52011PC0288

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Jaunrade, zināšanas un inovācijas ir nākotnes izaugsmes veicinātāji. Tādēļ stratēģijā "Eiropa 2020"[1] gudrā izaugsme noteikta par vienu no Komisijas trim prioritātēm politikas izstrādei nākotnē. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot ES sniegumu pētījumu jomā, veicināt inovāciju un zināšanu pārnesi un nodrošināt inovatīvu ideju pārvēršanu jaunās precēs un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un kvalitatīvas darba vietas.

Komisija ir apņēmusies atbalstīt šos mērķus, veidojot augstiem standartiem atbilstošu intelektuālā īpašuma (IĪ) kultūru[2]. Viens no veiksmīgas IĪ politikas un tādējādi arī izaugsmes un konkurētspējas apdraudējumiem ir pēdējos gados novērotais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaita pieaugums. Piemēram, ESAO 2009. gada aprēķinos tika lēsts, ka viltotu un pirātisku preču starptautiskās tirdzniecības apjoms 2007. gadā bija USD 250 miljardi, kas ir vairāk nekā 150 pasaules valstu IKP[3]. Turklāt ES muitas iestāžu publiskotie skaitļi norāda uz ievērojamu muitas aktivitātes pieaugumu, reģistrēto gadījumu skaits no 2005. gada līdz 2009. gadam pieaudzis no 26 704 līdz 43 572, t.i. piecos gados par aptuveni 60 %[4]. Pirātisma (vai autortiesību pārkāpumu tiešsaistē) ekonomiskā ietekme pašlaik ir neskaidra, jo šī parādība ir radusies visai nesen. Taču jaunākajā nozares pētījumā, kuru 2010. gadā veica Parīzes firma TERA Consultants pēc Starptautiskās Tirdzniecības palātas Pretviltošanas un pirātisma novēršanas kampaņas ( BASCAP ) iniciatīvas, norādīts, ka 2008. gadā ES mūzikas, kino, TV un programmatūras industrijā pirātisma dēļ tika zaudēti EUR 10 miljardi un vairāk nekā 185 000 darbavietas[5].

Vairākos nozares un starptautisko organizāciju pētījumos apstiprināts viltotu un pirātisku preču tirdzniecības stabils pieaugums un secināts, ka tas:

- būtiski samazina ieguldījumus inovācijās un samazina darbavietu skaitu[6];

- apdraud Eiropas patērētāju veselību un drošību[7];

- rada nopietnas problēmas Eiropas MVU[8];

- rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus legālās tirdzniecības apjoma samazinājuma rezultātā[9];

- ir pievilcīgs organizētajai noziedzībai[10].

Viena no galvenajām Padomes[11] un Komisijas[12] 2009. gadā uzsāktajam iniciatīvām šo draudu novēršanai bija izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru (turpmāk "Novērošanas centrs"), lai uzlabotu izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumiem.

Pēc Padomes 2008. gada aicinājuma Novērošanas centrs tā pašreizējā formā ir Komisijas dienestu pārvaldībā esošs kompetences centrs, kam nav juridiskas personas statusa. Tā loma ir divējāda: i) kļūt par centrālo resursu tādas informācijas un datu vākšanai, uzraudzībai un apkopošanai, kuri saistīti ar visiem IĪT pārkāpumiem un ii) kļūt par vietu, kur valstu iestāžu un ieinteresēto aprindu pārstāvji varētu dalīties idejās un pieredzē par paraugpraksi, izstrādāt kopīgas IĪT piemērošanas stratēģijas un sniegt ieteikumus politikas veidotājiem. Novērošanas centra vadība ietver uzdevumu un darbību kopumu, par ko ir atbildīgi Komisijas dienesti.

Novērošanas centra vadību pašlaik īsteno trīs Komisijas ierēdņi (divi administratori un viens asistents), kuri papildus veic arī visu darbu, kas saistīts ar Novērošanas centra politikas īstenošanu.

Jaunākajā ar Novērošanas centru saistītajā Padomes rezolūcijā tam tika piešķirti papildu pienākumi, aicinot izpētīt to, vai ir jāīsteno ES līmeņa mācību programmas tiem, kas iesaistīti viltošanas un pirātisma apkarošanā[13]. Eiropas Parlamenta 2010. gada septembra rezolūcijā turklāt tika izteikts aicinājums Novērošanas centram apkopot zinātnisko pētījumu datus par viltojumiem un IĪT regulējumu[14]. Visbeidzot, nesen tika publiskots Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta pasūtīts pētījums, kurā Novērošanas centru ieteikts veidot par vienotu kontaktpunktu Komisijā ārējiem partneriem un par paraugprakses noteikšanas un izplatīšanas starptautisko centru[15].

Tā kā pašreizējā Novērošanas centra situācija bija piemērota projekta uzsākšanai, tā institucionālo satvaru nosakot apspriešanas un sanāksmju procedūrās, vairs nav iespējams paplašināt Novērošanas centra uzdevumu un darbības spektru, jo tam nepieciešama ilgtspējīga infrastruktūra, proti, cilvēkresursi, finansējums un IT aprīkojums, kā arī piekļuve nepieciešamajai kompetencei.

- Atbilstība ES politikai un mērķiem citās jomās

Priekšlikuma mērķi ir saskaņā ar esošajiem ES politikas un stratēģijas dokumentiem, piemēram, "Eiropa 2020"[16]. Tie atbilst arī Komisijas galvenajām prioritātēm un priekšlikumiem saistībā ar tās IĪT stratēģiju Eiropā[17].

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Jau kopš tā pirmsākumiem Novērošanas centra struktūras un finansējuma jautājumi ir regulāri apspriesti gan četrās līdz šim notikušajās Novērošanas centra sanāksmēs[18], gan ekspertu apakškomiteju sanāksmēs, kurās kopš 2009. gada beigām tika pulcētas kopā Novērošanās centrā pārstāvētās privātā sektora organizācijas.

Eiropas Parlamenta deputātus regulāri informē par Novērošanas centra darbu un norisēm, un 2010. gadā Eiropas Parlamenta forumā kontrabandas, viltojumu un organizētās noziedzības apkarošanai divas reizes tika atklāti apspriesta Novērošanas centra nākotne, konkrētāk, Novērošanas centra iespējamā nodošana Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) pārvaldībā.

Arī politiskā līmenī Padome, reaģējot uz diviem Komisijas paziņojumiem par Novērošanas centru[19], pieņēma divas rezolūcijas[20], paužot gandarījumu par Novērošanas centra izveidi un aicinot Komisiju konkretizēt tā lomu un uzdevumus. Turklāt 2010. gada 22. septembrī Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par Komisijas 2009. gada paziņojumu, atbalstot lielāku ITSB iesaistīšanos tiesību īstenošanas jautājumos[21].

Doma par atsevišķu ar tiesību īstenošanu saistīto jautājumu uzticēšanu ITSB ir saņēmusi atbalstu no to Eiropas preču zīmju sistēmas lietotāju puses, ar kuriem notikušas konsultācijas, veicot vispusīgu preču zīmju sistēmas izvērtējumu Eiropā[22]. Turpmākā apspriešanā īpaši tam veltītā seminārā 2010. gada Eiropas IĪ sammita laikā, kas notika 2010. gada 2.-3. decembrī Briselē[23], šī doma guva plašu atbalstu. Šo priekšlikumu atbalstīja arī ITSB vadības struktūras, proti, ITSB administratīvā padome un budžeta komiteja[24] to sanāksmē 2010. gada novembrī.

Ņemot vērā šo īpašo, mērķtiecīgo un ilgstošo apspriešanas procesu, tika nolemts, ka nav vajadzības organizēt papildu apspriešanu atbilstoši standarta procedūrai.

- Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs dažādi iespējamie risinājumi, katrs ar vairākiem apakšrisinājumiem.

1. risinājumā Komisijas dienesti turpinātu pārvaldīt Novērošanas centru, bet to resursi ievērojami palielinātos. 1.a apakšrisinājumā darbu pilnībā vai lielākoties veiktu Komisijā, bet 1.b apakšrisinājumā tam tiktu izmantoti ārpakalpojumi. Otrais apskatītais risinājums bija uzticēt Novērošanas centru kādai privāta sektora iniciatīvai, kuru pilnība finansētu privātais sektors (2.a apakšrisinājums), kuru finansētu ar Komisijas piešķirtu dotāciju (2.b apakšrisinājums) vai izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību (PPP, 2.c apakšrisinājums). Trešais ietekmes novērtējumā analizētais risinājums bija uzticēt Novērošanas centru pavisam jaunai ES aģentūrai (3.a apakšrisinājums) vai jau eksistējošai aģentūrai, proti, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (ITSB) Alikantē.

1.a apakšrisinājums (vairāk darbinieku ĢD MARKT) tika uzskatīts par neiespējamu pašreizējās "nulles pieauguma" politikas īstenošanas apstākļos Komisijā[25]. Arī 2.a apakšrisinājums netika uzskatīts par reālistisku, jo nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par to, ka privātais sektors ir gatavs uzņemties šādas saistības. 1.b (ārpakalpojumi uz komerciāla pamata) apakšrisinājums un 2.b (darbs tiek uzticēts nozares iniciatīvai) apakšrisinājums tika uzskatīti par iespējamiem, bet nepiemērotiem risinājumiem, jo tajos nebūtu atļauts piekļūt datiem, kurus dalībvalstu iestādes un privātā sektora aprindas uzskata par konfidenciāliem, turklāt 2.b apakšrisinājumā nevienlīdzība ieinteresēto personu starpā (un pat atstumtība) radītu ievērojamas problēmas Novērošanas centra kopējo mērķu sasniegšanai. No šiem negatīvajiem aspektiem varētu daļēji izvairīties 2.c apakšrisinājumā (PPP), taču tas radītu papildu izmaksas ES budžetā, t.i. no EUR 2,41 miljoniem līdz pat EUR 2,98 miljoniem gadā pirmajos divos gados un no EUR 2,61 miljoniem līdz EUR 3,07 miljoniem turpmākajos gados atkarībā no vajadzīgo IT sistēmu specifikas.

Atbilstoši ietekmes novērtējumam, 3.a apakšrisinājums (jauna ES aģentūra) būtu piemērots Novērošanas centra darbības nodrošināšanai. Taču šis risinājums nozīmētu ievērojamas izmaksas ES budžetā, t.i. no EUR 4,33 miljoniem līdz pat EUR 5,33 miljoniem pirmajos divos gados un no EUR 5,5 miljoniem līdz EUR 6,28 miljoniem turpmākajos gados, turklāt tiktu patērēts daudz laika, līdz jaunā aģentūra varētu uzsākt pilnvērtīgu darbību.

3.b apakšrisinājumā (uzticēt Novērošanas centra uzdevumus jau esošai ES aģentūrai, vislabāk ITSB) ļautu novērošanas centram piekļūt kompetencei, resursiem un finansējumam, kā arī drīz uzsākt pilnvērtīgu darbību. No budžeta viedokļa tas būtu rentabls risinājums (ar kopējām izmaksām no EUR 3,3 miljoniem līdz EUR 4,3 miljoniem pirmajos divos gados un no EUR 4,74 miljoniem līdz EUR 5,52 miljoniem, sākot no trešā gada) un ļautu izmaksas segt no finanšu resursiem ārpus ES budžeta.

Tādēļ ietekmes novērtējumā secināts, ka Novērošanas centra nodošana ITSB būtu vēlamais risinājums, ņemot vērā, ka ITSB rīcība ir atbilstošs finansējums un struktūra un ka ITSB varēs strādāt pie novērošanas centra mērķu sasniegšanas, tiklīdz tiks grozīta tā darbību regulējošā pamatregula.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Tiek ierosināts Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam uzticēt uzdevumus un darbības saistībā ar Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra pārvaldību, tostarp attiecībā uz autortiesībām, blakustiesībām un patentiem.

Šajos uzdevumos nākotnē jāiekļauj:

- sniegt neatkarīgus datus un novērtējumus par viltošanas un pirātisma apjomu un mērogu iekšējā tirgū;

- apmainīties ar un veicināt paraugpraksi saistībā ar publiskā sektora iestāžu darbību;

- popularizēt sekmīgas privātā sektora stratēģijas;

- veicināt sabiedrības izpratni;

- veikt izpēti par to, vai ir jāīsteno Eiropas līmeņa mācību programmas tām iestādēm, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, sadarbībā ar citām starptautiskajām un Eiropas institūcijām un aģentūrām;

- veikt izpēti par tehnisko aprīkojumu, ko izmanto viltošanas uz pirātisma novēršanai; un

- sekmēt starptautisko sadarbību un nodrošināt tehnisko palīdzību trešo valstu iestādēm.

Minēto uzdevumu izpildei jāveic turpmākās darbības:

- organizēt Novērošanas centrā kopā sanākušo pārstāvju un Novērošanas centra darba grupu sanāksmes;

- organizēt ekspertu sanāksmes;

- organizēt un kataloģizēt ar IĪT pārkāpumiem un to apkarošanu saistītos seminārus un mācības;

- veikt pētījumus par viltošanas un pirātisma apjomu un ietekmi, sagatavot gada pārskatus par attīstību un tendencēm un sagatavot nozaru ziņojumus, iekļaujot dažādu nozaru un preču sektoru situācijas analīzi;

- veikt izpēti par tehnisko aprīkojumu, ko izmanto viltošanas uz pirātisma novēršanai;

- izveidot datubāzes, lai analizētu un uzglabātu datus par IĪT pārkāpumu apjomu un ietekmi, valstu judikatūru saistībā ar šādiem pārkāpumiem, pašreizējiem mācību pasākumiem, kā arī izveidot piemērotas sistēmas, lai veicinātu publiskā sektora iestāžu un ieinteresēto privātā sektora aprindu piekļuvi informācijai un nodrošinātu tām ātru informācijas apmaiņu.

- Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants ir īpašais pamats iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai. Uzdevumi, kas šajā regulā uzticēti ITSB, attiecas arī uz dalībvalstu tiesību aktos paredzēto intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un var tikt uzskatīti par Savienības tiesību aktu papildinājumu šajā jomā. LESD 118. panta 1. punktā noteiktas pilnvaras pieņemt pasākumus Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību izveidošanai, vienotas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodrošināšanai visā ES un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā ES. Tādēļ 114. pants un 118. panta 1. punkts kopā veido atbilstošu juridisku pamatojumu šim priekšlikumam.

- Subsidiaritātes princips

Daudzām no Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centram uzticētājām darbībām ir pārrobežu raksturs, un tajās iesaistītas visas 27 dalībvalstis, tādēļ šīs darbības nav iespējams efektīvi veikt atsevišķās dalībvalstīs. Ciktāl ir nepieciešama dalībvalstu divpusēja sadarbība, atsevišķos gadījumos procedūras var tikt uzlabotas šajā divpusējas sadarbības līmenī. Taču, ņemot vērā, ka šādā situācijā nepieciešamie līdzekļi un metodes visām dalībvalstīm būs līdzīgi, to izveidošana ES līmenī šķiet efektīvāka. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka risinājumi nav pielāgoti atsevišķu dalībvalstu prasībām, bet ir derīgi visām dalībvalstīm. Turklāt saistībā ar attiecībām ar trešām valstīm koordinācija starp Komisijas dienestiem un ar citām ES un starptautiskajām aģentūrām jāveic ES līmenī.

Visbeidzot, kā norādīts ietekmes novērtējumā, šo uzdevumu uzdošana jau esošai ES aģentūrai, proti, ITSB, rada iespēju sinerģijai ar ITSB pašreizējām darbībām. Tas ļauj lieti izmantot ITSB uzkrāto kompetenci saistībā ar preču zīmēm un dizainparaugiem, kā arī ITSB izveidotās darba attiecības ar nacionālajiem IĪ birojiem. Šīs darba attiecības ļaus ITSB pulcēt vienkopus tos ekspertus, kas vajadzīgi tā jauno darba uzdevumu veiksmīgai izpildei.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums nerada nekādas izmaksas ES budžetā. Tā vietā būs iespējams ietaupīt aptuveni EUR 40 000, jo atsevišķas izmaksas, kas pašlaik tiek segtas no ES budžeta, turpmāk attieksies uz ITSB budžetu.

5. PANTU IZSKAIDROJUMS

1. pants

Šajā pantā aprakstīta priekšlikuma būtība, kas ir Iekšēja tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) kompetences sfēras paplašināšana, uzticot tam Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru kā kompetences centru attiecībā uz atsevišķiem uzdevumiem un darbībām.

2. pants

Šajā pantā definēti tie uzdevumi un darbības, kas ITSB jāveic saistībā ar Novērošanas centru un kurus iespējams sagrupēt sešās galvenajās kategorijās:

- uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apjomu un ietekmi, kā arī intelektuālā īpašuma vērtību, un uzlabot zināšanas par publiskā un privātā sektora paraugpraksi cīņai ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

- veicināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi;

- palielināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā iesaistīto personu kompetenci;

- uzlabot zināšanas par tehnisko aprīkojumu, ko izmanto viltošanas un pirātisma novēršanai un apkarošanai, tostarp uzraudzības un izsekošanas sistēmām;

- uzlabot ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītās informācijas apmaiņu tiešsaistē starp tam dalībvalstu iestādēm, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, un veicināt sadarbību ar un starp centrālajiem intelektuālā īpašuma birojiem dalībvalstīs, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju;

- sekmēt starptautisko sadarbību.

3. pants

Šajā pantā precizēts, ka Birojs 2. panta minēto uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības veic, izmantojot savus budžeta līdzekļus.

4. pants

Šis pants attiecas uz dalību Novērošanas centra sanāksmēs un to organizēšanu. Tas nosaka, ka Birojs aicina ekspertus no valsts pārvaldes, valsts iestādēm un organizācijām, kas nodarbojas ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, no privātā sektora, Eiropas Parlamenta un Komisijas. Privātā sektora pārstāvjiem jābūt no tām tautsaimniecības nozarēm, kuras viltojumu problēma skar visvairāk. Tādēļ šiem pārstāvjiem jābūt no dažādām saimnieciskās darbības sektoriem. Tādējādi vajadzētu tikt pārstāvētiem gan tiesību īpašniekiem, gan interneta pakalpojumu sniedzējiem, gan arī telekomunikāciju uzņēmumiem. Turklāt ir vajadzīgi arī patērētāju pārstāvji. Šajā pantā paredzēta arī iespēja organizēt Novērošanas centra darba grupu sanāksmes.

5. pants

Šajā pantā noteikts pienākums dalībvalstīm un privātā sektora pārstāvjiem piemērojamo datu aizsardzības tiesību aktu robežās saskaņā ar Padomes 2010. gada 1. marta secinājumiem sniegt ITSB ar Novērošanas centra darbu saistītu statistiku un informāciju par judikatūru, kā arī sniegt informāciju par savām nostādnēm šajā jomā.

6. pants

Šajā pantā noteikts ITSB pienākums pieņemt Novērošanas centra iekšējos administratīvos norādījumus un publicēt paziņojumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu uzdevumus, kas ar šo regulu uzticēti ITSB.

7. pants

Šis pants nosaka, ka ITSB ikgadējā vadības ziņojumā jāiekļauj ziņojums par ITSB darbībām saskaņā ar šo regulu. Tajā noteikta galvenā informācija, kas jāiekļauj šajā ziņojumā, konkrētāk, galveno gada laikā veikto darbību apskats, sasniegtie rezultāti, vispārējais novērtējums par ITSB darbu saskaņā ar šo regulu, informācija par turpmāk plānoto Novērošanas centra darbu un ieteikumi attiecībā uz nākotnes politiku intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

8. pants

Šajā pantā paredzēti noteikumi regulas izvērtēšanai, ko veiks Komisija par Biroja darbu attiecībā uz regulas īstenošanu praksē, t.i. 2. pantā noteikto uzdevumu izpildi, un par šī darba ietekmi uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību ES. Komisijai izvērtēšanas procesā jākonsultējas ar Novērošanas centru un galīgais izvērtējuma ziņojums jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pēc tam Komisijai jāuzsāk izvērtējuma ziņojuma plaša apspriešana starp ieinteresētajam personām, kam atbilstošā gadījumā varētu sekot regulas grozījumu priekšlikumi.

9. pants

Šis pants attiecas uz ierosinātās regulas stāšanos spēkā un tās sekām.

2011/0135 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par atsevišķu ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saistītu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), tostarp publiskā un privātā sektora pārstāvju pulcēšanu Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 118. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[26],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Eiropas Savienības (turpmāk "Savienība") ekonomiskā labklājība ir atkarīga no noturīgas jaunrades un inovācijām. Tādēļ efektīvi pasākumi jaunrades un inovāciju aizsardzībai ir neaizstājami nākotnes labklājības nodrošināšanai Savienībā.

2. Intelektuālā īpašuma tiesības ir vērtīgi uzņēmējdarbības aktīvi, kas palīdz nodrošināt to, ka novatori un ideju radītāji saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu un ka tiek aizsargāti viņu ieguldījumi pētniecībā un jaunās idejās.

3. Racionāla, saskaņota un progresīva pieeja intelektuālā īpašuma tiesībām ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus[27].

4. Pastāvīgi pieaugošais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits apdraud ne tikai Savienības ekonomiku, bet arī Savienības patērētāju veselību un drošību. Tādēļ, lai veiksmīgi cīnītos ar šo parādību, ir vajadzīgas efektīvas, tūlītējas un vienotas darbības Eiropas un pasaules līmenī.

5. Padomes 2008. gada 25. septembra rezolūcijā par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu paredzētās vispārējās intelektuālā īpašuma tiesību stratēģijas[28] kontekstā Padome aicināja Komisiju izveidot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centru (turpmāk "Novērošanas centrs"). Tādēļ Komisija izveidoja publiska un privāta sektora ekspertu tīklu un sīkāk izskaidroja tā uzdevumus savā paziņojumā "Intelektuālā īpašuma tiesību stingrāka piemērošana iekšējā tirgū"[29].

6. Paziņojumā tika noteikts, ka Novērošanas centram jākļūst par centrālo resursu tādas informācijas un datu vākšanai, uzraudzībai un apkopošanai, kuri saistīti ar visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Centram jābūt vietai, kur valstu iestāžu un ieinteresēto aprindu pārstāvji varētu dalīties idejās un pieredzē par paraugpraksi, izstrādāt kopīgas IĪT īstenošanas stratēģijas un sniegt ieteikumus politikas veidotājiem. Paziņojumā bija paredzēts, ka Novērošanas centru uzturēs un pārvaldīs Komisijas dienesti.

7. Padome savā 2010. gada 1. marta rezolūcijā par intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu iekšējā tirgū[30] aicināja Komisiju, dalībvalstis un nozaru pārstāvjus sniegt Novērošanas centram ticamus un salīdzināmus pieejamos datus par viltošanu un pirātismu, kā arī kopīgi izstrādāt un vienoties par plāniem turpmākas informācijas ievākšanai Novērošanas centra kontekstā. Padome arī aicināja Novērošanas centru katru gadu publiskot visaptverošu gada pārskatu, kas attiektos uz viltošanas un pirātisma apjomu, mērogu un galvenajām iezīmēm, kā arī to ietekmi uz iekšējo tirgu. Gada pārskats jāsagatavo, izmantojot dalībvalstu iestāžu, Komisijas un privātā sektora piemērojamo datu aizsardzības tiesību aktu robežās sniegto informāciju par viltošanas un pirātisma apjomu, mērogu un galvenajām iezīmēm, kā arī to ietekmi uz iekšējo tirgu.

8. Savos 2010. gada 25. maija secinājumos[31] Padome aicināja Komisiju noteikt juridisku pamatu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (turpmāk — "Birojs") iesaistīšanai tiesību īstenošanas darbībās, tostarp cīņā pret viltošanu, jo īpaši — sekmējot biroja sadarbību ar valstu preču zīmju iestādēm un Novērošanas centru.

9. Eiropas Parlamenta un padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[32] nosaka, inter alia , pasākumus sadarbības, tostarp informācijas apmaiņas, veicināšanai dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Komisiju.

10. Eiropas Parlaments savā 2010. gada 22. septembra rezolūcijā par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū[33] aicināja dalībvalstis un Komisiju paplašināt sadarbību starp Biroju un valstu intelektuālā īpašuma birojiem, tajā iekļaujot arī jautājumus par intelektuāla īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanu.

11. Ņemot vērā Novērošanas centram uzticēto uzdevumu spektru, ir nepieciešamas risinājums, lai nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu infrastruktūru šo Novērošanas centra uzdevumu izpildei.

12. Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi[34] paredz administratīvu sadarbību starp Biroju un dalībvalstu tiesām vai iestādēm, kā arī publikāciju apmaiņu starp Biroju un dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem. Pamatojoties uz to, Birojs ir iedibinājis sadarbību ar tiem valstu birojiem, kas aktīvi darbojas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Tādējādi Biroja rīcībā jau ir ievērojama daļa nepieciešamās pieredzes un kompetences, lai Novērošanas centra uzdevumu jomā nodrošinātu piemērotu un ilgtspējīgu infrastruktūru.

13. Tādēļ Birojs ir piemērots šo uzdevumu veikšanai.

14. Šiem uzdevumiem jāattiecas uz visām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras regulē Savienības tiesību akti vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti šajā jomā, jo daudzos gadījumos pārkāpums attiecas uz veselu intelektuālā īpašuma tiesību kopumu. Turklāt dati un paraugprakses apmaiņa ir nepieciešami saistībā ar visu intelektuālā īpašuma tiesību spektru, lai varētu iegūt pilnīgu priekšstatu par situāciju un izstrādāt visaptverošas stratēģijas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaita samazināšanai. Šo uzdevumu kontekstā Biroja pilnvaras jāpaplašina, iekļaujot tajās arī patentu, autortiesību, blakustiesību un ģeogrāfisko norāžu aizsardzību.

15. Uzdevumi, kas Birojam jāveic, var tikt saistīti ar Direktīvā 2004/48/EK noteiktajiem tiesību īstenošanas un paziņošanas pasākumiem. Tādējādi Birojam valstu iestādēm vai uzņēmumiem jāsniedz pakalpojumi, kas ietekmē Direktīvas viendabīgu īstenošanu un kas varētu sekmēt tās piemērošanu. Biroja uzdevumi jāuzskata par cieši saistītiem ar jomām, kas ir dalībvalstu normatīvo un administratīvo normu tuvināšanas priekšmets.

16. Biroja izveidotam Novērošanas centram jākļūst par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu datu un informācijas izcilības centru, izmantojot Biroja kompetences, pieredzes un resursu sniegtās priekšrocības.

17. Birojam jāpiedāvā vieta, kur pulcināt valsts iestāžu un privātā sektora pārstāvjus, nodrošinot tādu attiecīgu objektīvu salīdzināmo un ticamo datu ievākšanu, analīzi un izplatīšanu, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un šo tiesību pārkāpumiem, paraugprakses un intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģiju izveidošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi. Turklāt Birojam jāveic papildu uzdevumi, piemēram, izpratnes palielināšana par intelektuāla īpašuma tiesību vērtību, intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā iesaistīto personu kompetences uzlabošana ar piemērotiem mācību pasākumiem, zināšanu uzkrāšana par paņēmieniem viltošanas novēršanai un sadarbības uzlabošana ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

18. Novērošanas centra veidošanā savas darbības kontekstā Birojam jāiesaista privātā sektora pārstāvji, t.i. reprezentatīva pārstāvju izlase no tiem tautsaimniecības sektoriem, kurus visvairāk skar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un kuros uzkrāta vislielākā pieredze cīņā ar šiem pārkāpumiem, konkrētāk, pārstāvji no tiesību īpašnieku un interneta pakalpojumu sniedzēju vidus. Turklāt jānodrošina arī pienācīga patērētāju, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvība.

19. Birojam ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītie uzdevumi un darbības jāīsteno, izmantojot savus budžeta līdzekļus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Darbības joma

Ar šo regulu noteikts, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (turpmāk "Birojs") tiek uzticēti noteikti uzdevumi attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Šo uzdevumu veikšanai Birojs regulāri aicina pulcēties ekspertus, iestāžu pārstāvjus un ieinteresētas personas, lai tās kopā darbotos ar nosaukumu "Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrs" (turpmāk "Novērošanas centrs").

2. pantsUzdevumi un darbības

20. Birojam ir šādi uzdevumi:

a) uzlabot izpratni par to pārkāpumu apjomu un ietekmi, kas attiecas uz tiesībām, kuras aizsargā Eiropas Savienības tiesību akti vai dalībvalstu tiesību akti, tostarp rūpnieciskā īpašuma tiesībām, autortiesībām un blakustiesībām;

b) uzlabot izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību;

c) vairot zināšanas par publiskā un privātā sektora paraugpraksi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

d) veicināt iedzīvotāju izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi;

e) palielināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā iesaistīto personu kompetenci;

f) uzlabot zināšanas par tehnisko aprīkojumu, ko izmanto viltošanas un pirātisma novēršanai un apkarošanai, tostarp uzraudzības un izsekošanas sistēmām;

g) uzlabot ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītās informācijas apmaiņu tiešsaistē starp tam dalībvalstu iestādēm, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, un veicināt sadarbību ar un starp centrālajiem intelektuālā īpašuma birojiem dalībvalstīs, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju;

h) sekmēt starptautisko sadarbību ar intelektuālā īpašuma birojiem trešās valstīs, lai izstrādātu stratēģijas un pilnveidotu metodes, prasmes un aprīkojumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai.

21. Lai izpildītu 1. punkta noteiktos uzdevumus, Birojs:

a) saskaņā ar 4. panta noteikumiem regulāri pulcina kopā Novērošanas centru;

b) izstrādā metodoloģiju objektīvu, salīdzināmu un ticamu intelektuālā īpašuma pārkāpumu datu ievākšanai, analīzei un paziņošanai;

c) ievāc, analizē un izplata attiecīgos objektīvos, salīdzināmos un ticamos datus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

d) ievāc, analizē un izplata attiecīgos objektīvos, salīdzināmos un ticamos datus par intelektuālā īpašuma tiesību vērtību un devumu ekonomikas izaugsmē, labklājībā, inovācijās, jaunradē, kultūras daudzveidībā, augstas kvalitātes darba vietu radīšanā un augstas kvalitātes preču un pakalpojumu izstrādē Eiropas Savienībā;

e) nodrošina regulārus novērtējumus un atsevišķus ziņojumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem nozaru, teritorijas un pārkāpto intelektuālā īpašuma tiesību griezumā, kuros novērtēta, inter alia , intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekme uz sabiedrību, ekonomiku, veselību, vidi, drošību un drošumu, ka arī šādu pārkāpumu saistība ar organizēto noziedzību un terorismu;

f) ievāc, analizē un izplata informāciju par paraugpraksi starp Novērošanas centra pārstāvjiem un attīsta stratēģijas uz šādas paraugprakses bāzes;

g) sagatavo ziņojumus un publikācijas Savienības iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, organizē konferences, tiešsaistes un nesaistes informācijas kampaņas, pasākumus un sanāksmes Eiropas un starptautiskā līmenī;

h) izveido un organizē mācības, tostarp tiešsaistē, tām valstu amatpersonām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā;

i) organizē ekspertu ad hoc sanāksmes, lai atbalstītu šajā regulā noteiktā darba veikšanu;

j) izpēta, izvērtē un popularizē profesionālo tehnisko aprīkojumu un atsauces metodes, tostarp uzraudzības un izsekošanas sistēmas, kas palīdzētu atšķirt īstas preces no viltotām;

k) sadarbojas ar valstu iestādēm ar mērķi izveidot tiešsaistes tīklu, lai apmainītos ar informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, tostarp brīdinājumiem reāllaika režīmā, kā arī informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā iesaistīto valsts iestāžu, struktūru un organizāciju rīcībā;

l) izveido stratēģijas sadarbībā ar dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju, un pilnveido ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītas metodes, prasmes un līdzekļus, tostarp mācību programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas;

m) izstrādā tehniskās palīdzības programmas trešām valstīm, kā arī izstrādā un vada mācību programmas tām trešo valstu amatpersonām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma aizsardzībā;

n) sniedz ieteikumus Komisijai par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu, tostarp arī pēc Komisijas pieprasījuma;

o) izstrādā gada darba programmu a) apakšpunktā minētajām sanāksmēm saskaņā ar Savienības politiku un prioritātēm intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā;

p) veic citas līdzīgas darbības, kas Birojam nepieciešamas, lai izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus.

3. pantsFinansējums

Birojs pastāvīgi nodrošina, lai šajā regulā noteiktās darbības tiktu veiktas par Biroja budžeta līdzekļiem.

4. pantsNovērošanas centra sanāksmes

22. Uz 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām sanāksmēm Birojs aicina pārstāvjus no tām valsts pārvaldes iestādēm, struktūrām un organizācijām, kas iesaistītas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, kā arī privātā sektora pārstāvjus.

23. To privātā sektora pārstāvju vidū, kas aicināti darboties Novērošanas centrā, iekļauj plašu un reprezentatīvu izlasi no tām Savienības un valstu struktūrām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares, kuras visvairāk skar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un kurām ir vislielākā pieredze cīņa ar tiem.

Turklāt tiek nodrošināta pienācīga patērētāju organizāciju un mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvība.

24. Birojs uzaicina vienu valsts pārstāvi no katras dalībvalsts un piecus pārstāvjus gan no Eiropas Parlamenta, gan Komisijas.

25. Pārstāvju vārdus, sanāksmju darba kartību un protokolus publicē Biroja tīmekļa vietnē.

26. Šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās sanāksmes var organizēt arī Novērošanas centra darba grupu veidā. Ne vairāk ka divus pārstāvjus no Eiropas Parlamenta un ne vairāk kā divus pārstāvjus no Komisijas aicina uz darba grupu sanāksmēm novērotāja statusā.

5. pantsInformēšanas pienākumi

Neskarot personas datu aizsardzības tiesisko regulējumu, dalībvalstis un privātā sektora pārstāvji, kas darbojas Novērošanas centrā:

a) informē Biroju par savu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības politiku un stratēģiju, kā arī par jebkurām izmaiņām tajās;

b) nodrošina statistikas datus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

c) informē Biroju par attiecīgo judikatūru.

6. pantsIekšējie administratīvie norādījumi un paziņojumi

Izmantojot tam ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 124. pantu piešķirtās pilnvaras, Biroja priekšsēdētājs pieņem iekšējos administratīvos norādījumus un publisko paziņojumus, kas Birojam nepieciešami, lai veiktu tos uzdevumus, kas tam uzticēti ar šo regulu.

7. pantsVadības ziņojuma saturs

Regulas (EK) Nr. 207/2009 124. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētajā vadības ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju par šajā regulā noteiktajiem Biroja uzdevumiem un darbībām:

a) iepriekšējā kalendārajā gadā veikto galveno darbību pārskats;

b) iepriekšējā kalendārajā gadā sasniegtie rezultāti, kuriem attiecīgos gadījumos pievienoti nozaru ziņojumi, kuros analizēta situācija dažādos nozaru un preču sektoros;

c) šajā regulā noteikto Biroja uzdevumu izpildes vispārējais novērtējums;

d) Biroja plānoto turpmāko darbību pārskats;

e) ieteikumi nākotnes politikai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tostarp ieteikumi efektīvas sadarbības uzlabošanai starp dalībvalstīm.

8. pantsNovērtējums

27. 5 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pieņem ziņojumu, kurā izvērtē šīs regulas piemērošanu.

28. Ziņojumā novērtē Biroja sniegumu šīs regulas piemērošanā, jo īpaši saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību ietekmi uz iekšējo tirgu.

29. Sagatavojot novērtējuma ziņojumu, Komisija par 2. punktā minētajiem jautājumiem apspriežas ar Novērošanas centra darbā iesaistītajiem pārstāvjiem.

30. Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un saistībā ar novērtējuma ziņojumu veic plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

9. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība: tiesību akta priekšlikums

1.4. Mērķi

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajam apropriācijām

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par atsevišķu ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saistītu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), tostarp publiskā un privātā sektora pārstāvju pulcēšanu Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrā

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[35]

Iekšējais tirgus — uz zināšanām balstīta ekonomika — intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana.

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību [36]

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošās darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Vispārējais mērķis ir sekmēt IĪT efektīvu īstenošanu, lai izvairītos no kaitējuma, ko Eiropas ekonomikai un Eiropas iedzīvotāju veselībai un drošībai rada viltošana un pirātisms. Šis mērķis saskan ar pašreizējo ES politiku un stratēģijām, piemēram, "Eiropa 2020"[37]. Tie atbilst arī Komisijas galvenajām prioritātēm un priekšlikumiem saistībā ar tās IĪT stratēģiju Eiropā[38].

Pēdējo desmit gadu laikā IĪT pārkāpumu skaits ir būtiski palielinājies. ESAO 2009. gada aprēķinos tika lēsts, ka viltotu un pirātisku preču starptautiskās tirdzniecības apjoms 2007. gadā sasniedza USD 250 miljardus, kas ir vairāk nekā 150 pasaules valstu IKP[39]. ES muitas iestāžu publiskotie skaitļi norāda uz ievērojamu muitas aktivitātes pieaugumu, reģistrēto gadījumu skaits no 1999. gada līdz 2009. gadam pieaudzis no 4694 līdz 43 572, t.i. desmit gados par aptuveni 920%. Attiecībā uz pirātismu internetā jaunākajā nozares pētījumā, kuru 2010. gadā veica Parīzes firma TERA Consultants pēc Starptautiskās Tirdzniecības palātas Pretviltošanas un pirātisma novēršanas kampaņas ( BASCAP ) iniciatīvas, norādīts, ka 2008. gadā ES mūzikas, kino, TV un programmatūras industrijā pirātisma dēļ tika zaudēti EUR 10 miljardi un vairāk nekā 185 000 darbavietas[40].

ES līmenī primārā iniciatīva šīs problēmas apkarošanai ir Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centrs ("Novērošanas centrs"), kuru pārvalda Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts (ĢD MARKT).

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis:

Pēdējo divu gadu laikā ir izveidots Novērošanas centra institucionālais satvars. Pēc Novērošanas centra izveidošanas fāzes beigām ir skaidrs, ka finansējuma, cilvēkresursu, IT un sanāksmju organizēšanas resursu un kompetences trūkuma dēļ ar pašreizējo infrastruktūru Novērošanas centrs nevarēs sasniegt savus nākotnes mērķus, un pašreizējos apstākļos papildu pienākumu uzņemšanās ir neiespējama.

Tādēļ konkrētais mērķis ir nodrošināt, lai Novērošanas centram būtu pēc iespējas ātrāk un, neradot izmaksas ES budžetā, pieejama savu uzdevumu izpildei vajadzīgā infrastruktūra. Šie uzdevumi ir: uzlabot publiskās pārvaldes iestāžu un privātā sektora ieinteresēto aprindu zināšanas par viltošanas un pirātisma apjomu, ietekmi un tendencēm, par iedarbīgām metodēm cīņā ar šo problēmu, uzlabojot ikdienas sadarbību saistība ar tiesību īstenošanu, kā arī informēt patērētājus par ekonomisko ietekmi un draudiem, kas saistīti ar viltošanu un pirātismu, un uzlabot uz trešām valstīm vērsto darbību koordinēšanu.

Šī iniciatīva paredz, ka Novērošanas centru vadītu jau eksistējoša aģentūra, proti, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB). Tas ļautu Novērošanas centram izmantot jau esošu administratīvo struktūru (piemēram, cilvēkresursus un finanšu resursus). ITSB ir ES aģentūra, kas ir atbildīga par Kopienas preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanu, kas ir spēkā visās 27 ES dalībvalstīs. Ņemot vērā acīmredzamo saistību starp IĪ tiesību aizsardzību un to īstenošanu, ITSB uzkrātā kompetence šķiet īpaši piemērota, lai uzņemtos Novērošanas centra uzdevumus.

Attiecīgās ABM/ABB darbības:

Iekšējā tirgus politika.

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Ja netiks uzsākta koordinētāka un ilgtspējīgāka cīņa ar IĪT pārkāpumiem, ES saskarsies ar negatīvām tendencēm, kas apdraud tās ekonomikas atlabšanu, labklājību un darbavietas. Šīs negatīvās tendences ietver tādu preču apjoma pieaugumu, kas var radīt ievērojamu kaitējumu patērētājiem, piemēram, viltotas zāles, pārtika, kosmētika un mājsaimniecības iekārtas.

Novērošanas centrs būtiski uzlabotu tiesību īstenošanu, nodrošinot ticamus un objektīvus datus tendenču un draudu noteikšanai, labāku koordinēšanu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm saistībā ar paraugpraksi, reāllaika informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām par konkrētām viltotām precēm, informācijas apmaiņu par veiksmīgām publiskā un privāta sektora stratēģijām, nodrošinot mācību programmas tiesību īstenošanā iesaistītajam iestādēm un patērētāju informētības palielināšanas mācību programmas visneaizsargātāko trešo valstu iestādēm, lai ļautu tām cīnīties ar viltošanu un pirātismu.

Salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju papildus ietekmes novērtējumā jau norādītajam izmaksu ietaupījumam šīs iniciatīvas priekšrocība būtu arī iespēja Novērošanas centram drīz uzsākt pilnvērtīgu darbu. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB) ir vienīgā ES aģentūra, kas nodarbojas ar preču zīmēm un dizainparaugiem, un tas būtu piemērots Novērošanas centra uzturēšanai. ITSB jau ir kompetences bāze preču zīmju un dizainparaugu tiesību īstenošanas jomā, kas veidojusies no tā organizētajiem mācību semināriem un aktivitātēm, turklāt ITSB plāno veidot vēl citus tiesību īstenošanas projektus, piemēram, datorizētu informācijas sistēmu saistībā ar reģistrētām preču zīmēm un dizainparaugiem. Turklāt sinerģijas efekts, kas veidotos starp Novērošanas centra uzdevumiem un ITSB pašreizējiem uzdevumiem, ļautu ievērojami ierobežot nepieciešamo papildu darbinieku skaitu.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Biroja viltošanas un pirātisma ziņojumu apkopošanas un publicēšanas laicīgums, paraugprakses izpēte, sabiedrības informēšanas metožu izstrāde un nodrošināšana, datubāzu izstrāde, nodrošināšana un uzturēšana, ziņojumu un izpētes kvalitāte (precizitāte un lietderīgums), sabiedrības informēšanas, izpētes un mācību programmu jomā izstrādājamo stratēģiju kvalitāte un ietekme, tostarp veiksmīgi īstenoto kampaņu skaits, ietekme un iedarbība, apmācīto personu skaits un datu pieejamība.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ņemot vērā nepieciešamību ātri un īsā termiņā paplašināt Novērošanas centra darbību, Komisija ir nolēmusi, ka Novērošanas centra darbs koncentrēsies uz datu ievākšanu, sabiedrības informēšanas un mācību pasākumiem, publiskā un privātā sektora paraugprakses noteikšanu un apmaiņu, ikdienas sadarbības uzlabošanu, viltošanas un pirātisma novēršanas tehniskā aprīkojuma izpēti, kā arī starptautisko tehnisko palīdzību.

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Daudzas no viltošanas un pirātisma apkarošanai vajadzīgajām darbībām ir pārrobežu mēroga, turklāt balstītas uz sadarbību un koordinēšanu. Lai tās būtu maksimāli efektīvas, vajadzīga visu 27 dalībvalstu dalība un iesaistīšanās. Tādēļ ir būtiski izveidot ES līmeņa instrumentus un struktūras, kas no rezultātiem ļautu gūt labumu visām dalībvalstīm.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

2009. gadā ESAO un citas organizācijas noteica galvenos iemeslus, kuru dēļ viltošanas un pirātisma pieauguma novēršana ir bijusi neveiksmīga un kuru rezultātā ir ievērojami samazinājušās investīcijas un darbavietu skaits[41], pieaug draudi Eiropas patērētāju veselībai un drošībai[42]; rodas nopietnas problēmas tiem MVU, kas darbojas Eiropas Savienībā[43], ka arī rodas nodokļu ieņēmumu zaudējumi legālās tirdzniecības apjoma samazinājuma rezultātā un organizētās noziedzības iesaistīšanās.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Priekšlikums balstās uz Komisijas 2009. gada paziņojumu[44], kura noteikti Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra uzdevumi. Tā mērķi ir saskaņā ar esošajiem ES politikas un stratēģijas dokumentiem, piemēram, "Eiropa 2020"[45]. Tie atbilst arī Komisijas galvenajām prioritātēm un priekšlikumiem saistībā ar tās IĪT stratēģiju Eiropā[46].

Ilgums un finansiālā ietekme

( Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- ( Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks [DD.MM]GGGG.-[DD.MM]GGGG.

- ( Finansiālā ietekme: GGGG.-GGGG.

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2012. līdz 2013. gadam (pieņemot, ka regula stāsies spēkā 2012. gadā),

- pēc kura turpinās normāla darbība

Paredzētie pārvaldības veidi[47]

( Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība , izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Kopienu izveidotām struktūrām[48]

- ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīga pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

Tiek ierosināts uzdevumus uzticēt jau eksistējošai struktūrai, proti, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (ITSB).

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Regulas priekšlikumā paredzēts, ka piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā Komisija izvērtē Biroja sniegumu šīs regulas piemērošanā, jo īpaši saistībā ar tās ietekmi uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Komisijas izvērtējuma ziņojums par Biroju un tā veiktajām darbībām saskaņā ar šo regulu ietvers: to rezultātu novērtējumu, ko Novērošanas centrs publicēs savos ceturkšņa ziņojumos un savā gada pārskatā, balstoties uz pilnīgiem un objektīviem datiem; ITSB veikto Novērošanas centra revīziju ziņojumus; publiskā un privātā sektora ieinteresēto aprindu aptauju par priekšstatu, kas radies par Biroja darbu, proti, par tā vispusību, uzticamību, precizitāti, lietderīgumu, objektivitāti un rezultātu neatkarību. Pasākumu seku un ietekmes novērtēšanā tiks izmantoti šādi kritēriji: Novērošanas centra darbības attīstībā panāktais progress; Novērošanas centra stratēģijas veiksmīgums; resursu efektīva izmantošana; sekas un ietekme uz publiskā un privāta sektora ieinteresētajām personām. Galvenie uzraudzības rādītāji būs: Biroja sagatavoto ziņojumu apkopošanas un publicēšanas laicīgums, paraugprakses izpēte, sabiedrības informēšanas metožu izstrāde un nodrošināšana, datubāzu izstrāde, nodrošināšana un uzturēšana, ziņojumu un izpētes kvalitāte (precizitāte un lietderīgums), sabiedrības informēšanas, izpētes un mācību programmu jomā izstrādājamo stratēģiju kvalitāte un ietekme, tostarp veiksmīgi īstenoto kampaņu skaits, apmācīto personu skaits un datu pieejamība. |

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

- - Biroja jaunie uzdevumi jāizmanto arī tam, lai Komisijas līmenī noteiktu, vai un kādas papildus ES mēroga darbības ir nepieciešamas. Tālab jānodrošina, ka Biroja darba programma un noteiktās prioritātes saskan ar Komisijas informācijas vajadzībām. Uzdevumu deleģēšana aģentūrai rada risku, ka šāda saskaņošana praksē netiks veikta.

- Pašreizējais Biroja darbības fokuss uz preču zīmēm un dizainparaugiem rada risku, ka autortiesības un citi intelektuālā īpašuma tiesību veidi tiks uzskatīti par mazāk svarīgiem.

Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, tiks veikts pilnīgs riska novērtējums.

Paredzētās kontroles metodes

Pamatojoties uz Biroja gada pārskatiem un Komisijas izvērtējumu, tiks veikti regulāri riska novērtējumi un tiks sagatavoti pārskata ziņojumi.

Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Šajā jomā ITSB jau ir noteicis stingras nostādnes un procedūras.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija……………...……….] | Dif./nedif. ([49]) | no EBTA[50] valstīm | no kandidātvalstīm[51] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

12 01 01 Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā "Iekšējais tirgus" nodarbināto personālu | Nedif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

12 01 03 Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā "Iekšējais tirgus" izmantoto aprīkojumu, mēbelēm un pakalpojumiem | Nedif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

- Ierosinātā iniciatīva radītu ietaupījumus šajās budžeta pozīcijās

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija……………………..] | Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidātvalstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

[XX.YY.YY.YY] | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ | JĀ/NĒ |

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | Numurs | Iekšējā tirgus politika |

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Citi ietaupītie administratīvie izdevumi

- (miljonos EUR)

Izdevumu veids | Citi ietaupītie administratīvie izdevumi |

no 2013. gada |

12 01 02 11 02 – Konferences un sanāksmes | 0,040 |

KOPĀ — ietaupītie administratīvie izdevumi | 0,040 |

Šie izdevumi par Novērošanas centra sanāksmēm vairs nebūtu jāsedz no ES budžeta, jo šīs izmaksas attiektos uz ITSB budžetu.

Balstoties uz 2010. gada izdevumiem, tiks ietaupīti EUR 40 000.

Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

- ( Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

N gads | N+1 gads | N+2 gads | N+3 gads | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) |

( Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un komisijas pārstāvniecības) |

XX 01 01 02 (Delegācijas) |

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |

( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[59] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) |

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) |

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |

KOPĀ |

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Ārštata darbinieki |

Ietaupīto cilvēkresursu skaits un veids

Amata kategorija | Cilvēkresursi, kas ietaupīti un kurus paredzēts izmantot citām prioritātēm (pārgrupējot citos Komisijas dienestos) |

2013 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | AD | 0 |

AST | 0 |

Amata vietas kopā | 0 |

Ārštata darbinieki | Ligumdarbinieki | 0 |

Valstu norīkotie eksperti |

Ārštata darbinieki kopā | 0 |

KOPĀ — pilnslodzes ekvivalenta (FTE) vienības | 0 |

Viens pašreizējais AST kategorijas darbinieks, kas nodarbojas ar Novērošanas centra darba organizāciju, ir norīkojumā no ITSB. Tā pakalpojumi Komisijā turpmāk vairs nebūs vajadzīgi, un amata vieta tiks atdota Birojam.

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- ( Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[62]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

Trešo personu iemaksas

- Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansejumu

- Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

N gads | N+1 gads | N+2 gads | N+3 gads | Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) | Kopā |

N gads | N+1 gads | N+2 gads | N+3 gads | Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu) |

…………. pants | | | | | | | | | |Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1] Komisijas paziņojums „Еiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, 2010. gada 3. marts, COM(2010) 2020.

[2] Konkrētāk skat. Komisijas 2008. gada 16. jūlija Paziņojumu "Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija", COM(2008) 465.

[3] ESAO, "Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products" – 2009. gada novembra atjauninātā versija, http://www.oecd.org/document/23/0,3343.

[4] Eiropas Komisija, Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts, "2009. gada ziņojums par ES muitas iestāžu darbībām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu", http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/statistics/index_en.htm .

[5] http://www.iccwbo.org/bascap/id35360/index.html.

[6] TERA Consultants , "Building a Digital Economy", 2010. gada marts , http://www.iccwbo.org/bascap/id35360/index.html.

[7] "2009. gada ziņojums par ES muitas iestāžu darbībām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu", skat. 4. zemsvītras piezīmi.

[8] Technopolis , 2007. gads, "Effects of counterfeiting on EU SMEs",http://ec.europa.eu/enterprise/enterprise_policy/industry/doc/Counterfeiting_Main%20Report_Final.pdf

[9] Frontier Economics , 2009. gada maijs, "The impact of counterfeiting on Governments and Consumers": http://www.iccwbo.org/uploadedFiles/BASCAP/Pages/Impact%20of%20Counterfeiting%20on%20Governments%20and%20Consumers%20-%0Final%20doc.pdf.

[10] UNICRI , "Counterfeiting: a global spread", 2008. gads, http://counterfeiting.unicri.it/report2008.php.

[11] Padomes 2008. gada 25. septembra Rezolūcija, OV C 253, 4.10.2008., 1. lpp.

[12] Komisijas 2009. gada 11. septembra paziņojums “Intelektuālā īpašuma tiesību stingrāka piemērošana iekšējā tirgū”, COM(2009) 467.

[13] Padomes 2010. gada 1. marta Rezolūcija par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū , OV C56, 6.3.2010., 1. lpp.

[14] Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūcija, 2009/2178(INI).

[15] ADE , "Evaluation of the Intellectual Property Rights Enforcement Strategy in Third Countries", 2010. gada novembris, http://trade.ec.europa.eu/doclib/cfm/doclib_section.cfm?sec=180&langId=en .

[16] COM(2010) 2020.

[17] COM(2008) 465; skat. arī Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu "Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku,” COM(2010) 608.

[18] Šīs sanāksmes notika 2009. gada 4. septembrī, 2009. gada 14. decembrī, 2010. gada 16. februārī un 2010. gada 10. jūnijā.

[19] Komisijas 2008. gada 16. jūlija paziņojums "Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija", COM(2008) 465 un COM(2009) 467.

[20] Padomes 2008. gada 25. septembra un 2010. gada 1. marta rezolūcijas.

[21] 2010. gada 22. septembra rezolūcija par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū, 2009/2178(INI), A7-0175/2010.

[22] Sīkāk skat. Max Planck Institute for Intellectual Property, Competition and Tax Law sagatavoto pētījumu, kas pieejamshttp://ec.europa.eu/internal_market/indprop/tm/index_en.htm.

[23] http://www.premiercercle.com/sites/ip2010/overview.php.

[24] Abas struktūras veido dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

[25] Skat. SEC(2007) 530.

[26] OV C , , . lpp.

[27] Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojums "Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020.

[28] OV C 253, 4.10.2008., 1. lpp.

[29] COM (2009) 467, 14.09.2009.

[30] Padomes 2010. gada 1. marta Rezolūcija 2010/C 56/01 par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū , OV C56, 6.3.2010., 1. lpp.

[31] Padomes 2010. gada 25. maija secinājumi par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu, OV C 140 , 29.5.2010, 22. lpp.

[32] OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp.

[33] Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūcija, 2009/2178(INI).

[34] OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

[35] ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, — ABB budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[36] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[37] COM(2010) 2020.

[38] COM(2008) 465.

[39] ESAO, "Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products" – 2009. gada novembra atjauninātā versija, http://www.oecd.org/document/23/0,3343.

[40] http://www.iccwbo.org/bascap/id35360/index.html.

[41] TERA Consultants , "Building a Digital Economy", 2010. gada marts , http://www.iccwbo.org/bascap/id35360/index.html.

[42] Eiropas Komisija, Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts, "2009. gada ziņojums par ES muitas iestāžu darbībām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu", http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/statistics/index_en.htm .

[43] Technopolis , 2007. gads, "Effects of counterfeiting on EU SMEs",http://ec.europa.eu/enterprise/enterprise_policy/industry/doc/Counterfeiting_Main%20Report_Final.pdf.

[44] COM(2009) 467.

[45] COM(2010) 2020.

[46] COM(2008) 465; skat. arī Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu "Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku,” COM(2010) 608.

[47] Skaidrojums par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWe b tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[48] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[49] Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[50] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[51] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[52] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[53] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās " BA " pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[54] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[55] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[56] Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[57] N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[58] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „ BA ” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[59] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki (" Intérimaire" ), JED — jaunākie eksperti delegācijās (" Jeune Expert en Délégation" ), LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[60] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām " BA " pozīcijām).

[61] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[62] Skatīt iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[63] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.