This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011DC0933
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Youth Opportunities Initiative
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Jaunatnes iespēju iniciatīva
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Jaunatnes iespēju iniciatīva
/* COM/2011/0933 galīgā redakcija */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Jaunatnes iespēju iniciatīva /* COM/2011/0933 galīgā redakcija */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI Jaunatnes iespēju iniciatīva
1.
Zaudētas paaudzes risks?
Šobrīd Eiropas Savienībā
vairāk nekā 5 miljoniem jauniešu nav darba. Šis skaitlis
laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam palielinājās par
vienu miljonu. 1. diagramma. Jauniešu
(15–24 g.v.) bezdarba līmeņa dinamika no 2005. gada Avots: Eurostat, ikmēneša dati; dati ir
sezonāli izlīdzināti, izņemot datus par Japānu. Tas nozīmē, ka katrs piektais
jaunietis darba tirgū nevar atrast sev darbu. Jauniešu bezdarba
līmenis (vairāk nekā 20 %) ir divreiz augstāks
nekā visiem strādājošiem un teju trīsreiz augstāks
nekā bezdarba līmenis pieaugušo darbspēkam. Dažās
valstīs šis rādītājs sasniedz 40 %. Turklāt
situācija var ļoti atšķirties pat vienas valsts dažādos
reģionos. Papildus tam, atsevišķas jauniešu grupas (tostarp
sievietes, jaunieši ar invaliditāti, jaunieši no migrantu vides) ir
īpaši pakļautas riskam attiecībā uz bezdarbu, ilgstošu
bezdarbu, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vai
bezdarbību[1]. 2. attēls. Jauniešu (15–24. g.v.)
bezdarba līmenis (2011. gada oktobris) Avots: Eurostat, ikmēneša dati; dati ir
sezonāli izlīdzināti Saskaroties ar pieaugošu bezdarba līmeni,
jauniešiem ir aizvien grūtāk atrast darbu un daudzi no viņiem
var pieņemt lēmumu turpināt vai atsākt studijas. Šis
varētu būt ieguldījums nākotnē — ar nosacījumu,
ka tiek iegūtas vajadzīgās prasmes. Tomēr redzams, ka
lielai daļai jauniešu nav nedz darba, nedz mācību. Kopumā vecuma grupā no 15 līdz
24 gadiem 7,5 miljoni cilvēku ne strādā, ne studē, ne
arī piedalās apmācībās. Šī daļa visā
Eiropā kopumā ir palielinājies no 10,8 % 2008. gadā
līdz 12,8 % 2010. gadā. Bulgārijā, Igaunijā,
Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā,
Rumānijā, Slovākijā un Spānijā vairāk
nekā 14 % no jauniešiem (vairs) nestudē un (vēl)
nestrādā. 3. diagramma. Jauniešu daļa, kas
nestrādā, nestudē vai nepiedalās apmācībās,
procentuāli vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2008. un
2010. gadā Avots: Eurostat, Darbaspēka apsekojums[2]
Tas nozīmē, ka šie jaunieši ir pametuši oficiālu
izglītības iegūšanu un ir vai nu bezdarbnieki — meklējot
darbu —, vai vispār nav darba tirgū, piemēram, tie var būt
pasīvie darba meklētāji, kas neiedrošinās pievienoties
darba tirgum vai tīšām no tā izvairās, iespējams,
uzsākot citas privātas vai ģimenes aktivitātes. Lejupslīdes sekas daudziem pastiprina jau
tā sarežģīto situāciju. Jauniešu ilgtermiņa bezdarbs
palielinās: vidēji 28 % no jauniešiem–bezdarbniekiem līdz
25 gadu vecumam ir bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus.
Turklāt pieaug to jauniešu skaits, kas darbu nemeklē aktīvi.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
lēš, ka 2008. gadā 21 dalībvalstī, par kuru ir
pieejami dati, ilgtermiņa bezdarba vai bezdarbības izmaksas jauniešu
vidū sabiedrībai veidoja vismaz EUR 2 miljardus
nedēļā, kas ir vienāds ar 1,2 % no IKP kopumā[3]. Iekļaujot atpakaļ
darba tirgū kaut 10 % no šiem cilvēkiem, rastos ikgadējs
ietaupījums vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā. Tai pat laikā pastāvīgu darbu
samazinājums krīzes laikā neproporcionāli ir skāris
strādājošos jauniešus: viņi ir skaitliskā
vairākumā pagaidu darbinieku vidū. Lai gan pagaidu darba
līgumus var uzskatīt par pakāpienu, kas ved uz stabilāku
nodarbinātības formu, tajās dalībvalstīs, kurās
pagaidu darba līgumu procents ir augstāks, ir arī
grūtāk pāriet no pagaidu uz pastāvīgiem darba
līgumiem. Tas var radīt segmentētus darba tirgus, kuros
jaunieši iestrēgst darba tirgus zemāk atalgotajā daļā,
saņemot mazāk praktisko apmācību, zemākas algas un
vājākas ilgtermiņa nodarbinātības un karjeras izredzes[4]. Darba tirgus
sarežģītie apstākļi atstāj negatīvas sekas
arī uz tiem 25–29 gadus veciem jauniešiem, kuriem ir augstākā
izglītība un kuriem ir grūtības atrast viņu
kvalifikācijai atbilstošu darbu. Gan 2010., gan 2011. gadā
līdztekus pastāvēja gan augsts bezdarba līmenis, gan
pieaugošas grūtības atrast darbiniekus brīvajām
vakancēm[5].
Šī tendence norāda uz darba tirgus neatbilstības palielināšanos
sakarā ar nepietiekamām prasmēm, ierobežotu ģeogrāfisko
mobilitāti vai nepieņemamu darba samaksu visās ES nozarēs
un reģionos. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam,
pašreizējiem darbiniekiem pensionējoties, radīsies 73 miljoni
darba vakanču. Šīs vakances būs jāaizpilda ar
atbilstīgi kvalificētiem jauniem darbiniekiem,
tādējādi radot jaunas iespējas arī jauniešiem. Tomēr šobrīd vecuma grupā, kas
tā jau samazinās, lielai daļai no jauniešiem nav piemērotu
prasmju, lai ilgtspējīgā veidā iesaistītos darba
tirgū un gūtu tur panākumus[6].
To jauniešu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtrauc
mācības[7],
vēl ir augstāks nekā 14 %, kas līdzvērtīgs
vienam no sešiem jauniešiem. Šī proporcija ir krietni augstāka
nekā 10 % mērķis, par kuru ir vienošanās
stratēģijā “Eiropa 2020”. Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācija (ESAO) lēš, ka aptuveni
30–40 % priekšlaicīgi mācības pārtraukušo riskē
ar to, ka viņiem turpmāk būs pastāvīgas problēmas
piekļuvē stabilam darbam[8],
kā arī ar laiku radīsies marginalizācijas risks. Lai
risinātu šīs problēmas, Eiropai nepieciešams ieguldīt jaunatnē
un nākt klajā ar tūlītējām un efektīvām
darbībām jauniešu bezdarba augstā līmeņa
pazemināšanai un novēršanai. Ir nepieciešami izaugsmi veicinoši
pasākumi jaunu darba vietu radīšanai, bet ar šiem pasākumiem
vien būs par maz, lai atrisinātu jauniešu bezdarba problēmu.
Šā iemesla dēļ Komisija ierosina Jaunatnes iespēju
iniciatīvu (sk. tabulu 4. punktā), radot to īpaši
jauniešiem, kas nestrādā, nemācās vai nepiedalās
apmācībās, lai apvienotu dalībvalstu un ES konkrētas
darbības ar tām prioritātēm, kuras noteiktas
stratēģijā “Eiropa 2020”, Padomes 2011. gada
jūlija secinājumos par jaunatnes nodarbinātību[9] un Padomes ieteikumā par
politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas
mazināšanai[10].
Iniciatīva tiek balstīta uz spēcīgu sadarbību starp
dalībvalstīm un Komisiju, un ar to tiek veicināta
dalībvalstu iestāžu, uzņēmumu, sociālo partneru un ES
saskaņota darbība.
2.
Dalībvalstu būtiskā nozīme.
Problēmu apmērs un jaunatnes
bezdarba galvenie iemesli ir atšķirīgi
dažādās dalībvalstīs, bet vairumā no tām var
konstatēt turpmāk minētos faktorus. ·
Priekšlaicīga mācību pamešana,
nesaņemot kvalifikāciju. ·
Atbilstīgu prasmju un darba pieredzes
trūkums. ·
Nestabila nodarbinātība, kam seko
bezdarba periodi. ·
Ierobežotas apmācības iespējas. ·
Nepietiekamas/nepiemērotas aktīvā
darba tirgus programmas.
Lai gan situācija vairākās valstīs ir īpaši smaga, ir
arī tādas valstis, no kurām ir iespējams
mācīties. Vairumā dalībvalstu (18 no 27) jaunatnes bezdarba
līmenis ir virs 20 % (Eurostat dati uz 2011. gada
oktobri). Sešās dalībvalstīs
līmenis ir starp 10 un 20 %, trīspadsmit dalībvalstīs
— no 20 līdz 30 % un piecās — virs 30 % (EL, ES, IRL, PT,
SK). Tikai trijās dalībvalstīs
jaunatnes bezdarba līmenis ir zemāks nekā 10 % (AT, DE,
NL). Galvenā atbildība par jauniešu
bezdarba mazināšanu jāuzņemas dalībvalstīm, tostarp
reģionālā un pašvaldību līmenī. To iestādes finansē izglītības un
sociālās programmas, un tām ir iespējas ar
rīcībpolitiku un budžetu atbalstīt jaunatnes
nodarbinātības mehānismus. Svarīga loma ir arī nacionālajiem
vai nozaru sociālajiem partneriem, it īpaši tādās
jomās kā māceklība, mācību prakse un darba
prakse. ES līmenī var sniegt atbalstu, palīdzot dalībvalstīm uzlabot jauniešu
nodarbinātības un izglītības situāciju šādos
divos veidos. ·
Pārskatot valstu rīcībpolitikas
un izpildi, uzsverot prioritātes no ES
perspektīvas un iesakot darbības virzienus, kas balstīti uz labu
praksi: šo veic ar nodarbinātības, izglītības un
sociālo rīcībpolitiku visaptverošu analīzi un koordinēšanu
stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, ko attīsta ik gadu
ar Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgada starpniecību. ·
Sniedzot finansiālu atbalstu valstu un
pārrobežu darbībām saskaņā ar
prioritātēm, par kurām ir vienošanās: šo veic ar
dažādu programmu palīdzību, visvairāk ar Eiropas
Sociālā fonda un citu ES programmu starpniecību, piemēram,
mūžizglītības programmu, programmām “Jaunatne
darbībā” un “PROGRESS” — ar pēdējo no minētajām
it īpaši atbalsta jaunas rīcībpolitikas pieejas, ko attīsta
ar sociālo eksperimentu palīdzību. Pasākumus jaunatnes
bezdarba mazināšanai atbalsta arī ar citiem ES fondiem,
piemēram, ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu,
Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas
Zivsaimniecības fondu vai Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fondu. Pēc 2011. gadā notikušā
pirmā Eiropas pusgada ekonomikas pārvaldībai Komisija
2012. gada izaugsmes pētījumā norāda uz pirmajām
pazīmēm, kas liecina, ka dalībvalstis nereaģē
pietiekami efektīvi uz tām veltītajiem ieteikumiem. Ņemot
vērā iepriekš izklāstīto situāciju, Komisija uzskata,
ka dalībvalstīm — jo īpaši tām, kurām ir
visaugstākais jaunatnes bezdarba rādītājs —, negaidot
2012. gada konkrētai valsti adresētus ieteikumus, būtu
jāveic stingrāki pasākumi šādās turpmāk
minētajās četrās galvenajās jomās. – Priekšlaicīgi mācības
pārtraukušo skaita mazināšana Lai palīdzētu jauniešiem uzlabot
nākotnes izredzes, pirmais solis ir mācību laikā sniegt
viņiem piemērotas prasmes un novērst mācību vai
mācekļu programmu priekšlaicīgu pamešanu[11]. Padome 2011. gada
jūnijā pieņēma ieteikumu priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas mazināšanai. Tas ir pamata instruments
stratēģijas “Eiropa 2020” viena mērķa sasniegšanai —
samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo
skolēnu skaitu no 14 % līdz mazāk nekā 10 %.
Risinājumi ir rodami, apvienojot novēršanas, intervences un
kompensācijas pasākumu rīcībpolitikas. Ir absolūti
nepieciešams veikt tūlītēju darbību, reintegrējot
apmācībās, lai ierobežotu mācības priekšlaicīgi
pametušo jauniešu pieplūdumu bezdarbniekos. – Darba tirgum atbilstīgu prasmju
attīstīšana Lai attīstītu jauniešu karjeru,
būtu nepārtraukti jāattīsta prasmes. Dalībvalstīm
jānodrošina, ka to izglītības un apmācības
sistēmas efektīvi spēj sniegt jauniešiem attiecīgas
prasmes. Pašreizējā situācijā, kad sabiedriskie budžeti
tiek strikti ierobežoti, Komisija ir iedrošinājusi dalībvalstis
kā prioritāti noteikt līdzekļu efektīvu izmantošanu
izglītībai un profesionālajai apmācībai[12], vienlaikus tiecoties sasniegt
mērķi palielināt līdz 40 % to iedzīvotāju
īpatsvaru vecumā 30–34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko
izglītību vai tai līdzvērtīgu izglītību[13]. Stratēģijas “Eiropa 2020”
pamatiniciatīvā “Jaunu prasmju un darbavietu programma”
ierosināts priekšlikums izveidot kopīgu saskarpunktu – Eiropas
prasmju, kompetenču un profesiju klasifikāciju –, lai tuvinātu darba
tirgu, izglītību un apmācību. Tas ir jo īpaši
svarīgi nozarēs, kuras saskaras ar darbaspēka trūkumu un
kurām ir darba vietu radīšanas potenciāls, piemēram,
veselības nozarē. Komisija arī aicina īstenot reformas, lai
nodrošinātu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[14], un ierosina izveidot Eiropas
kvalifikāciju apliecību, lai palīdzētu
iedzīvotājiem pārredzamā un salīdzināmā
veidā reģistrēt prasmes. Jauniešu mobilitāti Eiropas darba tirgū var
kavēt svešvalodu nezināšana. Tāpat arī jācenšas
nodrošināt, ka jauniešiem ir pietiekams IKT prasmju līmenis — kā
to, piemēram, atbalsta ar stratēģijas “Eiropa 2020”
pamatiniciatīvas “Digitālā programma” darbībām.
Turklāt jaunieši ar izteiktāku uzņēmējdarbībai
raksturīgu domāšanu un prasmēm būs vieglāk
nodarbināmi un, iespējams, izveidos veiksmīgus
uzņēmumus. Šai sakarā Komisija plāno ieguldīt
daļu no 2013. gada budžeta izpētes darbībām IKT
jomā, lai atbalstītu jaunos novatorus un uzņēmējus. – Pirmās darba pieredzes un
praktiskās apmācības atbalstīšana Prasmes būtu jāiegūst,
vienlaicīgi koncentrējoties uz nodarbinātību, lai
attīstītu darba pieredzi. Māceklība, prakse
uzņēmumos un stažēšanās ir jo īpaši svarīgas, jo
— ar nosacījumu, ka tās atbilst nepieciešamajiem kvalitātes
standartiem —, tās dod iespēju jauniešiem iegūt gan
attiecīgās prasmes, gan darba pieredzi. Sociālie partneri var
palīdzēt izstrādāt mehānismus, kas darba pasaulē
ieved lielāku skaitu jauniešu, pat ja tā ir īstermiņa darba
pieredzes iegūšana. Darba tirgus rīcībpolitikai un uzlabotiem
nodarbinātības dienestu pakalpojumiem būtu jāsniedz
atbalsts jauniešiem šādu darba vietu atrašanā. Īpaši izveidoti
atbalsta mehānismi varētu veicināt prasmju uzlabošanu un darba
meklēšanu, tostarp citos reģionos un, iespējams, citās
dalībvalstīs. – Piekļuve darba tirgum: (pirmā)
darba atrašana Atbilstīgu prasmju un darba pieredzes
sniegšana jauniešiem ir nepieciešams nosacījums, bet ar to vien nepietiek.
Būtu jāuzlabo jauniešu piekļuve darba tirgum.
Konkrētāk, saskaņā ar esošajiem ieteikumiem dalībvalstīm,
apspriežoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāpārskata
tiesību akti, ar kuriem regulē nodarbinātības
aizsardzību, novēršot elastības trūkumu
pastāvīgajos darba līgumos un panākot labāku
aizsardzību un vienkāršāku piekļuvi darba tirgum pašreiz
nestrādājošiem[15].
Dalībvalstīm būtu jāpievērš uzmanība sekām,
ko ar algām nesaistītas pārmērīgas izmaksas rada
pieprasījumā pēc darba tirgū jaunpienākušo
cilvēku darbspēka izlietojuma. Tāpat arī ir būtiski ieviest
tās darba tirgus reformas, ar kurām var veicināt darba tirgu
atvēršanu jauniešiem, kuri meklē darbu, un jaunajiem
uzņēmējiem, atceļot nepamatotus ierobežojumus
uzņēmējdarbībai un profesionāliem pakalpojumiem,
juristiem, grāmatvežiem, tehniskajiem konsultantiem, veselības
aprūpes un sociālajiem darbiniekiem, un veicināt pašnodarbinātību,
tai skaitā efektīvu uzņēmējdarbības
attīstības atbalstu jauniešiem.
3.
ES loma “Jaunatnes iespēju inicatīvā”
“Jaunatnes iespēju iniciatīvā”
ir ierosināts, ka dalībvalstīm un ES vajadzētu apvienot
centienus, balstoties uz abiem iepriekšminētajiem ES atbalsta veidiem.
Papildus dalībvalstu rīcībpolitiku un izpildes
padziļinātai pārskatīšanai saskaņā ar
stratēģiju “Eiropa 2020”, būtu jāpalielina centieni
pilnībā mobilizēt ES finansiālo atbalstu un instrumentus.
3.1.
Eiropas Sociālā fonda lielāka
izmantošana jaunatnes nodarbinātības pasākumiem
Valstu centienus
vajadzētu apvienot ar pieejamā ES finanšu atbalsta vislabāko
izmantojumu — liekot lietā vai nu struktūrfondus, vai kādu no
citām darbībām, ko veiks Komisija. Pašreizējā
struktūrfondu ieviešanas periodā (2007.—2013.g.) dalībvalstis ir
plānojušas piešķirt divas trešdaļas no pieejamā Eiropas
Sociālā fonda finansējuma izglītības un
nodarbinātības pasākumiem. Ievērojama tā daļa
paredzēta jauniešiem. Tas kopā veido EUR 79 miljardus, ieskaitot
valstu līdzfinansējumu. Papildus tam, no ERAF ir piešķirti
EUR 7,2 miljardi izglītības infrastruktūrai un
EUR 555 miljoni ir piešķirti bērnu aprūpes
infrastruktūrai — tas jo īpaši palīdzēs jaunajām
mātēm atgriezties darba tirgū. Tomēr 2011. gada beigās
dalībvalstīm vēl ir EUR 30 miljardi ESF
programmās, kas vēl nav piešķirti konkrētām
darbībām. Turklāt bieži vien centieni risināt jaunatnes
bezdarba problēmu neatbilst problēmas smagumam. Papildus nepieciešamībai
paātrināt ieviešanu — šim aspektam ir loma jaunatnes nodarbinātības
uzlabošanā —, ir nepieciešams izveidot jaunas pieejas, piemēram,
atbalstot jauniešu piedalīšanos mācekļu/stažieru programmās
vai veicinot uzņēmējdarbības garu jauniešu vidū,
tostarp sociālajā ekonomikā. Vairāk nekā pusei no
dalībvalstīm jaunatnes bezdarba rādītājs ir
sliktāks nekā ES vidējais rādītājs[16]. Lai gan nav
pierādāma cēloņsakarība, pieejamie dati liecina, ka
vairākās dalībvalstīs ar augstākajiem jaunatnes
bezdarba rādītājiem ESF programmas tiek nepietiekami
novirzītas jauniešu vajadzībām. Piemēram, 2010. gada
jūnijā jaunatnes bezdarba līmenis Grieķijā,
Itālijā un Lietuvā bija 32 %, 27 % un 36 %, bet
to jauniešu īpatsvars, kuri šajās dalībvalstīs guva labumu
no ESF, bija tikai 11 %, 15 % un 14 %. Paātrinātai ieviešanai ir loma
jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai tajās
dalībvalstīs, kurās ir vissliktākie rezultāti
attiecībā uz izpildi un vājo sniegumu jaunatnes bezdarba
sakarā (BG, EL un RO). Dalībvalstīm, kurās jaunatnes
bezdarba rādītājs un vidējie ESF izpildes
rādītāji ir virs vidējā[17] (CY, IT, PL, SE un SK),
nepieciešams koncentrēties uz konkrētajām
grūtībām, ar kurām tās saskaras vai nu izpildē
(IT), vai ESF pasākumu atkārtotā pielāgošanā, lai
reaģētu uz specifiskām vajadzībām, piemēram,
prasmju pielāgošanu vai darba devēju stimulēšanu un jauniešu
labāku piekļuvi aizņēmumiem
uzņēmējdarbības uzsākšanai (PL). To dalībvalstu starpā, kurās
ESF izpildes rādītāji ir virs 40 % un jaunatnes bezdarba
rādītājs ir virs ES vidējā, ir iespējams
palielināt jauniešu piedalīšanos ESF programmās un koncentrēties
uz konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti jaunatnei (EE, ES, LT un
LV). Atkārtoti koncentrējoties uz tieši
jaunatnei paredzētiem pasākumiem un paātrinot ieviešanu, strauji
varētu tikt uzlabota jaunatnes bezdarba situācija. Vairumā no
norādītajām valstīm (BG, EE, EL, ES, IE, LV, RO, SE, SK un
UK) kā viena no galvenajām jauniešu – bezdarbnieku grupām ir
norādīti tie jaunieši, kas priekšlaicīgi pārtrauc
mācības un apmācības, un šī grupa tiek uztverta
kā svarīgs mērķis jaunatnes nodarbinātības
apstākļu uzlabošanai. Komisija atbalstīs labāku ESF
ieviešanu mācekļu/stažieru un uzņēmējdarbības,
tostarp sociālās uzņēmējdarbības jomā,
izmantojot ESF tehnisko atbalstu labākas prakses attīstīšanai un
izplatīšanai.
3.2.
Inovatīvas pieejas, atbalstot
pāreju no skolas uz darbu
Mācības darbavietā ir pamatā tam, lai veicinātu jauniešu pāreju no skolas
uz darbu un veidotu prasmīgu darbspēku nākotnei.
Pēdējos gados valsts iestāžu, sociālo partneru starpā
un uzņēmējdarbības nozarē ir izveidojusies plaša
piekrišana tam, ka profesionālo izglītību un apmācības
būtu jāsniedz, apvienojot teoriju un praksi (tā
dēvētā mācekļu, duālā vai paralēlā
mācīšanās). Neraugoties uz vispārējo piekrišanu,
Eiropas Savienībā šādu apmācības vietu
nodrošināšana ir attīstīta nevienmērīgi. Tā
dēvētā Kopenhāgenas procesa ietvaros, kas ir ES
sadarbība profesionālās izglītības un
apmācību (PIA) jomā, ir izveidota vērienīga
darbības programma dalībvalstīm un sociālajiem partneriem,
lai pievērstos svarīgākajiem jautājumiem, piemēram,
PIA kvalitātei un finansēšanai. ES programma “Leondardo da
Vinči” jau finansē praktiskus PIA projektus. Projekti ir dažādi,
sākot no tādiem, kuros cilvēki var iegūt darba pieredzi
ārzemēs, līdz liela apmēra starpvalstu sadarbības
centieniem. Tomēr dalībvalstīs ir
jādara vairāk nacionālos un reģionālos
līmeņos, lai palielinātu paralēlās apmācības
sniegšanu, kas veidota saskaņā ar darba tirgus vajadzībām.
Ir nepieciešama uzņēmumu un publiskā sektora lielāka
apņemšanās, lai sniegtu jauniešiem darba un apmācību
iespējas, piemēram, iekļaujot to uzņēmumu
sociālās atbildības stratēģijās. Kā
piemēri tam var kalpot stratēģiskās partnerības starp
dažādām iesaistītajām personām. Pirmo darba pieredzi studentiem un jaunajiem
absolventiem var palīdzēt iegūt stažēšanās.
Palielinot darbavietās piedāvāto apmācību
piedāvājumu, vienlaikus jāapņemas ievērot skaidri
saprotamus noteikumus, ar kādiem šīs apmācības notiek.
Komisija 2012. gadā nāks klajā ar kvalitātes
sistēmu, kas nodrošinās augstas kvalitātes stažēšanās
vietas un to aizpildīšanu, tai skaitā ES panorāmu par
stažēšanos, palielinot to nosacījumu pārredzamību, kas
attiecas uz stažieriem visā ES. Dalībvalstis un darba tirgus
dalībnieki varētu darīt vairāk, lai ieviestu “jaunatnes
garantiju”, nodrošinot, ka četru mēnešu laikā pēc
skolas pamešanas jaunieši vai nu strādā, vai mācās, vai
iegūst (pār)apmācību, jo īpaši skolas un
stažēšanos priekšlaicīgi pametušie jaunieši, kā arī citas
neaizsargātu jauniešu grupas. Pēc Eiropas Parlamenta
pieprasījuma Komisija 2012. gadā uzsāks sagatavošanās
darbību “Aktivizēšanas pasākumi, kas paredzēti jauniešiem —
ieviešot iniciatīvu “Jaunatne kustībā””, koncentrējoties uz
jaunatnes garantiju, ar tai piešķirto budžetu EUR 4 miljoni.
Pieredze, kas tiks gūta šajā darbībā, var dot iedvesmu
mehānismiem, ko ieviest ar ESF atbalstu.
3.3.
Atbalsts jauniešu mobilitātei darba
tirgū
Erasmus ir plaši pazīstama ES
izglītības un apmācības programma, kas ik gadu 250 000
studentu dod iespēju mācīties un strādāt
ārzemēs. Turklāt ar to tiek finansēta augstākās
izglītības iestāžu sadarbība visā Eiropā.
Programmas ietvaros atbalsta ne vien studentus, bet arī profesorus un
uzņēmējus, kuri vēlas mācīt ārzemēs,
kā arī palīdz universitāšu darbiniekiem saņemt apmācības.
Komisija balstīsies uz šo mobilitātes mehānismu
panākumiem, lai papildus atbalstītu mobilitāti un
efektivitāti darba tirgū. Lai risinātu jautājumu par
vakanču un darba meklētāju neatbilstību, Komisija ar
Eiropas Parlamenta atbalstu veido konkrētu darba mobilitātes
plānu, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu citā
dalībvalstī un palīdzētu uzņēmumiem
aizpildīt visvairāk nepieciešamās vakances. Ar
sagatavošanās darbību “Tavs pirmais EURES darbs” Komisija
mudinās jauniešus un darba devējus (jo īpaši MVU) izveidot
transnacionālu rekrutēšanu un darba piedāvājumus. Arī neformālas apmācības
var palīdzēt risināt jaunatnes bezdarba problēmu.
Tāpēc pašreizējās programmas “Jaunatne
kustībā” pēdējos divos darbības gados tiks
paplašināts Eiropas brīvprātīgo dienests. Mērķis
būs dot iespēju vismaz 10 000 brīvprātīgo.
Šāda darba pieredze citā dalībvalstī var sniegt
vērtīgas prasmes un palīdzēt jauniešiem iekļūt
darba tirgū. Vienlaikus Komisija veido jaunu Eiropas
brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu,
sniedzot jaunajiem eiropiešiem jaunas iespējas. Ar programmu “Erasmus
uzņēmējiem” veicina uzņēmēju mobilitāti
ar pārrobežu pieredzes apmaiņas palīdzību, dodot jauniem,
topošiem uzņēmējiem iespēju mācīties no
pieredzējušiem uzņēmējiem citās
dalībvalstīs. Savukārt pieredzes bagātajiem
uzņēmējiem ir iespēja iegūt svaigu skatu uz savu
uzņēmumu un jaunus biznesa kontaktus ārzemēs. Kopš
programmas sākuma dalībai ir reģistrējušies vairāk
nekā 4200 uzņēmēju, no kuriem ir pieņemti aptuveni
86 % pieteikumu. Līdz šim brīdim ir noorganizētas 850
apmaiņas.
4.
Turpmākie pasākumi
Tuvākajās nedēļās
Komisija apspriedīs ekonomisko un sociālo situāciju ar katru
dalībvalsti, sagatavojoties 2012. gada Eiropas pusgadam ekonomikas
pārvaldībā. Tā strādās ar attiecīgajām
Padomes struktūrām un Eiropas Parlamentu, lai strauji ieviestu
Jaunatnes iespēju iniciatīvas elementus, kas aprakstīti
nākamajā tabulā. Komisija sadarbosies ar Eiropas
sociālajiem partneriem, lai tos mudinātu aktīvi un konkrēti
iesaistīties šajā programmā, un mēģinās gūt
atbalstu un ieguldījumu no visām ieinteresētajām
personām. Jaunā “Jaunatnes iespēju iniciatīva” ESF
mobilizēšana, lai atbalstītu prasmju attīstību un
pāreju no skolas uz darbu ·
Vairākas dalībvalstis varētu
labāk izmantot pieejamo ES finansējumu, tai skaitā ar programmas
atkārtošanu un paātrinātu ieviešanu, lai radītu
lielāka apmēra atbalsta sistēmas jauniešiem,
koncentrējoties uz mācību priekšlaicīgas pamešanas
samazinājumu un nodarbinātības attīstīšanu. Tas ir jo
īpaši svarīgi tām dalībvalstīm, kurās jaunatnes
bezdarbs un neaizsargātība ir ļoti augsta. Komisija ir gatava
strādāt ar dalībvalstīm, izmantojot
paātrinātās procedūras darbības programmu
grozījumiem, sniegt Eiropas Savienības tehnisku atbalstu un
paātrinātu neizmantotās naudas atgūšanu. ·
Komisija izmantos EUR 1,3 miljonus no ESF
Tehniskās palīdzības, lai atbalstītu mācekļu tipa
mehānismu izveidošanu visā ESF, un papildu EUR 3 miljonus no ESF
Tehniskās palīdzības koncentrēs, cita starpā, atbalsta
mehānismu izveidošanai jaunajiem uzņēmējdarbības
uzsācējiem un sociālajiem uzņēmējiem. ·
Komisija atbalstīs dalībvalstu
centienus definēt ar jaunatni saistītus pasākumus,
sagatavojoties to programmām nākamajam ESF periodam. Atbalsts
pārejai no izglītības uz darbu ·
Dalībvalstīm sadarbībā ar
sociālajiem partneriem būtu jācenšas būtiski
palielināt mācekļu vietu skaitu Eiropas Savienībā un
nodrošināt, ka tās piedāvā jauniešiem faktisku iespēju
iegūt specifisku apmācību darbavietā un darba pieredzi,
kuras rezultātā varētu iegūt stabilāku
nodarbinātības formu. Vismaz 10 % palielinājums līdz
2013. gada beigām Eiropas Savienībā radītu kopā
370 000 jaunas mācekļu vietas[18]. ·
Sociālajiem partneriem vajadzētu
analizēt, ja nepieciešams, kopā ar dalībvalstu
iestādēm, kā vislabāk ieviest specifisko mērķi
“veicināt mācekļu un stažieru jaunu un labāku līgumu
noslēgšanu” kā daļu no to autonomajiem nolīgumiem par
“iekļaujošiem darba tirgiem” (2010. g.) ·
Komisija būtiski pastiprinās atbalstu
augstāko izglītību un profesionālo apmācību
iegūstošo studentu mācību mobilitāti. Novirzot
finansējumu, ciktāl tas iespējams, prakses vietām
uzņēmumos, būtu iespējams izveidot papildu 30 %
vietas, kurās 2012. gadā “Erasmus” un “Leonardo da Vinči”
programmās būtu prakses iespējas vismaz 130 000 jauniešiem.
·
Komisija 2012. gada sākumā
uzsāks EUR 1,5 miljonus vērtu kampaņu, kas adresēta
uzņēmumiem, lai paaugstinātu “Erasmus” un “Leonardo da Vinči”
programmās piedāvāto prakšu atpazīstamību
uzņēmēju vidū un iedrošinātu uzņēmumus
uzņemt Eiropas stažierus. ·
Komisija 2012. gadā nāks
klajā ar kvalitātes sistēmu, kas nodrošinās augstas
kvalitātes stažēšanās vietas un to aizpildīšanu, tai
skaitā ES panorāmu par stažēšanos, palielinot to nosacījumu
pārredzamību, kas attiecas uz stažieriem visā Eiropas
Savienībā. ·
Dalībvalstīm un darba tirgus
dalībniekiem jāpalielina centieni, lai ieviestu jaunatnes garantiju,
nodrošinot, ka četru mēnešu laikā pēc skolas pamešanas
jaunieši vai nu strādā, vai mācās, vai iegūst
(pār)apmācību, jo īpaši skolas un stažēšanos
priekšlaicīgi pametušie jaunieši, kā arī citas neaizsargātu
jauniešu grupas. Komisija 2012. gadā uzsāks sagatavošanās
darbību “Aktivizēšanas pasākumi, kas paredzēti jauniešiem —
ieviešot iniciatīvu “Jaunatne kustībā””, koncentrējoties uz
jaunatnes garantiju, ar tai piešķirto budžetu EUR 4 miljoni. ·
Komisija ievērojamu daļu no
sociālajām inovācijām paredzētā budžeta
EUR 6 miljonu apmērā ieguldīs inovatīvos projektos,
paredzot tos jauniešiem, kas atrodas nelabvēlīgās
situācijās un teritorijās. ·
Eiropas brīvprātīgo dienesta
budžeta piešķīrums tiks pastiprināts, lai 2012. gadā
nodrošinātu vismaz 10 000 brīvprātīgā darba
iespējas. Atbalsts
darba tirgus mobilitātei ·
EURES Eiropas darba mobilitātes
portālā šobrīd atrodamas vairāk nekā 1,2 miljoni
vakanču un 700 000 CV. Dalībvalstīm 2012. gada laikā
vajadzētu ieviest konkrētus EURES rekrutēšanas
pakalpojumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu, ka vismaz
100 000 no minētajām EURES vakancēm veiksmīgi
aizpildītu jaunieši, tādējādi intensīvi izmantojot EURES.
·
Sākot ar 2012. gadu, Komisijas
uzsāktā iniciatīva “Tavs pirmais EURES
darbs” laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam
finansiāli palīdzēs aptuveni 5000 jauniešiem aizpildīt
vakances citās dalībvalstīs. Tas kalpos kā pilotprojekts
tālākai sistēmas attīstīšanai un darbā
iekārtošanas skaita palielināšanai. ·
Gaidāms, ka saskaņā ar Erasmus
programmu uzņēmējiem 2012. gadā tiks finansētas
aptuveni 600 apmaiņas. Stiprināta
rīcībpolitikas izpilde kā daļa no Eiropas pusgada ·
Komisija veiks to pasākumu tālāku
novērtējumu un analīzi, ko dalībvalstis veikušas, lai
samazinātu jaunatnes bezdarbu, un ziņos par to neformālai
Nodarbinātības padomei un Sociālo lietu ministriem
2012. gada aprīlī. ·
Komisija aicina dalībvalstis
stratēģiskās sistēmas ietvaros Eiropas sadarbībai
izglītības un mācību jomā (“ET
2020”) apspriest nepieciešamās izmaiņas valstu izglītības
un apmācības sistēmās. ·
Komisija sniegs konkrētas vadlīnijas
dalībvalstīm par pasākumiem jaunatnes bezdarba mazināšanai
divpusējo kontaktu laikā, sagatavojot valstu reformu programmas
2012. gadam. ·
Komisija pievērsīsies jaunatnes
aspektam ieteikumos katrai dalībvalstij 2012. gada maijā. [1] Piemēram, Eiropas Savienības vidējais
bezdarba līmenis migrantu jauniešu vidū ir augstāks nekā
30 %. [2] Par Maltu un Zviedriju ir pagaidu informācija; dati
par Luksemburgu nav uzticami mazā apjoma dēļ. [3] Eurofound, 2011. gads, “The social impact
of the crisis”. Lēstās izmaksas ietver nenopelnītās algas
un publiskā finansējuma izmaksas, kas saistītas ar
maksājuma pārskaitījumiem sociālo pabalstu veidā;
šīs izmaksas faktiski ir pašas zemākās, jo tajās nav
ietvertas papildu izmaksas, piemēram, nesamaksātie nodokļi
attiecībā uz nenopelnītajām algām, kā arī ar
veselību un krimināltiesībām saistītās izmaksas.
Valstis, uz kurām aplēsi neattiecina sakarā ar to, ka nav
statistikas mainīgo lielumu, ir DK, EL, FI, FR, MT un SE. Atskaites
iedzīvotāji ir 16–29 gadus veci bezdarbnieki vai jaunieši
bezdarbībā (bet ne tādi, kas iegūst izglītību),
kas tādi ir bijuši ilgāk nekā sešus mēnešus. [4] Sk. Komisijas ziņojumu par nodarbinātību
Eiropā 2010. gadā un EU Employment and Social Situation
Quarterly Review, 2011. gada septembris. [5] Sk. Komisijas Kopīgā nodarbinātības ziņojuma
projektu 2011/12, COM(2011)815, III pielikums, 23.11.2011, 6f. lpp. [6] Sk. Komisijas vienotā ziņojuma projektu par
izglītību un apmācībām 2020. gadam, COM
(2011)902, 20.12.2011. [7] Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie
ir tie jaunieši, kas pamet izglītību un apmācības, lai gan
viņiem ir tikai zemākā līmeņa vidējā
izglītība vai pat zemāka, un kas vairs nemācās un
nepiedalās apmācībās. [8] Scarpetta S., A. Sonnet un T. Manfredi (2010. g.) “Rising
youth unemployment during the crisis: how to prevent negative long-term
consequences on a generation?”, ESAO Social, Employment and Migration
Papers, Nr. 106. [9] Padomes 2011. gada 20. jūnija
secinājumi 11838/11 par jaunatnes nodarbinātības
veicināšanu. [10] OV C 191/2011 [11] Dažās valstīs mācības
priekšlaicīgi pārtraukušo īpatsvars ir 20 %–30 %. [12] Komisijas paziņojums “Gada izaugsmes
pētījums 2012. gadam”, COM(2011)815, 2011. gada
23. novembris. [13] Sk. Komisijas vienotā ziņojuma projektu par
izglītību un apmācībām 2020. gadam, COM
(2011)902, 2011. gada 20. decembris. [14] Atbilstīgi tās mērķiem Vienotā
tirgus aktā Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu
pārskatīt ES noteikumus par profesionālo kvalifikāciju
atzīšanu (COM (2011) 883 final, 2011. gada
20. decembris). [15] “Gada izaugsmes pētījums
2012. gadam”, COM(2011)815, 2011. gada 23. novembris. [16] BG, CY, EE, EL, ES, FR, HU, IE, IT,
LT, LV, PL, PT, RO, SE, SK un UK. [17] Balstoties uz informāciju, ko sniedza
dalībvalstis par valstu līmeņa ESF maksājumiem
attiecībā pret visu piešķīrumu 2011. gada trešā
ceturkšņa beigās. [18] 2012. gada sākumā Komisija nāks
klajā ar plašu pētījumu par māceklībām Eiropas
Savienībā. Šobrīd aptuveni 40 % no vidusskolas
skolēniem Eiropas Savienībā atrodas mācekļu tipa
profesionālajā izglītības sistēmā. Tomēr
mazāk nekā puse no tiem piedalās paralēlās apmācības
sistēmā, apvienojot teoriju ar darba praksi.