52011DC0136

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 23.3.2011

COM(2011) 136 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds2009. gada pārskats

SATURS

1. Ievads 3

2. Neizskatītie 2008. gada pieteikumi un jauni pieteikumi, kas saņemti 2009. gadā 3

3. Finansējums 6

4. Palīdzības izbeigšana 6

5. Secinājumi 7

1. pielikums: Eiropas Savienības Solidaritātes fonds: neizskatītie un jaunie pieteikumi 2009. gadā 9

2. pielikums: Pārskats par ES Solidaritātes fondam iesniegtajiem pieteikumiem kopš 2002. gada 10

IEVADS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots 2002. gada 15. novembrī. Padomes 2002. gada 11. novembra Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (turpmāk – “Solidaritātes fonda regula”), 12. pantā paredzēts, ka ziņojums par fonda darbību iepriekšējā gadā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā izklāsta fonda darbību 2009. gadā, tāpat kā iepriekšējos ziņojumos, ietverot informāciju par neizskatīto un jauno pieteikumu apstrādi, kā arī īstenošanas ziņojumu novērtējumu, lai sagatavotu to slēgšanu.

ES Solidaritātes fondam (ESSF) 2009. gadā iesniegto pieteikumu skaits bija salīdzinoši neliels. Kopā gada laikā ESSF saņēma tikai sešus pieteikumus palīdzības saņemšanai, turpretim iepriekšējos gados tika saņemti līdz pat 19 pieteikumiem. Četrus no 2009. gada pieteikumiem attiecībā uz mežu ugunsgrēkiem Atikas reģionā Grieķijā, vētrām Kiprā, plūdiem Grieķijas salā Eibojā un dubļu nogruvumiem Sicīlijā iesniedza novembrī un decembrī, lai to novērtējumu varētu pabeigt 2010. gadā. Šīs dabas katastrofas bija salīdzinoši nelielas, tādēļ tās neatbilda kritērijiem, lai piešķirtu Fonda atbalstu[1].

Tomēr attiecībā uz nodarītajiem kaitējumiem un izmaksāto atbalstu 2009. gads bija diezgan īpašs. L’Akvilas zemestrīce Itālijas Abruco reģionā bija lielākā dabas katastrofa kopš Fonda izveides, un Itālijai sniegtā palīdzība gandrīz pusmiljarda euro apmērā bija vislielākais piešķīrums Fonda vēsturē. Vētra „Klauss” Francijas dienvidrietumos bija vēl viena liela dabas katastrofa, kuras izraisītie zaudējumi lielā mērā pārsniedza vidējo rādītāju.

NEIZSKATīTIE 2008. GADA PIETEIKUMI UN JAUNI PIETEIKUMI, KAS SAņEMTI 2009. GADā

Kipra (sausums)

Kipra 2008. gadā cieta no lietus trūkuma, kas nopietni ietekmēja dzīves apstākļus, ekonomiku un dabisko vidi. Kipras iestādes 2008. gada 1. jūlijā iesniedza pieteikumu ESSF palīdzības saņemšanai un pieteikumu papildināja 2008. gada 16. oktobrī. Šis bija pirmais pieteikums Solidaritātes fondam, kas saistīts ar sausuma radīto kaitējumu. Saskaņā ar Solidaritātes fonda regulu pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā desmit nedēļu laikā pēc pirmā dabas katastrofas izraisītā kaitējuma, kas gadījumā, ja katastrofa ir lēni progresējoša, piemēram, sausums, rada objektīvas grūtības. Attiecībā uz Kipru trīs gadu laikposmā, kam raksturīgs neparasti maz lietus nokrišņu, lietus sezonas beigās 2008. gada aprīlī lietus trūkums sasniedza maksimumu. Tādēļ Komisija secināja, ka par dabas katastrofas sākumu var uzskatīt 2008. gada 22. aprīli. Rezultātā pieteikums Komisijai 2008. gada 1. jūlijā iesniegts, ievērojot 4. panta 1. punktā noteikto termiņu.

Kipras iestādes novērtēja, ka kopējie tiešie zaudējumi, kas radušies pēc 2008. gada 22. aprīļa, ir EUR 176,15 miljoni. Tā kā šī summa pārsniedza Kiprai piemērojamo EUR 84,673 miljonu slieksni (proti, 0,6 % no NKI), sausumu klasificēja kā “lielu dabas katastrofu”, kas skārusi visu valsts teritoriju. Komisija 2008. gada 24. oktobrī ierosināja piesaistīt finansiālo palīdzību EUR 7,605 miljonu apmērā. Pēc budžeta procedūras Padomē un Eiropas Parlamentā un nolīguma par piešķīruma īstenošanu noslēgšanas starp Komisiju un Kipras iestādēm, dotāciju Kiprai izmaksāja 2009. gada 9. oktobrī.

Rumānija (plūdi)

2008. gada jūlijā lielu daļu Rumānijas skāra spēcīgs lietus, izraisot milzīgus plūdus un zemes nogruvumus. Rumānijas iestādes 2008. gada 1. oktobrī iesniedza pieteikumu ESSF palīdzības saņemšanai. Kopējos tiešos postījumus novērtēja EUR 471,42 miljonu apmērā. Summa nepārsniedza Rumānijai piemērojamo slieksni “lielas katastrofas gadījumā” (EUR 566,84 miljoni, proti, 0,6 % no Rumānijas NKI), tomēr tā ir apmēram 83 % no šī sliekšņa, tāpēc novērtēja, vai pieteikums atbilst tā saucamajam “neparastas reģionālas katastrofas” kritērijam.

Skartā teritorija bija viens reģions, kurā ietilpst 5 administratīvie apgabali Rumānijas ziemeļaustrumos ar 3,046 miljoniem iedzīvotāju. Katastrofa skāra lielāko daļu reģiona iedzīvotāju, daļēji vai pilnībā sagraujot privātos mājokļus un iznīcinot lauksaimniecības kultūras. Tika sniegti pierādījumi, kas apliecina, ka dzīves apstākļi un ekonomiskā stabilitāte minētajā reģionā ir ietekmēta nopietni un ilgstoši. Tika ziņots par nopietniem postījumiem, kas nodarīti pamata infrastruktūrām, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, mājlopiem un privātiem mājokļiem. Tā kā tika nopostītas aptuveni 14 644 mājsaimniecības, ilgstoši nebija pieejamas pamata infrastruktūras (ūdens/enerģija), tika nopietni bojāta transporta infrastruktūra, kas savukārt izraisīja aptuveni 100 administratīvo rajonu pilnīgu izolāciju – tās ir šīs katastrofas sekas, kas ilgstoši ietekmē dzīves apstākļus cietušajā reģionā. Komisija 2009. gada 22. janvārī secināja, ka pieteikums atbilst kritērijam attiecībā uz neparastām reģionālām katastrofām, un ierosināja piešķirt dotāciju EUR 11 785 377 miljonu apmērā. Pēc attiecīgo budžeta grozījumu pabeigšanas un īstenošanas nolīguma parakstīšanas dotāciju Rumānijas iestādēm izmaksāja 2009. gada 29. oktobrī.

Francija (vētra „Klauss”)

2009. gada 24. janvārī Francijas dienvidrietumos plosījās liela vētra („Klauss”), nodarot smagus postījumus. Francijas iestādes 2009. gada 2. aprīlī iesniedza pieteikumu Solidaritātes fondam, ievērojot 10 nedēļu termiņu pēc pirmajiem reģistrētajiem zaudējumiem.

Francijas iestādes norādīja, ka vētra izraisījusi smagus bojājumus, īpaši mežsaimniecības nozarē, kas pārsniedza 60 % no kopējiem lēstajiem zaudējumiem, un uzņēmumiem un privātajām mājsaimniecībām (pārsniedzot 25 % no kopējiem lēstajiem zaudējumiem). Vētra arī radīja smagus bojājumus infrastruktūrai (transporta, elektroenerģijas, ūdensapgādes un sakaru jomā), kā arī lauksaimniecības nozarei, un bija vajadzīgi vērienīgi attīrīšanas darbi. Vētras laikā dzīvību zaudēja divpadsmit cilvēki un ievainojumus guva vairāk nekā 400.

Komisija novērtēja, ka vētras radītie kopējie tiešie zaudējumi bija EUR 3,805 miljardi. Tā kā šis rādītājs pārsniedz EUR 3,398 miljardu robežu (t.i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām), kāda noteikta Francijai 2009. gadā, lai tā varētu saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda, katastrofu var uzskatīt par „lielu dabas katastrofu”, un tādējādi uz to attiecas Regulas (EK) Nr. 2012/2002 piemērošanas galvenā joma. Citi Francijas pieteikumā norādītie zaudējumi, piemēram, ienākumu un produkcijas zaudējumi sakarā ar saimnieciskās darbības pārtraukšanu un hipotētiski zaudējumi, piemēram, aplēstā vērtība, kas piešķirta kokmateriālu zaudētajam ogļu ieguves potenciālam (kopā EUR 1,220 miljardu apmērā) nav ņemti vērā kā pamats palīdzības aprēķināšanai, jo tie netiek uzskatīti par tiešiem zaudējumiem.

Komisija 2009. gada 29. maijā ierosināja piesaistīt finansiālo palīdzību EUR 109 377 165 apmērā. Attiecīgie budžeta grozījumi tika pabeigti 2009. gada 15. septembrī. Pēc īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Franciju Komisija izmaksāja dotāciju 2009. gada 25. novembrī.

Itālija (zemestrīce Abruco reģionā)

2009. gada aprīlī smaga zemestrīce skāra Itālijas Abruco reģionu, kurā dzīvību zaudēja 300 cilvēki un kas radīja ļoti lielus zaudējumus. Saistībā ar zemestrīci Itālijas iestādes iesniedza pieteikumu finanšu palīdzībai saskaņā ar noteikto 10 nedēļu termiņu pieteikumu iesniegšanai ES Solidaritātes fondam.

Zemestrīce radīja smagus bojājumus pamata infrastruktūrai, privātajām mājsaimniecībām, sabiedriskajām ēkām, uzņēmumiem un reģiona svarīgajam kultūras mantojumam, kā arī nodarīja lielu kaitējumu iedzīvotājiem. Šā notikuma skartās teritorijas ietvēra visu L’Akvilas provinci, lielāko daļu Abruco reģiona un atsevišķas pierobežas zonas. Īpaši smagi cieta reģiona galvaspilsēta L’Akvila, bet visvairāk — tās vēsturiskais centrs. No dabas katastrofā cietušā kopējā iedzīvotāju skaita (aptuveni 300 000) 300 zaudēja dzīvību un 1500 guva ievainojumus. Tūkstošiem cilvēku zaudēja savas mājas un/vai privātos uzņēmumus, un aptuveni 30 000 cilvēku tika izvietoti telšu nometnēs uz ilgu laiku. Pārējie 32 000 cilvēki tika izmitināti Adrijas jūras piekrastē esošajās viesnīcās un privātmājās, savukārt, kā tiek ziņots, aptuveni 20 000 cilvēki pārcēlās uz privātām mājvietām ārpus skartā reģiona. Tika secināts, ka liela daļa no ēkām, kuras tika pārbaudītas pēc zemestrīces, bija nedrošā stāvoklī. Dabas katastrofa arī radīja nopietnas sekas sociālajā un ekonomikas jomā visā reģionā, krasi samazinot vai pat apturot saimniecisko darbību. Tas pats attiecas uz vietējās universitātes darbību, kurā mācījās 27 000 studentu, kas arī minētā reģiona ekonomikā sniedza būtisku ieguldījumu.

Itālijas iestādes novērtēja, ka kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 10,212 miljardi. Šī summa ir 0,67 % no Itālijas NKI un vairāk nekā trīsreiz lielāka par parasto Itālijai piemērojamo robežu Solidaritātes fonda mobilizēšanai, kas ir EUR 3,4 miljardi (t.i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Komisijas dienestu analīzē secināts, ka Itālijas izmantotās metodes dažādu kategoriju zaudējumu novērtēšanai bija ļoti detalizētas un pamatotas, un rezultāti bija ticami. Īstenībā kopējo tiešo zaudējumu aplēses šķita diezgan piesardzīgas.

Tādēļ zemestrīci varēja klasificēt kā lielu dabas katastrofu, un uz to attiecās ES Solidaritātes fonda piemērošanas galvenā joma. Attiecīgais pieteikums tika sekmīgi izskatīts paātrināti, lai pēc iespējas drīzāk sniegtu palīdzību Itālijas iestādēm. Komisija 2009. gada 8. jūnijā ierosināja budžeta lēmējinstitūcijai piesaistīt finansiālo palīdzību EUR 493 771 159 apmērā. Attiecīgie budžeta grozījumi tika pabeigti 2009. gada 20. oktobrī, un drīz pēc tam 2009. gada 11. novembrī tika noslēgts īstenošanas nolīgums. Dotācijas maksājumu veica 2009. gada 30. novembrī.

FINANSēJUMS

2009. gadā ESSF izmaksāja vienu dotāciju, par kuru pieteikums tika saņemts 2008. gada rudenī (sausums Kiprā). Attiecīgo provizorisko budžeta grozījumu projektu Nr. 10/2008[2] budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja 2008. gada 18. decembrī.

Attiecībā uz 2009. gadā saņemtajiem pieteikumiem fonda līdzekļi tika piesaistīti trīs gadījumos. Provizoriskais budžeta grozījumu projekts Nr. 1/2009[3] attiecas uz plūdu sekām Rumānijā, un budžeta lēmējinstitūcija to apstiprināja 2009. gada 11. martā. Provizoriskais budžeta grozījumu projekts Nr. 7/2009[4] attiecas uz vētras „Klauss” sekām Francijā, un budžeta lēmējinstitūcija to apstiprināja 2009. gada 15. septembrī. Provizoriskais budžeta grozījumu projekts Nr. 9/2009[5] attiecas uz zemestrīces izraisītajām sekām L'Akvilā Itālijā, un budžeta lēmējinstitūcija to apstiprināja 2009. gada 20. oktobrī. Maksājumus varēja veikt pēc tam, kad tika pieņemti lēmumi par dotācijām un parakstīti īstenošanas nolīgumi.

Saņēmējs | Katastrofa | Kategorija | Palīdzības summa (EUR) |

Kipra | Sausums | Liela dabas katastrofa | 7 605 445 |

Rumānija | Plūdi | Ārkārtēja reģionālā katastrofa | 11 785 377 |

Francija | Vētra „Klauss” | Liela dabas katastrofa | 109 377 165 |

Itālija | Abruco zemestrīce | Liela dabas katastrofa | 493 771 159 |

Kopā | 622 539 145 |

PALīDZīBAS IZBEIGšANA

Solidaritātes fonda regulas 8. panta 2. punktā noteikts, ka ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc viena gada perioda beigām no dotācijas izmaksas dienas saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par dotācijas finanšu izlietojumu, (turpmāk – “īstenošanas ziņojums”), pievienojot izdevumu pamatojuma pārskatu (turpmāk – „derīguma pārskats”). Šīs procedūras beigās Komisija izbeidz fonda palīdzību.

2009. gadā tika slēgtas divas ES Solidaritātes fonda lietas. Attiecībā uz palīdzības izbeigšanu lietā, kas attiecas uz vētru Igaunijā 2005. gadā, kurā tika piešķirta finansiālā palīdzība EUR 1 289 765 apmērā, īstenošanas ziņojums tika saņemts 2007. gada 27. septembrī. Pēc Komisijas dienestu veikta detalizēta novērtējuma Komisijai bija Igaunijas iestādēm jālūdz papildu informācija. Atbilde no Igaunijas iestādēm tika saņemta 2009. gada 19. janvārī, kurā apgalvots, ka neattiecināmie izdevumi bija EUR 4 430. Komisija uzsāka atgūšanas procedūru, un 2009. gada 1. jūnijā no Igaunijas iestādēm tika atgūti EUR 4 430. Minētā lieta pēc tam tika slēgta.

Lietā, kas attiecas uz vētru Lietuvā 2005. gadā, Lietuvai tika piešķirta finansiālā palīdzība EUR 378 910 apmērā, un 2007. gada 10. oktobrī tika saņemts īstenošanas ziņojums lietuviešu valodā. Pēc Komisijas dienestu veiktā ziņojuma tulkojuma un pārbaudes no Lietuvas iestādēm tika lūgta papildu informācija. Lietuvas iestāžu apgalvojumā tika pierādīts, ka bija izpildītas visas vajadzīgās palīdzības izbeigšanas prasības. Komisija minēto lietu slēdza 2009. gada 11. jūnijā.

Komisija 2009. gadā saņēma galīgos īstenošanas ziņojumus par dotācijām, kas 2007. gadā bija piešķirtas Grieķijai (saistībā ar plūdiem Evros upes reģionā 2006. gadā), Ungārijai (saistībā ar plūdiem 2006. gadā), Vācijai (saistībā ar vētru „Kirils” 2007. gadā) un Francijai (saistībā ar vētru „Gamède” 2007. gadā). Pēc šajā gada ziņojumā aplūkotā laikposma turpinājās minēto īstenošanas ziņojumu novērtēšana.

SECINāJUMI

2009. gadā Solidaritātes fonds vēlreiz pierādīja savas darbības efektivitāti, reaģējot uz lielām dabas katastrofām, t.i., sniedzot būtisku finansiālo palīdzību un darot to pieejamu pieņemamā laikposmā. Tomēr viens nosacījums ir tāds, ka pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij labi jāsagatavo attiecīgais pieteikums, lai Komisijai nebūtu jālūdz paskaidrojumi vai papildu informācija. Šajā ziņā ļoti efektīva izrādījās Komisijas dienestu iedibinātā prakse, proti, piedāvāt attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm veikt pieteikuma projekta neoficiālu pārskatīšanu pirms tā oficiālas iesniegšanas. Valstis, kas vēlas pieteikties Solidaritātes fonda palīdzībai, tiek aicinātas izmantot šo iespēju.

Faktiski attiecībā uz lielāko dabas katastrofu, par kuru Solidaritātes fondam tika iesniegts pieteikums palīdzības sniegšanai, atbalsta summu varēja izmaksāt salīdzinoši ātri, tikai 5 mēnešu laikā no attiecīgā pieteikuma iesniegšanas dienas, neraugoties uz Eiropas Parlamenta sastāva veidošanu pēc jūnijā notikušajām vēlēšanām.

2009. gadā bija grūtības piesaistīt ESSF finansējumu attiecībā uz pieteikumiem, kas saistīti ar lēni progresējošām katastrofām. Prasība iesniegt pieteikumus 10 nedēļu laikā no pirmā dabas katastrofas izraisītā kaitējuma dienas nav izpildāma objektīvu grūtību dēļ, piemēram, tādās dabas katastrofās kā sausums, kuram faktiski nav iespējams noteikt precīzu sākuma dienu. Lai arī attiecībā uz Kipras pieteikumu tika rasts operatīvs risinājums, būtu vēlams Solidaritātes fonda regulā ietvert īpašu noteikumu par šāda veida dabas katastrofu, lai nebūtu jāveic regulas „interpretēšana”. Komisija šo jautājumu izskatīs savā paziņojumā par ES Solidaritātes fonda nākotni, ar ko plānots nākt klajā 2011. gada otrā pusgada sākumā.

1. pielikums: Eiropas Savienības Solidaritātes fonds: neizskatītie un jaunie pieteikumi 2009. gadā

Pieteikuma iesniedzēja valsts | Kipra | Rumānija | Francija | Itālija |

Katastrofas nosaukums un raksturojums | Sausums | Plūdi | Vētra „Klauss” | Abruco zemestrīce |

Postījumu pirmā diena | 22.04.2008. | 24.07.2008. | 24.01.2009. | 06.04.2009. |

Pieteikuma iesniegšanas diena* | 01.07.2008. | 01.10.2008. | 02.04.2009. | 08.06.2009. |

Pilnīga informācija pieejama | 01.07.2008. | 01.10.2008. | 02.04.2009. | 08.06.2009. |

Lielas katastrofas slieksnis (EUR miljoni) | 84,673 | 566,845 | 3 398,6 | 3 398,6 |

Kopējie tiešie postījumi (EUR miljoni) | 176,15 | 471,41 | 3 805,47 | 10 212,04 |

Kategorija | liels | reģionāli | liela | liela |

Postījumi/slieksnis | 208,03 % | 83,16 % | 111,97 % | 300,48 % |

Attiecināmo ārkārtas pasākumu izmaksas (EUR miljoni) | 59,45 | 390,81 | 462,91 | 2 004,14 |

Attiecināmās izmaksas/ kopējie postījumi | 33,74 % | 82,9 % | 12,16 % | 19,63 % |

Atbalsts/attiecināmās izmaksas | 12,79 % | 3,01 % | 23,63 % | 24,64 % |

Atbalsta apjoms (% no kopējiem postījumiem) | 4,31 % | 2,49 % | 2,87 % | 4,84 % |

Dotāciju piešķiršanas lēmuma diena | 30.03.2009. | 20.07.2009. | 27.10.2009. | 11.11.2009. |

Īstenošanas vienošanās diena | 10.06.2009. | 03.09.2009. | 13.11.2009. | 11.11.2009. |

Piešķirtā palīdzība (EUR) | 7 605 445 | 11 785 377 | 109 377 165 | 493 771 159 |

2. pielikums: Pārskats par ES Solidaritātes fondam iesniegtajiem pieteikumiem kopš 2002. gada

2 | CZ | Plūdi | 2 300 | lieli | 129 |

3 | FR | Plūdi (Le Gard) | 835 | reģionāli | 21 |

4 | DE | Plūdi | 9 100 | lieli | 444 |

Kopējais atbalsta apjoms par 2002. gada pieteikumiem | 728 |

2 0 0 3 | 1 | ES | Naftas noplūde (Prestige) | 436 | reģionāla | 8,626 |

2 | IT | Zemestrīce (Molīze/Apūlija) | 1 558 | reģionāla | 30,826 |

3 | IT | Vulkāna izvirdums (Etna) | 894 | reģionāls | 16,798 |

4 | IT | Plūdi (Ziemeļitālija) | (1 900) | (lieli) | noraidīts |

5 | GR | Bargi laikapstākļi ziemā | (neprecīzi) | (lieli?) | noraidīts |

6 | PT | Meža ugunsgrēki | 1 228 | lieli | 48,539 |

7 | FR | Meža ugunsgrēki (Dienvidfrancija) | 531 | (reģionāli) | noraidīts |

8 | ES | Meža ugunsgrēki (Portugāles robeža) | 53 | kaimiņvalsts | 1,331 |

9 | MT | Plūdi | 30 | lieli | 961 |

10 | IT | Plūdi (Friuli Venēcija-Džūlija) | (525) | (reģionāli) | noraidīts |

Kopējais atbalsta apjoms par 2003. gada pieteikumiem | 107,081 |

2 0 0 4 | 1 | FR | Plūdi (Ronas delta) | 785 | reģionāli | 19,625 |

2 | ES | Plūdi (Malaga) | (73) | (reģionāli) | noraidīts |

3-9 | ES | Meža ugunsgrēki (7 pieteikumi) | (480) | (reģionāli) | visi 7 noraidīti |

10 | SK | Plūdi | (29) | (reģionāli) | noraidīts |

11 | SI | Zemestrīce | (13) | (reģionāla) | atsaukts |

Kopējais atbalsta apjoms par 2004. gada pieteikumiem | 19,625 |

2 0 0 5 | 1 | SK | Vētra (Tatri) | 203 | liela | 5,668 |

2 | IT | Plūdi (Sardīnija) | (223, pārāk augstu novērtēti) | (reģionāli) | noraidīts |

3 | EE | Vētra | 48 | liela | 1,29 |

4 | LV | Vētra | 193 | liela | 9,487 |

5 | SE | Vētra “Gudrun” | 2 297 | liela | 81,725 |

6 | LT | Vētra | 15 | kaimiņvalsts | 0,379 |

7 | GR | Plūdi (Evros) | (112) | (reģionāli) | noraidīts |

8 | RO | Pavasara plūdi | 489 | lieli | 18,798 |

9 | BG | Pavasara plūdi | 222 | lieli | 9,722 |

10 | BG | Vasaras plūdi | 237 | lieli | 10,632 |

11 | RO | Vasaras plūdi | 1 050 | lieli | 52,4 |

12 | AT | Plūdi (Tirole/Forarlberga) | 592 | reģionāli | 14,799 |

Kopējais atbalsta apjoms par 2005. gada pieteikumiem | 204,905 |

2 0 0 6 | 1 | UK | Sprādziens Bansfīldas naftas bāzē | (700) | (reģionāls) | atsaukts |

2 | GR | Plūdi (Evros) | 372 | reģionāli | 9,306 |

3 | HU | Plūdi | 519 | lieli | 15,064 |

4 | ES | Meža ugunsgrēki (Galisija) | (91) | (reģionāli) | noraidīts |

Kopējais atbalsta apjoms par 2006. gada pieteikumiem | 24,370 |

2 0 0 7 | 1 | DE | Vētra „Kirils” | 4750 | liela | 166,9 |

2 | FR | Reinjona, ciklons “Gamede” | 211 | reģionāls | 5,29 |

3 | ES | Plūdi (Jerro) | (18) | (reģionāli) | noraidīts |

4 | ES | Plūdi (Lamanča) | (66) | (reģionāli) | noraidīts |

5 | UK | Plūdi | 4 612 | lieli | 162,387 |

6 | CY | Meža ugunsgrēki | (38) | (reģionāli) | noraidīts |

7 | ES | Meža ugunsgrēki (Kanāriju salas) | (144) | (reģionāli) | noraidīts |

8-16 | IT | 9 pieteikumi par meža ugunsgrēkiem 9 reģionos | - | (reģionāli) | nepieņemams; nokavēts termiņš |

17 | FR | Vētra “Dean” (Martinika) | 509 | reģionāla | 12,78 |

18 | GR | Meža ugunsgrēki | 2 118 | lieli | 89,769 |

19 | SI | Plūdi | 233 | lieli | 8,254 |

Kopējais atbalsta apjoms par 2007. gada pieteikumiem | 445,380 |

2 0 0 8 | 1 | CY | Sausums | 165,4 | liels | 7,605 |

2 | RO | Plūdi | 471,4 | reģionāli | 11,785 |

Kopējais atbalsta apjoms par 2008. gada pieteikumiem | 19,390 |

2 0 0 9 | 1 | FR | Vētra „Klauss” | 3 805,5 | liela | 109,377 |

2 | IT | Abruco zemestrīce | 10 212,0 | liela | 493,771 |

3 | GR | 9 meža ugunsgrēki | (152,8) | (reģionāli) | noraidīts |

4 | CY | 9 vētras | (2,6) | (reģionālas) | noraidīts |

5 | GR | Plūdi Evia | (83,2) | (reģionāli) | noraidīts |

6 | IT | Dubļu nogruvums Mesīnā | (598,9) | (reģionāls) | noraidīts |

Kopējais atbalsta apjoms par 2009. gada pieteikumiem | 603,148 |

Kopš 2002. gada apstiprinātā atbalsta kopsumma | EUR 2 151,899 miljoni |

[1] Sīkāki dati par minēto pieteikumu novērtējumu tiks ietverti 2010. gada pārskatā.

[2] COM(2008) 731; budžeta grozījumi Nr. 11/2008, kas pieņemti 2008. gada 18. decembrī, OV L 27, 2009. gada 30. janvāris.

[3] COM(2009) 22; budžeta grozījumi Nr. 1/2009, kas pieņemti 2009. gada 11. martā, OV L 99, 2009. gada 17. aprīlis.

[4] SEC(2009) 827; budžeta grozījumi Nr. 7/2009, kas pieņemti 2009. gada 15. septembrī, OV L 293, 2009. gada 10. novembris.

[5] COM(2009) 448; budžeta grozījumi Nr. 9/2009, kas pieņemti 2009. gada 20. oktobrī, OV L 326, 2009. gada 11. decembris.