52011DC0123

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.3.2011

COM(2011) 123 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PIRMAIS ZIŅOJUMS PAR DIREKTĪVAS 2009/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai ĪSTENOŠANU

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PIRMAIS ZIŅOJUMS PAR DIREKTĪVAS 2009/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai ĪSTENOŠANU

IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai[1] (turpmāk “direktīva”) mērķis ir iekšējā tirgū izveidot trošu ceļu iekārtu drošības elementu un galveno mezglu brīvu apriti, nodrošinot augstu un vienādu drošuma līmeni.

Direktīva stājās spēkā 2000. gada 3. maijā, un tā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs (proti, Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Īslandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā) ir pilnībā piemērojama no 2004. gada 3. maija.

Šajā ziņojumā ir aprakstīti galvenie pasākumi, kas veikti direktīvas īstenošanā. Ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei Komisija iesniedz saskaņā ar direktīvas 21. pantu.

Šajā ziņojumā ņemti vērā rezultāti, kas gūti no Komisijas dienestu veiktās apspriešanās ar valstu kompetentajām iestādēm un visiem direktīvas piemērošanā iesaistītajiem dalībniekiem. Apspriešanās notika 2010. gadā, veicot aptauju par dažādiem direktīvas īstenošanas aspektiem.

DIREKTīVA 2000/9/EK: GALVENIE ELEMENTI UN īPAšI ASPEKTI

Direktīvas pamatā ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 47., 55. un 95. pants (tagad LESD 53., 62. un 114. pants).

Direktīva ir izstrādāta, balstoties uz jaunās pieejas principiem, atbilstīgi kuriem saskaņošana attiecas vienīgi uz drošuma, personu veselības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības pamatprasībām. Tirgū var laist vienīgi tādus izstrādājumus, kas atbilst direktīvā noteiktajām pamatprasībām.

Atbilstība saskaņotajiem standartiem, atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kuri ir transponēti valsts standartos, ļauj pieņemt, ka pastāv atbilstība direktīvā noteiktajām pamatprasībām. Taču saskaņoto standartu piemērošana nav obligāta, un ražotāji var izvēlēties citus tehniskos risinājumus, ja vien tiek nodrošināta atbilstība direktīvā noteiktajām pamatprasībām.

Vēl bez šiem pamatprincipiem direktīvā ir arī īpaši aspekti, kas saistīti ar trošu ceļu iekārtu parametriem. Proti, trošu ceļu iekārtas, izņemot vismazākās, ir unikāli izstrādājumi, kas piemēroti vietējiem apstākļiem un ir cieši saistīti ar stacionāru infrastruktūru un kustīgām mašīnām.

Līdz ar to direktīvā nošķir drošības elementus, galvenos mezglus un iekārtas un paredz atšķirīgus režīmus attiecībā uz drošības elementiem un galvenajiem mezgliem un attiecībā uz iekārtām. Uz drošības elementiem un galvenajiem mezgliem attiecas preču brīvas aprites noteikumi, tiem veic atbilstības novērtējumu un sagatavo atbilstības deklarāciju, turpretī stacionārās iekārtas ir dalībvalstu kompetencē un tām ir nepieciešama celtniecības atļauja, bet pēc tam — nodošanas ekspluatācijā atļauja, ko izdod valsts kompetentās iestādes.

Šī drošības elementu, galveno mezglu un iekārtu nošķiršana atspoguļo trošu ceļu iekārtu specifiku iepretim citiem mašīnbūves izstrādājumiem. Tā arī pamato likumdevēja izvēli attiecībā uz trošu ceļu iekārtām pieņemt tiesību aktu, kas īpaši paredzēts šai nozarei un ir atšķirīgs no Eiropas mašīnbūves izstrādājumu saskaņošanas acquis un jo īpaši Direktīvas 2006/42/EK par mašīnām[2].

TROšU CEļU IEKāRTU TIRGUS

Trošu ceļu iekārtas galvenokārt ir sabiedriskais transporta līdzeklis, un to drošībai līdz ar to ir būtiska nozīme gan personām, kas to izmanto, gan personām, kas iesaistītas tā ekspluatācijā un apkopē.

Jāuzsver, ka jo īpaši kalnainos apvidos trošu ceļu iekārtas parasti izmanto tūrismam un to izmantošanai ir arī būtiska ekonomiska nozīme.

Trošu ceļu iekārtu tirgu raksturo ražošanas nozares īpaša specializācija. To veido galvenokārt profesionāli pircēji, kas mehāniskā pacēlēja būvuzņēmumu izvēlas atklātā vai slēgtā konkursā.

Eiropas ražošanas nozarei tradicionāli trošu ceļu iekārtu tirgū ir vadošas pozīcijas ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās. Jo īpaši pēdējo gadu koncentrācijas rezultātā ir izveidojušās divas lielas Eiropas rūpnieciskās grupas, kuras ir ļoti lielā mērā pārstāvētas Eiropas un pasaules tirgū. Tajā pat laikā nav daudz nozarē aktīvu mazo un vidējo uzņēmumu.

Saskaņojot drošības elementu un galveno mezglu atbilstības novērtēšanas procedūras un veicinot saskaņotu standartu ieviešanu Eiropas mērogā, direktīva ar izstrādājumu standartizāciju ir ļāvusi īstenot apjomradīto ietaupījumu efektu.

Bet galvenais — direktīvas pieņemšana uzlaboja attiecīgās rūpniecības nozares pozīciju un redzamību, un tās ietekme ir izrādījusies pozitīva pat ārpus Eiropas Savienības.

DIREKTīVAS 2000/9/EK īSTENOšANA

Kopumā direktīvas transponēšana valsts līmenī neradīja īpašas problēmas, un pret dalībvalstīm netika uzsākta neviena pienākumu neizpildes procedūra.

Komisija, izmantojot speciālista palīdzību un apspriežoties ar nozares iesaistītajām personām, sagatavoja direktīvas piemērošanas vadlīnijas. Vadlīnijas, kuras tika publicētas 2006. gadā, sagatavoja ar mērķi sniegt skaidrojumu visiem direktīvas piemērošanā iesaistītajiem dalībniekiem[3].

Definīcijas un darbības joma (1. pants)

Iekārtas, uz kurām attiecas direktīva, ir trošu dzelzceļi, trošu vagoni, pusvagoni un bugeļi. Direktīvu piemēro iekārtām, kas būvētas un nodotas ekspluatācijā no 2004. gada 3. maija, un galvenajiem mezgliem un drošības elementiem, kas laisti tirgū no šī datuma.

Attiecībā uz jau pastāvošu iekārtu, t. i., iekārtu, kas būvētas un nodotas ekspluatācijā pirms 2004. gada 3. maija, modifikācijām direktīvā paredzēts, ka pamatprasībām jāatbilst vienīgi modifikācijām, kurām nepieciešama jauna nodošanas ekspluatācijā atļauja, bet pārējās modifikācijas neietilpst direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā jāatzīmē, ka direktīvas piemērošana attiecībā uz pastāvošo iekārtu modifikācijām ne vienmēr bija vienkārša, jo atkarībā no dažādajiem dalībvalstu noteikumiem reizēm ir sarežģīti noteikt modifikācijas, kurām nepieciešama jauna nodošanas ekspluatācijā atļauja.

Direktīvas 1. panta 6. punkts no tās darbības jomas cita starpā izslēdz pacēlājus Direktīvas 95/16/EK[4] nozīmē, tradicionālās uzbūves trošu piedziņas tramvajus, zobstieņa tipa dzelzceļus un iekārtas, ko izmanto atpūtas parkos. Pirmie direktīvas īstenošanas gadi liecina, ka ir labāk jādefinē direktīvas darbības joma iepretim Direktīvai 95/16/EK par liftiem, īpaši saistībā ar slīpajiem pacēlājiem. Tajā pat laikā ne vienmēr ir skaidri novilkta robeža starp iekārtām, ko izmanto atpūtas parkos un kas paredzētas izklaidei, un trošu ceļu iekārtām, kuras izmanto kā personu transportlīdzekli un uz kurām kā tādām attiecas direktīva.

Pamatprasības un saskaņotie standarti (2.-3. pants un II pielikums)

Direktīvā noteikto pamatprasību piemērošana un ievērošana visās dalībvalstīs ir nodrošinājusi ļoti augstu trošu ceļu iekārtu drošuma līmeni. Šajā saistībā konstatēts, ka direktīvas pieņemšana jo īpaši palīdzēja paaugstināt trošu ceļu iekārtu drošuma līmeni dalībvalstīs, kurām šajā nozarē nav vēsturisku tradīciju.

Turklāt direktīvas pieņemšana veicināja pabeigt Eiropas līmeņa standartizācijas procesu. Proti, 2000. gadā Komisija deleģēja CEN [5] un CENELEC [6] M300 standartizācijas pilnvaras tādu trošu ceļu iekārtu jomā, ar kurām pārvadā cilvēkus. CEN tehniskā komiteja, kas ir kompetenta trošu ceļu jomā, no 2000. līdz 2005. gadam izpildīja standartizācijas programmu. Pašlaik trošu ceļu iekārtu jomā ir divdesmit trīs saskaņoti standarti. Atsauces uz tiem regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī [7], un saraksts ir pieejams Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD tīmekļa vietnē[8].

Direktīvas pirmajos piemērošanas gados tikai viena dalībvalsts ir cēlusi oficiālu iebildumu pret saskaņoto standartu saskaņā ar direktīvas 2. panta 7. punktā noteikto procedūru. Ņemot vērā direktīvas pastāvīgās konsultatīvās komitejas un Direktīvas 98/34/EK pastāvīgās komitejas[9] pausto viedokli, oficiālo iebildumu neatzina par pamatotu, jo nekas neliecināja, ka attiecīgais saskaņotais standarts neatbilst direktīvā noteiktajām pamatprasībām, un tādējādi atsauci uz saskaņoto standartu saglabāja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto standartu sarakstā[10].

Pildot Komisijas standartizācijas pilnvarojumu, CEN tehniskā komiteja, kas ir kompetenta trošu ceļu iekārtu jomā, nesen uzsāka pirmo spēkā esošo saskaņoto standartu pārskatīšanu, lai veiktu nepieciešamos grozījumus un atjauninājumus.

Drošības izpēte un drošības pārskats (4. pants un III pielikums)

Direktīvā noteikts, ka visām ieplānotajām iekārtām veic drošības izpēti, kas skar visus sistēmas un tās apkārtnes drošības aspektus sakarā ar projektēšanu, projekta realizāciju un nodošanu ekspluatācijā un ļauj, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, noskaidrot, kāda ir riska iespējamība ekspluatācijas laikā.

Drošības izpētē gūtos atzinumus apkopo drošības pārskatā, kurā ieteic pasākumus, kas būtu veicami saistībā ar jebkuru riska veidu, pievienojot to drošības elementu un galveno mezglu sarakstu.

Drošības izpēte ir direktīvā ieviests jauns jēdziens, un tas ir kļuvis par tās īstenošanas pamatelementu. Tomēr jāuzsver, ka direktīvā vienīgi noteikts, ka drošības izpēti veic pēc galvenā pasūtītāja vai viņa pilnvarota pārstāvja lūguma. Tātad nav precizēts, kam šī izpēte jāveic, bet tikai kā uzdevumā to veic. Tāpat attiecībā uz metodi, ko izmanto drošības izpētes gaitā, direktīvā vienīgi precizēts, ka tai jābūt atzītai metodei, kura ņem vērā jaunāko tehnikas attīstību, iekārtas sarežģītību un iekārtas paredzēto izmantojumu. Šajā saistībā jāatzīmē, ka šis formulējums ir diezgan vispārējs un reizēm direktīvas piemērošanā ir sagādājis interpretācijas grūtības.

Drošības elementi, galvenie mezgli un iekārtas (1. pants un I pielikums)

Kā jau minēts iepriekš, direktīvā tiek nošķirti drošības elementi, galvenie mezgli un iekārtas.

Drošības elementu direktīva definē kā jebkuru pamatelementu, pamatelementu kopu, iekārtas montāžas mezglu vai aprīkojumu kopumā, kā arī jebkuru ierīci, ko iekļauj iekārtā ar mērķi panākt drošu ekspluatāciju un aplūko, veicot drošības izpēti.

Iekārtas ir visu sistēmu kopums, kas atrodas noteiktā vietā un ietver infrastruktūru un galvenos mezglus. Infrastruktūru īpaši projektē katrai iekārtai, un tajā cita starpā ņem vērā trases kopējo izkārtojumu, trases objektus, stacijas un pamatus. Attiecībā uz galvenajiem mezgliem direktīvā nav noteikta definīcija, bet ir uzskaitījums: starp uzskaitītajiem mezgliem var minēt troses un trošu savienojumus, piedziņas mehānismus un bremzes, transportlīdzekļus, mehāniskās iekārtas, elektrotehniskās un glābšanas iekārtas.

Direktīva paredz drošības elementu un galveno mezglu brīvu apriti iekšējā tirgū, un šajā nolūkā tiem veic novērtēšanu un sagatavo atbilstības deklarāciju; tajā pat laikā iekārtas joprojām ir dalībvalstu kompetencē, tāpēc dalībvalstis nosaka tās teritorijā esošo iekārtu būvniecības un ekspluatācijas atļaujas procedūru.

Līdz ar to drošības elementu, galveno mezglu un iekārtu identifikācijas skaidrība un saskaņotība ir būtiski svarīga pareizā direktīvas īstenošanā. Tomēr, piemērojot direktīvu, ne vienmēr ir skaidri redzama robeža, jo īpaši starp drošības elementiem un galvenajiem mezgliem un starp galvenajiem mezgliem un infrastruktūru.

Drošības elementu novērtēšana un atbilstības deklarācija (7. pants un IV-V pielikums)

Pirms drošības elementu laišanas tirgū ražotājs vai Eiropas Savienībā reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis tos iesniedz atbilstības novērtēšanai.

Direktīvā drošības elementiem noteiktā atbilstības novērtēšanas procedūra atsaucas uz dažādiem moduļiem, kas izmantoti Lēmumā 93/465/EEK[11]. Runa ir par B moduli (EK tipveida pārbaude) kopā ar D moduli (ražošanas kvalitātes nodrošināšana) vai F moduli (ražojuma verifikācija), H moduli (pilnīga kvalitātes nodrošināšana) un visbeidzot G moduli (vienības verifikācija). Dažādos moduļus var izvēlēties ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, bet tos izpilda trešās personas — izziņotās iestādes. Kad atbilstības novērtēšanas procedūra ir pabeigta, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis piestiprina CE atbilstības zīmi un sagatavo CE atbilstības deklarāciju.

Direktīvas īstenošana liecina, ka piemērojamo moduļu izvēle drošības elementu atbilstības novērtēšanā ir ļoti svarīga. Tas, ka direktīvā ir noteikts, ka atbilstības novērtēšanu veic izziņotā iestāde, ir izrādījies atbilstoši, un dažādo moduļu piemērošana nav radījusi īpašas problēmas.

Galveno mezglu novērtēšana un atbilstības deklarācija (10. pants un VI-VII pielikums)

Arī pirms galveno elementu laišanas tirgū ražotājs vai Eiropas Savienībā reģistrēts viņa pilnvarots pārstāvis tos iesniedz atbilstības novērtēšanai.

Tomēr direktīvā noteiktā galveno mezglu atbilstības novērtēšanas procedūra atšķirībā no noteikumiem par drošības elementiem neatsaucas uz konkrētiem moduļiem.

Direktīvā galvenajiem mezgliem noteikta CE pārbaude, ko pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja lūguma veic izziņotā iestāde, ko šim nolūkam izvēlas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis. Pēc procedūras veikšanas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis sagatavo CE atbilstības deklarāciju; nav nepieciešams piestiprināt CE zīmi.

Šajā saistībā jāmin, ka moduļu neesamība galveno mezglu CE pārbaudes procedūrā reizēm radīja dažādas interpretācijas un neviendabīgu praksi.

Drošības pasākumi (14.-15. pants)

Direktīvā ir noteikta drošības procedūra, kas jāievēro, ja dalībvalsts konstatē, ka drošības elements, galvenais mezgls vai pat iekārta var apdraudēt cilvēku drošību un veselību un, atkarībā no apstākļiem, īpašuma drošību. Šī procedūra, kuras lietderība netiek apstrīdēta, šajos pirmajos direktīvas īstenošanas gados netika izmantota.

Izziņotās iestādes (16. pants un VIII pielikums)

Vairākas dalībvalstis ir ziņojušas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iestādēm, kuras direktīvas nozīmē ir pilnvarotas veikt drošības elementu un galveno mezglu atbilstības novērtēšanas procedūras[12].

Ir ārkārtīgi svarīgi, ka direktīvā noteiktos izziņoto iestāžu novērtēšanas kritērijus dažādu dalībvalstu iestādes piemēro strikti un konsekventi.

Attiecībā uz izziņoto iestāžu koordināciju direktīvas nozīmē 2004. gadā darbību uzsāka izziņoto iestāžu nozares grupa trošu ceļu iekārtu jomā. Grupas izveidei bija divi mērķi – izveidot sadarbību starp nozares izziņotajām iestādēm un tādējādi veicināt direktīvas nozīmē veikto atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņošanu.

Izziņoto iestāžu grupa trošu ceļu iekārtu jomā ir pieņēmusi piecus ieteikumus ( Recommendations for use – RfUs )[13].

Nozares izziņoto iestāžu no 2004. gada izveidotā sadarbība ir bijusi pozitīva, taču tā varētu būt vēl efektīvāka. Atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņošana vēl nav pabeigta un pieņemto RfUs nav daudz, un pārsvarā tie attiecas uz oficiāliem un administratīviem, bet ne tehniskiem jautājumiem.

Komiteja (17. pants)

Direktīvā noteikts, ka Komisijai palīdz pastāvīgā konsultatīvā komiteja, ko veido dalībvalstu iecelti pārstāvji un vada Komisijas pārstāvis.

Šajos pirmajos direktīvas īstenošanas gados komitejas sanāksmes principā notika reizi gadā, un tai nebija vajadzības, oficiāli balsojot, pieņemt praktiskus pasākumus direktīvas īstenošanai. Turpretī komiteja izskatīja interpretācijas jautājumus, kas saistīti ar direktīvas piemērošanu un tās transponēšanu valsts līmenī, tādējādi tā veicināja sadarbību un dialogu starp valstu kompetentajām iestādēm.

Šajā saistībā jāpiemin, ka lietderīga šajās sanāksmēs bija nozares ieinteresēto personu ( OITAF [14], IARM [15], FIANET [16]) un citu direktīvas piemērošanā iesaistīto dalībnieku ( CEN tehniskā grupa, kas ir kompetenta trošu ceļu iekārtu jomā, un izziņoto iestāžu grupa trošu ceļu iekārtu jomā) klātbūtne novērotāju statusā.

Tirgus uzraudzības un ADCO grupa

Tirgus uzraudzība ir viens no jaunās pieejas pamatprincipiem, un tā ir dalībvalstu kompetencē. Pēc direktīvas pieņemšanas valsts iestādēm tika prasīts veikt trošu ceļu iekārtu nozares tirgus uzraudzību, lai nodrošinātu to, ka tirgū laistie izstrādājumi atbilst direktīvā noteiktajām pamatprasībām.

Lai pastiprinātu tirgus uzraudzību, ir arī jāizveido par tirgus uzraudzību atbildīgo valsts iestāžu administratīva sadarbība. Šim nolūkam direktīvai 2008. gadā tika izveidota ADCO (administratīvā sadarbība) grupa.

Kopš tās izveides ADCO grupas sanāksmes notiek vienlaicīgi ar komitejas sanāksmēm. Tā ir sava veida diskusiju grupa, kur par trošu ceļu iekārtu nozares tirgus uzraudzību atbildīgās iestādes var apmainīties ar informāciju un dalīties ar paraugpraksi. Pašlaik grupas darbība aktīvi veicina efektīvas un pārredzamas sadarbības izveidi starp attiecīgajām valsts iestādēm.

Inovācijas

Direktīvas 11. panta 3. punktā noteikts, ka gadījumā, ja drošības elementā vai galvenajā mezglā izmanto jaunu metodi, dalībvalsts var noteikt īpašus noteikumus iekārtas celtniecībai un nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju, kas nekavējoties nosūta šo jautājumu izskatīšanai komitejā.

Direktīvas īstenošanas pirmajos gados šī procedūra vēl nav piemērota. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šis noteikumam ir pievienotā vērtība iepretim direktīvā jau noteiktajām novērtēšanas un sertifikācijas procedūrām.

SECINāJUMI UN TURPMāKā RīCīBA

Pieņemot un īstenojot direktīvu, ir īstenots mērķis izveidot trošu ceļu iekārtu drošības elementu un galveno mezglu iekšējo tirgu, dalībvalstīs nodrošinot augstu un vienādu drošuma līmeni.

Tajā pat laikā direktīvas piemērošana ir izcēlusi dažas specifiskas problēmas. Komisija izskatīs šos aspektus un iespējamos risinājumus, lai varētu veikt direktīvas pārskatīšanu, un tā būs arī iespēja direktīvas saturu pieskaņot Lēmumam 768/2008/EK[17], kas pieņemts saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu jaunās pieejas tiesību aktiem.

[1] OV L 106, 3.5.2000., 21. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.). Ar Direktīvu 2006/42/EK atcēla iepriekšējo Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām (OV L 207, 23.7.1998., 1. lpp.).

[3] Vadlīnijas publicēja angļu, franču un vācu valodā, tās elektroniskā versijā angļu, franču, vācu un itāļu valodā ir pieejamas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/documents/guidance/cableways/index_en.htm.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīva 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem (OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.).

[5] Eiropas Standartizācijas komiteja.

[6] Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja.

[7] Jaunākā saskaņoto standartu trošu ceļu iekārtu jomā atsauču publikācija ir Oficiālajā Vēstnesī C 51, 4.3.2009., 9. lpp.

[8] http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/documents/standardization/cableways/index_en.htm.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

[10] Komisijas 2008. gada 26. novembra lēmums par to, lai nesvītrotu atsauci uz standartu EN 12929-2:2004 “Drošības prasības trošu ceļiem, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai – Vispārējās prasības – 2. daļa: Papildprasības reversīviem divu trošu gaisa ceļiem bez vagona bremzēm”, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/9/EK (C(2008)7289, galīgā redakcija).

[11] Padomes 1993. gada 22. jūlijs Lēmums 93/465/EEK par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās (OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp). Lēmums 93/465/EEK ir atcelts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumu 768/2008/EK (sk. piezīmi Nr. 17).

[12] Atjauninātais izziņoto iestāžu saraksts ir pieejams Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/documents/legislation/cableways/notified-bodies/index_en.htm.

[13] RfUs teksti ir publicēti Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/documents/legislation/cableways/notified-bodies/index_en.htm .

[14] Organizzazione Internazionale Trasporti a Fune (Starptautiskā trošu ceļu transporta organizācija), kurā ir pārstāvētas visas trošu ceļu iekārtu nozares ieinteresētās personas (ražotāji, lietotāji un valsts iestādes).

[15] International Association of Ropeway Manufacturers (Starptautiskā trošu ceļu iekārtu ražotāju asociācija).

[16] Starptautiskā valsts trošu vagonu, trošu dzelzceļu un citu trošu ceļu iekārtu, kas paredzētas ceļotājiem, asociāciju federācija.

[17] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).