Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011PC0370

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK

/* COM/2011/0370 galīgā redakcija - 2011/0172 (COD) */

52011PC0370

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK /* COM/2011/0370 galīgā redakcija - 2011/0172 (COD) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam panākt primārās enerģijas ietaupījumu par 20 %[1] un ir padarījusi šo mērķi par vienu no pieciem “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”[2] galvenajiem mērķiem.

Komisijas jaunākās aplēses, kurās ir ņemti vērā valstu energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kurus dalībvalstis ir noteikušas stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, liecina, ka ES 2020. gadā būs sasniegusi tikai pusi 20 % mērķa[3]. Eiropadome[4] un Eiropas Parlaments[5] ir mudinājuši Komisiju pieņemt jaunu vērienīgu energoefektivitātes stratēģiju apņēmīgai rīcībai, lai izmantotu būtisko potenciālu.

Lai energoefektivitātei piešķirtu jaunu ierosmi, Komisija 2011. gada 8. martā izvirzīja jaunu Energoefektivitātes plānu (EEP), kurā ir noteikti pasākumi, lai panāktu lielāku enerģijas piegādes un patēriņa ietaupījumu.

Šis tiesību akta priekšlikums noteiktus EEP aspektus padara par saistošiem pasākumiem. Priekšlikuma galvenais mērķis ir veikt būtisku ieguldījumu, lai īstenotu ES 2020. gada energoefektivitātes mērķi. Lai tas gūtu panākumus, priekšlikums nekavējoties ir jāpieņem un jāīsteno dalībvalstīs.

Tāpat priekšlikumam ir arī plašāks mērķis par 20 % ietaupījumu, un tas cenšas izveidot kopēju sistēmu, lai veicinātu energoefektivitāti Savienībā arī pēc 2020. gada. Priekšlikums ir stratēģiska prioritāte Komisijas darba programmā 2011. gadam.

1.2. Vispārīgs konteksts

Apstākļos, kad ES pieaug enerģijas imports par arvien lielākām cenām, piekļuvei enerģijas resursiem vidējā termiņā būs aizvien būtiskāka nozīme, ar iespējamu risku nopietni kaitēt ES ekonomikas izaugsmei. Tas izskaidro, kādēļ energoefektivitāte ir viens no galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa”[6] aspektiem. Energoefektivitāte ir ekonomiski visizdevīgākais un ātrākais veids, kā palielināt piegādes drošību, un tas ir efektīvs veids, kādā samazināt par klimata pārmaiņām atbildīgo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Kā ir norādīts Komisijas paziņojumā “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”[7], energoefektivitāte var palīdzēt ES sasniegt un pat pārspēt tās mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju.

Ja ES ekonomika kļūs energoefektīvāka, tiks labvēlīgi ietekmēta arī ekonomikas izaugsme un darbavietu izveide. Enerģijas ietaupījums atbrīvo finanšu resursus, kurus var ieguldīt citā ekonomikas jomā, un tas var palīdzēt atvieglot saspringušos valstu budžetus. Privātpersonām energoefektivitāte nozīmē maksāt mazākus rēķinus par enerģiju. Enerģētisko nabadzību var risināt stratēģiski, īstenojot energoefektivitātes palielināšanas pasākumus. Visbeidzot, saražojot vairāk, bet izmantojot mazāk enerģijas, tiks uzlabota ES rūpniecības konkurētspēja, un tā iegūs vadošo lomu globālajā energoefektīvu tehnoloģiju tirgū. Energoefektivitāte un enerģijas ietaupījums sniedz labumu ES ekonomikai kopumā, publiskajam sektoram, uzņēmējdarbībai un privātpersonām. Šo iemeslu dēļ “Eiropas Enerģētikas stratēģijā 2020. gadam” energoefektivitāte ir minēta kā viena no galvenajām ES Enerģētikas politikas prioritātēm turpmākajiem gadiem.

1.3. Spēkā esošie noteikumi

Priekšlikuma joma daļēji sakrīt ar divām direktīvām: Koģenerācijas direktīvu (2004/8/EK, Koģenerācijas direktīva) un Energopakalpojumu direktīvu (2006/32/EK, Energopakalpojumu direktīva)[8]. Tām abām nav izdevies pilnībā izmantot enerģijas ietaupījumu potenciālu. Tādēļ ir ierosināts brīdī, kad spēkā stāsies jaunā direktīva, atcelt šīs abas direktīvas, izņemot Energopakalpojumu direktīvas 4. panta 1. līdz 4. punktu un I, III un IV pielikumu. Šajos noteikumos ir runa par to, ka līdz 2017. gadam jāsasniedz indikatīvais enerģijas ietaupījuma mērķis — 9 % no enerģijas galapatēriņa katrā dalībvalstī 5 gados pirms energopakalpojumu direktīvas īstenošanas. Šī mērķa darbības joma un vēriens atšķiras, bet tas palīdz sasniegt ES 20 % energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam, tāpēc tam jāpaliek spēkā līdz 2017. gadam.

Citi noteikumi, kas daļēji sakrīt ar jaunās direktīvas noteikumiem, ir Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas etiķešu izmantošanu[9] 9. panta 1. un 2. punkts, kuri, jaunajai direktīvai stājoties spēkā, tiks atcelti.

1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums iekļaujas “Eiropa 2020” – stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei[10], jo ES 20 % energoefektivitātes mērķis ietilpst vienā no pieciem šīs stratēģijas mērķiem. Tas ir viens no priekšlikumiem, kas plānots 2011. gadam, lai sagatavotu vienu no septiņām stratēģijas galvenajām iniciatīvām – “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Tā atbilst ES klimata politikai un papildina to.

Samazinātajam enerģijas patēriņam, ko paredz šis priekšlikums, ir jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt viņu mērķus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, kas noteikti Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu[11].

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums 2.1. Apspriešanās, datu apkopošana un ekspertu atzinumu izmantošana

Priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz plašu dalībvalstu un ieinteresēto personu ieguldījumu, kas sniegts dažādos gadījumos, tostarp vispārējas publiskas tiešsaistes apspriešanās laikā[12]. Citu plašu apspriedi Bukarestes foruma par ilgtspējīgu enerģiju darba grupas (kurās ietilpst dalībvalstu pārstāvji un partneri) uzsāka 2011. gada janvārī[13]. Izmantojot trīs modeļu un vairāku pētījumu rezultātus, tika veikta plaša ierosināto izvēļu ietekmes analīze. Analīzē tika izpētīta izvēļu ekonomiskā, sociālā un vides ietekme, ņemot vērā subsidiaritātes un samērīguma principus.

2.2. Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā (IN) ir izpētītas vairākas izvēles, kas iedalītas trīs līmeņos:

- Pirmā līmeņa politikas izvēles analizē veidus, kā uzlabot esošo politikas struktūru. Šī analīze galvenokārt ir vērsta uz jautājumiem par to, vai esošā Energopakalpojumu direktīvas pieeja mērķu noteikšanai būtu jāpaplašina līdz 2020. gadam, vai, lai sasniegtu ES 20 % mērķi, būtu jāpievieno valstu enerģijas ietaupījuma mērķi, un, ja tā ir, vai tiem ir jābūt saistošiem vai tikai norādošiem.

Analīzē ir secināts, ka galapatēriņa sektoriem Energopakalpojumu direktīvas mērķi būtu jāsaglabā līdz to termiņa beigām 2016. gadā, bet, lai sasniegtu 20 % energoefektivitātes mērķi, tie būtu jāpapildina ar vērienīgākiem enerģijas ietaupījuma mērķiem “Eiropa 2020” procesa ietvaros. Tajā ir norādīts, ka pašlaik šādiem mērķiem nav jābūt saistošiem un ka ar saistošiem pasākumiem var panākt tādus pašus vai labākus rezultātus. Šiem saistošajiem pasākumiem kopā ar esošo politikas struktūru ir jābūt pietiekamiem, lai 2020. gadā panāktu ES 20 % mērķi. Tomēr ir jāseko līdzi veikumam un savlaicīgi jāveic piemērotas koriģējošas darbības, lai nodrošinātu to, ka 2020. gadā 20 % mērķis tiek sasniegts arī tad, ja veikums tomēr ir neatbilstošs.

- Otrā līmeņa politikas izvēles izpēta dažādus pasākumus, lai risinātu atlikušo ekonomisko potenciālu pieprasījuma un piedāvājuma pusē.

IN apskata enerģijas ietaupījuma pienākuma shēmas kā iespējamu izvēli, lai galapatēriņa sektoros gūtu enerģijas ietaupījumu. Tajā ir secināts, ka enerģijas ietaupījuma pienākumiem ir spēja panākt būtiskus ietaupījumus, bet esošie Energopakalpojumu direktīvas noteikumi (kur šādi pienākumi ir tikai viena no izvēlēm, kas sniegta dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka enerģētikas uzņēmumi panāk ietaupījumus galapatēriņa sektoros) ir jāpastiprina. Tad tiek skatīti jautājumi par enerģijas ietaupījuma līmeni, kāds tiek prasīts no enerģētikas uzņēmumiem, un par to, vai šādu pienākumu shēmu izstrādi pilnībā atstāt dalībvalstu ziņā, vai arī galvenās iezīmes būtu saskaņojamas. IN ierosina visās dalībvalstīs ieviest valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas ar mērķi panākt ikgadēju galīgo enerģijas samazinājumu par 1,5 %. Lai gan ES līmenī ir jāsaskaņo atsevišķas galvenās iezīmes (mērķa sektori, vēriena līmenis un uzskaites metodes), dalībvalstīm lielā mērā ir jābūt iespējai piemērot shēmas apstākļiem valstī vai saglabāt viņu pašreizējās shēmas. Tika aplūkota arī izvēle ieviest Eiropā tirgojamo “balto apliecību” sistēmu, taču to noraidīja to pašu iemeslu dēļ, kādēļ noraidīja izvēli pilnībā saskaņot visas shēmas iezīmes.

Cits politikas izvēļu kopums pārbauda pasākumus, kas saistīti ar publisko sektoru. Analīzē ir secināts, ka labumu varētu gūt no diviem pasākumiem. Pirmkārt, 3 % publisko struktūru īpašumā esošo ēku ik gadu ir jāatjauno līdz optimālu izmaksu līmenim, dubultojot šā brīža atjaunošanas rādītāju. Otrkārt, publiskajām struktūrām ir jāpieprasa iegādāties augstas energoefektivitātes produktus un ēkas, pamatojoties uz pieejamajām enerģijas etiķetēm un apliecībām.

Citas izvēles ar būtisku labvēlīgu ietekmi salīdzinājumā ar izmaksām ir tās, kuru mērķis ir veicināt energopakalpojumu tirgu, nodrošināt labāku un biežāku informāciju mājsaimniecībām un uzņēmumiem par viņu faktisko enerģijas patēriņu, izmantojot rēķinus un viedos skaitītājus un veicot obligātus energoauditus lielos uzņēmumos. IN liecina, ka visi šie pasākumi ir vērtīgi, lai samazinātu informācijas plaisu, kas ir viens no efektivitātes šķēršļiem, un tā varētu panākt lielāku enerģijas ietaupījumu. Citas izvēles, lai veicinātu energoefektivitāti, izmantojot brīvprātīgus pasākumus, ir novērtētas kā nepietiekamas, lai izmantotu visu pieejamo ietaupījumu potenciālu.

IN arī analizē to, kuri pasākumi varētu palīdzēt izmantot energoefektivitātes potenciālu enerģijas pārveides un sadales jomā. Tajā ir noraidītas izvēles, kas saistītas ar esošās Koģenerācijas direktīvas noteikumu turpinājumu, jo tie neveicina energoefektivitāti visā enerģijas piegādes sektorā, bet vienīgi saistībā ar koģenerāciju, un nenodrošina faktisku koģenerācijas izvēršanu (dalībvalstīm tiek prasīts vienīgi apkopot informāciju un ziņot Komisijai). Analīzē ir minēts, ka enerģijas ražošanas minimālu efektivitātes prasību noteikšana (ieskaitot obligātās koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas prasības jaunām elektroenerģijas ražošanas iekārtām un obligātu augstas efektivitātes koģenerācijas pieslēgumu un prioritāru piekļuvi elektrotīklam) būtiski uzlabotu energoefektivitāti ražošanā. Arī energoefektivitātes pienākumu noteikšana energoregulatoriem būtu noderīga, lai uzlabotu enerģijas pārvades un sadales efektivitāti.

IN pārbauda valsts ziņošanas un īstenošanas uzraudzības iespējas. Lai ierobežotu administratīvo slogu, tajā pašā laikā nodrošinot pareizu veikuma uzraudzību, tajā ir ierosināta vienkārša ikgadējās ziņošanas forma, pamatojoties uz energoefektivitātes un ietaupījuma rādītāju atlasi, ko varētu pievienot ikgadējām valstu reformu programmām. To papildinātu sīkāka informācija par energoefektivitātes pasākumiem un programmām, kuru no dalībvalstīm pieprasītu tikai reizi trīs gados.

- Trešā līmeņa politikas izvēles izvērtē atlasīto pirmā un otrā līmeņa pasākumu juridisko formu. Tajā ir secināts: lai panāktu ES 20 % energoefektivitātes mērķa vēriena līmeni, ES politikai ir jāiegūst enerģijas ietaupījuma potenciāls ikvienā sektorā, tostarp tajos, kas neietilpst Energopakalpojumu direktīvas darbības jomā. Tādēļ ir ierosināts pieņemt jaunu tiesību akta priekšlikumu, kas attiektos uz abu direktīvu darbības jomu un paplašinātu to līdz visiem sektoriem, kuros ir enerģijas ietaupījuma potenciāls. Abu direktīvu apvienošana vienā tiesību aktā tika uzskatīta par labāko izvēli, lai pilnveidotu esošo tiesisko regulējumu un nodrošinātu lielāku saskaņotību.

Attiecībā uz juridisko formu analīze nebija tik pārliecinoša. Tomēr tad, kad bija pabeigti tiesību akta priekšlikuma īpašie noteikumi, kļuva skaidrs, ka, ņemot vērā saturu un nepieciešamību pieņemt papildu īstenošanas pasākumus valstu līmenī, vispiemērotākā juridiskā forma ir direktīva.

Modelēšana, lai novērtētu atlasīto politikas izvēļu vispārējo ietekmi, liecina, ka ES 27 valstīm ierosināto pasākumu tīrais efekts sasniedz 20 % primārās enerģijas ietaupījumu mērķi. IN arī liecina, ka papildu izmaksas, lai sasniegtu vispārējo 20 % mērķi, izmantojot atlasīto pasākumu kopumu, salīdzinot ar ieguvumiem, ir pieticīgas. Šo pasākumu vispārējā ekonomiskā, sociālā un vides ietekme sniegs lielu pozitīvu ieguldījumu ES politikā un būs par pamatu stratēģijai “Eiropa 2020”.

Energoefektivitāte ir viens no galvenajiem līdzekļiem 2050. gada mazu oglekļa emisiju ekonomikas mērķu sasniegšanai. Emisijas kvotu cena ir svarīgs stimuls, kas rosina samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Modelēšana, kas tika veikta, gatavojot šo priekšlikumu, parādīja, ka pasākumi noteikti sekmēs papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, taču secinājumi par iespējamo ietekmi uz emisijas kvotu cenu nebija tik pārliecinoši. Īstenojot 20 % energoefektivitātes mērķi, Komisijai būs jāvēro jauno pasākumu ietekme uz Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (ETS), lai saglabātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stimulus, ar kuriem atalgo investīcijas mazu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijās un sagatavo ETS sektorus turpmāk nepieciešajām inovācijām. Tāpēc jāapsver piemēroti pasākumi, tostarp korekcijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, no 2013.-2020. gada perioda izsolēm paredzētās kvotu daļas atliekot malā atbilstošu skaitu kvotu, ja tiek pieņemts attiecīgs politiskais lēmums.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti 3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosinātā direktīva izveido kopēju sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu to, ka līdz 2020. gadam tiek sasniegts 20 % primārās enerģijas ietaupījuma mērķis un tiek likts pamats arī turpmākai energoefektivitātei. Tā paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus un pārvarētu dažus tirgus trūkumus, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti.

Attiecībā uz galapatēriņa sektoriem ierosinātā direktīva ir vērsta uz pasākumiem, kas nosaka prasības publiskajam sektoram, gan saistībā ar tā īpašumā esošo ēku atjaunošanu, gan augstu energoefektivitātes standartu piemērošanu, iegādājoties ēkas, produktus un pakalpojumus. Priekšlikumā dalībvalstīm ir prasīts noteikt valsts energoefektivitātes pienākumu shēmas. Priekšlikums paredz regulārus obligātus energoauditus lielos uzņēmumos un enerģētikas uzņēmumiem nosaka virkni prasību attiecībā uz skaitītājiem un rēķinu izrakstīšanu.

Attiecībā uz enerģijas piegādes sektoru priekšlikums prasa dalībvalstīm pieņemt valstu siltumapgādes un dzesēšanas plānus, lai attīstītu potenciālu augstas efektivitātes ražošanai un efektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai, un nodrošināt, lai teritoriālās plānošanas noteikumi atbilstu minētajiem plāniem. Dalībvalstīm ir jāpieņem atļaujas izsniegšanas kārtība, kas nodrošinātu to, ka iekārtas atrodas tuvu siltuma pieprasījuma punktiem un ka visas jaunās elektroenerģijas ražošanas iekārtas un esošās iekārtas, kuras būtiski modernizē, aprīkotu ar augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām. Tomēr noteiktos apstākļos dalībvalstīm ir jāspēj noteikt nosacījumus atbrīvojumam no šī pienākuma. Priekšlikums arī prasa dalībvalstīm izveidot energoefektivitātes datu uzskaiti iekārtām, kur notiek kurināmā sadedzināšana vai minerāleļļas un gāzes rafinēšana, un nosaka prasības prioritārai/garantētai piekļuvei tīklam, augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas izmantošanas prioritātei un jaunu rūpniecības iekārtu, kur rodas siltuma pārpalikums, pieslēgšanai centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem.

Citu ierosināto pasākumu starpā ir efektivitātes prasības valstu energoregulatoriem, informēšanas un izpratnes veicināšanas darbības, prasības attiecībā uz sertifikācijas shēmu pieejamību, darbības, lai veicinātu energopakalpojumu attīstību, un pienākums dalībvalstīm novērst energoefektivitātes šķēršļus, jo īpaši atšķirīgos pamudinājumus ēkas īpašniekam un nomniekam vai starp ēkas īpašniekiem.

Visbeidzot, priekšlikums nodrošina valsts energoefektivitātes mērķu noteikšanu 2020. gadam un pieprasa Komisijai 2014. gadā izvērtēt to, vai Savienība var līdz 2020. gadam sasniegt tās 20 % primārās enerģijas ietaupījuma mērķi. Komisijai savs novērtējums ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pēc tam nākot klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kurā noteikti valstu obligātie mērķi.

3.2. Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 2. punkts. Saskaņā ar 194. panta 1. punktu “saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas [..] c) veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību”. Šā priekšlikuma mērķis tieši ir izveidot kopēju struktūru, lai Savienībā veicinātu energoefektivitāti.

3.3. Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips šim priekšlikumam ir piemērojams tiktāl, ciktāl enerģētikas politika nav ekskluzīvā Savienības kompetencē.

ES ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam panākt primārās enerģijas ietaupījumu par 20 % un ir padarījusi šo mērķi par vienu no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem. Pašreizējai energoefektivitātes sistēmai, jo īpaši Energopakalpojumu un Koģenerācijas direktīvām, nav izdevies izmantot visu esošo enerģijas ietaupījumu potenciālu. Arī pasākumi, kas šobrīd pieņemti dalībvalstu līmenī, ir nepietiekami, lai pārvarētu atlikušos tirgus un normatīvu šķēršļus.

Ar enerģētiku saistītās problēmas, kuras risina šis priekšlikums (energoapgādes drošība, ilgtspējība un klimata pārmaiņas, kā arī ES konkurētspēja), rada bažas visai ES. Ir nepieciešama kolektīva atbildes rīcība ES līmenī, lai nodrošinātu to, ka darbība ir koordinēta un kopējie mērķi tiek sasniegti efektīvāk.

Jaunās direktīvas ierosinātie pasākumi veicinās to, lai tiktu nodrošināts, ka visas dalībvalstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu centienos, kas nepieciešami, lai sasniegtu 20 % mērķi un līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši nosakot minimālās energoefektivitātes prasības (piemēram, attiecībā uz piekļuvi publiskā sektora tirgum, energoaudita pienākumi uzņēmumiem, enerģijas taupības pienākumi enerģētikas uzņēmumiem un piekļuve tīklam koģenerācijas ražotājiem). Priekšlikums investoriem sniedz skaidrību attiecībā uz ES mērķa sasniegšanu un atbalstu energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem, piemēram, augstas efektivitātes koģenerācijai un centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai.

3.4. Proporcionalitātes princips un juridiskā instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu paredz tikai tādus noteikumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķi. Tas nosaka stingras energoefektivitātes prasības dažādās jomās, bet dalībvalstīm paliek plaša rīcības brīvība, lai energoefektivitātes palielināšanas pasākumus veicinātu visatbilstīgāk apstākļiem valstī.

Izvēlētais instruments ir direktīva, kas dalībvalstīm ir jātransponē valstu tiesību aktos. Direktīva definē galīgo rezultātu, kas jāsasniedz, un vispārīgās prasības, tomēr atstājot dalībvalstīm pietiekamas pielāgojamības iespējas, lai īstenošanu piemērotu savas valsts īpašajām vajadzībām. Šajā gadījumā direktīva ir pietiekama, lai panāktu priekšlikuma mērķus. Līdz ar to ierobežojumu līmenis ir proporcionāls mērķim.

4. Ietekme uz budžetu

Kā precizēts šai direktīvai pievienotajā finanšu pārskatā, direktīvu īstenos, izmantojot esošo budžetu, un tā neietekmēs daudzgadu finanšu shēmu.

5. Papildinformācija 5.1. “Acquis” vienkāršošana

Priekšlikums veicina “acquis” vienkāršošanu, lai gan tas nav iekļauts vienkāršošanas darba plāna pasākumu sarakstā. Pieņemot šo priekšlikumu, Energopakalpojumu un Koģenerācijas direktīvas aizstās viena direktīva, nodrošinot saskaņotāku pieeju energoefektivitātei un enerģijas ietaupījumam. Zināmu administratīvo vienkāršošanu varētu nodrošināt arī tas, ka jātransponē ir tikai viena, nevis divas direktīvas.

Šobrīd abās direktīvās ir noteikti ziņošanas pienākumi. Tos aizstās viens ikgadējo ziņojumu kopums (padziļināti reizi trīs gados), un ziņošanas process veidots saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

Turklāt šis priekšlikums vienkāršo esošajā Energopakalpojumu direktīvā iekļautās enerģijas ietaupījuma mērīšanas prasības. Šajā ziņā tam vajadzētu līdzēt būtiski samazināt administratīvo slogu, ar kuru šobrīd saskaras dalībvalstis.

5.2. Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esošie tiesību akti. Tas attiecas uz Direktīvas 2010/30/ES 9. panta 1. un 2. punktu; Direktīvu 2004/8/EK un Direktīvu 2006/32/EK. Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. līdz 4. punkts un I, III un IV pielikums tiks atcelts tikai no 2017. gada 1. janvāra.

5.3. Pārbaude/pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ir iekļautas vairākas pārbaudes klauzulas.

5.4. Teksta pārstrādāšana

Priekšlikums nav saistīts ar pārstrādāšanu.

5.5. Atbilstības tabula

Dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par valstu tiesību aktu noteikumiem, kas transponē direktīvu, kā arī atbilstības tabula starp šiem noteikumiem un direktīvu.

5.6. Eiropas Ekonomikas zona (EEZ)

Priekšlikums attiecas uz jautājumu, kas skar EEZ, un tādēļ ir piemērojams tai.

2011/0172 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK

Eiropas parlaments un eiropas savienības padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[14],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[15],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[16],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienība piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kurus rada aizvien lielāka atkarība no enerģijas importa un energoresursu trūkums, kā arī nepieciešamība ierobežot klimata pārmaiņas un pārvarēt ekonomisko krīzi. Energoefektivitāte ir vērtīgs līdzeklis šo problēmu risināšanai. Tā uzlabo Savienības apgādes drošību, pazeminot primārās enerģijas patēriņu un samazinot enerģijas importu. Tā rentablā veidā palīdz samazināt siltumnīcefektu gāzu emisiju un tādējādi mazina klimata pārmaiņas. Pārejai uz energoefektīvāku ekonomiku vajadzētu paātrināt arī jaunu tehnoloģisko risinājumu izplatīšanos un uzlabot rūpniecības konkurētspēju Savienībā, atbalstot ekonomikas izaugsmi un vairākos sektoros, kas saistīti ar energoefektivitāti, radot augstas kvalitātes darbavietas.

(2) Eiropadomes prezidentvalsts 2007. gada 8. un 9. marta secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība Savienībā palielināt energoefektivitāti, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi ietaupīt 20 % Savienības primārās enerģijas patēriņa, salīdzinot ar prognozēm. Tas ir līdzvērtīgi Savienības primārās enerģijas patēriņa samazinājumam par 368 Mtoe (miljoniem tonnu naftas ekvivalenta) 2020. gadā[17].

(3) Eiropadomes prezidentvalsts 2010. gada 17. jūnija secinājumos energoefektivitātes mērķi apstiprināja kā vienu no galvenajiem mērķiem Savienības jaunajā stratēģijā nodarbinātībai un gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (stratēģija “Eiropa 2020”). Saskaņā ar šo procesu un lai šo mērķi īstenotu valsts līmenī, dalībvalstīm ciešā dialogā ar Komisiju ir jānosaka valsts mērķi un savās valsts reformas programmās ir jānorāda, kā tās paredzējušas tos sasniegt.

(4) Komisijas paziņojums par stratēģiju “Enerģētika 2020”[18] energoefektivitāti nosaka kā ES enerģētikas stratēģijas 2020. gadam galveno punktu un piemin nepieciešamību veidot jaunu energoefektivitātes stratēģiju, kas ļaus dalībvalstīm nošķirt enerģijas patēriņu no ekonomiskās izaugsmes.

(5) Savā 2010. gada 15. decembra rezolūcijā par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu[19] Eiropas Parlaments aicināja Komisiju pārskatītajā Energoefektivitātes rīcības plānā iekļaut pasākumus, lai novērstu plaisu, kas traucē 2020. gadā sasniegt vispārējo ES energoefektivitātes mērķi.

(6) Viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām ir “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kuru Komisija pieņēma 2011. gada 26. janvārī[20]. Tajā energoefektivitāte ir norādīta kā galvenais faktors, lai nodrošinātu energoresursu izmantošanas ilgtspējību.

(7) Eiropadomes prezidentvalsts 2011. gada 4. februāra secinājumos ir atzīts, ka šobrīd ES energoefektivitātes mērķis netiek īstenots un ka ir nepieciešama apņēmīga rīcība, cenšoties pēc iespējas pilnīgāk izmantot ievērojamās iespējas vairāk taupīt enerģiju ēkās, transportā, produktos un ražošanas procesos.

(8) Komisija 2011. gada 8. martā pieņēma 2011. gada energoefektivitātes plānu[21]. Tas apliecināja, ka šobrīd Savienība netuvojas energoefektivitātes mērķa sasniegšanai. Lai to labotu, tā nāca klajā ar virkni energoefektivitātes politikas virzienu un pasākumu, kas ietver visu enerģijas ķēdi, tostarp enerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, publiskā sektora vadošo lomu energoefektivitātes jomā, ēkas un ierīces; rūpniecību, nepieciešamību dot iespēju tiešajiem lietotājiem pārvaldīt savu enerģijas patēriņu. Energoefektivitāte transporta nozarē paralēli tika aplūkota arī Baltajā grāmatā par transporta nozari, kas pieņemta 2011. gada 28. martā[22]. Proti, Baltās grāmatas 26. iniciatīva aicina noteikt atbilstošus visu veidu transportlīdzekļu CO2 emisiju standartus, ko vajadzības gadījumā papildina ar prasību par energoefektivitāti, kas aptvertu visu veidu vilces sistēmas.

(9) Komisija 2011. gada 8. martā pieņēma arī “Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”[23], norādot uz nepieciešamību vairāk koncentrēties uz energoefektivitāti no šīs perspektīvas.

(10) Šajā kontekstā ir jāatjaunina Savienības energoefektivitātes tiesiskais regulējums, pieņemot direktīvu, kura paredzēta, lai sasniegtu energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam ietaupīt 20 % Savienības primārās enerģijas patēriņa un panāktu turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus arī pēc 2020. gada. Šim nolūkam tai ir jāizveido kopēja sistēma, lai Savienībā veicinātu energoefektivitāti, un jāparedz konkrētas darbības, lai īstenotu dažus priekšlikumus, kas iekļauti 2011. gada energoefektivitātes plānā, un panāktu būtiskus vēl neīstenotus enerģijas ietaupījumu potenciālus, kas tajā apzināti.

(11) Lēmumā par kopīgiem centieniem (Nr. 406/2009/EK)[24] Komisijai ir prasīts līdz 2012. gadam novērtēt un ziņot par Kopienas un tās dalībvalstu virzību ceļā uz mērķi līdz 2020. gadam enerģijas patēriņu samazināt par 20 %, salīdzinot ar prognozēm. Tajā ir arī norādīts, ka, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistības, Komisijai līdz 2012. gada 31. decembrim ir jāierosina pastiprināti vai jauni pasākumi, lai paātrinātu energoefektivitātes palielinājumu. Šī direktīva izpilda minēto prasību. Tā arī veicina to mērķu sasniegšanu, kas noteikti “Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”, jo īpaši samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikas sektorā, un palīdz līdz 2050. gadam panākt elektroenerģijas ražošanu bez emisijām.

(12) Ir jāizmanto integrēta pieeja, lai izmantotu visu esošo enerģijas ietaupījumu potenciālu, ieskaitot ietaupījumus enerģijas piegādes un galapatēriņa sektoros. Tajā pašā laikā ir jāpastiprina Direktīvas 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū[25], un Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem[26] noteikumi.

(13) Būtu vēlams 20 % energoefektivitātes mērķi sasniegt, kopīgi īstenojot īpašus valsts un Eiropas pasākumus, kas veicina energoefektivitāti dažādās jomās. Ja šāda pieeja nav sekmīga, politikas struktūra tomēr būtu jāpastiprina, pievienojot saistošu mērķu sistēmu. Tādēļ pirmajā posmā dalībvalstīm būtu jāprasa noteikt valsts energoefektivitātes mērķus, shēmas un programmas. Viņām pašām būtu jālemj, vai šiem mērķiem viņu teritorijā jābūt saistošiem vai norādošiem. Otrajā posmā šie mērķi un dalībvalstu individuālie centieni Komisijai ir jāizvērtē vienlaikus ar datiem par panākumiem, lai novērtētu iespējamību sasniegt vispārējo Savienības mērķi un apmēru, kādā individuālie centieni ir pietiekami, lai panāktu kopīgo mērķi. Tādēļ Komisijai, izmantojot pārskatīto tiesisko pamatu un stratēģijas “Eiropa 2020” procesa ietvaros, ir cieši jāuzrauga valstu energoefektivitātes programmu īstenošana. Ja šis novērtējums atklātu, ka vispārējais Savienības mērķis diez vai tiks sasniegts, tad Komisijai ir jāierosina valstu obligātie mērķi 2020. gadam, ņemot vērā dalībvalstu individuālos sākuma punktus, viņu ekonomikas attīstību un iepriekšējās veiktās darbības.

(14) Kopējais publiskā sektora izdevumu apjoms ir līdzvērtīgs 19 % Savienības iekšzemes kopprodukta. Šā iemesla dēļ publiskais sektors ir svarīgs dzinējs, kas stimulē tirgus pāreju uz efektīvākiem produktiem, ēkām un pakalpojumiem, kā arī veicina iedzīvotāju un uzņēmumu enerģijas patēriņa paradumu maiņu. Turklāt enerģijas patēriņa samazināšana, izmantojot energoefektivitātes palielināšanas pasākumus, var atbrīvot publiskos resursus citiem mērķiem. Publiskajām struktūrām valsts, reģionālā un vietējā līmenī ir jābūt par paraugu energoefektivitātes ziņā.

(15) Ir jāveicina ēku renovēšana, jo esošais ēku krājums ir lielākais potenciālais sektors enerģijas ietaupījumam. Turklāt ēkas ir ļoti būtiskas, lai panāktu ES mērķi līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 80–95 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Publiskām struktūrām piederošas ēkas veido ievērojamu daļu esošo ēku krājuma un tās ir būtiskas sabiedrības dzīvē. Tādēļ ir atbilstīgi noteikt visu publiskām struktūrām piederošu ēku renovācijas gada normu, lai uzlabotu to energoefektivitāti. Šai renovācijas normai ir jābūt tādai, kas neskar pienākumus saistībā ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti[27]. Pienākums renovēt sabiedriskās ēkas papildina minētās direktīvas noteikumus, kas prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tad, ja esošajām ēkām tiek veikta nozīmīga renovācija, to energoefektivitāte tiek uzlabota tā, lai tās atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām.

(16) Vairākas pašvaldības un citas publiskās struktūras dalībvalstīs jau ir ieviesušas integrētas pieejas enerģijas taupīšanai un energoapgādei, piemēram, īstenojot ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus, piemēram, tos, kas izstrādāti saskaņā ar Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, un integrētas pilsētplānošanas pieejas, kas ir plašākas par atsevišķiem pasākumiem ēkās un transporta veidos. Dalībvalstīm ir jārosina pašvaldības un citas publiskās struktūras pieņemt integrētus un ilgtspējīgus energoefektivitātes plānus ar skaidriem mērķiem, iesaistīt iedzīvotājus to izstrādē un īstenošanā un atbilstīgi informēt viņus par to saturu un virzību mērķu sasniegšanā. Šādi plāni var nodrošināt būtiskus enerģijas ietaupījumus, jo īpaši, ja tos īsteno ar energovadības sistēmām, kas ļauj attiecīgajām publiskajām struktūrām labāk pārvaldīt savu enerģijas patēriņu. Ir jāveicina pieredzes apmaiņa starp lielpilsētām, pilsētām un citām publiskajām struktūrām, īpaši attiecībā uz novatoriskiem risinājumiem.

(17) Attiecībā uz noteiktu produktu un pakalpojumu iegādi un ēku iegādi un nomu, publiskajām struktūrām, kas slēdz darbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ir jākalpo par piemēru un jāpieņem energoefektīvi iegādes lēmumi. Tomēr tas nedrīkstētu iespaidot ES publiskā iepirkuma direktīvu noteikumus.

(18) Novērtējums par iespēju Savienības līmenī ieviest “baltās apliecības” shēmu liecināja, ka šā brīža situācijā šāda sistēma izraisītu pārmērīgas administratīvās izmaksas un ka pastāv risks, ka enerģijas ietaupījumi koncentrētos dažās dalībvalstīs, nevis visā Savienībā. Mērķi vismaz šajā posmā labāk var panākt, izmantojot valsts energoefektivitātes ietaupījuma pienākuma shēmas vai citus alternatīvus pasākumus, ar ko var ietaupīt tikpat daudz enerģijas. Tomēr Komisijai ar deleģētu aktu ir jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalsts nākotnē varētu atzīt enerģijas ietaupījumu, kas panākts citā dalībvalstī. Šāda vēriena shēmas ir atbilstīgi veidot kopējā sistēmā Savienības līmenī, nodrošinot dalībvalstīm būtiskas pielāgojumu iespējas, lai pilnībā ņemtu vērā valstu tirgus dalībnieku organizāciju, enerģētikas sektora īpašo kontekstu un tiešo patērētāju ieradumus. Kopējai sistēmai ir jādod energoapgādes uzņēmumiem iespēja sniegt energopakalpojumus visiem tiešajiem patērētājiem, ne tikai tiem, kuriem viņi pārdod enerģiju. Tas palielina konkurenci enerģijas tirgū, jo energoapgādes uzņēmumi var dažādot savus produktus, nodrošinot papildu energopakalpojumus. Kopējai sistēmai ir jāļauj dalībvalstīm iekļaut savās valsts shēmās prasības, kurām ir sociāli mērķi, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka neaizsargātajiem klientiem ir piekļuve augstākas energoefektivitātes sniegtajiem ieguvumiem. Tāpat jāļauj dalībvalstīm atbrīvot no energoefektivitātes pienākuma mazus uzņēmumus. Komisijas paziņojumā „Mazās uzņēmējdarbības akts”[28] ir noteikti principi, kas dalībvalstīm jāievēro, ja tās pieņem lēmumu neizmantot minēto iespēju.

(19) Lai izmantotu enerģijas ietaupījumu potenciālu noteiktos tirgus segmentos, kuros energoauditu nepiedāvā komerciāli (piemēram, mājsaimniecības vai mazie un vidējie uzņēmumi), dalībvalstīm ir jānodrošina, lai energoauditi būtu pieejami. Lielos uzņēmumos energoauditiem ir jābūt obligātiem un tie ir jāveic regulāri, jo enerģijas ietaupījums var būt nozīmīgs.

(20) Šie auditi jāveic neatkarīgā un izmaksu ziņā izdevīgā veidā. Neatkarības prasība neliedz auditus veikt uzņēmuma iekšējiem speciālistiem, ja tie ir kvalificēti un akreditēti, ja tie nav tieši iesaistīti auditējamajā darbībā un ja dalībvalsts ir izveidojusi shēmu kvalitātes nodrošināšanai un pārbaudei un vajadzības gadījumā sankciju piemērošanai.

(21) Izstrādājot energoefektivitātes palielināšanas pasākumus, būtu jāņem vērā efektivitātes ieguvumi un ietaupījumi no rentablu tehnoloģiju inovāciju, piemēram, viedo skaitītāju, plašas izmantošanas. Lai maksimāli palielinātu ieguvumu no šīm inovācijām, tiešajiem patērētājiem ir jāspēj vizualizēt izmaksu un patēriņa rādītājus un tiem regulāri ir jāsaņem individuāli rēķini, kuru pamatā ir faktiskais patēriņš.

(22) Izstrādājot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, dalībvalstīm pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību un saskaņotu acquis īstenošanu atbilstoši noteikumiem, ko paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību.

(23) Augstas efektivitātes koģenerācijai un centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai ir ievērojams primārās enerģijas ietaupījumu potenciāls, kurš Savienībā nav pilnībā izmantots. Dalībvalstīm ir jāgatavo valsts plāni, lai attīstītu augstas efektivitātes koģenerāciju un centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu. Šiem plāniem ir jāattiecas uz pietiekami ilgu periodu, lai nodrošinātu investoriem informāciju par valsts attīstības plāniem un veicinātu stabilu un atbalstošu investīciju vidi. Jaunās elektroenerģijas ražošanas iekārtas un esošās iekārtas, kuras tiek būtiski modernizētas vai kurām tiek atjaunināta atļauja vai licence, ir jāaprīko ar augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, lai rekuperētu siltuma pārpalikumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā. Pēc tam, izmantojot centralizētās siltumapgādes tīklus, šo siltuma pārpalikumu var transportēt turp, kur tas vajadzīgs. Šim nolūkam dalībvalstīm ir jāpieņem atļaujas kritēriji, lai nodrošinātu to, ka iekārtas atrodas tuvu siltuma pieprasījuma punktiem. Tomēr noteiktās situācijās dalībvalstīm ir jāļauj noteikt nosacījumus atbrīvošanai no šī pienākuma.

(24) Augstas efektivitātes koģenerāciju nosaka enerģijas ietaupījums, ko iegūst, apvienojot, nevis nodalot siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Savienības tiesību aktos izmantotās koģenerācijas un augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijas neierobežo atšķirīgu definīciju izmantošanu valstu tiesību aktos tādā nolūkā, kas atšķiras no Savienības tiesību aktiem. Lai palielinātu enerģijas ietaupījumu un nezaudētu iespējas ietaupīt enerģiju, īpaša uzmanība jāpievērš koģenerācijas iekārtu darba režīmam.

(25) Lai palielinātu pārredzamību un tiešais patērētājs varētu izvēlēties starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un elektroenerģiju, kas ražota ar citiem paņēmieniem, jānodrošina, lai, pamatojoties uz saskaņotām efektivitātes atskaites vērtībām, var apliecināt to, ka elektroenerģija saražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju. Izcelsmes apliecināšanas shēmas pašas par sevi nenozīmē tiesības gūt labumu no valsts līmeņa atbalsta mehānismiem. Ir svarīgi, lai izcelsmes apliecinājumos varētu ietvert visus augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas veidus. Izcelsmes apliecinājumi ir jānošķir no apmaiņai paredzētajiem sertifikātiem.

(26) Jāņem vērā koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sektoru īpašā struktūra, kas ietver daudzus mazus un vidējus ražotājus, jo īpaši pārskatot administratīvās procedūras, kas jāievēro, lai saņemtu atļauju koģenerācijas jaudas vai saistītu tīklu ierīkošanai, piemērojot principu “vispirms domāt par mazākajiem”.

(27) Lielākā daļa ES uzņēmumu pieder maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tie pārstāv milzīgu enerģijas ietaupījumu potenciālu ES. Lai palīdzētu viņiem pieņemt energoefektivitātes pasākumus, dalībvalstīm ir jāizveido labvēlīga sistēma, kas ļautu nodrošināt MVU tehnisko atbalstu un mērķtiecīgu informēšanu.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām[29] energoefektivitāti iekļauj starp kritērijiem, lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas izmantojami par atsauci, nosakot atļauju nosacījumus iekārtām, kas ietilpst tās darbības jomā, ieskaitot sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai lielāka. Tomēr minētajā direktīvā dalībvalstīm ir paredzēta izvēle nepiemērot energoefektivitātes prasības sadedzināšanas iekārtām un citām iekārtām, kas emitē oglekļa dioksīdu, attiecībā uz darbībām, kas nosauktas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā[30]. Lai nodrošinātu to, ka elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekārtās un minerāleļļas un gāzes rafinēšanas iekārtās tiek panākts būtisks energoefektivitātes palielinājums, ir jāuzrauga faktiskie energoefektivitātes līmeņi un jāsalīdzina ar attiecīgajiem energoefektivitātes līmeņiem, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu. Komisijai ir jāsalīdzina energoefektivitātes līmeņi un, ja starp faktisko energoefektivitātes līmeni un to, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu, ir būtiskas atšķirības, jāapsver iespēja ierosināt papildu pasākumus. Informācija, kas apkopota par faktiskajām energoefektivitātes vērtībām, ir jāizmanto arī, pārskatot saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai, kas noteiktas Komisijas 2006. gada 21. decembra Lēmumā 2007/74/EK[31].

(29) Dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem kritērijiem, ir jāizveido noteikumi, kas regulē izmaksu uzņemšanos un sadali elektrotīkla pieslēguma un elektrotīkla jaudas palielinājuma gadījumā un veicot tehniskos pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai integrētu jaunos augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas ražotājus, ņemot vērā pamatnostādnes un kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu[32] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu[33]. Augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas ražotājiem ir jāļauj izsludināt konkursu par pieslēguma darbiem. Ir jāatvieglo piekļuve tīkla sistēmai elektroenerģijai, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, īpaši mazajām un mikro koģenerācijas iekārtām.

(30) Ir jābūt pieejamam pietiekamam skaitam uzticamu profesionāļu, kuri ir lietpratīgi energoefektivitātes jomā, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu šīs direktīvas īstenošanu, piemēram, attiecībā uz atbilstību prasībām par energoauditiem un energoefektivitātes pienākuma shēmu īstenošanu. Tādēļ dalībvalstīm ir jāievieš sertifikācijas shēmas energopakalpojumu sniedzējiem, energoaudita veicējiem un citu energoefektivitātes palielināšanas pasākumu īstenotājiem.

(31) Ir jāturpina attīstīt energopakalpojumu tirgu, lai nodrošinātu gan energopakalpojumu pieprasījuma, gan piegādes pieejamību. To var veicināt pārredzamība, piemēram, izmantojot energopakalpojumu sniedzēju sarakstu. Pieprasījumu veicināt var palīdzēt arī līgumu paraugi un pamatnostādnes, jo īpaši energoefektivitātes līgumu slēgšanai. Tāpat kā cita veida trešo personu finansēšanas pasākumos, energoefektivitātes līgumā energopakalpojuma saņēmējs izvairās no investīciju izmaksām, bet daļu no enerģijas ietaupījuma finanšu vērtības izmanto, lai apmaksātu ieguldījumu, ko pilnībā vai daļēji veikusi trešā persona.

(32) Ir jāapzina un jānovērš reglamentējošie un reglamentējošie šķēršļi energoefektivitātes līgumu un citu enerģijas ietaupījumu trešo personu finansēšanas pasākumu izmantošanai. Tostarp jāmin grāmatvedības noteikumi un prakses, kas neļauj atbilstīgi atspoguļot atskaitēs kapitālieguldījumus un ikgadējus finanšu ietaupījumus, kas rodas energoefektivitātes palielināšanas pasākumu rezultātā, ieguldījuma mūža garumā. Valsts līmenī ir jārisina arī esošo ēku krājuma atjaunošanas šķēršļi, kuri balstīti uz atšķirīgajiem pamudinājumiem dažādiem dalībniekiem.

(33) Dalībvalstis un reģioni ir jārosina pilnībā izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai veicinātu ieguldījumus pasākumos energoefektivitātes palielināšanai. Ieguldījumiem energoefektivitātē ir potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību, inovācijas un kurināmā nabadzības samazinājumu mājsaimniecībās, un tādēļ tie pozitīvi ietekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo vienotību. Potenciālās finansēšanas jomas ir energoefektivitātes pasākumi sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībās un jaunu prasmju nodrošināšana, lai veicinātu nodarbinātību energoefektivitātes sektorā.

(34) Īstenojot 20 % energoefektivitātes mērķi, Komisijai jāvēro jauno pasākumu ietekme uz Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (ETS), lai saglabātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stimulus, ar kuriem atalgo investīcijas mazu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijās un sagatavo ETS sektorus turpmāk nepieciešajām inovācijām.

(35) Direktīvā 2006/32/EK dalībvalstīm ir noteikta prasība pieņemt un līdz 2016. gadam censties sasniegt kopējo valsts indikatīvo enerģijas ietaupījuma mērķi – 9 %, kas jāsasniedz, izmantojot energopakalpojumus un citus energoefektivitātes palielināšanas pasākumus. Šajā direktīvā ir norādīts, ka otrajam dalībvalstu pieņemtajam Energoefektivitātes plānam atbilstīgā un vajadzības gadījumā sekos Komisijas priekšlikumi papildu pasākumiem, tostarp mērķu piemērošanas perioda pagarināšanai. Ja ziņojumā secina, ka nav sasniegti pietiekami rezultāti direktīvas noteikto valsts indikatīvo mērķu sasniegšanā, šiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz mērķu līmeni un būtību. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots šai direktīvai, ir secināts, ka dalībvalstis varētu sasniegt 9 % mērķi, kas ir daudz pieticīgāks nekā vēlāk pieņemtais 20 % enerģijas ietaupījuma mērķis 2020. gadam, tādēļ nav nekādas vajadzības pievērst uzmanību mērķu līmenim.

(36) Lai gan šī direktīva atceļ Direktīvu 2006/32/EK, tomēr Direktīvas 2006/32/EK 4. pants ir piemērojams līdz 9 % mērķa sasniegšanas termiņa beigām.

(37) Tā kā šīs direktīvas mērķi – sasniegt Savienības energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam par 20 % samazināt primārās enerģijas patēriņu un bruģēt ceļu turpmākai energoefektivitātes palielināšanai pēc 2020. gada — dalībvalstis nevarēs sasniegt, neīstenojot papildu energoefektivitātes pasākumus, un to labāk varētu sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

(38) Lai varētu piemēroties tehnikas attīstībai un energoresursu sadales izmaiņām, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteiktiem jautājumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir jādeleģē Komisijai. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu apspriešanos, tostarp ar ekspertiem.

(39) Visi Direktīvas 2004/8/EK un Direktīvas 2006/32/EK būtiskie noteikumi, izņemot pēdējās minētās direktīvas 4. panta 1. līdz 4. punktu un I, III un IV pielikumu, ir nekavējoties jāatceļ. Jāatceļ ir arī 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm[34], 9. panta 1. un 2. punkts, kuri dalībvalstīm paredz pienākumu censties iepirkt ražojumus ar augstāko energoefektivitātes klasi.

(40) Pienākumu transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos ir jāierobežo līdz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar Direktīvām 2004/8/EK un 2006/32/EK. Pienākums transponēt noteikumus, kuri palikuši nemainīgi, izriet no minētajām direktīvām.

(41) Šai direktīvai jābūt tādai, kas neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņu Direktīvu 2004/8/EK un 2006/32/EK transponēšanai valstu tiesību aktos un minēto direktīvu piemērošanu.

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU:

I NODAĻA Priekšmets, darbības joma, definīcijas un energoefektivitātes mērķi

1. pants Priekšmets un darbības joma

1.           Šī direktīva izveido kopēju sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības mērķa – 20 % primārās enerģijas ietaupījumu līdz 2020. gadam – sasniegšanu un sagatavotu pamatu turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šā termiņa.        

              Tā paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus trūkumus, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tā paredz valsts energoefektivitātes mērķu noteikšanu 2020. gadam.

2.           Šajā direktīvā izklāstītās prasības ir minimālās prasības, kas neliedz jebkurai dalībvalstij saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus. Šādiem pasākumiem ir jābūt saderīgiem ar Savienības tiesību aktiem. Par valsts tiesību aktiem, kas paredz stingrākus pasākumus, ir jāziņo Komisijai.

2. pants Definīcijas

Šajā direktīvā ir piemērojamas šādas definīcijas:

1.           “enerģija” ir visa veida energoprodukti, kā ir noteikts Regulā (EK) Nr. 1099/2008[35];

2.           “primārais enerģijas patēriņš” ir bruto iekšzemes patēriņš, izņemot neenerģētikas patēriņu;

3.           “energopakalpojums” ir fizisks labums vai ieguvums, kas iegūts no enerģijas, energoefektīvas tehnoloģijas vai tāda pasākuma apvienojuma, kurā var būt iekļautas ekspluatācijas, uzturēšanas un kontroles darbības, kas vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai, kuru sniedz, pamatojoties uz līgumu un attiecībā uz kuru parastos apstākļos ir pierādīts, ka tas izraisa pārbaudāmu un izmērāmu vai aplēšamu energoefektivitātes palielinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu;

4.           „publiskas struktūras" ir „līgumslēdzējas iestādes”, kā definēts Direktīvā 2004/18/EK;

5.           “energovadības sistēma” ir saistītu vai mijiedarbojošos elementu kopums plānā, kas nosaka energoefektivitātes mērķi un stratēģiju, kā sasniegt šo mērķi;

6.           “atbildīgās puses” ir enerģijas sadales vai mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuriem ir saistošas valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas minētas 6. pantā;  

7.           „enerģijas sadales uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, tostarp sadales sistēmas operators, kas ir atbildīga par enerģijas transportēšanu, piegādājot to tiešajiem patērētajiem vai sadales stacijām, kuras pārdod enerģiju tiešajiem patērētājiem;

8.           „sadales sistēmas operators” ir „sadales sistēmas operators”, kā definēts Direktīvā 2009/72/EK un Direktīvā 2009/73/EK;

9.           “enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas pārdod enerģiju tiešajiem patērētājiem;

10.         “tiešais patērētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas iepērk enerģiju personīgam galapatēriņam;

11.         “energopakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz energopakalpojumus vai citus energoefektivitātes palielināšanas pasākumus tiešā patērētāja iekārtās vai telpās;

12.         “energoaudits” ir sistemātiska procedūra, kuras rezultātā iegūst piemērotu informāciju par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās vai komerciālās darbības vai iekārtas vai privāto vai publisko pakalpojumu faktisko enerģijas patēriņa profilu, kurā nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas un kuras konstatējumus apkopo ziņojumā;

13.         “energoefektivitātes līgumi” ir līgumiska vienošanās starp energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma saņēmēju un sniedzēju, saskaņā ar kuru maksa par sniedzēja veikto ieguldījumu ir saistīta ar līgumā atrunātu energoefektivitātes palielinājuma līmeni vai citādi nolīgtu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, finanšu ietaupījumiem;

14.         „pārvades sistēmas operators” ir „pārvades sistēmas operators”, kā definēts Direktīvā 2009/72/EK[36] un Direktīvā 2009/73/EK[37];

15.         “koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

16.         “ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzīgo siltuma vai dzesēšanas jaudu un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot elektroenerģijas ražošanas metodes, kas nav koģenerācija;

17.         “lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots koģenerācijas procesā, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu siltuma vai dzesēšanas pieprasījumu;

18.         “koģenerācijas režīmā saražotā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas saražota procesā, kurš ir saistīts ar lietderīgā siltuma ražošanu un kura aprēķini veikti saskaņā ar II pielikumā noteiktajām metodēm;

19.         “augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;

20.         “kopējā efektivitāte” ir gadā saražotās elektroenerģijas, mehāniskās enerģijas un lietderīgā siltuma summa attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots siltuma ražošanai koģenerācijas procesā un bruto elektroenerģijas un mehāniskās enerģijas ražošanai;

21.         “attiecība starp elektroenerģiju un siltumu” ir attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumu, ko, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus, aprēķina laikā, kad iekārta pilnībā darbojas koģenerācijas režīmā;

22.         “koģenerācijas iekārta” ir iekārta, kas var darboties koģenerācijas režīmā;

23.         “maza apjoma koģenerācijas iekārta” ir koģenerācijas iekārta ar uzstādīto jaudu, kas nesasniedz 1 MWe;

24.         “mikro koģenerācijas iekārta” ir koģenerācijas iekārta, kuras maksimālā jauda nesasniedz 50 kWe;

25.         “izmantotā zemesgabala proporcija” ir proporcija starp zemesgabalu un ēkas platību noteiktā teritorijā;

26.         “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” ir centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas sistēma, kurā vismaz 50 % ir siltums, kas iegūts no atjaunojamiem resursiem, zudumiem vai koģenerācijas režīmā vai šo veidu kombinācija, un kur primārās enerģijas faktors, kā ir minēts Direktīvā 2010/31/ES, ir vismaz 0,8;

27.         “būtiska modernizācija” ir modernizācija, kuras izmaksas pārsniedz 50 % no ieguldījuma izmaksām par līdzvērtīgu jaunu iekārtu saskaņā ar Lēmumu 2007/74/EK vai kuras dēļ ir nepieciešams atjaunināt atļauju, kas izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.

3. pants Energoefektivitātes mērķi

1.           Dalībvalstis nosaka valsts energoefektivitātes mērķi, kas izteikts kā absolūts primārās enerģijas patēriņa līmenis 2020. gadā. Nosakot šos mērķus, tās ņem vērā Savienības 20 % ietaupījumu mērķi, pasākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, pasākumus kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījumu mērķus, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1.punktu, un citus pasākumus, lai veicinātu energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

2.           Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē, vai Savienība varēs sasniegt savu 20 % primārās enerģijas ietaupījuma mērķi līdz 2020. gadam, kas paredz samazināt ES primārās enerģijas patēriņu par 368 Mtoe 2020. gadā, ņemot vērā 1. punktā minēto valsts mērķu summu un novērtējumu, kas minēts 19. panta 4. punktā.

II NODAĻA Enerģijas izmantojuma efektivitāte

4. pants Publiskās struktūras

1.           Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, dalībvalstis nodrošina, lai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, katru gadu tiktu renovēti 3 % publisko struktūru īpašumā esošo ēku kopējās platības un tādējādi izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes prasības, kuras attiecīgās dalībvalstis ir noteikušas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4. pantu. 3 % proporciju aprēķina no attiecīgās dalībvalsts publisko struktūru īpašumā esošo ēku, kam kopējā lietderīgā platība ir virs 250 m2, kopējās platības, kura katra gada 1. janvārī neatbilst valsts minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas noteiktas, piemērojot Direktīvas 2010/31/ES 4.pantu.

2.           Dalībvalstis var ļaut publiskajām struktūrām ikgadējā renovācijas īpatsvarā ieskaitīt ēku platību, kas papildus renovēta attiecīgajā gadā, tā, it kā tā būtu renovēta jebkuros divos iepriekšējos vai nākamajos gados.

3.           Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis līdz 2014. gada 1. janvārim sagatavo un publisko savu publisko struktūru īpašumā esošo ēku sarakstu, norādot:

a)      platību m2 un

b)      katras ēkas energoefektivitāti.

4.           Dalībvalstis rosina publiskās struktūras:

a)      pieņemt energoefektivitātes plānu, atsevišķu vai kā daļu plašāka klimata vai vides plāna, kurā iekļauti konkrēti enerģijas ietaupījumu mērķi, lai nepārtraukti uzlabotu struktūras energoefektivitāti;

b)      ieviest energovadības sistēmu kā daļu sava plāna īstenošanas.

5. pants Iepirkumi, ko veic publiskās struktūras

Dalībvalstis nodrošina, lai publiskās struktūras iegādātos vienīgi tādus produktus, pakalpojumus un ēkas, kurām ir augsts energoefektivitātes līmenis, kā norādīts III pielikumā.

6. pants Energoefektivitātes pienākuma shēmas

1.           Katra dalībvalsts izveido energoefektivitātes pienākuma shēmu. Šī shēma nodrošina to, ka visi enerģijas sadales uzņēmumi vai visi enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas dalībvalsts teritorijā, panāk ikgadēju enerģijas ietaupījumu, kas ir līdzvērtīgs 1,5 % pārdotās enerģijas apjoma iepriekšējā kalendārajā gadā šajā dalībvalstī, izņemot transportam izmantoto enerģiju.     Šo enerģijas ietaupījuma apjomu atbildīgās puses panāk starp tiešajiem patērētājiem.   

2.           Dalībvalstis enerģijas ietaupījumu, kas tiek prasīts no katras atbildīgās puses, izsaka kā galapatēriņu vai kā primārās enerģijas patēriņu. Metodi, kas izvēlēta, lai izteiktu vajadzīgo enerģijas ietaupījuma apjomu, izmanto arī tam, lai aprēķinātu ietaupījumu, uz kuru pretendē atbildīgās puses. Piemēro IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus.         

3.           Pasākumi, kuru mērķis ir īstermiņa ietaupījumi, kā ir definēts V pielikuma 1. punktā, neveido vairāk par 10 % enerģijas ietaupījuma apjoma, ko prasa no katras atbildīgās puses, un to var pieskaitīt pienākumam, kas izklāstīts 1. punktā, vienīgi tad, ja apvieno ar pasākumiem, uz kuriem ir attiecināti ilgtermiņa ietaupījumi.

4.           Dalībvalstis     nodrošina, lai ietaupījums, uz kuru pretendē atbildīgās puses, tiktu aprēķināts saskaņā ar V pielikuma 2. punktu. Tās ievieš kontroles sistēmas, saskaņā ar kurām tiks neatkarīgi pārbaudīta vismaz statistiski būtiska atbildīgo pušu īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu daļa.

5.           Energoefektivitātes pienākuma shēmas ietvaros dalībvalstis var:

a)      iekļaut prasības ar sociālu mērķi to noteiktajiem ietaupījumu pienākumiem, tostarp pieprasot, lai pasākumi tiktu īstenoti mājsaimniecībās, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai sociālajās mājās;

b)      atļaut atbildīgajām pusēm pieskaitīt savam pienākumam sertificētu enerģijas ietaupījumu, kuru panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses; šādā gadījumā tām ir jāizveido akreditācijas process, kurš ir skaidrs, pārredzams un atklāts visiem tirgus dalībniekiem un kurā ievērots mērķis samazināt sertifikācijas izmaksas;

c)      atļaut atbildīgajām pusēm uzskaitīt ietaupījumus, kas gūti attiecīgajā gadā, tā, it kā tie būtu gūti jebkuros divos iepriekšējos vai divos nākamajos gados.

6.           Dalībvalstis publicē katras atbildīgās puses panākto enerģijas ietaupījumu un datus par enerģijas ietaupījuma gada dinamiku shēmas ietvaros. Lai varētu publicēt un verificēt panākto enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis pieprasa atbildīgajām pusēm iesniegt tām vismaz šādus datus:

a)      panākto enerģijas ietaupījumu;

b)      apkopotu statistikas informāciju par viņu tiešajiem patērētājiem (norādot būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekš iesniegto informāciju) un

c)      aktuālo informāciju par tiešo lietotāju patēriņu, tostarp, attiecīgajā gadījumā, par slodzes profiliem, klientu segmentāciju, kā arī klientu ģeogrāfisko izvietojumu, saglabājot tās informācijas integritāti un konfidencialitāti, kas ir privāta vai satur komercnoslēpumu, saskaņā ar piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

7.           Dalībvalstis nodrošina, lai tirgus dalībnieki atturētos no jebkādām darbībām, kas varētu kavēt energopakalpojumu un citu energoefektivitātes palielināšanas pasākumu pieprasījumu un sniegšanu, vai arī traucēt energopakalpojumu un citu energoefektivitātes palielināšanas pakalpojumu tirgus attīstību, tostarp noliedzot konkurentiem piekļuvi tirgum vai ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli.

8.           Dalībvalstis no šī panta piemērošanas var atbrīvot mazus enerģijas sadales vai mazumtirdzniecības uzņēmumus, proti, tos, kas sadala vai pārdod enerģijas apjomu, kuras ekvivalents ir mazāks par 75 GWh gadā, vai kas nodarbina mazāk par 10 personām, vai kuras gada apgrozījums vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 2 000 000. Pašpatēriņam saražoto enerģiju šajās robežvērtībās neieskaita.

9.           Alternatīva 1. punktam: dalībvalstis var izvēlēties citus pasākumus, lai panāktu enerģijas ietaupījumu starp tiešajiem patērētājiem. Ikgadējam enerģijas ietaupījuma apjomam, ko panāk ar šādu pieeju, jābūt līdzvērtīgam enerģijas ietaupījuma apjomam, kas paredzēts 1. punktā.

Dalībvalstis, kas izvēlas šo iespēju, vēlākais līdz 2013. gada 1. janvārim paziņo Komisijai alternatīvos pasākumus, ko tās plāno pieņemt, tostarp noteikumus un sankcijas, kas minētas 9. pantā, norādot, kā ar šiem pasākumiem tiks panākts vajadzīgais ietaupījuma apjoms. Komisija 3 mēnešu laikā pēc paziņojuma var noraidīt pasākumus vai ieteikt grozījumus. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nepiemēro alternatīvo pieeju, kamēr Komisija nav skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegto vai grozīto pasākumu projektu.

10.         Attiecīgā gadījumā Komisija, pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 18. pantu, izveido savstarpējās atzīšanas sistēmu enerģijas ietaupījumam, kas iegūts ar valsts energoefektivitātes pienākuma shēmu. Šāda sistēma atbildīgajām pusēm ļauj enerģijas ietaupījumu, kas iegūts un sertificēts attiecīgajā valstī, pieskaitīt saviem pienākumiem citā dalībvalstī.

7. pants Energoauditi un energovadības sistēmas

1.           Dalībvalstis veicina kvalificētu vai akreditētu ekspertu neatkarīgi veiktu energoauditu pieejamību par pieņemamām cenām visiem tiešajiem patērētājiem.

Dalībvalstis izstrādā programmas, lai mudinātu mājsaimniecības un mazos un vidējos uzņēmumus veikt energoauditus.

Dalībvalstis informē mazos un vidējos uzņēmumus par konkrētiem piemēriem, kā energovadības sistēmas varētu palīdzēt viņu uzņēmējdarbībā.

2.           Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmumos, kas nav iekļauti 1. punkta otrajā daļā, kvalificēti vai akreditēti eksperti vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam veiktu neatkarīgus un izmaksu ziņā izdevīgus energoauditus un tad tos atkārtotu ik pēc trim gadiem, skaitot no datuma, kad veikts iepriekšējais energoaudits.

3.           Neatkarīgi veiktus auditus, kas izriet no energovadības sistēmām vai kurus īsteno, pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos starp ieinteresēto personu organizācijām un izraudzītu iestādi, un kurus uzraudzījušas attiecīgās dalībvalstis vai Komisija, uzskata par tādiem, kas atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām.

4.           Energoauditi var būt atsevišķi vai plašāka vides audita daļa.

8. pants Uzskaite un informatīvu rēķinu sagatavošana

1.           Dalībvalstis nodrošina, lai elektroenerģijas, dabasgāzes, centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas un centralizēti piegādātā mājsaimniecības karstā ūdens tiešajiem patērētājiem tiktu nodrošināti individuāli skaitītāji, kas precīzi mēra un ļauj uzzināt faktisko enerģijas patēriņu un kas sniedz informāciju par faktisko izmantošanas laiku, saskaņā ar VI pielikumu.

Kad dalībvalstis ievieš viedos skaitītājus, kā tas paredzēts Direktīvās 2009/72/EK un 2009/73/EK par elektroenerģijas un gāzes tirgu, tām ir jānodrošina, lai, nosakot minimālās skaitītāju funkcijas un tirgus dalībniekiem noteiktos pienākumus, pilnībā tiktu ņemti vērā energoefektivitātes mērķi un tiešā patērētāja ieguvumi.

Elektroenerģijas gadījumā un pēc tiešā patērētāja pieprasījuma skaitītāju operatoriem ir jānodrošina, lai skaitītājs varētu uzskaitīt elektroenerģiju, kas saražota tiešā patērētāja telpās un eksportēta uz tīklu. Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumā, ja tiešie patērētāji to pieprasa, uzskaites dati par viņu ražošanu vai patēriņu reālā laikā būtu pieejami trešai personai, kas rīkojas tiešā patērētāja vārdā.

Siltumapgādes un dzesēšanas gadījumā, ja ēka ir pieslēgta centralizētās siltumapgādes tīklam, siltuma skaitītājs ir jāuzstāda pie ēkas ieejas. Daudzdzīvokļu ēkās ir jāuzstāda arī individuāli siltuma patēriņa skaitītāji, kas uzskaita siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas patēriņu katrā dzīvoklī. Ja individuālu siltuma patēriņa skaitītāju izmantošana tehniski nav iespējama, saskaņā ar VI pielikuma 1.2. punktā norādītajām specifikācijām ir jāizmanto individuāli siltummaksas sadalītāji, lai uzskaitītu siltuma patēriņu katrā radiatorā.

Dalībvalstis ievieš noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltuma patēriņu daudzdzīvokļu ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai dzesēšanai. Šādos noteikumos ir jāiekļauj pamatnostādnes par korekcijas koeficientiem, lai atspoguļotu ēkas rādītājus, piemēram, siltuma nodošanu starp dzīvokļiem.

2.           Papildus pienākumiem, kas attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu izriet no Direktīvas 2009/72/EK un Direktīvas 2009/73/EK, dalībvalstis ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī nodrošina, lai visiem sektoriem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ieskaitot enerģijas sadales uzņēmumus, sadales sistēmu operatorus un enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumus, izrakstītie rēķini būtu precīzi un balstīti uz faktisko patēriņu, ievērojot minimālo biežumu, kas noteikts VI pielikuma 2.1. punktā. Līdz ar rēķinu dara pieejamu attiecīgu informāciju, lai tiešajiem patērētājiem nodrošinātu izsmeļošu atskaiti par aktuālajām enerģijas izmaksām, saskaņā ar VI pielikuma 2.2. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, lai tiešajiem patērētājiem būtu piedāvāta izvēle saņemt rēķinu elektroniskā vai papīra formātā un iespēja viegli piekļūt papildinformācijai, kas ļautu pašiem sīki pārbaudīt patēriņa vēsturi, kā ir noteikts VI pielikuma 1.1. punktā.

Dalībvalstis paredz, ka pēc tiešo patērētāju pieprasījuma informāciju par enerģijas rēķiniem un vēsturisko patēriņu dara pieejamu energopakalpojumu sniedzējam, kuru ir iecēlis tiešais patērētājs.

3.           Informāciju par individuālā enerģijas patēriņa uzskaiti un rēķinu izrakstīšanu, kā arī citu informāciju, kas minēta 1., 2., 3. punktā un VI pielikumā, tiešajam patērētājam nodrošina bez maksas.

9. pants Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kuras piemēro par to valsts noteikumu neievērošanu, kuri pieņemti saskaņā ar 6. līdz 8. pantu, un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis par šiem noteikumiem informē Komisiju vēlākais līdz [12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un nekavējoties tai paziņo par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

III NODAĻA Enerģijas piegādes efektivitāte

10. pants Siltumapgādes un dzesēšanas efektivitātes veicināšana

1.           Dalībvalstis līdz 2014. gada 1. janvārim izveido valsts siltumapgādes un dzesēšanas plānu, lai attīstītu augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas potenciālu, iekļaujot VII pielikumā izklāstīto informāciju, un paziņo par to Komisijai. Ik pēc pieciem gadiem plānus atjaunina un paziņo Komisijai. Dalībvalstis, izmantojot savu tiesisko regulējumu, nodrošina, lai valsts siltumapgādes un dzesēšanas plānus ņemtu vērā vietējos un reģionālos attīstības plānos, ieskaitot pilsētu un lauku teritoriālos plānojumus, un lai tie atbilstu VII pielikumā noteiktajiem izstrādes kritērijiem.

2.           Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai attīstītu efektīvu centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru, kas pielāgota augstas efektivitātes koģenerācijas attīstībai un siltuma pārpalikumu un atjaunojamo resursu izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā saskaņā ar 1., 3., 6. un 7. punktu. Attīstot centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu, tām pēc iespējas ir jāizvēlas augstas efektivitātes koģenerācija, nevis atsevišķa siltuma ražošana.

3.           Dalībvalstis nodrošina, lai visas jaunās termoelektrostacijas ar kopējo ievadīto siltumjaudu lielāku par 20 MW:

a)      tiktu nodrošinātas ar aprīkojumu, kas ļauj rekuperēt siltuma pārpalikumu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtu, un

b)      tiktu novietotas tādās vietās, kur siltuma pieprasījuma punkti var izmantot siltuma pārpalikumu.

Dalībvalstis pieņem atļaujas izsniegšanas kritērijus, kā ir noteikts Direktīvas 2009/72/EK 7. pantā, vai ekvivalentus kritērijus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti pirmās daļas noteikumi. Tām jo īpaši ir jānodrošina, lai, izvietojot jaunās iekārtas, tiktu ņemta vērā koģenerācijai piemērotas siltumslodzes pieejamība saskaņā ar VIII pielikumu.

4.           Dalībvalstis var noteikt nosacījumus atbrīvošanai no 3. punktā paredzētajiem noteikumiem, ja:

a)      nav izpildīti VIII pielikuma 1. punktā paredzētie robežvērtību nosacījumi saistībā ar siltumslodzes pieejamību;

b)      3. punkta b) apakšpunkta prasības par iekārtas atrašanās vietu nevar izpildīt tādēļ, ka iekārta ir jānovieto ģeoloģisko uzglabāšanas vietu tuvumā, kuras ir atļautas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, vai

c)      izmaksu/ieguvuma analīze liecina, ka izmaksas ir lielākas par ieguvumiem, salīdzinot ar tāda paša daudzuma elektroenerģijas un siltuma piegādes atsevišķā siltumapgādē vai dzesēšanā pilna dzīves cikla izmaksām, ieskaitot infrastruktūras ieguldījumus.

Dalībvalstis par šādiem atbrīvojuma nosacījumiem paziņo Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim. Komisija 6 mēnešu laikā pēc paziņojuma var noraidīt šos nosacījumus vai ieteikt grozījumus. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nepiemēro atbrīvojuma nosacījumus, kamēr Komisija nav skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegtos vai grozītos nosacījumus.

5.           Dalībvalstis nodrošina, lai valsts noteikumi par pilsētas un lauku teritoriālo plānošanu tiktu piemēroti 3. punktā minētajiem atļaujas izsniegšanas kritērijiem un tie būtu saskaņā ar 1. punktā minētajiem valsts siltumapgādes un dzesēšanas plāniem.

6.           Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad esoša elektroenerģijas ražošanas iekārta ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu lielāku par 20 MW tiek būtiski modernizēta, vai arī kad tai saskaņā ar Direktīvas 2010/75/EK 21. pantu tiek atjaunināta atļauja, jaunajā vai atjauninātajā atļaujā vai licencē tiek paredzēts nosacījums — konversija, kas ļauj iekārtai darboties kā augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtai —, ja iekārta atrodas tādā vietā, kur siltuma pieprasījuma punkti var izmantot siltuma pārpalikumu saskaņā ar VIII pielikuma 1. punktu.

Šajā noteikumā elektroenerģijas ražošanas iekārtu aprīkošana ar oglekļa uztveršanas vai uzglabāšanas ierīcēm nav uzskatāma par to modernizāciju.

7.           Dalībvalstis var noteikt nosacījumus atbrīvošanai no 6. punktā paredzētajiem noteikumiem, ja:

a)      nav izpildīti VIII pielikuma 1. punktā paredzētie robežvērtību nosacījumi saistībā ar siltumslodzes pieejamību; vai

b)      izmaksu/ieguvuma analīze liecina, ka izmaksas ir lielākas par ieguvumiem, salīdzinot ar tāda paša daudzuma elektroenerģijas un siltuma piegādes atsevišķā siltumapgādē vai dzesēšanā pilna dzīves cikla izmaksām, ieskaitot infrastruktūras ieguldījumus.

Dalībvalstis par šādiem atbrīvojuma nosacījumiem paziņo Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim. Komisija 6 mēnešu laikā pēc paziņojuma var noraidīt šos nosacījumus vai ieteikt grozījumus. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nepiemēro atbrīvojuma nosacījumus, kamēr Komisija nav skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegtos vai grozītos nosacījumus.

8.           Dalībvalstis pieņem atļaujas izsniegšanas vai ekvivalentus kritērijus, lai nodrošinātu to, ka rūpnieciskās iekārtas, kuru kopējā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW, kurās rodas siltuma pārpalikums un kuras būvē vai būtiski modernizē pēc [direktīvas stāšanās spēkā], uztver un izmanto siltuma pārpalikumu.

Dalībvalstis nosaka mehānismus, kā nodrošināt šo iekārtu pieslēgšanu centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīkliem. Tās var paredzēt, ka šīs iekārtas sedz pieslēguma maksu un izmaksas par centralizētās apkures un dzesēšanas tīklu attīstību, kas nepieciešama, lai siltuma pārpalikumu transportētu līdz patērētājiem.

Dalībvalstis var noteikt nosacījumus atbrīvošanai no pirmajā daļā paredzētajiem noteikumiem, ja:

a)      nav izpildīti VIII pielikuma 2. punktā paredzētie robežvērtību nosacījumi saistībā ar siltumslodzes pieejamību; vai

b)      izmaksu/ieguvuma analīze liecina, ka izmaksas ir lielākas par ieguvumiem, salīdzinot ar tāda paša daudzuma siltuma piegādes atsevišķā siltumapgādē vai dzesēšanā pilna dzīves cikla izmaksām, ieskaitot infrastruktūras ieguldījumus.

Dalībvalstis par šādiem atbrīvojuma nosacījumiem paziņo Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim. Komisija 6 mēnešu laikā pēc paziņojuma var noraidīt šos nosacījumus vai ieteikt grozījumus. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts nepiemēro atbrīvojuma nosacījumus, kamēr Komisija nav skaidri akceptējusi atkārtoti iesniegtos vai grozītos nosacījumus.

9.           Komisija, pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 18. pantu, līdz 2013. gada 1. janvārim izveido metodiku ieguvumu/izmaksu analīzei, kas minēta 4. punkta c) apakšpunktā, 7. punkta b) apakšpunktā un 8. punkta b) apakšpunktā.

10.         Pamatojoties uz II pielikuma f) punktā minētajām saskaņotajām efektivitātes atskaites vērtībām, dalībvalstis nodrošina to, lai būtu iespējams apliecināt augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas izcelsmi saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus noteikusi katra dalībvalsts. Tās nodrošina, lai šis izcelsmes apliecinājums atbilstu prasībām un tajā būtu iekļauta vismaz IX pielikumā norādītā informācija.

Dalībvalstis savstarpēji atzīst savus izcelsmes apliecinājumus tikai kā šajā punktā minēto elementu pierādījumu. Atteikums atzīt izcelsmes apliecinājumu kā šādu pierādījumu, jo īpaši ar krāpšanas novēršanu saistītu iemeslu dēļ, ir jāpamato ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu atteikumu un tā pamatojumu. Izcelsmes apliecinājuma atzīšanas atteikuma gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu likt atteikuma paudējam atzīt izcelsmes apliecinājumu, jo īpaši atsaucoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, ar kuriem pamatota šāda atzīšana.

Komisijai ir tiesības, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, pārskatīt saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības, kas noteiktas Komisijas Lēmumā [lēmuma numurs], pamatojoties uz Direktīvu 2004/8/EK, pirmo reizi līdz 2015. gada 1. janvārim un pēc tam ik desmit gadus.

11.         Dalībvalstis nodrošina, lai jebkurš pieejamais koģenerācijas atbalsts būtu atkarīgs no tā, vai elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā un vai efektīvi tiek izmantots siltuma pārpalikums, lai panāktu primārās enerģijas ietaupījumus. Tās nediferencē uz vietas patērēto elektroenerģiju un elektroenerģiju, kuru eksportē uz tīklu. Valsts atbalstam koģenerācijai un centralizētās siltumapgādes ražošanai un tīkliem attiecīgā gadījumā ir jāpiemēro noteikumi par valsts atbalstu.

11. pants Enerģijas pārveide

Dalībvalstis saskaņā ar X pielikumu izveido datu uzskaiti visām iekārtām, kas veic kurināmā sadedzināšanu, ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW vai vairāk, un iekārtām, kas to teritorijā veic minerāleļļas un gāzes rafinēšanu. To atjaunina ik pēc trim gadiem. Ikgadējos datus par konkrētām iekārtām, kas iekļauti šajās uzskaitēs, pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai. Dalībvalstis iekļauj nekonfidenciālu kopsavilkumu, kurā ir iekļauta apkopota informācija no šīm uzskaitēm, 19. panta 2. punktā minētajos ziņojumos.

12. pants Enerģijas pārvade un sadale

1.           Dalībvalstis nodrošina, lai valsts energoregulatori savos lēmumos par gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras darbību pienācīgu uzmanību pievērstu energoefektivitātei. Jo īpaši tās nodrošina, lai tīkla tarifi un noteikumi tīkla operatorus mudinātu piedāvāt tīkla lietotājiem sistēmas pakalpojumus, kas ļautu tiem īstenot energoefektivitātes palielināšanas pasākumus viedo tīklu ieviešanas kontekstā.

Dalībvalstis nodrošina, lai tīkla noteikumi un tīkla tarifi, kurus nosaka vai apstiprina energoregulators, atbilstu XI pielikumā noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā pamatnostādnes un kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu 714/2009 un Regulu 715/2009.

2.           Dalībvalstis līdz 2013. gada 30. jūnijam pieņem plānus, ar ko:

a)      novērtē to gāzes, elektroenerģijas un centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālus, jo īpaši attiecībā uz pārvadi, sadali, slodzes pārvaldību un sadarbspēju, un pieslēgumu enerģijas ražošanas iekārtām;

b)      apzina konkrētus pasākumus un ieguldījumus, lai tīkla infrastruktūrā ieviestu rentablus energoefektivitātes uzlabojumus, ar detalizētiem to ieviešanas termiņiem.

3.           Dalībvalstis var atļaut pie tīkla piesaistītai enerģijas pārvadei un sadalei shēmu un tarifu struktūru elementus ar sociālu mērķi ar noteikumu, ka jebkāda kropļojoša ietekme uz pārvades un sadales sistēmu ir cik vien iespējams neliela un nav nesamērīga ar sociālo mērķi.

4.           Dalībvalstis nodrošina, lai tiek atcelti pārvades un sadales tarifos iestrādātie pamudinājumi, kas nevajadzīgi palielina sadalītās vai pārvadītās enerģijas apjomu. Šajā ziņā dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 2. punktu un 2009/73/EK 3. panta 2. punktu var uzlikt uzņēmumiem, kas darbojas gāzes un elektroenerģijas nozarē, sabiedrisko pakalpojumu saistības energoefektivitātes ziņā.

5.           Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz tīkla uzticamības un drošības saglabāšanu, pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus noteikušas kompetentās iestādes, pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori savā teritorijā:

a)      garantētu elektroenerģijas, kas iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, pārvadi un sadali;

b)      nodrošinātu elektroenerģijai, kas iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, prioritāti vai garantētu piekļuvi tīklam;

c)      izvēloties, kura elektroenerģijas ražošanas iekārta tiks izmantota, priekšroku dotu elektroenerģijai, kas iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā.        

              Papildus pienākumiem, kas izklāstīti pirmajā daļā, pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem ir jāievēro XII pielikumā noteiktās prasības.

Dalībvalstis var īpaši veicināt mazo un mikro koģenerācijas iekārtu augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas pieslēgumu tīkla sistēmai.

6.           Dalībvalstis veic piemērotas darbības, lai nodrošinātu to, ka augstas efektivitātes koģenerācijas operatori var piedāvāt balansēšanas pakalpojumus un citus funkcionālos pakalpojumus pārvades sistēmu operatoru vai sadales sistēmu operatoru līmenī, kur tie ir atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas darbībai. Pārvades sistēmas operatori un sadales sistēmas operatori nodrošina, lai šādi pakalpojumi būtu daļa no pakalpojumu iepirkuma procesa, kas ir pārredzams un atklāts rūpīgām pārbaudēm.

Atbilstīgā gadījumā dalībvalstis var pieprasīt pārvades sistēmas operatoriem un sadales operatoriem veicināt augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtu izvietošanu netālu no pieprasījuma vietām, samazinot pieslēguma un sistēmas izmantošanas maksas.

7.           Dalībvalstis var ļaut elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto augstas efektivitātes koģenerācijas režīmu un vēlas pieslēgties tīklam, izsludināt konkursu par pieslēgšanas darbiem.

IV NODAĻA Horizontāli pasākumi

13. pants Sertifikācijas shēmu pieejamība

1.           Lai sasniegtu augstu tehniskās kompetences, objektivitātes un uzticamības līmeni, dalībvalstis līdz 2014. gada 1. janvārim nodrošina, lai energopakalpojumu sniedzējiem, energoaudita veicējiem un citu energoefektivitātes palielināšanas pasākumu īstenotājiem, tostarp būves elementu uzstādītājiem atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9. punkta definīcijai, būtu pieejamas sertifikācijas shēmas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas.

2.           Dalībvalstis 1. punktā minētās sertifikācijas shēmas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas padara publiski pieejamas un sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai veiktu shēmu salīdzināšanu un atzīšanu.

14. pants Energopakalpojumi

Dalībvalstis veicina energopakalpojumu tirgu un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi šim tirgum:

a)           publiskojot, pārbaudot un regulāri atjauninot pieejamo energopakalpojumu sniedzēju un viņu piedāvāto energopakalpojumu sarakstu;

b)           nodrošinot līgumu paraugus energoefektivitātes līgumu slēgšanai publiskajā sektorā; tajos jāiekļauj vismaz XIII pielikumā minētie punkti;

c)           izplatot informāciju par pieejamajiem energopakalpojumu līgumiem un noteikumiem, kas ir jāiekļauj šādos līgumos, lai garantētu enerģijas ietaupījumu un tiešā patērētāja tiesības;

d)           mudinot izstrādāt brīvprātīgas kvalitātes etiķetes;

e)           izplatot informāciju par finanšu instrumentiem, pamudinājumiem, dotācijām un aizdevumiem, ar ko tiek atbalstīti energopakalpojumu projekti.

15. pants Citi pasākumi energoefektivitātes veicināšanai

1.           Dalībvalstis izvērtē un īsteno atbilstīgus pasākumus, lai novērstu reglamentējošus un nereglamentējošus energoefektivitātes šķēršļus, jo īpaši saistībā ar:

a)      atšķirīgajiem pamudinājumiem starp ēkas īpašnieku un nomnieku vai starp īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka šīs puses netiek atturētas veikt ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanai, kurus tās citādi būtu veikušas, tas, ka viņi paši nesaņems visus ieguvumus, vai tas, ka nav noteikumu par to, kā starp viņiem sadalīt izmaksas un ieguvumus;

b)      normatīviem aktiem un administratīvo praksi attiecībā uz publisko iepirkumu un ikgadējo budžeta veidošanu un grāmatvedību, lai nodrošinātu to, ka atsevišķas publiskās struktūras iestādes netiek atturētas veikt ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanai.

Šie pasākumi šķēršļu novēršanai var ietvert pamudinājumu sniegšanu, normatīvo noteikumu atcelšanu vai grozīšanu, vai pamatnostādņu pieņemšanu un skaidrojošus paziņojumus. Šos pasākumus var kombinēt ar izglītības, mācību, specifiskas informācijas un tehniskās palīdzības nodrošināšanu energoefektivitātes jautājumos.

2.           Par šķēršļu un 1. punktā minēto pasākumu novērtējumu Komisijai ziņo pirmajā papildu ziņojumā, kas minēts 19. panta 2. punktā.

16. pants Pārrēķina koeficienti

Enerģijas ietaupījuma salīdzināšanas nolūkos, kā arī konvertējot uz salīdzināmu vienību, piemēro IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus, izņemot gadījumus, kad var būt pamatota citu pārrēķina koeficientu izmantošana.

V NODAĻA Nobeiguma noteikumi

17. pants Deleģētie akti un pielikumu pielāgošana

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai izveidotu enerģijas ietaupījuma, kas panākts saskaņā ar 6. panta 9. punktā minēto valsts energoefektivitātes pienākuma shēmu, savstarpējās atzīšanas sistēmu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai izveidotu metodiku izmaksu/ieguvuma analīzei, kas minēta 10. panta 9. punktā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai pārskatītu saskaņotās efektivitātes atskaites vērtības, kas minētas 10. panta 10. punkta trešajā rindkopā.

2.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai tehnikas attīstībai pielāgotu I līdz XV pielikumā noteiktās vērtības, aprēķina metodes, standarta primārās enerģijas koeficientu un prasības, un pielāgotu konkurences apstākļiem III pielikumā noteiktās veiktspējas prasības.

.

18. pants Deleģējuma izmantošana

1.           Ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus, Komisijai ir nodotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus.

2.           17. pantā minētās pilnvaras ir deleģētas Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot ar [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums].

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Lēmums par atsaukšanu izbeidz šajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlāk, datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē neviena spēkā esošā deleģētā akta spēkā esību.

4            Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 17. pantu, stājas spēkā vienīgi tad, ja divu mēnešu laikā pēc paziņošanas par šo aktu Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikusi iebildumus, vai arī ja pirms šā perioda beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojusi, ka neiebildīs pret to. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants Īstenošanas pārskatīšana un uzraudzība

1.           Līdz katra gada 30. aprīlim dalībvalstis ziņo par virzību uz valsts energoefektivitātes mērķi saskaņā ar XIV pielikuma 1. daļu.

2.           Līdz 2014. gada 30. aprīlim un pēc tam ik pēc trīs gadiem dalībvalstis iesniedz papildu ziņojumus ar informāciju par valsts energoefektivitātes politiku, rīcības plāniem, programmām un pasākumiem, kas īstenoti vai plānoti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai palielinātu energoefektivitāti ar mērķi sasniegt 3. panta 1. punktā minēto valsts energoefektivitātes mērķi. Ziņojumiem ir jāpievieno atjauninātas aplēses par gaidāmo kopējo primārās enerģijas patēriņu 2020. gadā, kā arī aplēses par primārās enerģijas patēriņa līmeni XVI pielikuma 1. daļā minētajos sektoros.

Komisija ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. janvārim nodrošina papildu ziņojumu veidni, kas kalpo kā orientieris. Veidni pieņem saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru. Papildu ziņojumos jebkurā gadījumā iekļauj XIV pielikumā norādīto informāciju.

3.           1. punktā minētie ziņojumi var būt daļa no Padomes Ieteikumā 2010/410/ES minētās valsts reformu programmas.

4.           Komisija izvērtē gada ziņojumus un papildu ziņojumus un novērtē apmēru, kādā dalībvalstis ir virzījušās uz 3. panta 1. punktā noteiktajiem valsts energoefektivitātes mērķiem un šīs direktīvas īstenošanu. Komisija savu novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz ziņojumu novērtējumu, Komisija var izdot ieteikumus dalībvalstīm.

5.           Komisijas novērtējumā par pirmo papildu ziņojumu iekļauj novērtējumu par energoefektivitātes līmeni esošajās un jaunajās iekārtās, kas veic kurināmā sadedzināšanu, ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW vai vairāk, un iekārtās, kas veic minerāleļļas un gāzes rafinēšanu, ņemot vērā attiecīgos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES un Direktīvu 2008/1/EK. Ja šajā novērtējumā tiek atklātas būtiskas atšķirības starp šādu iekārtu faktiskajiem energoefektivitātes līmeņiem un energoefektivitātes līmeņiem, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu, Komisija attiecīgā gadījumā ierosina prasības šādu iekārtu energoefektivitātes līmeņa palielināšanai vai arī šādi tehniskie paņēmieni turpmāk kļūst par nosacījumu, lai atļautu jaunas iekārtas, un periodiskajai esošo iekārtu atļauju pārskatīšanai.

Komisija uzrauga arī šīs direktīvas īstenošanas ietekmi uz Direktīvu 2003/87/EK, Direktīvu 2009/28/EK, kā arī Direktīvu 2010/31/EK.

6.           Saskaņā ar I pielikumā norādīto metodiku dalībvalstis līdz katra gada 30. novembrim Komisijai iesniedz statistiku par valsts elektroenerģijas un siltuma ražošanu augstas un zemas efektivitātes koģenerācijas režīmā attiecībā pret kopējo siltuma un elektroenerģijas jaudu. Tāpat tās iesniedz ikgadējo statistiku par koģenerācijas siltuma un elektroenerģijas jaudu un koģenerācijai izmantoto kurināmo, un par centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas ražošanu un jaudu attiecībā pret kopējo siltuma un elektroenerģijas jaudu. Dalībvalstis saskaņā ar II pielikumā noteikto metodiku iesniedz statistiku par primārās enerģijas ietaupījumu, kas sasniegts, izmantojot koģenerāciju.

7.           Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz 3. panta 2. punktā minēto novērtējumu, kam attiecīgā gadījumā seko tiesību akta priekšlikums, kurā noteikti valstu obligātie mērķi.

8.           Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 6. panta īstenošanu. Šim ziņojumam atbilstīgā gadījumā seko tiesību akta priekšlikums ar vienu vai vairākiem no šiem nolūkiem:

a)      izmainīt 6. panta 1. punktā norādīto ietaupījumu proporciju;

b)      noteikt papildu kopējās prasības, jo īpaši attiecībā uz 6. panta 5. punktā minētajiem jautājumiem.

9.           Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam novērtē dalībvalstu panākto virzību, novēršot reglamentējošos un nereglamentējošos šķēršļus, kas minēti 15. panta 1. punktā; šim novērtējumam atbilstīgā gadījumā seko tiesību akta priekšlikums.

10.         Komisija 1. un 2. punktā minētos ziņojumus padara publiski pieejamus.

20. pants

Komiteju procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas 182/2011/ES 3., 4. un 9. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 11. panta noteikumus.

21. pants Atcelšana

Direktīva 2006/32/EK ir atcelta, sākot ar [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], izņemot tās 4. panta 1. līdz 4. punktu un I, III un IV pielikumu, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar termiņu, kurā tā ir transponējama valstu tiesību aktos. Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. līdz 4. punktu un I, III un IV pielikumu atceļ, sākot ar 2017. gada 1. janvāri.

Direktīva 2004/8/EK ir atcelta, sākot ar [šīs direktīvas transponēšanas termiņš], neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar termiņu, kurā tā ir transponējama valstu tiesību aktos.

Direktīvas 2010/30/ES 9. panta 1. un 2. punkts ir atcelti, sākot ar [šīs direktīvas transponēšanas termiņš].

Atsauces uz Direktīvu 2006/32/EK un Direktīvu 2004/8/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar XV pielikuma atbilstības tabulu.

22. pants Transponēšana

1.           Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.           Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta visām dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs                                                                       

I PIELIKUMS Koģenerācijas režīmā iegūtās elektroenerģijas aprēķina vispārīgie principi

I DAĻA. Vispārīgie principi

Vērtības, ko izmanto koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz mikro koģenerācijas iekārtām šos aprēķinus var balstīt uz apstiprinātām vērtībām.

a)           Koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu uzskata par vienlīdzīgu ar iekārtas kopējo gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu, ko mēra galvenā ģeneratora izejas punktā:

(i)      koģenerācijas iekārtās, kas atbilst II daļas b), d), e), f), g) un h) tipam un kuru dalībvalstu noteiktā gada kopējā efektivitāte ir vismaz 75 %, un

(ii)     koģenerācijas iekārtās, kas atbilst II daļas a) un c) tipam un kuru dalībvalstu noteiktā gada kopējā efektivitāte ir vismaz 80 %.

b)           Koģenerācijas iekārtās, kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas minēta a) punkta i) apakšpunktā (koģenerācijas iekārtas, kas atbilst II daļas b), d), e), f), g) un h) tipam) vai kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas minēta a) punkta ii) apakšpunktā (koģenerācijas stacijas, kas atbilst II daļas a) un c) tipam), koģenerāciju aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

ECHP=HCHP*C

kur

ECHP ir koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums,

C ir attiecība starp elektroenerģiju un siltumu,

HCHP ir koģenerācijas režīmā saražotā lietderīgā siltuma daudzums (šim nolūkam aprēķināts kā kopējais saražotais siltuma daudzums, no kura atņemts siltuma daudzums, kas saražots atsevišķos apkures katlos vai iegūts, ekstrahējot tiešo tvaiku no tvaika ģeneratora pirms turbīnas).

Koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķins jāpamato ar faktisko attiecību starp elektroenerģiju un siltumu. Ja nav zināma faktiskā attiecība starp elektroenerģiju un siltumu koģenerācijas stacijā, attiecībā uz iekārtām, kas atbilst II daļas a), b), c), d) un e) tipam, galvenokārt statistikas vajadzībām var izmantot šādas standarta vērtības, ja aprēķinātais koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums ir mazāks par kopējo iekārtā saražoto elektroenerģijas daudzumu vai vienāds ar to:

Iekārtas tips || Standarta attiecība starp elektroenerģiju un siltumu, C

Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju || 0,95

Tvaika pretspiediena turbīna || 0,45

Tvaika kondensācijas turbīna || 0,45

Gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju || 0,55

Iekšdedzes dzinējs || 0,75

Ja dalībvalstis ievieš standarta vērtības attiecībai starp elektroenerģiju un siltumu iekārtās, kas atbilst II daļas f), g), h), i), j) un k) tipam, šādas vērtības publicē un par tām paziņo Komisijai.

d)           Ja daļu koģenerācijas procesā izmantotajā kurināmajā esošās enerģijas atgūst ķīmisku vielu veidā un pārstrādā, šo daļu var atņemt no izmantotā kurināmā daudzuma pirms a) un b) punktā izmantotās kopējās efektivitātes aprēķināšanas.

e)           Ja iekārta koģenerācijas režīmā darbojas ar mazāku jaudu, dalībvalstis var noteikt attiecību starp elektroenerģiju un siltumu kā attiecību starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumu, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus.

f)            To aprēķinu vajadzībām, kas veikti saskaņā ar a) un b) punktu, dalībvalstis var ievērot citus pārskata periodus, kas nav vienu gadu gari.

II DAĻA. Koģenerācijas tehniskie paņēmieni, uz kuriem attiecas šī direktīva

a)           Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju

b)           Tvaika pretspiediena turbīna

c)           Tvaika kondensācijas turbīna

d)           Gāzes turbīna ar siltuma reģenerāciju

e)           Iekšdedzes dzinējs

f)            Mikro turbīnas

g)           Sterlinga dzinēji

h)           Kurināmā elementi

(i)           Tvaika dzinēji

j)            Organiskais Renkina cikls

k)         Citi tehniskie paņēmieni vai to kombinācijas, kas atbilst 2. panta 19. punktā noteiktajai definīcijai.          

III DAĻA. Sīkāki principi

Īstenojot un piemērojot koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas vispārīgos aprēķina principus, dalībvalstīm ir jāizmanto Lēmumā 2008/952/EK[38] sīki izstrādātās pamatnostādnes.

II PIELIKUMS Koģenerācijas procesa efektivitātes noteikšanas metodes

Vērtības, ko izmanto koģenerācijas efektivitātes un primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos.

a)           Augstas efektivitātes koģenerācija

Šajā direktīvā augstas efektivitātes koģenerācija atbilst šādiem kritērijiem:

– ražošana koģenerācijas režīmā koģenerācijas stacijās salīdzinājumā ar atskaites vērtībām siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai ļauj sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 10 % apmērā, ko aprēķina saskaņā ar b) punktu,

– ražošanu maza apjoma koģenerācijas iekārtās un mikro koģenerācijas iekārtās, kas ļauj sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu, var uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerāciju.

b)           Primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšana

Primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, kuru sasniedz koģenerācijas režīmā, kas definēts saskaņā ar I pielikumu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

kur:

PES ir primārās enerģijas ietaupījums;

CHP Hη ir siltuma efektivitāte, kas sasniegta, ražojot koģenerācijas režīmā, un kuru formulē kā gadā saražoto lietderīgo siltumu attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai koģenerācijas režīmā saražotu kopējo lietderīgā siltuma un elektroenerģijas daudzumu;

Ref Hη ir efektivitātes atskaites vērtība atsevišķai siltuma ražošanai;

CHP Eη ir elektroenerģijas efektivitāte, kas sasniegta, ražojot koģenerācijas režīmā, un kuru formulē kā gadā koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai koģenerācijas režīmā saražotu kopējo lietderīgā siltuma un elektroenerģijas daudzumu. Ja koģenerācijas stacijā ražo mehānisko enerģiju, gadā koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu var palielināt, iekļaujot tajā papildu vienību, kas ir mehāniskās enerģijas daudzumam ekvivalents elektroenerģijas daudzums. Šī papildu vienība nedod tiesības izsniegt izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar 10. panta 10. punktu.

Ref Eη ir efektivitātes atskaites vērtība atsevišķai elektroenerģijas ražošanai.

c)           Enerģijas ietaupījuma aprēķināšana, izmantojot alternatīvas aprēķinu metodes

Dalībvalstis var aprēķināt primārās enerģijas ietaupījumu, kas radies, ražojot siltumu, elektroenerģiju un mehānisko enerģiju, kā ir norādīts turpmāk, neizmantojot I pielikumu, lai izslēgtu siltumu, kas nav ražots koģenerācijas procesā, un šā procesa elektroenerģijas daļu. Šādu ražošanu var uzskatīt par augstas efektivitātes koģenerāciju, ja tā atbilst šā pielikuma a) punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem un ja attiecībā uz koģenerācijas stacijām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 25 MW, kopējā efektivitāte pārsniedz 70 %. Tomēr šādā ražošanā koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu izcelsmes apliecināšanas un statistikas vajadzībām nosaka saskaņā ar I pielikumu.

Ja primārās enerģijas ietaupījumu ražošanas procesā aprēķina pēc iepriekš minētās alternatīvās aprēķina metodes, primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina pēc šā pielikuma b) punktā dotās formulas, aizstājot: "CHP Hη" ar "Hη" un "CHP Eη" ar "Eη", kur:

Hη ir ražošanas procesa siltuma efektivitāte, ko formulē kā gadā saražotā siltuma daudzumu attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai saražotu kopējo siltuma un elektroenerģijas daudzumu;

Eη ir ražošanas procesa elektroenerģijas efektivitāte, ko formulē kā gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots, lai saražotu kopējo siltuma un elektroenerģijas daudzumu. Ja koģenerācijas stacijā ražo mehānisko enerģiju, gadā koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas iekārtā var palielināt, iekļaujot tajā papildu vienību, kas ir mehāniskās enerģijas daudzumam ekvivalents elektroenerģijas daudzums. Šī papildu vienība nedod tiesības izsniegt izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar 10. panta 10. punktu.

d)           To aprēķinu vajadzībām, kas veikti saskaņā ar šā pielikuma b) un c) punktu, dalībvalstis var ievērot citus pārskata periodus, kas nav vienu gadu gari.

e)           Attiecībā uz mikro koģenerācijas iekārtām primārās enerģijas ietaupījumu var aprēķināt, pamatojoties uz apstiprinātām vērtībām.

f)            Efektivitātes atskaites vērtības atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai

Saskaņotās efektivitātes atskaites vērtību veido vērtību matrica, kur vērtības atšķiras pēc būtiskiem faktoriem, tostarp iekārtas izlaides gada un kurināmā veida, un to pamatā jābūt dokumentētai analīzei, kurā cita starpā ņemti vērā dati par ekspluatāciju reālos apstākļos, kurināmā kombināciju un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī par izmantotajiem koģenerācijas tehniskajiem paņēmieniem.

Efektivitātes atskaites vērtības atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai atbilstoši šā pielikuma b) punktā minētajai formulai nosaka darbības efektivitāti siltuma un elektroenerģijas atsevišķai ražošanai, kuru aizstāj ar koģenerāciju.

Efektivitātes atskaites vērtības aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

1.           attiecībā uz koģenerācijas iekārtām, kas definētas 2. panta 24. punktā, salīdzinājums ar atsevišķo elektroenerģijas ražošanu ir balstīts uz principu, ka salīdzina viena veida kurināmo;

2.           katru koģenerācijas iekārtu salīdzina ar labāko šīs iekārtas izlaides gadā tirgū pieejamo un ekonomiski pamatoto tehnoloģiju atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai;

3.           efektivitātes atskaites vērtības koģenerācijas iekārtām, kas ir vecākas par 10 gadiem, nosaka, pamatojoties uz atskaites vērtībām 10 gadus vecām iekārtām;

4.           efektivitātes atskaites vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai atspoguļo klimatiskās atšķirības starp dalībvalstīm.

III PIELIKUMS Energoefektivitātes prasības produktu, pakalpojumu un ēku iegādē, ko veic publiskas struktūras

Publiskās struktūras, kas iegādājas produktus, pakalpojumus vai ēkas:

a)           ja uz produktu attiecas deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/30/ES, vai Komisijas direktīva, ar kuru īsteno Direktīvu 92/75/EEK, iegādājas vienīgi produktus, kuri atbilst augstākās energoefektivitātes klases kritērijiem, vienlaikus ņemot vērā izmaksu efektivitāti, ekonomisko izdevīgumu un tehnisko piemērotību, kā arī pietiekamu konkurenci;

b)           ja uz produktu neattiecas a) punkts, bet attiecas īstenošanas pasākums saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, kas pieņemts pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, iegādājas tikai tādus produktus, kas atbilst energoefektivitātes līmeņatzīmēm, kas noteiktas attiecīgajā īstenošanas pasākumā;

c)           iegādājas biroja aprīkojuma produktus, uz kuriem attiecas Padomes Lēmums [2006/1005/EK[39]], kuri atbilst energoefektivitātes prasībām, kas nav mazākas par tām, kuras norādītas minētajam lēmumam pievienotā līguma C pielikumā;

d)           iegādājas vienīgi tādas riepas, kas atbilst augstākās degvielas energoefektivitātes klasei, kā ir noteikts Regulā (EK) Nr. 1222/2009[40]. Šī prasība neliedz publiskajām struktūrām iegādāties riepas, kas pieder saķeres ar slapju ceļu vai ārējās rites trokšņa augstākajai klasei, ja to var pamatot ar drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem;

e)           savos konkursos par pakalpojumu līgumiem pieprasa, lai pakalpojuma sniedzēji, nodrošinot attiecīgo pakalpojumu, izmantotu vienīgi produktus, kas atbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajām prasībām;

f)            iegādājas vai nomā vienīgi ēkas, kas atbilst vismaz minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas minētas 4. panta 1. punktā. Atbilstību šīm prasībām pārbauda, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus, kā ir minēts Direktīvas 2010/31/ES 11. pantā.

IV PIELIKUMS Enerģijas saturs atsevišķos kurināmā veidos galapatēriņam – pārrēķinu tabula[41]

Enerģētikas produkts || kJ (neto siltumietilpība) || kg naftas ekvivalenta (neto siltumietilpība) || kWh (neto siltumietilpība)

1 kg koksa || 28500 || 0,676 || 7,917

1 kg akmeņogļu || 17200 — 30700 || 0,411 — 0,733 || 4,778 — 8,528

1 kg brūnogļu brikešu || 20000 || 0,478 || 5,556

1 kg melnā lignīta || 10500 — 21000 || 0,251 — 0,502 || 2,917 — 5,833

1 kg brūnogļu || 5600 — 10500 || 0,134 — 0,251 || 1,556 — 2,917

1 kg degslānekļa || 8000 — 9000 || 0,191 — 0,215 || 2,222 — 2,500

1 kg kūdras || 7800 — 13800 || 0,186 — 0,330 || 2,167 — 3,833

1 kg kūdras brikešu || 16000 — 16800 || 0,382 — 0,401 || 4,444 — 4,667

1 kg kurināmā mazuta (smagās dīzeļdegvielas) || 40000 || 0,955 || 11,111

1 kg vieglās destilētās degvielas || 42300 || 1,010 || 11,750

1 kg benzīna (petrolejas) || 44000 || 1,051 || 12,222

1 kg parafīna || 40000 || 0,955 || 11,111

1 kg sašķidrinātās naftas gāzes || 46000 || 1,099 || 12,778

1 kg dabasgāzes [1] || 47200 || 1,126 || 13,10

1 kg sašķidrinātās naftas gāzes || 45190 || 1,079 || 12,553

1 kg malkas (mitrums 25 %) [2] || 13800 || 0,330 || 3,833

1 kg granulu/malkas brikešu || 16800 || 0,401 || 4,667

1 kg atkritumu || 7400 — 10700 || 0,177 — 0,256 || 2,056 — 2,972

1 MJ atvasināta siltuma || 1000 || 0,024 || 0,278

1 kWh elektroenerģijas || 3600 || 0,086 || 1 [3]

Avots: Eurostat.

[1]              93 % metāna.

[2]              Dalībvalstis var piemērot citas vērtības atkarībā no koksnes veida, ko visvairāk lieto attiecīgajā dalībvalstī.

[3]              Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu kWh dalībvalstis var piemērot iepriekš noteiktu koeficientu 2,5. Dalībvalstis var piemērot atšķirīgu koeficientu, ja to var pamatot.

V PIELIKUMS Energoefektivitātes pienākuma shēmas

1.         Pasākumi, kuru mērķis ir īstermiņa ietaupījums

Turpmākie pasākumi ir uzskatāmi par tādiem, kuru mērķis ir īstermiņa ietaupījums:

a) energoefektīvu kompakto fluorescējošo spuldžu sadale vai uzstādīšana;

b) energoefektīvu dušas uzgaļu sadale vai uzstādīšana;

c) energoauditi;

d) informācijas kampaņas.

2.           Enerģijas ietaupījuma aprēķināšana

Aprēķinot enerģijas ietaupījumu valsts energoefektivitātes pienākuma shēmās, ņem vērā pasākuma mūža ilgumu. Ja mūža ilguma valsts vērtības nav noteiktas, piemēro 4. punktā noteiktās standarta vērtības.

Atbildīgās puses var izmantot vienu vai vairākas no turpmākajām metodēm, lai aprēķinātu enerģijas ietaupījumu 6. panta 2. punkta nolūkā:

a)           tehniskās aplēses;

b)           uzskaite;

c)           standarta vērtības un mūža ilgumi, kurus dalībvalstis ir pieņēmušas skaidri un pamatoti. Par šādām vērtībām paziņo Komisijai. Komisija var pieprasīt, lai šīs vērtības tiktu grozītas gadījumā, ja tās varētu kropļot konkurenci, vai arī ja tās ir mazākas prasīgas nekā 3. un 4. punktā noteiktās standarta vērtības un mūža ilgums.

d)           3. un 4. punktā noteiktās standarta vērtības un mūža ilgumi, ja valsts standarta vērtības un mūža ilgumi nav noteikti;

3.           Eiropas standarta vērtības pēc aprīkojuma veida

3.1. Mājsaimniecības ierīces

a. SALDĒTAVAS UN LEDUSSKAPJI–SALDĒTAVAS ATSEVIŠĶI

|| ledusskapji–saldētavas || Saldētavas

*A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 64 || 62

**A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 76 || 73

A klase++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 129 || 123

A klase+++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 193 || 185

b. SALDĒTAVAS UN LEDUSSKAPJI–SALDĒTAVAS KOPĀ

|| ledusskapji–saldētavas un saldētavas ||

*A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 64 ||

**A klase+ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 75 ||

A klase++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 128 ||

A klase+++ Paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 191 ||

c. SADZĪVES VEĻAS MAZGĀŠANAS MAŠĪNAS

*Līdz 2013. gada 30. novembrim ||

A klase+ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 26

A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 46

A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 63

*Sākot ar 2013. gada 1. decembri ||

A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 20 ||

A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 37 ||

* Sākot ar 2013. gada 1. decembri, sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām ar nominālo ietilpību, kas vienāda ar vai lielāka par 4 kg, energoefektivitātes indekss (EEI) ir mazāks par 59 (sk. Komisijas Regulas (ES) Nr. 1015/2010 I pielikumu).

d. SADZĪVES TRAUKU MAZGĀŠANAS MAŠĪNAS

Līdz 2013. gada 30. novembrim** ||

A klase+ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 37

A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 69

A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 97

**Sākot ar 2013. gada 1. decembri ||

A klase++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 32 ||

A klase+++ paredzētie ietaupījumi (kWh/gadā) || 60 ||

** Sākot ar 2013. gada 1. decembri, sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām ar nominālo ietilpību, kas ir vienāda vai lielāka par 11 trauku komplektiem, un sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām ar desmit trauku komplektu nominālo ietilpību un platumu, kas ir lielāks par 45 cm, energoefektivitātes indekss (EEI) ir mazāks par 63 (sk. KOMISIJAS REGULAS (ES) Nr. 1016/2010 I pielikumu)

3.2.        Mājokļu apgaismojums

Vienots enerģijas ietaupījums no GLS[42] uz CFL 16 kWh/gadā

Vienots enerģijas ietaupījums no GLS[43] uz LED 17 kWh/gadā

4.           Standarta mūža ilgumi

Energoefektivitātes palielināšanas pasākums, veicot sastāvdaļas nomaiņu || Standarta mūža ilgums gados ||

Apkures katls – kondensācija || 20 ||

Apkures katls – tiešā izsūknēšana || 20 ||

Deglis, naftas produkti un gāze || 10 ||

Kontroles aprīkojums || 15-20 ||

Kontroles sistēma – centrālā || 15-25 ||

Kontroles sistēma – telpas kontrole || 15-25 ||

Apkures kontrole: kontroles vārsti, automātiskie || 10 ||

Skaitītāji || 10 ||

VI PIELIKUMS Minimālās prasības individuālā enerģijas patēriņa uzskaitei un rēķinu izrakstīšanas biežums, pamatojoties uz faktisko patēriņu

1.           Minimālās prasības individuālā enerģijas patēriņa uzskaitei

1.1.        Individuālie skaitītāji

Ja tiek uzstādīts individuālais skaitītājs, dalībvalsts nodrošina, lai tas būtu pieslēgts saskarnei, kas nodrošina drošu saziņu ar tiešo patērētāju, ļaujot skaitītājam eksportēt privātos metroloģiskos datus tiešajam patērētājam vai trešai personai, kuru iecēlis tiešais patērētājs.

Saskarne nodrošina privātu informāciju, kas tiešajiem patērētājiem ļauj labāk kontrolēt savu enerģijas patēriņu un izmantot informāciju turpmākai iespējamai analīzei. Šai informācijai ir jāatspoguļo vismaz aktuālā patēriņa uzskaite (piemēram, kWh, kJ, m3) un ar to saistītās izmaksas, un informācija jāpaziņo formātā, kas veicina patērētāju rīcību energoefektivitātes jomā.

Valsts regulators pārliecinās, lai saskarne nodrošinātu arī publiskus datus, kas ļauj tiešajam patērētājam uzzināt un izmantot piemērojamos lietošanas laika tarifus ar reālā laika izcenojumiem, maksimālā laika izcenojumiem un maksimālā laika atlaidēm.

Privātie dati, ko eksportē caur saskarni, dod tiešajam patērētājam iespēju uzzināt savu patēriņa līmeņu vēsturi (vietējā valūtā un kWh, kJ vai m3):

a)           pēdējās septiņās dienās, par katru dienu;

b)           pēdējā pilnajā nedēļā;

c)           pēdējā pilnajā mēnesī;

d)           tajā pašā pilnajā mēnesī iepriekšējā gadā;

e)           pagājušajā pilnajā gadā.

Lai nodrošinātu atbilstību mājsaimniecības rēķiniem, vēstures periodi atbilst rēķinu izrakstīšanas periodiem.

Papildu informācija par patēriņa vēsturi (jebkurā dienā, nedēļā un gadā kopš intelektiskas uzskaites sākuma) un cita lietderīga informācija, kas patērētājam ļauj veikt detalizētāku paškontroli (piemēram, individuālā patēriņa grafiskā dinamika, salīdzinošā informācija, apkopots patēriņš/ietaupījumi/izdevumi kopš katra līguma sākuma, individuālā patēriņa īpatsvars no atjaunojamajiem energoresursiem un ar to saistītie CO2 ietaupījumus utt.), ir viegli pieejama tieši saskarnē vai izmantojot internetu.

1.2.        Siltummaksas sadalītāji

Siltummaksu sadalītājus aprīko ar skaidri nolasāmiem displejiem, kas tiešajam patērētājam ļauj uzzināt pašreizējo patēriņa līmeni, kā arī patēriņa līmeņu vēsturi. Siltummaksas sadalītāju parādītie vēstures periodi atbilst rēķinu izrakstīšanas periodiem.

2.           Minimālās prasības rēķinu izrakstīšanai

2.1         Rēķinu izrakstīšanas biežums, pamatojoties uz faktisko patēriņu

Lai ļautu tiešajiem patērētājiem regulēt enerģijas patēriņu, rēķinu izrakstīšana, pamatojoties uz faktisko patēriņu, ir jāveic ar šādu biežumu:

a)           par elektroenerģijas patēriņu ik mēnesi;

b)           par dabasgāzes patēriņu vismaz reizi divos mēnešos. Ja gāzi izmanto individuālai apkurei, rēķins izrakstāms katru mēnesi;

c)           par centralizēto apkuri un dzesēšanu rēķinu izraksta katru mēnesi apkures/dzesēšanas sezonā;

d)           par karsto ūdeni vismaz reizi divos mēnešos.

Rēķinam, kas balstīts uz siltuma patēriņa mērījumiem ar siltummaksas sadalītāju, ir jāpievieno siltummaksas sadalītāja displejā redzamo skaitļu skaidrojumi, ņemot vērā siltummaksas sadalītāju standarta raksturlielumus (EN 834)[44].

2.2.        Minimālā informācija, kas iekļauta rēķinā

Dalībvalstis nodrošina, lai tiešajiem patērētājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līgumos, darījuma dokumentos un sadales stacijas izsniegtajās kvītīs vai kopā ar visu iepriekš minēto būtu pieejama šāda informācija:

a)           pašreizējās faktiskās cenas un faktiskais enerģijas patēriņš;

b)           tiešā patērētāja pašreizējā enerģijas patēriņa salīdzinājums, vēlams, grafiskā veidā, ar patēriņu tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā;

c)           salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto patērētāju vai salīdzinājumam izraudzītu enerģijas patērētāju;

d)           informācija saziņai ar tiešo patērētāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem, salīdzinošus datus par tiešajiem lietotājiem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.

2.3         Ieteikumi par energoefektivitāti, kas pievienoti rēķiniem un cita veida atgriezeniskā saite ar tiešo patērētāju

Nosūtot līgumus un līgumu izmaiņas, un rēķinos, kurus saņem patērētāji, vai tīmekļa vietnēs, kas paredzētas individuāliem patērētājiem, enerģijas sadales uzņēmumi, sadales sistēmas operatori un enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi skaidrā un saprotamā veidā informē patērētājus par neatkarīgu patērētāju konsultēšanas centru, enerģētikas aģentūru vai līdzīgu iestāžu kontaktinformāciju, tostarp interneta adresēm, kur viņi var iegūt padomus par iespējamajiem energoefektivitātes pakalpojumiem, viņu enerģijas patēriņa salīdzināšanas profiliem un enerģiju patērējošo ierīču tehniskajām specifikācijām, kas var noderēt, lai samazinātu šo ierīču patēriņu.    

VII PIELIKUMS Siltumapgādes un dzesēšanas efektivitātes plānošana

1.           Valsts siltumapgādes un dzesēšanas plānos, kas minēti 10. panta 1. punktā, iekļauj:

a)      siltuma un dzesēšanas pieprasījuma aprakstu;

b)      prognozi tam, kā pieprasījums mainīsies turpmākajos 10 gados, jo īpaši ņemot vērā pieprasījuma attīstību ēkās un dažādos rūpniecības sektoros;

c)      valsts teritorijas karti, norādot:

(i)      siltuma un dzesēšanas pieprasījuma punktus, tostarp:

– pašvaldības un konurbācijas, kuru izmantotā zemesgabala proporcija ir vismaz 0,3, un

– rūpniecības zonas, kur kopējais gada siltuma un dzesēšanas patēriņš ir lielāks par 20 GWh;

(ii)      esošo un plānoto centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru;

(iii)     potenciālos siltuma un dzesēšanas piegādes punktus, tostarp:

– elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar kopējo gadā saražoto elektroenerģijas daudzumu lielāku par 20 GWh un

– atkritumu sadedzināšanas stacijas,

– esošās un plānotās koģenerācijas iekārtas, kas klasificētas saskaņā ar VII pielikumu, un centralizētās siltumapgādes iekārtas;

d)      apzināto siltuma un dzesēšanas pieprasījumu, kuru varētu apmierināt ar augstas efektivitātes koģenerāciju, ieskaitot mājokļu mikrokoģenerāciju, un ar centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu;

e)      apzinātais augstas koģenerācijas papildu potenciāls, ieskaitot esošo koģenerācijas iekārtu modernizāciju un jaunu ražošanas un rūpniecības iekārtu būvi vai citu iekārtu būvi, kur rodas siltuma pārpalikums;

f)       pasākumus, kas īstenojami līdz 2020. gadam un līdz 2030. gadam, lai īstenotu e) apakšpunktā norādīto potenciālu ar mērķi apmierināt d) apakšpunktā minēto pieprasījumu, tostarp:

(i)      pasākumus, lai palielinātu koģenerācijas daļu siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas ražošanā un elektroenerģijas ražošanā un

(ii)      pasākumus, lai attīstītu efektīvu centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru, kas ir piemērota augstas efektivitātes koģenerācijas attīstībai un siltuma pārpalikuma un atjaunojamo resursu izmantošanai siltumapgādē un dzesēšanā;

g)      augstas efektivitātes koģenerācijas daļu un noteikto potenciālu, un panākto virzību saskaņā ar Direktīvu 2004/8/EK;

h)      ietaupāmās primārās enerģijas aplēses;

i)       aplēses par valsts atbalsta pasākumiem siltumapgādē un dzesēšanā, ja tādi ir, norādot gada budžetu un potenciālo atbalsta elementu. Tas neierobežo atsevišķu paziņojumu par valsts atbalsta shēmām valsts atbalsta novērtējumam.

2.           Atbilstīgā apmērā plānu var veidot, apkopojot reģionālos un vietējos plānus.

3.           Pilsētu teritoriālie plāni ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu:

a)      jaunās termoelektrostacijas un rūpniecības iekārtas, kas rada siltuma pārpalikumu, atrodas vietās, kur tiks rekuperēts maksimālais daudzums pieejamā siltuma pārpalikuma, lai apmierinātu esošo vai paredzamo siltuma un dzesēšanas pieprasījumu;

b)      jaunās dzīvojamās zonas vai jaunās rūpniecības iekārtas, kuras savā ražošanas procesā patērē siltumu, atrodas vietās, kur maksimālo daudzumu viņu siltuma pieprasījuma apmierinās pieejamais siltuma pārpalikums, kā ir norādīts valsts siltumapgādes un dzesēšanas plānos. Lai nodrošinātu optimālo saderību starp siltuma un dzesēšanas pieprasījumu un piedāvājumu, teritoriālie plāni sekmē vairāku rūpniecības iekārtu izvietošanu vienā vietā;

c)      termoelektrostacijas, rūpniecības iekārtas, kas rada siltuma pārpalikumu, atkritumu sadedzināšanas stacijas un citas stacijas, kur zudumus pārvērš enerģijā, ir pieslēgtas vietējam centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam;

d)      dzīvojamās zonas un rūpniecības iekārtas, kuras savā ražošanas procesā patērē siltumu, ir pieslēgtas vietējam centralizētās siltumapgādes vai dzesēšanas tīklam.

VIII PIELIKUMS Pamatnostādnes termoelektrostaciju un rūpniecības iekārtu izvietojumam

1. Termoelektrostaciju izvietojums saskaņā ar 10. panta 3. un 6. punktu

Ja pastāv siltuma pieprasījuma punkts, kura apjoms ir tāds, kā norādīts C kolonnā, vai arī ir potenciāls siltuma pieprasījuma punkts, spēkstacijas ir jāizvieto mazākā attālumā nekā atbilstošais attālums A kolonnā. Potenciāls siltuma pieprasījuma punkts ir tāds, kur var pierādīt, ka tādu var pamatoti izveidot, piemēram, uzbūvējot centralizētās siltumapgādes tīklu. Piemēram, izmantojot standarta novērtēšanas metodes, ja var pierādīt, ka pastāv kopējā siltuma slodze, kas pārsniedz 15 MW/km2, to var uzskatīt par siltuma pieprasījuma punktu. Par šā siltuma pieprasījuma punkta pieprasījuma apjomu ir uzskatāma pieslēdzamo kvadrātkilometru slodžu kopsumma.

Attālums A ir cauruļvadu maršruts, nevis taisna līnija, kurā, kā uzskata inženieri speciālisti, izmantojot standarta aplēšu metodes, piemēram, tāmēšanu, ir pamatoti uzbūvēt atbilstīga izmēra ūdens cauruļvadu par mērenām izmaksām. Tas izslēdz tādus šķēršļus kā kalnu grēdas, pilsētu centri, sarežģītu upju vai jūras šķērsošanu utt.

A || B || C

Maksimālais attālums starp ierosināto elektroenerģijas iekārtu un siltuma pieprasījuma punktu || Spēkstacijas elektroenerģijas ražošanas jauda || Siltuma patēriņa punkta aprēķinātais gada patēriņš

< 100 km || > 1999* MWe || > 7500 TJ/gadā

< 65 km || >500 || > 1875 TJ/gadā

< 15 km || > 20 MW || > 50 TJ/gadā

* Jauna rūpnieciskā iekārta parasti strādās ar 90 % slodzes koeficientu.

2. 10. panta 8. punktā minēto rūpniecības siltuma pārpalikuma avotu novietojums.

A || B || C

Maksimālais attālums starp ierosinātajām rūpnieciskajām iekārtām un siltuma pieprasījuma punktu || Ražošanas jauda || Siltuma patēriņa punkta aprēķinātais gada patēriņš

< 75 km || > 75 MW (pie 60–70 % slodzes) || > 1600 TJ/gadā

< 60 km || > 50 MW pie 60 % slodzes koeficienta || > 1000 TJ/gadā

< 25 km || > 50 MW (> 85 % slodzes koeficients) || > 400 TJ/gadā

< 15 km || > 20 MW || > 100 TJ/gadā

IX PIELIKUMS Augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums

a)           Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

i)       elektroenerģijas, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, izcelsmes apliecinājums:

– ļauj ražotājiem pierādīt, ka to pārdotā elektroenerģija ir saražota augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, un šādā nolūkā to izsniedz pēc ražotāja pieprasījuma;

– ir precīzs, uzticams un pasargāts no krāpšanas;

– tiek izsniegts, nosūtīts un atcelts elektroniski;

ii)       viena un tā pati augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotas enerģijas vienība tiek ņemta vērā tikai vienu reizi.

b)           10. panta 7. punktā minētajā izcelsmes apliecinājumā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:

– iekārtas, kurā enerģija saražota, identitāte, atrašanās vieta, tips un jauda (siltuma un elektroenerģijas);

– ražošanas datumi un vietas;

– elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā avota zemākā siltumspēja;

– līdz ar elektroenerģiju iegūtā siltuma daudzums un izmantojums;

– augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums saskaņā ar II pielikumu, uz kuru attiecas apliecinājums;

– aprēķinātais primārās enerģijas ietaupījums saskaņā ar II pielikumu, pamatojoties uz saskaņotajām efektivitātes atskaites vērtībām, kas norādītas II pielikuma f) punktā;

– rūpnieciskās iekārtas nominālā elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāte;

– vai un kādā apmērā iekārta ir guvusi investīciju atbalstu;

– vai un kādā apmērā enerģijas vienība ir guvusi cita veida labumu no valsts atbalsta shēmas, un atbalsta shēmas tips;

– datums, kad iekārta nodota ekspluatācijā, un

– izdošanas datums un valsts, un unikāls identifikācijas numurs.

Izcelsmes apliecinājums attiecas uz standarta apjomu 1 MWh. Tas attiecas uz tīro saražoto elektroenerģiju, kas izmērīta pie stacijas robežas un eksportēta uz tīklu.

X PIELIKUMS Enerģijas pārveidošanas iekārtu energoefektivitātes datu uzskaite

Uzskaitēs, kas minētas 11. pantā, iekļauj:

a)           tikai elektroenerģiju ražojošu iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai vairāk, sarakstu bez identificēšanas, katrai norādot:

– gada vidējo iekārtas saražoto elektroenerģiju (MWe) un kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu (MWth);

– gada vidējo primārā kurināmā izmantojumu un kurināmā kombināciju (attiecīgā gadījumā);

– rūpnieciskās iekārtas tipu un tehnoloģiju, kuru izmanto iekārtā;

– projektēto efektivitāti un tās nosacījumus;

– ekspluatācijas sākuma datumu;

– pēdējās būtiskās modernizācijas datumu;

– gada vidējo darba stundu skaitu;

– gada vidējo tīro izmantošanas efektivitāti;

b)           tikai siltumu ražojošu iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai vairāk, sarakstu bez identificēšanas, katrai norādot:

– gada vidējo iekārtas saražoto siltumenerģiju un kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu (MWth);

– gada vidējo primārā kurināmā izmantojumu un kurināmā kombināciju (attiecīgā gadījumā);

– rūpnieciskās iekārtas tipu un tehnoloģiju, kuru izmanto iekārtā;

– projektēto efektivitāti un tās nosacījumus;

– siltumslodzes konfigurāciju;

– ekspluatācijas sākuma datumu;

– pēdējās būtiskās modernizācijas datumu;

– gada vidējo darba stundu skaitu;

– gada vidējo tīro izmantošanas efektivitāti;

c)           koģenerācijas iekārtu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai vairāk, sarakstu bez identificēšanas, katrai norādot:

– gada vidējo iekārtu saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzumu (MWe un MWth) un kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu (MWth);

– gada vidējo primārā kurināmā izmantojumu un kurināmā kombināciju saskaņā ar Lēmumu 2007/74/EK par saskaņotām atskaites vērtībām, ja ir piemērojams;

– rūpnieciskās iekārtas tipu un iekārtā izmantoto tehnoloģiju saskaņā ar VII pielikumu;

– projektēto efektivitāti un tās nosacījumus;

– projektēto efektivitāti elektroenerģijai un siltumam atsevišķi;

– gada vidējo attiecību starp elektroenerģiju un siltumu;

– ekspluatācijas sākuma datumu;

– pēdējās būtiskās modernizācijas datumu;

– gada vidējo darba stundu skaitu;

– gada vidējo tīro izmantošanas efektivitāti;

d)           sarakstu ar iekārtām, kuras veic minerāleļļas un gāzes rafinēšanu, bez identificēšanas, katrai norādot:

– gada vidējo iekārtas izmantoto enerģiju (MWth);

– gada vidējo iekārtas saražoto enerģiju (kurināmā kombinācijas enerģijas saturu MWth);

– gada vidējo izejvielu daudzumu;

– rūpnieciskās iekārtas tipu un tehnoloģiju, kuru izmanto iekārtā;

– projektēto efektivitāti (teorētisko);

– ekspluatācijas sākuma datumu;

– pēdējās būtiskās modernizācijas datumu;

– gada vidējo darba stundu skaitu;

– gada vidējo tīro izmantošanas efektivitāti.

XI PIELIKUMS Energoefektivitātes kritēriji enerģijas tīkla regulēšanai un tīkla tarifiem, kurus nosaka vai apstiprina energoregulators

1.           Tīkla tarifi precīzi atspoguļo elektroenerģijas un izmaksu ietaupījumu tīklos, kas panākts ar pieprasījuma puses un pieprasījuma reakcijas pasākumiem un ar decentralizētu ražošanu, ieskaitot ietaupījumu no piegādes izmaksu vai tīkla ieguldījumu izmaksu pazemināšanas un optimālākas tīkla darbības.

2.           Tīkla regulēšana un tarifi ļauj tīkla operatoriem piedāvāt sistēmas pakalpojumus un sistēmas tarifus pieprasījuma reakcijas pasākumiem, pieprasījuma pārvaldībai un decentralizētai ražošanai organizētos elektroenerģijas tirgos, jo īpaši:

a)      tiešajam patērētājam pārceļot noslodzi no maksimālā laika uz mazāk noslogotu laiku, ņemot vērā atjaunojamās enerģijas, koģenerācijas režīmā iegūtas enerģijas un decentralizētas ražošanas pieejamību;:

b)      enerģijas ietaupījumu no decentralizētu patērētāju pieprasījuma reakcijas, izmantojot enerģijas iepirkumu grupēšanu (agregatorus);

c)      pieprasījuma samazinājumu, pateicoties energoefektivitātes pasākumiem, ko veic energopakalpojumu sniedzēji, ieskaitot energopakalpojumu uzņēmumus;

d)      ražošanas avotu pieslēgšanu un izmantošanu ar zemāku sprieguma līmeni;

e)      patēriņa vietai tuvāku ražošanas avotu pieslēgšanu un

f)       enerģijas uzglabāšanu.

Šī noteikuma izpratnē termins “organizēti elektroenerģijas tirgi” ietver ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržu enerģijas, jaudas, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirdzniecībai visos laika periodos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un diennakts tirgos.

3.           Jānodrošina tīkla tarifi, kas ļauj noteikt dinamiskas cenas tiešā patērētāja pieprasījuma reakcijas pasākumiem, ieskaitot:

a)      lietošanas laika tarifus;

b)      kritiskā maksimuma cenas;

c)      reālā laika cenas un

d)      maksimālā laika atlaides.

XII PIELIKUMS Energoefektivitātes prasības pārvades sistēmas operatoriem un sadales sistēmas operatoriem

Pārvades un sadales sistēmu operatori:

a)      izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem un tīkla pastiprinājumiem, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;

b)      katram jaunajam augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā iegūtās elektroenerģijas ražotājam, kurš vēlas pieslēgties sistēmai, nodrošina plašu nepieciešamo informāciju, tostarp:

(i)      plašu un detalizētu ar pieslēgumu saistīto izmaksu aprēķinu;

(ii)      pamatotus un precīzus termiņus tīkla pieslēguma pieprasījuma saņemšanai un apstrādei;

(iii)     pamatotus indikatīvus termiņus jebkuram ierosinātajam tīkla pieslēgumam. Kopumā procesam, lai pieslēgtos tīklam, nevajadzētu būt ilgākam par 12 mēnešiem;

c)      nodrošina standartizētas un vienkāršotas pieslēgšanas procedūras decentralizētiem augstas efektivitātes koģenerācijas ražotājiem, lai veicinātu viņu pieslēgšanos tīklam.

Standarta noteikumiem, kas minēti a) apakšpunktā, jāpamatojas uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, jo īpaši ņemot vērā visas izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar šo ražotāju pieslēgšanu tīklam. Tajos var paredzēt dažādu veidu pieslēgumus.

XIII PIELIKUMS Minimums, kas iekļaujams energoefektivitātes līgumos ar publisko sektoru

· Skaidrs un pārredzams īstenojamo efektivitātes pasākumu saraksts.

· Garantētais ietaupījums, kas jāpanāk, īstenojot līgumā noteiktos pasākumus.

· Līguma darbības termiņš un starpposma atskaites punkti, līguma laušanas nosacījumi un termiņi.

· Skaidrs un pārredzams katras līgumslēdzējas puses pienākumu saraksts.

· Atsauces datums(-i), kurā(-os) konstatējami panāktie ietaupījumi.

· Skaidrs un pārredzams saraksts ar pasākumu īstenošanai veicamajām darbībām un saistītajām izmaksām.

· Pienākums pilnībā īstenot līgumā noteiktos pasākumus un visu projekta laikā veikto izmaiņu dokumentācija.

· Noteikumi par trešo personu iesaistīšanu (apakšlīgumu slēgšanu).

· Projekta finansiālās ietekmes un panākto naudas ietaupījumu sadalījuma starp abām pusēm (tas ir, pakalpojuma sniedzēja atlīdzības) skaidrs un pārredzams atainojums.

· Skaidri un pārredzami noteikumi par panākto garantēto ietaupījumu mērījumiem un verifikāciju, kvalitātes pārbaudēm un garantijām.

· Noteikumi, kas paskaidro procedūru, kā rīkoties apstākļu maiņas gadījumos, kas skar līguma saturu un tā iznākumu (ja mainās enerģijas cenas, iekārtas lietošanas intensitāte).

· Sīka informācija par katras līgumslēdzējas puses pienākumiem.

XIV PIELIKUMS Vispārējā ziņošanas struktūra

1. DAĻA.        Gada ziņojumu vispārējā struktūra

19. panta 1. punktā minētie gada ziņojumi nodrošina pamatu uzraudzībai, kā notiek virzība uz valstu 2020. gada mērķiem. Dalībvalstis nodrošina, lai ziņojumos būtu norādīta vismaz šāda informācija:

a)      aprēķini par šādiem rādītājiem iepriekšējā gadā:

(i)      primārās enerģijas patēriņš, kā ir definēts 2. panta 2. punktā

(ii)      kopējais enerģijas galapatēriņš

(iii)     enerģijas galapatēriņš pa sektoriem

· rūpniecība

· transports (atsevišķi pasažieru un kravas transports)

· mājsaimniecības

· pakalpojumi;

(iv)     pievienotā bruto vērtība pa sektoriem

· rūpniecība

· pakalpojumi;

(v)     mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi

(vi)     iekšzemes kopprodukts (IKP)

(vii)    termoelektrostacijās saražotā elektroenerģija

(viii)   termoelektrostacijās saražotais siltums

(ix)     termoelektrostacijās izmantotais kurināmais

(x)     pasažieru kilometri (pkm)

(xi)     tonnu kilometri (tkm)

(xii)    iedzīvotāju skaits

Sektoros, kur enerģijas patēriņš paliek nemainīgs vai pieaug, dalībvalstīm ir jāanalizē tā iemesli un aprēķiniem jāpievieno savs vērtējums.

b)      aktuālā informācija par lieliem normatīviem un nenormatīviem pasākumiem, kas īstenoti iepriekšējā gadā, kuri veicina kopējo valsts 2020. gada energoefektivitātes mērķu sasniegšanu;

c)      publisko struktūru īpašumā esošo to ēku kopējā platība, kuru lietderīgā platība ir virs 250 m2 un kuras 1. janvārī tajā gadā, kad iesniedzams ziņojums, neatbilst 4. panta 1. punktā minētajām energoefektivitātes prasībām;

d)      to dalībvalstu publisko struktūru īpašumā esošo ēku kopējā platība, kuras iepriekšējā gadā ir renovētas;

e)      enerģijas ietaupījums, kas panākts saskaņā ar 6. panta 1. punktā minētajām valsts energoefektivitātes pienākuma shēmām vai alternatīviem pasākumiem, kas pieņemti, piemērojot 6. panta 9. punktu.

Pirmajā ziņojumā ir jāiekļauj arī 3. panta 1. punktā minētais valsts mērķis.

2. DAĻA. Papildu ziņojumu vispārējā struktūra

19. panta 2. punktā minētie ziņojumi nodrošina satvaru valsts energoefektivitātes stratēģiju izstrādei.

Ziņojumi attiecas uz būtiskiem energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem un gaidāmajiem/panāktajiem enerģijas ietaupījumiem, tostarp enerģijas piegādē, pārvadē un sadalē, kā arī enerģijas galapatēriņā. Dalībvalstis nodrošina, lai ziņojumos būtu norādīta vismaz šāda informācija:

1.         Mērķi un stratēģijas

-             Valsts energoefektivitātes mērķis 2020. gadam, kā ir noteikts 3. panta 1. punktā

-             Valsts indikatīvais enerģijas ietaupījuma mērķis, kas noteikts Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktā

-             Citi esošie energoefektivitātes mērķi, kas attiecas uz visu ekonomiku vai konkrētiem sektoriem

2.         Pasākumi un enerģijas ietaupījums

Ziņojumā norāda informāciju par pieņemtajiem vai plānotajiem pasākumiem ar mērķi īstenot šīs direktīvas galvenos elementus un ar tiem saistīto ietaupījumu.

a)         Primārās enerģijas ietaupījums

Ziņojumā norāda būtiskus pasākumus un darbības, ko visos ekonomikas sektoros veic, lai ietaupītu primāro enerģiju. Katram pasākumam vai pasākumu/darbību kopumam norāda 2020. gadā gaidāmā ietaupījuma un ietaupījuma, kas panākts līdz ziņojuma iesniegšanas brīdim, aprēķinu.

Ja ir iespējams, ir jānorāda arī informācija par cita veida ietekmi/ieguvumiem, ko sniedz pasākumi (siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums, uzlabota gaisa kvalitāte, izveidotas darbavietas utt.) un par īstenošanas budžetu.

b)         Galaenerģijas ietaupījums

Pirmajā un otrajā papildu ziņojumā iekļauj rezultātus attiecībā uz Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. un 2. punktā norādītā galaenerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu. Ja ietaupījuma aprēķins/aplēses par katru pasākumu nav pieejams, ir jānorāda sektora līmeņa enerģijas samazinājums pasākumu (kombinācijas) rezultātā.

Pirmajā un otrajā ziņojumā ir jānorāda arī mērījumu un/vai aprēķināšanas metode, kas izmantota enerģijas ietaupījuma aprēķināšanai. Ja ir piemērota “ieteicamā metodika[45]”, ziņojumā ir jābūt atsaucei uz to.

3.         Konkrēta informācija, kas saistīta ar šīs direktīvas noteikumiem

3.1.      Publiskās struktūras (4. pants)

Papildu ziņojumos iekļauj to publisko struktūru sarakstu, kuras ir izstrādājušas energoefektivitātes plānu saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

3.2.      Energoefektivitātes pienākumi (6. pants)

Papildu ziņojumos iekļauj valsts koeficientus, kas izvēlēti saskaņā ar IV pielikumu.

Pirmajā papildu ziņojumā iekļauj īsu aprakstu par 6. panta 1. punktā minēto valsts shēmu vai alternatīvajiem pasākumiem, kas pieņemti, piemērojot 6. panta 9. punktu.

.

3.3.      Energoauditi un energovadības sistēmas (7. pants)

Papildu ziņojumos iekļauj šādas ziņas:

a)           pēdējo trīs gadu periodā veikto energoauditu skaits;

b)           pēdējo trīs gadu periodā lielos uzņēmumos veikto energoauditu skaits;

c)           to teritorijā esošo lielo sabiedrību skaits, norādot to skaitu, kurām ir piemērojams 7. panta 3. punkts.

3.4.      Efektīvas siltumapgādes un dzesēšanas veicināšana (10. pants)

Papildu ziņojumos iekļauj 10. panta 1. punktā minētā valsts siltumapgādes un dzesēšanas plāna īstenošanā panāktā progresa novērtējumu.

3.5.        Enerģijas pārveide (11. pants)

-             Papildu ziņojumos iekļauj nekonfidenciālu 11. pantā minēto uzskaites datu kopsavilkumu saskaņā ar X pielikumā noteiktajām prasībām.

3.6.        Enerģijas pārvade un sadale (12. pants)

-             Pirmajā papildu ziņojumā un turpmākajos papildu ziņojumos, ko iesniedz ik pēc desmit gadiem, iekļauj gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla plānus, kā ir noteikts 12. panta 2. punktā.

3.7.      Sertifikācijas shēmu pieejamība (13. pants)

Papildu ziņojumos iekļauj informāciju par energopakalpojumu sniedzējiem, energoaudita veicējiem un citu energoefektivitātes palielināšanas pasākumu īstenotājiem pieejamajām sertifikācijas shēmām vai līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām.

3.8.      Energopakalpojumi (14. pants)

Papildu ziņojumos iekļauj interneta saiti uz tīmekļa vietni, kur var piekļūt 14. pantā minētajiem valstu energopakalpojumu sniedzēju sarakstiem un reģistriem.

3.9.      Citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi (15. pants)

Pirmajā papildu ziņojumā iekļauj 15. panta 2. punktā minēto pasākumu sarakstu.

XV PIELIKUMS Atbilstības tabula

Direktīva 2006/32/EK || Šī direktīva

1. pants || 1. pants

2. pants || 1. pants

3. panta a) punkts || 1. panta 1) punkts

3. panta b) punkts || --

3. panta c) punkts || --

3. panta d) punkts || --

-- || 2. panta 2. punkts

3. panta e) punkts || 2. panta 3. punkts

3. panta f) punkts || --

3. panta g) punkts || --

3. panta h) punkts || --

3. panta i) punkts || --

-- || 2. panta 4. punkts

-- || 2. panta 5. punkts

-- || 2. panta 6. punkts

3. panta j) punkts || 2. panta 13. punkts

3. panta k) punkts || --

3. panta l) punkts || 2. panta 12. punkts

3. panta m) punkts || --

3. panta n) punkts || 2. panta 10. punkts

3. panta o) punkts || 2. panta 7. punkts

3. panta p) punkts || 2. panta 8. punkts

3. panta q) punkts || 2. panta 9. punkts

3. panta r) punkts || --

3. panta s) punkts || --

-- || 2. panta 11. punkts

-- || 2. panta 14. punkts

-- || 3. pants

4. pants || --

5. pants || 4. pants, 5. pants

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 6. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts || 6. panta 7. punkts

6. panta 2. punkts || 6. panta 1., 2., 3., 4., 5. punkts, 6. punkta a) apakšpunkts, 8., 9., 10. punkts

7. panta 1. punkts || --

7. panta 2. punkts || 15. panta 1. punkta pēdējā rindkopa

7. panta 3. punkts || --

8. pants || 13. panta 1. punkts

-- || 13. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts || --

9. panta 2. punkts || 14. panta b), c) un e) punkts

10. panta 1. punkts || 12. panta 4. punkts

10. panta 2. punkts || 12. panta 3. punkts

11. pants || --

12. panta 1. punkts || 7. panta 1. punkts

12. panta 2. punkts || --

-- || 7. panta 2. punkts

12. panta 3. punkts || 7. panta 3. punkts

13. panta 1. punkts || 8. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts || 8. panta 2. punkts

-- || 9. pants

-- || 11. pants

-- || 12. panta 1. un 2. punkts

-- || 14. panta a) un d) punkts

-- || 15. panta 1. punkta a) un b) punkts

-- || 15. panta 2. punkts

-- || 16. pants

14. panta 1. un 2. punkts || 19. panta 1., 2., 3. punkts

14. panta 3. punkts || --

14. panta 4. un 5. punkts || 19. panta 4. un 5. punkts

-- || 17. panta 1. punkts

15. panta 1. punkts || 17. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts || --

15. panta 3. punkts || --

15. panta 4. punkts || --

-- || 18. pants

-- || 19. panta 7. punkts

-- || 19. panta 8. punkts

-- || 19. panta 9. punkts

-- || 19. panta 10. punkts

16. pants || 20. pants

17. pants || 21. pants

18. pants || 22. pants

19. pants || 23. pants

20. pants || 24. pants

I pielikums || --

II pielikums || IV pielikums

III pielikums || --

IV pielikums || --

V pielikums || --

VI pielikums || III pielikums

-- || V pielikums

-- || VI pielikums

-- || VII pielikums

-- || VIII pielikums

-- || IX pielikums

-- || X pielikums

-- || XI pielikums

-- || XII pielikums

-- || XIII pielikums

-- || XIV pielikums

-- || XV pielikums

Direktīva 2004/8/EK || Šī direktīva

1. pants || 1. pants

2. pants || 1. pants

3. panta a) punkts || 2. panta 15. punkts

3. panta b) punkts || 2. panta 17. punkts

3. panta c) punkts || 2. panta 16. punkts

3. panta d) punkts || 2. panta 18. punkts

3. panta e) punkts || --

3. panta f) punkts || --

3. panta g) punkts || 2. panta 20. punkts

3. panta h) punkts || --

3. panta i) punkts || 2. panta 19. punkts

3. panta j) punkts || --

3. panta k) punkts || 2. panta 21. punkts

3. panta l) punkts || 2. panta 22. punkts

3. panta m) punkts || 2. panta 24. punkts

3. panta n) punkts || 2. panta 23. punkts

3. panta o) punkts || --

-- || 2. panta 25. punkts

-- || 2. panta 26. punkts

-- || 2. panta 27. punkts

4. panta 1. punkts || II pielikuma f) punkta pirmā rindkopa

-- || 10. panta 1. līdz 9. punkts

4. panta 2. punkts || 10. panta 10. punkta trešā rindkopa

4. panta 3. punkts || --

5. pants || 10. panta 10. punkta pirmā un otrā rindkopa

6. pants || --

7. panta 1. punkts || 10. panta 11. punkts

7. panta 2. punkts || --

7. panta 3. punkts || --

8. pants || 12. panta 5. punkts

-- || 12. panta 6. punkts

-- || 12. panta 7. punkts

9. pants || --

10. panta 1. un 2. punkts || --

10. panta 3. punkts || 19. panta 6. punkts

11. pants || --

12. pants || --

13. pants || 17. panta 2. punkts

14. pants || --

15. pants || 22. pants

16. pants || --

17. pants || 23. pants

18. pants || 24. pants

I pielikums || I pielikums, II daļa

II pielikums || I pielikums, I daļa

-- || I pielikums, III daļa

III pielikums || II pielikums

IV pielikums || --

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS STRUKTŪRA

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par energoefektivitāti un ar ko atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[46]

ENERĢĒTIKA [32]

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[47]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šis priekšlikuma pamats ir stratēģija “Eiropa 2020 – gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Tas tiešā veidā palīdz sasniegt vienu no pieciem galvenajiem stratēģijā noteiktajiem mērķiem, proti, 20 % energoefektivitātes mērķa īstenošanu līdz 2020. gadam.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētā mērķa Nr.:

Nr. 3: Īstenot ES enerģijas patēriņa samazinājumu par 20 %

Nr. 4: Veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un palielināt energoefektivitāti transportā, mājokļu/terciārajā sektorā un rūpniecībā, novēršot šķēršļus, kas nav saistīti ar tehnoloģijām (programma “Saprātīga enerģijas nodrošināšana Eiropai”)

Attiecīgās ABM/ABB darbības:

Nr. 3: 32 04 03

Nr. 4: 32 04 06

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt ietekmi, kādai priekšlikumam/iniciatīvai ir jābūt uz ieguvējiem/grupām, kam tas paredzēts.

Priekšlikumam būs labvēlīga ietekme attiecībā uz apgādes drošību Eiropā, tas labvēlīgi ietekmēs klimata pārmaiņu samazināšanu un pozitīvi ietekmēs arī ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu. Enerģijas ietaupījums atbrīvo finanšu resursus, kurus var ieguldīt citās ekonomikas jomās, un tas var palīdzēt atvieglot ierobežotos valstu budžetus. Iedzīvotājiem energoefektivitāte nozīmē mazākus rēķinus par enerģiju. Tas paredz arī pasākumus, kas risinās kurināmā trūkuma problēmu. Visbeidzot, saražojot vairāk, izmantojot mazāk enerģijas, uzlabosies ES rūpniecības konkurētspēja, un tā iegūs vadošo lomu globālajā energoefektīvu tehnoloģiju tirgū.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzības rādītājus.

Saskaņā ar šo priekšlikumu dalībvalstīm katru gadu ir jāziņo Komisijai par panākto virzību direktīvas īstenošanā, izmantojot virkni rādītāju (piemēram, primārās enerģijas patēriņš, darbības rādītāji dažādos sektoros, piemēram, rūpniecības, mājokļu un terciārajā, un transporta sektorā, enerģijas piegādē, publiskajām struktūrām piederošo un gada laikā renovēto ēku kopējā platība). Tāpat dalībvalstīm ik pēc trīs gadiem ir jāziņo par dažādiem īstenošanas rādītājiem.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šā priekšlikuma īstermiņa mērķis ir būtiski sekmēt ES energoefektivitātes mērķi 2020. gadam un stratēģijas “ES 2020” īstenošanu. Priekšlikumam ir arī ilgtermiņa mērķis, proti, īstenot energoefektivitātes uzlabojumus ES arī pēc 2020. gada.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES ir noteikusi sev mērķi līdz 2020. gadam panākt primārās enerģijas ietaupījumu par 20 % un ir padarījusi šo mērķi par vienu no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem. Pašreizējai politikas struktūrai ES un dalībvalstu līmenī nav izdevies izmantot esošo enerģijas ietaupījumu potenciālu.

Ar enerģētiku saistītās problēmas, kuras risina šis priekšlikums (energoapgādes drošība, ilgtspējība un klimata pārmaiņas, kā arī ES konkurētspēja) ir bažas, kas kopīgas visai ES, un tādēļ ir vajadzīga kolektīva reakcija ES līmenī, lai rīcība būtu koordinēta un kopējie mērķi tiktu sasniegti efektīvāk.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pašreizējais energoefektivitātes regulējums, kuru šis priekšlikums atceļ, proti, Energopakalpojumu direktīva un Koģenerācijas direktīva, tā nesaistošā formulējuma dēļ nespēja pilnībā izmantot esošo enerģijas ietaupījumu potenciālu. Šā priekšlikuma mērķis ir novērst šo divu direktīvu trūkumus un nepilnības, pastiprinot un uzlabojot teksta skaidrību un nosakot skaidrus pienākumus.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Priekšlikums ir cieši saistīts ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Tas ir saskaņā ar esošo ES klimata, enerģētikas un sociālo politiku un papildina to.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā no [DD/MM]GGGG līdz [DD/MM] GGGG.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana, iespējams, sāksies 2012. gadā atkarībā no likumdošanas procesa virzības,

– pēc kura turpinās pilna mēroga darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[48]

x Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām;

– ¨  kopienu izveidotām struktūrām;[49]

– ¨  dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus;

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē.

¨ Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām (jānorāda)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Komentāri”.

Komentāri

Galvenā loma šā priekšlikuma īstenošanā būs dalībvalstīm. Komisija veiks vairākus pētījumus un novērtējumus, un uzraudzīs un atbalstīs (izmantojot sadarbības iniciatīvas, piemēram, “Saskaņotas darbības projektu”) tā īstenošanu valsts līmenī.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Dalībvalstīm ir jānodrošina: i) gada pārskats par virkni pamata enerģijas un īstenošanas rādītāju; un ii) trīs gadu ziņojums ar plašāku informāciju par direktīvas un valsts energoefektivitātes pasākumu un stratēģiju īstenošanu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēmas

2.2.1.     Apzinātie riski

Riski, kas saistīti ar direktīvas īstenošanu, ir apzināti priekšlikumam pievienotajā īstenošanas plānā. Tie ir riski gan transponēšanas, gan īstenošanas posmā un gan iekšējie, gan ārējie riski.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Īstenošanas plānā ir paredzētas korektīvās darbības, lai risinātu apzinātos riskus. Tostarp, piemēram, ir pastiprināts dialogs un sadarbība ar dalībvalstīm, tostarp saskaņotās darbības kontekstā un divpusēji, atbilstības tabulu prasības un sankciju noteikšana par noteikumu nepildīšanu. Tāpat ir paredzēts, ka Komisija izvērtē valsts gada un trīs gadu ziņojumus. Komisija var izdot arī ieteikumus.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos un paredzētos apkarošanas un aizsardzības pasākumus.

Šis priekšlikums neietekmē ES budžeta operatīvo daļu. Nekādi riski nav apzināti.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts…………………...……….] || Dif./Nedif. ([50]) || no EBTA[51] valstīm || no kandidātvalstīm[52] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || 32.04.03 [Eiropas enerģētikas politikas un iekšējā enerģijas tirgus atbalsta darbības] || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

1A || 32.04.06 [[Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogramma – programma “Saprātīga enerģija Eiropai”] || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas – NAV

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [izdevumu kategorija……………………………………..] || Dif./Nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

PRIEKŠLIKUMS TIKS ĪSTENOTS, IZMANTOJOT ESOŠO BUDŽETU, UN TAS NEIETEKMĒS DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU.

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || [Izdevumu kategorija 1A]

ĢD: <ENER> || || || Gads N [53] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 32.04.03 || Saistības || (1) || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 1,4

Maksājumi || (2) || 0,06 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 1,26

Budžeta pozīcijas numurs 32.04.06 || Saistības || (1a) || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 33,6

Maksājumi || (2a) || 1,44 || 3,36 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 4,8 || 28,8

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[54] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs 32010406 || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ — Apropriācijas ĢD <ENER> || Saistības || =1+1a +3 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0

Maksājumi || =2+2a +3 || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0

Maksājumi || (5) || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas <1A> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+6 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0

Maksājumi || =5+6 || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu izdevumu kategoriju:

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ – Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas  (Atskaites summa) || Saistības || =4+6 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 35,0

Maksājumi || =5+6 || 1,5 || 3,56 || 5 || 5 || 5 || 5 || 5 || 30,06

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĢD: <ENER> ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 5,089

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,602

KOPĀ – ĢD <ENER> || Apropriācijas || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa – maksājumu summa) || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| || || Gads N [55] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 40,691

Maksājumi || 2,313 || 4,373 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 5,813 || 35,751

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz jaunu darbības apropriāciju izmantošanu (iniciatīva ir daļa no pašreizējās finanšu shēmas)

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[56] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Izmaksas kopā

KONKRĒTS MĒRĶIS NR. 3 Īstenot ES enerģijas patēriņa samazinājumu par 20 %, salīdzinot ar PRIMES 2007. gada prognozi 2020. gadam

Rezultāts || pētīj. || 1 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 1 || 0,2 || 7 || 1,4

Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 3 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || || 0,2 || 7 || 1,4

KONKRĒTS MĒRĶIS NR. 4 Veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un palielināt energoefektivitāti transporta, mājokļu/terciārajā sektorā un rūpniecībā, novēršot šķēršļus, kas nav saistīti ar tehnoloģijām (programma “Saprātīga enerģija Eiropai”)...

Rezultāts || pētīj. || 1,4 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 2 || 2,8 || 14 || 19,6

Rezultāts || Saskaņ. rīcība || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 0,3 || 2 || 2,1 || 14

Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 4 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 2,3 || 4,8 || 16,1 || 33,6

IZMAKSAS KOPĀ || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 5 || || 35

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz darbības administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā: (iniciatīva ir daļa no pašreizējās finanšu shēmas)

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks segtas no piešķīrumiem, kas jau ir piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārdalīti ģenerāldirektorāta ietvaros, ko atkarībā no situācijas papildina ar papildu piešķirumiem, ko var piešķirt pārvaldītājam ģenerāldirektorātam ikgadējā piešķiršanas procedūrā, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| Gads N [57] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 5,089

Citi administratīvie izdevumi || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,086 || 0,602

Starpsumma —Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691

Papildu daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAI[58] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma —papildus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAI || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 0,813 || 5,691

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz pašreiz piešķirto cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēses jānorāda pilnā apmērā (vai ne vairāk kā vienu ciparu aiz komata)

|| || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu)

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izteikts pilna laika ekvivalenta vienībās: PLE)[59] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 gg [60] || - galvenajā mītnē[61] || || || || || || ||

|| - delegācijās || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE – Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (norādīt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727 || 0,727

- XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Veic atbilstīgās darbības, lai izpildītu dažādus Komisijas uzdevumus (piemēram, pārskata dalībvalstu ziņojumus, uzsāk un uzrauga pētījumus, veic analīzes, izstrādā atbalsta programmas to īstenošanai, novēro īstenošanu).

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Paskaidrot, kāda pārplānošana ir vajadzīga, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

….

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[62].

Paskaidrot, kas ir vajadzīgs, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, un atbilstošās summas.

……..

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

|| Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz gadu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansētāju || || || || || || || ||

KOPĀ – Līdzfinansētās apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Pašreizējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[63]

Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || ...ievadīt tik daudz kolonnu, cik nepieciešams, lai parādītu ietekmes ilgumu (sk. 1.6. punktu)

Punkts…………. || || || || || || || ||

Dažādiem ieņēmumiem norādīt ietekmēto(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

….

Norādīt metodi, ar kādu ir aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

….

[1]               7224/1/07, REV 1.

[2]               COM(2010) 2020.

[3]               SEC(2011)277.

[4]               EUCO 2/1/11.

[5]               2010/2107 (INI).

[6]               COM(2011) 21.

[7]               COM(2011) 112.

[8]               OV L 144, 27.4.2008., 64. lpp.

[9]               OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.

[10]             EUCO 13/10.

[11]             OV L 140, 23.4.2009., 16. lpp.

[12]             Vairāk informācijas sk. pavaddokumenta IA 1.2. sadaļā un I un II pielikumā.

[13]             Ziņojumu projekti ir pieejami šeit: http://ec.europa.eu/energy/efficiency/bucharest.

[14]             OV C , , . lpp.

[15]             OV C , , . lpp.

[16]             OV C , , . lpp.

[17]             2007. gada prognozes liecina, ka primārās enerģijas patēriņš 2020. gadā būs 1842 Mtoe. Samazinājums par 20 % nozīmē, ka 2020. gadā tiks patērēti 1474 Mtoe, t. i., samazinājums par 368 Mtoe, salīdzinot ar prognozēto.

[18]             COM/2010/0639 galīgā redakcija.

[19]             2010/2107(INI).

[20]             COM(2011) 21.

[21]             COM(2011) 109 galīgā redakcija.

[22]             COM(2011) 144 galīgā redakcija.

[23]             COM(2011) 112 galīgā redakcija

[24]             OV, L 140, 5.6.2009., 136. lpp.            

[25]             OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

[26]             OV L 144, 27.4.2008., 64. lpp.

[27]             OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

[28]             COM(2008) 394 galīgā redakcija.

[29]             OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

[30]             OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

[31]             OV L 32, 6.2.2007., 183. lpp.

[32]             OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

[33]             OV L 309, 24.11.2009., 87. lpp.

[34]             OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.

[35]             OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.

[36]             OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.

[37]             OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

[38]             OV L 338, 17.12.2008., 55. lpp.

[39]             OV L 381, 28.12.2006., 24. lpp.

[40]             OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.

[41]             Dalībvalstis var piemērot dažādus pārrēķina koeficientus, ja tie ir pamatoti.

[42]             Lampas vispārīgam apgaismojumam jeb lampas ar volframa diegu

[43]             Lampas vispārīgam apgaismojumam jeb lampas ar volframa diegu

[44]             EN 834 Standarts siltumenerģijas patēriņa noteicējiem dzīvokļa apsildes radiatoriem – iztvaicēšanas principa ierīces ar elektroenerģijas avotu.

[45]             Ieteikumi par mērījumu un pārbaudes metodēm Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem ietvaros.

[46]             ABM: budžeta vadība pa darbības jomām – ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[47]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[48]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[49]             Kā ir noteikts Finanšu regulas 185. pantā.

[50]             Dif.– diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas

[51]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[52]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[53]             N gads ir gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana.

[54]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas) netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[55]             N gads ir gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana.

[56]             Rezultāti ir piegādājamie produkti un pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzcelto ceļu km skaits utt.).

[57]             N gads ir gads, kurā sākas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošana.

[58]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas) netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[59]             CA= līgumdarbinieki; INT= pagaidu darbinieki; JED= “Jeune Expert en Délégation” (jaunākie eksperti delegācijās); LA= vietējie darbinieki; SNE= norīkotie valstu eksperti.

[60]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[61]             Struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[62]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[63]             Attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodevas, cukura nodoklis), norādītajai summai ir jābūt neto summai, t. i., bruto summa pēc 25 % iekasēšanas izmaksu atskaitīšanas.

Top