti, automātiskie || 10 || Skaitītāji || 10 || VI PIELIKUMS
Minimālās prasības individuālā enerģijas
patēriņa uzskaitei un rēķinu izrakstīšanas biežums,
pamatojoties uz faktisko patēriņu 1. Minimālās prasības
individuālā enerģijas patēriņa uzskaitei 1.1. Individuālie skaitītāji
Ja tiek uzstādīts individuālais
skaitītājs, dalībvalsts nodrošina, lai tas būtu
pieslēgts saskarnei, kas nodrošina drošu saziņu ar tiešo
patērētāju, ļaujot skaitītājam eksportēt
privātos metroloģiskos datus tiešajam patērētājam vai
trešai personai, kuru iecēlis tiešais patērētājs. Saskarne nodrošina privātu
informāciju, kas tiešajiem patērētājiem ļauj
labāk kontrolēt savu enerģijas patēriņu un izmantot
informāciju turpmākai iespējamai analīzei. Šai informācijai
ir jāatspoguļo vismaz aktuālā patēriņa uzskaite
(piemēram, kWh, kJ, m3) un ar to saistītās izmaksas,
un informācija jāpaziņo formātā, kas veicina
patērētāju rīcību energoefektivitātes jomā. Valsts regulators pārliecinās, lai
saskarne nodrošinātu arī publiskus datus, kas ļauj tiešajam
patērētājam uzzināt un izmantot piemērojamos
lietošanas laika tarifus ar reālā laika izcenojumiem,
maksimālā laika izcenojumiem un maksimālā laika
atlaidēm. Privātie dati, ko eksportē caur
saskarni, dod tiešajam patērētājam iespēju uzzināt
savu patēriņa līmeņu vēsturi (vietējā
valūtā un kWh, kJ vai m3): a) pēdējās
septiņās dienās, par katru dienu; b) pēdējā pilnajā
nedēļā; c) pēdējā pilnajā
mēnesī; d) tajā pašā pilnajā
mēnesī iepriekšējā gadā; e) pagājušajā pilnajā
gadā. Lai nodrošinātu atbilstību
mājsaimniecības rēķiniem, vēstures periodi atbilst
rēķinu izrakstīšanas periodiem. Papildu informācija par
patēriņa vēsturi (jebkurā dienā, nedēļā
un gadā kopš intelektiskas uzskaites sākuma) un cita lietderīga
informācija, kas patērētājam ļauj veikt detalizētāku
paškontroli (piemēram, individuālā patēriņa grafiskā
dinamika, salīdzinošā informācija, apkopots patēriņš/ietaupījumi/izdevumi
kopš katra līguma sākuma, individuālā patēriņa
īpatsvars no atjaunojamajiem energoresursiem un ar to saistītie CO2
ietaupījumus utt.), ir viegli pieejama tieši saskarnē vai izmantojot
internetu. 1.2. Siltummaksas sadalītāji Siltummaksu sadalītājus aprīko
ar skaidri nolasāmiem displejiem, kas tiešajam patērētājam
ļauj uzzināt pašreizējo patēriņa līmeni, kā
arī patēriņa līmeņu vēsturi. Siltummaksas
sadalītāju parādītie vēstures periodi atbilst
rēķinu izrakstīšanas periodiem. 2. Minimālās prasības
rēķinu izrakstīšanai 2.1 Rēķinu
izrakstīšanas biežums, pamatojoties uz faktisko patēriņu Lai ļautu tiešajiem
patērētājiem regulēt enerģijas patēriņu,
rēķinu izrakstīšana, pamatojoties uz faktisko
patēriņu, ir jāveic ar šādu biežumu: a) par
elektroenerģijas patēriņu ik mēnesi; b) par
dabasgāzes patēriņu vismaz reizi divos mēnešos. Ja
gāzi izmanto individuālai apkurei, rēķins izrakstāms
katru mēnesi; c) par
centralizēto apkuri un dzesēšanu rēķinu izraksta katru
mēnesi apkures/dzesēšanas sezonā; d) par karsto ūdeni vismaz reizi
divos mēnešos. Rēķinam, kas balstīts uz
siltuma patēriņa mērījumiem ar siltummaksas
sadalītāju, ir jāpievieno siltummaksas sadalītāja
displejā redzamo skaitļu skaidrojumi, ņemot vērā
siltummaksas sadalītāju standarta raksturlielumus (EN 834)[44]. 2.2. Minimālā
informācija, kas iekļauta rēķinā Dalībvalstis nodrošina, lai tiešajiem
patērētājiem skaidrā un saprotamā veidā
rēķinos, līgumos, darījuma dokumentos un sadales stacijas
izsniegtajās kvītīs vai kopā ar visu iepriekš minēto
būtu pieejama šāda informācija: a) pašreizējās
faktiskās cenas un faktiskais enerģijas patēriņš; b) tiešā
patērētāja pašreizējā enerģijas
patēriņa salīdzinājums, vēlams, grafiskā
veidā, ar patēriņu tajā pašā laika posmā
iepriekšējā gadā; c) salīdzinājumi
ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo
normalizēto patērētāju vai salīdzinājumam
izraudzītu enerģijas patērētāju; d) informācija saziņai ar
tiešo patērētāju organizācijām, enerģētikas
aģentūrām vai līdzīgām struktūrām,
tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt
informāciju par energoefektivitātes palielināšanas
pasākumiem, salīdzinošus datus par tiešajiem lietotājiem un
objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās
specifikācijas. 2.3 Ieteikumi par
energoefektivitāti, kas pievienoti rēķiniem un cita veida
atgriezeniskā saite ar tiešo patērētāju Nosūtot līgumus un līgumu
izmaiņas, un rēķinos, kurus saņem patērētāji,
vai tīmekļa vietnēs, kas paredzētas individuāliem
patērētājiem, enerģijas sadales uzņēmumi, sadales
sistēmas operatori un enerģijas mazumtirdzniecības
uzņēmumi skaidrā un saprotamā veidā informē
patērētājus par neatkarīgu patērētāju
konsultēšanas centru, enerģētikas aģentūru vai
līdzīgu iestāžu kontaktinformāciju, tostarp interneta
adresēm, kur viņi var iegūt padomus par iespējamajiem
energoefektivitātes pakalpojumiem, viņu enerģijas
patēriņa salīdzināšanas profiliem un enerģiju
patērējošo ierīču tehniskajām
specifikācijām, kas var noderēt, lai samazinātu šo
ierīču patēriņu.
VII PIELIKUMS
Siltumapgādes un dzesēšanas efektivitātes plānošana 1. Valsts siltumapgādes un
dzesēšanas plānos, kas minēti 10. panta
1. punktā, iekļauj: a) siltuma un dzesēšanas
pieprasījuma aprakstu; b) prognozi tam, kā pieprasījums
mainīsies turpmākajos 10 gados, jo īpaši ņemot
vērā pieprasījuma attīstību ēkās un
dažādos rūpniecības sektoros; c) valsts teritorijas karti, norādot: (i) siltuma un dzesēšanas
pieprasījuma punktus, tostarp: –
pašvaldības un konurbācijas, kuru
izmantotā zemesgabala proporcija ir vismaz 0,3, un –
rūpniecības zonas, kur kopējais gada
siltuma un dzesēšanas patēriņš ir lielāks par 20 GWh; (ii) esošo un plānoto
centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas
infrastruktūru; (iii) potenciālos siltuma un dzesēšanas
piegādes punktus, tostarp: –
elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar
kopējo gadā saražoto elektroenerģijas daudzumu lielāku par
20 GWh un –
atkritumu sadedzināšanas stacijas, –
esošās un plānotās
koģenerācijas iekārtas, kas klasificētas saskaņā
ar VII pielikumu, un centralizētās siltumapgādes
iekārtas; d) apzināto siltuma un dzesēšanas
pieprasījumu, kuru varētu apmierināt ar augstas
efektivitātes koģenerāciju, ieskaitot mājokļu
mikrokoģenerāciju, un ar centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu; e) apzinātais augstas
koģenerācijas papildu potenciāls, ieskaitot esošo
koģenerācijas iekārtu modernizāciju un jaunu ražošanas un
rūpniecības iekārtu būvi vai citu iekārtu būvi,
kur rodas siltuma pārpalikums; f) pasākumus, kas īstenojami
līdz 2020. gadam un līdz 2030. gadam, lai īstenotu
e) apakšpunktā norādīto potenciālu ar mērķi
apmierināt d) apakšpunktā minēto pieprasījumu,
tostarp: (i) pasākumus, lai
palielinātu koģenerācijas daļu siltumenerģijas un
dzesēšanas enerģijas ražošanā un elektroenerģijas
ražošanā un (ii) pasākumus, lai
attīstītu efektīvu centralizētās siltumapgādes un
dzesēšanas infrastruktūru, kas ir piemērota augstas
efektivitātes koģenerācijas attīstībai un siltuma
pārpalikuma un atjaunojamo resursu izmantošanai siltumapgādē un
dzesēšanā; g) augstas efektivitātes
koģenerācijas daļu un noteikto potenciālu, un panākto
virzību saskaņā ar Direktīvu 2004/8/EK; h) ietaupāmās primārās
enerģijas aplēses; i) aplēses par valsts atbalsta
pasākumiem siltumapgādē un dzesēšanā, ja tādi ir,
norādot gada budžetu un potenciālo atbalsta elementu. Tas neierobežo
atsevišķu paziņojumu par valsts atbalsta shēmām valsts
atbalsta novērtējumam. 2. Atbilstīgā
apmērā plānu var veidot, apkopojot reģionālos un
vietējos plānus. 3. Pilsētu teritoriālie
plāni ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu: a) jaunās termoelektrostacijas un
rūpniecības iekārtas, kas rada siltuma pārpalikumu, atrodas
vietās, kur tiks rekuperēts maksimālais daudzums pieejamā
siltuma pārpalikuma, lai apmierinātu esošo vai paredzamo siltuma un
dzesēšanas pieprasījumu; b) jaunās dzīvojamās zonas
vai jaunās rūpniecības iekārtas, kuras savā ražošanas
procesā patērē siltumu, atrodas vietās, kur maksimālo
daudzumu viņu siltuma pieprasījuma apmierinās pieejamais siltuma
pārpalikums, kā ir norādīts valsts siltumapgādes un
dzesēšanas plānos. Lai nodrošinātu optimālo saderību
starp siltuma un dzesēšanas pieprasījumu un piedāvājumu,
teritoriālie plāni sekmē vairāku rūpniecības
iekārtu izvietošanu vienā vietā; c) termoelektrostacijas,
rūpniecības iekārtas, kas rada siltuma pārpalikumu,
atkritumu sadedzināšanas stacijas un citas stacijas, kur zudumus
pārvērš enerģijā, ir pieslēgtas vietējam
centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam; d) dzīvojamās zonas un
rūpniecības iekārtas, kuras savā ražošanas procesā
patērē siltumu, ir pieslēgtas vietējam
centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam. VIII PIELIKUMS
Pamatnostādnes termoelektrostaciju un rūpniecības iekārtu
izvietojumam 1. Termoelektrostaciju izvietojums
saskaņā ar 10. panta 3. un 6. punktu Ja pastāv siltuma pieprasījuma
punkts, kura apjoms ir tāds, kā norādīts
C kolonnā, vai arī ir potenciāls siltuma pieprasījuma
punkts, spēkstacijas ir jāizvieto mazākā attālumā
nekā atbilstošais attālums A kolonnā. Potenciāls
siltuma pieprasījuma punkts ir tāds, kur var pierādīt, ka
tādu var pamatoti izveidot, piemēram, uzbūvējot
centralizētās siltumapgādes tīklu. Piemēram,
izmantojot standarta novērtēšanas metodes, ja var pierādīt,
ka pastāv kopējā siltuma slodze, kas pārsniedz
15 MW/km2, to var uzskatīt par siltuma pieprasījuma
punktu. Par šā siltuma pieprasījuma punkta pieprasījuma apjomu
ir uzskatāma pieslēdzamo kvadrātkilometru slodžu kopsumma. Attālums A ir cauruļvadu maršruts,
nevis taisna līnija, kurā, kā uzskata inženieri
speciālisti, izmantojot standarta aplēšu metodes, piemēram,
tāmēšanu, ir pamatoti uzbūvēt atbilstīga izmēra
ūdens cauruļvadu par mērenām izmaksām. Tas
izslēdz tādus šķēršļus kā kalnu grēdas,
pilsētu centri, sarežģītu upju vai jūras
šķērsošanu utt. A || B || C Maksimālais attālums starp ierosināto elektroenerģijas iekārtu un siltuma pieprasījuma punktu || Spēkstacijas elektroenerģijas ražošanas jauda || Siltuma patēriņa punkta aprēķinātais gada patēriņš < 100 km || > 1999* MWe || > 7500 TJ/gadā < 65 km || >500 || > 1875 TJ/gadā < 15 km || > 20 MW || > 50 TJ/gadā * Jauna
rūpnieciskā iekārta parasti strādās ar 90 %
slodzes koeficientu.
2.
10. panta 8. punktā minēto rūpniecības siltuma
pārpalikuma avotu novietojums. A || B || C Maksimālais attālums starp ierosinātajām rūpnieciskajām iekārtām un siltuma pieprasījuma punktu || Ražošanas jauda || Siltuma patēriņa punkta aprēķinātais gada patēriņš < 75 km || > 75 MW (pie 60–70 % slodzes) || > 1600 TJ/gadā < 60 km || > 50 MW pie 60 % slodzes koeficienta || > 1000 TJ/gadā < 25 km || > 50 MW (> 85 % slodzes koeficients) || > 400 TJ/gadā < 15 km || > 20 MW || > 100 TJ/gadā IX PIELIKUMS
Augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas
elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums a) Dalībvalstis veic
pasākumus, lai nodrošinātu to, ka: i) elektroenerģijas, kas saražota
augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, izcelsmes
apliecinājums: –
ļauj ražotājiem pierādīt, ka to
pārdotā elektroenerģija ir saražota augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā, un šādā nolūkā to
izsniedz pēc ražotāja pieprasījuma; –
ir precīzs, uzticams un pasargāts no
krāpšanas; –
tiek izsniegts, nosūtīts un atcelts
elektroniski; ii) viena un tā pati augstas
efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas
enerģijas vienība tiek ņemta vērā tikai vienu reizi. b) 10. panta 7. punktā
minētajā izcelsmes apliecinājumā ir jāiekļauj
vismaz šāda informācija: –
iekārtas, kurā enerģija saražota,
identitāte, atrašanās vieta, tips un jauda (siltuma un
elektroenerģijas); –
ražošanas datumi un vietas; –
elektroenerģijas ražošanā izmantotā
kurināmā avota zemākā siltumspēja; –
līdz ar elektroenerģiju iegūtā
siltuma daudzums un izmantojums; –
augstas efektivitātes koģenerācijas
režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums
saskaņā ar II pielikumu, uz kuru attiecas apliecinājums; –
aprēķinātais primārās
enerģijas ietaupījums saskaņā ar II pielikumu,
pamatojoties uz saskaņotajām efektivitātes atskaites
vērtībām, kas norādītas II pielikuma f)
punktā; –
rūpnieciskās iekārtas
nominālā elektroenerģijas un siltumenerģijas
efektivitāte; –
vai un kādā apmērā iekārta
ir guvusi investīciju atbalstu; –
vai un kādā apmērā
enerģijas vienība ir guvusi cita veida labumu no valsts atbalsta
shēmas, un atbalsta shēmas tips; –
datums, kad iekārta nodota
ekspluatācijā, un –
izdošanas datums un valsts, un unikāls
identifikācijas numurs. Izcelsmes apliecinājums attiecas uz
standarta apjomu 1 MWh. Tas attiecas uz tīro saražoto
elektroenerģiju, kas izmērīta pie stacijas robežas un
eksportēta uz tīklu. X PIELIKUMS
Enerģijas pārveidošanas iekārtu energoefektivitātes datu
uzskaite Uzskaitēs, kas minētas
11. pantā, iekļauj: a) tikai elektroenerģiju ražojošu
iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir
50 MW vai vairāk, sarakstu bez identificēšanas, katrai
norādot: –
gada vidējo iekārtas saražoto
elektroenerģiju (MWe) un kopējo nominālo
ievadīto siltumjaudu (MWth); –
gada vidējo primārā
kurināmā izmantojumu un kurināmā kombināciju
(attiecīgā gadījumā); –
rūpnieciskās iekārtas tipu un
tehnoloģiju, kuru izmanto iekārtā; –
projektēto efektivitāti un tās
nosacījumus; –
ekspluatācijas sākuma datumu; –
pēdējās būtiskās
modernizācijas datumu; –
gada vidējo darba stundu skaitu; –
gada vidējo tīro izmantošanas
efektivitāti; b) tikai siltumu ražojošu iekārtu,
kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai
vairāk, sarakstu bez identificēšanas, katrai norādot: –
gada vidējo iekārtas saražoto
siltumenerģiju un kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu (MWth); –
gada vidējo primārā
kurināmā izmantojumu un kurināmā kombināciju
(attiecīgā gadījumā); –
rūpnieciskās iekārtas tipu un
tehnoloģiju, kuru izmanto iekārtā; –
projektēto efektivitāti un tās
nosacījumus; –
siltumslodzes konfigurāciju; –
ekspluatācijas sākuma datumu; –
pēdējās būtiskās
modernizācijas datumu; –
gada vidējo darba stundu skaitu; –
gada vidējo tīro izmantošanas
efektivitāti; c) koģenerācijas
iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir
50 MW vai vairāk, sarakstu bez identificēšanas, katrai
norādot: –
gada vidējo iekārtu saražotās
elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzumu (MWe un MWth)
un kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu (MWth); –
gada vidējo primārā
kurināmā izmantojumu un kurināmā kombināciju
saskaņā ar Lēmumu 2007/74/EK par saskaņotām atskaites
vērtībām, ja ir piemērojams; –
rūpnieciskās iekārtas tipu un
iekārtā izmantoto tehnoloģiju saskaņā ar
VII pielikumu; –
projektēto efektivitāti un tās
nosacījumus; –
projektēto efektivitāti
elektroenerģijai un siltumam atsevišķi; –
gada vidējo attiecību starp elektroenerģiju
un siltumu; –
ekspluatācijas sākuma datumu; –
pēdējās būtiskās
modernizācijas datumu; –
gada vidējo darba stundu skaitu; –
gada vidējo tīro izmantošanas
efektivitāti; d) sarakstu ar iekārtām,
kuras veic minerāleļļas un gāzes rafinēšanu, bez
identificēšanas, katrai norādot: –
gada vidējo iekārtas izmantoto
enerģiju (MWth); –
gada vidējo iekārtas saražoto
enerģiju (kurināmā kombinācijas enerģijas saturu MWth);
–
gada vidējo izejvielu daudzumu; –
rūpnieciskās iekārtas tipu un
tehnoloģiju, kuru izmanto iekārtā; –
projektēto efektivitāti
(teorētisko); –
ekspluatācijas sākuma datumu; –
pēdējās būtiskās
modernizācijas datumu; –
gada vidējo darba stundu skaitu; –
gada vidējo tīro izmantošanas
efektivitāti. XI PIELIKUMS
Energoefektivitātes kritēriji enerģijas tīkla
regulēšanai un tīkla tarifiem, kurus nosaka vai apstiprina
energoregulators 1. Tīkla tarifi precīzi
atspoguļo elektroenerģijas un izmaksu ietaupījumu tīklos,
kas panākts ar pieprasījuma puses un pieprasījuma reakcijas
pasākumiem un ar decentralizētu ražošanu, ieskaitot ietaupījumu
no piegādes izmaksu vai tīkla ieguldījumu izmaksu
pazemināšanas un optimālākas tīkla darbības. 2. Tīkla regulēšana un tarifi
ļauj tīkla operatoriem piedāvāt sistēmas pakalpojumus
un sistēmas tarifus pieprasījuma reakcijas pasākumiem,
pieprasījuma pārvaldībai un decentralizētai ražošanai
organizētos elektroenerģijas tirgos, jo īpaši: a) tiešajam patērētājam
pārceļot noslodzi no maksimālā laika uz mazāk
noslogotu laiku, ņemot vērā atjaunojamās enerģijas,
koģenerācijas režīmā iegūtas enerģijas un decentralizētas
ražošanas pieejamību;: b) enerģijas ietaupījumu no
decentralizētu patērētāju pieprasījuma reakcijas,
izmantojot enerģijas iepirkumu grupēšanu (agregatorus); c) pieprasījuma samazinājumu,
pateicoties energoefektivitātes pasākumiem, ko veic energopakalpojumu
sniedzēji, ieskaitot energopakalpojumu uzņēmumus; d) ražošanas avotu pieslēgšanu un
izmantošanu ar zemāku sprieguma līmeni; e) patēriņa vietai tuvāku
ražošanas avotu pieslēgšanu un f) enerģijas uzglabāšanu. Šī noteikuma izpratnē termins “organizēti
elektroenerģijas tirgi” ietver ārpusbiržas tirgus un
elektroenerģijas biržu enerģijas, jaudas, balansēšanas un
palīgpakalpojumu tirdzniecībai visos laika periodos, tostarp
nākotnes, nākamās dienas un diennakts tirgos. 3. Jānodrošina tīkla tarifi,
kas ļauj noteikt dinamiskas cenas tiešā patērētāja
pieprasījuma reakcijas pasākumiem, ieskaitot: a) lietošanas laika tarifus; b) kritiskā maksimuma cenas; c) reālā laika cenas un d) maksimālā laika atlaides. XII PIELIKUMS
Energoefektivitātes prasības pārvades sistēmas operatoriem
un sadales sistēmas operatoriem Pārvades un sadales sistēmu operatori: a) izveido
un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu
uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem,
piemēram, tīkla pieslēgumiem un tīkla
pastiprinājumiem, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par
nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami,
lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes
koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju
piegādā savstarpēji savienotā tīklā; b) katram jaunajam augstas
efektivitātes koģenerācijas režīmā iegūtās
elektroenerģijas ražotājam, kurš vēlas pieslēgties
sistēmai, nodrošina plašu nepieciešamo informāciju, tostarp: (i) plašu un detalizētu ar
pieslēgumu saistīto izmaksu aprēķinu; (ii) pamatotus un precīzus
termiņus tīkla pieslēguma pieprasījuma saņemšanai un
apstrādei; (iii) pamatotus indikatīvus
termiņus jebkuram ierosinātajam tīkla pieslēgumam.
Kopumā procesam, lai pieslēgtos tīklam, nevajadzētu
būt ilgākam par 12 mēnešiem; c) nodrošina standartizētas un
vienkāršotas pieslēgšanas procedūras decentralizētiem
augstas efektivitātes koģenerācijas ražotājiem, lai
veicinātu viņu pieslēgšanos tīklam. Standarta noteikumiem, kas minēti
a) apakšpunktā, jāpamatojas uz objektīviem,
pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, jo īpaši
ņemot vērā visas izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar šo
ražotāju pieslēgšanu tīklam. Tajos var paredzēt dažādu
veidu pieslēgumus. XIII PIELIKUMS
Minimums, kas iekļaujams energoefektivitātes līgumos ar publisko
sektoru ·
Skaidrs un pārredzams īstenojamo
efektivitātes pasākumu saraksts. ·
Garantētais ietaupījums, kas
jāpanāk, īstenojot līgumā noteiktos pasākumus. ·
Līguma darbības termiņš un
starpposma atskaites punkti, līguma laušanas nosacījumi un termiņi. ·
Skaidrs un pārredzams katras
līgumslēdzējas puses pienākumu saraksts. ·
Atsauces datums(-i), kurā(-os)
konstatējami panāktie ietaupījumi. ·
Skaidrs un pārredzams saraksts ar
pasākumu īstenošanai veicamajām darbībām un
saistītajām izmaksām. ·
Pienākums pilnībā īstenot
līgumā noteiktos pasākumus un visu projekta laikā veikto
izmaiņu dokumentācija. ·
Noteikumi par trešo personu iesaistīšanu
(apakšlīgumu slēgšanu). ·
Projekta finansiālās ietekmes un
panākto naudas ietaupījumu sadalījuma starp abām pusēm
(tas ir, pakalpojuma sniedzēja atlīdzības) skaidrs un
pārredzams atainojums. ·
Skaidri un pārredzami noteikumi par
panākto garantēto ietaupījumu mērījumiem un
verifikāciju, kvalitātes pārbaudēm un garantijām. ·
Noteikumi, kas paskaidro procedūru, kā
rīkoties apstākļu maiņas gadījumos, kas skar
līguma saturu un tā iznākumu (ja mainās enerģijas
cenas, iekārtas lietošanas intensitāte). ·
Sīka informācija par katras
līgumslēdzējas puses pienākumiem. XIV PIELIKUMS
Vispārējā ziņošanas struktūra 1. DAĻA. Gada
ziņojumu vispārējā struktūra 19. panta 1. punktā minētie gada
ziņojumi nodrošina pamatu uzraudzībai, kā notiek virzība uz
valstu 2020. gada mērķiem. Dalībvalstis nodrošina, lai
ziņojumos būtu norādīta vismaz šāda informācija: a) aprēķini par šādiem
rādītājiem iepriekšējā gadā: (i) primārās enerģijas
patēriņš, kā ir definēts 2. panta 2. punktā (ii) kopējais enerģijas
galapatēriņš (iii) enerģijas galapatēriņš
pa sektoriem ·
rūpniecība ·
transports (atsevišķi pasažieru un kravas
transports) ·
mājsaimniecības ·
pakalpojumi; (iv) pievienotā bruto vērtība
pa sektoriem ·
rūpniecība ·
pakalpojumi; (v) mājsaimniecību
rīcībā esošie ienākumi (vi) iekšzemes kopprodukts (IKP) (vii) termoelektrostacijās saražotā
elektroenerģija (viii) termoelektrostacijās saražotais
siltums (ix) termoelektrostacijās izmantotais
kurināmais (x) pasažieru kilometri (pkm) (xi) tonnu kilometri (tkm) (xii) iedzīvotāju skaits Sektoros, kur enerģijas patēriņš
paliek nemainīgs vai pieaug, dalībvalstīm ir jāanalizē
tā iemesli un aprēķiniem jāpievieno savs
vērtējums. b) aktuālā informācija par
lieliem normatīviem un nenormatīviem pasākumiem, kas
īstenoti iepriekšējā gadā, kuri veicina kopējo valsts
2020. gada energoefektivitātes mērķu sasniegšanu; c) publisko struktūru īpašumā
esošo to ēku kopējā platība, kuru lietderīgā
platība ir virs 250 m2 un kuras 1. janvārī
tajā gadā, kad iesniedzams ziņojums, neatbilst 4. panta
1. punktā minētajām energoefektivitātes
prasībām; d) to dalībvalstu publisko
struktūru īpašumā esošo ēku kopējā platība,
kuras iepriekšējā gadā ir renovētas; e) enerģijas ietaupījums, kas
panākts saskaņā ar 6. panta 1. punktā
minētajām valsts energoefektivitātes pienākuma
shēmām vai alternatīviem pasākumiem, kas pieņemti,
piemērojot 6. panta 9. punktu. Pirmajā ziņojumā ir
jāiekļauj arī 3. panta 1. punktā minētais valsts
mērķis. 2. DAĻA. Papildu ziņojumu
vispārējā struktūra 19. panta 2. punktā minētie
ziņojumi nodrošina satvaru valsts energoefektivitātes
stratēģiju izstrādei. Ziņojumi attiecas uz būtiskiem
energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem un gaidāmajiem/panāktajiem
enerģijas ietaupījumiem, tostarp enerģijas piegādē,
pārvadē un sadalē, kā arī enerģijas
galapatēriņā. Dalībvalstis nodrošina, lai ziņojumos
būtu norādīta vismaz šāda informācija: 1. Mērķi un
stratēģijas - Valsts energoefektivitātes
mērķis 2020. gadam, kā ir noteikts 3. panta
1. punktā - Valsts indikatīvais
enerģijas ietaupījuma mērķis, kas noteikts Direktīvas
2006/32/EK 4. panta 1. punktā - Citi esošie
energoefektivitātes mērķi, kas attiecas uz visu ekonomiku vai
konkrētiem sektoriem 2. Pasākumi un
enerģijas ietaupījums Ziņojumā norāda
informāciju par pieņemtajiem vai plānotajiem pasākumiem ar
mērķi īstenot šīs direktīvas galvenos elementus un ar
tiem saistīto ietaupījumu. a) Primārās
enerģijas ietaupījums Ziņojumā norāda būtiskus
pasākumus un darbības, ko visos ekonomikas sektoros veic, lai
ietaupītu primāro enerģiju. Katram pasākumam vai
pasākumu/darbību kopumam norāda 2020. gadā
gaidāmā ietaupījuma un ietaupījuma, kas panākts
līdz ziņojuma iesniegšanas brīdim, aprēķinu. Ja ir iespējams, ir jānorāda
arī informācija par cita veida ietekmi/ieguvumiem, ko sniedz
pasākumi (siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums,
uzlabota gaisa kvalitāte, izveidotas darbavietas utt.) un par
īstenošanas budžetu. b) Galaenerģijas
ietaupījums Pirmajā un otrajā papildu
ziņojumā iekļauj rezultātus attiecībā uz
Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. un 2. punktā
norādītā galaenerģijas ietaupījuma mērķa
sasniegšanu. Ja ietaupījuma aprēķins/aplēses par katru
pasākumu nav pieejams, ir jānorāda sektora līmeņa
enerģijas samazinājums pasākumu (kombinācijas)
rezultātā. Pirmajā un otrajā ziņojumā
ir jānorāda arī mērījumu un/vai
aprēķināšanas metode, kas izmantota enerģijas
ietaupījuma aprēķināšanai. Ja ir piemērota
“ieteicamā metodika[45]”,
ziņojumā ir jābūt atsaucei uz to. 3. Konkrēta
informācija, kas saistīta ar šīs direktīvas noteikumiem 3.1. Publiskās struktūras
(4. pants) Papildu ziņojumos iekļauj to
publisko struktūru sarakstu, kuras ir izstrādājušas
energoefektivitātes plānu saskaņā ar 4. panta
3. punktu. 3.2. Energoefektivitātes
pienākumi (6. pants) Papildu ziņojumos iekļauj valsts
koeficientus, kas izvēlēti saskaņā ar IV pielikumu. Pirmajā papildu ziņojumā
iekļauj īsu aprakstu par 6. panta 1. punktā minēto
valsts shēmu vai alternatīvajiem pasākumiem, kas pieņemti,
piemērojot 6. panta 9. punktu. . 3.3. Energoauditi un
energovadības sistēmas (7. pants) Papildu ziņojumos iekļauj šādas
ziņas: a) pēdējo trīs gadu
periodā veikto energoauditu skaits; b) pēdējo trīs gadu
periodā lielos uzņēmumos veikto energoauditu skaits; c) to teritorijā esošo lielo
sabiedrību skaits, norādot to skaitu, kurām ir piemērojams
7. panta 3. punkts. 3.4. Efektīvas
siltumapgādes un dzesēšanas veicināšana (10. pants) Papildu ziņojumos iekļauj
10. panta 1. punktā minētā valsts siltumapgādes
un dzesēšanas plāna īstenošanā panāktā progresa
novērtējumu. 3.5. Enerģijas pārveide
(11. pants) - Papildu ziņojumos iekļauj
nekonfidenciālu 11. pantā minēto uzskaites datu
kopsavilkumu saskaņā ar X pielikumā noteiktajām
prasībām. 3.6. Enerģijas pārvade un
sadale (12. pants) - Pirmajā papildu
ziņojumā un turpmākajos papildu ziņojumos, ko iesniedz ik
pēc desmit gadiem, iekļauj gāzes un elektroenerģijas
infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla plānus,
kā ir noteikts 12. panta 2. punktā. 3.7. Sertifikācijas shēmu
pieejamība (13. pants) Papildu ziņojumos iekļauj
informāciju par energopakalpojumu sniedzējiem, energoaudita
veicējiem un citu energoefektivitātes palielināšanas
pasākumu īstenotājiem pieejamajām sertifikācijas shēmām
vai līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām. 3.8. Energopakalpojumi
(14. pants) Papildu ziņojumos iekļauj interneta
saiti uz tīmekļa vietni, kur var piekļūt
14. pantā minētajiem valstu energopakalpojumu sniedzēju
sarakstiem un reģistriem. 3.9. Citi energoefektivitātes
veicināšanas pasākumi (15. pants) Pirmajā papildu ziņojumā
iekļauj 15. panta 2. punktā minēto pasākumu
sarakstu. XV PIELIKUMS
Atbilstības tabula Direktīva 2006/32/EK || Šī direktīva 1. pants || 1. pants 2. pants || 1. pants 3. panta a) punkts || 1. panta 1) punkts 3. panta b) punkts || -- 3. panta c) punkts || -- 3. panta d) punkts || -- -- || 2. panta 2. punkts 3. panta e) punkts || 2. panta 3. punkts 3. panta f) punkts || -- 3. panta g) punkts || -- 3. panta h) punkts || -- 3. panta i) punkts || -- -- || 2. panta 4. punkts -- || 2. panta 5. punkts -- || 2. panta 6. punkts 3. panta j) punkts || 2. panta 13. punkts 3. panta k) punkts || -- 3. panta l) punkts || 2. panta 12. punkts 3. panta m) punkts || -- 3. panta n) punkts || 2. panta 10. punkts 3. panta o) punkts || 2. panta 7. punkts 3. panta p) punkts || 2. panta 8. punkts 3. panta q) punkts || 2. panta 9. punkts 3. panta r) punkts || -- 3. panta s) punkts || -- -- || 2. panta 11. punkts -- || 2. panta 14. punkts -- || 3. pants 4. pants || -- 5. pants || 4. pants, 5. pants 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 6. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts || 6. panta 7. punkts 6. panta 2. punkts || 6. panta 1., 2., 3., 4., 5. punkts, 6. punkta a) apakšpunkts, 8., 9., 10. punkts 7. panta 1. punkts || -- 7. panta 2. punkts || 15. panta 1. punkta pēdējā rindkopa 7. panta 3. punkts || -- 8. pants || 13. panta 1. punkts -- || 13. panta 2. punkts 9. panta 1. punkts || -- 9. panta 2. punkts || 14. panta b), c) un e) punkts 10. panta 1. punkts || 12. panta 4. punkts 10. panta 2. punkts || 12. panta 3. punkts 11. pants || -- 12. panta 1. punkts || 7. panta 1. punkts 12. panta 2. punkts || -- -- || 7. panta 2. punkts 12. panta 3. punkts || 7. panta 3. punkts 13. panta 1. punkts || 8. panta 1. punkts 13. panta 2. punkts || 8. panta 2. punkts -- || 9. pants -- || 11. pants -- || 12. panta 1. un 2. punkts -- || 14. panta a) un d) punkts -- || 15. panta 1. punkta a) un b) punkts -- || 15. panta 2. punkts -- || 16. pants 14. panta 1. un 2. punkts || 19. panta 1., 2., 3. punkts 14. panta 3. punkts || -- 14. panta 4. un 5. punkts || 19. panta 4. un 5. punkts -- || 17. panta 1. punkts 15. panta 1. punkts || 17. panta 2. punkts 15. panta 2. punkts || -- 15. panta 3. punkts || -- 15. panta 4. punkts || -- -- || 18. pants -- || 19. panta 7. punkts -- || 19. panta 8. punkts -- || 19. panta 9. punkts -- || 19. panta 10. punkts 16. pants || 20. pants 17. pants || 21. pants 18. pants || 22. pants 19. pants || 23. pants 20. pants || 24. pants I pielikums || -- II pielikums || IV pielikums III pielikums || -- IV pielikums || -- V pielikums || -- VI pielikums || III pielikums -- || V pielikums -- || VI pielikums -- || VII pielikums -- || VIII pielikums -- || IX pielikums -- || X pielikums -- || XI pielikums -- || XII pielikums -- || XIII pielikums -- || XIV pielikums -- || XV pielikums Direktīva 2004/8/EK || Šī direktīva 1. pants || 1. pants 2. pants || 1. pants 3. panta a) punkts || 2. panta 15. punkts 3. panta b) punkts || 2. panta 17. punkts 3. panta c) punkts || 2. panta 16. punkts 3. panta d) punkts || 2. panta 18. punkts 3. panta e) punkts || -- 3. panta f) punkts || -- 3. panta g) punkts || 2. panta 20. punkts 3. panta h) punkts || -- 3. panta i) punkts || 2. panta 19. punkts 3. panta j) punkts || -- 3. panta k) punkts || 2. panta 21. punkts 3. panta l) punkts || 2. panta 22. punkts 3. panta m) punkts || 2. panta 24. punkts 3. panta n) punkts || 2. panta 23. punkts 3. panta o) punkts || -- -- || 2. panta 25. punkts -- || 2. panta 26. punkts -- || 2. panta 27. punkts 4. panta 1. punkts || II pielikuma f) punkta pirmā rindkopa -- || 10. panta 1. līdz 9. punkts 4. panta 2. punkts || 10. panta 10. punkta trešā rindkopa 4. panta 3. punkts || -- 5. pants || 10. panta 10. punkta pirmā un otrā rindkopa 6. pants || -- 7. panta 1. punkts || 10. panta 11. punkts 7. panta 2. punkts || -- 7. panta 3. punkts || -- 8. pants || 12. panta 5. punkts -- || 12. panta 6. punkts -- || 12. panta 7. punkts 9. pants || -- 10. panta 1. un 2. punkts || -- 10. panta 3. punkts || 19. panta 6. punkts 11. pants || -- 12. pants || -- 13. pants || 17. panta 2. punkts 14. pants || -- 15. pants || 22. pants 16. pants || -- 17. pants || 23. pants 18. pants || 24. pants I pielikums || I pielikums, II daļa II pielikums || I pielikums, I daļa -- || I pielikums, III daļa III pielikums || II pielikums IV pielikums || -- TIESĪBU
AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
STRUKTŪRA 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva par energoefektivitāti un ar ko
atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[46] ENERĢĒTIKA
[32] 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[47]
¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz esošas darbības pagarināšanu x Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu Šis
priekšlikuma pamats ir stratēģija “Eiropa 2020 – gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Tas tiešā
veidā palīdz sasniegt vienu no pieciem galvenajiem
stratēģijā noteiktajiem mērķiem, proti, 20 %
energoefektivitātes mērķa īstenošanu līdz
2020. gadam. 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētā mērķa Nr.: Nr. 3:
Īstenot ES enerģijas patēriņa samazinājumu par
20 % Nr. 4:
Veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un palielināt
energoefektivitāti transportā, mājokļu/terciārajā
sektorā un rūpniecībā, novēršot
šķēršļus, kas nav saistīti ar tehnoloģijām
(programma “Saprātīga enerģijas nodrošināšana Eiropai”) Attiecīgās ABM/ABB darbības: Nr. 3:
32 04 03 Nr. 4:
32 04 06 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt
ietekmi, kādai priekšlikumam/iniciatīvai ir jābūt uz
ieguvējiem/grupām, kam tas paredzēts. Priekšlikumam
būs labvēlīga ietekme attiecībā uz apgādes
drošību Eiropā, tas labvēlīgi ietekmēs klimata
pārmaiņu samazināšanu un pozitīvi ietekmēs arī
ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu. Enerģijas
ietaupījums atbrīvo finanšu resursus, kurus var ieguldīt
citās ekonomikas jomās, un tas var palīdzēt atvieglot
ierobežotos valstu budžetus. Iedzīvotājiem energoefektivitāte
nozīmē mazākus rēķinus par enerģiju. Tas paredz
arī pasākumus, kas risinās kurināmā trūkuma
problēmu. Visbeidzot, saražojot vairāk, izmantojot mazāk
enerģijas, uzlabosies ES rūpniecības konkurētspēja, un
tā iegūs vadošo lomu globālajā energoefektīvu
tehnoloģiju tirgū. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzības
rādītājus. Saskaņā
ar šo priekšlikumu dalībvalstīm katru gadu ir jāziņo
Komisijai par panākto virzību direktīvas īstenošanā,
izmantojot virkni rādītāju (piemēram, primārās
enerģijas patēriņš, darbības rādītāji
dažādos sektoros, piemēram, rūpniecības, mājokļu
un terciārajā, un transporta sektorā, enerģijas
piegādē, publiskajām struktūrām piederošo un gada
laikā renovēto ēku kopējā platība). Tāpat
dalībvalstīm ik pēc trīs gadiem ir jāziņo par
dažādiem īstenošanas rādītājiem. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Šā
priekšlikuma īstermiņa mērķis ir būtiski sekmēt
ES energoefektivitātes mērķi 2020. gadam un
stratēģijas “ES 2020” īstenošanu. Priekšlikumam ir arī
ilgtermiņa mērķis, proti, īstenot energoefektivitātes
uzlabojumus ES arī pēc 2020. gada. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība ES
ir noteikusi sev mērķi līdz 2020. gadam panākt
primārās enerģijas ietaupījumu par 20 % un ir
padarījusi šo mērķi par vienu no pieciem stratēģijas
“Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem. Pašreizējai politikas
struktūrai ES un dalībvalstu līmenī nav izdevies izmantot
esošo enerģijas ietaupījumu potenciālu. Ar
enerģētiku saistītās problēmas, kuras risina šis
priekšlikums (energoapgādes drošība, ilgtspējība un klimata
pārmaiņas, kā arī ES konkurētspēja) ir bažas, kas
kopīgas visai ES, un tādēļ ir vajadzīga kolektīva
reakcija ES līmenī, lai rīcība būtu koordinēta un
kopējie mērķi tiktu sasniegti efektīvāk. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas Pašreizējais
energoefektivitātes regulējums, kuru šis priekšlikums atceļ,
proti, Energopakalpojumu direktīva un Koģenerācijas
direktīva, tā nesaistošā formulējuma dēļ
nespēja pilnībā izmantot esošo enerģijas ietaupījumu
potenciālu. Šā priekšlikuma mērķis ir novērst šo divu
direktīvu trūkumus un nepilnības, pastiprinot un uzlabojot
teksta skaidrību un nosakot skaidrus pienākumus. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem Priekšlikums
ir cieši saistīts ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tās
pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Tas ir
saskaņā ar esošo ES klimata, enerģētikas un sociālo
politiku un papildina to. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme ¨ Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva –
¨ Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā no [DD/MM]GGGG
līdz [DD/MM] GGGG. –
¨ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG. x Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana, iespējams, sāksies
2012. gadā atkarībā no likumdošanas procesa virzības, –
pēc kura turpinās pilna mēroga
darbība. 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi[48] x Komisijas īstenota centralizēta
tiešā pārvaldība ¨ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: –
¨ izpildaģentūrām; –
¨ kopienu izveidotām struktūrām;[49] –
¨ dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai
struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus; –
¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību
V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā
Finanšu regulas 49. panta nozīmē. ¨ Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm ¨ Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām (jānorāda) Ja norādīti
vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Komentāri”. Komentāri Galvenā
loma šā priekšlikuma īstenošanā būs dalībvalstīm.
Komisija veiks vairākus pētījumus un novērtējumus, un
uzraudzīs un atbalstīs (izmantojot sadarbības iniciatīvas,
piemēram, “Saskaņotas darbības projektu”) tā
īstenošanu valsts līmenī. 2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Norādīt
biežumu un nosacījumus. Dalībvalstīm
ir jānodrošina: i) gada pārskats par virkni pamata
enerģijas un īstenošanas rādītāju; un
ii) trīs gadu ziņojums ar plašāku informāciju par
direktīvas un valsts energoefektivitātes pasākumu un
stratēģiju īstenošanu. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēmas 2.2.1. Apzinātie riski Riski,
kas saistīti ar direktīvas īstenošanu, ir apzināti
priekšlikumam pievienotajā īstenošanas plānā. Tie ir riski
gan transponēšanas, gan īstenošanas posmā un gan iekšējie,
gan ārējie riski. 2.2.2. Paredzētās kontroles
metodes Īstenošanas
plānā ir paredzētas korektīvās darbības, lai
risinātu apzinātos riskus. Tostarp, piemēram, ir
pastiprināts dialogs un sadarbība ar dalībvalstīm, tostarp
saskaņotās darbības kontekstā un divpusēji,
atbilstības tabulu prasības un sankciju noteikšana par noteikumu
nepildīšanu. Tāpat ir paredzēts, ka Komisija izvērtē
valsts gada un trīs gadu ziņojumus. Komisija var izdot arī
ieteikumus. 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu apkarošanas pasākumi Norādīt
esošos un paredzētos apkarošanas un aizsardzības pasākumus. Šis
priekšlikums neietekmē ES budžeta operatīvo daļu. Nekādi
riski nav apzināti. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta izdevumu pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Apraksts…………………...……….] || Dif./Nedif. ([50]) || no EBTA[51] valstīm || no kandidātvalstīm[52] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē 1A || 32.04.03 [Eiropas enerģētikas politikas un iekšējā enerģijas tirgus atbalsta darbības] || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ 1A || 32.04.06 [[Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogramma – programma “Saprātīga enerģija Eiropai”] || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ · No jauna veidojamās budžeta pozīcijas – NAV Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [izdevumu kategorija……………………………………..] || Dif./Nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē || [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz
izdevumiem kopsavilkums PRIEKŠLIKUMS TIKS ĪSTENOTS, IZMANTOJOT
ESOŠO BUDŽETU, UN TAS NEIETEKMĒS DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU. Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || [Izdevumu kategorija 1A] ĢD: <ENER> || || || Gads N [53] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs 32.04.03 || Saistības || (1) || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 1,4 Maksājumi || (2) || 0,06 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 1,26 Budžeta pozīcijas numurs 32.04.06 || Saistības || (1a) || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 33,6 Maksājumi || (2a) || 1,44 || 3,36 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 28,8 Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[54] || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs 32010406 || || (3) || || || || || || || || KOPĀ — Apropriācijas ĢD <ENER> || Saistības || =1+1a +3 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0 Maksājumi || =2+2a +3 || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06 KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0 Maksājumi || (5) || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06 KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas <1A> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+6 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0 Maksājumi || =5+6 || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06 Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē
vairāk nekā vienu izdevumu kategoriju: KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || Maksājumi || (5) || || || || || || || || KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Atskaites summa) || Saistības || =4+6 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0 Maksājumi || =5+6 || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi” Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata) || || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ ĢD: <ENER> || Cilvēkresursi || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 5,089 Citi administratīvie izdevumi || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,602 KOPĀ – ĢD <ENER> || Apropriācijas || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691 KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa – maksājumu summa) || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691 Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata) || || || Gads N [55] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 40,691 Maksājumi || 2,313 || 4,373 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 35,751 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
x Priekšlikums/iniciatīva neparedz jaunu darbības
apropriāciju izmantošanu (iniciatīva ir daļa no
pašreizējās finanšu shēmas) –
¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju
izmantošanu šādā veidā: Saistību apropriācijas miljonos euro
(trīs zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[56] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Izmaksas kopā KONKRĒTS MĒRĶIS NR. 3 Īstenot ES enerģijas patēriņa samazinājumu par 20 %, salīdzinot ar PRIMES 2007. gada prognozi 2020. gadam Rezultāts || pētīj. || 1 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 7 || 1,4 Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 3 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || 7 || 1,4 KONKRĒTS MĒRĶIS NR. 4 Veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un palielināt energoefektivitāti transporta, mājokļu/terciārajā sektorā un rūpniecībā, novēršot šķēršļus, kas nav saistīti ar tehnoloģijām (programma “Saprātīga enerģija Eiropai”)... Rezultāts || pētīj. || 1,4 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 14 || 19,6 Rezultāts || Saskaņ. rīcība || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 2,1 || 14 Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 4 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 16,1 || 33,6 IZMAKSAS KOPĀ || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 35 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
darbības administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo
apropriāciju izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo
apropriāciju izmantošanu šādā veidā: (iniciatīva ir
daļa no pašreizējās finanšu shēmas) Vajadzīgās administratīvās
apropriācijas tiks segtas no piešķīrumiem, kas jau ir
piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai
pārdalīti ģenerāldirektorāta ietvaros, ko
atkarībā no situācijas papildina ar papildu piešķirumiem,
ko var piešķirt pārvaldītājam
ģenerāldirektorātam ikgadējā piešķiršanas
procedūrā, ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Miljonos euro
(trīs zīmes aiz komata) || Gads N [57] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 5,089 Citi administratīvie izdevumi || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,602 Starpsumma —Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691 Papildu daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAI[58] || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma —papildus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAI || || || || || || || || KOPĀ || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691 3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu
vajadzības –
¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
x Priekšlikums/iniciatīva paredz pašreiz piešķirto
cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Aplēses jānorāda pilnā
apmērā (vai ne vairāk kā vienu ciparu aiz komata) || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izteikts pilna laika ekvivalenta vienībās: PLE)[59] || || XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || || || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 gg [60] || - galvenajā mītnē[61] || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE – Tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (norādīt) || || || || || || || || KOPĀ || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 - XX ir attiecīgā politikas
joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu
vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD
darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības
pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts: Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Veic atbilstīgās darbības, lai izpildītu dažādus Komisijas uzdevumus (piemēram, pārskata dalībvalstu ziņojumus, uzsāk un uzrauga pētījumus, veic analīzes, izstrādā atbalsta programmas to īstenošanai, novēro īstenošanu). Ārštata darbinieki || 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Paskaidrot, kāda pārplānošana ir
vajadzīga, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un
atbilstošās summas. …. –
¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[62]. Paskaidrot, kas ir vajadzīgs, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, un
atbilstošās summas. …….. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
x Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu
līdzfinansējumu –
Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos euro (trīs zīmes
aiz komata) || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansētāju || || || || || || || || KOPĀ – Līdzfinansētās apropriācijas || || || || || || || || 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus. –
¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
¨ pašu resursus –
¨ dažādus ieņēmumus Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Pašreizējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[63] Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz kolonnu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) Punkts…………. || || || || || || || || Dažādiem
ieņēmumiem norādīt ietekmēto(-ās) budžeta
izdevumu pozīciju(-as). …. Norādīt metodi,
ar kādu ir aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem. …. [1] 7224/1/07, REV 1. [2] COM(2010) 2020. [3] SEC(2011)277. [4] EUCO 2/1/11. [5] 2010/2107 (INI). [6] COM(2011) 21. [7] COM(2011) 112. [8] OV L 144, 27.4.2008., 64. lpp. [9] OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp. [10] EUCO 13/10. [11] OV L 140, 23.4.2009., 16. lpp. [12] Vairāk
informācijas sk. pavaddokumenta IA 1.2. sadaļā un I un II
pielikumā. [13] Ziņojumu projekti ir pieejami šeit:
http://ec.europa.eu/energy/efficiency/bucharest. [14] OV C , , . lpp. [15] OV C , , . lpp. [16] OV C , , . lpp. [17] 2007. gada
prognozes liecina, ka primārās enerģijas patēriņš
2020. gadā būs 1842 Mtoe. Samazinājums par 20 %
nozīmē, ka 2020. gadā tiks patērēti 1474 Mtoe,
t. i., samazinājums par 368 Mtoe, salīdzinot ar prognozēto.
[18] COM/2010/0639 galīgā redakcija. [19] 2010/2107(INI). [20] COM(2011) 21. [21] COM(2011) 109 galīgā redakcija. [22] COM(2011) 144 galīgā redakcija. [23] COM(2011) 112 galīgā redakcija [24] OV, L 140, 5.6.2009., 136. lpp. [25] OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp. [26] OV L 144, 27.4.2008., 64. lpp. [27] OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp. [28] COM(2008) 394 galīgā redakcija. [29] OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp. [30] OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. [31] OV L 32, 6.2.2007., 183. lpp. [32] OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp. [33] OV L 309, 24.11.2009., 87. lpp. [34] OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp. [35] OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp. [36] OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp. [37] OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp. [38] OV L 338, 17.12.2008., 55. lpp. [39] OV L 381, 28.12.2006., 24. lpp. [40] OV L 342,
22.12.2009., 46. lpp. [41] Dalībvalstis
var piemērot dažādus pārrēķina koeficientus, ja tie ir
pamatoti. [42] Lampas
vispārīgam apgaismojumam jeb lampas ar volframa diegu [43] Lampas
vispārīgam apgaismojumam jeb lampas ar volframa diegu [44] EN 834 Standarts siltumenerģijas patēriņa
noteicējiem dzīvokļa apsildes radiatoriem – iztvaicēšanas
principa ierīces ar elektroenerģijas avotu. [45] Ieteikumi
par mērījumu un pārbaudes metodēm Direktīvas
2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un
energoefektivitātes pakalpojumiem ietvaros. [46] ABM:
budžeta vadība pa darbības jomām – ABB: budžeta
līdzekļu sadale pa darbības jomām. [47] Kā
paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a)
vai b) apakšpunktā. [48] Skaidrojumus
par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb
tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html. [49] Kā ir noteikts Finanšu regulas 185. pantā. [50] Dif.–
diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās
apropriācijas [51] EBTA –
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija [52] Kandidātvalstis
un attiecīgā gadījumā potenciālās
kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [53] N gads ir
gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana. [54] Tehniskais
un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību
īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās
“BA” pozīcijas) netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [55] N gads ir
gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana. [56] Rezultāti
ir piegādājamie produkti un pakalpojumi (piemēram,
finansēto studentu apmaiņu skaits, uzcelto ceļu km skaits utt.). [57] N gads ir
gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana. [58] Tehniskais
un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību
īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās
“BA” pozīcijas) netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [59] CA=
līgumdarbinieki; INT= pagaidu darbinieki; JED= “Jeune Expert en
Délégation” (jaunākie eksperti delegācijās); LA=
vietējie darbinieki; SNE= norīkotie valstu eksperti. [60] Saskaņā
ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko
finansē no darbības apropriācijām
(kādreizējām „BA” pozīcijām). [61] Struktūrfondi,
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un
Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF). [62] Skatīt
Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [63] Attiecībā
uz tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodevas, cukura nodoklis),
norādītajai summai ir jābūt neto summai, t. i., bruto
summa pēc 25 % iekasēšanas izmaksu atskaitīšanas.