52011DC0933

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jaunatnes iespēju iniciatīva

1. Zaudētas paaudzes risks?

Šobrīd Eiropas Savienībā vairāk nekā 5 miljoniem jauniešu nav darba. Šis skaitlis laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam palielinājās par vienu miljonu.

1. diagramma. Jauniešu (15–24 g.v.) bezdarba līmeņa dinamika no 2005. gada      

Avots: Eurostat, ikmēneša dati; dati ir sezonāli izlīdzināti, izņemot datus par Japānu.

Tas nozīmē, ka katrs piektais jaunietis darba tirgū nevar atrast sev darbu. Jauniešu bezdarba līmenis (vairāk nekā 20 %) ir divreiz augstāks nekā visiem strādājošiem un teju trīsreiz augstāks nekā bezdarba līmenis pieaugušo darbspēkam. Dažās valstīs šis rādītājs sasniedz 40 %. Turklāt situācija var ļoti atšķirties pat vienas valsts dažādos reģionos. Papildus tam, atsevišķas jauniešu grupas (tostarp sievietes, jaunieši ar invaliditāti, jaunieši no migrantu vides) ir īpaši pakļautas riskam attiecībā uz bezdarbu, ilgstošu bezdarbu, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vai bezdarbību[1].

2. attēls. Jauniešu (15–24. g.v.) bezdarba līmenis (2011. gada oktobris)

Avots: Eurostat, ikmēneša dati; dati ir sezonāli izlīdzināti

Saskaroties ar pieaugošu bezdarba līmeni, jauniešiem ir aizvien grūtāk atrast darbu un daudzi no viņiem var pieņemt lēmumu turpināt vai atsākt studijas. Šis varētu būt ieguldījums nākotnē — ar nosacījumu, ka tiek iegūtas vajadzīgās prasmes. Tomēr redzams, ka lielai daļai jauniešu nav nedz darba, nedz mācību.

Kopumā vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 7,5 miljoni cilvēku ne strādā, ne studē, ne arī piedalās apmācībās. Šī daļa visā Eiropā kopumā ir palielinājies no 10,8 % 2008. gadā līdz 12,8 % 2010. gadā. Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Rumānijā, Slovākijā un Spānijā vairāk nekā 14 % no jauniešiem (vairs) nestudē un (vēl) nestrādā.

3. diagramma. Jauniešu daļa, kas nestrādā, nestudē vai nepiedalās apmācībās, procentuāli vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2008. un 2010. gadā

Avots: Eurostat, Darbaspēka apsekojums[2]

Tas nozīmē, ka šie jaunieši ir pametuši oficiālu izglītības iegūšanu un ir vai nu bezdarbnieki — meklējot darbu —, vai vispār nav darba tirgū, piemēram, tie var būt pasīvie darba meklētāji, kas neiedrošinās pievienoties darba tirgum vai tīšām no tā izvairās, iespējams, uzsākot citas privātas vai ģimenes aktivitātes.

Lejupslīdes sekas daudziem pastiprina jau tā sarežģīto situāciju. Jauniešu ilgtermiņa bezdarbs palielinās: vidēji 28 % no jauniešiem–bezdarbniekiem līdz 25 gadu vecumam ir bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus. Turklāt pieaug to jauniešu skaits, kas darbu nemeklē aktīvi. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) lēš, ka 2008. gadā 21 dalībvalstī, par kuru ir pieejami dati, ilgtermiņa bezdarba vai bezdarbības izmaksas jauniešu vidū sabiedrībai veidoja vismaz EUR 2 miljardus nedēļā, kas ir vienāds ar 1,2 % no IKP kopumā[3]. Iekļaujot atpakaļ darba tirgū kaut 10 % no šiem cilvēkiem, rastos ikgadējs ietaupījums vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā.

Tai pat laikā pastāvīgu darbu samazinājums krīzes laikā neproporcionāli ir skāris strādājošos jauniešus: viņi ir skaitliskā vairākumā pagaidu darbinieku vidū. Lai gan pagaidu darba līgumus var uzskatīt par pakāpienu, kas ved uz stabilāku nodarbinātības formu, tajās dalībvalstīs, kurās pagaidu darba līgumu procents ir augstāks, ir arī grūtāk pāriet no pagaidu uz pastāvīgiem darba līgumiem. Tas var radīt segmentētus darba tirgus, kuros jaunieši iestrēgst darba tirgus zemāk atalgotajā daļā, saņemot mazāk praktisko apmācību, zemākas algas un vājākas ilgtermiņa nodarbinātības un karjeras izredzes[4]. Darba tirgus sarežģītie apstākļi atstāj negatīvas sekas arī uz tiem 25–29 gadus veciem jauniešiem, kuriem ir augstākā izglītība un kuriem ir grūtības atrast viņu kvalifikācijai atbilstošu darbu.

Gan 2010., gan 2011. gadā līdztekus pastāvēja gan augsts bezdarba līmenis, gan pieaugošas grūtības atrast darbiniekus brīvajām vakancēm[5]. Šī tendence norāda uz darba tirgus neatbilstības palielināšanos sakarā ar nepietiekamām prasmēm, ierobežotu ģeogrāfisko mobilitāti vai nepieņemamu darba samaksu visās ES nozarēs un reģionos. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam, pašreizējiem darbiniekiem pensionējoties, radīsies 73 miljoni darba vakanču. Šīs vakances būs jāaizpilda ar atbilstīgi kvalificētiem jauniem darbiniekiem, tādējādi radot jaunas iespējas arī jauniešiem.

Tomēr šobrīd vecuma grupā, kas tā jau samazinās, lielai daļai no jauniešiem nav piemērotu prasmju, lai ilgtspējīgā veidā iesaistītos darba tirgū un gūtu tur panākumus[6]. To jauniešu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības[7], vēl ir augstāks nekā 14 %, kas līdzvērtīgs vienam no sešiem jauniešiem. Šī proporcija ir krietni augstāka nekā 10 % mērķis, par kuru ir vienošanās stratēģijā “Eiropa 2020”. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) lēš, ka aptuveni 30–40 % priekšlaicīgi mācības pārtraukušo riskē ar to, ka viņiem turpmāk būs pastāvīgas problēmas piekļuvē stabilam darbam[8], kā arī ar laiku radīsies marginalizācijas risks.

Lai risinātu šīs problēmas, Eiropai nepieciešams ieguldīt jaunatnē un nākt klajā ar tūlītējām un efektīvām darbībām jauniešu bezdarba augstā līmeņa pazemināšanai un novēršanai. Ir nepieciešami izaugsmi veicinoši pasākumi jaunu darba vietu radīšanai, bet ar šiem pasākumiem vien būs par maz, lai atrisinātu jauniešu bezdarba problēmu. Šā iemesla dēļ Komisija ierosina Jaunatnes iespēju iniciatīvu (sk. tabulu 4. punktā), radot to īpaši jauniešiem, kas nestrādā, nemācās vai nepiedalās apmācībās, lai apvienotu dalībvalstu un ES konkrētas darbības ar tām prioritātēm, kuras noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020”, Padomes 2011. gada jūlija secinājumos par jaunatnes nodarbinātību[9] un Padomes ieteikumā par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai[10]. Iniciatīva tiek balstīta uz spēcīgu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, un ar to tiek veicināta dalībvalstu iestāžu, uzņēmumu, sociālo partneru un ES saskaņota darbība.

2. Dalībvalstu būtiskā nozīme.

Problēmu apmērs un jaunatnes bezdarba galvenie iemesli ir atšķirīgi dažādās dalībvalstīs, bet vairumā no tām var konstatēt turpmāk minētos faktorus.

· Priekšlaicīga mācību pamešana, nesaņemot kvalifikāciju.

· Atbilstīgu prasmju un darba pieredzes trūkums.

· Nestabila nodarbinātība, kam seko bezdarba periodi.

· Ierobežotas apmācības iespējas.

· Nepietiekamas/nepiemērotas aktīvā darba tirgus programmas.

Lai gan situācija vairākās valstīs ir īpaši smaga, ir arī tādas valstis, no kurām ir iespējams mācīties. Vairumā dalībvalstu (18 no 27) jaunatnes bezdarba līmenis ir virs 20 % (Eurostat dati uz 2011. gada oktobri). Sešās dalībvalstīs līmenis ir starp 10 un 20 %, trīspadsmit dalībvalstīs — no 20 līdz 30 % un piecās — virs 30 % (EL, ES, IRL, PT, SK). Tikai trijās dalībvalstīs jaunatnes bezdarba līmenis ir zemāks nekā 10 % (AT, DE, NL).

Galvenā atbildība par jauniešu bezdarba mazināšanu jāuzņemas dalībvalstīm, tostarp reģionālā un pašvaldību līmenī. To iestādes finansē izglītības un sociālās programmas, un tām ir iespējas ar rīcībpolitiku un budžetu atbalstīt jaunatnes nodarbinātības mehānismus. Svarīga loma ir arī nacionālajiem vai nozaru sociālajiem partneriem, it īpaši tādās jomās kā māceklība, mācību prakse un darba prakse.

ES līmenī var sniegt atbalstu, palīdzot dalībvalstīm uzlabot jauniešu nodarbinātības un izglītības situāciju šādos divos veidos.

· Pārskatot valstu rīcībpolitikas un izpildi, uzsverot prioritātes no ES perspektīvas un iesakot darbības virzienus, kas balstīti uz labu praksi: šo veic ar nodarbinātības, izglītības un sociālo rīcībpolitiku visaptverošu analīzi un koordinēšanu stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, ko attīsta ik gadu ar Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgada starpniecību.

· Sniedzot finansiālu atbalstu valstu un pārrobežu darbībām saskaņā ar prioritātēm, par kurām ir vienošanās: šo veic ar dažādu programmu palīdzību, visvairāk ar Eiropas Sociālā fonda un citu ES programmu starpniecību, piemēram, mūžizglītības programmu, programmām “Jaunatne darbībā” un “PROGRESS” — ar pēdējo no minētajām it īpaši atbalsta jaunas rīcībpolitikas pieejas, ko attīsta ar sociālo eksperimentu palīdzību. Pasākumus jaunatnes bezdarba mazināšanai atbalsta arī ar citiem ES fondiem, piemēram, ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fondu vai Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu.

Pēc 2011. gadā notikušā pirmā Eiropas pusgada ekonomikas pārvaldībai Komisija 2012. gada izaugsmes pētījumā norāda uz pirmajām pazīmēm, kas liecina, ka dalībvalstis nereaģē pietiekami efektīvi uz tām veltītajiem ieteikumiem. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto situāciju, Komisija uzskata, ka dalībvalstīm — jo īpaši tām, kurām ir visaugstākais jaunatnes bezdarba rādītājs —, negaidot 2012. gada konkrētai valsti adresētus ieteikumus, būtu jāveic stingrāki pasākumi šādās turpmāk minētajās četrās galvenajās jomās.

– Priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaita mazināšana

Lai palīdzētu jauniešiem uzlabot nākotnes izredzes, pirmais solis ir mācību laikā sniegt viņiem piemērotas prasmes un novērst mācību vai mācekļu programmu priekšlaicīgu pamešanu[11]. Padome 2011. gada jūnijā pieņēma ieteikumu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Tas ir pamata instruments stratēģijas “Eiropa 2020” viena mērķa sasniegšanai — samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu skaitu no 14 % līdz mazāk nekā 10 %. Risinājumi ir rodami, apvienojot novēršanas, intervences un kompensācijas pasākumu rīcībpolitikas. Ir absolūti nepieciešams veikt tūlītēju darbību, reintegrējot apmācībās, lai ierobežotu mācības priekšlaicīgi pametušo jauniešu pieplūdumu bezdarbniekos.

– Darba tirgum atbilstīgu prasmju attīstīšana

Lai attīstītu jauniešu karjeru, būtu nepārtraukti jāattīsta prasmes. Dalībvalstīm jānodrošina, ka to izglītības un apmācības sistēmas efektīvi spēj sniegt jauniešiem attiecīgas prasmes. Pašreizējā situācijā, kad sabiedriskie budžeti tiek strikti ierobežoti, Komisija ir iedrošinājusi dalībvalstis kā prioritāti noteikt līdzekļu efektīvu izmantošanu izglītībai un profesionālajai apmācībai[12], vienlaikus tiecoties sasniegt mērķi palielināt līdz 40 % to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā 30–34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību vai tai līdzvērtīgu izglītību[13].

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Jaunu prasmju un darbavietu programma” ierosināts priekšlikums izveidot kopīgu saskarpunktu – Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju klasifikāciju –, lai tuvinātu darba tirgu, izglītību un apmācību. Tas ir jo īpaši svarīgi nozarēs, kuras saskaras ar darbaspēka trūkumu un kurām ir darba vietu radīšanas potenciāls, piemēram, veselības nozarē. Komisija arī aicina īstenot reformas, lai nodrošinātu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[14], un ierosina izveidot Eiropas kvalifikāciju apliecību, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārredzamā un salīdzināmā veidā reģistrēt prasmes.

Jauniešu mobilitāti Eiropas darba tirgū var kavēt svešvalodu nezināšana. Tāpat arī jācenšas nodrošināt, ka jauniešiem ir pietiekams IKT prasmju līmenis — kā to, piemēram, atbalsta ar stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Digitālā programma” darbībām. Turklāt jaunieši ar izteiktāku uzņēmējdarbībai raksturīgu domāšanu un prasmēm būs vieglāk nodarbināmi un, iespējams, izveidos veiksmīgus uzņēmumus. Šai sakarā Komisija plāno ieguldīt daļu no 2013. gada budžeta izpētes darbībām IKT jomā, lai atbalstītu jaunos novatorus un uzņēmējus.

– Pirmās darba pieredzes un praktiskās apmācības atbalstīšana

Prasmes būtu jāiegūst, vienlaicīgi koncentrējoties uz nodarbinātību, lai attīstītu darba pieredzi. Māceklība, prakse uzņēmumos un stažēšanās ir jo īpaši svarīgas, jo — ar nosacījumu, ka tās atbilst nepieciešamajiem kvalitātes standartiem —, tās dod iespēju jauniešiem iegūt gan attiecīgās prasmes, gan darba pieredzi. Sociālie partneri var palīdzēt izstrādāt mehānismus, kas darba pasaulē ieved lielāku skaitu jauniešu, pat ja tā ir īstermiņa darba pieredzes iegūšana. Darba tirgus rīcībpolitikai un uzlabotiem nodarbinātības dienestu pakalpojumiem būtu jāsniedz atbalsts jauniešiem šādu darba vietu atrašanā. Īpaši izveidoti atbalsta mehānismi varētu veicināt prasmju uzlabošanu un darba meklēšanu, tostarp citos reģionos un, iespējams, citās dalībvalstīs.

– Piekļuve darba tirgum: (pirmā) darba atrašana

Atbilstīgu prasmju un darba pieredzes sniegšana jauniešiem ir nepieciešams nosacījums, bet ar to vien nepietiek. Būtu jāuzlabo jauniešu piekļuve darba tirgum. Konkrētāk, saskaņā ar esošajiem ieteikumiem dalībvalstīm, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāpārskata tiesību akti, ar kuriem regulē nodarbinātības aizsardzību, novēršot elastības trūkumu pastāvīgajos darba līgumos un panākot labāku aizsardzību un vienkāršāku piekļuvi darba tirgum pašreiz nestrādājošiem[15]. Dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība sekām, ko ar algām nesaistītas pārmērīgas izmaksas rada pieprasījumā pēc darba tirgū jaunpienākušo cilvēku darbspēka izlietojuma.

Tāpat arī ir būtiski ieviest tās darba tirgus reformas, ar kurām var veicināt darba tirgu atvēršanu jauniešiem, kuri meklē darbu, un jaunajiem uzņēmējiem, atceļot nepamatotus ierobežojumus uzņēmējdarbībai un profesionāliem pakalpojumiem, juristiem, grāmatvežiem, tehniskajiem konsultantiem, veselības aprūpes un sociālajiem darbiniekiem, un veicināt pašnodarbinātību, tai skaitā efektīvu uzņēmējdarbības attīstības atbalstu jauniešiem.

3. ES loma “Jaunatnes iespēju inicatīvā”

“Jaunatnes iespēju iniciatīvā” ir ierosināts, ka dalībvalstīm un ES vajadzētu apvienot centienus, balstoties uz abiem iepriekšminētajiem ES atbalsta veidiem. Papildus dalībvalstu rīcībpolitiku un izpildes padziļinātai pārskatīšanai saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, būtu jāpalielina centieni pilnībā mobilizēt ES finansiālo atbalstu un instrumentus.

3.1. Eiropas Sociālā fonda lielāka izmantošana jaunatnes nodarbinātības pasākumiem

Valstu centienus vajadzētu apvienot ar pieejamā ES finanšu atbalsta vislabāko izmantojumu — liekot lietā vai nu struktūrfondus, vai kādu no citām darbībām, ko veiks Komisija.

Pašreizējā struktūrfondu ieviešanas periodā (2007.—2013.g.) dalībvalstis ir plānojušas piešķirt divas trešdaļas no pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma izglītības un nodarbinātības pasākumiem. Ievērojama tā daļa paredzēta jauniešiem. Tas kopā veido EUR 79 miljardus, ieskaitot valstu līdzfinansējumu. Papildus tam, no ERAF ir piešķirti EUR 7,2 miljardi izglītības infrastruktūrai un EUR 555 miljoni ir piešķirti bērnu aprūpes infrastruktūrai — tas jo īpaši palīdzēs jaunajām mātēm atgriezties darba tirgū.

Tomēr 2011. gada beigās dalībvalstīm vēl ir EUR 30 miljardi ESF programmās, kas vēl nav piešķirti konkrētām darbībām. Turklāt bieži vien centieni risināt jaunatnes bezdarba problēmu neatbilst problēmas smagumam. Papildus nepieciešamībai paātrināt ieviešanu — šim aspektam ir loma jaunatnes nodarbinātības uzlabošanā —, ir nepieciešams izveidot jaunas pieejas, piemēram, atbalstot jauniešu piedalīšanos mācekļu/stažieru programmās vai veicinot uzņēmējdarbības garu jauniešu vidū, tostarp sociālajā ekonomikā. Vairāk nekā pusei no dalībvalstīm jaunatnes bezdarba rādītājs ir sliktāks nekā ES vidējais rādītājs[16]. Lai gan nav pierādāma cēloņsakarība, pieejamie dati liecina, ka vairākās dalībvalstīs ar augstākajiem jaunatnes bezdarba rādītājiem ESF programmas tiek nepietiekami novirzītas jauniešu vajadzībām. Piemēram, 2010. gada jūnijā jaunatnes bezdarba līmenis Grieķijā, Itālijā un Lietuvā bija 32 %, 27 % un 36 %, bet to jauniešu īpatsvars, kuri šajās dalībvalstīs guva labumu no ESF, bija tikai 11 %, 15 % un 14 %.

Paātrinātai ieviešanai ir loma jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai tajās dalībvalstīs, kurās ir vissliktākie rezultāti attiecībā uz izpildi un vājo sniegumu jaunatnes bezdarba sakarā (BG, EL un RO).

Dalībvalstīm, kurās jaunatnes bezdarba rādītājs un vidējie ESF izpildes rādītāji ir virs vidējā[17] (CY, IT, PL, SE un SK), nepieciešams koncentrēties uz konkrētajām grūtībām, ar kurām tās saskaras vai nu izpildē (IT), vai ESF pasākumu atkārtotā pielāgošanā, lai reaģētu uz specifiskām vajadzībām, piemēram, prasmju pielāgošanu vai darba devēju stimulēšanu un jauniešu labāku piekļuvi aizņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai (PL).

To dalībvalstu starpā, kurās ESF izpildes rādītāji ir virs 40 % un jaunatnes bezdarba rādītājs ir virs ES vidējā, ir iespējams palielināt jauniešu piedalīšanos ESF programmās un koncentrēties uz konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti jaunatnei (EE, ES, LT un LV).

Atkārtoti koncentrējoties uz tieši jaunatnei paredzētiem pasākumiem un paātrinot ieviešanu, strauji varētu tikt uzlabota jaunatnes bezdarba situācija. Vairumā no norādītajām valstīm (BG, EE, EL, ES, IE, LV, RO, SE, SK un UK) kā viena no galvenajām jauniešu – bezdarbnieku grupām ir norādīti tie jaunieši, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības un apmācības, un šī grupa tiek uztverta kā svarīgs mērķis jaunatnes nodarbinātības apstākļu uzlabošanai.

Komisija atbalstīs labāku ESF ieviešanu mācekļu/stažieru un uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības jomā, izmantojot ESF tehnisko atbalstu labākas prakses attīstīšanai un izplatīšanai.

3.2. Inovatīvas pieejas, atbalstot pāreju no skolas uz darbu

Mācības darbavietā ir pamatā tam, lai veicinātu jauniešu pāreju no skolas uz darbu un veidotu prasmīgu darbspēku nākotnei. Pēdējos gados valsts iestāžu, sociālo partneru starpā un uzņēmējdarbības nozarē ir izveidojusies plaša piekrišana tam, ka profesionālo izglītību un apmācības būtu jāsniedz, apvienojot teoriju un praksi (tā dēvētā mācekļu, duālā vai paralēlā mācīšanās).

Neraugoties uz vispārējo piekrišanu, Eiropas Savienībā šādu apmācības vietu nodrošināšana ir attīstīta nevienmērīgi. Tā dēvētā Kopenhāgenas procesa ietvaros, kas ir ES sadarbība profesionālās izglītības un apmācību (PIA) jomā, ir izveidota vērienīga darbības programma dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai pievērstos svarīgākajiem jautājumiem, piemēram, PIA kvalitātei un finansēšanai. ES programma “Leondardo da Vinči” jau finansē praktiskus PIA projektus. Projekti ir dažādi, sākot no tādiem, kuros cilvēki var iegūt darba pieredzi ārzemēs, līdz liela apmēra starpvalstu sadarbības centieniem.

Tomēr dalībvalstīs ir jādara vairāk nacionālos un reģionālos līmeņos, lai palielinātu paralēlās apmācības sniegšanu, kas veidota saskaņā ar darba tirgus vajadzībām. Ir nepieciešama uzņēmumu un publiskā sektora lielāka apņemšanās, lai sniegtu jauniešiem darba un apmācību iespējas, piemēram, iekļaujot to uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijās. Kā piemēri tam var kalpot stratēģiskās partnerības starp dažādām iesaistītajām personām.

Pirmo darba pieredzi studentiem un jaunajiem absolventiem var palīdzēt iegūt stažēšanās. Palielinot darbavietās piedāvāto apmācību piedāvājumu, vienlaikus jāapņemas ievērot skaidri saprotamus noteikumus, ar kādiem šīs apmācības notiek. Komisija 2012. gadā nāks klajā ar kvalitātes sistēmu, kas nodrošinās augstas kvalitātes stažēšanās vietas un to aizpildīšanu, tai skaitā ES panorāmu par stažēšanos, palielinot to nosacījumu pārredzamību, kas attiecas uz stažieriem visā ES.

Dalībvalstis un darba tirgus dalībnieki varētu darīt vairāk, lai ieviestu “jaunatnes garantiju”, nodrošinot, ka četru mēnešu laikā pēc skolas pamešanas jaunieši vai nu strādā, vai mācās, vai iegūst (pār)apmācību, jo īpaši skolas un stažēšanos priekšlaicīgi pametušie jaunieši, kā arī citas neaizsargātu jauniešu grupas. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija 2012. gadā uzsāks sagatavošanās darbību “Aktivizēšanas pasākumi, kas paredzēti jauniešiem — ieviešot iniciatīvu “Jaunatne kustībā””, koncentrējoties uz jaunatnes garantiju, ar tai piešķirto budžetu EUR 4 miljoni. Pieredze, kas tiks gūta šajā darbībā, var dot iedvesmu mehānismiem, ko ieviest ar ESF atbalstu.

3.3. Atbalsts jauniešu mobilitātei darba tirgū

Erasmus ir plaši pazīstama ES izglītības un apmācības programma, kas ik gadu 250 000 studentu dod iespēju mācīties un strādāt ārzemēs. Turklāt ar to tiek finansēta augstākās izglītības iestāžu sadarbība visā Eiropā. Programmas ietvaros atbalsta ne vien studentus, bet arī profesorus un uzņēmējus, kuri vēlas mācīt ārzemēs, kā arī palīdz universitāšu darbiniekiem saņemt apmācības. Komisija balstīsies uz šo mobilitātes mehānismu panākumiem, lai papildus atbalstītu mobilitāti un efektivitāti darba tirgū.

Lai risinātu jautājumu par vakanču un darba meklētāju neatbilstību, Komisija ar Eiropas Parlamenta atbalstu veido konkrētu darba mobilitātes plānu, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu citā dalībvalstī un palīdzētu uzņēmumiem aizpildīt visvairāk nepieciešamās vakances. Ar sagatavošanās darbību “Tavs pirmais EURES darbs” Komisija mudinās jauniešus un darba devējus (jo īpaši MVU) izveidot transnacionālu rekrutēšanu un darba piedāvājumus.

Arī neformālas apmācības var palīdzēt risināt jaunatnes bezdarba problēmu. Tāpēc pašreizējās programmas “Jaunatne kustībā” pēdējos divos darbības gados tiks paplašināts Eiropas brīvprātīgo dienests. Mērķis būs dot iespēju vismaz 10 000 brīvprātīgo. Šāda darba pieredze citā dalībvalstī var sniegt vērtīgas prasmes un palīdzēt jauniešiem iekļūt darba tirgū. Vienlaikus Komisija veido jaunu Eiropas brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu, sniedzot jaunajiem eiropiešiem jaunas iespējas.

Ar programmu “Erasmus uzņēmējiem” veicina uzņēmēju mobilitāti ar pārrobežu pieredzes apmaiņas palīdzību, dodot jauniem, topošiem uzņēmējiem iespēju mācīties no pieredzējušiem uzņēmējiem citās dalībvalstīs. Savukārt pieredzes bagātajiem uzņēmējiem ir iespēja iegūt svaigu skatu uz savu uzņēmumu un jaunus biznesa kontaktus ārzemēs. Kopš programmas sākuma dalībai ir reģistrējušies vairāk nekā 4200 uzņēmēju, no kuriem ir pieņemti aptuveni 86 % pieteikumu. Līdz šim brīdim ir noorganizētas 850 apmaiņas.

4. Turpmākie pasākumi

Tuvākajās nedēļās Komisija apspriedīs ekonomisko un sociālo situāciju ar katru dalībvalsti, sagatavojoties 2012. gada Eiropas pusgadam ekonomikas pārvaldībā. Tā strādās ar attiecīgajām Padomes struktūrām un Eiropas Parlamentu, lai strauji ieviestu Jaunatnes iespēju iniciatīvas elementus, kas aprakstīti nākamajā tabulā.

Komisija sadarbosies ar Eiropas sociālajiem partneriem, lai tos mudinātu aktīvi un konkrēti iesaistīties šajā programmā, un mēģinās gūt atbalstu un ieguldījumu no visām ieinteresētajām personām.

Jaunā “Jaunatnes iespēju iniciatīva”

ESF mobilizēšana, lai atbalstītu prasmju attīstību un pāreju no skolas uz darbu

· Vairākas dalībvalstis varētu labāk izmantot pieejamo ES finansējumu, tai skaitā ar programmas atkārtošanu un paātrinātu ieviešanu, lai radītu lielāka apmēra atbalsta sistēmas jauniešiem, koncentrējoties uz mācību priekšlaicīgas pamešanas samazinājumu un nodarbinātības attīstīšanu. Tas ir jo īpaši svarīgi tām dalībvalstīm, kurās jaunatnes bezdarbs un neaizsargātība ir ļoti augsta. Komisija ir gatava strādāt ar dalībvalstīm, izmantojot paātrinātās procedūras darbības programmu grozījumiem, sniegt Eiropas Savienības tehnisku atbalstu un paātrinātu neizmantotās naudas atgūšanu.

· Komisija izmantos EUR 1,3 miljonus no ESF Tehniskās palīdzības, lai atbalstītu mācekļu tipa mehānismu izveidošanu visā ESF, un papildu EUR 3 miljonus no ESF Tehniskās palīdzības koncentrēs, cita starpā, atbalsta mehānismu izveidošanai jaunajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un sociālajiem uzņēmējiem.

· Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus definēt ar jaunatni saistītus pasākumus, sagatavojoties to programmām nākamajam ESF periodam.

Atbalsts pārejai no izglītības uz darbu

· Dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jācenšas būtiski palielināt mācekļu vietu skaitu Eiropas Savienībā un nodrošināt, ka tās piedāvā jauniešiem faktisku iespēju iegūt specifisku apmācību darbavietā un darba pieredzi, kuras rezultātā varētu iegūt stabilāku nodarbinātības formu. Vismaz 10 % palielinājums līdz 2013. gada beigām Eiropas Savienībā radītu kopā 370 000 jaunas mācekļu vietas[18].

· Sociālajiem partneriem vajadzētu analizēt, ja nepieciešams, kopā ar dalībvalstu iestādēm, kā vislabāk ieviest specifisko mērķi “veicināt mācekļu un stažieru jaunu un labāku līgumu noslēgšanu” kā daļu no to autonomajiem nolīgumiem par “iekļaujošiem darba tirgiem” (2010. g.)

· Komisija būtiski pastiprinās atbalstu augstāko izglītību un profesionālo apmācību iegūstošo studentu mācību mobilitāti. Novirzot finansējumu, ciktāl tas iespējams, prakses vietām uzņēmumos, būtu iespējams izveidot papildu 30 % vietas, kurās 2012. gadā “Erasmus” un “Leonardo da Vinči” programmās būtu prakses iespējas vismaz 130 000 jauniešiem.

· Komisija 2012. gada sākumā uzsāks EUR 1,5 miljonus vērtu kampaņu, kas adresēta uzņēmumiem, lai paaugstinātu “Erasmus” un “Leonardo da Vinči” programmās piedāvāto prakšu atpazīstamību uzņēmēju vidū un iedrošinātu uzņēmumus uzņemt Eiropas stažierus.

· Komisija 2012. gadā nāks klajā ar kvalitātes sistēmu, kas nodrošinās augstas kvalitātes stažēšanās vietas un to aizpildīšanu, tai skaitā ES panorāmu par stažēšanos, palielinot to nosacījumu pārredzamību, kas attiecas uz stažieriem visā Eiropas Savienībā.

· Dalībvalstīm un darba tirgus dalībniekiem jāpalielina centieni, lai ieviestu jaunatnes garantiju, nodrošinot, ka četru mēnešu laikā pēc skolas pamešanas jaunieši vai nu strādā, vai mācās, vai iegūst (pār)apmācību, jo īpaši skolas un stažēšanos priekšlaicīgi pametušie jaunieši, kā arī citas neaizsargātu jauniešu grupas. Komisija 2012. gadā uzsāks sagatavošanās darbību “Aktivizēšanas pasākumi, kas paredzēti jauniešiem — ieviešot iniciatīvu “Jaunatne kustībā””, koncentrējoties uz jaunatnes garantiju, ar tai piešķirto budžetu EUR 4 miljoni.

· Komisija ievērojamu daļu no sociālajām inovācijām paredzētā budžeta EUR 6 miljonu apmērā ieguldīs inovatīvos projektos, paredzot tos jauniešiem, kas atrodas nelabvēlīgās situācijās un teritorijās.

· Eiropas brīvprātīgo dienesta budžeta piešķīrums tiks pastiprināts, lai 2012. gadā nodrošinātu vismaz 10 000 brīvprātīgā darba iespējas.

Atbalsts darba tirgus mobilitātei

· EURES Eiropas darba mobilitātes portālā šobrīd atrodamas vairāk nekā 1,2 miljoni vakanču un 700 000 CV. Dalībvalstīm 2012. gada laikā vajadzētu ieviest konkrētus EURES rekrutēšanas pakalpojumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu, ka vismaz 100 000 no minētajām EURES vakancēm veiksmīgi aizpildītu jaunieši, tādējādi intensīvi izmantojot EURES.

· Sākot ar 2012. gadu, Komisijas uzsāktā iniciatīva “Tavs pirmais EURES darbs” laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam finansiāli palīdzēs aptuveni 5000 jauniešiem aizpildīt vakances citās dalībvalstīs. Tas kalpos kā pilotprojekts tālākai sistēmas attīstīšanai un darbā iekārtošanas skaita palielināšanai.

· Gaidāms, ka saskaņā ar Erasmus programmu uzņēmējiem 2012. gadā tiks finansētas aptuveni 600 apmaiņas.

Stiprināta rīcībpolitikas izpilde kā daļa no Eiropas pusgada

· Komisija veiks to pasākumu tālāku novērtējumu un analīzi, ko dalībvalstis veikušas, lai samazinātu jaunatnes bezdarbu, un ziņos par to neformālai Nodarbinātības padomei un Sociālo lietu ministriem 2012. gada aprīlī.

· Komisija aicina dalībvalstis stratēģiskās sistēmas ietvaros Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā (“ET 2020”) apspriest nepieciešamās izmaiņas valstu izglītības un apmācības sistēmās.

· Komisija sniegs konkrētas vadlīnijas dalībvalstīm par pasākumiem jaunatnes bezdarba mazināšanai divpusējo kontaktu laikā, sagatavojot valstu reformu programmas 2012. gadam.

· Komisija pievērsīsies jaunatnes aspektam ieteikumos katrai dalībvalstij 2012. gada maijā.

[1]               Piemēram, Eiropas Savienības vidējais bezdarba līmenis migrantu jauniešu vidū ir augstāks nekā 30 %.

[2]               Par Maltu un Zviedriju ir pagaidu informācija; dati par Luksemburgu nav uzticami mazā apjoma dēļ.

[3]               Eurofound, 2011. gads, “The social impact of the crisis”. Lēstās izmaksas ietver nenopelnītās algas un publiskā finansējuma izmaksas, kas saistītas ar maksājuma pārskaitījumiem sociālo pabalstu veidā; šīs izmaksas faktiski ir pašas zemākās, jo tajās nav ietvertas papildu izmaksas, piemēram, nesamaksātie nodokļi attiecībā uz nenopelnītajām algām, kā arī ar veselību un krimināltiesībām saistītās izmaksas. Valstis, uz kurām aplēsi neattiecina sakarā ar to, ka nav statistikas mainīgo lielumu, ir DK, EL, FI, FR, MT un SE. Atskaites iedzīvotāji ir 16–29 gadus veci bezdarbnieki vai jaunieši bezdarbībā (bet ne tādi, kas iegūst izglītību), kas tādi ir bijuši ilgāk nekā sešus mēnešus.

[4]               Sk. Komisijas ziņojumu par nodarbinātību Eiropā 2010. gadā un EU Employment and Social Situation Quarterly Review, 2011. gada septembris.

[5]               Sk. Komisijas Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projektu 2011/12, COM(2011)815, III pielikums, 23.11.2011, 6f. lpp.

[6]               Sk. Komisijas vienotā ziņojuma projektu par izglītību un apmācībām 2020. gadam, COM (2011)902, 20.12.2011.

[7]               Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie ir tie jaunieši, kas pamet izglītību un apmācības, lai gan viņiem ir tikai zemākā līmeņa vidējā izglītība vai pat zemāka, un kas vairs nemācās un nepiedalās apmācībās.

[8]               Scarpetta S., A. Sonnet un T. Manfredi (2010. g.) “Rising youth unemployment during the crisis: how to prevent negative long-term consequences on a generation?”, ESAO Social, Employment and Migration Papers, Nr. 106.

[9]               Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumi 11838/11 par jaunatnes nodarbinātības veicināšanu.

[10]             OV C 191/2011

[11]             Dažās valstīs mācības priekšlaicīgi pārtraukušo īpatsvars ir 20 %–30 %.

[12]             Komisijas paziņojums “Gada izaugsmes pētījums 2012. gadam”, COM(2011)815, 2011. gada 23. novembris.

[13]             Sk. Komisijas vienotā ziņojuma projektu par izglītību un apmācībām 2020. gadam, COM (2011)902, 2011. gada 20. decembris.

[14]             Atbilstīgi tās mērķiem Vienotā tirgus aktā Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu pārskatīt ES noteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (COM (2011) 883 final, 2011. gada 20. decembris).

[15]             “Gada izaugsmes pētījums 2012. gadam”, COM(2011)815, 2011. gada 23. novembris.

[16]             BG, CY, EE, EL, ES, FR, HU, IE, IT, LT, LV, PL, PT, RO, SE, SK un UK.

[17]             Balstoties uz informāciju, ko sniedza dalībvalstis par valstu līmeņa ESF maksājumiem attiecībā pret visu piešķīrumu 2011. gada trešā ceturkšņa beigās.

[18]             2012. gada sākumā Komisija nāks klajā ar plašu pētījumu par māceklībām Eiropas Savienībā. Šobrīd aptuveni 40 % no vidusskolas skolēniem Eiropas Savienībā atrodas mācekļu tipa profesionālajā izglītības sistēmā. Tomēr mazāk nekā puse no tiem piedalās paralēlās apmācības sistēmā, apvienojot teoriju ar darba praksi.