52011DC0113

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 11.3.2011

COM(2011) 113 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte. Sestais gada pārskats (Pārskata gads – 2007.)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte. Sestais gada pārskats (Pārskata gads – 2007.)

Kopsavilkums

Direktīvā 98/70/EK[1], pamatojoties uz veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, ir noteiktas obligātās specifikācijas degvielām, ko izmanto transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinēju un transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes dzinēju. Degvielas kvalitāte ir svarīga no vides viedokļa, jo tā ietekmē piesārņotāju emisijas no dzinējiem un tādējādi arī gaisa kvalitāti. Tāpat no tās atkarīgs, cik sarežģīti un dārgi ražotājiem ir ievērot vēlamos piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus. Direktīvā 2003/17/EK[2], ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, paredzēts, ka vēl vairāk jāsamazina sēra saturs benzīnā un dīzeļdegvielā.

Specifikācijām neatbilstīgas degvielas var palielināt emisijas (piemēram, pārlieku liels skābekļa savienojumu saturs var palielināt NOx emisijas) un bojāt dzinēju un izplūdes gāzu pēcattīrīšanas sistēmas (piemēram, pārmērīgs sēra saturs bojā katalizatorus), kas savukārt palielina gaisa piesārņotāju emisijas. Lai nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem obligātajiem degvielas kvalitātes standartiem, dalībvalstīm ir jāievieš degvielas kvalitātes kontroles sistēmas.

Direktīvas 98/70/EK 8. pantā paredzēts, ka Komisijai ik gadus jāpublicē pārskats par degvielas kvalitāti dalībvalstīs. Šajā sestajā Komisijas pārskatā ir īsumā apkopoti dalībvalstu iesniegtie dati par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, kā arī par pārdošanas apjomiem 2007. gadā. Visas dalībvalstis, izņemot Luksemburgu, ir iesniegušas valsts pārskatus par 2007. gadu.

Dalībvalstu kontroles sistēmas izveides kvalitāte, atbilstība robežvērtībām un iesniegtajos pārskatos ietvertā informācija turpina uzlaboties. Komisija turpinās monitoringu par atbilstību prasībām, kas noteiktas direktīvā, un nepieciešamības gadījumā ierosinās piemērotus un samērīgus pasākumus.

Kā atzīmēts 2006. gadā, lai gan dalībvalstīs pieaug sēru nesaturošas degvielas[3] marku un to tirdzniecības īpatsvars, tās joprojām ne vienmēr ir marķētas pie degvielas sūkņa. Dažām dalībvalstīm joprojām pastāv nozīmīgas problēmas ar savlaicīgu pārskatu iesniegšanu. Faktiski salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija ar ļoti vēlu iesniegtajiem pārskatiem ir pasliktinājusies. Īrija, Itālija un Nīderlande pārskatus iesniedza ar vairāk nekā trīs mēnešu nokavēšanos, un Apvienotā Karaliste un Malta iesniedza pārskatus ar vairāk nekā septiņu mēnešu nokavēšanos. Luksemburga 2007. gadā pārskatu neiesniedza.

2007. gadā veiktās degvielas kvalitātes kontroles dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, lai gan tika konstatēti daži to pārkāpumi. Tika konstatēts, ka bija pārsniegti šādi benzīnam noteiktie galvenie parametri: pētnieciskais oktānskaitlis (POS)[4], tvaika spiediens vasaras periodā[5] un destilācija/iztvaikošana 100/150°C temperatūrā[6]. Attiecībā uz dīzeļdegvielu bija pārsniegti šādi galvenie parametri – sēra saturs un 95 % destilācijas punkts.

Tā kā pārkāpumi ir reti un vairums dalībvalstu veic pasākumus, lai no tirdzniecības izņemtu prasībām neatbilstošu degvielu, Komisijai nav zināms, ka šie pārkāpumi negatīvi ietekmētu transportlīdzekļu emisijas vai dzinēju darbību. Tomēr Komisija mudina dalībvalstis turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām, lai šādas problēmas nerastos nākotnē. Sīkāka informācija par dalībvalstu veiktiem pasākumiem sniegta 2007. gada detalizētā ziņojuma[7] nodaļās par konkrētajām valstīm. Komisija turpinās monitoringu par atbilstību degvielas kvalitātes prasībām, kas noteiktas minētajā direktīvā.

Zemāks sēra saturs palīdz samazināt gaisa piesārņojumu un ieviest jaunas dzinēju tehnoloģijas. Kā redzams 1. tabulā, 2007. gadā vidējais sēra saturs degvielā ir ievērojami mazāks nekā 2004. gadā, bet tas nav īpaši mazinājies kopš 2005. gada. Laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam, kad tika ieviesta prasība lietot degvielu ar zemu sēra saturu un visās dalībvalstīs ieviest sēru nesaturošu degvielu, sēru nesaturošas degvielas un degvielas ar zemu sēra saturu[8] īpatsvars ir pieaudzis.

1. tabula. Benzīna un dīzeļdegvielas vidējā sēra satura izmaiņas

ES | Vidējais sēra saturs, ppm | ES-15 | ES-12 |

Degviela/gads | 2001 | 2002 | 2003* | 2004* | 2005* | 2006** | 2007*** | 2007*** | 2007 |

Benzīns | 68 | 51 | 37 | 38 | 19 | 18 | 18 | 18 | 18 |

Dīzeļdegviela | 223 | 169 | 125 | 113 | 25 | 22 | 23 | 23 | 24 |

* Izņemot Franciju, kas neiesniedza pārskatus no 2003. līdz 2005. gadam. Jaunās ES-10 valstis pievienojās 2004. gadā.

** Izņemot Maltu, kas neiesniedza pārskatu 2006. gadā.

** Izņemot Luksemburgu, kas neiesniedza pārskatu 2007. gadā.

Valstu degvielas kvalitātes kontroles sistēmas joprojām ievērojami atšķiras. Tomēr paredzams, ka Direktīvas prasību izpilde veicinās lielāku viendabīgumu un uzlabos pārskatu kvalitāti.

2. IEVADS

Specifikācijas Eiropas Savienībā pārdotajam benzīnam un dīzeļdegvielai ir noteiktas Direktīvas 98/70/EK pielikumos. Kopš 2005. gada 1. janvāra piemēro tikai vienu degvielas specifikāciju kopumu. Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis sniedz kopsavilkuma pārskatus par to teritorijā pārdotās degvielas kvalitāti. Sākot no 2004. gada, dalībvalstīm ir jāziņo par tajās veikto kontroli atbilstīgi Eiropas standartam EN 14274[9] vai sistēmām ar līdzvērtīgu uzticamību. 8. pantā Direktīvā 98/70/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2003/17/EK 1. panta 5. punktu, ir paredzēts, ka Komisija katru gadu dara zināmus dalībvalstu degvielas kvalitātes pārskatu rezultātus. Atbilstīgi šai prasībai šajā sestajā Komisijas ziņojumā ir apkopota informācija par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, kā arī par pārdošanas apjomiem ES 2007. gadā. Iepriekšējo gadu ziņojumi ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē[10].

3. Valsts kontroles sistēmas

Komisijas Lēmumā 2002/159/EK un Eiropas standartā EN 14274:2003 noteiktā pārskata formāta pārskatīšana, kas apkopota Excel ziņošanas veidnē, ir uzlabojusi informācijas lietderību un veicinājusi ES tendenču analīzi. Kontroles sistēmu izveides kvalitāte, atbilstība robežvērtībām un iesniegtajos pārskatos ietvertā informācija vairākumā gadījumu turpina uzlaboties. Tomēr vēl pastāv dažas svarīgas uzlabojamas jomas, kuras apkopotas turpmāk.

Svarīgi |

Dažas dalībvalstis pārskatus iesniedza ar novēlošanos. Apvienotā Karaliste un Malta – ar vairāk nekā septiņu mēnešu nokavēšanos, un Īrija, Itālija un Nīderlande – ar vairāk nekā trīs mēnešu nokavēšanos. Šīs valstis tiek aicinātas ziņot savlaicīgi, lai nozīmi nezaudētu citu valstu centieni. Vairākas dalībvalstis neizpilda prasību attiecībā uz pietiekamu paraugu skaitu visām degvielām vai neņem pietiekoša daudzuma paraugus degvielas uzpildes stacijās (pretstatā noliktavām/naftas pārstrādes rūpnīcām). 2. attēlā apkopoti paraugu ņemšanas rādītāji ES 2007. gadā. Ja dalībvalsts izmanto savu valsts kontroles sistēmu, ir jāiesniedz šādas sistēmas pilnīgs raksturojums. Šādā sistēmas raksturojumā jāparāda kontroles sistēmas līdzvērtība standartam EN 14274:2003 attiecībā uz statistisko ticamību. Vairumā gadījumu tas joprojām nav izdarīts attiecībā uz 2004.-2007. gada pārskatiem, un tas ir jāizdara nākotnē. Ja tiek izmantots standarta EN 14274 statistiskais modelis C, dalībvalstij skaidri jānorāda tā izmantošanas motīvs. C modeļa vietā vairākas dalībvalstis varētu izmantot A vai B modeli. Sēru nesaturošas degvielas ir skaidri jāmarķē, lai patērētājiem ir iespēja tās izvēlēties. Dažās dalībvalstīs uz degvielas sūkņiem nav atrodams skaidrs marķējums par sēra saturu degvielā. Pārskata sagatavošana par marķēšanu ļautu autonozares pārstāvjiem gūt pārliecību par to, ka sēru nesaturoša degviela būs pieejama, un tādējādi plašāk tiktu ieviesti transportlīdzekļi, kuros pilnībā izmantotas šādu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Dalībvalstīm, kas to vēl nedara, būtu vērtīgi atsevišķi ziņot par sēra satura analīžu rezultātiem degvielām ar zemu sēra saturu un sēru nesaturošām degvielām, lai vēl vairāk apstiprinātu sēru nesaturošas degvielas kvalitāti. |

4. 2007. gada ziņojums

4.1. Degvielas kvalitāte un daudzumi

Viss ES pārdotais benzīns un dīzeļdegviela tagad ir ar zemu sēra saturu vai sēru nesaturošs. No visa pārdotā benzīna 53% bija ar zemu sēra saturu un 47% – sēru nesaturošs benzīns. Dīzeļdegvielai šī proporcija bija attiecīgi 58% un 42%.

2005. gadā, līdz ar jauno obligāto sēra robežvērtību <50 ppm, samazinājās POS un sēra satura daudzveidība. Lielākie pārdotā benzīna apjomi 2007. gadā bija POS 95 (85%, no tiem 50% ar zemu sēra saturu un 35% – sēru nesaturošs benzīns), sīkāku informāciju dalījumā pa dalībvalstīm skatīt 1. attēlā un tabulā pielikumā.

1. attēls. ES pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas veida 2007. gadā (%)

Benzīna pārdošanas apjoms | 2007. | Dīzeļdegvielas pārdošanas apjoms | 2007. |

[pic] | [pic] |

Veids | % | Veids | % |

4 | Bezsvina benzīns min. POS=95 | 0,0% |

5 | Bezsvina benzīns min. POS=95 (<50 ppm S) | 49,7% |

6 | Bezsvina benzīns min. POS=95 (<10 ppm S) | 35,2% |

7 | Bezsvina benzīns 95=<POS<98 | 0,0% |

8 | Bezsvina benzīns 95=< POS=98 (<50 ppm S) | 3,0% |

9 | Bezsvina benzīns 95=< POS=98 (<10 ppm S) | 0,07% |

10 | Bezsvina benzīns POS>=98 | 0,0% |

11 | Bezsvina benzīns POS>=98 (<50 ppm S) | 0,1% |

12 | Bezsvina benzīns POS>=98 (<10 ppm S) | 5,3% |

Līdzīgi kā 2001.-2006. gadā, vislielākais degvielas pārdošanas apjoms 2007. gadā bija Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē (3. attēls). Gandrīz visās dalībvalstīs dīzeļdegviela ir pārdota vairāk nekā benzīns. Tomēr pārdotā benzīna un dīzeļdegvielas attiecība ir ievērojami atšķirīga.

Pārdošanas apjomi ES-12 dalībvalstīs veidoja attiecīgi 12,4 % un 12,6 % no kopējā ES pārdotā benzīna un dīzeļdegvielas apjoma (salīdzinājumā ar attiecīgi 10,1 % un 9,9 % ES-10 dalībvalstīs 2006. gadā). ES-10 ir pārdots proporcionāli lielāks daudzums sēru nesaturoša benzīna un dīzeļdegvielas (attiecīgi 49 % un 49 %) salīdzinājumā ar ES-15 (attiecīgi 46 % un 41 %).

Kā izriet no ziņojumiem, kopš 2001. gada ievērojami vienādojies Eiropas Savienībā pieejamo degvielas marku skaits (4. attēls). 2007. gadā kopumā katrā dalībvalstī bija pieejamas 2–3 benzīna markas, kas galvenokārt atšķiras ar oktāna līmeni (POS kategorija). Tomēr dažos gadījumos parādās arī atsevišķas sēru nesaturošas degvielas markas.

Līdz 2009. gadam dalībvalstīm nebija pienākuma pilnībā pāriet uz sēru nesaturošas degvielas tirdzniecību. Tomēr Dānija, Nīderlande, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija jau 2007. gadā bija pilnībā pārgājušas uz sēru nesaturošām dīzeļdegvielas markām. Austrija un Igaunija arī ir pilnībā pārgājušas uz sēru nesaturošu degvielu (skatīt 5. un 6. attēlu). Zviedrijā faktiski visa dīzeļdegviela ir sēru nesaturoša kopš 1999. gada, un Vācijā tā ir pieejama kopš 2003. gada.

Vēl daudzām dalībvalstīm ir jāievieš atsevišķi tirgojamas (un marķētas) sēru nesaturošas degvielas. Kā redzams 7. attēlā, tika secināts, ka dažām degvielas markām vidējais sēra saturs ir zem 10 ppm, lai gan degviela tiek pārdota kā degviela ar zemu sēra saturu (<50 ppm).Tādējādi šķiet, ka šajās valstīs degviela varētu būt sēru nesaturoša, lai gan tā kā tāda nav marķēta. Turklāt dažas dalībvalstis nav iesniegušas pietiekamu informāciju, lai spriestu, vai sēru nesaturoša degviela ir pieejama „ atbilstoši līdzsvarotā ģeogrāfiskā teritorijā” , kā noteikts direktīvā.

2. attēls. Paraugu ņemšanas apjoms, veicot degvielas kvalitātes kontroli ES 2007. gadā (vidējais paraugu skaits katrai degvielas markai)

Vidējais paraugu skaits/degvielas marka | [pic] |

Benzīns | Dīzeļdegviela |

3. attēls. Pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas veida ES valstīs 2007. gadā (miljoni litru)

Pārdotā degviela, miljoni litru | [pic] |

Benzīns kopā | Dīzeļdegviela kopā |

Piezīme : Izņemot Luksemburgu, kas 2007. gadā pārskatu neiesniedza.

4. attēls. Pieejamo degvielas marku skaits pa degvielas veidiem ES valstīs 2007. gadā

Pieejamo degvielas marku skaits | [pic] |

Benzīna marku skaits | Dīzeļdegvielas marku skaits |

5. attēls. ES valstīs pārdotais benzīns ar zemu sēra saturu (%) 2007. gadā

Valstī pārdotais benzīns, % | [pic] |

Benzīns | Dīzeļdegviela |

Piezīme : Izņemot Luksemburgu, kas 2007. gadā pārskatu neiesniedza.

4.2. Atbilstība Direktīvas 98/70/EK prasībām 2007. gadā

2. tabulā apkopota informācija par to, kā dalībvalstis 2007. gadā ievēro Direktīvas 98/70/EK prasības. Tajā atspoguļoti paraugu analīzes rezultāti salīdzinājumā ar robežvērtībām un atbilstība pārskata formātam un saturam. Tāpat kā 2001.-2006. gadā, arī šajā gadā dažas dalībvalstis ir iesniegušas nepilnīgu un/vai novēlotu informāciju un tas ir ietekmējis atbilstības novērtējuma kvalitāti. Tāpēc Komisija strādās ar dalībvalstīm, lai nepieciešamības gadījumā uzlabotu situāciju ar pārskatu iesniegšanu.

Saskaņā ar direktīvas 9.a pantu dalībvalsts pienākums ir noteikt sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpta direktīva. Sīkāka informācija par pasākumiem saistībā ar robežvērtību neatbilstības ierobežošanu ir iekļauta 2007. gada detalizētā ziņojuma[11] nodaļās par konkrētajām valstīm .

Septiņas dalībvalstis pilnībā ir izpildījušas prasības par robežvērtībām gan attiecībā uz benzīnu, gan dīzeļdegvielu visiem paraugiem (salīdzinājumā ar astoņām valstīm 2006. gadā). 19 dalībvalstis iesniedza arī pilnīgu ziņojumu par virkni direktīvā izklāstītajiem parametriem, attiecībā uz kuriem jāveic kontrole. Ieviestās kontroles sistēmas rezultātā Beļģija veic pārbaudes ievērojami lielākam skaitam paraugu nekā citas dalībvalstis. Tāpēc, ja šīs vērtības vienkārši apkopotu ar citu dalībvalstu kontroles rezultātiem, tas radītu rezultātu nobīdi un neatklātu ES tendences kopumā. Tāpēc Beļģijas pārsniegtie rādītāji un paraugi nav ņemti vērā, veicot pārsniegto rādītāju analīzi, par kuru ziņojums ietverts turpmāk tekstā[12].

Attiecībā uz benzīnu 17 dalībvalstis (astoņas no ES-15) ziņoja par vismaz vienu Direktīvas 98/70/EK prasībām neatbilstošu paraugu salīdzinājumā ar 16 dalībvalstīm 2006. gadā (astoņas no ES-15). No tiem galvenie parametri, kas rada bažas, atkal bija pētnieciskais/dzinēja oktānskaitlis (POS , 68 paraugi), tvaika spiediens vasaras periodā ( DVPE , 43 paraugi) un destilācija-iztvaikošana 100/150°C (14 paraugi).

Tas nozīmē ES-15 un ES-12 dalībvalstīs ir palielinājies gan prasībām neatbilstošu paraugu skaits, gan to īpatsvars. ES-15 dalībvalstīs to paraugu īpatsvars, kuros ir pārsniegtas robežvērtības, ir gandrīz divkāršojies – no aptuveni 0,55 % 2006. gadā līdz 1,0 % 2007. gadā. Šis pieaugums pirmkārt ir saistīts ar to, ka ir vairāk paraugu, kuros tiek pārsniegtas robežvērtības „citiem” parametriem[13]. ES-12 dalībvalstīs to paraugu īpatsvars, kuros ir pārsniegtas robežvērtības, ir pieaudzis no aptuveni 2 % 2006. gadā līdz 3,5 % 2007. gadā; šis pieaugums galvenokārt rodas no paraugiem, kuros ir pārsniegtas POS robežvērtības.

Attiecībā uz dīzeļdegvielu 12 dalībvalstis (četras no ES-15) ziņoja par vismaz vienu Direktīvas 98/70/EK prasībām neatbilstošu paraugu salīdzinājumā ar 10 dalībvalstīm 2006. gadā (trīs no ES-15). No tiem galvenie parametri, kas rada bažas, bija sēra saturs (28 paraugi) un 95 % destilācijas punkts (11 paraugi).

Dīzeļdegvielas robežvērtību pārsniegšana ES-15 dalībvalstīs 2007. gadā ir pieaugusi. Tomēr to paraugu īpatsvars, kuros pārsniegtas robežvērtības, joprojām ir zem 2006. gada līmeņa. 2005. gadā ES-10 dalībvalstis saskārās ar konkrētu problēmu, kas radās sakarā ar tā gada sākumā ieviesto prasību par sēra saturu <50 ppm. Šķiet, ka šis jautājums ir atrisināts, jo 2006. gadā ES-12 dalībvalstis ir saglabājušas zemāko pārsniegumu līmeni, kāds līdz šim ir bijis.

2. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstu atbilstību Direktīvas 98/70/EK prasībām 2007. pārskata gadā

Dalībvalsts | Neatbilstība robežvērtībai(1) (95 % ticamības robeža) (neatbilstīgi paraugi/paraugi kopā) | Nepilnīgs pārskats (nemērīto parametru skaits/kopā) | Kavēts ziņojums (termiņš 30.06.2008.)(2) | Piezīmes |

Benzīns | Dīzeļdegviela | Benzīns | Dīzeļdegviela |

5. SECINāJUMI

Degvielas kvalitāte ir nozīmīga no vides viedokļa, jo tā ietekmē tādus faktorus kā piesārņotāju emisijas no dzinējiem un tādējādi gaisa kvalitāti, kā arī to, cik sarežģīti un dārgi ražotājiem būs ievērot piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus. Degvielas kvalitātes kontroles 2007. gada dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, un ir konstatēti tikai nedaudzi pārkāpumi. Tā kā pārkāpumi ir reti un vairums dalībvalstu veic pasākumus, lai no tirdzniecības izņemtu prasībām neatbilstošu degvielu, Komisijai nav zināms, ka šie pārkāpumi negatīvi ietekmētu transportlīdzekļu emisijas vai dzinēju darbību. Tomēr Komisija mudina dalībvalstis turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām, lai šādas problēmas nerastos nākotnē. Komisija turpinās monitoringu par atbilstību degvielas kvalitātes prasībām, kas noteiktas direktīvā, un nepieciešamības gadījumā ierosinās piemērotus un samērīgus pasākumus.

Laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam sēru nesaturošas degvielas un degvielas ar zemu sēra saturu īpatsvars ir pieaudzis. Kopš 2005. gada, kad tika ieviesta prasība lietot degvielu ar zemu sēra saturu un visā ES tika ieviesta sēru nesaturoša degviela, vidējais sēra saturs degvielā ir stabilizējies. Tomēr vairākās dalībvalstīs sēru nesaturoša degviela ne vienmēr ir attiecīgi marķēta pie degvielas sūkņa.

Bez marķējuma patērētāji nevar izvēlēties sēru nesaturošu degvielu, un mazāk ticams, ka tie izmantos tehnoloģijas, kurām nepieciešama šāda degviela. Tas ievērojami samazina šim kritērijam atbilstošas degvielas pieejamības nozīmi. Marķējuma trūkums varētu izrādīties šķērslis, lai ieviestu transportlīdzekļus, kuros izmantota sēru nesaturošu degvielu tehnoloģija. Rezultātā pilnībā var palikt neizmantots autotransporta nozares radīto CO2 emisiju samazināšanas potenciāls.

Ziņojuma sagatavošana par marķēšanu ļautu autonozares pārstāvjiem gūt pārliecību par to, ka šāda degviela būs pieejama, un tādējādi plašāk tiktu ieviesti transportlīdzekļi, kuros pilnībā izmantotas sēru nesaturošas degvielas sniegtās priekšrocības, tādējādi samazinot piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Dalībvalstis sniegušas ļoti maz informācijas par sēru nesaturošo degvielu ģeogrāfisko pieejamību; vairums dalībvalstu vienkārši paziņojušas, ka šādas degvielas ir plaši pieejamas, taču nav sniegušas papildu informāciju, kas ļautu spriest par to ģeogrāfisko pieejamību.

Dažādās valstīs ieviestās degvielas kvalitātes kontroles sistēmas ievērojami atšķiras, un, lai rezultāti būtu pārredzami un salīdzināmi, ir jāpanāk lielāka vienādība šajā ziņā. Direktīvas 2003/17/EK īstenošanas rezultātā ir uzlabojusies pārskatu kvalitāte, jo minētajā direktīvā ir iekļauta prasība, ka dalībvalstīm jāziņo par veikto kontroli atbilstīgi jaunajam Eiropas standartam EN 14274 vai sistēmām ar līdzvērtīgu uzticamību. Ja dalībvalstis neiesniedz pārskatus EN 14274 noteiktajā formātā, tām ir jānorāda pamatojums.

PIELIKUMS. ES pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas veida (miljoni litru) 2007. gadā

ID | Miljoni litru | Austrija | Beļģija | Dānija | Somija | Francija | Vācija | Grieķija | Īrija | Itālija | Luksemburga | Nīderlande | Portugāle | Spānija | Zviedrija | Apvienotā Karaliste | ES-15 | ES-15 | | | Degvielas marka | AT | BE |DK |FI |FR |DE |EL |IE |IT |LU |NL |PT |ES |SE |UK |ES-15 |% | | 1 |Bezsvina benzīns min. POS=91 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |2 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |3 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<10 ppm S) |642 |- |507 |- |- |7548 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |8697 |7,2% | |4 |Bezsvina benzīns min. POS=95 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |5 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<50 ppm S) |- |71 |- |- |10145 |- |4744 |1680 |13 816 |0 |- |- |7917 |- |22890 |61264 |50,6% | |6 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<10 ppm S) |1944 |1358 |1917 |2272 |- |20458 |- |792 |1423 |- |5418 |- |- |4914 |- |40498 |33,4% | |7 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |8 |Bezsvina benzīns 95=< POS=98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |453 |- |- |- |- |1845 |0 |- |1129 |3427 |2,8% | |9 |Bezsvina benzīns 95=< POS=98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |92 |92 |0,1% | |10 |Bezsvina benzīns POS>=98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |11 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<50 ppm S) |- |23 |- |- |- |- |- |- |- |0 |- |- |- |- |- |23 |0,0% | |12 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<10 ppm S) |76 |435 |11 |209 |3210 |824 |401 |- |- |- |166 |305 |1137 |322 |- |7096 |5,9% | | | Benzīns (parastais) | 0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0,0% | | | Benzīns (<50 ppm sēra) | 0 |94 |0 |0 |10 145 |0 |5197 |1680 |13 816 |0 |0 |1845 |7917 |0 |24019 |64714 |53,4% | | | Benzīns (<10 ppm sēra) | 2662 |1793 |2435 |2481 |3210 |28 829 |401 |792 |1423 |0 |5585 |305 |1137 |5236 |92 |56383 |46,6% | | | Benzīns kopā | 2662 |1888 |2435 |2481 |13 354 |28 829 |5598 |2472 |15 239 |0 |5585 |2150 |9054 |5236 |24111 |121097 |100% | | 13 | Dīzeļdegviela |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |14 | Dīzeļdegviela (<50 ppm sēra) |1132 |387 |- |- |38 461 |- |4131 |2558 |31 573 |0 |- |5491 |30 773 |- |10285 |124790 |58,9% | |15 | Dīzeļdegviela (<10 ppm sēra) |6338 |7361 |3191 |2607 |1061 |35 524 |36 |645 |1982 |- |7979 |317 |0 |4679 |15216 |86936 |41,1% | | | Dīzeļdegviela kopā | 7469 |7748 |3191 |2607 |39521 |35 524 |4167 |3203 |33 555 |0 |7979 |5808 |30 773 |4679 |25501 |211726 |100% | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | ID | Miljoni litru | Kipra | Čehija | Igaunija | Ungārija | Latvija | Lietuva | Malta | Polija | Slovākija | Slovēnija | Bulgārija | Rumānija | ES-12 | ES-12 | | ES | ES | | | Degvielas marka | CY | CZ |EE |HU |LV |LT |MT |PL |SK |SI |BG |RO |ES-12 |% | |ES |% | | 1 |Bezsvina benzīns min. POS=91 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |2 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<50 ppm S) |- |161 |- |- |12 |80 |- |- |19 |- |- |- |272 |1,6% | |272 |0,2% | |3 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<10 ppm S) |- |0 |- |- |- |- |- |- |23 |- |- |- |23 |0,1% | |8720 |6,3% | |4 |Bezsvina benzīns min. POS=95 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |5 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<50 ppm S) |427 |2732 |- |- |453 |695 |77 |93 |105 |- |822 |2070 |7473 |43,7% | |68737 |49,7% | |6 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<10 ppm S) |- |0 |404 |1970 |- |7 |- |4964 |646 |- |- |227 |8217 |48,0% | |48715 |35,2% | |7 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |8 |Bezsvina benzīns 95=< POS=98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |18 |- |- |741 |- |- |759 |4,4% | |4186 |3,0% | |9 |Bezsvina benzīns 95=< POS=98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |92 |0,1% | |10 |Bezsvina benzīns POS>=98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |11 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<50 ppm S) |48 |- |- |- |3 |- |- |30 |1 |80 |- |- |162 |0,9% | |185 |0,1% | |12 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<10 ppm S) |- |40 |56 |74 |- |18 |- |0 |16 |- |- |- |203 |1,2% | |7299 |5,3% | | | Benzīns (parastais) | 0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0,0% | |0 |0,0% | | | Benzīns (<50 ppm sēra) | 475 |2893 |0 |0 |468 |775 |95 |123 |126 |821 |822 |2070 |8666 |50,7% | |73 380 |53,1% | | | Benzīns (<10 ppm sēra) | 0 |40 |459 |2044 |0 |25 |0 |4964 |685 |0 |0 |227 |8443 |49,3% | |64 826 |46,9% | | | Benzīns kopā | 475 |2933 |459 |2044 |468 |799 |95 |5087 |811 |821 |822 |2297 |17 109 |100,0% | |138 21 |100% | | 13 | Dīzeļdegviela |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |14 | Dīzeļdegviela (<50 ppm sēra) |418 |4769 |201 |- |896 |1136 |110 |339 |323 |1366 |2228 |3849 |15 635 |51,1% | |140 42 |57,9% | |15 | Dīzeļdegviela (<10 ppm sēra) |- |0 |246 |2408 |37 |137 |- |10 976 |631 |- |- |555 |14 991 |48,9% | |101 93 |42,1% | | | Dīzeļdegviela kopā | 418 |4769 |447 |2408 |933 |1273 |110 |11 316 |954 |1366 |2228 |4404 |30 625 |100,0% | |242 35 |100% | |

[1] Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK, OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta Direktīva 2003/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, OV L 76, 22.3.2003., 10. lpp.

[3] Termins „sēru nesaturošs” attiecas uz sēra saturu, kas ir <10 ppm.

[4] Pētnieciskais oktānskaitlis (POS) ir kvantitatīva mērvienība maksimālajai kompresijas pakāpei, līdz kurai dzinējā nenotiek degmaisījuma pašaizdegšanās. Pašaizdegšanās dēļ paaugstinās degvielas patēriņš un palielinās gaistošo organisko savienojumu un oglekļa monoksīda emisijas.

[5] Tvaika spiediens raksturo degvielas iztvaikošanas spēju. Vasarā šis parametrs tiek reglamentēts, jo šajā gadalaikā karstuma dēļ var rasties lielas gaistošo organisko savienojumu emisijas, kas ir piezemes ozona prekursors. Pārsniedzot šos rādītājus, palielināsies gaistošo organisko savienojumu emisijas.

[6] Destilācijas rādītājs ir tādas degvielas masas daļa, kas iztvaiko 100˚C un 150˚C temperatūrā. Šis rādītājs ierobežo vieglāku frakciju pievienošanu benzīnam. Pārsniedzot šo rādītāju, rodas tvaika kabatas un braucamības problēmas.

[7] https://circabc.europa.eu/w/browse/5e89b837-2bec-4284-b9fe-c156271268f7.

[8] Termins „zems sēra saturs” nozīmē sēra saturu, kas ir <50 ppm.

[9] EN 14274:2003 – Automobiļu degvielas – Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana – Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma ( FQMS ).

[10] https://circabc.europa.eu/w/browse/5e89b837-2bec-4284-b9fe-c156271268f7.

[11] https://circabc.europa.eu/w/browse/5e89b837-2bec-4284-b9fe-c156271268f7.

[12] Detalizētajā 2007. gada kontroles ziņojumā ir vairākas kļūdas pieejā, kāda izmantota, veicot koriģēšanu. Tādējādi to paraugu īpatsvars, kuros pārsniegtas robežvērtības, 2007. gada detalizētajā ziņojumā un iepriekšējo gadu detalizētajos ziņojumos ir aprēķināts nepareizi. Pārsniegtas vērtības turpmāk ir koriģētas no vērtībām, kas ietvertas detalizētajā ziņojumā, un šī kļūda tiks izlabota, sākot no 2008. gada detalizētā ziņojuma.

[13] „Citu” parametru kategorija ir aromātvielas, skābekli saturoši savienojumi un svina saturs.