52011PC0335

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir īstenot mājsaimniecību/privātpersonu apsekojumu Eiropas Savienībā par noziegumdrošības sajūtu. Apsekojums nodrošinātu informāciju par konkrētu noziegumu veidu pārsvaru (viktimizācijas rādītāji) un citiem aspektiem saistībā ar iedzīvotāju drošības sajūtu. Tas ar vērtīgiem datiem papildinātu administratīvo avotu (piem., policijas ziņojumu) datus par noziegumiem, kuri, kā zināms, ir grūti salīdzināmi starp dalībvalstīm.

- Vispārīgais konteksts

Eiropadome 2005. gadā Hāgas programmā norādīja, ka Eiropas Savienībā trūkst salīdzināmas informācijas par noziegumiem. Tādēļ Komisija izstrādāja rīcības plānu 2006.–2010. gadam par noziedzības statistikas sagatavošanas metožu uzlabošanu, kurš paredzēja izstrādāt ES mājsaimniecību apsekojumu par nozieguma izraisītu viktimizāciju. Stokholmas programmā (2009) uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu šajā jomā un veikt praktisku īstenošanu. Tādēļ ir izvirzīts priekšlikums 2013. gadā veikt apsekojumu Eiropas Savienībā, pamatojoties uz metodoloģiju, par kuru jau panākta vienošanās ar ieinteresētajām personām.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā

Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu.

- Atbilstība citiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot pašreizējo situāciju, kad pastāv vairāki valsts apsekojumi un katrs no tiem paredz valsts līmenī sagatavot noziegumu un drošības statistiku. Ļoti iespējams, dalībvalstis izstrādās citus šādus apsekojumus, ja vien tām netiks dota iespēja pieņemt vienotu modeli. Ja to izstrādās ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, tad nodrošinās, ka būs pieejami salīdzināmi dati un novērsts potenciāls dalībvalstu resursu izšķērdēšanas risks, ja tās apsekojumus izstrādātu paralēli. Eiropas statistikas vienkāršošana (kā izklāstīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi: Nākamās desmitgades redzējums) ir viena no priekšrocībām, ko piedāvā priekšlikums. Tajā iestrādāti Eiropas Statistikas prakses kodeksa principi saistībā ar kvalitātes saistībām, stabilu metodoloģiju, izmaksu lietderību, atbilstību, precizitāti, ticamību, saskaņotību un salīdzināmību.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Lēmums Nr. 1578/2007/EK par Kopienas statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam[1] paredz izstrādāt Eiropas statistiku par noziegumiem un viktimizāciju. Gadskārtējā statistikas darba programmā 2011. gadam konkrēti minēta tāda mājsaimniecību/privātpersonu apsekojuma īstenošana, kas attiecas uz noziegumu izraisītu viktimizāciju.

Līdz šim nav pieejami tādu apsekojumu dati par noziegumiem un personu un mājsaimniecību drošību, kuri attiektos uz visu ES. Administratīvi dati par noziegumiem (kuru pamatā ir policijas ziņojumi u.c. avoti) vākti neoficiāli, un tos publicē kopš 2006. gada. Vispārīgi atzīts, ka šādu datu salīdzināmība dalībvalstu atšķirīgo tiesisko sistēmu un reģistrēšanas metožu dēļ ir ierobežota un iespējas šīs grūtības pārvarēt arī ir ierobežotas. Apsekojums piedāvā iespēju vākt salīdzināmu informāciju, pamatojoties uz vienotu anketu un metodoloģiju.

Lielākā informācijas, ko vāc, izmantojot šo statistikas instrumentu, vērtība ir tieslietu un iekšlietu jomā. Tā tieši atbilst Hāgas un Stokholmas programmā paustajām politiskajām prasībām.

Tāpat arvien biežāk tiek atzīts, ka svarīgs iedzīvotāju vispārējās labklājības faktors ir noziegumu neesība un drošības sajūta. Komisijas ziņojumā par saimnieciskās un sociālās attīstības novērtēšanu (Štiglica ziņojums, 2009) apgalvots, ka jāizstrādā jauni sociālās labklājības rādītāji, lai nodrošinātu līdzsvaru ar tradicionālākiem ekonomikas progresa mērījumiem, piem., IKP. Ziņojumā, iesakot “dzīves kvalitātes” rādītājus, skarti tādi jautājumi kā individuālās drošības sajūta un noziegumu izraisītas viktimizācijas pieredze, un īpaši aplūkota esošo mājsaimniecību apsekojumu nozīme šādu parādību mērīšanā. Ja šāds apsekojums ES tiks īstenots, šo dimensiju varēs pētīt saskaņoti un salīdzināmi par visu Eiropu.

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

- Iekšējā informācijas apmaiņa/Komisijas dienestu diskusijas

Izstrādē galvenokārt tika iesaistīti šādi dienesti: Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD (JLS) un Eurostat . Nesen JLS ĢD lomu pārņēma Iekšlietu ĢD ( HOME ĢD). Visā izstrādē notika bieža un regulāra apspriešanās, ieskaitot divpusējas diskusijas un savstarpēju dalību visās sanāksmēs ar turpmāk minētajām ieinteresētajām personām.

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Atbilstīgi Komisijas rīcības plānam (2006–2010), kas pieņemts, lai veidotu statistiku par noziedzību un krimināljustīciju, tika izveidota ekspertu grupa. Tās sastāvā bija visu dalībvalstu eksperti tieslietu un iekšlietu jomā un starptautiski eksperti, kas pārstāvēja akadēmiskās aprindas, starptautiskas organizācijas u.c. Katrā ekspertu grupas gada sanāksmē sprieda par prasībām saistībā ar apsekojumu un sniedzamajiem rādītājiem. Notika informācijas apmaiņa speciāli izveidotā tīmekļa vietnē CIRCA . Rīkojot grupas rakstiskas konsultācijas, apsprieda detalizētākus jautājumus.

Pamatojoties uz ekspertu grupas locekļiem izplatītu anketu, izveidoja svarīgāko rādītāju sarakstu, kam pievienoja norādes par atsauču biežumu un relatīvo svarīgumu. Minētie rādītāji aptvēra vairākas tradicionālas problēmas (ielaušanās, zādzība, fiziska vardarbība u. c.), kā arī nesen izveidojušās problēmas, piem., datornoziegumi un dažāda veida krāpšana. Citas norādītās problēmas bija, piemēram, tas, kā sabiedrība uztver drošības jautājumus, un drošības sajūta. Minētie rādītāji bija izstrādes uzmanības centrā, un tos pēc vajadzības atjaunināja, organizējot regulāru apspriešanos.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Vairāku starptautisku ekspertu atzinumus ieguva, organizējot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Starp šiem ekspertiem bija ANO aģentūra HEUNI , kas izstrādāja sākotnējo anketu, un starptautiskā apsekojuma par noziegumos cietušajiem ( ICVS ) veidotāji; minētais apsekojums bija vienīgais iepriekš veiktais mēģinājums izstrādāt starptautisku apsekojumu par noziegumiem. Notika cieša sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroju ( UNODC ) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju ( UNECE ), kas starptautiskā mērogā bija izvērsušas līdzīgu darbu.

Metodoloģisko koncepciju uzraudzīja Eurostat noziegumu statistikas darba grupa, un sīkāka izstrāde tika uzticēta dalībvalstu uzdevumgrupai. Tādējādi bija pieejama to valstu pieredze, kas jau bija veikušas savus apsekojumus (apmēram 10 valstu).

Lai apmainītos ar informāciju, notika ne tikai regulāras sanāksmes, bet izmantoja arī speciāli izveidotu tīmekļa vietni CIRCA . Eiropas Sociālās statistikas un Eiropas Statistikas sistēmas direktoru komiteju regulāri informēja par paveikto.

Pieņemtās metodoloģijas pamatā bija Apvienoto Nāciju Organizācijas rokasgrāmatā izklāstītā metodoloģija, kuras izstrādē piedalījās Eurostat un vairākas ES dalībvalstis. Piedāvātā apsekojuma modeļa izmēģinājumu uzsāka 2008.–2009. gadā 16 dalībvalstīs, un atbalstam bija nodrošinātas Komisijas rīcības dotācijas.

Izmēģinājuma rezultātus novērtēja starptautiski eksperti un par tiem vispārīgi informēja darba grupu un uzdevumgrupu. Piedāvāto modeli, ņemot vērā pieredzi, precizēja vairākās sanāksmēs un konsultācijās 2010. gadā.

- Ietekmes un seku analīze

Piedāvātais apsekojums par noziegumiem un drošību pirmo reizi nodrošinās informāciju par katru dalībvalsti par šo svarīgo ES politikas jautājumu. Izmantojot kopīgu metodoloģiju un ziņošanas formātu, pieejamie dati būs saskanīgi, salīdzināmi un tāpēc atbilstīgi lietotāju vajadzībām kā visā Eiropā, tā atsevišķās valstīs. Šajā uzdevumā dalībvalstīm būs galvenā loma, jo būs iesaistītas to valstu statistikas iestādes, kam ir iedibināta kārtība apsekojumu datu vākšanā un apstrādē.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Šīs regulas mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai sagatavotu Eiropas statistiku par noziegumdrošības sajūtu, izmantojot saskaņotus Eiropas datus par noziegumiem un drošību, kurus vāc, apkopo, apstrādā un nosūta dalībvalstis un kuri iegūti mājsaimniecību/privātpersonu apsekojumā.

- Juridiskais pamats

Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas vajadzīgs Savienības darbību veikšanai. Tajā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistikas sagatavošanu un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistiskās konfidencialitātes principam. Tā nerada pārmērīgu slogu uzņēmējiem.

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus šāda iemesla dēļ.

Viena no galvenajām statistikas datu kvalitātes problēmām ir konsekvence un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar to nodrošināt pietiekamā līmenī, ja nav skaidras Eiropas sistēmas, t. i., Eiropas Savienības tiesību aktu, kas nosaka kopīgus statistikas jēdzienus, informācijas sniegšanas formātus un kvalitātes prasības. Tālab ir ierosināts modelis apsekojumam par noziegumiem un drošību. Tajā būs mainīgo lielumu saraksts un anketas modelis.

Dalībvalstīm darbojoties vienām pašām, tiktu nelabvēlīgi ietekmētas to intereses šāda iemesla dēļ.

Vairākums valstu, kurās vēl nav veikti apsekojumi par noziegumiem un drošību, šādus instrumentus vēlas izstrādāt politisku vajadzību dēļ. Ja katrai valstij vajadzētu izstrādāt savu apsekojumu, tās izstrādātu atšķirīgas metodoloģijas un atšķirīgas anketas. Tas nozīmētu, ka nevarētu salīdzināt rezultātus ES līmenī. Dalībvalstis ir ieinteresētas, lai varētu salīdzināt sevi ar pārējām ES dalībvalstīm. Neizstrādājot vienotu Eiropas sistēmu, kurā tiktu izmantoti kopīgi jēdzieni un informācijas sniegšanas formāti, tiktu kavēta vai pat liegta iespēja apmainīties ar salīdzināmu statistiku.

Priekšlikuma mērķi ir labāk sasniedzami ar Eiropas Savienības rīcību šādu iemeslu dēļ.

Priekšlikuma mērķi ir labāk sasniedzami Eiropas Savienības līmenī, pamatojoties uz Eiropas tiesību aktu, jo tikai Komisija var koordinēt statistikas informācijas saskaņošanu ES līmenī. Tomēr dalībvalstis var organizēt datu vākšanu un salīdzināmas statistikas apkopošanu par noziegumdrošības sajūtu, izmantojot piemērotākos avotus un metodes nepieciešamās informācijas sniegšanai. Tādēļ ES šajā nolūkā var rīkoties atbilstīgi Līguma 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam.

Priekšlikuma mērķis ir saskaņot pieprasītās informācijas jēdzienus, tematus un raksturlielumus, aptvērumu, kvalitātes kritērijus, informācijas sniegšanas termiņus un rezultātus, lai iegūtu atbilstīgus, savlaicīgus, salīdzināmus un saskaņotus Eiropas statistikas datus.

Dalībvalstis vāks datus, izmantojot savu izlases veidošanas bāzi, un arī izvēlēsies interviju modeli (sarunas klātienē, pa tālruni, saziņa pa pastu, saziņa tīmeklī u.c.) atbilstīgi izveidotajai valsts praksei.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Regulā noteiktas minimuma prasības, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu mērķi, un nepārsniedz to, kas minētajam nolūkam ir vajadzīgs.

Tajā, ja nepieciešams, ierosināts izveidot jaunu apsekojumu, bet dalībvalstīm atļauts izpildīt prasības, izdarot grozījumus savos esošajos apsekojumos.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ.

Juridiskā instrumenta izvēle ir atkarīga no sasniedzamā likumdošanas mērķa. Ņemot vērā informācijas vajadzības Eiropas līmenī, Eiropas statistikā šiem pamataktiem visbiežāk izmanto regulas, nevis direktīvas. Prioritāte dodama regulai, jo tajā paredz vienus un tos pašus noteikumus visā Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka dalībvalstis tos piemēro pilnīgi un saskaņoti. Tā ir tieši piemērojama, proti, tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valstu tiesību aktos. Savukārt direktīvas, kuru mērķis ir saskaņot valstu tiesību aktus, ir saistošas dalībvalstīm no to mērķu viedokļa, bet ļauj valstu iestādēm izvēlēties minēto mērķu sasniegšanas veidu. Tās arī jātransponē valstu tiesību aktos. Regulas izmantojums ir saskaņā ar pārējiem Eiropas tiesību aktiem statistikas jomā, kas ir pieņemti kopš 1997. gada.

IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma īstenošanai 2012. gadā no ES budžeta nepieciešami 12 miljoni euro.

Priekšlikumā noteikts, ka dalībvalstis izstrādā jaunus apsekojumus (vai atsevišķos gadījumos pielāgo izstrādātos apsekojumus). Nepieciešamā metodoloģijas izstrāde ir ļoti dārga, turklāt sociālie apsekojumi vienmēr ir dārgi, jo intervētājiem jāmaksā algas, jāsedz ceļa izdevumi utt. Stokholmas programmā noteikts, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpa ir politiska prioritāte, tādēļ ir lietderīgi no ES budžeta segt līdz 90 % no dalībvalstu attiecināmajām izmaksām.

PAPILDU INFORMĀCIJA

- Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, nebūs jāatceļ spēkā esoši tiesību akti.

- Eiropas Ekonomikas zona

Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir Eiropas Ekonomikas zonas kompetences jautājums, tādēļ tas jāattiecina uz EEZ.

2011/0146 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas statistiku attiecībā uz noziegumdrošības sajūtu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

Ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Eiropadome Hāgas programmā[3] apstiprināja, ka tās prioritāte ir izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, reaģējot uz Savienībā apvienoto valstu iedzīvotāju būtiskām vajadzībām, un ka programmā atbalstīta Komisijas iniciatīva izveidot Eiropas instrumentus, lai vāktu, analizētu un salīdzinātu informāciju par noziegumu un drošības jautājumiem dalībvalstīs. Tā uzdod Komisijai ( Eurostat ) šādus datus definēt un savākt no dalībvalstīm.

2. Lai sasniegtu Hāgas programmā izvirzītos mērķus, Komisija Savienības rīcības plānā (2006–2010) par visaptverošas un saskaņotas Savienības stratēģijas izstrādi, kas paredzēta, lai iegūtu datus par noziedzību un krimināljustīciju, kā vienu no primārajiem mērķiem ierosināja izstrādāt statistikas instrumentu, ar ko noteikt problēmas saistībā ar drošību.

3. Stokholmas programmā[4] uzsvērts, ka Eiropadome apņēmusies nodrošināt atvērtu un drošu Eiropu tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, un aicina Komisiju turpināt izstrādāt statistikas instrumentus, ar ko iegūt datus par noziedzību un noziedzīgām darbībām, kā arī turpināt izstrādāt pasākumus, kas izklāstīti un daļēji ieviesti ES rīcības plānā (2006–2010), jo vairākās ar brīvību, drošību un tiesiskumu saistītās jomās ir arvien lielāks pieprasījums pēc šādas statistikas. Turklāt saskaņā ar Sesto pamatprogrammu, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmumu Nr. 1513/2002/EK par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam)[5], un Septīto pamatprogrammu, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[6], Komisija finansēja vairākus pētniecības projektus par drošību un uzticēšanos policijai un tiesu sistēmām, kuri arī būtu jāņem vērā.

4. Lai dalībvalstis izstrādātu nepieciešamos statistikas instrumentus noziegumu un krimināljustīcijas statistikas sagatavošanai, būs jāveic tāds darbs un šajā procesā radīsies tādi izdevumi, ka pienākas finansiāls ieguldījums no Savienības budžeta līdz 90 % no attiecīgajām attiecināmajām izmaksām.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[7] nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikas sagatavošanai, ieskaitot 5. panta kārtību par dotāciju piešķiršanu valsts iestādēm. Jo īpaši tajā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principiem.

6. Šī regula nodrošina privātās un ģimenes tiesības un personas datu aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam[8].

7. Šīs Regulas kontekstā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[9] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[10].

8. Saskaņā ar šo regulu veidojot un izplatot Eiropas statistikas datus, valstu statistikas iestādēm un Komisijai ( Eurostat ) jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru Komisija apstiprināja 2005. gada 25. maija Ieteikumā par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

9. Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt šīs regulas mērķi — izveidot vienotu tiesisko sistēmu Eiropas statistikas veidošanai par noziegumdrošības sajūtu, apkopojot informāciju, balstoties uz personu izlasi, tādēļ, ievērojot mērogu un iedarbību, to labāk var sasniegt Savienības līmenī un Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šī regula neparedz plašāku rīcību nekā nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi.

10. Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz praktisko kārtību saistībā ar mikrodatu apmaiņu, kvalitātes ziņojumu noteikumiem un detalizētu struktūru, kā arī datu kodēšanas sistēmu. Šīs pilnvaras izmantojamas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[11].

11. Notika konsultācijas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu tiek izveidota sistēma salīdzināmas Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai attiecībā uz aizsardzību pret noziegumiem, kuras pamatā ir mājsaimniecību un personu apsekojums.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a) “mājsaimniecība” ir persona, kas dzīvo viena pati, vai cilvēku grupa, kas kopā dzīvo vienā privātā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, tostarp kopīgi nodrošina dzīves pamatvajadzības; šajā definīcijā nav iekļautas tādas kolektīvas mājsaimniecības kā slimnīcas, aprūpes nami, veco ļaužu nami, cietumi, kazarmas, reliģiskas iestādes, pansijas vai kopmītnes;

b) “pastāvīgā dzīvesvieta” ir vieta, kurā persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai reliģisku svētceļojumu nolūkā, vai, ja par to nav informācijas, juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

Par attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas:

i) kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu nepārtrauktu periodu pirms pārskata datuma; vai

ii) kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradušās 12 mēnešu laikā pirms pārskata datuma ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu.

Ja i) vai ii) apakšpunktā minētos kritērijus nevar piemērot, “pastāvīgā dzīvesvieta” ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

c) “drošība” ir iedzīvotāju drošības sajūta par to, ka viņi, viņu mājoklis vai īpašums ir aizsargāts no draudiem, kam par cēloni ir noziegums;

d) “pastarpināta atbilde” ir informācija par personu, ko sniedz cits šīs personas mājsaimniecības loceklis;

e) “mikrodati” ir individuālie statistikas dati;

f) “metadati par kvalitāti” ir informācija, ko sniedz datu sniedzēji, un uzskata par noderīgu minēto datu skaidrošanai.

3. pants

Darbības joma

12. Katra dalībvalsts Komisijai ( Eurostat ) iesniedz I pielikumā paredzētos datus.

13. Jautājumus par seksuālu vardarbību uzdod atsevišķi pēc izvēles.

14. Francijai un Īrijai izņēmuma kārtā nav jāsavāc dati par vardarbību starp mājsaimniecības locekļiem.

4. pants

Datu raksturojums un norāde par laiku

1. Datus vāc, veidojot mājsaimniecību vai personu izlases, kā noteikts 5. pantā.

2. Datus vāc 2013. gadā.

3. Novērošanas periods ir divpadsmit mēneši pirms datu vākšanas.

5. pants

Izlases veidošana un izlases apjoms

1. Datu pamatā ir attiecīgas valsts reprezentatīva izlase pēc varbūtības principa.

2. Izlases apjoms, kas iegūstams un ko aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu par vienkāršas nejaušas izlases veidošanu, ir vismaz:

a) 8000 personu dalībvalstīs, kurās to iedzīvotāju skaits, kuru vecums ir vismaz 16 gadi, pārsniedz 10 miljonus;

b) 7000 personu dalībvalstīs, kurās to iedzīvotāju skaits, kuru vecums ir vismaz 16 gadi, pārsniedz 5 miljonus, bet nepārsniedz 10 miljonus;

c) 6000 personu dalībvalstīs, kurās to iedzīvotāju skaits, kuru vecums ir vismaz 16 gadi, pārsniedz 1,5 miljonus, bet nepārsniedz 5 miljonus;

d) 5000 personu dalībvalstīs, kurās to iedzīvotāju skaits, kuru vecums ir vismaz 16 gadi, pārsniedz 0,5 miljonus, bet nepārsniedz 1,5 miljonus;

e) 3000 personu dalībvalstīs, kurās to iedzīvotāju skaits, kuru vecums ir vismaz 16 gadi, nepārsniedz 0,5 miljonus.

6. pants

Statistikas vienība

1. Atskaites populācija ir visas personas, kuras datu vākšanas laikā dzīvo mājsaimniecībās un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā.

2. Valsts teritorijas mazas daļas, kurās ne vairāk kā 2 % valsts iedzīvotāju ir pastāvīgā dzīvesvieta, kā arī II pielikumā norādītās valstu teritorijas var neiekļaut apsekojumā.

3. Dati attiecas uz personām, kuru vecums ir vismaz 16 gadi.

4. Pastarpinātas atbildes nav atļautas.

7. pants

Datu nosūtīšana un apstrāde

1. Dalībvalstis konfidenciālos mikrodatus nosūta Komisijai ( Eurostat ) saskaņā ar datu nosūtīšanas noteikumiem, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktā konfidencialitāte. Dalībvalstis nodrošina, lai pēc nosūtītajiem datiem nevarētu tieši identificēt mājsaimniecības vai personas.

2. Dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 31. jūlijam nosūta mikrodatus. Mikrodatiem pievieno definētu tabulu kopu par izplatības līmeņa rādītājiem pēdējos 12 mēnešos noziegumu veidu un drošības sajūtu dalījumā.

8. pants

Datu un metadatu sniegšana

1. Dalībvalstis nodrošina mikrodatus un saistītos metadatus par kvalitāti saskaņā ar Komisijas ( Eurostat ) norādītajam informācijas apmaiņas standartam. Mikrodatus un metadatus par kvalitāti Komisijai ( Eurostat ) iesniedz elektroniski, izmantojot vienoto datu ievades punktu.

2. Praktisko kārtību, kā apmainīties ar mikrodatiem, Komisija nosaka, izmantojot īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Datu izplatīšana un piekļuve konfidenciāliem datiem zinātniskās izpētes nolūkos

1. Komisija ( Eurostat ) izplata statistiku par noziegumdrošības sajūtu vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim.

2. Komisija ( Eurostat ) var piešķirt pieeju konfidenciāliem datiem, kas nosūtīti saskaņā ar šo regulu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 831/2002 nosacījumiem.

10. pants

Kvalitātes novērtēšana

1. Dalībvalstis nodrošina nosūtīto mikrodatu kvalitāti.

2. Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajiem datiem piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ( Eurostat ) ziņojumu par mikrodatu kvalitāti. Ziņojumu sniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datu nosūtīšanas.

4. Piemērojot 2. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izstrādā noteikumus un detalizētu struktūru metadatu datnēm par kvalitāti, kā arī datu kodēšanas sistēmu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Komisija ( Eurosta t), pamatojoties uz 3. punktā minētajiem ziņojumiem, novērtē nosūtīto datu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstu datu salīdzināmības nodrošināšanai.

11. pants

Finansēšana

1. Lai īstenotu apsekojumu, Komisija atbilstīgi dotācijas nolīguma nosacījumiem nodrošina dalībvalstīm finansiālu ieguldījumu dotācijas veidā, lai palīdzētu segt izmaksas, kas radušās par datu vākšanu, apstrādi un nosūtīšanu, kā arī par valsts pārvaldes personāla algošanu. Dotāciju piešķir valsts statistikas birojiem un citām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā.

2. Maksimālā Savienības līdzfinansējuma summa nedrīkst pārsniegt 90 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

3. Finansiālais ieguldījums ir atkarīgs no Savienības budžetā iekļauto apropriāciju pieejamības.

4. Saskaņā ar šo regulu finansētas darbības nesaņem palīdzību no citiem Savienības finanšu instrumentiem. Finansiālā ieguldījuma saņēmēji informē Komisiju par visiem pārējiem saņemtiem līdzekļiem un iesniegtiem pieteikumiem līdzekļu saņemšanai.

5. Komisija nodrošina, ka pēc pasākumu, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, īstenošanas Savienības finansiālās intereses aizsargā, piemērojot preventīvos pasākumus krāpšanas, korupcijas un citu nelegālo darbību novēršanai, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot neatbilstīgi piešķirtās summas, ja tiek konstatētas neatbilstības, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95[12] un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[13] un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[14].

6. Attiecībā uz pasākumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais “pārkāpums” ir līgumsaistību neizpilde, ko izraisa kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

7. Līgumi un nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, īpaši paredz pārraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija (vai jebkurš Komisijas pilnvarots pārstāvis) un Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā — uz vietas.

12. pants

Komitoloģija

1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

13. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šīs regulas piemērošanu beidz 2015. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

KOMISIJAI ( EUROSTAT ) IESNIEDZAMIE DATI

15. Noziegumu pieredze noziegumu veidu dalījumā:

16. Noziegumi saistībā ar transportlīdzekļiem:

1) automobiļa zādzība,

2) zādzība no automobiļa,

3) motocikla zādzība,

4) velosipēda zādzība;

17. Noziegums saistībā ar mājsaimniecību ― ielaušanās galvenajā mīnē;

18. Noziegumi pret personām:

1) laupīšana,

2) personīgā īpašuma zādzība;

19. Nekonvencionāli noziegumi:

1) patērētāju krāpšana,

2) ļaunprātīga maksājumu kartes/internetbankas izmantošana,

3) uzpirkšana (kukuļdošana).

20. Sīkāka informācija par noziegumiem:

21. Par katru nozieguma veidu, kas minēts 1.1.−1.4. punktā, jāvāc šāda informācija:

22. vai gadījums(-i) noticis(-kuši) pēdējos piecos gados (pēc izvēles),

23. vai gadījums(-i) noticis(-kuši) pēdējos 12 mēnešos,

24. cik bieži tas noticis pēdējos 12 mēnešos,

25. vai pēdējais gadījums paziņots policijai (vai citai iestādei, ja notikusi patērētāju krāpšana, ļaunprātīga maksājumu kartes/internetbankas izmantošana un uzpirkšana),

26. vai policijas reakcija uz pēdējo paziņoto gadījumu bija apmierinoša;

27. Papildus 2.1. punktā minētajai informācijai jāvāc arī šāda informācija par katra nozieguma veida pēdējo gadījumu:

1) par visiem noziegumiem saistībā ar transportlīdzekļiem, noziegumiem pret personām, nekonvencionāliem noziegumiem:

- kur notika pēdējais gadījums;

2) par automobiļa zādzību:

- vai automobilis tika atrasts;

3) par ielaušanos galvenajā mīnē, laupīšanu:

- kāpēc netika informēta policija,

- kāpēc respondents nebija apmierināts ar policijas reakciju,

- vai respondents vērsās organizācijā, kura sniedz palīdzību upuriem,

- vai šādas organizācijas atbalsts bija noderīgs;

4) par laupīšanu:

- vai kaut kas ir nozagts,

- vai noziedznieks lietoja ieroci,

- kāda veida ieroci tas lietoja,

- vai respondents tika ievainots,

- vai tika saņemta medicīniskā palīdzība ievainojuma ārstēšanā,

- kā šis gadījums emocionāli ietekmēja respondentu;

5) par personīgā īpašuma zādzību:

- vai respondents turēja/nesa priekšmetus, kuri tika nozagti;

6) par patērētāju krāpšanu:

- vai krāpšana bija saistīta ar preču vai pakalpojumu pirkšanu,

- vai krāpšana bija saistīta ar internetu vai e-pastu;

7) par ļaunprātīgu maksājumu kartes/internetbankas izmantošanu:

- vai tā bija ļaunprātīga maksājumu kartes/internetbankas izmantošana;

8) par uzpirkšanu:

- kas tajā piedalījās.

- Respondentu attieksme pret tiesībaizsardzību un drošības pasākumiem:

- vai respondents ir saskāries ar narkomānijas problēmām,

- vai respondentam ir signalizācija,

- vai respondentam ir īpašas durvis vai slēdzene,

- vai respondents vairās no atrašanās konkrētās vietās tumsā,

- vai respondentam pieder šaujamierocis,

- šaujamieroča turēšanas iemesls,

- respondenta viedoklis par policijas darbu,

- respondenta viedoklis par tiesu darbu,

- respondenta viedoklis par pienācīgiem sodiem par ielaušanos.

- Respondenta drošības sajūta un bailes no noziegumiem:

- drošības sajūta, naktī atrodoties ārpus mājas,

- bailes no fiziska uzbrukuma,

- bailes no terorisma,

- ielaušanās varbūtība.

- Respondenta sociāli demogrāfiskais raksturojums:

- dzimums,

- vecums,

- dzimšanas valsts,

- mātes dzimšanas valsts,

- tēva dzimšanas valsts,

- valstspiederība,

- ģimenes stāvoklis,

- faktiskais ģimenes stāvoklis,

- iepriekšējās attiecības,

- nodarbinātības statuss,

- pilna vai nepilna darba laika darbs,

- profesionālais statuss,

- profesija nodarbinātībā,

- vietējās vienības saimnieciskā darbība,

- augstākais sekmīgi pabeigtais izglītības vai apmācības līmenis,

- mājsaimniecības ienākumu līmenis.

- Tehniskie mainīgie lielumi:

- dzīvesvietas valsts,

- dzīvesvietas reģions,

- urbanizācijas pakāpe apvidū, kurā dzīvo mājsaimniecība,

- apsekojuma pārskata gads,

- apsekojuma mēnesis,

- respondenta identifikācija,

- mājsaimniecības svaru koeficients,

- indivīdu svaru koeficients,

- izmantotā datu vākšanas metode,

- intervijā izmantotās t.s. teleskopiskās ietekmes pārbaudes metode,

- intervijā izmantotā valoda,

- mājsaimniecībā dzīvojošo personu skaits, ieskaitot respondentu.

- Vardarbīgi noziegumi (jāiztaujā atsevišķā modulī intervijas beigās):

1) fiziska vardarbība, ko lietojušas citas personas, izņemot partneri:

- vai kāda persona, piemēram, persona skolā vai darbā, draugs vai kaimiņš, vai svešinieks ir attiecīgo personu iepļaukājis vai ar kaut ko tai metis, vai to grūdis vai rāvis aiz matiem,

- vai kāda iepriekš minētā persona ir iesitusi tai ar dūri vai kaut ko citu vai tai spērusi, to vilkusi pa zemi vai piekāvusi,

- vai kāda iepriekš minētā persona ir to žņaugusi vai apdedzinājusi, apdraudējusi ar šaujamieroci, nazi vai citu ieroci vai lietojusi tos;

2) seksuāla vardarbība, ko lietojušas citas personas, izņemot partneri (pēc izvēles):

- vai kāda persona, piemēram, persona skolā vai darbā, draugs vai kaimiņš, vai svešinieks ir piespiedis attiecīgo personu iesaistīties negribētās dzimumattiecībās, draudot, aizturot vai radot situāciju, kurā pretošanās nebija iespējama,

- vai kāda iepriekš minētā persona ir tai mēģinājusi uzspiest negribētu dzimumaktu vai dzimumattiecības vai veikusi negribētas seksuālas darbības;

3) fiziska vardarbība pret partneri:

- vai pašreizējais partneris vai iepriekšējais partneris, piemēram, bijušais vīrs, bijušais draugs, bijusī sieva vai bijusī draudzene ir attiecīgo personu iepļaukājusi vai tai metusi ar kaut ko, kas varēja ievainot, vai to grūdusi vai rāvusi aiz matiem,

- vai kāda iepriekš minētā persona ir tai iesitusi ar dūri vai kaut ko citu vai tai spērusi, to vilkusi pa zemi vai piekāvusi,

- vai kāda iepriekš minētā persona ir to žņaugusi vai apdedzinājusi, apdraudējusi ar šaujamieroci, nazi vai citu ieroci vai lietojusi tos;

4) seksuāla vardarbība pret partneri (pēc izvēles):

- vai respondents ir pieļāvis negribētas seksuālas darbības, jo ir baidījies no tā, kā varētu reaģēt pašreizējais partneris vai iepriekšējais partneris, piemēram, bijušais vīrs, bijušais draugs, bijusī sieva vai bijusī draudzene,

- vai kāda iepriekš minētā persona ir uzspiedusi respondentam negribētas seksuālās darbības.

- Par fizisku vardarbību, ko lietojušas citas personas, izņemot partneri, un fizisku vardarbību pret partneri jāvāc šāda informācija:

- vai gadījums(-i) noticis(-kuši) pēdējos piecos gados (pēc izvēles),

- vai gadījums(-i) noticis(-kuši) pēdējos 12 mēnešos,

- cik bieži tas noticis pēdējos 12 mēnešos,

- kur notika pēdējais gadījums,

- vai tika izmantots ierocis,

- kāda veida ierocis tika izmantots,

- vai respondents tika ievainots,

- vai tika saņemta medicīniskā palīdzība ievainojuma ārstēšanā,

- kā šis gadījums emocionāli ietekmēja respondentu,

- kas to izdarīja,

- vai pēdējais gadījums tika paziņots policijai,

- kāpēc tas netika paziņots,

- vai policijas reakcija uz pēdējo paziņoto gadījumu bija apmierinoša,

- kāpēc respondents nebija apmierināts ar policijas reakciju,

- vai respondents vērsās organizācijā, kura sniedz palīdzību upuriem,

- vai šādas organizācijas atbalsts bija noderīgs.

- Iepriekš 7.1.punktā norādītā informācija pēc izvēles sniedzama par seksuālu vardarbību, ko lietojušas citas personas, izņemot partneri, un seksuālu vardarbību pret partneri.

- Valstīs, kurās neuzdod t.s. skrīninga jautājumus par noziegumiem, kas notikuši pēdējos piecos gados līdz intervijas dienai, jānovērš pārlieks informācijas aptvērums (t.s. teleskopiskā ietekme), uzdodot skrīninga jautājumus par vismaz diviem gadiem vai noskaidrojot precīzu respondenta ziņotā gadījuma datumu.

- II PIELIKUMS

VALSTU TERITORIJAS, KURAS VAR NEIEKļAUT APSEKOJUMā

Valsts | Valsts teritorijas |

Francija | Francijas aizjūras departamenti un teritorijas |

Nīderlande | Karību jūras salas (Bonaire, Sintestatiusa un Saba), Rietumfrīzu salas, izņemot Tekselu |

Īrija | Visas piekrastes salas, izņemot Achill, Bull, Cruit, Gorumna, Inishnee, Lettermore, Lettermullan un Valentia salu |

Apvienotā Karaliste | Skotija uz ziemeļiem no Kaledonijas kanāla, Scilly salas |

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvo izmaksu apropriācijām

3.2.4. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) par Eiropas statistiku attiecībā uz noziegumdrošības sajūtu.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā [15]

3403- Statistiskās informācijas veidošana

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma programmu/sagatavošanas darbību[16]

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi

1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Kopienas statistikas programma (2008–2012) , IV. SADAĻA. Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos.

Eiropadomes Stokholmas programma (Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā), OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

Komisijas rīcības plāns (2006–2010) , lai veidotu noziedzības un krimināljustīcijas statistiku, COM(2006)0437.

1.4.2. Konkrētais mērķis un attiecīgā ABM/ABB darbība

Konkrētais mērķis Nr. ..

Konkrētais mērķis nr.1 - datu izstrādāšana

Attiecīgā ABM/ABB darbība

3403- Statistiskās informācijas veidošana

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Salīdzināmāka informācija par noziegumiem un drošību ES.

Statistika, uz kuras balstīt politisko stratēģiju formulēšanu, lai veicinātu drošību un novērstu noziegumus.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Salīdzināmu drošības ES rādītāju pieejamība un mikrodati visām 27 dalībvalstīm un EEZ valstīm.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

- Visām ES dalībvalstīm un EEZ valstīm pieejami salīdzināmi ES rādītāji par personu drošības sajūtu un noziegumu upuru pieredzi.

- Pētniecībai pieejami mikrodati.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Rezultātu par noziegumdrošības sajūtu ES līmenī pieejamība, kas veicinās uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Nav.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šajā apsekojumā gūtie dati ļaus pienācīgi novērtēt informāciju par noziegumiem, kura pieejama no citiem avotiem, piemēram, policijas ziņojumiem.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- ( Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]2011.–[DD.MM.]2015.

- ( Finansiālā ietekme no 2012. gada līdz 2015. gadam

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

28. Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

29. pēc kura turpinās darbība parastā ritmā

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi [17]

X Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot:

30. ( izpildaģentūrām

31. ( Kopienu izveidotām struktūrām[18]

32. ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

33. ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām ( precizēt )

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Apsekojuma īstenošanas laikā notiek regulāras uzdevumgrupas sanāksmes ar dalībvalstīm, lai apsekojumu uzraudzītu un dalītos pieredzē.

Īstenošanu uzrauga, izmantojot apsekojuma kvalitātes ziņojumu saskaņā ar konkrētiem Eurostat noteikumiem.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1 Identificētais risks

Risks, ka valsts līmenī nav pieejami finanšu resursi dalībvalsts ieguldījumam apsekojuma izmaksu segšanā.

2.2.2 Paredzētā kontroles metode

Eiropas Komisija līdzfinansē apsekojuma īstenošanu, ja Eiropas Savienības budžetā ir pieejami līdzekļi.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Izveidotas pārbaudes, piemērojot standarta dotāciju procedūras.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija…..] | Dif./nedif.([19]) | no EBTA valstīm[20] | no kandidātvalstīm[21] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē) |

[1a] | 29.02.03. Kopienas statistikas programma 2008.–2012. gadam | Dif. | Jā | Nē | Nē | Nē |

[3a] | 18.05.09. - Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību | Dif. | Nē | Jā (tikai kā partneris) | Nē | Jā (tikai dalībvalsts un to publiskās struktūras) |

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu Izdevumu veids | Piedalīšanās |

Numurs [Izdevumu kategorija…..] | Dif./Nedif. | no EBTA valstīm | no kandidāt-valstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē) |

[XX.YY.YY.YY.] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ |

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1 Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | Numurs | 1.a Konkurētspēja izaugsmei |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

36. 3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

37. ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

38. X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

N GADS | N+1 GADS | N+2 GADS | N+3 GADS | IEKļAUT IETEKMES ATSPOGUļOšANAI VAJADZīGO GADU SKAITU (SKAT. 1.6. PUNKTU) |

( ŠTATU SARAKSTā IETVERTāS AMATA VIETAS (IERēDņI UN PAGAIDU DARBINIEKI) |

01 01 01 (GALVENā MīTNE UN KOMISIJAS PāRSTāVNIECīBAS) | 2 | 2 | 2 | 2 |

XX 01 01 02 (DELEGāCIJAS) |

XX 01 05 01 (NETIEšā PēTNIECīBA) |

10 01 05 01 (TIEšā PēTNIECīBA) |

( ĀRšTATA DARBINIEKI (IZSAKOT AR PILNSLODZES EKVIVALENTU – FTE) [31] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, KO FINANSē NO VISPāRīGAJāM APROPRIāCIJāM) |

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA UN SNE DELEGāCIJāS) |

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — TIEšā PēTNIECīBA) |

CITAS BUDžETA POZīCIJAS (PRECIZēT) |

KOPĀ |

XX ir politikas joma vai attiecīgā budžeta iedaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kas jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo darbu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Sniegt dalībvalstīm informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu apsekojumu Sagatavot informātikas līdzekļus datu saņemšanai, validēšanai un apstrādei Sagatavot datus publiskošanai |

Ārštata darbinieki | Nepiemēro |

- 3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

39. ( Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

40. X( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Kopējo budžetu pilnībā nodrošinās, pārdalot līdzekļus.

41. ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[34]

3.2.5. Trešo personu iemaksas

42. Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

43. X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

[1] OV L 344, 28.12.2007., 15. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

[4] OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[5] OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.

[6] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[7] OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

[8] OV C 303, 14.12.2007., 1. lpp.

[9] OV L 281, 23.111995., 31. lpp.

[10] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[11] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[12] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[13] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[14] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[15] ABM : uz darbības jomām balstīta vadība, ABB : budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[16] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā.

[17] Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu var atrast BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[18] Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[19] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[20] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[21] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[22] N ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[23] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „ BA ” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[24] N ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[25] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „ BA ” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[26] N ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[27] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, izbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[28] Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[29] Year N is the year in which implementation of the proposal/initiative starts.

[30] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[31] CA = līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[32] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „ BA ” pozīcijām).

[33] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[34] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.