22.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 51/143

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,

—

ņemot vērā 2005. gada 9. janvārī noslēgto vispārējo miera nolīgumu (VMN),

—

ņemot vērā Āfrikas Savienības 2011. gada 31. janvāra paziņojumu,

—

ņemot vērā ES un tās dalībvalstu 2011. gada 9. jūlija deklarāciju par Dienvidsudānas Republikas neatkarību;

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton2011. gada 6. septembra paziņojumu par kauju sākšanos Zilās Nīlas pavalstī un 2011. gada 26. augusta paziņojumu par situāciju Dienvidkordofānā,

—

ņemot vērā 2011. gada 20. jūnijā pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus,

—

ņemot vērā komisāres K. Georgieva2011. gada 26. augusta paziņojumu par iespējamību sniegt humāno palīdzību Dienvidkordofānai,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek2011. gada 21. jūnija paziņojumu par situāciju Abjejā un Dienvidkordofānā,

—

ņemot vērā Āfrikas Savienības 2011. gada 20. augusta paziņojumu par Sudānas valdības un Dienvidsudānas valdības nolīgumu par robežu uzraudzības atbalsta misiju,

—

ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2011. gada augusta provizorisko ziņojumu par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem Dienvidkordofānā no 2011. gada 5. jūnija līdz 30. jūnijam,

—

ņemot vērā 2011. gada 28. jūnijā parakstīto pamatnolīgumu par politiskajiem un drošības pasākumiem Zilās Nīlas un Kordofānas pavalstīs,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon2011. gada 2. septembra paziņojumu, kurā viņš mudināja pārtraukt kaujas Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.

tā kā situācija Dienvidkordofānā joprojām ir saspringta, jo notiek kaujas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem (SAF) un Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības Ziemeļu spēkiem (SPLM), un karadarbība ir atjaunojusies arī Zilās Nīlas pavalstī;

B.

tā kā bruņotajā konfliktā starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību Dienvidkordofānā dzīvības un mājokļus ir zaudējuši tūkstošiem cilvēku no kaimiņvalstīm;

C.

tā kā 2011. gada 23. augustā prezidents O. Bashir izsludināja vienpusēju divu nedēļu ilgu pamieru Dienvidkordofānā, bet paziņoja arī to, ka šajā reģionā neļaus darboties nevienai ārvalstu organizācijai;

D.

tā kā 2011. gada 2. septembrī prezidents O. Bashir paziņoja par Zilās Nīlas pavalsts konstitūcijas pārtraukšanu un ārkārtas stāvokļa noteikšanu pēc asiņainajām sadursmēm starp Sudānas armiju un spēkiem, kas atrodas šajā teritorijā un atbalsta Dienvidsudānu, vēl vairāk palielinot bēgļu gaitās devušos iedzīvotāju skaitu, kas jau tāpat ir mērāms tūkstošos;

E.

tā kā pret civiliedzīvotājiem vērstie uzbrukumi Dienvidkordofānā ietver mērķtiecīgu masveida nogalināšanu bez tiesas spriedumu, par kuras upuriem galvenokārt kļūst cilvēki, ko uzskata par SPLM atbalstītājiem, patvaļīgus arestus un aizturēšanu (saistībā ar ko valda bažas, ka aizturētos pakļauj spīdzināšanai un pret viņiem izturas necilvēcīgi un pazemojoši), māju pārmeklēšanu, it kā vēršoties pret Nūbas etniskās grupas izcelsmes iedzīvotājiem, piespiedu pazušanu, baznīcu iznīcināšanu un marodierismu;

F.

tā kā tiek lēsts, ka neseno kauju dēļ tika pārvietoti vairāk nekā 200 000 cilvēku un 5 000 cilvēku ir devušies uz Dienvidsudānu (Unity pavalsti), lai izbēgtu no bruņotā konflikta; tā kā, turpinoties kaujām reģionā, šis skaits tuvāko mēnešu laikā var ievērojami pieaugt;

G.

tā kā Sudānas bruņotie spēki (SAF) nešķirojot bombardē civiliedzīvotāju apdzīvotas teritorijas Nūbas kalnu reģionā Dienvidkordofānā, lai gan ir izsludināts pamiers, un kavē pārvietotajiem iedzīvotājiem paredzētās palīdzības piegādes;

H.

tā kā, kopš jūnijā izcēlās konflikts, humānās palīdzības aģentūras nav spējušas iegūt atļauju strādāt Dienvidkordofānā un nav veikts vajadzību novērtējums; tā kā Sudānas valdība ir noraidījusi ANO miera uzturētāju pieprasījumu ļaut viņiem palikt Dienvidkordofānā, Zilās Nīlas pavalstī un Abjejā pēc valsts dienvidu daļas neatkarības iegūšanas;

I.

tā kā tiek ziņots, ka Dienvidsudānas drošības spēki iejaucas humānās palīdzības organizāciju darbā, tai skaitā, konfiscējot transportlīdzekļus, veicot fiziskus uzbrukumus palīdzības organizāciju darbiniekiem un izlaupot ēkas un teritorijas, ko izmanto starptautiskās organizācijas, tostarp ANO, kuras darbiniekiem ir liegta piekļuve daudzām Dienvidkordofānas daļām, tādējādi neļaujot viņiem veikt izmeklēšanu un neatkarīgu novērtēšanas misiju uz vietas;

J.

tā kā lielai daļai reģiona iedzīvotāju joprojām trūkst pārtikas, un šo situāciju saasinājis konflikts, kura dēļ Āfrikas ragā pieaug preču cenas un bads;

K.

tā kā Komisija 2011. gadā ir piešķīrusi EUR 100 miljonus, tai skaitā EUR 11 miljonus pārejas perioda teritorijām, taču Starptautiskais Dienvidsudānas palīdzības fonds joprojām ir saņēmis tikai 37 % no finansējuma;

L.

tā kā ir panākts vien neliels progress, risinot vispārējā miera nolīgumā iekļautos jautājumus, lai pēcreferenduma sarunās panāktu vienošanos par tādiem jautājumiem kā no naftas gūto ieņēmumu sadalīšana, robežu demarkācija, pilsonība, parādu un aktīvu sadalīšana un referendumi Dienvidkordofānā, Zilās Nīlas pavalstī un Abjejā;

M.

tā kā situācija Dārfūrā joprojām sagādā ārkārtīgi lielas bažas, jo ANO misija Dārfūrā ziņo par Centrālās rezerves policijas darbinieku ļaunprātīgu izturēšanos, nolaupīšanām un vispārēju drošības apdraudējumu iekšēji pārvietoto iedzīvotāju nometnēs,

1.

pauž nožēlu par zaudētajām cilvēku dzīvībām, vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumiem un humānās palīdzības piegādei radītajiem šķēršļiem Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs; stingri nosoda SAF iebrukumu Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs; mudina visus konfliktā iesaistītos nekavējoties pārtraukt kaujas un meklēt konfliktam politisku risinājumu, pamatojoties uz 2011. gada 28. jūnija nolīgumu; turklāt aicina atcelt ārkārtas stāvokli Zilās Nīlas pavalstī;

2.

atgādina visām pusēm par viņu pienākumiem ievērot starptautiskos humanitāro tiesību un cilvēktiesību aktus; īpaši prasa pārtraukt mērķtiecīgo masveida nogalināšanu un nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgus arestus un aizturēšanas, spīdzināšanu, piespiedu pazušanas un marodierismu; turklāt prasa Sudānai pārtraukt neselektīvo bombardēšanu no gaisa un uzsver, ka tie, kurus uzskata par atbildīgiem jebkādu pārkāpumu izdarīšanā, jāsauc pie atbildības, Apvienoto Nāciju Organizācijai veicot neatkarīgu izmeklēšanu;

3.

atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības 2011. gada 8. septembrī panākto vienošanos, saskaņā ar kuru abas puses piekrita izvest bruņotos spēkus no apstrīdētās Abjejas teritorijas; aicina Sudānu un Dienvidsudānu ievērot visus 2005. gada vispārējā miera nolīguma noteikumus, lai panāktu noturīgu mieru, saglabātu cilvēku tiesības uz pašnoteikšanos, ievērotu noteiktās robežas un galu galā nodrošinātu virzību uz abu valstu samierināšanos; atkārtoti pauž ES apņemšanos sadarboties ar Sudānu un Dienvidsudānu, lai sekmētu demokrātisku pārvaldību un to, ka tiek ievērotas visu Sudānas iedzīvotāju cilvēktiesības;

4.

prasa visām pusēm ļaut humānās palīdzības organizācijām nekavējoties, bez kavēkļiem un neciešot no iebiedēšanas un vardarbības sniegt palīdzību visiem iedzīvotājiem, kuriem tā ir vajadzīga; stingri uzsver pienākumu aizsargāt civiliedzīvotājus un humānās palīdzības organizāciju darbiniekus; pauž bažas par to, ka tikai valdības kontrolētas struktūras un vietējie palīdzības darbinieki var izdalīt humānās palīdzības preces, lai gan aizvien vairāk samazinās pirmās nepieciešamības produktu krājums un piegādes;

5.

pauž bažas par ziņojumiem, saskaņā ar kuriem valdība mēģina piespiest pārvietotās personas atgriezties teritorijās, kur var būt apdraudēta viņu dzīvība vai drošība; prasa ievērot iekšēji pārvietotu personu tiesības;

6.

aicina Komisiju, ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību ievērot to finansiālās saistības attiecībā uz reģionu un jo īpaši risināt nopietnā pārtikas palīdzības, ārkārtas patversmju un aizsardzības trūkuma problēmu; prasa pievērst ciešu uzmanību situācijai attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un pasākumiem, kas būtu jāīsteno gadījumā, ja situācija pasliktinās; uzskata, ka jaunas reģionam draudošas plaša mēroga humanitārās katastrofas novēršanai var būt nepieciešama papildu palīdzība;

7.

aicina starptautisko sabiedrību, uzsverot tās atbalstu Thabo Mbeki vadītās Āfrikas Savienības Augsta līmeņa darba grupas Sudānai centieniem un iesaistoties Arābu valstu līgai, veicināt vispārējā miera nolīguma slēdzēju pušu sarunas un ANO ģenerālsekretāra īpašās pārstāves Sudānā centienus;

8.

pauž nopietnas bažas par ziņām, ka reģionā aizvien vairāk tiek izmantotas kājnieku mīnas; atgādina par savu stingro pretestību mīnu izmantošanai un prasa nekavējoties pārtraukt šādas darbības;

9.

aicina Āfrikas Savienību stiprināt sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu, lai visā Āfrikā veicinātu izpratni par cilvēktiesībām un to ievērošanu; prasa novērst nesodāmību par visiem Sudānā kara laikā izdarītajiem noziegumiem un pauž cerību, ka prezidentu Omar al-Bashir drīz notiesās Hāgā, tādējādi īstenojot vienu no elementiem nepieciešamajā tiesu sistēmas, tiesiskuma un taisnīguma pret upuriem atjaunošanā;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, ES īpašajai pārstāvei Dienvidsudānā, Sudānas valdībai, Dienvidsudānas valdībai, Āfrikas Savienības institūcijām un Āfrikas Savienības Augsta līmeņa darba grupas Sudānai priekšsēdētājam, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un ES dalībvalstu valdībām.