52011DC0693

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

22. GADA ZIŅOJUMS PAR STRUKTŪRFONDU IZMANTOJUMU 2010. GADĀ SEC(2011) XXX

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem. Tas aptver ar 2000.–2006. gada plānošanas periodā piešķirto atbalstu saistīto struktūrfondu darbību 2010. gadā.

Plašāka informācija pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā (pievienots šim ziņojumam).

1. I EVADS

2010. gads bija vienpadsmitais gads, kurā īstenoja 2000.–2006. gada plānošanas perioda struktūrfondu programmas un projektus. Kopā 2010. gadā tika pārvaldītas 718[1] darbības programmas.

Attiecībā uz lielāko daļu no 2000.–2006. gada darbības programmām 2010. gadā sākās slēgšanas process. Dalībvalstis 2010. gada septembrī iesniedza lielāko daļu ar atbalsta izbeigšanu saistīto dokumentu. Pieņemot Komisijas Lēmumu C(2006) 3424, kas grozīts ar Komisijas Lēmumiem C(2008) 1362 un C(2009) 960, 2006. gadā izveidoja vispārējo sistēmu 2000.–2006. gada plānošanas periodā piešķirtā struktūrfondu atbalsta izbeigšanai.

Ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopums, ko Komisija ierosināja pieņemt, atbildot uz finanšu krīzi, ļāva piešķirt dalībvalstīm, kuras izvēlējās šo iespēju, sešu (vai divpadsmit) mēnešu termiņa pagarinājumu atsevišķi katrai programmai. Šī elastīgā pieeja ļāva dalībvalstīm un reģioniem maksimāli apgūt piešķirtos līdzekļus, risinot ar programmu īstenošanu saistītus neparedzētus sarežģījumus, un sasniegt programmu mērķus.

Vienlaikus ar 2000.–2006. gada struktūrfondu programmu un projektu īstenošanu un gatavošanos to slēgšanai Komisija 2010. gadā bija arī aktīvi iesaistīta 2007.–2013. gada plānošanas perioda 434 programmu (317 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 117 Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmu)[2] īstenošanā.

Lai apliecinātu Eiropas kohēzijas politikas pievienoto vērtību, Komisija turpināja 2000.–2006. gada plānošanas perioda 1. un 2. mērķa programmu ex-post novērtēšanu. Kopsavilkuma ziņojumu par ex-post novērtējumu publicēja 2010. gada aprīlī[3]. Turklāt 2010. gada jūnijā publicēja 2008. gadā sākto Kopienas iniciatīvu URBAN [4] un INTERREG [5] ex-post novērtējumus. Kopienas iniciatīvas EQUAL ex-post novērtējumu sāka 2009. gada sākumā, un 2010. gada sākumā bija pieejami tā provizoriskie rezultāti. Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) ex-post novērtējumu sāka 2009. gadā, un tā rezultāti bija pieejami 2010. gada maijā[6]. Komisija 2010. gada decembrī iepazīstināja arī ar LEADER+ ex-post novērtējumu[7], bet Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Virzības nodaļas vērtēšana vēl turpinās.

Tika veicināta pieredzes apmaiņa, jo īpaši, izmantojot starpreģionu un pilsētu tīklus un rīkojot konferenci „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām ― ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana”, kura notika 20. un 21. maijā un kurā piedalījās 755 dalībnieki no visām 27 valstīm.

Komisija kopā ar Reģionu komiteju 2010. gada 4.–7. oktobrī rīkoja astotās ATVĒRTO DURVJU DIENAS „Eiropas reģionu un pilsētu nedēļa”. Tās pulcināja vairāk nekā 5900 reģionālās un vietējās attīstības jomā iesaistītu vietējo, reģionālo, valsts un Eiropas lēmumpieņēmēju un ekspertu. Papildus 33 valstīs tika organizēti 263 vietēja mēroga pasākumi. Atvērto durvju dienas paver sadarbības un tīklošanas, zināšanu un pieredzes apmaiņas iespējas un piedāvā reģioniem un pilsētām izdevību demonstrēt gūtos panākumus. Šis pasākums ir arī lieliska iespēja uzskatāmi apliecināt kohēzijas politikas un pārējo ES politikas virzienu sinerģijas.

Prezidentvalsts Beļģija rīkoja divu dienu konferenci (2010. gada 18. un 19. novembrī) par ESF lomu cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību. Divās darba sesijās, kuras katra ilga pusdienu, galvenā uzmanība tika pievērsta ESF kā politikas instrumenta lomai cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.

2. IZPILDES ANALīZE

2.1. Budžeta izpilde

2.1.1. ER AF

Par spīti finanšu lejupslīdei 2010. gads budžeta izpildes ziņā izrādījās veiksmīgs. Kopējais finansējuma apguves līmenis sasniedza 100 % jeb EUR 1693 miljonus, ko izmaksāja darbības programmām. Lai gan izpilde saskaņā ar 2. mērķi ir pārsniegusi sākotnējo budžetu (EUR 230 miljoni EUR 104 miljonu vietā), maksājumi 1. mērķa un INTERREG programmām ir bijuši mazāki, nekā sākotnēji paredzēts (1. mērķim EUR 1348 miljoni EUR 2077 miljonu vietā, bet INTERREG — EUR 90 miljoni EUR 202 miljonu vietā), galvenokārt apropriāciju pārvietojuma dēļ vispārējā pārvietojuma laikā, lai nostiprinātu 2007.–2013. gada apropriācijas. Citām programmām ( URBAN, inovatīvi pasākumi) kopā izmaksāti EUR 25 miljoni.

Attiecībā uz lielāko daļu 2000.–2006. gada ERAF darbības programmu 2010. gadā sākās slēgšanas process. No 379 programmām 281 programma (jeb 74 %), kas atbilst 90 % ERAF līdzekļu, ir izvēlējusies pagarināt izdevumu atbilstības termiņu. Līdz 2010. gada 31. decembrim bija saņemti slēgšanas dokumenti 356 programmām. Atbildīgās struktūrvienības pašlaik izvērtē noslēguma deklarācijas un galīgos ziņojumus.

Dalībvalstīm bija nosūtīti priekšlikumi par 25 programmu slēgšanu, bet atlikušās 354 programmas slēgs 2011. un 2012. gadā.

Par visu 2000.–2006. gada plānošanas periodu dalībvalstīm līdz 2010. gada 31. decembrim ir izmaksāti EUR 123 339 miljoni. Tas nozīmē, ka visu dalībvalstu vidējais finansējuma apgūšanas līmenis ir 95,2 % no kopumā piešķirtajiem EUR 129 600 miljoniem. Atlikušās summas pārsvarā ir saistītas ar galīgo saldo maksājumiem, slēdzot programmas.

Iepriekšējo gadu nenomaksātās ERAF saistības ( RAL ) 2010. gada beigās bija EUR 6719 miljoni, salīdzinot ar EUR 8400 miljoniem 2009. gada beigās. Tas ir 5,2 % no ERAF kopējā piešķīruma. Paredzams, ka pēc galīgo saldo samaksāšanas, slēdzot programmas, RAL vēl vairāk samazināsies.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, 2010. gadā tā dēvēto „N+2 noteikumu” nepiemēroja. Pēdējo (t. i., 2006. gada) saistību summas daļu kā parasti izmantos galīgajiem maksājumiem, tiklīdz dalībvalstis un Komisija būs vienojušās par attiecīgās programmas slēgšanu. Tātad atceļamo saistību summu aprēķinās tikai darbības programmu noslēguma posmā[8].

2.1.2. ESF

Maksājumu apropriāciju apgūšana 2000.–2006. gada plānošanas periodam 2010. gadā sasniedza EUR 319 miljonus. Tas atbilst 26,42 % no piešķirtajām gada maksājumu apropriācijām.

Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka vairākums programmu ir sasniegušas 95 % slieksni un atlikušais saldo tiks samaksāts tikai programmu noslēguma posmā, kas pašlaik vēl turpinās.

Kopējās nenomaksātās saistības ( RAL ) 2010. gada beigās bija EUR 3004 miljoni (salīdzinot ar EUR 4700 miljoniem 2009. gadā). Tas ir 4,38 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām. RAL līdzekļi ir izlietoti, veicot starpposma maksājumus un dažus galīgos maksājumus, turklāt sakarā ar programmu slēgšanu automātiski ir atceltas neizmantotās RAL saistības EUR 1460 miljonu apmērā.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, 2010. gadā tā dēvēto „N+2 noteikumu” nepiemēroja, un attiecīgās RAL saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 105. panta 3. punkta noteikumiem ir samazinātas ar 2000.–2006. gada plānošanas perioda darbības programmu noslēgumā atceltajām saistībām.

Par visu plānošanas periodu 2010. gada beigās dalībvalstīm bija izmaksāti EUR 64 118 miljoni. Tas nozīmē, ka visu dalībvalstu finansējuma apgūšanas līmenis ir 93,47 % no EUR 68 600 miljonu kopējā piešķīruma.

Par visām 229 programmām, kuru slēgšanas process sākās 2010. gadā, noteiktajā termiņā ir iesniegti visi slēgšanas dokumenti, un desmit programmas jau ir slēgtas.

2.1.3. ELVGF

Kopā 2010. gadā izmaksāti EUR 168,3 miljoni jeb 30,7 % no gada beigās pieejamā budžeta (šajā gadā EUR 13,9 miljonus pārnesa uz citām budžeta pozīcijām ārpus ELVGF). Izpildes līmenis attiecībā uz maksājumu apropriāciju sākotnējo budžetu būtu 29,9 %.

Absolūtā izteiksmē 2010. gadā izmaksātā summa ir daudz (par EUR 300 miljoniem) mazāka nekā 2009. gadā izmaksātā summa Šim samazinājumam ir trīs galvenie iemesli:

- ELVGF Virzības nodaļas finansētās lauku attīstības programmas iepriekšējos gados tika īstenotas ļoti ātrā tempā. Tāpēc 2009. gada beigās jau bija izmaksāti 94 % no ELVGF Virzības nodaļas atbalsta, kas paredzēts visam periodam, un daudzas programmas (112 no 152) jau bija sasniegušas starpposma maksājumu 95 % griestus. Šajos gadījumos 2010. gadā līdz slēgšanai vairs nebija iespējams izdarīt maksājumus;

- 2010. gadā sākās ELVGF Virzības nodaļas 2000.–2006. gada programmu slēgšana, un līdz gada beigām bija slēgtas 19 programmas (no 152 programmām);

- mazie ELVGF Virzības nodaļas izdevumi 2010. gadā lielā mērā kompensēti ar ELFLA izdevumiem EUR 11,12 miljardu apmērā (par EUR 2,91 miljardu vairāk nekā 2009. gadā) saskaņā ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda lauku attīstības programmām.

ELVGF Virzības nodaļas nenomaksātās saistības ( RAL ) 2010. gada beigās bija EUR 1183,3 miljoni jeb 5,3 % no 2000.–2006. gada kopējā piešķīruma. Šī summa ir par EUR 171,3 miljoniem mazāka nekā EUR 1354,6 miljoni, ko veidoja RAL 2009. gada beigās.

2.1.4. ZVFI

Kopējais maksājumu apgūšanas līmenis bija 100 %, izmaksājot dalībvalstīm EUR 10 miljonus.

Attiecībā uz maksājumu apropriāciju izpildes līmeni EUR 10 miljonus izmaksāja saskaņā ar 1. mērķi. Ārpus 1. mērķa maksājumus neveica.

Kopējās ZVFI RAL 2010. gada beigās bija EUR 296,44 miljoni (salīdzinot ar EUR 306,41 miljonu 2009. gadā). Tas atbilst 7,5 % no kopējām 2000.–2006. gada plānošanas perioda saistībām.

Par visu plānošanas periodu līdz 2010. gada beigām dalībvalstīm ir izmaksāti EUR 3639 miljoni. Tas nozīmē, ka visu dalībvalstu finansējuma apgūšanas līmenis ir 92,5 % no EUR 3935 miljonu kopējā piešķīruma.

2.2. Programmu izpilde

2.2.1. 1. mērķis

1. mērķa programmas bija vērstas uz pamata infrastruktūras projektiem (40,2 %), un gandrīz pusi no visiem šīs kategorijas ieguldījumiem izmantoja transporta infrastruktūrai (49,9 %). Vairāk nekā trešdaļu (34,9 %) no 1. mērķa līdzekļiem ieguldīja ražošanas vidē, kur galvenā uzmanība joprojām bija pievērsta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un amatniecības nozares atbalstam (26,6 %), bet 22,5 % līdzekļu ieguldīja cilvēkresursu kategorijas projektos.

2.2.2. 2. mērķis

2. mērķa reģionos programmas joprojām galvenokārt bija vērstas uz ieguldījumiem ražošanas vidē, šai kategorijai piešķirot vairāk nekā pusi no visiem finanšu resursiem (55,4 %) un galveno uzmanību pievēršot MVU un amatniecības nozarei. Otrā visvairāk atbalstītā joma bija pamata infrastruktūra, kurai novirzīja 29,2 % no visiem 2. mērķa līdzekļiem. Cilvēkresursu kategorijas projektos ieguldīja 10,5 % līdzekļu, galvenokārt tādās jomās kā darbaspēka elastība un uzņēmējdarbība, inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

2.2.3. 3. mērķis

ESF programmu īstenošana 2010. gadā joprojām galvenokārt bija vērsta uz Eiropas nodarbinātības stratēģiju, jo īpaši uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātību darba tirgū (30,9 % no apstiprinātajiem izdevumiem), mūžizglītību (pasākumiem vispārējās izglītības un profesionālās izglītības attīstībai paredzēti 31,2 % no apstiprinātajiem izdevumiem), sociālo integrāciju (13,3 % no apstiprinātajiem izdevumiem), iespēju vienlīdzību (5,2 % no apstiprinātajiem izdevumiem) un uzņēmējdarbību, darbaspēka elastību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (19,05 %).

2.2.4. Zivsaimniecība, uz kuru neattiecas 1. mērķis

ZVFI programmām ārpus 1. mērķa izdevumi bija novirzīti zivsaimniecības produktu pārstrādei, tirdzniecībai un reklamēšanai (26,7 %). Otrs svarīgākais pasākums bija zvejas intensitātes sabalansēšana (17,8 %), kam sekoja zvejas flotes atjaunošana un modernizēšana (17,5 %), zvejas ostu iekārtas (16,9 %) un speciālistu darbības (profesionālā izglītība, mazapjoma piekrastes zveja) (12,8 %).

2.2.5. Kopienas iniciatīvas

2.2.5.1. INTERREG

Līdz 2010. gada beigām 81 INTERREG III / kaimiņattiecību programmā bija atlasīti aptuveni 19 000 projektu un sadarbības tīklu, kuru mērķis ir samazināt ietekmi, ko rada valstu robežas, valodu barjeras un kultūru atšķirības, kā arī attīstīt pierobežas reģionus, atbalstīt stratēģisko attīstību un teritoriālo integrāciju lielākos ES apgabalos un labāku kaimiņvalstu integrāciju. Reģionālās attīstības politikas efektivitāti un instrumentus atbalstīja arī ar labas prakses un pieredzes apmaiņu.

Maksājumu apgūšanas līmenis līdz 2010. gada beigām bija aptuveni 92 %. Tā kā sadarbības programmas ir specifiskākas un sarežģītākas, dažām programmām bija jāpiemēro „N+2 noteikums” par projektu saistību atcelšanu. Piemērojot noteikumu par saistību automātisku atcelšanu, plānošanas periodā kopumā atcēla saistības EUR 135 miljonu apmērā.

2010. gadā ir sācies 81 INTERREG III / kaimiņattiecību programmas slēgšanas process, un trīs programmas jau ir slēgtas.

2.2.5.2. EQUAL

Kopienas iniciatīvas EQUAL programmas 2008. gadā lielākajā daļā dalībvalstu administratīvi slēdza. Tikai dažas dalībvalstis lūdza pagarināt izdevumu atbilstības galīgo termiņu līdz 2009. gadam, lai panāktu augstāku finansējuma apgūšanas līmeni un turpinātu integrēšanas darbības. Administratīvās slēgšanas process 2010. gadā turpinājās, un līdz gada beigām bija slēgtas četras EQUAL darbības programmas.

2.2.5.3. URBAN

URBACT I programma 2010. gadā ir slēgta. URBACT programmas paziņotās kopējās attiecināmās izmaksas bija EUR 25 043 714, ko kurām ERAF ir pieprasīti EUR 15 386 591. Tas nozīmē, ka nav izlietoti ERAF līdzekļi EUR 2 644 526 jeb 14,67 % apmērā.

URBACT II , tīkla programma pilsētu attīstībai saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, ir pilsētu apmaiņas un mācību programma, kuras pamatā ir URBACT I programmas pozitīvā pieredze. URBACT II programmas pārvaldība 2010. gadā turpinājās, izmantojot uzraudzības komitejas un ziņošanas procedūras.

2.2.5.4. LEADER +

Kopienas iniciatīvā LEADER+ bija trīs darbības: vietējās attīstības stratēģiju īstenošana, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību, sadarbība starp lauku teritorijām un tīklošana. ES 15 valstīs 2000.–2006. gada plānošanas periodā tika apstiprinātas 73 LEADER+ programmas. ES dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2004. gada 1. maija, bija iespēja integrēt LEADER+ pasākumus ELVGF 1. mērķa programmās.

Līdz 2010. gada beigām 14 LEADER+ programmas bija slēgtas un dalībvalstīm bija nosūtīti astoņi priekšlikumi par programmu slēgšanu.

2.2.6. Inovatīvi pasākumi

2.2.6.1. ER AF

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts pārvaldīja arī 181 reģionālo inovatīvu pasākumu programmu (līdz 2010. gada 31. decembrim bija slēgta 171 programma, tostarp 24 programmas 2010. gadā), kas reģionos sekmē inovācijas attīstību stratēģiskā līmenī, eksperimentāli izmēģinot inovatīvas metodes un praksi, kura izstrādāta, lai paaugstinātu inovācijas līmeni un uzlabotu ES atbalsta kvalitāti trīs jomās: zināšanas un tehnoloģiska inovācija, informācijas sabiedrība un ilgtspējīga attīstība.

2.2.6.2. ESF

Atlikušos 2005. un 2006. gada inovatīvo pasākumu projektus 2010. gadā pabeidza, kā plānots, un slēdza.

3. SASKAņA UN KOORDINāCIJA

3.1. Saskaņa ar citiem Kopienas politikas virzieniem

Iepriekšējos ziņojumos sniegts pārskats par paveikto, lai nodrošinātu kohēzijas politikas saskaņu ar citām ES politikas prioritātēm, piemēram, ar konkurences, iekšējā tirgus, vides, transporta un dzimumu līdztiesības politikas mērķiem. Prasības un plānotie uzdevumi vadības iestādēm principā nemainījās, jo sākās 2000.–2006. gada programmu noslēguma posms.

3.2. Instrumentu koordinēšana

3.2.1. Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Visas 25 dalībvalstis 2000.–2006. gadā saņēma struktūrfondu atbalstu, bet trīspadsmit dalībvalstis saņēma arī nabadzīgākām valstīm paredzēto Kohēzijas fonda atbalstu. Struktūrfondu plānošana un izmantošana ir bijusi rūpīgi koordinēta, arī attiecībā uz Kohēzijas fondu (jo īpaši ERAF), lai izvairītos no projektu dubultas finansēšanas.

3.2.2. Struktūrfondi un EIB/EIF

Visā 2000.–2006. gada plānošanas periodā Komisija un EIB un EIF pastiprināja sadarbību, ieviešot trīs iniciatīvas: JASPERS , JEREMIE un JESSICA . Šī sadarbība plašāk raksturota iepriekšējos ziņojumos. Tā kā 2010. gadā sākās 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmu īstenošanas noslēguma posms, jaunas informācijas nav.

4. NOVēRTēJUMI

Komisija 2010. gadā turpināja veikt novērtēšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu kohēzijas politikā.

ERAF

Komisija 2010. gadā pabeidza ERAF intervenču ex-post novērtējumu 1. un 2. mērķa reģionos. Darba rezultātus 2010. gada aprīlī publicēja un darīja pieejamus sabiedrībai kopsavilkuma ziņojumā. Komisija 2010. gadā pabeidza arī Kopienas iniciatīvu URBAN un INTERREG ex-post novērtējumu.

Komisija 2010. gadā sāka arī Kohēzijas fonda atbalsta uzņēmumiem, inovācijai un pētniecībai novērtēšanu. Turklāt ir sākti trīs tematiski pētījumi par kohēzijas politiku un vietējo attīstību, reģioniem ar specifiskiem ģeogrāfiskajiem raksturlielumiem un inovāciju pasākumiem.

ESF

Komisija 2010. gadā pabeidza 2000.–2006. gada plānošanas perioda ESF intervenču ex-post novērtējumu. To veido viena priekšizpēte, divi tematiski pētījumi (par ESF atbalstu atvērtajai koordinācijas metodei sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā un par ESF ietekmi uz darba tirgus funkcionēšanu un ieguldījumiem cilvēkkapitāla infrastruktūrā, atbalstot sistēmas un struktūras) un divi galvenie ESF un EQUAL novērtējumi. Visi novērtējuma ziņojumi ir publicēti.

Komisija 2010. gadā ir pabeigusi vēl piecus un sākusi trīs novērtējumus un pētījumus.

ELVGF

Komisija 2010. gadā pabeidza LEADER+ iniciatīvas ex-post novērtējumu. Šis novērtējums aptver LEADER+ programmas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/99 un LEADER+ pasākumus, kas iekļauti 2004.–2006. gada plānošanas perioda pārejas posma lauku attīstības programmās (ES 10 valstīs). Novērtējumā secināts, ka iniciatīva LEADER+ ir bijusi svarīgs galveno politikas virzienu papildinājums, kas ir sekmējis lauku apvidu ekonomikas dažādošanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu un dabas un cilvēku veidotās vides attīstību.

Komisija 2010. gadā sāka 2000.–2006. gada plānošanas perioda lauku attīstības programmu ex-post novērtējumu. Tajā tiks izvērtēta pasākumu un programmu atbilstība, saskaņa, efektivitāte un lietderība. Novērtējumu paredzēts pabeigt 2011. gadā.

5. KONTROLES PASāKUMI

Plašāka informācija par kontroles pasākumu rezultātiem pieejama attiecīgo ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos[9].

5.1. ER AF

No 2004. gada ir veiktas plaša mēroga revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas dalībvalstu vadības un kontroles sistēmu galvenie elementi. Revidēto programmu skaits atbilst 43 % no galveno programmu skaita un 76 % no piešķirtās ERAF atbalsta summas. Attiecībā uz INTERREG 2006. gadā ir sākta un 2010. gadā pabeigta atsevišķa revīzijas pārbaude, kurā pārbaudītas 23 programmas (28 % no programmu kopskaita), kas atbilst 54 % no piešķirtās atbalsta summas.

No 2007. līdz 2010. gadam ir veikta plaša revīzijas priekšizpēte, pārbaudot noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūras, lai pārliecinātos par to darba ticamību, uz kuru pamatojas noslēguma deklarācijas, kā arī par dalībvalstu gatavošanos programmu slēgšanai, un lai apzinātu un mazinātu saistītos riskus. Šajā revīzijas priekšizpētē veiktās 42 revīzijas un revīzijas apmeklējumi noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūrās 2004. gadā sākto kārtējo sistēmu revīziju ietvaros aptvēra noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūras, kas atbild par aptuveni 85 % no 2000.–2006. gada programmām piešķirtās atbalsta summas.

Turklāt 2010. gadā notika četras iepriekšējo ERAF sistēmu revīziju kontroles revīzijas (galvenokārt, lai pārliecinātos par to, kā pēc sistēmu nepilnību konstatēšanas notiek korektīvo pasākumu plānu īstenošana) trīs valstīs: Spānijā (1), Vācijā (1) un Itālijā (2).

Saistībā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu 2010. gadā veiktais revīzijas darbs aptvēra arī dalībvalstu revidentu iesniegto 86 sistēmu revīziju ziņojumu pārbaudi un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 438/2001 13. pantu saņemto vienpadsmit gada kontroles ziņojumu pārbaudi (2009. gads bija pēdējais gads, kad dalībvalstīm pirms lielākās daļas programmu slēgšanas dokumentu iesniegšanas 2010. gadā bija obligāti jāiesniedz gada kontroles ziņojumi ar kopsavilkumu par attiecīgajā gadā veikto revīzijas darbu). Visām dalībvalstīm nosūtīja novērtējuma vēstules ar apsvērumiem un vajadzības gadījumā lūgumu sniegt papildu informāciju, lai no dalībvalstu veiktā revīzijas darba rezultātiem iegūtu pēc iespējas lielāku pārliecību.

5.2. ESF

Revīzijas direktorāts 2000.–2006. gada plānošanas periodā izvērtēja vadības un kontroles sistēmu aprakstus, veica valstu sistēmu revīzijas ziņojumu un gada kontroles ziņojumu analīzi saistībā ar ikgadējām divpusējās koordinācijas sanāksmēm un trīs galvenās revīzijas pārbaudes.

Ņemot vērā 2000.–2006. gada plānošanas perioda darbības programmu īstenošanas stadiju, 2010. gadā nerīkoja vadības un kontroles sistēmu papildu revīzijas. Revīzijas darbā galveno uzmanību pievērsa nepilnību un 2009. gada darbības pārskatā iekļauto atrunu novēršanas kontrolei un noslēguma deklarāciju analīzei.

5.3. ELVGF

Līdz 2010. gada beigām bija revidētas 103 no 152 programmām (67,8 %), aptverot EUR 21,7 miljardus (96,4 %) no kopējām saistību apropriācijām. Izpildes kontroles revīzijai bija pakļautas kopumā 44 programmas. Visas šīs revīzijas 2010. gadā pabeidza.

Līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstu iesniegto noslēguma deklarāciju pārbaude bija pabeigta attiecībā uz 78 programmām, kas atbilst 51,3 % no kopējā programmu skaita.

5.4. ZVFI

Kopš 2000.–2006. gada plānošanas perioda sākuma Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts kopumā ir veicis 58 revīzijas apmeklējumus, aptverot visas attiecīgās programmas, kas finansētas no viena fonda (18 programmas, kas saņēmušas atbalstu no sākotnējā budžeta EUR 3608,73 miljonu jeb 87,4 % apmērā no 2000.–2006. gada kopējā budžeta), kā arī 18 no dažādiem fondiem finansētās programmas, kuras saņēmušas atbalstu EUR 374,58 miljonu jeb 9,2 % apmērā no 2000.–2006. gada kopējā sākotnējā budžeta. Kopumā Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta sistēmu revīzijas ir aptvērušas programmas, kas atbilst 96,6 % no kopējā ZVFI sākotnējā ieguldījuma 2000.–2006. gadā. Attiecībā uz pārejām programmām pārliecība ir iegūta no citu struktūrfondu vadībā iesaistīto ģenerāldirektorātu un/vai valsts iestāžu veiktām revīzijām.

Līdz 2010. gada beigām bija izvērtētas 17 noslēguma deklarācijas, no kurām deviņas bija apstiprinātas, astoņu analīze bija pārtraukta, pieprasot papildu informāciju, bet pārējo 43 noslēguma deklarāciju analīze turpinājās. No deviņām apstiprinātajām noslēguma deklarācijām par astoņām bija sagatavots atzinums bez iebildumiem, bet vienā atzinumā bija iekļauti iebildumi (un tiks ierosināts veikt finanšu korekciju).

5.5. OLAF

OLAF 2010. gadā veica 53 apmeklējumus dalībvalstīs saistībā ar pasākumiem, ko līdzfinansē no struktūrfondu līdzekļiem. Šo apmeklējumu laikā veica 52 pārbaudes uz vietas pie uzņēmējiem[10] un sešus cita veida apmeklējumus, lai vāktu informāciju vai palīdzētu valsts pārvaldes iestādēm vai tiesu iestādēm. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2010. gadā starp OLAF konstatētām tipiskām problēmām var minēt nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijās, viltotus faktūrrēķinus un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu, kā arī ar dažām publiskā iepirkuma procedūrām saistītus konkrētus interešu konfliktu gadījumus.

Dalībvalstis 2010. gadā saskaņā ar grozīto[11] Regulu (EK) Nr. 1681/94[12] un grozīto[13] Regulu (EK) Nr. 1828/2006[14] informēja Komisiju par aptuveni 6910[15] pārkāpumu paziņojumiem, kas attiecas uz EUR 1546 miljardiem; šie pārkāpumi attiecas uz līdzfinansēšanas pasākumiem 1994.–1999. gada, 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

6. KOMITEJAS, KAS PALīDZ KOMISIJAI

6.1. Fondu koordinācijas komiteja (COCOF )

Vienīgā ar 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmu īstenošanu saistītā COCOF darbība 2010. gadā bija divu Komisijas lēmumu izvērtēšana:

- Komisijas LĒMUMA projekts, ar ko attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem, kuri radušies saistībā ar darbībām, kas finansētas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada plānošanas periodā, nosaka izņēmumus no konkrētām ziņošanas prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1681/94 5. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1831/94 5. panta 2. punktā;

- Komisijas LĒMUMA projekts par finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu, ko rada izņēmumu noteikšana no konkrētām ziņošanas prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1681/94 5. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1831/94 5. panta 2. punktā, attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem, kas radušies saistībā ar darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada plānošanas periodā.

Komiteja par abiem priekšlikumiem sniedza labvēlīgu atzinumu.

6.2. ESF komiteja

Lai gan 2010. gadā notika trīs plenārsēdes un sešas tehniskās darba grupas sanāksmes, ESF komiteja nevienā no tām neaplūkoja ar 2000.–2006. gada plānošanas perioda programmu īstenošanu saistītus jautājumus.

6.3. Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja ( STAR )

STAR komiteja 2010. gadā tikās sešas reizes un sniedza vienu labvēlīgu atzinumu par diviem lēmumiem:

- Komisijas LĒMUMA projekts, ar ko attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem, kuri radušies saistībā ar darbībām, kas finansētas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada plānošanas periodā, nosaka izņēmumus no konkrētām ziņošanas prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1681/94 5. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1831/94 5. panta 2. punktā;

- Komisijas LĒMUMA projekts par finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu, ko rada izņēmumu noteikšana no konkrētām ziņošanas prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1681/94 5. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1831/94 5. panta 2. punktā, attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem, kas radušies saistībā ar darbībām, kuras finansētas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada plānošanas periodā.

6.4. Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja (CSFA )

Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja ( CSFA ) 2010. gadā tikās divas reizes. Galvenie jautājumi, ko apsprieda sanāksmēs, bija ex-post novērtējums un ZVFI slēgšana.

[1] 226 1. un 2. mērķa programmas, 47 3. mērķa programmas, 12 ZVFI programmas (ārpus 1. mērķa reģioniem), 81 INTERREG programma, 71 URBAN programma, 27 EQUAL programmas, 73 LEADER+ programmas un 181 inovatīvu pasākumu programma.

[2] Sk. paziņojumu par sarunu rezultātiem attiecībā uz stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

[3] Publicēts http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/expost_reaction_en.htm.

[4] Publicēts http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/expost2006/urban_ii_en.htm.

[5] Publicēts http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/expost2006/interreg_en.htm.

[6] Publicēts http://ec.europa.eu/fisheries/documentation/studies/fifg_evaluation/index_en.htm.

[7] Publicēts http://ec.europa.eu/agriculture/eval/reports/leaderplus-expost/index_en.htm.

[8] Regulas (EK) Nr. 1083/2006 105. panta 3. punkts.

[9] Publicēti: http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/index_en.htm.

[10] Regula (EK) Nr. 2185/1996, OV L 292, 15.10.1996., 2. lpp.

[11] Regula (EK) Nr. 2035/2005, OV L 328, 15.12.2005., 8. lpp.

[12] OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp.

[13] Regula (EK) Nr. 846/2009, OV L 250, 23.9.2009., 1. lpp.

[14] OV L 371, 27.12.2006., 1. lpp.

[15] 2009. gadā paziņots par 4858 pārkāpumiem; kopējā summa saistībā ar paziņojumiem — EUR 1 161 865 730.