25.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/55

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Virzībā uz ES un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšanu: pilsoniskās sabiedrības ieguldījums”

2011/C 248/09

Ziņotājs: José María ZUFIAUR

Saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2010. gada 16. septembrī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Virzībā uz ES un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšanu: pilsoniskās sabiedrības ieguldījums”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 25. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 472. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. jūnijā (15. jūnija sēdē), ar 89 balsīm par, 1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Kopsavilkums un ierosinājumi

1.1   EESK uzskata: ja tiks pārvarētas pašreizējās domstarpības tādos jautājumos kā lauksaimniecība, intelektuālais īpašums un ilgtspējīga attīstība, ES un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšana sniegs visplašākās, visdaudzveidīgākās iespējas un ieguvumus abām pusēm laikā, kad būtiski mainās pasaules mēroga dalībnieku loma un pasaulē jārisina grūti uzdevumi ģeostratēģijas, vides, sociālajā, enerģētikas un pārvaldības jomā un steidzami un būtiski jāreformē attīstības modelis, lai pārvarētu sistēmisko krīzi, kurai līdzīgas nav bijis kopš 20. gadsimta 30. gadiem.

1.2   EESK uzskata, ka nolīgumu iespējams noslēgt vienīgi gadījumā, ja tas ir līdzsvarots, abpusēji izdevīgs un netiek “upurēta” neviena nozare (piemēram, lauksaimniecība), reģions vai valsts. Asociācijas nolīguma pamatā nekādā gadījumā nedrīkst būt slikta vienošanās. Tāpēc Komiteja aicina sarunās iesaistītās puses izrādīt politisko gribu, lai varētu panākt vienošanos par asociācijas nolīgumu, un darīt visu iespējamo, lai pārvarētu atšķirības, kas īpaši ietekmē asociācijas nolīguma galveno pīlāru, proti, tirdzniecības jautājumus. Šā mērķa sasniegšanai EESK aicina izmantot visus iespējamos risinājumus un mehānismus: atšķirību atzīšanu, atbalsta un kompensācijas pasākumus, izņēmumu noteikšanu, attīstības plānus visvairāk ietekmēto nozaru atbalstam, ieguldījumu sekmēšanu, inovācijas politiku un izlīdzinošas, pārejas un pielāgojamas klauzulas. Turklāt atbalsta pasākumos jāņem vērā visas ES politikas.

1.3   Visos gadījumos EESK aicina sarunās iesaistītās puses un jo īpaši Eiropas Savienību apsvērt augsto politisko un saimniecisko cenu, kā arī zaudēto iespēju, ja netiks panākta vienošanās par nolīgumu netiks panākta.

1.4   EESK uzskata, ka asociācijas nolīgumam ir jābūt visaptverošam un tajā jāiekļauj visi ES un Mercosur attiecību aspekti. Tāpēc ir svarīgi, lai, izmantojot tiesību aktu saskaņošanu un ietekmi uz barjerām, kas nav saistītas ar tirdzniecību, varētu pārvarēt faktiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras uzņēmumi. Īpaši asociācijas nolīgumā jāiekļauj sociālā, nodarbinātības un vides dimensija, kas attiecas asociācijas nolīgumu kopumā. Tai būtu jānodrošina, ka ekonomiskie sakari ir saskaņā ar nolīgumā izvirzītajiem mērķiem vides un sociālajā jomā un nav pārkāpti noteikumus un garantijas, kas regulē ilgtspējīgu attīstību. Nolīgumā būtu jāatspoguļo pušu apņemšanās ievērot pamatprasības sociālo un darba tiesību jomā, ieskaitot starptautiskās deklarācijas, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas deklarācijas, kurās noteikts, ka pamatprincipu un tiesību pārkāpšanu darbā nevar izmantot kā likumīgu salīdzinošu priekšrocību starptautiskajā tirdzniecībā.

1.5   EESK aicina, lai Mercosur padomdevēja iestāde (el Foro Consultivo Económico-Social del Mercosur — FCES) un pati EESK kā struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību abos reģionos, tiktu iesaistītas sarunu procesā, asociācijas nolīguma ietekmes novērtējumos un ar tiem saistītajos priekšlikumos (EESK uzskata, ka noteikti a apriori jāanalizē iespējamā asociācijas nolīguma ietekme un jāizveido mehānismi, kas ļauj ex post pārbaudīt nolīgumā ietverto jautājumu risināšanas rezultātus un tās gaitu), īpašas sadaļas izstrādē, kurā uzsvērta sociālā, darba un vides dimensijai, kā arī parakstītā nolīguma īstenošanā ar tādas apvienotas konsultatīvas komitejas starpniecību, kuru veido abas minētās struktūras, tām pārstāvot līgumslēdzēju pušu organizētu pilsonisko sabiedrību (1).

2.   Ievads

2.1   ES un Mercosur sarunas par asociācijas nolīguma noslēgšanu apsīka 2004. gadā, jo pusēm bija ļoti atšķirīgi viedokļi jautājumā par piekļuvi tirgiem un saistībā ar Dohas attīstības sarunu (DDR) kārtas gaidāmajiem rezultātiem. Neformālie kontakti 2009. gadā liecināja, ka pušu nostāja ir mainījusies, norādot uz jaunām iespējām panākt vienošanos par nolīgumu. Tādējādi ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu samitā, kas notika 2010. gadā, tika pieņemta lēmums atsākt sarunas. Asociācijas nolīgumam ir jābūt visaptverošam, tirdzniecības dimensijā iekļaujot ne tikai jautājumu par preču tirdzniecību, bet arī par pakalpojumiem, ieguldījumiem, publisko iepirkumu, intelektuālo īpašumu (ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumus), tirdzniecības atvieglošanu, pasākumiem veselības aprūpes un augu veselības jomā, ilgtspējīgu tirdzniecību un attīstību, konkurenci un tirdzniecības aizsardzības instrumentiem.

3.   Asociācijas nolīguma potenciāls un iespējas

3.1   Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu (vairāk nekā 700 miljoni) un tirdzniecības apjomu (vairāk nekā 84 miljardi euro), ES un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšana dotu iespēju izveidot plašu ekonomiskās integrācijas telpu, kas sniegtu ieguvumus abām pusēm, un radītu pozitīvu ārējo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz pārējām Latīņamerikas valstīm.

3.2   ES kopumā ir pasaules lielākā ekonomika, un Mercosur bloks ir viens no pasaules 6 lielākajām ekonomikām. Tas ir arī ļoti dinamisks reģions ar augstiem saimnieciskās izaugsmes rādītājiem pēdējos gados: līdz 7 % Brazīlijā un 9 % Argentīnā, Urugvajā un Paragvajā. Turklāt Mercosur valstīs sāk veidoties daudzveidīgāks ekonomiskais pamats, kura būtiska sastāvdaļa ir pārtikas lauksaimniecība, bet attīstās arī rūpniecības bāze ar nozīmīgiem enerģētikas un tehnoloģiju resursiem.

3.3   Eiropas Savienība ir Mercosur lielākā tirdzniecības partnere, tad seko ASV. ES importa apjoms no Mercosur 2010. gadā sasniedza apmēram 44 miljardus euro, bet eksporta apjoms — vairāk nekā 40 miljardus euro. Būtu jāuzsver, ka ES eksporta apjoms uz Mercosur jau ir tikpat liels kā uz Indiju un pārsniedz eksporta apjomus uz Kanādu vai Dienvidkoreju. Savukārt ES ieguldījumu apjoms Mercosur pārsniedz ES kopējo ieguldījumu apjomu Ķīnā, Indijā un Krievijā.

3.4   ES un Mercosur ekonomikas viena otru būtiski papildina, kā to skaidri apliecina savstarpējās tirdzniecības profils, proti, ES galvenokārt eksportē gatavus izstrādājumus, ražošanas līdzekļus, transporta iekārtas un ķīmiskos produktus, bet importē pārtikas un enerģētikas produktus. Tomēr tirdzniecības tendences abās pusēs strauji mainās: piemēram, ES būtiski palielinājusi pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportu, savukārt Brazīlijas uzņēmumiem 2007.-2008. gadā bija vairāk ieguldījumu Eiropā nekā Eiropas uzņēmumiem Brazīlijā. Tādēļ asociācijas nolīguma parakstīšanai būtu ārkārtīgi liela nozīme labklājības radīšanā.

3.5   Asociācijas nolīgums ar Mercosur ES dotu iespēju nostiprināt saimnieciskās un ģeopolitiskās saiknes ar stratēģiski nozīmīgu partneri. Divu reģionu sadarbības nolīgums ES dotu iespēju attīstīties ātrāk par citiem starptautiskiem konkurentiem, piemēram, ASV un Ķīnu. Turklāt asociācijas nolīgums nostiprinātu stratēģisko partnerību ar Brazīliju (izņemot tirdzniecības jautājumus). Šai valstij ir īpaša nozīme starptautisko attiecību ģeopolitiskajā struktūrā, jo tā ir iekļauta divos galvenajos mehānismos, kas koordinē jaunās tirgus ekonomikas valstu intereses, proti, BRIC un IBSA  (2). Visi iepriekš minētie aspekti sekmētu vispirms Dienvidamerikas un tad Latīņamerikas plašāku integrāciju, jo Amerika ir kontinents ar ļoti nozīmīgām enerģijas, pārtikas un ūdens rezervēm, un minētie trīs resursi 21. gadsimtā būs īpaši svarīgi. Kopumā asociācijas nolīgums varētu mazināt ekonomisko un ģeopolitisko lejupslīdi Atlantijas okeāna reģionā salīdzinājumā ar Klusā okeāna reģionu.

4.   Šķēršļi un nepilnības asociācijas nolīgumā

4.1   Lai gan ES un Mercosur asociācijas nolīgumam ir neapšaubāmas priekšrocības, šāda veida nolīgums rada arī grūtības, kuras īsumā varētu raksturot šādi: 1) sarežģītā sarunu darba kārtība, t.i., tirdzniecības jautājumu saturs nolīgumā, 2) strukturālās nepilnības, kas ietekmē Mercosur integrāciju un nosaka brīvo tirdzniecību, 3) asociācijas nolīguma sociālā un vides dimensija, 4) pušu politiskā griba (tās pakāpe) vienoties par nolīgumu un līdz ar to arī vēlme apspriest visus iespējamos kompensējošo mehānismu izmantošanas veidus gan nolīguma ietvaros, gan ārpus tā, lai varētu panākt vienošanos. Pēdējie divi minētie jautājumi izskatīti atzinuma 5. un 7. punktā.

4.1.1   Tirdzniecības jautājumos grūtības ir labi zināmas. Raugoties no Eiropas viedokļa, tās saistītas galvenokārt ar pārtikas lauksaimniecības nozari Mercosur valstīs, kā to apliecina Komisijas nesen veiktais ietekmes novērtējums. (3) Jo īpaši ir bažas par būtisku negatīvu ietekmi tādās nozarēs kā cukura, liellopu, putnu gaļas un cūkgaļas ražošana, augļu un dārzeņu audzēšana. Vēl aizvien valda uzskats par pārmērīgu protekcionismu rūpniecības preču (automobiļi, ķīmiskie produkti) un arī dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu jomā (ieskaitot vīnu), risks saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības noteikumu neievērošanu, salīdzinoši zems pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības prasību ievērošanas līmenis, kā arī pilnīgas pārredzamības trūkums publiskā pasūtījuma līgumos. Pēc nesenajām sarunu kārtām pušu nostāja attiecībā uz vienošanos tādos jautājumos kā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība un jautājumos, kas saistīti ar izcelsmes noteikumiem, ir labvēlīgāka.

4.1.2   Arī no Mercosur viedokļa vissvarīgākais jautājums ir lauksaimniecība. Eiropa 2004. gadā ierosināja pēc pārejas periodu beigām liberalizēt 86,25 % no visa kopējā lauksaimniecības preču importa. Iespējams, šajā gadījumā sarunas būs par augstāku slieksni. Sarunas atvieglo iespēja noteikt kvotas. Savukārt Eiropas lauksaimniecības nozaru norādītos riskus varētu mazināt, ja asociācijas nolīgumā iekļautu prasību pietiekami ievērot vienādus standartus vides, pārtikas drošības, dzīvnieku labturības u.c. jomās gan Eiropas produkcijai, gan ražojumiem, kurus importē no Mercosur. Turklāt asociācijas nolīguma dēļ ES nevajadzētu palielināties pārtikas atkarībai, un nolīgumā vajadzētu paredzēt instrumentus, kas nepieciešami, lai neveidotos tādas lauksaimniecības modelis, kas ir intensīvas un nav neilgtspējīga. Rūpniecības ražojumu jomā šķēršļu ir mazāk un iespēja panākt vienošanos šķiet lielāka, kā tas ir bijis ES un Dienvidkorejas nolīgumā par automobiļu rūpniecību. Visbeidzot ir tādi jautājumi kā intelektuālais īpašums, kas ir īpaši jutīgi dažām Mercosur valstīm, piemēram, Brazīlijai, un tos var paredzēt pielāgojamās vai pārejas klauzulās, pamatojoties uz PTO noteikumiem. Šajā sakarā EESK uzskata, ka līdz ar citām iniciatīvām varētu izstrādāt programmu, kurā iekļauti ar rūpniecisko īpašumu saistīti jautājumi. Tā sekmētu tehnoloģiju nodošanu un palīdzētu ieviest ES un Mercosur valstīs spēkā esošu patentu sistēmu, ar iespēju to izmatot visā Latīņamerikas reģionā.

4.1.3   EESK uzskata, ka, neraugoties uz grūtībām, šobrīd ir labāki nosacījumi nekā iepriekš, lai varētu noslēgt sabalansētu, abpusēji izdevīgu nolīgumu, kurā netiek “upurēta” neviena nozare, reģions vai valsts (4).

4.2   Vēsturiski asociācijas nolīgumu būtiski apgrūtinājušas Mercosur strukturālās nepilnības. Sevišķi jāuzsver tādas problēmas kā kopēju tīklu un struktūru trūkums teritorijā, kas trīs reizes lielāka par Eiropas Savienību, zems iekšējās tirdzniecības līmenis (15 % Mercosur valstīs, 45 % Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma valstīs, 66 % ES), ārpusreģionālās tirdzniecības pārsvars, nepilnīga muitas savienība, ierobežota makroekonomikas politikas koordinācija un reģionālo iestāžu vājums.

4.2.1   Pēdējos gados, jo īpaši pēc 2003. gada, kad iespēja panākt drīzu vienošanos starp ES un Mercosur šķita pavisam reāla, reģionālās integrācijas process strauji atsācies un tiek īstenotas daudzas iniciatīvas, piemēram, kopīga politika tādās jomās kā enerģētika, naftas un gāzes resursu izmantošana un komunikācijas infrastruktūru izveide, Argentīnas un Brazīlijas vienošanās par kopīgu politiku automobiļu ražošanā, kā arī Mercosur strukturālās konverģences fonda izveide (FOCEM). Apstiprināts arī stratēģiskais plāns asimetrijas novēršanai iekšējā tirgū, un Paragvajai un Urugvajai noteikti atvieglota un diferencēta režīma pasākumi.

4.2.2   Turklāt 2000. gadā Mercosur valstu valdības izveidoja makreoekonomikas uzraudzības grupu, lai kontrolētu vairākus makroekonomiskās konverģences parametrus un izstrādātu kopīgu metodoloģiju to izmantošanai.

4.2.3   Visi minētie pasākumi devuši iespēju paplašināt iekšējo tirdzniecību reģionā, uzlabot ražošanas kvalitāti un piesaistīt jaunas tiešās investīciju plūsmas no ārvalstīm.

4.2.4   Pēdējos gados Mercosur iegūst arī spēcīgāku politisko dimensiju: ir izveidotas arbitrāžas un apelācijas tiesas, no administratīvā sekretariāta tas pārveidojies par tehnisko sekretariātu, ir parakstīts cilvēktiesību protokols, izveidots Mercosur Parlaments (PARLASUR) un iecelts pirmais augstais pilnvarotais pārstāvis. Tomēr ekonomiskās integrācijas process vēl aizvien ir vājš, ir ļoti daudz domstarpību par tirdzniecības jautājumiem, un institucionālajā jomā vēl daudz darāmā.

4.2.5   Īpaši jānorāda, ka 2010. gada augustā Mercosur beidzot pieņēma jaunu kopīgu muitas kodeksu (ar gandrīz 200 pantiem), un tajā iekļauti tādi jautājumi kā ārējā kopīgā dubulttarifa atcelšana produktiem, kurus pārvadā no vienas valsts uz otru. Tādēļ ir vajadzīga kopīga tirdzniecības politika un jāsaskaņo citi jautājumi, piemēram, īpaši noteikumi importam vai tirdzniecības aizsardzības instrumenti. Ir jāsasaista arī muitas pārvaldes IT sistēmas un jāizveido mehānisms, lai iekasētu un sadalītu no ārējo kopīgo tarifu piemērošanas gūtos ieņēmumus. Šis progress muitas savienības jomā ir ļoti nozīmīgs faktors, lai atvieglotu ES un Mercosur sarunas.

4.2.6   Asociācijas nolīguma noslēgšana varētu paātrināt plašākas ekonomiskās integrācijas procesu, iekšējā tirgus noregulēšanu un iestāžu nostiprināšanu Mercosur blokā.

5.   Asociācijas nolīguma ietekme un kompensācijas pasākumi

5.1   Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma ir veikts pētījums par ES un Mercosur tirdzniecības liberalizācijas ietekmi, ņemot vērā gan asociācijas nolīgumu kopumā, gan trīs īpašas nozares, proti, lauksaimniecību, automobiļu rūpniecību un mežsaimniecību. Pētījumā analizēta asociācijas nolīguma iespējamā pozitīvā un negatīvā ietekme, kā arī iekļauti priekšlikumi pasākumiem, lai sekmētu pozitīvo ietekmi un novērstu vai mazinātu jebkādu negatīvo ietekmi gan saistībā ar nolīgumu kopumā, gan analizētajās nozarēs.

5.2   EESK ierosina sarunās iesaistītajām pusēm ņemt vērā šādus papildu pasākumus gan nolīguma jautājumos par tirdzniecību, gan arī saistībā ar sadarbības elementu un ES un Mercosur kopīgajām programmām. Komiteja arī uzskata, ka minētie aspekti citstarp būtu jāiekļauj Mercosur Ekonomikas un sociālo konsultāciju foruma (FCES) un EESK prasībās asociācijas nolīguma sarunu procesā.

5.3   EESK uzskata: lai atvieglotu asociācijas nolīguma noslēgšanu, tajā ir jāiekļauj turpmākās attīstības klauzulas, lai vēlākā posmā varētu paplašināt atsevišķus divu reģionu līguma aspektus.

5.4   EESK uzskata, ka ietekmes novērtējumos ir jāpievērš lielāka uzmanība ekspertu un līguma partnervalstu organizāciju dalībai, kā arī risku noteikšanai sociālajā un vides jomā, jo šos riskus pašlaik uzskata vienīgi par ekonomiskā novērtējuma papildinājumu (5), tostarp arī jautājumu par bagātības koncentrēšanos un tās nevienlīdzīgu sadali, kas var rasties līguma rezultātā.

6.   Ilgtspējīgas attīstības jautājums asociācijas nolīgumā

6.1   EESK uzskata, ka ES un Mercosur visā turpmākajā asociācijas nolīgumā kā neatņemama sastāvdaļa jāiekļauj sociālā, nodarbinātības un vides dimensija, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību gan ES, gan Mercosur valstīs. Šī dimensija papildinātu asociācijas nolīguma ekonomisko un tirdzniecības dimensiju.

6.1.1   Minētais viedoklis atbilst oficiālajai nostājai, kuru pauž ES un Mercosur  (6) vadības struktūras, kas atbalsta tirdzniecības liberalizāciju, ko papildina saistības un pasākumi sociālajā un vides jomā.

6.1.2   Tādēļ EESK uzsver, ka asociācijas nolīgumā būtu jāiekļauj jautājums par sociālo un vides prasību ievērošanu, lai nodrošinātu tādu tirdzniecības un ekonomisko sakaru izveidi, kas sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju, ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un stiprina vietējās ražošanas konkurētspēju (MVU, sociālā ekonomika un mikrouzņēmumi), ņemot vērā to spēju radīt darba vietas.

6.1.3   EESK uzskata, ka sociālā un vides dimensija attiecas uz asociācijas nolīgumu kopumā. Komiteja ir pārliecināta, ka sadaļā par tirdzniecību būtu jāiekļauj jautājumi saistībā ar cilvēktiesību, darba tiesību, sociālo tiesību un vides aizsardzību, kā arī īpaša nodaļa par “tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem”, ietverot šādus aspektus:

—	nelegāli iegūtu produktu (zivis, koksne) izslēgšana no tirdzniecības plūsmām,

—	ar taisnīgu tirdzniecību un uzņēmumu sociālo atbildību saistītu iniciatīvu iekļaušana tirdzniecības un ieguldījumu programmās,

—	apņemšanās periodiski kontrolēt tirdzniecības sakaru ietekmi uz sociālajiem un vides jautājumiem,

—	sociālo un vides jomu regulējošo tiesību aktu ievērošana, lai novērstu netaisnīgas priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā,

—	mežu izciršanas novēršana.

7.   ES un Mercosur asociācijas nolīguma stratēģiskās sastāvdaļas

7.1   Stingra politiskā griba ir īpaši svarīga pirmām kārtām tāpēc, lai izstrādātu un sekmētu asociācijas nolīgumu ne tikai kā brīvās tirdzniecības līgumu, bet gan kā visaptverošāku stratēģisku nolīgumu, lai abām pusēm ilgtermiņā sniegtu priekšrocības tādās jomās kā attīstība, drošība, migrācijas procesi, vides problēmas. Otrām kārtām, lai izmantotu visus pašreizējos mehānismus, kuros ņemtas vērā atšķirības starp abiem reģioniem, mazinātu liberalizācijas negatīvo ietekmi atsevišķās nozarēs, paātrinātu Mercosur integrācijas procesa tempu un noteiktu sociālo līdzdalību un pārredzamību kā galvenos jautājumus abu reģionu sarunās.

7.2   Asociācijas nolīgums sniedz nozīmīgu iespēju izvirzīt vispārīgus stratēģiskus mērķus, kuri ir svarīgi abiem reģioniem.

7.3   Pirmkārt, tas būtu veids, kā saglabāt politisku un starptautisku ekonomisku klātbūtni laikā, kad ekonomiskā un politiskā vara pārvietojas no Atlantijas okeāna reģiona uz Klusā okeāna reģionu. Mercosur nav nolīgumu ar ASV vai lielajām Āzijas valstīm, lai gan ir parakstīti brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Čīli un Andu Kopienas dalībvalstīm. Bez tam Venecuēla gatavojas iekļauties blokā. Ārpus Dienvidamerikas reģiona ir parakstīti nolīgumi, arī brīvās tirdzniecības nolīgumi, ar Dienvidāfriku, Indiju, Pakistānu, Turciju, Ēģipti, Maroku un Izraēlu. ES ir divpusējie nolīgumi ar Meksiku, Čīli, Centrālamerikas valstīm, Peru, Kolumbiju, Dienvidāfriku, Karību reģiona valstīm un Dienvidkoreju. Kopumā ES un Mercosur asociācijas nolīguma rezultātā varētu izveidoties divu reģionu bloks, kuram būtu būtiska nozīme pasaules jaunajā sistēmā.

7.3.1   Asociācijas nolīgumam būtu arī ļoti liela loma visa Latīņamerikas reģiona integrācijas sekmēšanā. Nolīgumam būtu lielas iespējas piesaistīt Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu citas reģionālās grupas, kā arī tādas valstis kā Meksika un Čīle. Abu reģionu “stratēģiskai aliansei” starp ES 27 dalībvalstīm un 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm būtu svarīga nozīme daudzpusējās organizācijās. Līdzīgā veidā palielinātos ietekme G20, kur ir trīs Latīņamerikas valstis (Brazīlija, Meksika un Argentīna) un piecas Eiropas valstis (Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Spānija), kā arī pati ES.

7.3.2   Visbeidzot, asociācijas nolīgums ar Mercosur ES varētu nodrošināt stratēģisku partneri, lai īstenotu Eiropas mērķi, proti, pasaules līmenī sekmēt aizsargātu vidi. Dalībvalstīm, iedzīvotājiem un daudzpusējai sistēmai vides jautājums šobrīd ir viens no vissvarīgākajiem. ES ir vadošā loma videi draudzīgas politikas un tehnoloģiju jomā. Dabas resursi Latīņamerikā un īpaši Mercosur ir viena no galvenajām priekšrocībām, bet šo reģionu ļoti apdraud arī klimata pārmaiņas, kā arī citstarp daži intensīvas lauksaimniecības prakses veidi.

7.3.3   Lai minēto mērķi pietiekami atbalstītu, būtu būtiski jāpapildina sadaļas “enerģētika, vide, zinātne un tehnoloģija, inovācija” saturs. Šiem jautājumiem jābūt prioritāriem sadaļā par attīstības sadarbību. ES sestās pamatprogrammas par pētniecību un tehnoloģijas attīstību ietvaros ar Mercosur pārstāvju līdzdalību jau īstenoti vairāki projekti. Minētajai sadarbībai jābūt asociācijas nolīguma neatņemamai sastāvdaļai. Septītās pamatprogrammas ietvaros pieejamais nozīmīgais finansējuma apjoms – 50 miljardi euro – arī varētu sniegt ļoti lielu atbalstu.

8.   Pilsoniskā sabiedrība un asociācijas nolīgums

8.1   EESK uzskata, ka sarunu reģionālais raksturs un asociācijas nolīguma saturs ir būtisks un īpašs šo sarunu aspekts, kā arī atskaites punkts ekonomiskajiem sakariem pasaulē, kas aizvien vairāk atvērta tirdzniecībai.

8.2   EESK atkārtoti apstiprina pārredzamības un līdzdalības principus gan sarunu procesā, gan asociācijas nolīguma īstenošanā. Šajā sakarā EESK vēlas saņemt visaptverošu informāciju par sarunu procesu un kontaktēties ar sarunu dalībniekiem, lai varētu iepazīstināt ar FCES un EESK priekšlikumiem.

8.3   EESK aicina to iesaistīt arī ietekmes novērtējumu izstrādē, lai varētu sniegt priekšlikumus par pasākumiem, kas paredzēti tirdzniecības liberalizēšanas procesa radītās negatīvās ietekmes novēršanai vai mazināšanai, un pēc nolīguma parakstīšanas aicina izveidot tehniska rakstura uzraudzības centru, lai pastāvīgi novērtētu asociācijas nolīguma ietekmi ekonomikas, sociālajā un vides jomā un ierosinātu konkrētus pasākumus.

8.4   Saskaņā ar EESK un FCES nostāju un iepriekšēju vienošanos sarunās pirms 2004. gada, EESK aicina asociācijas nolīguma ietvaros izveidot kopīgu pilsoniskās sabiedrības konsultatīvo komiteju, kurā vienlīdz būtu pārstāvēta gan EESK, gan FCES un kurai būtu obligātas konsultatīvas funkcijas visās jomās, uz kurām attiecas asociācijas nolīgums, tostarp tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības uzraudzības jautājumos.

8.5   EESK uzskata, ka asociācijas nolīgumā ir jāiekļauj sociālā dimensija atbilstīgi tam, ka šis nolīgums neaprobežojas vienīgi ar tirdzniecības jautājumiem, bet tā vispārējais mērķis ir sociālās kohēzijas sekmēšana. Jo īpaši jāņem vērā nolīguma ietekme uz nodarbinātību, vietējo iedzīvotāju un visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošo personu interešu aizsardzību, cilvēktiesību sekmēšanu un ievērošanu, vides aizsardzību, kā arī uz imigrantu un darba ņēmēju tiesībām kopumā. Tādēļ tajā būtu jāiekļauj starptautiskās deklarācijas, piemēram, ILO deklarācijas, kurās noteikts, ka darba pamatprincipu un pamattiesību pārkāpšana nedrīkst radīt salīdzinošas likumīgas priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā vai tikt izmantota, lai tādas iegūtu. Nolīgumam jāļauj radīt kvalitatīvas darbavietas, uzlabot sociālos apstākļus un ievērojami jāsekmē taisnīgāka bagātību sadale.

---

(1)  Šajā sakarā skatīt Asunsjonas deklarāciju par ES un Mercosur asociācijas nolīguma sarunām; deklarāciju 2011. gada 22. martā parakstīja FCES un EESK, http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/2011_decl_es.pdf.

(2)  BRIC: Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna. IBSA: Indija, Brazīlija, Dienvidāfrika.

(3)  Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts un Kopīgais izpētes centrs. 2011. gada aprīlis.

(4)  Kā apliecinājuši valstu un valdību vadītāji ES un Mercosur augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada maijā.

(5)  “Ilgtspējas ietekmes novērtējumi (IIN) un ES tirdzniecības politika”, E. Pichenot (OV C 218, 23.07.2011., 14-18. lpp.)

(6)  Mercosur sociālo lietu ministru un atbildīgo personu Buenosairesas deklarācija, 2006. gada jūlijs. Eiropadomes 2005. gada 2006. gada februāra sanāksmes.

---