52011DC0407

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā, kas grozīta ar Regulu Nr. 544/2009, darbības rezultātiem

SATURS

1. Ievads 3

2. Priekšvēsture 3

2.1. Esošā regula 4

2.2. Tirgus pārskats 4

2.3. Situācijas attīstība kopš regulas pieņemšanas 5

2.4. Apspriešanas process 6

3. Pārskatīšana 6

3.1. Mērķu izpilde 6

3.2. Strukturālu pasākumu ieviešana 7

3.3. Regulas darbības ilguma palielināšana un darbības jomas paplašināšana 9

4. Secinājumi 11

1. IEVADS

Stratēģijas „Eiropa 2020”[1] mērķis ir „padarīt ES par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku ar augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni”. Viens no stūrakmeņiem jaunajā stratēģijā ir „Digitālā programma Eiropai”[2], kurā noteikti vairāki „galvenie darbības mērķi”, lai izveidotu digitālo vienoto tirgu. Mērķis attiecībā uz starptautiskajiem mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumiem ir „līdz 2015. gadam panākt, ka atšķirība starp viesabonēšanas un valsts tarifiem ir tuvu nullei”[3]. Šo mērķi varēs sasniegt, ja konkurenti mobilo pakalpojumu tirgos klientiem piedāvās ātru un vieglu iespēju izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumu par tādu cenu, kas ir tāda pati vai ļoti tuvu atbilstošām vietējām konkurētspējīgām cenām.

Nepieciešamība risināt viesabonēšanas problēmas, lai padarītu vienoto tirgu par taustāmu realitāti Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir atspoguļota arī Vienotā tirgus aktā, kuru Komisija pieņēma 2011. gada 13. aprīlī. Digitālais vienotais tirgus ir viena no Vienotā tirgus aktā norādītajām "svirām", ar kuru var atraisīt vienotā tirgus potenciālu attiecībā uz izaugsmi, darbavietām un iedzīvotāju uzticēšanos, tostarp saistībā ar mobilajiem pakalpojumiem visā Eiropā.

Regulas (EK) Nr. 717/2007 (kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 544/2009) par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos (turpmāk – „regula”), kas stājās spēkā 2007. gada jūnijā, darbības termiņš beigsies 2012. gada 30. jūnijā, ja vien Parlaments un Padome to – iespējams, koriģētā veidā – nepagarinās, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Regulā noteikts, ka Komisijai jāpārskata tās darbība un jāziņo rezultāti Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2011. gada 30. jūnijā. Saskaņā ar regulas 11. pantu Komisijas pienākums ir izvērtēt, vai ar regulu ir sasniegti noteiktie mērķus, proti, ka klienti nemaksā pārmērīgas cenas ES dalībvalstīs par viesabonēšanas pakalpojumiem, salīdzinot ar konkurētspējīgām vietējām cenām, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus netraucētu darbību un vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni klientiem, veicinot konkurenci un pārredzamību tirgū, kā arī stimulējot jauninājumu ieviešanu un klientu izvēles iespējas.

Šajā ziņojumā sniegta informācija par rezultātiem, kas gūti Komisijas veiktajā regulas darbības pārskatā, paskaidrotas galvenās izmaiņas politikā, kuras Komisija ierosina, pamatojoties uz saviem secinājumiem, un tam pievienots projekts attiecīgiem regulā veicamiem grozījumiem. Sīkāka informācija un pamatojums iekļauti tiesību akta projektā un attiecīgajā ietekmes novērtējumā. Jaunā priekšlikuma – tāpat kā pašas regulas – tiesiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants (pirms tam – Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 95. pants).

2. PRIEKšVēSTURE

2.1. Esošā regula

Viesabonēšanas tirgus specifiskās struktūras un pārrobežu rakstura dēļ valstu regulējošās iestādes jau 2005. gadā atzina, ka tām nav ilgtspējīgu instrumentu, lai efektīvi risinātu ar konkurenci saistītās problēmas, kas ir viesabonēšanas pakalpojumu augsto cenu pamatā, un ka atšķirīgas dalībvalstu darbības būtu neefektīvas un traucētu iekšējā tirgus izveidošanai un darbībai.

Tādēļ nolūkā droši, saskaņoti un savlaicīgi risināt jautājumu par augstām viesabonēšanas cenām ES līmenī veiktais pasākums ietvēra pirmās regulas izstrādi par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Eiropas Savienībā (viesabonēšanas regula), kuru Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2007. gada jūnijā. Viesabonēšanas regula reglamentē vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības balss pakalpojumu viesabonēšanas tarifus, ieviešot cenu griestus („Eiropas tarifus”), kuru līmeni samazina katru gadu. Lai gan operatoriem ir jāpiedāvā Eiropas tarifs, tie var arī brīvi izvēlēties nodrošināt alternatīvas mazumtirdzniecības cenas viesabonēšanas pakalpojumiem.

2009. gada jūlijā tika pieņemta pārstrādāta regula, ar kuru pagarināja sākotnējās regulas spēkā esamību un paplašināja tās darbības jomu, ietverot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības SMS pakalpojumu tarifus un vairumtirdzniecības datu pārraides viesabonēšanas tarifus. Tajā arī noteica pasākumus turpmākai pārredzamības uzlabošanai. Pārstrādātā regula ir spēkā līdz 2012. gada 30. jūnijam. Tā kā regula ir izstrādāta ierobežotam laika periodam, tajā arī paredzēts, ka pēc Komisijas veiktas pārskatīšanas, var pagarināt tās spēkā esamību vai to grozīt.

Tikmēr Komisijas uzdevums ir uzraudzīt regulas darbību un par to ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma starpposma ziņojumu par viesabonēšanas regulas darbību[4].

2.2. Tirgus pārskats

ES mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumu tirgus ir iedalāms balss pakalpojumu, SMS un platjoslas datu pārraides pakalpojumu tirgū. Attiecībā uz tirgu lielumu jāmin, ka 2009. gadā ES mazumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus ieņēmumi bija EUR 4,777 miljardi (71 % balss pakalpojumiem, 17 % datu pārraides pakalpojumiem un aptuveni 11 % SMS pakalpojumiem). Vairumtirdzniecības ieņēmumu skaitļi ir tikai nedaudz atšķirīgi: 69 %, 15 % un 16 % no vairumtirdzniecības dažādu grupu viesabonēšanas ieņēmumiem attiecīgi no balss pakalpojumiem, SMS un datu pārraides pakalpojumiem. Kopējais vairumtirdzniecības tirgus apjoms 2009. gadā bija EUR 1,253 miljardi.

2008. gadā ES mobilo pakalpojumu tirgus apjoms bija aptuveni EUR 164 miljardi, un ES ieņēmumi no viesabonēšanas (mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības) bija aptuveni 3,68 % no ES kopējā mobilo pakalpojumu tirgus. Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam ieņēmumi no balss pakalpojumu viesabonēšanas ievērojami samazinājās, kas notika gan cenu samazināšanas, gan datplūsmas pārraides apjoma samazināšanās (-3,2 %) rezultātā. Attiecībā uz SMS pakalpojumu viesabonēšanu regulas ietekme jau ir skaidri redzama, jo 2009. gadā kopējie ieņēmumi ir ievērojami samazinājušies salīdzinājumā ar 2008. gadu, neskatoties uz lielu apjoma palielināšanos (+23,1 %). Visbeidzot, attiecībā uz datu pārraides pakalpojumiem apjoma palielināšanās par 43,6 % laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam līdz ar regulā noteikto vairumtirdzniecības tarifu samazināšanos izraisīja kopējo ieņēmumu samazināšanos. Tomēr mazumtirdzniecībā, kur datu viesabonēšanai cenu griesti netika noteikti, kopējie ieņēmumi 2009. gadā nemainījās, salīdzinot ar 2008. gadu.

2.3. Situācijas attīstība pēc regulas pieņemšanas

Komisija ir rūpīgi sekojusi līdzi situācijas attīstībai viesabonēšanas tirgū un starpposma ziņojumā[5] par viesabonēšanas regulas darbību norādīja, ka vēl joprojām konkurence nav pietiekami spēcīga. Šajā ziņojumā Komisija secināja, ka kopumā viesabonēšanas regulas īstenošana ir notikusi bez traucējumiem un operatori ir izpildījuši jaunos noteikumus. Klienti gūst labumu no cenu samazinājuma balss un SMS pakalpojumu viesabonēšanai, kā arī no uzlabotas pārredzamības un aizsardzības pret negaidīti lieliem rēķiniem.

Tomēr operatoru piedāvātā Eiropas tarifa un alternatīvo tarifu vidējās cenas ir koncentrētas ap reglamentēto maksimālo cenu līmeni. Cenas ir samazinājušās arī datu pārraides viesabonēšanai, taču klienti vēl pilnībā nevar izmantot tādus cenu samazinājumus, kas novēroti vairumtirdzniecības līmenī. Komisijas dienesti turpina cieši sadarboties ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi ( BEREC ), kas ir ERG tiesību pārņēmēja un kas ir sniegusi vērtīgu ieguldījumu Komisijas veiktajā nepārtrauktajā viesabonēšanas regulas uzraudzībā, kā arī šajā regulas pārskatīšanā.

Viesabonēšanas regulas 11. pantā īpaši noteikts, ka Komisija arī izvērtē metodes, kuras neattiecas uz cenu regulēšanu un kuras var izmantot, lai izveidotu konkurētspējīgu iekšējo viesabonēšanas tirgu, un, to darot, Komisija ņem vērā analīzi, ko neatkarīgi veic BEREC . Lai izpildītu šo pienākumu, BEREC 2010. gada decembrī publicēja pilnīgu analīzi par viesabonēšanas regulas ietekmi un savu viedokli par iespējamo turpmāko pieeju regulēšanai[6].

Savā ziņojumā BEREC pauž uzskatu, ka mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības līmenī turpina pastāvēt strukturālas problēmas, kas mazina konkurenci un ļauj noteikt cenas, kas tuvas maksimālajam līmenim. BEREC arī uzskata, ka patlaban spēkā esošās regulas darbības termiņš ir jāpagarina un jāsaglabā noteikts regulējuma apjoms, jo pastāv risks, ka cenas atsāks pieaugt, ja regulu atcels.

Papildus vispārīgai datu vākšanai, ko veic BEREC un kas minēta iepriekš, Komisija tieši no visām valstu regulatīvām iestādēm saņem ar operatoriem saistītus datus kā daļu no to vispārīgā uzraudzības pienākuma. Šie vispusīgie dati ļāvuši izveidot ekonomikas modeli, kas sniedz pašreizējās regulas ietekmes novērtējumu, kā arī šajā ziņojumā izklāstīto politikas risinājumu ekonomiskās ietekmes novērtējumu.

Komisijas dienesti viesabonēšanas regulas pārskatīšanas laikā arī rīkoja daudzas apspriedes ar mobilo sakaru operatoriem. Komisijas vārdā arī tika veikts pētījums par konkurences problēmu risināšanu ES viesabonēšanas tirgū[7].

2.4. Apspriešanas process

Komisija uzsāka plašu sabiedrisko apspriešanu 2010. gada 8. decembrī ar nolūku saņemt komentārus par viesabonēšanas regulu. Tika saņemtas daudzas atbildes – kopumā no aptuveni 90 respondentiem.

Vairumā atbilžu bija atbalstīta nepieciešamība saglabāt regulējošu intervenci vēl pēc 2012. gada. Nozares pārstāvju atbildes bija dažādas – vairums atzina turpmāka regulējuma neizbēgamību, tomēr daži minēja, ka konkurence ir sasniegusi līmeni, kurā turpmāka regulējoša intervence nav nepieciešama. Vairums respondentu arī atzina, ka pašreizējā regula ir sekmējusi ieguvumu nodrošināšanu klientiem. No otras puses, ļoti maz respondentu uzskatīja, ka konkurence pēc regulas stāšanās spēkā kļuvusi spēcīgāka. Par pašreizējā modeļa spēju veicināt konkurenci sevišķi skeptiski bija noskaņoti nozares pārstāvji.

Komisija piedāvāja vairākas iespējas turpmākai pieejai regulai. Atbilstīgi regulas noteikumiem tās ietver arī tādas metodes, kuras nav saistītas ar cenu reglamentēšanu un kuras var izmantot viesabonēšanas iekšējā tirgus izveidošanai, t.i., iespējamos strukturālos risinājumus konkurences trūkuma problēmai viesabonēšanas tirgū. Ieinteresētās personas izvērtēja šīs alternatīvās iespējas, taču viedokļi bija ļoti atšķirīgi. Daži tīklu operatori un valstu iestādes izteica šaubas par strukturāliem risinājumiem, uzskatot tos par dārgiem, laikietilpīgiem un sarežģītiem. Pienākumu nodrošināt piekļuvi mobilo sakaru virtuālo tīklu operatoru ( MVNO ) pakalpojumiem uztvēra neitrālāk, bet dažās atbildēs (ko sniedza mazāki operatori) bija uzsvērts to potenciāls veicināt konkurenci. Vairums ieinteresēto personu grupu atbalstīja esošo cenu griestu modeļa spēkā esamības turpināšanu.

Vairums operatoru iebilda pret mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas regulējumu, bet patērētāji, dalībvalstis un citas ieinteresētās personas šo pieeju atbalstīja. Ja tiktu piedāvāts šāds regulējums, tīklu operatori iesaka mazumtirdzniecības cenu griestus, kas nodrošinātu elastību šajā jaunajā un veidojamā tirgū. Citas ieinteresētās personas (dalībvalstis, patērētāju pārstāvji un daži MVNO ) minēja, ka starpība starp mazumtirdzniecības cenām un vairumtirdzniecības cenu griestiem ir pārāk liela un liecina, ka konkurence nav nostrādājusi. Vispārēji tika atzīts fakts, ka pašreizējā tehnoloģija šajā posmā nevar piedāvāt dzīvotspējīgu aizvietotāju viesabonēšanai.

3. PāRSKATīšANA

Ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” un „Digitālās programmas Eiropai" mērķus un ievērojot 2010. gada jūnijā publicētā starpposma ziņojuma par viesabonēšanu secinājumus, šī pārskata mērķis ir uzlabot un turpmāk attīstīt digitālā vienotā tirgus darbību attiecībā uz viesabonēšanas pakalpojumiem ES dalībvalstīs.

3.1. Mērķu izpilde

Komisija nepārtraukti seko līdzi notikumu attīstībai viesabonēšanas tirgū. Pēdējo gadu laikā ir pakāpeniski samazinājies cenu līmenis viesabonēšanai, taču tas noticis, galvenokārt pateicoties vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu reglamentēšanai. Par galveno rādītāju konkurences līmenim tirgū uzskata apjomu, kādā operatori piedāvā cenas zem reglamentēto griestu līmeņa balss un SMS pakalpojumiem, kas arī ir minēts Komisijas 2010. gada jūnija starpposma ziņojumā[8]. Tomēr vidējie tarifi ES parasti ir ļoti tuvi cenu griestiem, kas noteikti 2009. gada regulā, ar kuru izdarīti grozījumi. Vienīgais izņēmums attiecas uz vairumtirdzniecības datu pārraides viesabonēšanas tarifiem. Tādējādi viesabonēšanas tarifi klientiem Eiropā joprojām saglabājas augsti – daudz augstāki nekā valsts līmenī – un neatspoguļo attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu. Mazumtirdzniecības cenas jo īpaši datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem dažkārt ir pat septiņas reizes augstākas nekā vairumtirdzniecības cenas[9].

Datu pārraides pakalpojumi šobrīd ir vienīgie pakalpojumi, kuri nav reglamentēti mazumtirdzniecības līmenī. Lai arī pamanāms, ka kopš vairumtirdzniecības cenu griestu noteikšanas tarifi ir samazinājušies vairumtirdzniecības, kā arī mazumtirdzniecības līmenī, šķiet, ka samazinājums vairumtirdzniecības cenām vēl nav sasniedzis mazumtirdzniecības līmeni. Tādējādi mobilo sakaru operatoru peļņa joprojām ir ļoti liela.

Patērētāji ir atbalstījuši līdz šim veiktos pasākumus pārredzamības nodrošināšanai, un tie ir palielinājuši gan informētību par viesabonēšanas cenām, gan arī iespējas pārbaudīt rēķinus.

Attiecībā uz konkurenci starp mazākiem operatoriem ir novērots, ka ne visiem operatoriem šobrīd ir tīkla piekļuve viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši mobilo sakaru virtuālā tīkla operatoriem, kuri ne vienmēr var noslēgt komercvienošanās. Lai arī nesen ir izstrādāti alternatīvi procesi, piemēram, internalizācija un lokalizācija[10], kas var radīt nelielu konkurences spiedienu uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas cenām, nav paredzams, ka tie varētu kļūt par pilnīgiem viesabonēšanas aizstājējiem.

Noslēgumā jāsecina, ka tirgus konkurence šobrīd nav pietiekami attīstīta, un cenas joprojām ir koncentrētas ap maksimālo līmeni. Konkurences spiediena neesamību joprojām var izjust gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī galvenokārt tāpēc, ka nemainīgas ir palikušas strukturālās problēmas, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū un ar operatora maiņu saistītās augstās izmaksas, kas dominē viesabonēšanas tirgū. Tādēļ pastāv ievērojams risks, ka, nepagarinot regulas darbības termiņu, cenas varētu celties. Redzama arī nepieciešamība izmantot atšķirīgu pieeju regulēšanai. Lai gan pašreizējā pieeja cenu reglamentēšanai ir nodrošinājusi ievērojamu cenu samazinājumu klientiem attiecīgajā laika periodā, tā nav atrisinājusi viesabonēšanas tirgus strukturālās problēmas un tādējādi nesniedz ilgstošu risinājumu.

Attiecībā uz viesabonēšanas alternatīvām nevienu no šobrīd pieejamām tehnoloģijām patērētāji neuztver kā derīgu aizvietotāju viesabonēšanai. Tādējādi ir maz ticams, ka tām nākotnē varētu būt konkurences spiediena ietekme uz viesabonēšanas cenām.

3.2. Strukturālu pasākumu ieviešana

Kā noteikts viesabonēšanas regulas 11. pantā, Komisijai ir arī jāizvērtē metodes, kuras neattiecas uz cenu regulēšanu un kuras var izmantot, lai izveidotu konkurētspējīgu iekšējo viesabonēšanas tirgu. Tādēļ Komisija izanalizēja dažādus politikas risinājumus, un ar šo sīkāko analīzi var iepazīties pievienotajā ietekmes novērtējumā. Lai paaugstinātu viesabonēšanas tirgus dinamikas efektivitāti un pamatojoties uz dažādo piedāvāto iespēju priekšrocību un trūkumu analīzi, Komisija ierosina ieviest šādas strukturālo risinājumu kombinācijas, kas paredzētas gan pieprasījumam, gan piedāvājumam viesabonēšanas tirgū.

Pasākums ar iespējamo ietekmi patērētāju līmenī (pieprasījums)

Konkurences spiediena trūkumu uz mazumtirdzniecības viesabonēšanas cenām var izskaidrot ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, operatoriem ir maz konkurences stimulu, jo viesabonēšanas pakalpojumus parasti piedāvā kā daļu no lielāka mobilo pakalpojumu komplekta, kas ietver arī vietējos mobilo sakaru pakalpojumus, tādēļ tos nevar izmantot kā instrumentu jaunu klientu piesaistīšanai. Alternatīvu konkurētspējīgu piedāvājumu izstrādi kavē arī ar operatora maiņu saistītās augstās izmaksas un piemērotu aizstājēju trūkums. BEREC arī uzskata, ka mazumtirdzniecības tirgū uzsvars likts uz vietējiem pakalpojumiem un pašreizējās mazumtirdzniecības tirgus īpašības maz stimulē mazumtirdzniecības operatorus agresīvi cīnīties par viesabonēšanas piedāvājumiem. Tādēļ klientu izvēles iespēju un viesabonēšanas cenu pārredzamības palielināšana sekmētu tādu apstākļu veidošanos, kas beidzot veicinātu lielāku konkurenci mazumtirdzniecības līmenī.

Priekšlikums

1. Noteikt prasību viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķai tirdzniecībai („atdalīšanai”) vietējā tirgū

Komisija ierosina ļaut klientiem atteikties no noklusējuma viesabonēšanas pakalpojumiem, ko piedāvā vietējo pakalpojumu sniedzējs, un izvēlēties alternatīvu vietējo operatoru tikai viesabonēšanas pakalpojumiem. Katru reizi klientam izmantojot viesabonēšanu, mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojums automātiski pārslēgsies uz šo alternatīvo pakalpojuma sniedzēju.

Plānots, ka šādam pasākumam būs pozitīva ietekme uz konkurenci mazumtirdzniecības līmenī, kas atvieglos operatoru maiņu un palielinās pieprasījuma elastīgumu, jo patērētāji būs labāk informēti, parakstot pakalpojumu līgumus. Tas arī nodrošinās lielāku pārredzamību un vieglāk salīdzināmus alternatīvo tarifu piedāvājumus.

Pasākums ar iespējamo ietekmi tirgus struktūras līmenī (piedāvājums)

Lai viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa tirdzniecība mazumtirdzniecības līmenī būtu efektīva, tā jāapvieno ar pienākumu nodrošināt piekļuvi, kas sekmēs esošo vai jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, ieskaitot arī pārrobežu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējus, ar nolūku paaugstināt konkurences dinamiku mazumtirdzniecības līmenī.

Priekšlikums

2. Uzlabot ienākšanu tirgū, nosakot prasību vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei

Komisija ierosina noteikt pienākumu tīklu operatoriem izpildīt visus pamatotos lūgumus vairumtirdzniecības piekļuvei viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Tas sekmēs alternatīvu mobilo sakaru viesabonēšanas piedāvājumu izstrādi jo īpaši no mazāku operatoru un MVNO puses. MVNO tādējādi varēs tieši vienoties par viesabonēšanas līgumiem ar sakaru tīklu operatoriem citās dalībvalstīs vai iegūt regulētu vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumiem, ko piedāvā savs sakaru tīkla operators mītnes valstī.

Turklāt tas palielinās konkurences spiedienu vairumtirdzniecības tirgū, tādējādi mudinot operatorus sniegt vairumtirdzniecības pakalpojumus par zemāko iespējamo cenu.

Kopā ar pirmo strukturālo risinājumu par atdalīšanu, kas aprakstīts iepriekš, šis pasākums sniegs jaunas uzņēmējdarbības iespējas mazākiem operatoriem, tiem ļaujot piedāvāt pārrobežu viesabonēšanas pakalpojumus, vienlaikus sekmējot digitālā vienotā tirgus netraucētu darbību.

3.3. Regulas darbības ilguma pagarināšana un darbības jomas paplašināšana

Regulas darbības ilguma pagarināšana līdz 2022. gadam

Komisija ierosina regulas darbības termiņu pagarināt par 10 gadiem — līdz 2022. gada 30. jūnijam. Paredzams, ka iepriekšminēto strukturālo risinājumu ieviešanai un to ietekmes iedarbībai uz tirgu būs nepieciešams laiks. Tādēļ regulā noteikta pārejas cenu griestu saglabāšana, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni arī pārejas periodā, pirms strukturālie risinājumi iedarbojas. Mazumtirdzniecības cenu griestus principā vajadzētu saglabāt līdz 2016. gada 30. jūnijam. Tomēr tos varētu atcelt ātrāk, ja tirgus dati liecinātu, ka konkurence ir pietiekami attīstījusies. Vairumtirdzniecības cenu griestus principā vajadzētu saglabāt visā regulatīvā perioda laikā, lai garantētu pietiekamu stabilitāti tirgus jaunpienācējiem, nodrošināt iespēju tos atcelt, ja tirgus dati liecinātu par pietiekamu konkurences attīstību.

Komisija ierosina pārskatīt regulas darbību 2015. gadā, t.i., vienu gadu pēc strukturālo pasākumu pilnīgas īstenošanas termiņa un vienu gadu pirms mazumtirdzniecības cenu griestu paredzētās atcelšanas. Pārskatīšanā jo īpaši tiks pievērsta uzmanība minēto pasākumu ietekmei uz konkurences līmeni viesabonēšanas tirgos. Ja pārskatīšanā noskaidrosies, ka regulā paredzētie strukturālie pasākumi nav pietiekami, lai Eiropas patērētāju labad veicinātu konkurenci viesabonēšanas tirgos, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs attiecīgus priekšlikumus situācijas risināšanai. Komisija jo īpaši izpētīs, vai strukturālie pasākumi ir jākoriģē vai jāpagarina jebkuru paredzēto pārejas mazumtirdzniecību cenu griestu termiņš. Pēc 2015. gada un līdz regulas darbības termiņa beigām 2022. gadā Komisija regulāri veiks regulas darbības novērtējumu, ņemot vērā arī tehnoloģiju attīstību.

Mazumtirdzniecības līmeņa cenu griestu garantija līdz 2016. gadam un darbības paplašināšana, ietverot datu pārraides viesabonēšanu

Strukturālo pasākumu kombinācijai mazumtirdzniecības līmenī vajadzētu radīt ilgtspējīgu, konkurētspējīgu risinājumu pārmērīgu viesabonēšanas cenu problēmai bez cenu regulēšanas ilgtermiņā. Tomēr, ņemot vērā, ka šo risinājumu īstenošanai vajadzīgs ilgs laiks, nepieciešams nodrošināt patērētāju nepārtrauktu aizsardzību pret pārmērīgām viesabonēšanas cenām, noteiktu laiku saglabājot pārejas cenu griestu garantiju atbilstošā līmenī. Šādi pārejas cenu griesti jāuzstāda pietiekami augstā līmenī, lai netraucētu iespējamiem konkurētspējas ieguvumiem no strukturālajiem risinājumiem un lai tos varētu pilnībā atcelt, kad strukturālie risinājumi sāktu iedarboties, nodrošinot ieguvumus patērētājiem palielinātas konkurences rezultātā.

Turklāt savā pārskatā Komisija secināja, ka, neraugoties uz cenu griestu noteikšanu vairumtirdzniecības datu pārraides tarifiem, mazumtirdzniecības cenas vēl joprojām ir ļoti augstas. Datu pārraides cenu samazināšana vairumtirdzniecības līmenī nav nokļuvusi līdz mazumtirdzniecības līmenim, neskatoties uz pasākumiem pārredzamības nodrošināšanai, kurus ieviesa 2009. gadā, un patērētājiem joprojām jāsastopas ar ļoti augstām mazumtirdzniecības cenām datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem. BEREC arī atbalsta šādu secinājumu, paužot savu novērojumu, ka konkurences spiediens mazumtirdzniecības datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem nav pietiekami spēcīgs, lai samazinātu cenas līdz saprātīgam konkurētspējas līmenim, kā arī šajā sakarā iesaka samazināt mazumtirdzniecības cenas ar regulējošu intervenci, kā tas bija gadījumā ar balss un SMS pakalpojumiem.

Priekšlikums

3. Saglabāt pārejas drošības sistēmu mazumtirdzniecības cenām līdz 2016. gada 30. jūnijam, kā arī noteikt jaunus mazumtirdzniecības cenu griestus datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumiem

Pārejas mazumtirdzniecības cenu griesti pakāpeniski samazināsies, līdz būs veikti strukturālie risinājumi (2014. gadā), un pēc tam cenu griestu garantijas saglabāsies nemainīgas nākamos divus gadus līdz 2016. gada 30. jūnijam. Mazumtirdzniecības cenu griestus atcels vēlāk vai arī tad, ja tirgus dati liecinās, ka konkurence ir pietiekami attīstījusies.

Veicot 2015. gadā paredzēto pārskatīšanu, Komisija izvērtēs, vai ierosinātie strukturālie pasākumi ir pietiekami, lai veicinātu konkurenci viesabonēšanas tirgos. Ja tie izrādīsies nepietiekami, Komisija nāks klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem šādas situācijas novēršanai. Komisija jo īpaši pārbaudīs, vai ir nepieciešams koriģēt strukturālos pasākumus vai pagarināt jebkādu pārejas mazumtirdzniecības cenu griestu darbības termiņus.

Komisija ierosina paplašināt mazumtirdzniecības cenu griestu garantijas mehānisma darbību, ietverot arī datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumus. Sniedzot reglamentētus viesabonēšanas datu pakalpojumus, uz kuriem attiecas datu Eiropas tarifs, vietējam pakalpojumu sniedzējam jānosaka samaksa saviem viesabonēšanas klientiem par vienu kilobaitu (ja vien klients neizvēlas tarifu plānu).

Turklāt spēkā paliks pasākumi, kas attiecas uz pārredzamību un tarifu vienību noteikšanu, atbilstīgi pašreizējai regulai ar nelieliem pārveidojumiem.

Cenu griestu darbības ilguma palielināšana vairumtirdzniecības līmenī līdz 2022. gadam

Lai ilglaicīgi nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus, jo īpaši tirgus jaunpienācējiem atdalītajā viesabonēšanas tirgū, vairumtirdzniecības griesti jāsaglabā visu jaunās regulas darbības laiku. Tā kā strukturālie pasākumi jau būs nostabilizējušies, būs iespējams atcelt cenu griestus pirms 2022. gada, ja tirgus dati liecinās par pietiekamu konkurences attīstību. Šajā sakarā jāņem vērā, ka datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tirgus šķiet dinamiskāks nekā atbilstošie balss un SMS vairumtirdzniecības tirgi.

Priekšlikums

4. Saglabāt cenu griestus vairumtirdzniecības cenām līdz 2022. gadam

Griesti vairumtirdzniecības cenām tiks saglabāti līdz 2015. gada 30. jūnijam, katru gadu tos ievērojami samazinot, pēc tam saglabājot nemainīgus līdz jaunās regulas darbības beigām 2022. gadā.

Vairumtirdzniecības cenu griestus var atcelt pirms jaunās regulas darbības beigām, ja tirgus dati liecinās, ka konkurence ir pietiekami attīstījusies.

4. SECINāJUMI

Šajā pārskatā ir konstatēts, ka viesabonēšanas regulas ieviestie pasākumi pēdējo gadu laikā patērētājiem ļauj gūt ievērojamu labumu no samazinātajām cenām un uzlabotās pārredzamības. Tomēr, neskatoties uz šiem pozitīvajiem rezultātiem, starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas tirgus nav ievērojami mainījies, demonstrējot pašreizējā modeļa ierobežotās iespējas veicināt konkurenci un nodrošināt ilgstošu risinājumu viesabonēšanas problēmai.

Turklāt BEREC analīze ir apstiprinājusi, ka tirgus faktori vieni paši turpmākajos gados nevar ievērojami samazināt viesabonēšanas cenas. Tādēļ ir skaidri redzama nepieciešamība saglabāt turpmāku regulējošu intervenci pēc 2012. gada.

Komisija ierosina pārskatīt regulu, ieviešot konkurenci atbalstošus strukturālus pasākumus, un pagarināt tās darbības termiņu līdz 2022. gada 30. jūnijam. Piedāvātie strukturālie risinājumi ir paredzēti problēmas novēršanai tās saknē, t.i., lai novērstu konkurences un patērētāju izvēles iespēju trūkumu, kas ir augsto viesabonēšanas cenu problēmas būtība. No vienas puses to var panākt, nodrošinot, ka tirgus ir atvērts dažādiem pakalpojumu sniedzēju veidiem (tādējādi palielinot viesabonēšanas piedāvājumu skaitu), bet no otras puses – uzlabojot patērētāju informētību par viesabonēšanas cenām un palielinot patērētāju izvēles iespējas, ļaujot tiem iegādāties viesabonēšanu arī kā atsevišķu pakalpojumu.

Paredzams, ka šie pasākumi radīs ilgtspējīgu konkurētspējīgu risinājumu viesabonēšanas tirgus problēmai, jo ir plānots, ka to sekmētais konkurences spiediens nākotnē būs pietiekams, lai garantētu zemas mazumtirdzniecības cenas bez cenu regulēšanas ilgtermiņā. Tomēr paies zināms laiks, līdz šie strukturālie risinājumi tiks īstenoti un sniegs rezultātus, tādēļ Komisija ierosina saglabāt vairumtirdzniecības griestus, līdz tirgū rodas pietiekama konkurence, un ierobežotu laika periodu saglabāt arī mazumtirdzniecības cenu griestu garantijas, lai nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību operatoriem, kā arī nepārtrauktu klientu aizsardzību. Komisija arī ierosina paplašināt mazumtirdzniecības pārejas cenu griestu darbību, ietverot mazumtirdzniecības datu pārraides viesabonēšanas pakalpojumus.

Viesabonēšanas tirgum piemīt unikālas iezīmes, kas attaisno izņēmuma pasākumus. Tādēļ šai intervencei jābūt ar laika ierobežojumu un jābeidzas 2022. gada 30. jūnijā. Komisija, ņemot vērā BEREC atzinumu, regulāri iesniegs ziņojumus Padomei un Parlamentam par regulas darbību un, ja nepieciešams, apsvērs grozījumu nepieciešamību (tostarp, vai pagarināt jebkādu paredzēto pārejas mazumtirdzniecības cenu griestu darbības termiņu).

Komisija apņemas darīt visu, lai palīdzētu Eiropas Parlamentam un Padomei vienoties par iepriekšminētajiem punktiem visīsākajā iespējamā laikā, lai nodrošinātu, ka mobilo sakaru lietotāji Eiropā sāk gūt labumu no šiem priekšlikumiem ne vēlāk kā 2012. gada 1. jūlijā. Svarīgi ir garantēt iedzīvotāju tiesisko paļāvību un nodrošināt, lai ES arī turpmāk sniegtu tiem konkrētus rezultātus.

[1] Sk. Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020, 3.3.2010.

[2] Sk. Komisijas paziņojumu „Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.

[3] Sk. stratēģijas „Digitālā programma Eiropai” 2. pielikumu.

[4] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par starpposma ziņojumu par viesabonēšanas pakalpojumu situācijas attīstību Kopienā, COM(2010) 356 galīgā redakcija, 29.6.2010.

[5] Sk. COM(2010) 356 galīgā redakcija, 29.6.2010.

[6] Bor (10) 58 BEREC ziņojums par starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas regulu.

[7] http://ec.europa.eu/information_society/activities/roaming/docs/cons11/wik_report_final.pdf.

[8] Sk. COM(2010) 356 galīgā redakcija, 29.6.2010.

[9] Sīkāku informāciju par aprēķiniem sk. ietekmes novērtējumā.

[10] Sīkāku informāciju sk. ietekmes novērtējumā.